Vikipēdija
lvwiki
https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa
MediaWiki 1.46.0-wmf.23
first-letter
Media
Special
Diskusija
Dalībnieks
Dalībnieka diskusija
Vikipēdija
Vikipēdijas diskusija
Attēls
Attēla diskusija
MediaWiki
MediaWiki diskusija
Veidne
Veidnes diskusija
Palīdzība
Palīdzības diskusija
Kategorija
Kategorijas diskusija
Portāls
Portāla diskusija
Vikiprojekts
Vikiprojekta diskusija
Education Program
Education Program talk
TimedText
TimedText talk
Modulis
Moduļa diskusija
Event
Event talk
Tēma
Vācijas pilsētu uzskaitījums
0
5899
4452190
4449404
2026-04-09T04:52:44Z
Gliwi
65713
([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Eisfeld.png]] → [[File:DEU Eisfeld COA.svg]] PNG → SVG
4452190
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.
No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.
== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}
{| class="wikitable sortable" style="font-size:85%"
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}
== Uzskaitījums ==
{| class="sortable wikitable"
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
| || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}
== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}
== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}
[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
72sgou3xd6x3afcq0x913lctt033lct
Cinks
0
6679
4452165
4377268
2026-04-09T03:58:32Z
Baisulis
11523
sīkumi......
4452165
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|elementu|hokejistu|Ronalds Cinks}}
{{Elementa infokaste
| tips = pārejas metāls
| kārtas skaitlis = 30
| 1. čaula = 2
| 2. čaula = 8
| 3. čaula = 18
| 4. čaula = 2
| simbols = Zn
| atommasa = 65,38<ref name="jlab"/>
| valences elektroni = [Ar]3d<sup>10</sup>4s<sup>2</sup>
| tabulas attēls = [[Attēls:Zn-TableImage.svg|250px]]
| attēls = [[Attēls:Zinc-sample.jpg|190px]] [[Attēls:Zink auto.jpg|130px]]<br />Cinka gabaliņi un no cinka izgatavots auto modelītis
| oksidēšanas pakāpes = '''+2''', +1
| elektronegativitāte = 1,65
| blīvums = 7134<ref name="jlab"/>
| kušanas temperatūra = 692,68 K (419,53 °C)
| viršanas temperatūra = 1180 K (907 °C)
| trīskāršais punkts =
| kritiskais punkts =
| īpatnējā pretestība = (20 °C) 5,90{{E|-8}}
| skaņas ātrums = 3850
| Van der Vālsa rādiuss = 0,139
}}
'''Cinks''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Zn''' un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, [[amfotēriskums|amfotērs]] [[metāls]]. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar [[skābe|skābēm]], veidojot attiecīgo skābju [[sāļi|sāļus]] un [[ūdeņradis|ūdeņradi]], un ar [[sārms|sārmiem]], veidojot [[cinkāti|cinkātus]]. Cinku iegūst, [[reducēšanās|reducējot]] [[oksīdi|oksīdu]] un [[sulfīdi|sulfīdu]] rūdas. Cinkam ir relatīvi zema viršanas temperatūra, tāpēc to iegūst, kondensējot tā [[tvaiks|tvaikus]]. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotais skārds), [[sakausējums|sakausējumiem]] ([[misiņš]]) un [[elektriskā baterija|baterijām]]. Savienojumos cinkam parasti ir [[vērtība (ķīmija)|vērtība]] 2; īpašos gadījumos 1. Nelielās devās cinks ir nepieciešams [[dzīvība]]s uzturēšanai; par laimi, tas ir sastopams vairumā [[pārtikas produkts|pārtikas produktu]]. Visvairāk tas ir sastopams [[gaļa|gaļā]], [[zivis|zivīs]], [[pākšaugi|pākšaugos]] un pilngraudu [[labība]]s graudos. Īpaši bagātas ar cinku ir [[ķirbis|ķirbju]] sēklas.
Cinks ir 23. visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements [[Zemes garoza|Zemes garozā]].<ref name="USGS2"/> Tas ir nedaudz mazāk par 0,02% no Zemes garozas masas.<ref name="wiki.answers"/> Dabiskais cinks sastāv no četriem stabiliem [[izotops|izotopiem]] — cinka-64 (48,63% no kopējā daudzuma dabā), cinka-65 (27,90%), cinka-67 (4,10%) un cinka-68 (18,75%).<ref name="jlab2"/> Atlikušos 0,62% no dabā sastopamā cinka veido [[radioaktivitāte|radioaktīvais]] cinks-70, kura [[pussabrukšanas periods]] ir lielāks par 5{{E|14}} gadiem.<ref name="jlab2"/>
2010. gadā visvairāk cinka tika iegūts [[Ķīna|Ķīnā]] (3,5 miljoni tonnu), [[Peru]] (1,52 miljoni), [[Austrālija|Austrālijā]] (1,45 miljoni), [[Indija|Indijā]] (0,75 miljoni) un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (0,72 miljoni).<ref name="USGS1"/>
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/ele030.html | title= Zinc | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2011-08-07 | language= angliski | archive-date= 2011-06-29 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110629001937/http://education.jlab.org/itselemental/ele030.html }}</ref>
<ref name="jlab2">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso030.html | title= Isotopes of the Element Zinc | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2011-08-13 | language= angliski | archive-date= 2015-02-27 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150227212019/http://education.jlab.org/itselemental/iso030.html }}</ref>
<ref name="USGS1">{{tīmekļa atsauce | last= Tolcin | first= A. C. | year= 2011i | url= http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/zinc/mcs-2011-zinc.pdf | publisher= United States Geological Survey | accessdate= 2011-06-06 | title= Mineral Commodity Summaries 2009: Zinc | language= anglisk | archive-date= 2011-06-08 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110608155641/http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/zinc/mcs-2011-zinc.pdf }}</ref>
<ref name="USGS2">{{tīmekļa atsauce | url= http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/zinc/ | title= Zinc: Stastitics and Information | publisher= United States Geological Survey | accessdate= 2011-11-03 | language= angliski | archive-date= 2009-10-01 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091001011339/http://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/zinc/ }}</ref>
<ref name="wiki.answers">{{tīmekļa atsauce | url= http://wiki.answers.com/Q/What_percentage_of_zinc_in_earths_crust | title= What percentage of zinc in earths crust? | publisher= wiki.answers.com | accessdate= 2011-11-03 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref>
}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{ķīmija-aizmetnis}}
{{Periodiskā sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Pārejas metāli]]
[[Kategorija:Cinks]]
[[Kategorija:Reducētāji]]
to3yt8pbrmu9ro0qi8us8xft0fe0a0p
Urāns (planēta)
0
10634
4451943
4442491
2026-04-08T14:04:20Z
~2026-21794-69
143822
d
4451943
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|planētu|Urāns|Urāns}}
{{Planētas infokaste
| bgcolour = #c0ffff
| name = Urāns
| symbol = [[Attēls:Uranus symbol (bold).svg|20px|alt=⛢|Urāna astronomiskais simbols]]
| image = [[Attēls:Uranus2.jpg|frameless|Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi Voyager 2]]
| caption = Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi ''[[Voyager 2]]''
| discovery = yes
| discoverer = [[Viljams Heršels]]
| discovered = {{dat|1781|3|13}}
| orbit_ref =<ref name=horizons>{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. |date = July 13, 2006 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}} — At the site, go to the "web interface" then select "Ephemeris Type: ELEMENTS", "Target Body: Uranus Barycenter" and "Center: Sun".</ref>
| epoch = [[J2000]]
| aphelion = 3 004 419 704 [[kilometrs|km]]<br />20,08330526 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion = 2 748 938 461 km<br />18,37551863 AU
| semimajor = 2 876 679 082 km<br />19,22941195 AU
| eccentricity = 0,044405586
| period = 30 799,095 [[diena]]s<br />84,323326 gadi
| synodic_period = 369,66 dienas<ref name="fact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/uranusfact.html|title = Uranus Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-10|date = January 31, 2005|archiveurl = https://www.webcitation.org/60qT3owNB?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/uranusfact.html|archivedate = 2011-08-11}}</ref>
| avg_speed = 6,81 km/s<ref name="fact"/>
| inclination = 0,772556°<br />6,48° pret [[Saule]]s ekvatoru
| asc_node = 73,989821°
| arg_peri = 96,541318°
| mean_anomaly = 142,955717°
| satellites = [[Urāna pavadoņi|29]]
| physical_characteristics = yes
| flattening = 0.022 9 ± 0.000 8
| equatorial_radius = 25 559 ± 4 km<br />4,007 Zemes<ref name=Seidelmann2007>{{Laikraksta atsauce|last= Seidelmann|first= P. Kenneth|coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al.|title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006|journal= Celestial Mech. Dyn. Astr. |volume=90|pages=155–180|year=2007|doi=10.1007/s10569-007-9072-y|url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y|issn=0923-2958 }}</ref>
| polar_radius = 24 973 ± 20 km<br />3,929 Zemes<ref name=Seidelmann2007/>
| surface_area = 8,1156{{E|9}} km²<ref name="nasafact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Uranus&Display=Facts|title = NASA: Solar System Exploration: Planets: Uranus: Facts & Figures|publisher = NASA|last = Munsell|first = Kirk|accessdate = 2007-08-13|date = May 14, 2007|archive-date = 2015-11-09|archive-url = https://web.archive.org/web/20151109231438/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Uranus}}</ref><br />15,91 Zemes
| volume = 6,833{{E|13}} km³<ref name="fact"/><br />63,086 Zemes
| mass = (8.6810 ± 0.0013){{e|25}} [[kilograms|kg]]<br />14,536 Zemes<ref name=Jacobson1992>{{Laikraksta atsauce|last=Jacobson|first=R.A.|coauthors=Campbell, J.K.; Taylor, A.H.; Synnott, S.P.|title=The masses of Uranus and its major satellites from Voyager tracking data and Earth-based Uranian satellite data|journal=The Astronomical Journal|volume=103|issue=6|pages=2068–2078|year=1992|doi=10.1086/116211| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1992AJ....103.2068J}}</ref>
| density = 1,27 g/cm³<ref name=fact/>
| surface_grav = 8,69 [[paātrinājums|m/s²]]<ref name=fact/><br />0,886 g
| escape_velocity = 21,3 km/s<ref name=fact/>
| sidereal_day = [[atpakaļejoša kustība|−]]0,71833 dienas<br />17 [[stunda|h]] 14 [[minūte|min]] 24 [[sekunde]]s<ref name=Seidelmann2007/>
| rot_velocity = 2,59 km/s<br />9 320 km/h
| axial_tilt = 97,77°<ref name=Seidelmann2007/>
| right_asc_north_pole = 17 h 9 min 15 s<br />257,311°<ref name=Seidelmann2007/>
| declination = −15,175°<ref name=Seidelmann2007/>
| albedo = 0,300 ([[saites albedo|saites]])<br />0,51 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])<ref name="fact"/>
| magnitude = no 5,9<ref name=ephemeris>{{Tīmekļa atsauce|title=Twelve Year Planetary Ephemeris: 1995 - 2006|author=Fred Espenak|work=NASA|url=http://sunearth.gsfc.nasa.gov/eclipse/TYPE/TYPE.html|year=2005|accessdate=2007-06-14|archive-date=2011-08-17|archive-url=https://www.webcitation.org/610c2uk4K?url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/TYPE/TYPE.html}}</ref> līdz 5,32<ref name="fact"/>
| angular_size = 3,3"–4,1"<ref name="fact"/>
| temperatures = yes
| temp_name1 = 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] level<ref name=Podolak1995>{{Laikraksta atsauce|last=Podolak|first=M.| coauthors= Weizman, A.; Marley, M.|title=Comparative models of Uranus and Neptune|journal=Planet. Space Sci.|volume=43| issue= 12|pages=1517–1522|year=1995| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1995P%26SS...43.1517P|doi=10.1016/0032-0633(95)00061-5}}</ref>
| min_temp_1 =
| mean_temp_1 = 76 [[kelvins|K]]
| max_temp_1 =
| temp_name2 = 0,1 bar <br />([[tropopauze]])<ref name=Lunine1993>{{Laikraksta atsauce|title=The Atmospheres of Uranus and Neptune|last=Lunine|first=Jonathan. I.|journal = Annual Review of Astronomy and Astrophysics| volume=31| pages=217–263|year=1993|doi=10.1146/annurev.aa.31.090193.001245| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1993ARA%26A..31..217L}}</ref>
| min_temp_2 = 49 K
| mean_temp_2 = 53 K
| max_temp_2 = 57 K
| adjectives =
| atmosphere = yes
| atmosphere_ref =<ref name=Lunine1993/><ref name=Lindal1987>{{Laikraksta atsauce|last=Lindal|first=G.F.|coauthors= Lyons, J.R.; Sweetnam, D.N.; et.al.|title=The Atmosphere of Uranus: Results of Radio Occultation Measurements with Voyager 2 |journal=J. Of Geophys. Res.|volume=92|pages=14,987–15,001|year=1987|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1987JGR....9214987L|doi=10.1029/JA092iA13p14987}}</ref><ref name=Conrath1987>{{Laikraksta atsauce|author=B. Conrath ''et al.''|title=The helium abundance of Uranus from Voyager measurements|journal=Journal of Geophysical Research| volume=92|pages=15003–15010|yar=1987|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1987JGR....9215003C|doi=10.1029/JA092iA13p15003|year=1987}}</ref>
| scale_height = 27,7 km<ref name="fact"/>
| atmosphere_composition = ''(pie 1,3 bāru spiediena)''
<table>
<tr><td>
83 ± 3%</td><td>[[ūdeņradis]] (H<sub>2</sub>)
</td></tr><tr><td>
15 ± 3%</td><td>[[hēlijs]]
</td></tr><tr><td>
2,3%</td><td>[[metāns]]</td></tr><tr><td>
0,009%<br />(0,007–0,015%)</td><td>[[ūdeņraža deitērijs]] (HD)<ref name=Feuchtgruber1999>{{Laikraksta atsauce| last= Feuchtgruber|first=H.|coauthors=Lellouch, E.; B. Bezard; et.al.|title=Detection of HD in the atmospheres of Uranus and Neptune: a new determination of the D/H ratio|year=1999|journal=Astronomy and Astrophysics|volume=341|pages=L17–L21|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1999A%26A...341L..17F}}</ref>
</td></tr><tr><td>
'''Ledus''':</td><td>
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[amonjaks]]
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[ūdens]]
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[amonjaka hidrosulfīds]] (NH<sub>4</sub>SH)
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[metāns]] (CH<sub>4</sub>)
</td></tr></table>
}}
'''Urāns''' (Greķu valodā Dibensii — 'debess') ir viena no [[Saules sistēma]]s [[milzu planēta|milzu planētām]], kā arī septītā [[planēta]] no [[Saule]]s, kuru 1781. gadā atklāja britu [[astronoms]] [[Viljams Heršels]].<ref name="Vārdnīca">{{grāmatas atsauce|title=Svešvārdu vārdnīca|first=Juris|last=Baldunčiks|first2=Kornēlija|last2=Pokrotniece|place=Rīga|publisher=Jumava|year=2005|page=622|isbn=9984-05-879-4}}</ref><ref name="Outer planets page5-7">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=5.-7|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref> Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc [[diametrs|diametra]] un ceturtā lielākā pēc [[masa]]s.<ref name="Outer planets page7">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/7 7]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref> Urāns ir nosaukts [[sengrieķu mitoloģija]]s debess dieva — [[Urāns (dievs)|Urāna]] — vārdā.<ref name="Vārdnīca"/><ref name="Outer planets page5">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/5 5]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref>
Urānam ir vismaz [[Urāna pavadoņi|29 pavadoņi]], kā arī [[planētas gredzens|gredzenu sistēma]], kas sastāv no vismaz [[Urāna gredzeni|13 šauriem gredzeniem]].<ref name="solarsystem.nasa">{{tīmekļa atsauce|url= https://solarsystem.nasa.gov/planets/uranus/overview/ |title=Uranus|work=solarsystem.nasa.gov|publisher=National Aeoronautics and Space Administration |accessdate=15 March 2018}}</ref> Pēc uzbūves Urāns ir ļoti līdzīgs pārējām Saules sistēmas gāzu planētām, kam atšķirībā no [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] nav cietas virszemes un kas galvenokārt sastāv no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Uranus-planet |title=Uranus|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|first=Andrew P.|last=Ingersoll|accessdate=16 March 2018}}</ref> Tomēr atšķirībā no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] tā iekšējo uzbūvi ievērojami veido arī smagāki elementi, kā, piemēram, [[metāns]] un citi [[ledus|ledu]] veidojošie savienojumi ([[ūdens]] un [[amonjaks]]), līdz ar to nereti Urāns kopā ar [[Neptūns (planēta)|Neptūnu]] tiek klasificēti arī par [[Ledus milzis|ledus milžiem]] (''ice giants'').<ref name="solarsystem.nasa"/><ref name="nasa uranus">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/nasa-completes-study-of-future-ice-giant-mission-concepts|title=NASA Completes Study of Future ‘Ice Giant’ Mission Concepts|first=Tricia|last=Talbert|work=nasa.gov|publisher=National Aeoronautics and Space Administration|date=20 June 2017|accessdate=16 March 2018|archive-date={{dat|2020|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806062812/https://www.nasa.gov/feature/nasa-completes-study-of-future-ice-giant-mission-concepts/}}</ref>
Mūsdienās Urāns ir vairāk pazīstams kā planēta, kurai pieder aukstākā [[atmosfēra]] Saules sistēmā, kur gaisa [[temperatūra]] [[troposfēra]]s augstākajos slāņos var nokrist līdz pat −220 °C (53 [[kelvins|kelvini]]).<ref name="Outer planets page23">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/23 23]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref><ref name="space.com Uranus facts">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/45-uranus-seventh-planet-in-earths-solar-system-was-first-discovered-planet.html |title= Planet Uranus: Facts About Its Name, Moons and Orbit |first=Charles Q.|last=Choi|work=space.com|publisher=Space.com|date=17 October 2017|accessdate=16 March 2018}}</ref> Uzskata, ka Urāna atmosfēras dzīlēs varētu līt [[dimants|dimantu]] lietus, kas varētu būt raksturīga parādība ledus milžiem.<ref name="space.com Uranus facts"/><ref name="WP diamond rain">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.washingtonpost.com/news/speaking-of-science/wp/2017/08/25/it-rains-solid-diamonds-on-uranus-and-neptune/?utm_term=.b6de876a94ad |title= It rains solid diamonds on Uranus and Neptune |first=Sarah|last=Kaplan|work=washingtonpost.com|publisher=The Washington Post|date=25 August 2017|accessdate=16 March 2018}}</ref>
Urānam ir divi astronomiskie simboli. [[Attēls:Uranus monogram.svg|16px]] attēlo stilizētu "H" burtu (par godu Urāna atklājējam [[Viljams Heršels|Viljamam Heršelam]]), savukārt [[Attēls:Uranus symbol.svg|16px]], tāpat kā [[Marss (planēta)|Marsa]] simbols, atspoguļo vīrišķo.
== Atklāšana un nosaukums ==
Lai gan Urāns no [[Zeme]]s ir saredzams ar neapbruņotu aci, tas ir ļoti blāvs, nakts debesīs tas pārvietojas tik lēni, ka to samērā viegli var noturēt par blāvu attālu [[zvaigzne|zvaigzni]].<ref name="space.com Uranus facts"/> Šī iemesla dēļ Urāns nebija zināms cilvēkiem, kas dzīvoja [[aizvēsture|aizvēsturē]], [[senie laiki|senajos laikos]] un [[viduslaiki|viduslaikos]].
Tomēr arī [[jaunie laiki|jauno laiku]] sākumā, izmantojot pirmos [[teleskops|teleskopus]], astronomiem bija samērā grūti pamanīt un atklāt, ka Urāns patiesībā ir planēta, nevis zvaigzne. Tā, piemēram, jau 1548. gadā slavenais itāļu [[astronoms]] un [[matemātiķis]] [[Galileo Galilejs]] bija novērojis Urānu, taču kļūdaini to noturēja par blāvu zvaigzni.<ref name="Outer planets page5"/> Tāpat arī 1690. gadā angļu astronoms [[Džons Flemstids]] (''John Flamsteed'') sekmīgi novēroja Urānu, taču, tāpat kā Galilejs, nespēja to identificēt kā [[planēta|planētu]].<ref name="Outer planets page5"/> Vēstures avoti norāda, ka līdz brīdim, kad Urāns tika oficiāli atklāts, astronomi un pētnieki to novērojuši vismaz 21 reizi.<ref name="Outer planets page5"/>
Oficiāli Urāns tika atklāts 1781. gada 13. martā, kad vācu izcelsmes britu astronoms [[Viljams Heršels]], izmantojot labāko tālaika teleskopu, to sākotnēji noturēja par [[komēta|komētu]], taču vēlāk saprata, ka tā ir atsevišķa planēta [[Saules sistēma|Saules sistēmā]].<ref name="Outer planets page5"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=Uranus: The Seventh Planet|url=https://archive.org/details/uranusseventhpla00bran|first=Franklyn M.|last=Branley|place=New York|publisher=Thomas Y. Crowell|year=1988|edition=1.|page=[https://archive.org/details/uranusseventhpla00bran/page/2 2]|isbn=0-690-04685-5 }}</ref> Šī iemesla dēļ Urāns kļuva par pirmo planētu cilvēces vēsturē, kas atklāta caur teleskopu.<ref name="naming Uranus">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/18704-who-discovered-uranus.html |title= Who Discovered Uranus (and How Do You Pronounce It)? |first=Nola|last=Taylor Redd|work=space.com|publisher=Space.com|date=27 February 2018|accessdate=17 March 2018}}</ref> 1787. gadā Heršels atklāja arī pirmos divus un lielākos [[Urāna pavadoņi|Urāna pavadoņus]] — [[Oberons (pavadonis)|Oberonu]] un [[Titānija (pavadonis)|Titāniju]].<ref name="space.com Uranus facts"/>
Sākotnēji planētai tika dots nosaukums ''Georgian Sidus'', kas tulkojumā nozīmē "Džordža zvaigzne" jeb "Džordža planēta", par godu tālaika britu monarham [[Džordžs III|Džordžam III]].<ref name="Outer planets page5"/><ref name="space.com Uranus facts"/> Šāds planētas apzīmējums [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] saglabājās turpmākos 70 gadus, kamēr [[Francija|Francijā]] tas bija pazīstams kā "Heršels", un šāds apzīmējums franču sabiedrībā saglabājās vairākas desmitgades.<ref name="Outer planets page5"/> Visbeidzot vācu astronoms [[Johanns Elerts Bode|Johans Ēlerts Bode]] (''Johann Elert Bode'') piedāvāja planētu nosaukt par Urānu, kas [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija debess dieva vārds.<ref name="Outer planets page5"/> Bode uzsvēra, ka šāds nosaukums dotu ļoti labu simetriju arī planētu izvietojumā, jo sengrieķu un [[romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]] [[Urāns (dievs)|Urāns]] skaitījās Saturna tēvs, savukārt Saturns bija [[Jupiters (dievs)|Jupitera]] tēvs, bet Jupiters bija [[Merkurs (dievs)|Merkura]], [[Venēra (dieviete)|Veneras]] un [[Marss (dievs)|Marsa]] tēvs.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=5.-6|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref>
Citi alternatīvie nosaukumi, kas tajā laikā tika piedāvāti, bija [[Kibele (dieviete)|Kibele]] (''Cybele'' — [[Saturns (dievs)|Saturna]] mītiskā sieva), ''Hypercronius'' (apzīmējums, kas nozīmē "virs" vai "aiz Saturna") un [[Minerva]] (seno romiešu gudrības dieviete).<ref name="Outer planets page5"/><ref name="space.com Uranus facts"/>
== Orbitālie parametri ==
[[Attēls:Uranus, Earth size comparison.jpg|235px|left|thumb|Urāns (labajā pusē) salīdzinājumā ar Zemi (kreisajā pusē).]]
Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni 51 118 km, tas ir 4 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i.
Urāns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 84 Zemes gadu laikā. Urāna rotācijas ass gandrīz sakrīt ar orbītas plakni (nobīdīta par 2°), tāpēc Urāns it kā "ripo" pa orbītu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundās un 14 minūtēs.
== Atmosfēra un klimats ==
Urāna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 68 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Urānam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]].
== Kultūrā ==
1789. gadā vācu ķīmiķis [[Martins Heinrihs Klaprots]] atklāja [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]], kuru vēlāk izvēlējās nosaukt par [[urāns (elements)|urānu]], par godu sava kolēģa [[Viljams Heršels|Viljama Heršela]] jaunatklātajai planētai Urānam.<ref name="britannica"/><ref name="space.com Uranus facts"/>
[[Operācija "Urāns"]] bija sekmīgais [[Sarkanā armija|padomju]] militāri stratēģiskais pretuzbrukums, kas 1942. gada novembrī ļāva [[Staļingradas kauja]]s laikā ielenkt [[vērmahts|vācu 6. armiju]] un panākt lūzumpunktu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/Battle-of-Stalingrad#ref1225093 |title=Battle of Stalingrad|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica |first=Raymond|last=Limbach|accessdate=16 March 2018}}</ref>
Urāns iekļauts angļu komponista [[Gustavs Holsts|Gustava Holsta]] ciklā [[Planētas (svīta)|"Planētas"]], kur tā ir sestā attēlotā planēta starp citām Saules sistēmas planētām (izņemot Zemi).
== Skatīt arī==
{{portāls|astronomija}}
* [[Gāzu planēta]]
* [[Urāna gredzeni]]
* [[Urāna pavadoņi]]
* [[Urāns (dievs)]]
== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Saules sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Urāns| ]]
[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]
3g9vymqp8rytph1g6lmd6oknfbdfk3r
4451947
4451943
2026-04-08T14:09:56Z
Lasks
38532
Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-21794-69|~2026-21794-69]] ([[User talk:~2026-21794-69|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4451943
4451947
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|planētu|Urāns|Urāns}}
{{Planētas infokaste
| bgcolour = #c0ffff
| name = Urāns
| symbol = [[Attēls:Uranus symbol (bold).svg|20px|alt=⛢|Urāna astronomiskais simbols]]
| image = [[Attēls:Uranus2.jpg|frameless|Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi Voyager 2]]
| caption = Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi ''[[Voyager 2]]''
| discovery = yes
| discoverer = [[Viljams Heršels]]
| discovered = {{dat|1781|3|13}}
| orbit_ref =<ref name=horizons>{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. |date = July 13, 2006 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}} — At the site, go to the "web interface" then select "Ephemeris Type: ELEMENTS", "Target Body: Uranus Barycenter" and "Center: Sun".</ref>
| epoch = [[J2000]]
| aphelion = 3 004 419 704 [[kilometrs|km]]<br />20,08330526 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion = 2 748 938 461 km<br />18,37551863 AU
| semimajor = 2 876 679 082 km<br />19,22941195 AU
| eccentricity = 0,044405586
| period = 30 799,095 [[diena]]s<br />84,323326 gadi
| synodic_period = 369,66 dienas<ref name="fact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/uranusfact.html|title = Uranus Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-10|date = January 31, 2005|archiveurl = https://www.webcitation.org/60qT3owNB?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/uranusfact.html|archivedate = 2011-08-11}}</ref>
| avg_speed = 6,81 km/s<ref name="fact"/>
| inclination = 0,772556°<br />6,48° pret [[Saule]]s ekvatoru
| asc_node = 73,989821°
| arg_peri = 96,541318°
| mean_anomaly = 142,955717°
| satellites = [[Urāna pavadoņi|29]]
| physical_characteristics = yes
| flattening = 0.022 9 ± 0.000 8
| equatorial_radius = 25 559 ± 4 km<br />4,007 Zemes<ref name=Seidelmann2007>{{Laikraksta atsauce|last= Seidelmann|first= P. Kenneth|coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al.|title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006|journal= Celestial Mech. Dyn. Astr. |volume=90|pages=155–180|year=2007|doi=10.1007/s10569-007-9072-y|url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y|issn=0923-2958 }}</ref>
| polar_radius = 24 973 ± 20 km<br />3,929 Zemes<ref name=Seidelmann2007/>
| surface_area = 8,1156{{E|9}} km²<ref name="nasafact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Uranus&Display=Facts|title = NASA: Solar System Exploration: Planets: Uranus: Facts & Figures|publisher = NASA|last = Munsell|first = Kirk|accessdate = 2007-08-13|date = May 14, 2007|archive-date = 2015-11-09|archive-url = https://web.archive.org/web/20151109231438/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Uranus}}</ref><br />15,91 Zemes
| volume = 6,833{{E|13}} km³<ref name="fact"/><br />63,086 Zemes
| mass = (8.6810 ± 0.0013){{e|25}} [[kilograms|kg]]<br />14,536 Zemes<ref name=Jacobson1992>{{Laikraksta atsauce|last=Jacobson|first=R.A.|coauthors=Campbell, J.K.; Taylor, A.H.; Synnott, S.P.|title=The masses of Uranus and its major satellites from Voyager tracking data and Earth-based Uranian satellite data|journal=The Astronomical Journal|volume=103|issue=6|pages=2068–2078|year=1992|doi=10.1086/116211| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1992AJ....103.2068J}}</ref>
| density = 1,27 g/cm³<ref name=fact/>
| surface_grav = 8,69 [[paātrinājums|m/s²]]<ref name=fact/><br />0,886 g
| escape_velocity = 21,3 km/s<ref name=fact/>
| sidereal_day = [[atpakaļejoša kustība|−]]0,71833 dienas<br />17 [[stunda|h]] 14 [[minūte|min]] 24 [[sekunde]]s<ref name=Seidelmann2007/>
| rot_velocity = 2,59 km/s<br />9 320 km/h
| axial_tilt = 97,77°<ref name=Seidelmann2007/>
| right_asc_north_pole = 17 h 9 min 15 s<br />257,311°<ref name=Seidelmann2007/>
| declination = −15,175°<ref name=Seidelmann2007/>
| albedo = 0,300 ([[saites albedo|saites]])<br />0,51 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])<ref name="fact"/>
| magnitude = no 5,9<ref name=ephemeris>{{Tīmekļa atsauce|title=Twelve Year Planetary Ephemeris: 1995 - 2006|author=Fred Espenak|work=NASA|url=http://sunearth.gsfc.nasa.gov/eclipse/TYPE/TYPE.html|year=2005|accessdate=2007-06-14|archive-date=2011-08-17|archive-url=https://www.webcitation.org/610c2uk4K?url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/TYPE/TYPE.html}}</ref> līdz 5,32<ref name="fact"/>
| angular_size = 3,3"–4,1"<ref name="fact"/>
| temperatures = yes
| temp_name1 = 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] level<ref name=Podolak1995>{{Laikraksta atsauce|last=Podolak|first=M.| coauthors= Weizman, A.; Marley, M.|title=Comparative models of Uranus and Neptune|journal=Planet. Space Sci.|volume=43| issue= 12|pages=1517–1522|year=1995| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1995P%26SS...43.1517P|doi=10.1016/0032-0633(95)00061-5}}</ref>
| min_temp_1 =
| mean_temp_1 = 76 [[kelvins|K]]
| max_temp_1 =
| temp_name2 = 0,1 bar <br />([[tropopauze]])<ref name=Lunine1993>{{Laikraksta atsauce|title=The Atmospheres of Uranus and Neptune|last=Lunine|first=Jonathan. I.|journal = Annual Review of Astronomy and Astrophysics| volume=31| pages=217–263|year=1993|doi=10.1146/annurev.aa.31.090193.001245| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1993ARA%26A..31..217L}}</ref>
| min_temp_2 = 49 K
| mean_temp_2 = 53 K
| max_temp_2 = 57 K
| adjectives =
| atmosphere = yes
| atmosphere_ref =<ref name=Lunine1993/><ref name=Lindal1987>{{Laikraksta atsauce|last=Lindal|first=G.F.|coauthors= Lyons, J.R.; Sweetnam, D.N.; et.al.|title=The Atmosphere of Uranus: Results of Radio Occultation Measurements with Voyager 2 |journal=J. Of Geophys. Res.|volume=92|pages=14,987–15,001|year=1987|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1987JGR....9214987L|doi=10.1029/JA092iA13p14987}}</ref><ref name=Conrath1987>{{Laikraksta atsauce|author=B. Conrath ''et al.''|title=The helium abundance of Uranus from Voyager measurements|journal=Journal of Geophysical Research| volume=92|pages=15003–15010|yar=1987|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1987JGR....9215003C|doi=10.1029/JA092iA13p15003|year=1987}}</ref>
| scale_height = 27,7 km<ref name="fact"/>
| atmosphere_composition = ''(pie 1,3 bāru spiediena)''
<table>
<tr><td>
83 ± 3%</td><td>[[ūdeņradis]] (H<sub>2</sub>)
</td></tr><tr><td>
15 ± 3%</td><td>[[hēlijs]]
</td></tr><tr><td>
2,3%</td><td>[[metāns]]</td></tr><tr><td>
0,009%<br />(0,007–0,015%)</td><td>[[ūdeņraža deitērijs]] (HD)<ref name=Feuchtgruber1999>{{Laikraksta atsauce| last= Feuchtgruber|first=H.|coauthors=Lellouch, E.; B. Bezard; et.al.|title=Detection of HD in the atmospheres of Uranus and Neptune: a new determination of the D/H ratio|year=1999|journal=Astronomy and Astrophysics|volume=341|pages=L17–L21|url=http://adsabs.harvard.edu/abs/1999A%26A...341L..17F}}</ref>
</td></tr><tr><td>
'''Ledus''':</td><td>
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[amonjaks]]
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[ūdens]]
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[amonjaka hidrosulfīds]] (NH<sub>4</sub>SH)
</td></tr><tr><td>
</td><td>[[metāns]] (CH<sub>4</sub>)
</td></tr></table>
}}
'''Urāns''' ({{val|gr|Ouranos}} — 'debess') ir viena no [[Saules sistēma]]s [[milzu planēta|milzu planētām]], kā arī septītā [[planēta]] no [[Saule]]s, kuru 1781. gadā atklāja britu [[astronoms]] [[Viljams Heršels]].<ref name="Vārdnīca">{{grāmatas atsauce|title=Svešvārdu vārdnīca|first=Juris|last=Baldunčiks|first2=Kornēlija|last2=Pokrotniece|place=Rīga|publisher=Jumava|year=2005|page=622|isbn=9984-05-879-4}}</ref><ref name="Outer planets page5-7">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=5.-7|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref> Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc [[diametrs|diametra]] un ceturtā lielākā pēc [[masa]]s.<ref name="Outer planets page7">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/7 7]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref> Urāns ir nosaukts [[sengrieķu mitoloģija]]s debess dieva — [[Urāns (dievs)|Urāna]] — vārdā.<ref name="Vārdnīca"/><ref name="Outer planets page5">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/5 5]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref>
Urānam ir vismaz [[Urāna pavadoņi|29 pavadoņi]], kā arī [[planētas gredzens|gredzenu sistēma]], kas sastāv no vismaz [[Urāna gredzeni|13 šauriem gredzeniem]].<ref name="solarsystem.nasa">{{tīmekļa atsauce|url= https://solarsystem.nasa.gov/planets/uranus/overview/ |title=Uranus|work=solarsystem.nasa.gov|publisher=National Aeoronautics and Space Administration |accessdate=15 March 2018}}</ref> Pēc uzbūves Urāns ir ļoti līdzīgs pārējām Saules sistēmas gāzu planētām, kam atšķirībā no [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] nav cietas virszemes un kas galvenokārt sastāv no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Uranus-planet |title=Uranus|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|first=Andrew P.|last=Ingersoll|accessdate=16 March 2018}}</ref> Tomēr atšķirībā no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] tā iekšējo uzbūvi ievērojami veido arī smagāki elementi, kā, piemēram, [[metāns]] un citi [[ledus|ledu]] veidojošie savienojumi ([[ūdens]] un [[amonjaks]]), līdz ar to nereti Urāns kopā ar [[Neptūns (planēta)|Neptūnu]] tiek klasificēti arī par [[Ledus milzis|ledus milžiem]] (''ice giants'').<ref name="solarsystem.nasa"/><ref name="nasa uranus">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/nasa-completes-study-of-future-ice-giant-mission-concepts|title=NASA Completes Study of Future ‘Ice Giant’ Mission Concepts|first=Tricia|last=Talbert|work=nasa.gov|publisher=National Aeoronautics and Space Administration|date=20 June 2017|accessdate=16 March 2018|archive-date={{dat|2020|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806062812/https://www.nasa.gov/feature/nasa-completes-study-of-future-ice-giant-mission-concepts/}}</ref>
Mūsdienās Urāns ir vairāk pazīstams kā planēta, kurai pieder aukstākā [[atmosfēra]] Saules sistēmā, kur gaisa [[temperatūra]] [[troposfēra]]s augstākajos slāņos var nokrist līdz pat −220 °C (53 [[kelvins|kelvini]]).<ref name="Outer planets page23">{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=[https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki/page/23 23]|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref><ref name="space.com Uranus facts">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/45-uranus-seventh-planet-in-earths-solar-system-was-first-discovered-planet.html |title= Planet Uranus: Facts About Its Name, Moons and Orbit |first=Charles Q.|last=Choi|work=space.com|publisher=Space.com|date=17 October 2017|accessdate=16 March 2018}}</ref> Uzskata, ka Urāna atmosfēras dzīlēs varētu līt [[dimants|dimantu]] lietus, kas varētu būt raksturīga parādība ledus milžiem.<ref name="space.com Uranus facts"/><ref name="WP diamond rain">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.washingtonpost.com/news/speaking-of-science/wp/2017/08/25/it-rains-solid-diamonds-on-uranus-and-neptune/?utm_term=.b6de876a94ad |title= It rains solid diamonds on Uranus and Neptune |first=Sarah|last=Kaplan|work=washingtonpost.com|publisher=The Washington Post|date=25 August 2017|accessdate=16 March 2018}}</ref>
Urānam ir divi astronomiskie simboli. [[Attēls:Uranus monogram.svg|16px]] attēlo stilizētu "H" burtu (par godu Urāna atklājējam [[Viljams Heršels|Viljamam Heršelam]]), savukārt [[Attēls:Uranus symbol.svg|16px]], tāpat kā [[Marss (planēta)|Marsa]] simbols, atspoguļo vīrišķo.
== Atklāšana un nosaukums ==
Lai gan Urāns no [[Zeme]]s ir saredzams ar neapbruņotu aci, tas ir ļoti blāvs, nakts debesīs tas pārvietojas tik lēni, ka to samērā viegli var noturēt par blāvu attālu [[zvaigzne|zvaigzni]].<ref name="space.com Uranus facts"/> Šī iemesla dēļ Urāns nebija zināms cilvēkiem, kas dzīvoja [[aizvēsture|aizvēsturē]], [[senie laiki|senajos laikos]] un [[viduslaiki|viduslaikos]].
Tomēr arī [[jaunie laiki|jauno laiku]] sākumā, izmantojot pirmos [[teleskops|teleskopus]], astronomiem bija samērā grūti pamanīt un atklāt, ka Urāns patiesībā ir planēta, nevis zvaigzne. Tā, piemēram, jau 1548. gadā slavenais itāļu [[astronoms]] un [[matemātiķis]] [[Galileo Galilejs]] bija novērojis Urānu, taču kļūdaini to noturēja par blāvu zvaigzni.<ref name="Outer planets page5"/> Tāpat arī 1690. gadā angļu astronoms [[Džons Flemstids]] (''John Flamsteed'') sekmīgi novēroja Urānu, taču, tāpat kā Galilejs, nespēja to identificēt kā [[planēta|planētu]].<ref name="Outer planets page5"/> Vēstures avoti norāda, ka līdz brīdim, kad Urāns tika oficiāli atklāts, astronomi un pētnieki to novērojuši vismaz 21 reizi.<ref name="Outer planets page5"/>
Oficiāli Urāns tika atklāts 1781. gada 13. martā, kad vācu izcelsmes britu astronoms [[Viljams Heršels]], izmantojot labāko tālaika teleskopu, to sākotnēji noturēja par [[komēta|komētu]], taču vēlāk saprata, ka tā ir atsevišķa planēta [[Saules sistēma|Saules sistēmā]].<ref name="Outer planets page5"/><ref>{{grāmatas atsauce|title=Uranus: The Seventh Planet|url=https://archive.org/details/uranusseventhpla00bran|first=Franklyn M.|last=Branley|place=New York|publisher=Thomas Y. Crowell|year=1988|edition=1.|page=[https://archive.org/details/uranusseventhpla00bran/page/2 2]|isbn=0-690-04685-5 }}</ref> Šī iemesla dēļ Urāns kļuva par pirmo planētu cilvēces vēsturē, kas atklāta caur teleskopu.<ref name="naming Uranus">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/18704-who-discovered-uranus.html |title= Who Discovered Uranus (and How Do You Pronounce It)? |first=Nola|last=Taylor Redd|work=space.com|publisher=Space.com|date=27 February 2018|accessdate=17 March 2018}}</ref> 1787. gadā Heršels atklāja arī pirmos divus un lielākos [[Urāna pavadoņi|Urāna pavadoņus]] — [[Oberons (pavadonis)|Oberonu]] un [[Titānija (pavadonis)|Titāniju]].<ref name="space.com Uranus facts"/>
Sākotnēji planētai tika dots nosaukums ''Georgian Sidus'', kas tulkojumā nozīmē "Džordža zvaigzne" jeb "Džordža planēta", par godu tālaika britu monarham [[Džordžs III|Džordžam III]].<ref name="Outer planets page5"/><ref name="space.com Uranus facts"/> Šāds planētas apzīmējums [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] saglabājās turpmākos 70 gadus, kamēr [[Francija|Francijā]] tas bija pazīstams kā "Heršels", un šāds apzīmējums franču sabiedrībā saglabājās vairākas desmitgades.<ref name="Outer planets page5"/> Visbeidzot vācu astronoms [[Johanns Elerts Bode|Johans Ēlerts Bode]] (''Johann Elert Bode'') piedāvāja planētu nosaukt par Urānu, kas [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] bija debess dieva vārds.<ref name="Outer planets page5"/> Bode uzsvēra, ka šāds nosaukums dotu ļoti labu simetriju arī planētu izvietojumā, jo sengrieķu un [[romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]] [[Urāns (dievs)|Urāns]] skaitījās Saturna tēvs, savukārt Saturns bija [[Jupiters (dievs)|Jupitera]] tēvs, bet Jupiters bija [[Merkurs (dievs)|Merkura]], [[Venēra (dieviete)|Veneras]] un [[Marss (dievs)|Marsa]] tēvs.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Uranus, Neptune, Pluto, and the Outer Solar System|url=https://archive.org/details/uranusneptuneplu00elki|first=Linda T.|last=Elkins-Tanton|place=New York|publisher=Chelsea House Publishers|year=2006|page=5.-6|isbn= 0-8160-5197-6}}</ref>
Citi alternatīvie nosaukumi, kas tajā laikā tika piedāvāti, bija [[Kibele (dieviete)|Kibele]] (''Cybele'' — [[Saturns (dievs)|Saturna]] mītiskā sieva), ''Hypercronius'' (apzīmējums, kas nozīmē "virs" vai "aiz Saturna") un [[Minerva]] (seno romiešu gudrības dieviete).<ref name="Outer planets page5"/><ref name="space.com Uranus facts"/>
== Orbitālie parametri ==
[[Attēls:Uranus, Earth size comparison.jpg|235px|left|thumb|Urāns (labajā pusē) salīdzinājumā ar Zemi (kreisajā pusē).]]
Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni 51 118 km, tas ir 4 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i.
Urāns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 84 Zemes gadu laikā. Urāna rotācijas ass gandrīz sakrīt ar orbītas plakni (nobīdīta par 2°), tāpēc Urāns it kā "ripo" pa orbītu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundās un 14 minūtēs.
== Atmosfēra un klimats ==
Urāna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 68 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]]. Urānam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]].
== Kultūrā ==
1789. gadā vācu ķīmiķis [[Martins Heinrihs Klaprots]] atklāja [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]], kuru vēlāk izvēlējās nosaukt par [[urāns (elements)|urānu]], par godu sava kolēģa [[Viljams Heršels|Viljama Heršela]] jaunatklātajai planētai Urānam.<ref name="britannica"/><ref name="space.com Uranus facts"/>
[[Operācija "Urāns"]] bija sekmīgais [[Sarkanā armija|padomju]] militāri stratēģiskais pretuzbrukums, kas 1942. gada novembrī ļāva [[Staļingradas kauja]]s laikā ielenkt [[vērmahts|vācu 6. armiju]] un panākt lūzumpunktu [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/Battle-of-Stalingrad#ref1225093 |title=Battle of Stalingrad|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica |first=Raymond|last=Limbach|accessdate=16 March 2018}}</ref>
Urāns iekļauts angļu komponista [[Gustavs Holsts|Gustava Holsta]] ciklā [[Planētas (svīta)|"Planētas"]], kur tā ir sestā attēlotā planēta starp citām Saules sistēmas planētām (izņemot Zemi).
== Skatīt arī==
{{portāls|astronomija}}
* [[Gāzu planēta]]
* [[Urāna gredzeni]]
* [[Urāna pavadoņi]]
* [[Urāns (dievs)]]
== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Saules sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Urāns| ]]
[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]
kn89qql50bqvvtalbcuas4ik01l3no7
1945. gads
0
11429
4452021
4361463
2026-04-08T17:40:59Z
Baisulis
11523
/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....
4452021
wikitext
text/x-wiki
{{Cita nozīme|1945. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1945. gads Latvijā}}
{{Gads|1945}}
{{Gada citi notikumi|1945}}
{{Gads citos kalendāros|1945}}
'''1945. gads''' ({{Rom sk gadam|1945}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].
== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[5. janvāris]] — [[Padomju Savienība]] izveidoja jaunu, promaskaviski noskaņotu [[Polija]]s valdību.
* [[7. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Britu]] ģenerālis [[Bernards Montgomerijs]] sniedza preses konferenci [[Zonhovena|Zonhovenā]] aprakstot savu darbību [[Ardēnu operācija|Ardēnu operācijā]].
* [[12. janvāris]] — [[Otrais pasaules karš]]: Padomju Savienība uzsāka ļoti liela mēroga ofensīvu [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pret vācu spēkiem.
* [[13. janvāris]] — padomju patruļa [[Ungārija|Ungārijā]] apcietināja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
* [[16. janvāris]] — [[Ādolfs Hitlers]] pārvācās uz savu apakšzemes bunkuru, kas pazīstams arī kā [[Fīrera bunkurs]].
* [[17. janvāris]]:
** Otrais pasaules karš: Padomju spēki okupēja [[Varšava|Varšavu]]
** [[Holokausts]]: nacisti uzsāka [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s evakuāciju.
** zviedru diplomāts Rauls Valenbergs pazuda Ungārijā, kamēr atradās padomju apcietinājumā.
* [[20. janvāris]]:
** [[Franklins Rūzvelts]] tika ceturto reizi inaugurēts par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]], kas ir bezprecedenta gadījums.
** [[Ungārija]] izstājās no Otrā pasaules kara un piekrita pamieram ar [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]].
* [[24. janvāris]] — tika veikts pirmais veiksmīgais vāciešu [[A4b]] raķetes izmēģinājums.
* [[27. janvāris]] — Sarkanā armija, ierodoties Aušvicā un Birkenavā (''Birkenau''), atrada nacistu koncentrācijas nometnes, kurās nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku.
* [[28. janvāris]] — Otrais pasaules karš: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza Ķīnu pa atjaunoto [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]].
* [[30. janvāris]] — Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdām torpedēja vācu pasažieru kuģi ''[[Wilhelm Gustloff (kuģis)|Wilhelm Gustloff]]'', uz kura atradās apmēram 6000—10 000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāzās un nogrima. Bojā gāja apmēram 5200—9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem).
* [[31. janvāris]] — ASV ierindniekam [[Edijs Sloviks|Edijam Slovikam]] tika izpildīts [[nāvessods]] [[Nošaušana|nošaujot]] par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]], kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par [[Dezertēšana|dezertēšanu]].
=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Franklins Rūzvelts]] un Britu premjers [[Vinstons Čērčils]] devās uz tikšanos ar padomju diktatoru [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference]]s ietvaros.
* [[3. februāris]] — Otrais pasaules karš: [[Padomju Savienība|PSRS]] piekrita pievienoties Klusā okeāna karam pret [[Japāna|Japānu]]
* [[4. februāris]] — Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāka Jaltas konferenci, kas beidzās 11. februārī.
* [[6. februāris]] — franču rakstnieks Roberts Brasilā tika sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem.
* [[7. februāris]] — Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis [[Daglass Makarturs]] atgriezās Manilā.
* [[9. februāris]] — Valters Ulbrihts [[Maskava|Maskavā]] kļuva par vācu komunistu līderi.
* [[10. februāris]] — Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri (''SS General von Steuben'').
* [[13. februāris]]:
** Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki ieņēma [[Budapešta|Budapeštu]], kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta.
** Otrais pasaules karš: [[Karaliskie Gaisa spēki]] bombardēja [[Drēzdene|Drēzdeni]].
* [[14. februāris]] — [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Paragvaja]] un [[Peru]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[16. februāris]] — ASV spēki atguva Batānas pussalu.
* [[19. februāris]] — Otrais pasaules karš: [[Ivodzimas kauja]] - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izgāja Ivodzimas krastos uzsākot kauju.
* [[21. februāris]] — [[Pēneminde|Pēnemindē]] vācieši palaida pēdējo [[V-2 raķete|A4 (V-2)]] raķeti.
* [[23. februāris]]:
** Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasniedza Surabači kalna virsotni, kur tika nofotografēti paceļot [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karogu]]. Vēlāk foto ieguva [[Pulicera balva|Pulicera balvu]].
** Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja Filipīnu galvaspilsētu.
** Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija [[Poznaņa|Poznaņā]], pilsētu atbrīvoja [[Sarkanā armija]] un poļu spēki.
* [[24. februāris]] — [[Ēģipte]]s premjers [[Ahmeds Mahers Paša]] tika nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas.
=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: Iepriekš neitrālā Somija paziņoja par karu pret ass valstīm.
* [[4. marts]] — dibināts profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs — [[Belgradas "Crvena Zvezda"]].
* [[6. marts]] — tika izveidota komunistiski noskaņota valdība [[Rumānija|Rumānijā]].
* [[7. marts]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu armija sagrāba tiltu pār [[Reina|Reinu]] pie [[Remāgena]]s un uzsāka tā šķērsošanu.
* [[8. marts]] — [[Josips Brozs Tito]] izveidoja [[Dienvidslāvija]]s valdību.
* [[9. marts]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu [[B-29]] bumbvedēji veica uzlidojumu [[Japāna]]i ar degbumbām. [[Tokija|Tokijā]] uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.
* [[16. marts]] — Otrais pasaules karš: [[Ivodzimas kauja]]s beigas, lai gan vēl bija daži, nelieli japāņu pretestības rajoni.
* [[17. marts]] — Otrais pasaules karš: 331 amerikāņu bumbvedēja B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai [[Kobe]]i ugunsgrēku rezultātā tika nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku.
* [[18. marts]] — Otrais pasaules karš: 1250 amerikāņu bumbvedēji veica uzlidojumu [[Berlīne]]i.
* [[19. marts]]:
** Otrais pasaules karš: [[Ādolfs Hitlers]] izdeva Izdedzinātās zemes pavēli (''Nerobefehl''), kas paredzēja iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus.
** pie [[Japāna]]s krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī ''[[USS Franklin]]'', tika nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis.
* [[21. marts]] — Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvoja [[Mandalaja|Mandalaju]] [[Mjanma|Birmā]].
* [[27. marts]] — vācieši palaida pēdējās [[V-2 raķete|A4 (V-2)]] raķetes uz [[Londona|Londonu]].
* [[30. marts]] — Otrais pasaules karš: Padomju spēki iegāja [[Austrija|Austrijā]] un ieņēma [[Vīne|Vīni]].
=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki, izceļoties [[Okinava (sala)|Okinavā]], uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, un sākās [[Okinavas kauja]].
* [[4. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: Amerikāņu karavīri atbrīvoja [[Orfdurfa]]s nāves nometni [[Vācija|Vācijā]].
* [[7. aprīlis]]:
** Otrais pasaules karš: ASV spēki nogremdēja Japānas līnijkuģi "Yamato" [[Operācija "Ten-Go"|operācijas Ten-Go]] laikā [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]].
**[[Kantaro Suzuki]] kļuva par [[Japāna]]s [[premjerministrs|premjerministru]].
* [[9. aprīlis]] — [[Sarkanā armija]] ieņēma Karaļaučus (Kēnigsbergu).
* [[10. aprīlis]] — sabiedroto spēki atbrīvoja pirmo nacistu [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometni]] - [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldi]].
* [[12. aprīlis]] — nomira [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]]; viceprezidents [[Harijs Trumens]] pārņēma prezidenta pilnvaras.
* [[15. aprīlis]] — tika atbrīvota [[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne]].
* [[16. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: notika [[Berlīnes kauja]], kurā [[Padomju Savienība|PSRS]] guva uzvaru pār [[Trešais reihs|Trešo reihu]].
* [[17. aprīlis]] — dibināta [[Austrijas Tautas partija]].
* [[19. aprīlis]] — [[Monreāla|Monreālā]] izveidota [[Starptautiskās gaisa satiksmes asociācija]].
* [[28. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: tika nošauts, pakārts un sakropļots bēguļojošais itāļu diktators [[Benito Musolīni]].
* [[30. aprīlis]] — [[Ādolfs Hitlers]] un viņa sieva [[Eva Brauna|Eva Hitlere]] (Brauna), ar kuru viņš bija precējies tikai vienu dienu, izdarīja pašnāvību, par Vācijas prezidentu kļuva [[Kārlis Dēnics]], bet Hitleru kanclera amatā nomainīja [[Jozefs Gebelss]].
=== Maijs ===
[[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumb|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz''.]]
* [[1. maijs]]:
** [[Hamburgas radio]] paziņoja, ka [[Ādolfs Hitlers]] ir kritis kaujā, "...cīnoties ar boļševismu līdz pēdējam elpas vilcienam."
** [[Jozefs Gebelss]] un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad bija nogalinājuši sešus savus bērnus.
** [[Otrais pasaules karš]]: [[Dienvidslāvija]]s 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu iegāja [[Trieste|Triestē]].
* [[2. maijs]]:
** Otrais pasaules karš: [[Padomju Savienība]] paziņoja par [[Berlīne]]s ieņemšanu. Padomju karavīri pacēla sarkano karogu virs [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]].
** Otrais pasaules karš: [[Jaunzēlande]]s 2. divīzijas karavīri iegāja Triestē dienu pēc Dienvidslāvijas spēkiem. Vācu armija padevās Jaunzēlandes spēkiem.
* [[8. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Vācijas kapitulācijas akts]]
* [[9. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Karaspēka grupa "Kurzeme"]] padevās Sarkanajai armijai.
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — britu spēki pārņēma kontroli pār [[Libāna|Libānu]] un [[Sīrija|Sīriju]].
* [[5. jūnijs]] — [[Sabiedroto kontroles padome]]s militārās okupācijas valdība formāli stājās spēka lielākajā daļā [[Vācija]]s.
* [[6. jūnijs]] — [[Norvēģija]]s karalis [[Hokons VII]] atgriezās Norvēģijā.
* [[11. jūnijs]] — [[Viljams Loins Makenzijs Kings]] tika pārvēlēts par [[Kanāda]]s premjerministru.
* [[12. jūnijs]] — [[Dienvidslāvija]]s armija atstāja [[Triesta|Triestu]] [[Jaunzēlande]]s armijas kontrolē.
* [[21. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Okinavas kauja]]s beigas.
* [[24. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: notika uzvaras parāde [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]]
* [[25. jūnijs]] — [[Šons T. Okelijs]] tika ievēlēts par otro [[Īrija]]s prezidentu.
* [[26. jūnijs]] — tika noslēgta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] harta.
* [[29. jūnijs]] — [[Čehoslovākija]] atdeva [[Piekarpatu Rutēnija|Rutēniju]] [[Padomju Savienība]]i.
=== Jūlijs ===
* [[16. jūlijs]] — [[Manhatanas projekts]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmoreiz pasaulē veica [[atombumba]]s ([[Ierīce (atombumba)|"Ierīce"]]) izmēģinājuma sprādzienu pie [[Alamogordo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]].
* [[21. jūlijs]] — [[Harijs Trumens]] apstiprināja atombumbu lietošanas pavēli.
=== Augusts ===
* [[6. augusts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa atombumbu uz [[Hirosima|Hirosimu]].
* [[9. augusts]]:
** Otrais pasaules karš: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa atombumbu uz [[Nagasaki]].
** Sākās [[Padomju Savienība]]s realizētā [[Mandžūrijas operācija]]
* [[14. augusts]] — [[Japāna]]s imperators [[Hirohito]] parakstīja bezierunu kapitulāciju
* [[17. augusts]] — sākās [[Indonēzijas nacionālā revolūcija]].
* [[18. augusts]] — ratificēta [[Indonēzijas konstitūcija]].
=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Otrais pasaules karš]] beidzās ar [[Japāna]]s padošanos.
** [[Hanoja]] oficiāli kļuva par [[Vjetnama]]s galvaspilsētu.
=== Oktobris ===
* [[16. oktobris]] — tika dibināta [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]].
* [[24. oktobris]] — tika dibināta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[28. oktobris]] — par [[Čehoslovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Edvards Benešs]].
=== Novembris ===
* [[29. novembris]] — tika dibināta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas Sociālistu Republika]].
=== Decembris ===
* [[10. decembris]] — par [[Itālija]]s premjerministru tika iecelts [[Alčide de Gasperi]].
* [[27. decembris]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika dibināts [[Starptautiskais Valūtas fonds]]
* [[29. decembris]] — par [[Dienvidslāvija]]s 1. prezidentu kļuva [[Ivans Ribars]].
== Dzimuši ==
* [[26. janvāris]] — [[Žaklīna di Prē]] (''Jacqueline du Pré''), britu čelliste (mirusi 1987. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (miris 1981. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Hanss Ādams II]] (''Hans-Adam II.''), Lihtenšteinas firsts
* [[23. februāris]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (mirusi 2025. gadā)
* [[24. marts]] — [[Kērtiss Hensons]] (''Curtis Hanson''), amerikāņu kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[28. marts]] — [[Rodrigo Duterte]] (''Rodrigo Duterte''), Filipīnu prezidents
* [[30. marts]] — [[Ēriks Kleptons]] (''Eric Clapton''), angļu mūziķis
* [[3. aprīlis]] — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Revazs Dzodzuašvili]] (რევაზ ძოძუაშვილი), gruzīnu futbolists
* [[25. aprīlis]] — [[Bjērns Ulveuss]] (Björn Ulvaeus), zviedru mūziķis
* [[9. maijs]] — [[Jups Heinkess]] (''Jupp Heynckes''), vācu futbolists un treneris
* [[14. maijs]]:
** [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (miris 2010. gadā)
** [[Johanans Vollahs]] (יוחנן וולך), Izraēlas futbolists
* [[24. maijs]] — [[Priscilla Preslija]] (''Priscilla Presley''), ASV aktrise un uzņēmēja.
* [[17. jūnijs]] — [[Edijs Merkss]] (''Edouard Merckx''), Beļģijas riteņbraucējs
* [[23. jūlijs]] — [[Edija Maklurga]] (''Edie McClurg''), ASV aktrise un komiķe
* [[26. jūlijs]] — [[Helēna Mirena]] (''Helen Mirren''), angļu aktrise
* [[29. jūlijs]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Stīvs Mārtins]] (''Steve Martin''), ASV aktieris
* [[11. septembris]] — [[Francs Bekenbauers]] (''Franz Beckenbauer''), Vācijas futbolists un treneris (miris 2024. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Karmena Maura]] (''Carmen Maura''), spāņu aktrise
* [[17. septembris]] — [[Fils Džeksons]] (''Phil Jackson''), ASV basketbolists un treneris
* [[3. novembris]] — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (miris 2021. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Thongluns Sisulits]] (''ທອງລຸນ ສີສຸລິດ''), Laosas prezidents
* [[15. novembris]]:
** [[Rodžers Donaldsons]] (''Roger Donaldson''), Austrālijas un Jaunzēlandes kinorežisors
** [[Anni Frida Lingstade]] (''Anni-Frid Lyngstad''), zviedru mūziķe
* [[26. novembris]] — [[Džons Makvī]] (''John McVie''), angļu mūziķis
* [[13. decembris]] — [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (miris 2020. gadā)
== Miruši ==
* [[6. janvāris]] — [[Vladimirs Vernadskis]] (''Владимир Иванович Вернадский''), krievu zinātnieks (dzimis 1863. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Gustavs Flatovs]] (''Gustav Flatow''), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1875. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Italo Santelli]] (''Italo Santelli''), itāļu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Николаевич Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
* [[26. marts]] — [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863. gadā)
* [[31. marts]]:
** [[Hanss Fišers]] (''Hans Fischer''), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā)
** [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), Vācijā dzimusi ebreju dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929. gadā)
* [[9. aprīlis]]:
** [[Dītrihs Bonhēfers]] (''Dietrich Bonhoeffer''), vācu teologs (dzimis 1906. gadā)
** [[Vilhelms Kanariss]] (''Wilhelm Franz Canaris''), vācu izlūks (dzimis 1887. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Franklins Rūzvelts]] (''Franklin Roosevelt''), 32. ASV prezidents (dzimis 1882. gadā)
* [[13. aprīlis]] — [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer''), vācu filozofs (dzimis 1874. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Valters Models]] (''Walter Model''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Kēte Kolvica]] (''Käthe Kollwitz''), vācu māksliniece (dzimusi 1867. gadā)
* [[28. aprīlis]]:
**[[Hermanis Fēgeleins]] (''Hermann Fegelein''), SS virsnieks (dzimis 1906. gadā)
**[[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas diktators (dzimis 1893. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Ādolfs Hitlers]] (''Adolf Hitler''), Vācijas diktators (dzimis 1889. gadā)
* [[1. maijs]]:
**[[Vilhelms Burgdorfs]] (''Wilhelm Burgdorf''), vācu ģenerālis (dzimis 1895. gadā)
**[[Jozefs Gebelss]] (''Joseph Goebbels''), Vācijas politiķis (dzimis 1897. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Oto-Heinrihs Drehslers]] (''Otto-Heinrich Drechsler''), Vācijas amatpersona (dzimis 1895. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Volfgangs Lits]] (''Wolfgang Lüth''), vācu kara jūrnieks (dzimis 1913. gadā)
* [[20. maijs]] — [[Alberts Amrheins]] (''Albert Amrhein''), vācu regbists (dzimis 1870. gadā)
* [[23. maijs]] — [[Heinrihs Himlers]] (''Heinrich Himmler''), vācu amatpersona (dzimis 1900. gadā)
* [[16. jūnijs]] — [[Nikolajs Berzarins]] (''Николай Эрастович Берзарин''), PSRS ģenerālpulkvedis (dzimis 1904. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Emils Hāha]] (''Emil Hácha''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1872. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Džons Brejs]], amerikāņu vieglatlēts un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
** [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Emanuels Fulons]] (''Emmanuel Foulon''), beļģu loka šāvējs (dzimis 1871. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Alberts Tailers]] (''Albert Tyler''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1872. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Volframs fon Rihthofens]] (''Wolfram von Richthofen''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1895. gadā)
* [[2. augusts]] — [[Pjetro Maskanji]] (''Pietro Mascagni''), franču komponists (dzimis 1863. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Roberts Godards]] (''Robert Hutchings Goddard''), ASV zinātnieks (dzimis 1882. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Francis Verfels]] (''Franz Werfel''), austriešu rakstnieks (dzimis 1890. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Stefans Banahs]] (''Stefan Banach''), poļu matemātiķis (dzimis 1892. gadā)
* [[9. septembris]]:
** [[Zinaida Gipiusa]] (''Зинаи́да Никола́евна Ги́ппиус''), krievu dzejniece (dzimusi 1869. gadā)
** [[Pauls Probsts]] (''Paul Probst''), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1869. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Antons Vēberns]] (''Anton Webern''), austriešu komponists (dzimis 1883. gadā)
* [[24. septembris]] — [[Hanss Geigers]] (''Hans Geigers''), vācu fiziķis (dzimis 1882. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Bēla Bartoks]] (''Bartók Béla''), ungāru komponists (dzimis 1881. gadā)
* [[15. oktobris]] — [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval''), franču politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[24. oktobris]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Augusts fon Makenzens]] (''August von Mackensen''), vācu karavīrs (dzimis 1849. gadā)
* [[11. novembris]] — [[Francis Dūne]] (''Franz Duhne''), vācu vieglatlēts (dzimis 1880. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Frānsiss Astons]] (''Francis William Aston''), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877. gadā)
* [[26. novembris]] — [[Ēriks Torntons]] (''Eric Thornton''), angļu izcelsmes beļģu futbolists (dzimis 1883. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Džordžs Patons]] (''George S. Patton''), amerikāņu ģenerālis (dzimis 1885. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Oto Neirats]] (''Otto Neurath''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā)
* visticamāk maijā — [[Heinrihs Millers]] (''Heinrich Müller''), gestapo vadītājs (dzimis 1900. gadā)
== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Volfgangs Pauli]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Aleksandrs Flemings]], [[Ernests Boriss Čeins]], [[Hovards Volters Florejs]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Gabriela Mistrala]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Kordels Halls]]
{{pg1}}
{{commons}}
[[Kategorija:1945. gads|*]]
1y7tqtjgcqbgqcrbjlz9gonfo0v1ti6
Johanness Keplers
0
12362
4452067
4292592
2026-04-08T18:57:49Z
Pirags
3757
/* Bērnība un izglītība */
4452067
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Johanness Keplers
| vārds_orig = {{ubl|''Johannes Kepler''|''Iohannes Keplerus''}}
| attēls = JKepler.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = Johannesa Keplera portrets 1620. gadā
| dz_gads = 1571
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 27
| dz_vieta = {{flagicon image|Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg}} [[Veilderštate]] pie [[Štutgarte]]s, [[Virtembergas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]] (tagad {{GER}})
| m_gads = 1630
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 15
| m_vieta = {{flagicon image|Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg}} [[Rēgensburga]], [[Bavārija]], [[Svētā Romas impērija]] (tagad {{GER}})
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums =
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts = Unterschrift Kepler.svg
| zinātne = [[astronomija]], [[matemātika]], [[astroloģija]] un [[dabas filozofija]]
| grāds =
| darba_vietas = [[Lincas Universitāte]]
| akad_amats =
| alma_mater = [[Tībingenes Universitāte]]
| pasniedzēji =
| zinātniskie_vadītāji =
| studenti =
| doktoranti =
| sasniegumi = [[Keplera likumi]]
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
}}
'''Johanness Keplers''' ({{val|de|Johannes Kepler}}, {{val|la|Iohannes Keplerus}}; dzimis {{dat|1571|12|27}}, miris {{dat|1630|11|15}}) bija [[vācieši|vācu]] [[astronoms]], [[matemātiķis]] un [[dabas filozofija|dabas filozofs]], viens no 17. gadsimta [[zinātniskā revolūcija|zinātniskās revolūcijas]] centrālajām figūrām. Viņš sniedza izšķirošu ieguldījumu [[heliocentrisms|heliocentriskā]] pasaules modeļa nostiprināšanā, padarot to kvantitatīvi precīzu un matemātiski pamatotu.<ref name="Britannica"/>
Keplers visplašāk pazīstams ar trim planētu kustības likumiem jeb tā sauktajiem [[Keplera likumi]]em (1609–1619), kas aprakstīti viņa darbos ''[[Astronomia Nova]]'' un ''[[Harmonices Mundi]]''. Saskaņā ar šiem likumiem (1) planētas kustas pa [[elipse|eliptiskām]] orbītām, kurās [[Saule]] atrodas vienā [[fokuss (ģeometrija)|fokusā]]; (2) planētas [[rādiusvektors]] vienādā laikā veido vienādus laukumus; un (3) planētu [[apriņķojuma periods|apriņķojuma periodu]] kvadrāti ir proporcionāli orbītu lielo [[pusass|pusašu]] kubiem. Šie likumi nodrošināja līdz tam nepieredzētu prognožu precizitāti, apstiprināja [[Nikolajs Koperniks|Kopernika]] modeli un kļuva par teorētisko pamatu [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|Ņūtona vispasaules gravitācijas likumam]].<ref name="Britannica"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Orbits and Kepler’s Laws |url=https://science.nasa.gov/resource/orbits-and-keplers-laws/ |website=science.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |language=en}}</ref>
Papildus astronomijai Keplers ievērojami veicināja [[optika]]s attīstību, sevišķi ar traktātu ''[[Dioptrice]]'' (1611), kurā viņš aprakstīja [[lēca|lēcu]] kombinācijas un izstrādāja Keplera [[reflaktors|lēcu teleskopu]] — konstrukciju, kas noteica turpmāko [[teleskops|teleskopu]] attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=New Open Access Release: Kepler’s ‘Dioptrice’ — The Birth of Telescope Theory |url=https://www.ru.nl/en/about-us/news/new-open-access-release-keplers-dioptrice-the-birth-of-telescope-theory |website=ru.nl |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |language=en}}</ref> Viņš apvienoja empīriskus datus ar teorētisku analīzi, radot vienu no pirmajiem sistemātiskajiem dabaszinātniskajiem modeļiem.
Par godu viņa ieguldījumam mūsdienu [[astronomija|astronomijā]], viņa vārdā nosaukta NASA [[Kepler (orbitālā observatorija)|Keplera orbitālā observatorija]] (''Kepler Space Observatory'', 2009–2018), kuras darbības laikā atklātās [[citplanēta]]s spilgti apliecina Keplera formulēto [[debesu mehānika]]s likumu universālo spēku.
== Bērnība un izglītība ==
Johanness Keplers piedzima {{dat|1571|12|27||bez}} [[Veilderštate|Veilderštatē]], [[Virtembergas hercogiste|Virtembergas hercogistē]], kas tolaik bija daļa no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]]. Viņš nāca no [[luterisms|luterāņu]] ģimenes ar pieticīgu sociālo un materiālo stāvokli. Viņa tēvs Heinrihs Keplers bija [[algotnis|algotņu karavīrs]], kurš bieži atradās militārajā dienestā un ap 1576. gadu pameta ģimeni. Tiek uzskatīts, ka viņš krita [[Nīderlandes Neatkarības karš|Astoņdesmit gadu karā]] Nīderlandē. Māte Katarīna Guldenmane bija dziedniece un zāļu sieva, kas vēlāk dzīves laikā tika apsūdzēta burvestībās. Keplera bērnību raksturoja slikta veselība, nestabilitāte un pārcelšanās — ģimene 1576. gadā pārcēlās uz [[Leonberga|Leonbergu]], bet vēlāk uz citām [[Virtemberga]]s pilsētām. Viņš bērnībā pārslimoja [[bakas]], kas atstāja fiziskas sekas — vājinātu redzi un roku deformācijas, kas ietekmēja viņa spēju veikt precīzus novērojumus, taču neierobežoja teorētisko analīzi. No septiņiem bērniem ģimenē izdzīvoja četri.
Jau agrā vecumā Keplers izcēlās ar izcilu atmiņu, skaitļošanas un loģiskajām spējām. Viņa interese par debesu parādībām rosinājās agrā bērnībā. 1577. gadā (6 gadu vecumā) viņš kopā ar māti novēroja [[1577. gada Lielā komēta|Lielo komētu]], bet 1580. gadā (9 gadu vecumā) — [[Mēness aptumsums|Mēness aptumsumu]]. Šie notikumi kļuva par pirmajiem dokumentētajiem viņa astronomijas novērojumiem un vēlāk ieguva simbolisku nozīmi viņa autobiogrāfiskajos pierakstos. Pēc sākumizglītības Leonbergas latīņu skolā un viena gada studijām [[Maulbrona]]s seminārā viņš 1589. gadā ieguva Virtembergas hercoga stipendiju, kas ļāva viņam turpināt izglītību [[Tībingenes Universitāte]]s teoloģiskajā seminārā (''Tübinger Stift''), kur viņš iestājās ar nodomu kļūt par evaņģēlisko mācītāju.
[[Tībingene|Tībingenē]] sākotnēji viņš mācījās mākslu fakultātē, kur apguva [[aritmētika|aritmētiku]], [[ģeometrija|ģeometriju]], [[mūzika|mūziku]], [[astronomija|astronomiju]] un [[loģika|loģiku]], bet vēlāk turpināja studijas teoloģiskajā seminārā (''Tübinger Stift'') ar nodomu kļūt par evaņģēliski luterisko mācītāju. Universitātē Kepleru spēcīgi ietekmēja profesors [[Mihaels Mestlins]] (''Michael Maestlin''), viens no retajiem pasniedzējiem, kurš atbalstīja Kopernika [[heliocentrisms|heliocentrisko sistēmu]]. Lai gan lekcijās viņš publiski mācīja Ptolemaja [[ģeocentrisms|ģeocentrisko modeli]], saskaņā ar luterāņu ortodoksiju, Mestlins personīgās sarunās iepazīstināja Kepleru ar Kopernika darbu. Šī paralēlā pieeja deva Kepleram iespēju kritiski salīdzināt abus kosmoloģiskos modeļus, un viņš ātri pieņēma heliocentrismu kā gan matemātiski, gan teoloģiski pamatotāku skaidrojumu [[Visums|Visuma]] kārtībai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Johannes Kepler |url=https://www.ebsco.com/research-starters/history/johannes-kepler |website=ebsco.com |accessdate={{dat|2025|6|11||bez}} |language=en}}</ref>
Keplera studiju laikā izkristalizējās viņa filozofiski reliģiskā pārliecība, ka Visums ir balstīts uz ģeometrisku harmoniju un ka [[Saule]] ir ne tikai debess ķermenis, bet arī dievības simbols un Visuma kustības virzītājspēks. Viņš publiski aizstāvēja šo skatījumu kā savienojamu ar kristīgo teoloģiju, kas radīja pretrunīgas reakcijas akadēmiskajā vidē. Turklāt Kepleram bija izcilas prasmes [[horoskops|horoskopu]] sastādīšanā, kas bija daļa no tā laika akadēmiskās [[astroloģija]]s. Tas darīja viņu populāru starp studiju biedriem, taču viņa neatbilstība ''[[Formula concordiae]]'' — luterāņu ticības vienošanās dogmām — vēlāk liedza viņam [[ordinācija|ordināciju]] kā mācītājam.
Tomēr viņa teorētiskās un matemātiskās spējas izpelnījās atzinību, un 1594. gadā Keplers tika uzaicināts uz [[Grāca|Grācu]], kur ieņēma amatu kā matemātikas skolotājs un provinces astronoms [[protestantisms|protestantu]] skolā. Šis solis iezīmēja pāreju no teoloģiskās uz zinātnisko karjeru, kā arī nostiprināja viņa apņēmību pamatot heliocentrisko modeli ar matemātisku precizitāti — mērķis, ko viņš vēlāk īstenoja ar [[Keplera likumi|planētu kustības likumu]] formulēšanu.<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Johannes Kepler |url=https://www.britannica.com/biography/Johannes-Kepler |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |language=en}}</ref>
== Darbs Grācā un pirmās publikācijas (1594–1600) ==
[[Attēls:Barbara Müller and Johannes Kepler.jpg|thumbnail|upright=1.0|Johanesa Keplera un viņa sievas portreti ap 1600. gadu]]
1594. gadā Johanness Keplers tika iecelts par matemātikas skolotāju un provinces astronomu [[Grāca]]s protestantu skolā, [[Štīrijas hercogiste|Štīrijas hercogistē]] (mūsdienu [[Austrija|Austrijā]]). Tur viņš uzsāka intensīvu zinātnisko darbu, kas jau pēc diviem gadiem rezultējās viņa pirmajā nozīmīgajā traktātā ''[[Mysterium Cosmographicum]]'' (“Kosmogrāfijas noslēpums”), kas 1596. gadā publicēts Tībingenē. Šis darbs bija pirmais mēģinājums matemātiski un metafiziski pamatot Kopernika [[heliocentrisms|heliocentrisko modeli]]. Keplers tajā izvirzīja oriģinālu hipotēzi — planētu orbītas atbilst sešiem regulārajiem [[Platona ķermeņi]]em, kas izvietoti cits citā kā debesu sfēras, kas nosaka attālumus starp planētu orbītām. Šī ideja, lai arī vēlāk izrādījās kļūdaina, bija pirmais mēģinājums piešķirt matemātisku struktūru un harmoniju Visuma uzbūvei.
''Mysterium Cosmographicum'' bija pirmais zinātniskais darbs, kurā skaidri un ar pārliecību tika aizstāvēts heliocentrisms, turklāt ar [[teoloģija|teoloģiskiem]] argumentiem. Keplers rakstīja, ka [[Saule]]s centrālā loma [[Visums|Visumā]] atbilst tās dievišķajai funkcijai kā [[Dievs|Dieva]] tēlam. Šis darbs piesaistīja arī citu zinātnieku uzmanību, tostarp [[Tiho Brahe|Tiho Brahi]], kurš sāka saraksti ar Kepleru un aicināja viņu pievienoties darbam [[Prāga|Prāgā]]. Keplera darbs Grācā tika uzrakstīts reliģiski un politiski sarežģītā laikmetā. 16. gadsimta beigās [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] teritorijā valdošās konfesionālās spriedzes starp [[katoļticība|katoļiem]] un [[protestantisms|protestantiem]] pieņēmās spēkā. Keplers kā [[luterisms|luterānis]] darbojās pārsvarā katoliskā vidē, kur reliģiskā tolerance bija ierobežota. Štīrijas hercogs [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands]] (vēlākais imperators Ferdinands II), ievērojams [[kontrreformācija]]s aizstāvis, iezīmēja stingru virzību uz katolicisma atjaunošanu provincē.
1600. gadā, pastiprinoties represijām, protestantu skolas tika slēgtas un Keplers tika atlaists no amata, lai gan viņam uz laiku tika garantēta personiskā drošība. Šī piespiedu atlaišana no [[Grāca]]s kļuva par lūzuma punktu, kas noveda pie viņa pārcelšanās uz [[Prāga|Prāgu]], kur viņš turpināja darbu pie planetu trajektorijām, izmantojot [[Tiho Brahe]]s precīzos novērojumus. Grācas periods, lai arī īss un sarežģīts, bija intelektuāli ļoti produktīvs. Tajā nostiprinājās Keplera pārliecība, ka Visums ir matemātiski sakārtots, un šis uzskats kļuva par pamatprincipu viņa vēlākajiem teorētiskajiem darbiem.
== Sadraudzība ar Tiho Brahi un darbs Prāgā (1600–1612) ==
[[Attēls:Tycho Brahe.JPG|thumbnail|upright=0.75|[[Tiho Brahe]]]]
1600. gada sākumā, pēc protestantu vajāšanām [[Grāca|Grācā]], Johanness Keplers pieņēma [[Tiho Brahe]]s ielūgumu uz [[Prāga|Prāgu]], kur viņš kļuva par dāņu astronoma asistentu un līdzstrādnieku [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] galmā pie imperatora [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfa II]]. Brahe tobrīd ieņēma galma astronoma amatu un bija uzkrājis lielāko un precīzāko planētu kustības novērojumu datu kopumu pirms teleskopa izgudrošanas. Keplera uzdevums bija analizēt [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītas datus, kuru apraksts iepriekš bija sagādājis grūtības gan [[Ptolemajs|Ptolemaja]], gan [[Nikolajs Koperniks|Kopernika]] piekritējiem. Sākotnēji sadarbība ar Brahi bija saspringta, jo Brahe nevēlējās uzreiz nodot visu savu datu arhīvu, bet Kepleram bija grūti strādāt bez pilnīgas piekļuves. Tomēr abu zinātniskā savstarpējā cieņa un nepieciešamība sadarboties kopīga mērķa vārdā ļāva viņiem pārvarēt nesaskaņas.
Brahes nāve 1601. gada oktobrī atstāja Kepleru par viņa darba mantinieku. Viņš tika iecelts par oficiālo imperatora matemātiķi, kas deva iespēju brīvi izmantot Brahes datus un turpināt darbu pie [[Saules sistēma]]s matemātiskās izpētes.
Desmit gadus ilgs darbs pie Marsa kustības analīzes vainagojās ar traktāta ''[[Astronomia Nova]]'' publicēšanu 1609. gadā, kas iezīmēja radikālu pavērsienu zinātniskajā astronomijā. Keplers šajā darbā apvienoja Brahes empīriskos datus ar savu teorētisko un filozofisko izpratni par Visuma kārtību. Divi nozīmīgākie secinājumi, kas vēlāk kļuva pazīstami kā [[Keplera likumi|Keplera pirmie divi planētu kustības likumi]], bija šādi:
* Pirmais Keplera likums: planētas riņķo ap Sauli pa [[elipse|eliptiskām]] orbītām, kurās [[Saule]] atrodas vienā no elipses [[fokuss (ģeometrija)|fokusiem]]. Šis postulāts lauzis līdzšinējo pārliecību par apļveida orbītām kā vienīgajām “ideālajām” debesu kustībām.
* Otrais Keplera likums: planētas [[rādiusvektors]] (līnija no Saules līdz planētai) vienādā laika sprīdī veido vienādus laukumus. Tas nozīmē, ka planētu ātrums orbītā nav vienmērīgs — tās tuvāk Saulei pārvietojas ātrāk un lēnāk, esot tālāk.
Šie likumi bija pirmie, kas aprakstīja planētu kustību ar precīzām un pārbaudāmām matemātiskām attiecībām, neraugoties uz to, ka Keplers tolaik vēl nezināja iemeslu šādai kustībai. Tikai vēlāk, [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]], balstoties uz šiem likumiem, formulēja [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|vispasaules gravitācijas likumu]]. ''Astronomia Nova'' ne tikai sniedza kvantitatīvu [[heliocentrisms|heliocentrisma]] pierādījumu, bet arī demonstrēja, kā empīriskie dati var novest pie vispārīgiem fizikas likumiem. Šis darbs nostiprināja Keplera autoritāti Eiropas zinātnieku vidū un iezīmēja modernās debesu mehānikas sākumu.
== Turpmākā dzīve ==
Keplers pasniedza matemātiku [[Linca|Lincā]], imperatora [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfa II]] galma matemātiķis, ģenerāļa [[Albrehts fon Vallenšteins|Vallenšteina]] galma astrologs. 1604. gadā novēroja [[pārnova|pārnovu]] mūsu [[galaktika|galaktikā]], pierādīdams, ka [[Visums]] nav nemainīgs.
Keplera vārdā nosaukti [[Mēness]] un [[Marss (planēta)|Marsa]] [[krāteris|krāteri]], [[asteroīds]], [[Lincas Universitāte]]. Keplers tiek saukts arī par pirmo zinātnisko [[astrofizika|astrofiziķi]], kā arī pēdējo nopietno [[astroloģija|astrologu]].{{nepieciešama atsauce}} Pēc pārliecības Keplers bija [[pitagorisms|pitagoriešu]] mistiķis.
== Galvenie darbi ==
* ''[[Mysterium Cosmographicum]]'', 1596
* ''[[Astronomia nova]]'', 1609
* ''[[Dioptrice]]'', 1611
* ''[[Harmonice Mundi]]'', 1619
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gutenberg.org/etext/12406 Keplera biogrāfija] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120512064724/http://www.skyscript.co.uk/kepler.html Par Keplera sfēru mūziku] {{en ikona}}
* [http://www.astropolis.lv/lv/articles/about-astrology/263/Johanness_Keplers Biografisks raksts latviešu valodā par Kepleru kā astrologu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200832/http://www.astropolis.lv/lv/articles/about-astrology/263/Johanness_Keplers |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Keplers, Johanness}}
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Kosmologi]]
[[Kategorija:Vācijas astrologi]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācijas zinātniskās fantastikas rakstnieki]]
[[Kategorija:Luterāņi]]
[[Kategorija:Anglikāņu svētie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]
1twvun3fqsvkwkb9ufk2tin0iyjo09t
Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
0
14832
4451938
4249291
2026-04-08T13:46:03Z
Vylks
50297
4451938
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (Pūķi)<br /> ''Ljiljani'' (Lillijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Asim Ferhatović Hase]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|62|down||date=2023. gada 20. jūlijs}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 25
| FIFA max date = 2007. gada augusts
| FIFA min = 173
| FIFA min date = 1996. gada septembris
| Elo Rank = 50
| Elo max = 47
| Elo max date = 2009. gada jūlijs
| Elo min = 87
| Elo min date = 1999. gada 5. oktobris
| pattern_la1= _depor0910h |pattern_b1=_BiH_Home|pattern_ra1= | pattern_sh1=_adidaswhite |
leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=1C57A5|socks1=FFFFFF
| pattern_la2=_shoulder_stripes_white_stripes_half|pattern_b2= _BiH_Away |pattern_ra2= _shoulder_stripes_white_stripes_half|pattern_sh2=_adidaswhite |pattern_so2=_3_stripes_white|
leftarm2=1C57A5|body2=1C57A5|rightarm2=1C57A5|shorts2= 1C57A5|socks2=1C57A5
| First game = {{fb|IRN}} 1 — 3 {{fb|BIH}}<br />([[Teherāna]], [[Irāna]]; {{dat|1993|6|6|SK}})
|Largest win = {{fb|BIH}} 7 - 0 {{fb|EST}} <br />([[Žeņica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10|SK}})
|Largest loss = {{fb|ARG}} 5 - 0 {{fb|BIH}}<br />([[Laplata (pilsēta)|Laplata]], [[Argentīna]]; {{dat|1998|5|14|SK}})
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. Bosnijas un Hercegovinas izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros, taču pēdējos atlases ciklos uz [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātu]], kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātu]] bija tuvu tam.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs
*[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|''Nekvalificējās'']]
*[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|''Nekvalificējās'']]
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]-[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|''Nekvalificējās'']]
*[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās'']]
*[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] -
== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (15.11.2020) un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/bajevic-objavio-spisak-kandidata-za-predstojece-utakmice/|title=Bajević objavio spisak kandidata za predstojeće utakmice|website=www.nfsbih.ba|access-date=2020-11-06|language=bs-ba}}</ref>
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ibrahims Šehičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|9|2|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kenans Piričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jamins Buričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=ISR|club=[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Darko Todorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|5|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Siniša Saničanins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|24|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Bojans Nastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|7|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|clubnat=BLR}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Branimirs Cipetičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|24|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=BIH|club=[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adnans Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|9|9|df=y}}|goals=0|caps=3|clubnat=HUN|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Anels Ahmedhodžičs]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|26|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=SWE|club=[[Malmö FF|Malmö]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Hadžikaduničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rostov|Rostov]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Advans Kadušičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|14|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=SLO|club=[[NK Celje|Celje]]}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Josips Čorluka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|3|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]}}
{{Nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Miralems Pjaničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|2|df=y}}|caps=95|goals=15|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|other=}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edins Višča]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|2|17|df=y}}|caps=54|goals=10|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gojko Cimirots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|12|19|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rade Kruničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|10|7|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amers Gojaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|13|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deni Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjepans Lončars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|11|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hariss Hajradinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tatars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladans Danilovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|7|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[C.D. Nacional|Nacional]]|clubnat=POR}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Ajdins Hasičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|7|df=y}}|pos=MF|caps=0|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|13|df=y}}|name=[[Amars Rahmanovičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|4|df=y}}|name=[[Samirs Zeljkovičs]]|caps=0|clubnat=BIH|goals=0|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|25|df=y}}|name=[[Almedins Zilijkičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=112|goals=59|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armins Hodžičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|11|17|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Smails Prevljaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aldins Turkešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
g9ax0qd1fm6x8p04m8mvnz39ga85k5t
4451949
4451938
2026-04-08T14:11:55Z
Vylks
50297
4451949
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 13.
| FIFA max date = 2013. gada augusts
| FIFA min = 173.
| FIFA min date = 1996. gada septembris
|pattern_la1 = _bih23h
|pattern_b1 = _bih23h
|pattern_ra1 = _bih23h
|pattern_sh1 = _bih23h
|pattern_so1 =
|leftarm1 = 003FBF
|body1 = 003FBF
|rightarm1 = 003FBF
|shorts1 = 003FBF
|socks1 = 003FBF
|pattern_la2 = _bih23a
|pattern_b2 = _bih23a
|pattern_ra2 = _bih23a
|pattern_sh2 = _bih23a
|pattern_so2 =
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
| First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}})
| Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}})
| Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}})
| World cup apps = 2
| World cup first = 2014
| World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. Bosnijas un Hercegovinas izlase nekad nav piedalījusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīros, taču pēdējos atlases ciklos uz [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātu]], kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātu]] bija tuvu tam.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Grupu turnīrs
*[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|''Nekvalificējās'']]
*[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|''Nekvalificējās'']]
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]-[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|''Nekvalificējās'']]
*[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās'']]
*[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] -
== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (15.11.2020) un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/bajevic-objavio-spisak-kandidata-za-predstojece-utakmice/|title=Bajević objavio spisak kandidata za predstojeće utakmice|website=www.nfsbih.ba|access-date=2020-11-06|language=bs-ba}}</ref>
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ibrahims Šehičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|9|2|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kenans Piričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jamins Buričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=ISR|club=[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Darko Todorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|5|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Siniša Saničanins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|24|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Bojans Nastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|7|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|clubnat=BLR}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Branimirs Cipetičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|24|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=BIH|club=[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adnans Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|9|9|df=y}}|goals=0|caps=3|clubnat=HUN|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Anels Ahmedhodžičs]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|26|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=SWE|club=[[Malmö FF|Malmö]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Hadžikaduničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rostov|Rostov]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Advans Kadušičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|14|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=SLO|club=[[NK Celje|Celje]]}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Josips Čorluka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|3|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]}}
{{Nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Miralems Pjaničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|2|df=y}}|caps=95|goals=15|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|other=}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edins Višča]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|2|17|df=y}}|caps=54|goals=10|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gojko Cimirots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|12|19|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rade Kruničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|10|7|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amers Gojaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|13|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deni Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjepans Lončars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|11|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hariss Hajradinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tatars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladans Danilovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|7|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[C.D. Nacional|Nacional]]|clubnat=POR}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Ajdins Hasičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|7|df=y}}|pos=MF|caps=0|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|13|df=y}}|name=[[Amars Rahmanovičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|4|df=y}}|name=[[Samirs Zeljkovičs]]|caps=0|clubnat=BIH|goals=0|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|25|df=y}}|name=[[Almedins Zilijkičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=112|goals=59|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armins Hodžičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|11|17|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Smails Prevljaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aldins Turkešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
gx1wlcuzem85m5bc6h3mo7hriv9ymlx
4451960
4451949
2026-04-08T14:44:11Z
Vylks
50297
4451960
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 13.
| FIFA max date = 2013. gada augusts
| FIFA min = 173.
| FIFA min date = 1996. gada septembris
|pattern_la1 = _bih23h
|pattern_b1 = _bih23h
|pattern_ra1 = _bih23h
|pattern_sh1 = _bih23h
|pattern_so1 =
|leftarm1 = 003FBF
|body1 = 003FBF
|rightarm1 = 003FBF
|shorts1 = 003FBF
|socks1 = 003FBF
|pattern_la2 = _bih23a
|pattern_b2 = _bih23a
|pattern_ra2 = _bih23a
|pattern_sh2 = _bih23a
|pattern_so2 =
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
| First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}})
| Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}})
| Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}})
| World cup apps = 2
| World cup first = 2014
| World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Kvalificējās
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]''
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (15.11.2020) un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/bajevic-objavio-spisak-kandidata-za-predstojece-utakmice/|title=Bajević objavio spisak kandidata za predstojeće utakmice|website=www.nfsbih.ba|access-date=2020-11-06|language=bs-ba}}</ref>
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ibrahims Šehičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|9|2|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kenans Piričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jamins Buričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=ISR|club=[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Darko Todorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|5|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Siniša Saničanins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|24|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Bojans Nastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|7|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|clubnat=BLR}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Branimirs Cipetičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|24|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=BIH|club=[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adnans Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|9|9|df=y}}|goals=0|caps=3|clubnat=HUN|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Anels Ahmedhodžičs]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|26|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=SWE|club=[[Malmö FF|Malmö]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Hadžikaduničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rostov|Rostov]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Advans Kadušičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|14|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=SLO|club=[[NK Celje|Celje]]}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Josips Čorluka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|3|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]}}
{{Nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Miralems Pjaničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|2|df=y}}|caps=95|goals=15|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|other=}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edins Višča]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|2|17|df=y}}|caps=54|goals=10|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gojko Cimirots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|12|19|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rade Kruničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|10|7|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amers Gojaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|13|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deni Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjepans Lončars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|11|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hariss Hajradinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tatars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladans Danilovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|7|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[C.D. Nacional|Nacional]]|clubnat=POR}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Ajdins Hasičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|7|df=y}}|pos=MF|caps=0|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|13|df=y}}|name=[[Amars Rahmanovičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|4|df=y}}|name=[[Samirs Zeljkovičs]]|caps=0|clubnat=BIH|goals=0|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|25|df=y}}|name=[[Almedins Zilijkičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=112|goals=59|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armins Hodžičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|11|17|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Smails Prevljaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aldins Turkešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
jb72r6zxrfu73eteshwihkqgmhcd4gu
4451991
4451960
2026-04-08T16:28:43Z
Vylks
50297
4451991
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 13.
| FIFA max date = 2013. gada augusts
| FIFA min = 173.
| FIFA min date = 1996. gada septembris
|pattern_la1 = _bih23h
|pattern_b1 = _bih23h
|pattern_ra1 = _bih23h
|pattern_sh1 = _bih23h
|pattern_so1 =
|leftarm1 = 003FBF
|body1 = 003FBF
|rightarm1 = 003FBF
|shorts1 = 003FBF
|socks1 = 003FBF
|pattern_la2 = _bih23a
|pattern_b2 = _bih23a
|pattern_ra2 = _bih23a
|pattern_sh2 = _bih23a
|pattern_so2 =
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
| First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}})
| Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}})
| Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}})
| World cup apps = 2
| World cup first = 2014
| World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Kvalificējās
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]''
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|8||bez}}.''
=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|148
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|115
|-
|[[Emirs Spahičs]]
|2003—2018
|94
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|84
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|83
|-
|'''[[Seads Kolašinacs]]'''
|2013—
|64
|-
|[[Asmirs Begovičs]]
|2009—2020
|63
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|60
|-
|[[Senads Luličs]]
|2008—2017
|57
|-
|[[Ibrahims Šehičs]]
|2010—2024
|55
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|55
|}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|73
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|28
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|25
|-
|[[Elvirs Boličs]]
|1996—2006
|22
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|17
|-
|[[Sergejs Barbarezs]]
|1998—2006
|17
|-
|[[Elvirs Baļičs]]
|1996—2005
|14
|-
|[[Zlatans Muslimovičs]]
|2006—2011
|11
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|10
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|9
|}
== Sastāvs ==
Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (15.11.2020) un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/bajevic-objavio-spisak-kandidata-za-predstojece-utakmice/|title=Bajević objavio spisak kandidata za predstojeće utakmice|website=www.nfsbih.ba|access-date=2020-11-06|language=bs-ba}}</ref>
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ibrahims Šehičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|9|2|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kenans Piričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jamins Buričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|7|7|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=ISR|club=[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Darko Todorovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|5|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Siniša Saničanins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|24|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Bojans Nastičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|7|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|clubnat=BLR}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Branimirs Cipetičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|24|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=BIH|club=[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adnans Kovačevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|9|9|df=y}}|goals=0|caps=3|clubnat=HUN|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Anels Ahmedhodžičs]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|26|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=SWE|club=[[Malmö FF|Malmö]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Hadžikaduničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|7|9|df=y}}|caps=2|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rostov|Rostov]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Advans Kadušičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|14|df=y}}|caps=1|goals=0|clubnat=SLO|club=[[NK Celje|Celje]]}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Josips Čorluka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|3|df=y}}|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]}}
{{Nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Miralems Pjaničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|2|df=y}}|caps=95|goals=15|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|other=}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edins Višča]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|2|17|df=y}}|caps=54|goals=10|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gojko Cimirots]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|12|19|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rade Kruničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|10|7|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amers Gojaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|13|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deni Miloševičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjepans Lončars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|11|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hariss Hajradinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tatars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladans Danilovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|7|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[C.D. Nacional|Nacional]]|clubnat=POR}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Ajdins Hasičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|7|df=y}}|pos=MF|caps=0|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|13|df=y}}|name=[[Amars Rahmanovičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Sarajevo|Sarajevo]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|4|df=y}}|name=[[Samirs Zeljkovičs]]|caps=0|clubnat=BIH|goals=0|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|25|df=y}}|name=[[Almedins Zilijkičs]]|caps=0|goals=0|clubnat=BIH|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=112|goals=59|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Armins Hodžičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|11|17|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Smails Prevljaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|5|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aldins Turkešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
tk9sfxq61b2uigdwaexlc4vd5yzgc8h
4451996
4451991
2026-04-08T16:49:56Z
Vylks
50297
/* Sastāvs */
4451996
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 13.
| FIFA max date = 2013. gada augusts
| FIFA min = 173.
| FIFA min date = 1996. gada septembris
|pattern_la1 = _bih23h
|pattern_b1 = _bih23h
|pattern_ra1 = _bih23h
|pattern_sh1 = _bih23h
|pattern_so1 =
|leftarm1 = 003FBF
|body1 = 003FBF
|rightarm1 = 003FBF
|shorts1 = 003FBF
|socks1 = 003FBF
|pattern_la2 = _bih23a
|pattern_b2 = _bih23a
|pattern_ra2 = _bih23a
|pattern_sh2 = _bih23a
|pattern_so2 =
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
| First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}})
| Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}})
| Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}})
| World cup apps = 2
| World cup first = 2014
| World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Kvalificējās
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]''
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|8||bez}}.''
=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|148
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|115
|-
|[[Emirs Spahičs]]
|2003—2018
|94
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|84
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|83
|-
|'''[[Seads Kolašinacs]]'''
|2013—
|64
|-
|[[Asmirs Begovičs]]
|2009—2020
|63
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|60
|-
|[[Senads Luličs]]
|2008—2017
|57
|-
|[[Ibrahims Šehičs]]
|2010—2024
|55
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|55
|}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|73
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|28
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|25
|-
|[[Elvirs Boličs]]
|1996—2006
|22
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|17
|-
|[[Sergejs Barbarezs]]
|1998—2006
|17
|-
|[[Elvirs Baļičs]]
|1996—2005
|14
|-
|[[Zlatans Muslimovičs]]
|2006—2011
|11
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|10
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|9
|}
== Sastāvs ==
Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm pret 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za martovske utakmice |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/003_mart/NFSBIH_Spisak_mart_26.pdf |website=nfsbih.ba |access-date={{dat|2026|4|8||bez}}|language=bs |format=PDF}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc spēles 31. marta spēles pret Itāliju.
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|2|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|7|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|3|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|30|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|20|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|5|22|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|3|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|31|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|25|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|20|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|11|28|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
p13yu0cmt812vrisnoepgy8qyk1cqa1
4451997
4451996
2026-04-08T16:50:27Z
Vylks
50297
4451997
wikitext
text/x-wiki
{{Futbola izlases infokaste
| Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase
| Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px
| FIFA Trigramme = BIH
| Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas)
| Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]
| Confederation = [[UEFA]]
| Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]]
| Asst Manager =
| Most caps = [[Edins Džeko]] (148)
| Top scorer = [[Edins Džeko]] (73)
| Captain = [[Edins Džeko]]
| Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|65.|up|6|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref>
| 1st ranking date = 1996. gada maijs
| FIFA max = 13.
| FIFA max date = 2013. gada augusts
| FIFA min = 173.
| FIFA min date = 1996. gada septembris
|pattern_la1 = _bih23h
|pattern_b1 = _bih23h
|pattern_ra1 = _bih23h
|pattern_sh1 = _bih23h
|pattern_so1 =
|leftarm1 = 003FBF
|body1 = 003FBF
|rightarm1 = 003FBF
|shorts1 = 003FBF
|socks1 = 003FBF
|pattern_la2 = _bih23a
|pattern_b2 = _bih23a
|pattern_ra2 = _bih23a
|pattern_sh2 = _bih23a
|pattern_so2 =
|leftarm2 = FFFFFF
|body2 = FFFFFF
|rightarm2 = FFFFFF
|shorts2 = FFFFFF
|socks2 = FFFFFF
| First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}})
| Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}})
| Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}})
| World cup apps = 2
| World cup first = 2014
| World cup best = Grupu turnīrs ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram.
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Kvalificējās
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]''
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]''
== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|4|8||bez}}.''
=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|148
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|115
|-
|[[Emirs Spahičs]]
|2003—2018
|94
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|84
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|83
|-
|'''[[Seads Kolašinacs]]'''
|2013—
|64
|-
|[[Asmirs Begovičs]]
|2009—2020
|63
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|60
|-
|[[Senads Luličs]]
|2008—2017
|57
|-
|[[Ibrahims Šehičs]]
|2010—2024
|55
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|55
|}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Edins Džeko]]'''
|2007—
|73
|-
|[[Vedads Ibiševičs]]
|2007—2018
|28
|-
|[[Zvjezdans Misimovičs]]
|2004—2018
|25
|-
|[[Elvirs Boličs]]
|1996—2006
|22
|-
|[[Miralems Pjaničs]]
|2008—2024
|17
|-
|[[Sergejs Barbarezs]]
|1998—2006
|17
|-
|[[Elvirs Baļičs]]
|1996—2005
|14
|-
|[[Zlatans Muslimovičs]]
|2006—2011
|11
|-
|[[Edins Višča]]
|2010—2020
|10
|-
|[[Hariss Meduņanins]]
|2009—2018
|9
|}
== Sastāvs ==
Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm pret 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za martovske utakmice |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/003_mart/NFSBIH_Spisak_mart_26.pdf |website=nfsbih.ba |access-date={{dat|2026|4|8||bez}}|language=bs |format=PDF}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Itāliju.
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|2|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|7|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|3|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|30|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|20|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|5|22|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|3|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|31|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|25|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|20|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|11|28|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{UEFA izlases}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
ary7rgsqdn90u6hhjgv27xkg2ddzb96
Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti
10
15425
4452060
4451767
2026-04-08T18:54:07Z
Biafra
13794
/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4
4452060
wikitext
text/x-wiki
{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__
== "Vai tu zināji" arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>?
* ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"?
* ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... 1967. gadā [[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]] <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
7v0szydqw0x42nc3pn78onmkn4tn8vg
4452064
4452060
2026-04-08T18:55:41Z
Biafra
13794
/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */
4452064
wikitext
text/x-wiki
{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__
== "Vai tu zināji" arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>?
* ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"?
* ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... 1967. gadā '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
3163hr46h27qscdvgj5x6bwe6q9k6ff
4452152
4452064
2026-04-09T02:10:08Z
Edgars2007
9590
Bots: faktu pievienošana Sākumlapai
4452152
wikitext
text/x-wiki
{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__
== "Vai tu zināji" arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>?
* ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"?
* ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... 1967. gadā '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
6wl427gi8jhhsma4v0nsxpw6ijshxt9
4452182
4452152
2026-04-09T04:40:36Z
Biafra
13794
/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5,5
4452182
wikitext
text/x-wiki
{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__
== "Vai tu zināji" arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>?
* ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"?
* ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā Deinotherium giganteum skelets)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
r9ves8rzm8t4l8z3eo0n9bavhipf6y4
4452184
4452182
2026-04-09T04:42:58Z
Biafra
13794
/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */
4452184
wikitext
text/x-wiki
{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__
== "Vai tu zināji" arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>?
* ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinājušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"?
* ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne|Melnkalnes]] un [[Albānija|Albānijas]] robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[Nafta|naftas]] atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
<!--dyk diena -->
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... <small>(attēlā)</small>?
* ... ...?
* ... ...?
jk8p693eq4wixpeuj0aw1cwiykh340k
Huseins
0
20909
4452026
4407840
2026-04-08T17:57:16Z
Baisulis
11523
dažādi sīkumi.......
4452026
wikitext
text/x-wiki
'''Huseins''' ir [[arābu valoda|arābu]] cilmes [[priekšvārds]] un [[uzvārds]], deminutīvs no "Hasans" ('labs', 'skaists'). Huseins var būt:
* Priekšvārds:
** [[Huseins ibn Alī]] (الحسين بن علي; dzimis 625. gadā, miris 680. gadā) — islāma pravieša Muhameda mazdēls;
** [[Huseins bin Talāls]] (الحسين بن طلال; dzimis 1935. gadā, miris 1999. gadā) — Jordānijas Hašimītu Karalistes karalis.
* Uzvārds:
** [[Aimens Huseins]] (أيمن حسين غضبان المفرجي; dzimis 1996. gadā) — Irākas futbolists;
** [[Sadams Huseins]] (صَدَّام حُسَيْن; dzimis 1937. gadā, miris 2006. gadā) — Irākas politiķis, valsts prezidents.
{{uzvārds}}
[[Kategorija:Arābu uzvārdi]]
0y5zkd6ckrgk6se399zcziqg9grja98
29. jūlijs
0
28356
4452022
4393587
2026-04-08T17:41:21Z
Baisulis
11523
/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....
4452022
wikitext
text/x-wiki
'''29. jūlijs''' ir gada 210. diena (211. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 155 dienas.
== Vārda dienas ==
[[Edmunds]], [[Edžus (personvārds)|Edžus]], [[Vidmants]]
== Notikumi ==
* [[1900. gads]]:
** [[Monca|Moncā]] [[Gaetano Breši]] atentātā nogalināja [[Itālija]]s karali [[Umberto I]];
** [[Viktors Emanuels III]] kļuva par Itālijas karali pēc Umberto I atentāta.
* [[1921. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] kļuva par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partijas]] vadītāju.
* [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jānis Rudzutaks]], viens no redzamākajiem [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts un [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] darbiniekiem.
* [[1957. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]].
* [[1958. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja "Nacionālo aeronautikas un kosmosa aktu", kas bija par pamatu [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dibināšanai.
* [[1980. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Irānas karogs]].
* [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] sākās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]].
* [[1998. gads]] — [[Grieķija|Grieķijā]] sākās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[2001. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Fukuoka|Fukuokā]] beidzās devītais Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
* [[2005. gads]] — astronomi paziņoja par lielākās Saules sistēmas pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]s atklāšanu.
* [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Malāvijas karogs]].
== Dzimuši ==
* [[1793. gads]] — [[Jāns Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris 1852. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Ivans Aivazovskis]] (''Иван Айвазовский''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen''), norvēģu ārsts (miris 1912. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (miris 1953. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (miris 1945. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ASV aktrise (mirusi 1955. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Izidors Rabi]] (''Isidor Rabi''), ASV fiziķis (miris 1988. gadā)
* [[1900. gads]]:
** [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā)
** [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Тихонравов''), PSRS raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā)
* [[1905. gads]]:
** [[Klāra Bova]] (''Clara Bow''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
** [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris 1999. gadā)
** [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris 1961. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), esesietis (miris 2013. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Jānis Peniķis]], latviešu politologs (miris 2020. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Eriks Gaļimovs]] (''Эрик Галимов''), PSRS un Krievijas ģeoķīmiķis (miris 2020. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]]:
** [[Imants Lancmanis]], latviešu vēsturnieks
** [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), rumāņu futbolists un treneris (miris 2026. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Igors Krutojs]] (''Игорь Крутой''), krievu komponists un producents
* [[1974. gads]] — [[Džošs Rednors]] (''Josh Radnor''), ASV aktieris
* [[1979. gads]] — [[Andrē Lakošs]] (''Andre Lakos''), Austrijas hokejists
* [[1980. gads]] — [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González''), Čīles tenisists
* [[1981. gads]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists
* [[1982. gads]] — [[Elisone Meka]] (''Allison Mack''), ASV aktrise, producente un režisore
* [[1993. gads]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists
* [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Agate Marija Bukša]], latviešu aktrise
== Miruši ==
* [[1095. gads]] — [[Lāslo I Ārpāds]] (''I. László''), Ungārijas karalis (dzimis ap 1045. gadu)
* [[1644. gads]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris 1568. gadā)
* [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā)
* [[1833. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (dzimis 1759. gadā)
* [[1844. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Roberts Šūmanis]] (''Robert Schumann''), vācu komponists (dzimis 1810. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Umberto I]] (''Umberto I''), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu komunists, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Krišjānis Berķis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1884. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (dzimis 1890. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1979. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis 1913. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
== Svētku un piemiņas dienas ==
* ''Ólavsøka'' ([[Fēru Salas]])
{{Viss gads}}
[[Kategorija:Jūlijs]]
fhp97wnnsuy1mh9g48zmzqgnuemwtgk
Maikls Džeksons
0
28620
4452138
4432435
2026-04-08T22:16:18Z
2partyrock1975
143847
4452138
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Maikls Džeksons
| Attēls = Michael Jackson 1983 (3x4 cropped) (contrast).jpg
| Att_izm = 175px
| Apraksts = Maikls Džeksons 1983. gadā
| Dz_vārds = Maikls Džozefs Džeksons
| Pseidonīms =
| Dzimis = {{Dat|1958|8|29|N}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Indiāna|Gerija}}
| Vieta =
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2009|6|25|1958|8|29}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Žanrs = [[popmūzika]], [[soulmūzika]], [[ritmblūzs]], [[deju mūzika]], [[rokmūzika]], [[fankmūzika]], ''[[new jack swing]]'', [[deju mūzika]], [[disko]]
| Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors, producents, komponists, mūziķis, dejotājs, hereogrāfs, aktieris, biznesmenis, filantrops
| Instrumenti = balss, klavieres, bungas, bītbokss, ģitāra
| Gadi = 1966—2009
| Izdevējkompānija = ''[[Steeltown Records|Steeltown]]'', ''[[Motown]]'', ''[[Epic Records|Epic]]'', ''[[MJJ Productions|MJJ]]'', ''[[Legacy Recordings|Legacy]]'', ''[[Sony Music Entertainment|Sony]]''
| Darbojies_arī = ''[[The Jackson 5]]'', ''[[Slash (mūziķis)|Slash]]''
| Mlapa = [http://www.michaeljackson.com michaeljackson.com]
| Dzimums = V
}}
'''Maikls Džozefs Džeksons''' ({{val|en|Michael Joseph Jackson}}; dzimis {{dat|1958|8|29}} [[Gerija|Gerijā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], miris {{dat|2009|6|25}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija amerikāņu [[mūziķis]], izklaides industrijas darbonis, uzņēmējs un [[popkultūra]]s ikona. Dēvēts par popmūzikas karali (''King of Pop''), Džeksons reģistrēts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visu laiku veiksmīgākais izklaides biznesa darbonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/1614815/michael-jacksons-groundbreaking-career-by-the-numbers/|title=Michael Jackson's Groundbreaking Career, By The Numbers"|publisher=[[MTV]]|access-date={{dat|2019|08|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210505230313/https://www.mtv.com/news/1614815/michael-jacksons-groundbreaking-career-by-the-numbers/}}</ref>
Četrdesmit gadu karjeras laikā viņa ieguldījums mūzikā, dejā un modē, kā arī publiskotā personīgā dzīve padarīja viņu par pasaules mēroga figūru populārajā kultūrā. Džeksons ietekmēja māksliniekus daudzos mūzikas žanros; ar skatuves un video priekšnesumiem viņš popularizēja sarežģītas deju kustības, piemēram, [[moonwalk]], kam viņš arī deva nosaukumu, kā arī robotu.
Džeksons ir viens no visu laiku visvairāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem ar aptuveno pārdošanas apjomu vairāk nekā 400 miljonu ierakstu visā pasaulē. Viņam bija 13 [[Billboard hot 100|Billboard Hot 100]] singli pirmajā vietā (vairāk nekā jebkuram citam vīriešu izpildītājam Hot 100 laikmetā) un bija pirmais mākslinieks, kuram piecās dažādās desmitgadēs bija singls kas iekļuva Billboard Hot 100 labāko desmitniekā. [[RIAA]] viņu uzskata par visu laiku visvairāk pārdoto individuālo mūzikas mākslinieku visā pasaulē. Viņa apbalvojumu skaitā ir 15 [[Grammy balva]]s, 6 BRIT balvas, [[Zelta globusa balva|Zelta Globusa balva]] un 39 Ginesa rekordi, tostarp "Visu laiku veiksmīgākais izklaidētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/artists/michael-jackson/13202|title=Michael Jackson|website=www.grammy.com|access-date=2023-01-26}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://brainz.org/16-michael-jacksons-greatest-non-musical-achievements|title=16 of Michael Jackson's Greatest Non-Musical Achievements|website=Brainz.org|access-date=May 31, 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150626164913/https://brainz.org/16-michael-jacksons-greatest-non-musical-achievements/|archive-date=June 26, 2015}}</ref><ref name="World Records">{{ziņu atsauce|url=https://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=/14112006/344/jackson-receives-world-records.html&e=l_news_dm|title=News – Jackson receives his World Records|publisher=Yahoo!|date=November 14, 2006|archive-date=September 27, 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927165143/https://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=%2F14112006%2F344%2Fjackson-receives-world-records.html&e=l_news_dm}}</ref>
[[Sarkanais foo]]
== Biogrāfija ==
Maikls Džeksons piedzima {{dat|1958|8|29}} [[Gerija|Gerijā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]] un bija astotais bērns desmit bērnu ģimenē. 1968. gadā pieci brāļi Džeksoni, kas vēlāk kļuva par grupu ''[[The Jackson 5]]'', parakstīja pirmo ierakstu līgumu.<ref name="nra">Buholcs J., Popmūzikas karalis ir miris. Lai dzīvo leģenda! Neatkarīgā, 27/06/2009</ref> Savu solokarjeru M. Džeksons sāka trīs gadus vēlāk, 1971. gadā, lai gan joprojām bija grupas dalībnieks. Drīz vien viņš kļuva par vienu no veiksmīgākajiem darboņiem mūzikas industrijā un tika nodēvēts par "popmūzikas karali". Pieci no viņa soloalbumiem ir iekļuvuši visvairāk pārdoto albumu sarakstā. Tie ir ''[[Off the Wall]]'' (1979), ''[[Thriller]]'' (1982), ''[[Bad]]'' (1987), ''[[Dangerous]]'' (1991) un ''[[HIStory]]'' (1995).
[[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā viņš kļuva par dominējošo figūru [[popmūzika|popmūzikā]] un par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izklaides mākslinieku televīzijas kanālā [[MTV]]. Viņš savos [[videoklips|videoklipos]], piemēram, ''[[Beat It]]'', ''[[Billie Jean]]'' un ''[[Thriller (dziesma)|Thriller]]'', izmantoja dažādus mākslinieciskus paņēmienus, kas piesaistīja skatītāju uzmanību.
1988. gadā tika uzbūvēts rančo "Nekurzeme" (''Neverland''), kurā iekārtoja izklaides parku ar panorāmas ratu, karuseļiem, amerikāņu kalniņiem un zoodārzu.<ref name="nra" /> Drīz pēc tam viņš parādījās pirmajā Rietumu televīzijas ''[[Pepsi]]'' reklāmā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-05-06-ca-2868-story.html|title=Pepsi Ads to Run on Soviet TV|last=Mull|first=Marison|website=Los Angeles Times|access-date=2025-05-22|date=1988-05-06|language=en}}</ref>
1993. gadā M. Džeksonu apsūdzēja 13 gadīgs bērns un viņa tēvs - Džordans un Evans Šandlers par uzmākšanos nepilngadīgam zēnam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/august/24/newsid_2512000/2512077.stm|title=1993: Michael Jackson accused of child abuse|access-date=2023-01-25|date=1993-08-24|language=en}}</ref> Evans tika ierakstīts, apspriežot nodomu izvirzīt apsūdzības, ko Džeksons izmantoja, apgalvojot, ka viņš ir greizsirdīga tēva upuris, kurš mēģināja [[Izspiešana|izspiest]] naudu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Michael Jackson : the magic, the madness, the whole story, 1958-2009|url=http://archive.org/details/michaeljacksonma0000tara|publisher=New York : Grand Central Pub.|date=2009|isbn=978-0-446-56474-8|first=J. Randy|last=Taraborrelli}}</ref> Džordans Šendlers sniedza policijai Džeksona dzimumorgānu aprakstu un tika veikta izmeklēšana, kurā zvērinātie uzskatīja, ka apraksts neatbilst patiesībai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Unmasked: The Final Years of Michael Jackson|url=https://books.google.com/books?id=wyaFQdNxU7sC&pg=PT84|publisher=Simon and Schuster|date=2009-07-14|isbn=978-1-4391-7719-8|first=Ian|last=Halperin}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Dead Celebrities, Living Icons: Tragedy and Fame in the Age of the Multimedia Superstar|url=https://books.google.com/books?id=g6TitThCzkkC&pg=PA201|publisher=ABC-CLIO|date=2010|isbn=978-0-313-37764-8|first=John David|last=Ebert}}</ref> Tika panākta ārpustiesas vienošanās 1994. gada janvārī, kad Džeksons ar Šendleriem izlīga ārpus tiesas, par kopējo summu 23 miljonu dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2004/LAW/06/16/michael.jackson/|title=CNN.com - Jackson settlement from 1993 allegations topped $20 million - Jun 16, 2004|website=www.cnn.com|access-date=2023-01-25}}</ref> Atsaucoties uz pierādījumu trūkumu no Džordana, štats slēdza izmeklēšanu 1994. gada 22. septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/09/22/us/no-charges-for-now-against-michael-jackson.html|title=No Charges for Now Against Michael Jackson|work=The New York Times|access-date=2023-01-25|date=1994-09-22|last=Mydans|first=Seth|issn=0362-4331|language=en}}</ref>
Pēc gada 1994. gadā viņš apprecēja [[Lisa Marija Preslija|Lisu Mariju Presliju]], [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] meitu. Pēc mazāk nekā diviem gadiem viņi izšķīrās. Taču jau 1997. gadā M. Džeksons apprecēja savu kopēju [[Debija Rova|Debiju Rovu]]. Viņiem piedzima divi bērni: Prinss Maikls un Parisa Maikla. Pāris izšķīrās 1999. gadā.<ref name="nra" />
1995. gadā Džeksons tika apsūdzēts par [[Antisemītisms|antisemītismu]]. Dažas [[Ebreji|ebreju]] grupas sūdzējās, ka dziesmas "They Don't Care About Us" [[lirika]] - "''Jew me, sue me, everybody do me/ Kick me, kike me, don't you black or white me''", bija antisemītiska. Džeksons vēlāk izlaida dziesmu ar mainītiem vārdiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/archive/lifestyle/1995/06/23/michael-jackson-changes-his-tune-on-lyrics/bd138b88-c73c-4e4d-9bd2-5c1d3bf82952/|title=MICHAEL JACKSON CHANGES HIS TUNE ON LYRICS|work=Washington Post|access-date=2023-01-25|date=1995-06-23|last=Harrington|first=Richard|issn=0190-8286|language=en}}</ref>
2002. gadā masu saziņas līdzekļi sacēla ažiotāžu par to, ka M. Džeksons savu trešo bērnu Prinsu Maiklu II, kuru iznēsāja surogātmāte, pārcēlis pāri viesnīcas balkonam. Pēc gada, 2003. gadā, sekoja jauna ažiotāža ap dokumentālo filmu, kurā paziņo, ka M. Džeksons joprojām guļ ar zēniem. 2005. gadā tiesa attaisnoja viņu par uzmākšanos 13 gadus vecam zēnam.<ref name="nra" />
{{dat|2009|3|5}} Maikls Džeksons nāca klajā ar paziņojumu, ka sākot ar jūliju uzstāsies [[Londona|Londonā]], lai aizvadītu 50 koncertu turneju, pēc kuras beigs karjeru, tomēr koncerti nenotika, jo [[25. jūnijs|25. jūnijā]] mūziķis mira no sirds apstāšanās.
=== Nāve ===
{{dat|2009|6|25}} Maikls Džeksons pēc pēkšņas sirds apstāšanās tika nogādāts slimnīcā [[Losandželosa|Losandželosā]], kur pēc stundu ilgiem pūliņiem atdzīvināt viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Miris Maikls Džeksons|publisher=Apollo|date=26.06.2009.|accessdate=26.06.2009.|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/171214|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090626215942/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/171214|archivedate=26.06.2009}}</ref> Sirds apstāšanos izraisīja dažādu nomierinošu medikamentu - [[Benzodiazepīni|benzodiazepīnu]] un [[Propofols|propofola]], sajaukums, ko mūziķim bija injicējis viņa ārsts Konrāds Marejs.
Uzreiz pēc Džeksona nāves ļoti aktīvi tika pirkti mūziķa albumi un singli. Lielisks pierādījums tam ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu un singlu tops. Nākamās nedēļas topā iekļuva uzreiz 24 Maikla Džeksona singli un 3 ''[[The Jackson 5]]'' singli, no kuriem visaugstāko, 11. vietu, sasniedza mūziķa 1988. gada singls ''Man In The Mirror'', kas ir par 10 vietām augstāka nekā 1988. gadā. Tajā pašā nedēļā albums ''Number Ones'' pēc vairāk kā 5 gadu pārtraukuma atgriezās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topa 1. vietā.<ref>[http://www.guardian.co.uk/music/2009/jun/28/michael-jackson-tops-album-charts Michael Jackson tops UK album charts as sales surge], guardian.co.uk, {{dat|2009|6|28|SK}} {{en ikona}}</ref> Kopumā albumu top 200 iekļuva 11 Maikla Džeksona un ''[[The Jackson 5]]'' albumi, bet singlu topa 200 atgriezās vai debitēja 43 singli.
{{dat|2009|7|7}} notika atvadīšanās no mūziķa ''[[Staples Center]]'' hallē un tajā piedalījās vairāk nekā 20 000 fanu, radu un draugu.
== Diskogrāfija ==
{{pamatraksts|Maikla Džeksona diskogrāfija}}
=== Studijas albumi ===
* 1972: ''[[Got to Be There]]''
* 1972: ''[[Ben]]''
* 1973: ''[[Music And Me]]''
* 1975: ''[[Forever, Michael]]''
* 1979: ''[[Off the Wall]]''
* 1982: ''[[Thriller]]''
* 1987: ''[[Bad]]''
* 1991: ''[[Dangerous]]''
* 1995: ''[[HIStory]]'' <small>(viens disks ir labāko dziesmu izlase, otrs — jauns studijas albums)</small>
* 2001: ''[[Invincible]]''
== Skatīt arī ==
* ''[[Moonwalk]]''
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.michaeljackson.com/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}}
{{Maikls Džeksons}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Džeksons, Maikls}}
[[Kategorija:Maikls Džeksons| ]]
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indiānā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
c01mcsxfz4vewipymlt0wrtsy1xk25q
4452140
4452138
2026-04-08T22:18:42Z
2partyrock1975
143847
4452140
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Maikls Džeksons
| Attēls = Michael Jackson 1983 (3x4 cropped) (contrast).jpg
| Att_izm = 175px
| Apraksts = Maikls Džeksons 1983. gadā
| Dz_vārds = Maikls Džozefs Džeksons
| Pseidonīms =
| Dzimis = {{Dat|1958|8|29|N}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Indiāna|Gerija}}
| Vieta =
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2009|6|25|1958|8|29}}
| Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Žanrs = [[popmūzika]], [[soulmūzika]], [[ritmblūzs]], [[deju mūzika]], [[rokmūzika]], [[fankmūzika]], ''[[new jack swing]]'', [[deju mūzika]], [[disko]]
| Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors, producents, komponists, mūziķis, dejotājs, hereogrāfs, aktieris, biznesmenis, filantrops
| Instrumenti = balss, klavieres, bungas, bītbokss, ģitāra
| Gadi = 1966—2009
| Izdevējkompānija = ''[[Steeltown Records|Steeltown]]'', ''[[Motown]]'', ''[[Epic Records|Epic]]'', ''[[MJJ Productions|MJJ]]'', ''[[Legacy Recordings|Legacy]]'', ''[[Sony Music Entertainment|Sony]]''
| Darbojies_arī = ''[[The Jackson 5]]'', ''[[Slash (mūziķis)|Slash]]''
| Mlapa = [http://www.michaeljackson.com michaeljackson.com]
| Dzimums = V
}}
'''Maikls Džozefs Džeksons''' ({{val|en|Michael Joseph Jackson}}; dzimis {{dat|1958|8|29}} [[Gerija|Gerijā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], miris {{dat|2009|6|25}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija amerikāņu [[mūziķis]], izklaides industrijas darbonis, uzņēmējs un [[popkultūra]]s ikona. Dēvēts par popmūzikas karali (''King of Pop''), Džeksons reģistrēts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visu laiku veiksmīgākais izklaides biznesa darbonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/1614815/michael-jacksons-groundbreaking-career-by-the-numbers/|title=Michael Jackson's Groundbreaking Career, By The Numbers"|publisher=[[MTV]]|access-date={{dat|2019|08|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210505230313/https://www.mtv.com/news/1614815/michael-jacksons-groundbreaking-career-by-the-numbers/}}</ref>
Četrdesmit gadu karjeras laikā viņa ieguldījums mūzikā, dejā un modē, kā arī publiskotā personīgā dzīve padarīja viņu par pasaules mēroga figūru populārajā kultūrā. Džeksons ietekmēja māksliniekus daudzos mūzikas žanros; ar skatuves un video priekšnesumiem viņš popularizēja sarežģītas deju kustības, piemēram, [[moonwalk]], kam viņš arī deva nosaukumu, kā arī robotu.
Džeksons ir viens no visu laiku visvairāk pārdotajiem mūzikas māksliniekiem ar aptuveno pārdošanas apjomu vairāk nekā 400 miljonu ierakstu visā pasaulē. Viņam bija 13 [[Billboard hot 100|Billboard Hot 100]] singli pirmajā vietā (vairāk nekā jebkuram citam vīriešu izpildītājam Hot 100 laikmetā) un bija pirmais mākslinieks, kuram piecās dažādās desmitgadēs bija singls kas iekļuva Billboard Hot 100 labāko desmitniekā. [[RIAA]] viņu uzskata par visu laiku visvairāk pārdoto individuālo mūzikas mākslinieku visā pasaulē. Viņa apbalvojumu skaitā ir 15 [[Grammy balva]]s, 6 BRIT balvas, [[Zelta globusa balva|Zelta Globusa balva]] un 39 Ginesa rekordi, tostarp "Visu laiku veiksmīgākais izklaidētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/artists/michael-jackson/13202|title=Michael Jackson|website=www.grammy.com|access-date=2023-01-26}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://brainz.org/16-michael-jacksons-greatest-non-musical-achievements|title=16 of Michael Jackson's Greatest Non-Musical Achievements|website=Brainz.org|access-date=May 31, 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150626164913/https://brainz.org/16-michael-jacksons-greatest-non-musical-achievements/|archive-date=June 26, 2015}}</ref><ref name="World Records">{{ziņu atsauce|url=https://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=/14112006/344/jackson-receives-world-records.html&e=l_news_dm|title=News – Jackson receives his World Records|publisher=Yahoo!|date=November 14, 2006|archive-date=September 27, 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927165143/https://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=%2F14112006%2F344%2Fjackson-receives-world-records.html&e=l_news_dm}}</ref>
== Biogrāfija ==
Maikls Džeksons piedzima {{dat|1958|8|29}} [[Gerija|Gerijā]], [[Indiāna|Indiānas štatā]] un bija astotais bērns desmit bērnu ģimenē. 1968. gadā pieci brāļi Džeksoni, kas vēlāk kļuva par grupu ''[[The Jackson 5]]'', parakstīja pirmo ierakstu līgumu.<ref name="nra">Buholcs J., Popmūzikas karalis ir miris. Lai dzīvo leģenda! Neatkarīgā, 27/06/2009</ref> Savu solokarjeru M. Džeksons sāka trīs gadus vēlāk, 1971. gadā, lai gan joprojām bija grupas dalībnieks. Drīz vien viņš kļuva par vienu no veiksmīgākajiem darboņiem mūzikas industrijā un tika nodēvēts par "popmūzikas karali". Pieci no viņa soloalbumiem ir iekļuvuši visvairāk pārdoto albumu sarakstā. Tie ir ''[[Off the Wall]]'' (1979), ''[[Thriller]]'' (1982), ''[[Bad]]'' (1987), ''[[Dangerous]]'' (1991) un ''[[HIStory]]'' (1995).
[[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā viņš kļuva par dominējošo figūru [[popmūzika|popmūzikā]] un par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izklaides mākslinieku televīzijas kanālā [[MTV]]. Viņš savos [[videoklips|videoklipos]], piemēram, ''[[Beat It]]'', ''[[Billie Jean]]'' un ''[[Thriller (dziesma)|Thriller]]'', izmantoja dažādus mākslinieciskus paņēmienus, kas piesaistīja skatītāju uzmanību.
1988. gadā tika uzbūvēts rančo "Nekurzeme" (''Neverland''), kurā iekārtoja izklaides parku ar panorāmas ratu, karuseļiem, amerikāņu kalniņiem un zoodārzu.<ref name="nra" /> Drīz pēc tam viņš parādījās pirmajā Rietumu televīzijas ''[[Pepsi]]'' reklāmā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-05-06-ca-2868-story.html|title=Pepsi Ads to Run on Soviet TV|last=Mull|first=Marison|website=Los Angeles Times|access-date=2025-05-22|date=1988-05-06|language=en}}</ref>
1993. gadā M. Džeksonu apsūdzēja 13 gadīgs bērns un viņa tēvs - Džordans un Evans Šandlers par uzmākšanos nepilngadīgam zēnam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/august/24/newsid_2512000/2512077.stm|title=1993: Michael Jackson accused of child abuse|access-date=2023-01-25|date=1993-08-24|language=en}}</ref> Evans tika ierakstīts, apspriežot nodomu izvirzīt apsūdzības, ko Džeksons izmantoja, apgalvojot, ka viņš ir greizsirdīga tēva upuris, kurš mēģināja [[Izspiešana|izspiest]] naudu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Michael Jackson : the magic, the madness, the whole story, 1958-2009|url=http://archive.org/details/michaeljacksonma0000tara|publisher=New York : Grand Central Pub.|date=2009|isbn=978-0-446-56474-8|first=J. Randy|last=Taraborrelli}}</ref> Džordans Šendlers sniedza policijai Džeksona dzimumorgānu aprakstu un tika veikta izmeklēšana, kurā zvērinātie uzskatīja, ka apraksts neatbilst patiesībai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Unmasked: The Final Years of Michael Jackson|url=https://books.google.com/books?id=wyaFQdNxU7sC&pg=PT84|publisher=Simon and Schuster|date=2009-07-14|isbn=978-1-4391-7719-8|first=Ian|last=Halperin}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Dead Celebrities, Living Icons: Tragedy and Fame in the Age of the Multimedia Superstar|url=https://books.google.com/books?id=g6TitThCzkkC&pg=PA201|publisher=ABC-CLIO|date=2010|isbn=978-0-313-37764-8|first=John David|last=Ebert}}</ref> Tika panākta ārpustiesas vienošanās 1994. gada janvārī, kad Džeksons ar Šendleriem izlīga ārpus tiesas, par kopējo summu 23 miljonu dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2004/LAW/06/16/michael.jackson/|title=CNN.com - Jackson settlement from 1993 allegations topped $20 million - Jun 16, 2004|website=www.cnn.com|access-date=2023-01-25}}</ref> Atsaucoties uz pierādījumu trūkumu no Džordana, štats slēdza izmeklēšanu 1994. gada 22. septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/09/22/us/no-charges-for-now-against-michael-jackson.html|title=No Charges for Now Against Michael Jackson|work=The New York Times|access-date=2023-01-25|date=1994-09-22|last=Mydans|first=Seth|issn=0362-4331|language=en}}</ref>
Pēc gada 1994. gadā viņš apprecēja [[Lisa Marija Preslija|Lisu Mariju Presliju]], [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] meitu. Pēc mazāk nekā diviem gadiem viņi izšķīrās. Taču jau 1997. gadā M. Džeksons apprecēja savu kopēju [[Debija Rova|Debiju Rovu]]. Viņiem piedzima divi bērni: Prinss Maikls un Parisa Maikla. Pāris izšķīrās 1999. gadā.<ref name="nra" />
1995. gadā Džeksons tika apsūdzēts par [[Antisemītisms|antisemītismu]]. Dažas [[Ebreji|ebreju]] grupas sūdzējās, ka dziesmas "They Don't Care About Us" [[lirika]] - "''Jew me, sue me, everybody do me/ Kick me, kike me, don't you black or white me''", bija antisemītiska. Džeksons vēlāk izlaida dziesmu ar mainītiem vārdiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/archive/lifestyle/1995/06/23/michael-jackson-changes-his-tune-on-lyrics/bd138b88-c73c-4e4d-9bd2-5c1d3bf82952/|title=MICHAEL JACKSON CHANGES HIS TUNE ON LYRICS|work=Washington Post|access-date=2023-01-25|date=1995-06-23|last=Harrington|first=Richard|issn=0190-8286|language=en}}</ref>
2002. gadā masu saziņas līdzekļi sacēla ažiotāžu par to, ka M. Džeksons savu trešo bērnu Prinsu Maiklu II, kuru iznēsāja surogātmāte, pārcēlis pāri viesnīcas balkonam. Pēc gada, 2003. gadā, sekoja jauna ažiotāža ap dokumentālo filmu, kurā paziņo, ka M. Džeksons joprojām guļ ar zēniem. 2005. gadā tiesa attaisnoja viņu par uzmākšanos 13 gadus vecam zēnam.<ref name="nra" />
{{dat|2009|3|5}} Maikls Džeksons nāca klajā ar paziņojumu, ka sākot ar jūliju uzstāsies [[Londona|Londonā]], lai aizvadītu 50 koncertu turneju, pēc kuras beigs karjeru, tomēr koncerti nenotika, jo [[25. jūnijs|25. jūnijā]] mūziķis mira no sirds apstāšanās.
=== Nāve ===
{{dat|2009|6|25}} Maikls Džeksons pēc pēkšņas sirds apstāšanās tika nogādāts slimnīcā [[Losandželosa|Losandželosā]], kur pēc stundu ilgiem pūliņiem atdzīvināt viņš tika atzīts par mirušu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Miris Maikls Džeksons|publisher=Apollo|date=26.06.2009.|accessdate=26.06.2009.|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/171214|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090626215942/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/171214|archivedate=26.06.2009}}</ref> Sirds apstāšanos izraisīja dažādu nomierinošu medikamentu - [[Benzodiazepīni|benzodiazepīnu]] un [[Propofols|propofola]], sajaukums, ko mūziķim bija injicējis viņa ārsts Konrāds Marejs.
Uzreiz pēc Džeksona nāves ļoti aktīvi tika pirkti mūziķa albumi un singli. Lielisks pierādījums tam ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu un singlu tops. Nākamās nedēļas topā iekļuva uzreiz 24 Maikla Džeksona singli un 3 ''[[The Jackson 5]]'' singli, no kuriem visaugstāko, 11. vietu, sasniedza mūziķa 1988. gada singls ''Man In The Mirror'', kas ir par 10 vietām augstāka nekā 1988. gadā. Tajā pašā nedēļā albums ''Number Ones'' pēc vairāk kā 5 gadu pārtraukuma atgriezās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topa 1. vietā.<ref>[http://www.guardian.co.uk/music/2009/jun/28/michael-jackson-tops-album-charts Michael Jackson tops UK album charts as sales surge], guardian.co.uk, {{dat|2009|6|28|SK}} {{en ikona}}</ref> Kopumā albumu top 200 iekļuva 11 Maikla Džeksona un ''[[The Jackson 5]]'' albumi, bet singlu topa 200 atgriezās vai debitēja 43 singli.
{{dat|2009|7|7}} notika atvadīšanās no mūziķa ''[[Staples Center]]'' hallē un tajā piedalījās vairāk nekā 20 000 fanu, radu un draugu.
== Diskogrāfija ==
{{pamatraksts|Maikla Džeksona diskogrāfija}}
=== Studijas albumi ===
* 1972: ''[[Got to Be There]]''
* 1972: ''[[Ben]]''
* 1973: ''[[Music And Me]]''
* 1975: ''[[Forever, Michael]]''
* 1979: ''[[Off the Wall]]''
* 1982: ''[[Thriller]]''
* 1987: ''[[Bad]]''
* 1991: ''[[Dangerous]]''
* 1995: ''[[HIStory]]'' <small>(viens disks ir labāko dziesmu izlase, otrs — jauns studijas albums)</small>
* 2001: ''[[Invincible]]''
== Skatīt arī ==
* ''[[Moonwalk]]''
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.michaeljackson.com/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}}
{{Maikls Džeksons}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Džeksons, Maikls}}
[[Kategorija:Maikls Džeksons| ]]
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indiānā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
6ay11hywyiw6o369imha7v1fyqgjkf2
Xiaomi Arēna
0
30187
4452038
4435667
2026-04-08T18:05:08Z
~2026-21685-48
143832
Pareizais nosaukums
4452038
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Xiaomi'' Arēna
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''Arēna Rīga''' ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
8izljv3u9tey25npvy8ya4flhv9zegt
4452039
4452038
2026-04-08T18:05:57Z
ScAvenger
1630
Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21685-48|~2026-21685-48]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Edgars2007
4435667
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Xiaomi'' Arēna
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''"Xiaomi Arēna"''' ({{izrunā|ɕjǎu.mì aˈreː.na}} — Sjaomi arēna), iepriekš '''"Arēna Rīga"''', ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
eom6d8lxrrzvz0xp7o7ws2i85ua1tba
4452040
4452039
2026-04-08T18:06:16Z
~2026-21685-48
143832
Pareizais nosaukums
4452040
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = Arēna Rīga
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''"Xiaomi Arēna"''' ({{izrunā|ɕjǎu.mì aˈreː.na}} — Sjaomi arēna), iepriekš '''"Arēna Rīga"''', ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
4t9c4n5x0arujkd3w3uffy2qpci9m9n
4452042
4452040
2026-04-08T18:06:33Z
ScAvenger
1630
Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-21685-48|~2026-21685-48]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger
4435667
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Xiaomi'' Arēna
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''"Xiaomi Arēna"''' ({{izrunā|ɕjǎu.mì aˈreː.na}} — Sjaomi arēna), iepriekš '''"Arēna Rīga"''', ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
eom6d8lxrrzvz0xp7o7ws2i85ua1tba
4452043
4452042
2026-04-08T18:06:58Z
~2026-21685-48
143832
Īstais nosaukums
4452043
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Xiaomi'' Arēna
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''Arēna Rīga''' ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
8izljv3u9tey25npvy8ya4flhv9zegt
4452044
4452043
2026-04-08T18:07:39Z
Lasks
38532
Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-21685-48|~2026-21685-48]] ([[User talk:~2026-21685-48|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4452043
4452044
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = ''Xiaomi'' Arēna
| nickname =
| logo_image = Xiaomi Arena LOGO.jpg
| logo_caption = Xiaomi Arēnas logo
| image = XIAOMI ARENA.jpg
| caption = ''Xiaomi'' Arēna 2025. gadā
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 4.65
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 7
| longs = 16.84
| longEW = E
| broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated =
| expanded =
| closed =
| owner = ''Glesum Investments''
| operator =
| surface =
| scoreboard =
| cost = 20 miljoni latu
| architect =
| architect_b = SCI (Kanāda), SIA "Nams"
| project_manager =
| structural engineer =
| services engineer =
| general_contractor = [[SIA Merks]]
| main_contractors =
| capacity =
| objects =
| suites =
| record_attendance =
| dimensions = 63x33 m
| acreage =
| tenants = * [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert = 14 500
| cap_basketball = 11 200
| cap_hockey = 10 300
| cap_other =
| embedded =
| website = {{URL|https://xiaomi-arena.com/}}
| publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums = 140
|ēkas-augstums = 24
|ēkas-apb-lauk = 10 861
|kopējā-platība = 22 568
|kubatūra = 232 300 -->
}}
'''"Xiaomi Arēna"''' ({{izrunā|ɕjǎu.mì aˈreː.na}} — Sjaomi arēna), iepriekš '''"Arēna Rīga"''', ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref name="tv3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv}}</ref> Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Latvijas hokeja izlase]] un [[Latvijas basketbola izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.
== Vēsture ==
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionātu hokejā]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
=== Celtniecība ===
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI" (''Stadium Consultants International'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/|title=RIGA ARENA|website=Stadium Consultants International|access-date=2025-01-27|language=en-US|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127185638/https://stadiumci.com/portfolio/sport/arenas/riga-arena/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Uzmanibas-centra---Arena-Riga|title=Uzmanības centrā - Arēna Rīga|website=building.lv|access-date=2025-09-08|date=2006-05-09|language=lv}}</ref> Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].
=== Īpašnieki ===
2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/ipasums/merks-pardevis-daudzfunkcionalo-halli-arena-riga-5497|title="Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"|website=www.diena.lv|access-date=2025-09-08}}</ref> 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "[[Rietumu banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5545824/par-arenas-riga-ipasnieku-kluvusi-rietumu-banka|title=Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»|website=Slavenības|access-date=2025-09-08|date=2010-01-22|language=lv}}</ref> Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kp-atlauj-glesum-investments-iegadaties-arenu-riga.a68148/|title=KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija [[Juris Savickis]] (50%) un [[Krievija]]s uzņēmējs [[Igors Makarovs]] (50%),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2025-arena-riga-pardeveta-skandaloza-kinas-uznemuma-varda.a586131/|title=«Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-08|language=lv}}</ref> bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.10.2025-par-arenas-riga-ipasniecem-pastarpinati-kluvusas-savicka-meitas-krista-savicka-un-ieva-savicka.a619569/|title=Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref>
2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar [[Ķīna]]s sadzīves elektronikas uzņēmumu ''[[Xiaomi]]''.<ref name="tv3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xiaomi-arena.com/pazinojums/arena-riga-maina-nosaukumu-un-klust-par-xiaomi-arenu/|title=Xiaomi Arēna|website=Xiaomi Arēna|access-date=2025-01-27}}</ref>
=== Notikumi ===
=== Sports ===
Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)]]
[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas [[Basketbols|basketbola]] spēles, tā ir [[Latvijas basketbola izlase]]s mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "[[VEF Rīga]]", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "[[Rīgas Zeļļi]]" un [[Ukraina]]s klubs [[Slobožanskes "Prometej"]], kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "[[Barons/LMT]]" un [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/tamperei-un-rigai-apstiprina-2023-gada-pasaules-hokeja-cempionata-rikosanas-tiesibas.a458615/ |access-date=2023-09-05 |website=[[lsm.lv]]}}</ref>
2025. gadā arēnā notiek [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvija-iegust-tiesibas-2025gada-rikot-eiropas-basketbola-cempionata-finalturniru.a450078/|access-date=2023-09-05|website=[[lsm.lv]]}}</ref>
=== Mūzika ===
"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', ''[[Pink]]'', [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.<ref>[https://www.apollo.lv/5046932/galerija-sensation-white-arena-riga Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»]</ref>
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].
2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5052420/koncerta-apskats-korn-riga Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā]</ref>
Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref>
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rammstein-koncerts-udensvada-avarijas-del-aizkavejas-par-pusstundu-vugd-koncerts-japartrauc-721952 Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena]</ref>
2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.<ref>[https://www.apollo.lv/5700453/foto-rammstein-koncerts-arena-riga Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»]</ref>
== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi [[Uzkodas|uzkodu]] un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "[[Betsafe Latvija|Betsafe]]" sporta bārs.
== Transports uz arēnu ==
=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
=== Arēnas autostāvvieta ===
Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}
[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]
eom6d8lxrrzvz0xp7o7ws2i85ua1tba
Stari
0
33122
4451924
4425611
2026-04-08T13:12:50Z
~2026-21654-36
143819
Vairāk nepastāv
4451924
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|apdzīvoto vietu|Stari (nozīmju atdalīšana)|stari}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Stari
| settlement_type = lielciems
| image_skyline = Staru pagasta pārvalde.jpg
| image_caption = Staru pagasta pārvalde un kultūras nams
| pushpin_map = Latvija#Gulbenes novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]]
| established_title =
| established_date =
| area_total_km2 = 0576
| area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību -->
| population_as_of = 2007
| population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2210&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref>
| population_total = 650
| population_density_km2 = auto
| latd =57 | latm =7 | lats =7 | latNS = N
| longd =26 | longm =43 | longs =44 | longEW = E
| elevation_m = 125
| website = <!-- mājaslapa -->
| footnotes = <!-- specpiezīmes -->
}}
'''Stari''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta austrumdaļā [[Knerša]]s upes augštecē pie autoceļa [[V424]] {{nobr|6 km}} no novada centra [[Gulbene]]s un {{nobr|191 km}} no [[Rīga]]s. Staros atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, feldšeru un vecmāšu punkts. Netālu no ciema iet [[dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene|dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene]], 3 km no ciemata atrodas slēgta dzelzceļa pietura [[Elste]]. Dienvidos no ciema atrodas pamestais [[Staru lidlauks]].<ref name=":0" />
Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados Dreiņu sādžas vietā kā ciema padomes un [[padomju saimniecība]]s «Stari» centrālais ciemats.<ref name=":0">{{EncLP|1|201}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref>
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|202
|1979|229
|1989|372
|2000|333
|2011|281
|2021|276
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Daukstu pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Daukstu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
88dya6d6bsl7767rnp50qzpmjw41tun
Carnikava
0
49803
4452254
4425456
2026-04-09T10:16:43Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4452254
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield =
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1211. gadā
| seat_type = Citi<br />nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>
| population_total = 5183
| population_metro =
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats =
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs =
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes =
| settlement_type = ciems
}}
'''Carnikava''' (no {{val|liv|Sarnikau}} — ‘ošleja’, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]].
== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde''), daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] novada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — Sānkaule,<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> [[Krišjānis Barons]] rakstīja — Sānkeaute.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref>
Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref>
1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref>
Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=
Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.
Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.
[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine" un 1934. gadā — [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] tilts pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04}}</ref>
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gadā vācu karaspēks no Carnikavas apkārtnes atkāpjas bez kaujas, taču saspridzina tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref>
[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref>
2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref>
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}
== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}</ref>
== Personības ==
Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].
Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref>
== Carnikavas nēģi ==
[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref>
== Attēlu galerija ==
<gallery>
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā
Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā
</gallery>
== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]
b7ovaz6193j7ksil1ctw6cfjtwqdubq
4452258
4452254
2026-04-09T10:34:14Z
Ivario
51458
/* Vēsture */ skaidrāk par nosaukumu
4452258
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield =
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1211. gadā
| seat_type = Citi<br />nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>
| population_total = 5183
| population_metro =
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats =
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs =
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes =
| settlement_type = ciems
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]].
== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref>
Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref>
1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref>
Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=
Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.
Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.
[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04}}</ref>
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref>
[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī daļa līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]]. 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref>
2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref>
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}
== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}</ref>
== Personības ==
Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].
Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref>
== Carnikavas nēģi ==
[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref>
== Attēlu galerija ==
<gallery>
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā
Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā
</gallery>
== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]
kdvbfo4n1kttj722fh39kjlxlnoslkv
4452264
4452258
2026-04-09T11:13:57Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4452264
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield =
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1211. gadā
| seat_type = Citi<br />nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>
| population_total = 5183
| population_metro =
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats =
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs =
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes =
| settlement_type = ciems
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]].
== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}</ref>
Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref>
1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref>
Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=
Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.
Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.
[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine", bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04}}</ref>
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref>
[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref>
2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref>
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}
== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}</ref>
== Personības ==
Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].
Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref>
== Carnikavas nēģi ==
[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref>
== Attēlu galerija ==
<gallery>
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā
Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā
</gallery>
== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]
jfliaso38n9usxt8xe0ika823sigrr2
Ādažu pagasts
0
49805
4451888
4448123
2026-04-08T12:29:46Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451888
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Ādažu pagasts
| karte = Ādažu pagasts location Latvia.png
| karte2 =
| karte2_apraksts =
| ģerboņa_attēls = Ādažu pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ādažu pagasta ģerbonis
| karoga_attēls =
| karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs
| novads = Novads
| novada_nosaukums = Ādažu novads
| mērs =
| mērs_partija =
| mērs_gads =
| platība = 154,1
| iedzīvotāji = 4860
| iedzīvotāji_gads = 2022
| blīvums = {{#expr: 4860/ 162.9 round 1}}
| izveidots =
| mājaslapa = www.adazi.lv
|centrs2=[[Ādaži]] <small>(ārpusteritoriāls)</small>}}
'''Ādažu pagasts''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, [[Gauja]]s lejtecē. Robežojas rietumos ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]], ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] un [[Sējas pagasts|Sējas]] pagastiem, austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]] un sava novada [[Ādaži|Ādažu pilsētu]], dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]], kas neietilpst pagasta teritorijā.
No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]]. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novadu]], izveidojot jaunu Ādažu novadu.
== Daba ==
[[Attēls:Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Ādažu centrs no putna lidojuma]]
=== Reljefa formas ===
[[Bākas kalns]], [[Franču kurgāns]], [[Kadetu kurgāns]], [[Karātkalns]], [[Klusie kalni]], [[Kreiļu kalns]], [[Kūlas kalns]], [[Puskas kurgāns]], [[Utaiņu kalns]].
=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
[[Cimeļupe (Dūņezera pieteka)|Cimeļupe]], [[Gauja]], [[Gaujas-Baltezera kanāls]], [[Krūmiņupīte (Gaujas pieteka)|Krūmiņupīte]], [[Melnupe (Lilastes ezers)|Melnupe]], [[Puska]], [[Rāmpurva grāvis]], [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]], [[Utupurva grāvis]], [[Vējupe]].
====Ūdenstilpes====
[[Ataru ezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]], [[Dziļators]], [[Inču ūdenskrātuve]], [[Kadagas ezers]], [[Kancis]], [[Kreiļu ezers]], [[Lielais Baltezers]], [[Lieluikas ezers]], [[Lilastes ezers]], [[Līņu ezers (Ādažu novads)|Līņu ezers]], [[Mazais Baltezers]], [[Mazuikas ezers]], [[Vējupe (vecupe)|Vējupe]].
====Purvi====
[[Drāksleja]], [[Dzērves purvs (Ādažu novads)|Dzērves purvs]], [[Jūgu purvs (Ādažu novads)|Jūgu purvs]], [[Lieleimurs]], [[Rampas purvs]], [[Rampurs]], [[Utupurvs]], [[Zušu purvs]].
==== Dabas aizsardzība ====
Pagasta teritorijā atrodas [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Teritorijā atrodas arī dabas liegums [[Lielā Baltezera salas]].
== Vēsture ==
[[Attēls:Ādažu novads (2009).png|thumb|Ādažu pagasts (tai laikā — Ādažu novads no 2006. līdz 2021. gadam)]]
Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir ''Aa'' (senais [[Gauja|Gaujas]] nosaukums), arī ir sastopams nosaukums ''Ada Flusing''. Etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]] 1786. gadā zīmējot ''Neuermühlen'' draudzes novada karti jau sāka rakstīt ''Ahdaischi'' iepretim ''Neuermühlen'' pils nosaukumam un ''Aahof'' muižas vārdam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ādaži. Pagātnes dialogs ar tagadni|last=Pētersone|first=Elita|publisher=Ādažu novada dome|year=2019|isbn=9789934197673|location=Ādaži|pages=14.-15}}</ref> 1298. gada 29. jūnijā pie [[Bukultu pils]] noritēja [[Ādažu kauja]] starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Kēnigsberga]]s [[komturs|komtura]] [[Bertolda no Brīhafenas]] ({{val|la|Bertoldus Bruhave}}, {{val|de|von Brühaven}}) vadībā.
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''). 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - esošo koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka<ref>http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. 1566. gadā teritoriju iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa '''Ādažu pagasts'''. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]].
[[Attēls:Baltezers, foto Ilze Filipova.jpg|thumb|Baltezers]]
Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ādažu muiža]] (''Aahof''), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, [[Carnikavas muiža]] saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, [[Iļķenu muiža]] (''Hilchensfähr'') 17 vienībās 475 ha kopplatībā, [[Remberģes muiža]] (''Ringenberg'') 47 vienībās 761 ha kopplatībā, [[Štāles muiža]] (''Stalenhof'') 18 vienībās 252 ha kopplatībā, [[Berģi|Berģu muiža]] 35 vienībās 215 ha kopplatībā, [[Alderi|Alderu muiža]] 29 vienībās 93 ha kopplatībā, [[Ādažu mācītājmuiža]] 1 vienībā 57 ha kopplatībā, [[Baloža muiža]] (''Bonaventura'') 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (''Klus'') obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref>
1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ādažu ciems''' ietilpis [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no '''Ādažu pagasta''' atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par '''Ādažu novadu'''.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc |title=Ādažu novada pašvaldības nolikums |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312115501/http://adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā, Ādažu novadam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu.
=== Kultūras pieminekļi ===
*[[Baltezera baznīca]] (tās divi portāli ir mākslas pieminekļi)
*[[Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]
== Apdzīvotās vietas ==
{{pamatraksts|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|thumb|NBS [[Ādažu poligons|Ādažu militārā bāze]] Kadagā]]
Ādažu pagasta centrs ir [[Ādaži|Ādažu]] pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija [[Kadaga]].
Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums"/> (3 [[lielciems|lielciemi]], 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]], 1 [[vasarnīcu ciems]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]),<ref name="Vietvārdu datubāze">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt|title= LĢIA Vietvārdu datubāze|accessdate= |author= |date= |publisher=}}</ref> kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] "[[Rīga]]—[[Ainaži]]" ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi ([[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]] un [[Stapriņi]]). [[Alderi|Alderu ciemu]] no tuvāk esošās [[Ādaži|Ādažu]] pilsētas atdala [[Gaujas–Baltezera kanāls]]. [[Atari (ciems)|Ataru ciems]] atrodas Ādažu pagasta [[rietumi|rietumu]] daļā. [[Iļķene]] un [[Āņi]] atrodas Ādažu pagasta [[austrumi|austrumu]] pusē un tos vieno no otra atdala [[Gauja]]s [[upe]]. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas [[Garkalne (Ādažu novads)|Garkalne]].<ref name="Ādažu novada plānojums">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/attistibas_programma_11_17/attistibas_programma_09.12.2010._bez_pielikumiem.pdf |title=Ādažu novada attīstības programma (2011-2017) |accessdate= |author=Ādažu novada dome |date=2010 |publisher= |archive-date=19.04.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419233011/https://www.adazi.lv/upload/novada_dome/attistibas_programma_11_17/attistibas_programma_09.12.2010._bez_pielikumiem.pdf }}</ref>
Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un [[dienvidi|dienvidu]] daļā.
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Kopā ar Ādažu pilsētu, Mangaļu ciemu un Carnikavas pagastu
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1967|5295
|1979|9887
|1989|12556
|2000|11513
|2011|16739
|2021|21134
}}
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|title = Ādažu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&zoom=100,464,-293 }}</ref>
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7907) |green|71.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1984) |red|18.0}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (196) |violet|1.8}}
{{bar percent|[[Poļi]] (114) |black|1.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (238) |blue|2.2}}
{{bar percent|Cita tautība (303) |purple|2.8}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (276) |yellow|2.5}}
}}
== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Izglītība ==
=== Vispārizglītojošās izglītības iestādes ===
=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* Kadagas bērnudārzs
=== Mūzikas un mākslas skolas ===
== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa|kultūra=Ādažu Kultūras centrs piedāvā ap 250 pasākumiem gadā - teātra izrādes, koncertus, filmas, izstādes
Katru gadu maijā notiek novada svētki - Gaujas svētki}}
== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Ievērojami novadnieki ==
* [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), jurists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] darbinieks
* [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs
* [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks
* [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks
* [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists
== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ādažu novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.adazi.lv}}
* [http://www.adazuvidusskola.lv/ Ādažu vidusskola]{{Novecojusi saite}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Ādažu pagasts| ]]
hd8bvu8qmg09dliaijomrddzmjrt7g3
7. aprīlis
0
51295
4452023
4420996
2026-04-08T17:42:26Z
Baisulis
11523
/* Miruši */ +1.......
4452023
wikitext
text/x-wiki
'''7. aprīlis''' ir gada 97. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (98. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 268 dienas.
== Vārda dienas ==
[[Helmuts]], [[Zina]], [[Zinaīda]]
== Notikumi ==
* [[1348. gads]] — dibināta [[Kārļa Universitāte]] [[Prāga|Prāgā]].
* [[1795. gads]] — [[Francija|Francijā]] [[metrs]] pieņemts par [[garums|garuma]] pamata mērvienību.
* [[1831. gads]] — par [[Brazīlija]]s [[imperators|imperatoru]] kļuva [[Pedru II]].
* [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] tika parakstīts robežlīgums.
* [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]] iebruka [[Albānija|Albānijā]].
* [[1945. gads]] — [[Kantaro Suzuki]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru.
* [[1946. gads]] — oficiāli atzīta [[Sīrija]]s neatkarība no [[Francija]]s.
* [[1947. gads]] — dibināta [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija]]s [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija — Sīrijas reģions|Sīrijas reģionālā nodaļa]].
* [[1948. gads]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dibināja [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizāciju]].
* [[1956. gads]] — [[Spānija]] atteicās no [[protektorāts|protektorāta]] [[Maroka|Marokā]].
* [[1963. gads]] — [[Dienvidslāvija]] tika proklamēta par sociālistisku republiku, un [[Josips Brozs Tito]] tika pasludināts par prezidentu uz mūžu.
* [[1969. gads]] — [[internets|interneta]] simboliskā dzimšanas diena: tika publicēts [[Request for Comments|RCF]] 1.
* [[1983. gads]] — [[STS-6]]: ''[[Space Shuttle]] [[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' astronauti [[Storijs Masgreivs]] un [[Donalds Pītersons]] veica pirmo [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]] no [[kosmoplāns|kosmoplāna]].
* [[1989. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] [[zemūdene]] ''Komsomoļec'' nogrima [[Barenca jūra|Barenca jūrā]] pie [[Norvēģija]]s krastiem, bojā gāja 42 jūrnieki.
* [[1994. gads]] — [[Kigali]], [[Ruanda|Ruandā]] sākās [[Ruandas genocīds]].
* [[1992. gads]]:
** [[Srpskas Republika|Bosnijas un Hercegovinas Srpskas Republika]] pasludināja neatkarību.
** pieņemts pašreizējais [[Albānijas karogs]].
* [[1999. gads]] — [[serbi]] slēdza [[Kosova]]s robežpunktus, lai neļautu etniskajiem [[albāņi]]em atstāt valsti.
* [[2001. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] zondi ''[[2001 Mars Odyssey]]''.
* [[2003. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]].
* [[2014. gads]] — populārajā kriptogrāfijas bibliotēkā ''[[OpenSSL]]'' tika atklāta kritiska ievainojamība, ko nosauca par [[Heartbleed|''Heartbleed'' kļūdu]]. Tā ļāva ļaunprātīgiem lietotājiem piekļūt informācijai interneta serveros, kas citādi būtu aizsargāta.
* [[2022. gads]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en}}</ref>
== Dzimuši ==
* [[1506. gads]] — [[Francisks Ksaverijs]] (''Franciscus Xaverius''), katoļu svētais (miris 1552. gadā)
* [[1652. gads]] — [[Klements XII]] (''Clemens XII''), Romas pāvests (miris 1740. gadā)
* [[1770. gads]] — [[Viljams Vērdsverts]] (''William Wordsworth''), angļu dzejnieks (miris 1850. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Kurts fon Šleihers]] (''Kurt von Schleicher''), vācu virsnieks un politiķis (miris 1934. gadā)
* [[1884. gads]] — [[Broņislavs Malinovskis]] (''Bronisław Malinowski''), poļu izcelsmes britu antropologs (miris 1942. gadā)
* [[1894. gads Latvijā|1894. gads]]:
** [[Kārlis Zemdega]], latviešu tēlnieks (miris 1963. gadā)
** [[Fricis Apšenieks]], Latvijas šahists (miris 1941. gadā)
* [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Josifs Hops]], Latvijas armijas dižkareivis (miris 1941. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Džeimss Gārners]] (''James Garner''), amerikāņu aktieris (miris 2014. gadā)
* [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Ieva Auziņa-Sentivanī]], latviešu arhitekte, pedagoģe, latvju dainu pētniece un tulkotāja (mirusi 2024. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Džerijs Brauns]] (''Jerry Brown''), ASV politiķis
* [[1939. gads]]:
** [[Deivids Frosts]] (''David Frost''), angļu žurnālists (miris 2013. gadā)
** [[Frānsiss Fords Kopola]] (''Francis Ford Coppola''), ASV kinorežisors
* [[1944. gads]] — [[Gerhards Šrēders]] (''Gerhard Schröder''), Vācijas kanclers
* [[1946. gads]] — [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] (''Кирилл''), Maskavas patriarhs
* [[1949. gads]] — [[Valentīna Matvijenko]] (''Валентина Матвиенко''), Krievijas politiķe
* [[1954. gads]] — [[Džekijs Čans]] (''Jackie Chan''), Honkongā dzimis aktieris
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Jānis Lūsēns]], latviešu komponists
* [[1964. gads]] — [[Rasels Krovs]] (''Russell Crowe''), austrāliešu aktieris
* [[1972. gads]] — [[Timotijs Pīks]] (''Timothy Peake''), angļu kosmonauts
* [[1983. gads]] — [[Franks Riberī]] (''Franck Ribéry''), franču futbolists, pussargs
* [[1992. gads]] — [[Viljams Karvaļu]] (''William Carvalho''), portugāļu futbolists
== Miruši ==
* [[1614. gads]] — [[El Greko]] (''El Greco''), spāņu mākslinieks (dzimis 1541. gadā)
* [[1789. gads]] — [[Abdulhamīds I]] (عبد الحميد اول), Osmaņu sultāns (dzimis 1725. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Aleksandrs Millerāns]] (''Alexandre Millerand''), Francijas politiķis (dzimis 1858. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Henrijs Fords]] (''Henry Ford''), ASV uzņēmējs (dzimis 1863. gadā)
* [[1955. gads]]:
** [[Teda Bara]] (''Theda Bara''), ebreju izcelsmes ASV aktrise (dzimusi 1885. gadā)
** [[Elīna Zālīte]], latviešu rakstniece (dzimusi 1898. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Džims Klārks]] (''James Clark''), britu autosportists (dzimis 1936. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (dzimis 1888. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Leonīds Kantorovičs]] (''Леони́д Канторо́вич''), krievu matemātiķis (dzimis 1912. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Mišiks Kazarjans]] (''Միշիկ Ղազարյան''), armēņu izcelsmes PSRS un Krievijas fiziķis (dzimis 1948. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Pasaules veselības diena]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Viss gads}}
[[Kategorija:Aprīlis|07]]
2nzek07879n80l3z9a0x634o2j91jih
1985. gads
0
51945
4452017
4384011
2026-04-08T17:36:59Z
Baisulis
11523
/* Novembris */ +1......
4452017
wikitext
text/x-wiki
{{Cita nozīme|1985. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1985. gads Latvijā}}
{{Citas nozīmes|1985. gadu|1985 (nozīmju atdalīšana)|1985}}
{{Gadu navigācija|1985}}
{{Gada citi notikumi|1985}}
{{Gads citos kalendāros|1985}}
'''1985. gads''' ({{Rom sk gadam|1985}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].
== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] veikts pirmais [[mobilais telefons|mobilā telefona]] zvans.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Austrālija|Austrālijā]] sāktas [[stereo]] radio pārraides [[Amplitūdas modulācija|AM]] frekvencē.
* [[16. februāris]] — [[Izraēla]] sāka izvest bruņotos spēkus no [[Libāna]]s.
=== Marts ===
* [[11. marts]] — [[Mihails Gorbačovs]] kļuva par [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] CK ģenerālsekretāru, tādējādi ''fe facto'' kļūstot par [[Padomju Savienība]]s līderi.
* [[15. marts]] — reģistrēts pirmais [[internets|interneta]] [[domēna nosaukums]] (''symbolics.com'').
=== Aprīlis ===
* [[15. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] atcēla aizliegumu starprasu laulībai.
* [[17. aprīlis]]—[[3. maijs]] — [[Prāga|Prāgā]] notika [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
* [[19. aprīlis]] — [[Padomju Savienība]] [[Kazahstāna]]s austrumos veic [[Kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu.
* [[23. aprīlis]] — kompānija ''[[Coca-Cola]]'' mainīja dzēriena formulu, izlaižot ''New Coke'' (pēc 1992. gada pazīstama kā ''Coca-Cola II''), tomēr cilvēku reakcija bija tik ļoti negatīva, ka iepriekšējās formulas dzēriens atgriezās atpakaļ tirdzniecībā mazāk kā pēc 3 mēnešiem.
=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā militārajā kapsētā [[Bitburga|Bitburgā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Par to viņš saņēma daudz kritikas, jo kapsētā ir apglabāti arī 49 ''[[Wafen SS]]'' karavīri.
* [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 9. prezidentu kļuva [[Radovans Vjakovičs]].
* [[25. maijs]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] [[Viesuļvētra|tropiskā ciklona]] izraisītajos plūdos gāja bojā aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.
* [[31. maijs]] — četrdesmit viena [[virpuļviesulis|virpuļviesuļa]] plosīšanās rezultātā [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Pensilvānija]]s, [[Ņujorka (štats)|Nujorkas]] štatā ASV un [[Ontārio]] provincē [[Kanāda|Kanādā]] bojā gāja 76 cilvēki.
=== Jūlijs ===
* [[14. jūlijs]] — [[Šengena|Šengenā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] parakstīts [[Šengenas līgums]].
* [[19. jūlijs]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, aiznesot 268 cilvēku dzīvības, nopostot 62 ēkas un 8 tiltus.
* [[24. jūlijs]] — ''[[Commodore (uzņēmums)|Commodore]]'' izlaida [[personālais dators|personālo datoru]] ''[[Amiga]]''.
=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — ''[[Delta Air Lines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 191) nokrita netālu no [[Dalasa]]s [[Teksasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bojā gāja 137 cilvēki.
* [[12. augusts]] — ''[[Japan Airlines]]'' lidmašīna (reiss Nr. 123) nogāzās [[Japāna|Japānā]] bojā gāja 520 cilvēki; visu laiku traģiskākā vienas lidmašīnas katastrofa.
=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s kopīgā ekspedīcijā tika atrasts nogrimušais [[Titāniks|Titānika]] vraks.
* [[19. septembris]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balles stipra [[zemestrīce]], aiznesot vairāk kā 9000 cilvēku dzīvības, ievainojot 30 000 un bez pajumtes atstājot vairāk kā 95 tūkstošus cilvēku.
=== Oktobris ===
* [[4. oktobris]] — [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] dibināts [[Brīvās programmatūras fonds]].
=== Novembris ===
* [[13. novembris]] — [[Nevadodelruiza]] [[vulkāns|vulkāna]] izvirdums [[Kolumbija|Kolumbijā]], bojā gāja aptuveni 23 tūkstoši cilvēku.
* [[19. novembris]] — [[Ženēva|Ženēvā]] pirmo reizi tikās [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs Mihails Gorbačovs.
* [[20. novembris]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Microsoft Windows|Windows]]'' operētājsistēmas pirmo versiju ''[[Windows 1.0]]''.
=== Decembris ===
* [[20. decembris]] — tika atklāts [[Urāns (planēta)|Urāna]] pavadonis [[Paks (pavadonis)|Paks]].
=== Kultūra ===
* [[28. janvāris]] — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] ierakstīts labdarības singls ''[[We Are the World]]'', kuru izpildīja populāru mūziķu kopa ''[[USA for Africa]]''
* [[7. februāris]] — dziesma ''New York, New York'' kļuva par [[Ņujorka]]s oficiālo himnu.
* [[25. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[57. Kinoakadēmijas balva|57. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija.
* [[4. maijs]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Gēteborga|Gēteborgā]] notika [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]].
== Dzimuši ==
=== Janvāris ===
<!-- * [[2. janvāris]]:
** [[Florians Bušs]] (''Florian Busch''), vācu hokejists
** [[Zaali Eliava]], Gruzijas futbolists -->
* [[4. janvāris]] — [[Deriks Etkinss]] (''Derrick Atkins''), Bahamu vieglatlēts
* [[7. janvāris]] — [[Luiss Hamiltons]] (''Lewis Hamilton''), britu autosportists
* [[9. janvāris]] — [[Huanfrans]] (''Juanfran''), spāņu futbolists
* [[11. janvāris]] — [[Kadzuki Nakadžima]] (''中嶋一貴''), Japānas autosportists
* [[13. janvāris]] — [[Sols Bamba]] (''Sol Bamba''), Kotdivuāras futbolists (miris 2024. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Olga Kaņiskina]] (''Ольга Каниськина''), krievu vieglatlēte, soļotāja
* [[18. janvāris]] — [[Rikardo Montolivo]] (''Riccardo Montolivo''), itāļu futbolists
* [[22. janvāris]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), ukraiņu dziedātāja
* [[29. janvāris]] — [[Marks Gazols]] (''Marc Gasol''), katalāņu basketbolists
=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Krištianu Ronaldu]] (''Cristiano Ronaldo''), Portugāles futbolists
* [[28. februāris]] — [[Jeļena Jankoviča]] (''Јелена Јанковић'', ''Jelena Janković''), serbu tenisiste
=== Marts ===
* [[13. marts]] — [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), ASV aktieris
* [[26. marts]] — [[Kīra Naitlija]] (''Keira Knightley''), angļu aktrise
* [[28. marts]] — [[Stanislass Vavrinka]] (''Stanislas Wawrinka''), Šveices tenisists
=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — [[Leona Lūisa]] (''Leona Lewis''), Anglijas dziedātāja
* [[4. aprīlis]] — [[Rūdijs Fernandess]] (''Rudy Fernández''), Spānijas basketbolists
* [[6. aprīlis]] — [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], latviešu basketbolists
* [[10. aprīlis]] — [[Vana Mena]] (''王濛''; ''Wáng Méng''), ķīniešu šorttreka ātrslidotāja
* [[16. aprīlis]] — [[Andrēass Grankvists]] (''Andreas Granqvist''), zviedru futbolists
* [[17. aprīlis]] — [[Žo Vilfrīds Conga]] (''Jo-Wilfried Tsonga''), franču tenisists
* [[18. aprīlis]] — [[Lukašs Fabjaņskis]] (''Łukasz Fabiański''), poļu futbolists
* [[19. aprīlis]]:
** [[Valons Behrami]] (''Valon Behrami''), šveiciešu futbolists
** [[Aleksandrs Tretjakovs]] (''Александр Третьяков''), Krievijas skeletonists
* [[25. aprīlis]] — [[Gīdo van der Garde]] (''Giedo van der Garde''), Nīderlandes autosportists
* [[30. aprīlis]] — [[Gala Gadota]] (גל גדות), Izraēlas aktrise un modele
=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — [[Fernandu Luišs Roza]] (''Fernando Luiz Roza''), brazīliešu futbolists
* [[6. maijs]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists
* [[12. maijs]]:
** [[Endrū Hovs]] (''Andrew Howe''), Itālijas tāllēcējs
** [[Andris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs
* [[18. maijs]] — [[Vinsents Žē]] (''Vincent Jay''), Francijas biatlonists
* [[21. maijs]] — [[Marks Kevendišs]] (''Mark Cavendish''), Lielbritānijas riteņbraucējs
* [[28. maijs]] — [[Kerija Maligana]] (''Carey Mulligan''), angļu aktrise
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Tiruneša Dibaba]] (''Tirunesh Dibaba''), Etiopijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja
* [[3. jūnijs]] — [[Lukašs Piščeks]] (''Łukasz Piszczek''), poļu futbolists
* [[4. jūnijs]]:
** [[Evans Lisačeks]] (''Evan Lysacek''), ASV daiļslidotājs
** [[Lukašs Podolskis]] (''Lukas Podolski''), Polijā dzimis Vācijas futbolists
** [[Jevgeņijs Ustjugovs]] (''Евгений Устюгов''), krievu biatlonists
* [[6. jūnijs]] — [[Sebastians Lāšons]] (''Sebastian Larsson''), zviedru futbolists
* [[9. jūnijs]] — [[Nina Krajnika]] (''Nina Krajnik''), slovēņu psihoanalītiķe, filozofe un rakstniece
* [[10. jūnijs]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste
* [[18. jūnijs]] — [[Alekss Hiršs]] (''Alex Hirsch''), amerikāņu animators, scenārists, producents un balss aktieris
* [[27. jūnijs]]:
** [[Svetlana Kuzņecova]] (''Светлана Кузнецова''), krievu tenisiste
** [[Niko Rosbergs]] (''Nico Rosberg''), vācu autosportists
* [[30. jūnijs]]:
** [[Trevors Arisa]] (''Trevor Ariza''), ASV basketbolists
** [[Maikls Felpss]] (''Michael Phelps''), ASV peldētājs
=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Lea Sedū]] (''Léa Seydoux''), franču aktrise
* [[2. jūlijs]] — [[Ešlija Tisdeila]] (''Ashley Tisdale''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[5. jūlijs]] — [[Megana Repino]] (''Megan Rapinoe''), ASV futboliste
* [[10. jūlijs]]:
** [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''), vācu futbolists
** [[Ivans Vagners]] (''Иван Вагнер''), Krievijas kosmonauts
* [[12. jūlijs]] — [[Ēmils Hegle Svensens]] (''Emil Hegle Svendsen''), norvēģu biatlonists
* [[13. jūlijs]] — [[Giljermo Očoa]] (''Guillermo Ochoa''), Meksikas futbolists
* [[14. jūlijs]] — [[Fībi Volere-Bridža]] (''Phoebe Waller-Bridge''), angļu aktrise un scenāriste
* [[15. jūlijs]] — [[Buraks Jilmazs]] (''Burak Yılmaz''), turku futbolists
* [[16. jūlijs]] — [[Roza Salazara]] (''Rosa Salazar''), amerikāņu aktrise
* [[25. jūlijs]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Angelo Piquet''), Brazīlijas autosportists
* [[26. jūlijs]] — [[Gaels Klišī]] (''Gaël Clichy''), franču futbolists
* [[28. jūlijs]] — [[Matjē Debišī]] (''Mathieu Debuchy''), franču futbolists
=== Augusts ===
* [[5. augusts]] — [[Salomons Kalu]] (''Salomon Kalou''), Kotdivuāras futbolists
* [[9. augusts]]:
** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise
** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists
* [[16. augusts]] — [[Kristina Milioti]] (''Cristin Milioti''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[18. augusts]] — [[Braiens Ruiss]] (''Bryan Ruiz''), Kostarikas futbolists
* [[20. augusts]] — [[Alvaro Negredo]] (''Álvaro Negredo''), spāņu futbolists
=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — [[Rauls Alviols]] (''Raúl Albiol''), Spānijas futbolists
* [[9. septembris]] — [[Luka Modričs]] (''Luka Modrić''), horvātu futbolists
* [[10. septembris]] — [[Lorāns Koscelnijs]] (''Laurent Koscielny''), franču futbolists
* [[16. septembris]] — [[Vorens Hoburgs]] (''Warren Hoburg''), ASV kosmonauts
* [[17. septembris]]:
** [[Tomāšs Berdihs]] (''Tomáš Berdych''), čehu tenisists
** [[Aleksandrs Ovečkins]] (''Александр Овечкин''), krievu hokejists
* [[26. septembris]] — [[Lenna Kūrmā]] (''Lenna Kuurmaa''), igauņu dziedātāja
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Emeralda Finela]] (''Emerald Fennell''), angļu kinorežisore
* [[10. oktobris]] — [[Šubhanšu Šukla]] (''Shubhanshu Shukla''), Indijas kosmonauts, lidotājs
* [[12. oktobris]] — [[Jodzo Hirano]] (平野 陽三, ''Hirano Yōzō''), Japānas producents, kosmiskā lidojuma dalībnieks
* [[24. oktobris]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists
* [[30. oktobris]] — [[Ragnars Klavans]] (''Ragnar Klavan''), igauņu futbolists
=== Novembris ===
* [[4. novembris]] — [[Marsels Jansens]] (''Marcell Jansen''), vācu futbolists
* [[10. novembris]] — [[Aleksandars Kolarovs]] (''Александар Коларов''), serbu futbolists
* [[16. novembris]] — [[Sanna Marina]] (''Sanna Marin''), Somijas premjerministre
* [[18. novembris]] — [[Elisone Fēliksa]] (''Allyson Felix''), ASV vieglatlēte, īso distanču skrējēja
* [[21. novembris]] — [[Hesuss Navass]] (''Jesús Navas''), spāņu futbolists
* [[28. novembris]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (miris 2024. gadā)
=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — [[Amanda Saifreda]] (''Amanda Seyfried''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[5. decembris]] — [[Andrē Pjērs Žiņaks]] (''André-Pierre Gignac''), franču futbolists
* [[8. decembris]] — [[Dvaits Hauards]] (''Dwight Howard''), ASV basketbolists
* [[10. decembris]] — [[Romans Červenka]] (''Roman Červenka''), čehu hokejists
* [[14. decembris]] — [[Jakubs Blaščikovskis]] (''Jakub Błaszczykowski''), poļu futbolists
* [[25. decembris]] — [[Jūlija Sviridenko]] (''Юлія Свириденко''), ukraiņu politiķe
== Miruši ==
* [[28. janvāris]] — [[Alfredo Foni]] (''Alfredo Foni''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1911. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Henrijs Hetavejs]] (''Henry Hathaway''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
* [[10. marts]] — [[Konstantīns Čerņenko]] (''Константин Черненко''), PSKP vadītājs (dzimis 1911. gadā)
* [[21. marts]] — [[Maikls Redgreivs]] (''Michael Redgrave''), angļu aktieris (dzimis 1908. gadā)
* [[28. marts]] — [[Marks Šagāls]] (''Марк Шагал'', ''Marc Chagall''), Baltkrievijas teritorijā dzimis ebreju izcelsmes mākslinieks (dzimis 1887. gadā)
* [[7. aprīlis]] — [[Kārlis Šmits (jurists)|Kārlis Šmits]] (''Carl Schmitt''), vācu jurists (dzimis 1888. gadā)
* [[11. aprīlis]] — [[Envers Hodža]] (''Enver Hoxha''), Albānijas vadītājs (dzimis 1908. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas dziedātājs (dzimis 1945. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Saimons Kuznecs]] (''Simon Kuznets''), ASV ekonomists (dzimis 1901. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Heinrihs Bells]] (''Heinrich Böll''), vācu rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Rūta Gordona]] (''Ruth Gordon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1896. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Frenks Bērnets]] (''Frank Burnet''), Austrālijas virusologs (dzimis 1899. gadā)
* [[30. septembris]]:
** [[Čārlzs Rihters]] (''Charles Richter''), ASV seismologs (dzimis 1900. gadā)
** [[Simona Sinjorē]] (''Simone Signoret''), franču aktrise (dzimusi 1921. gadā)
* [[2. oktobris]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1925. gadā)
* [[10. oktobris]]:
** [[Juls Briners]] (''Yul Brynner''), ASV aktieris (dzimis 1920. gadā)
** [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), ASV režisors un aktieris (dzimis 1915. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Emīls Gilelss]] (''Эмиль Гилельс''), PSRS pianists (dzimis 1916. gadā)
* [[24. novembris]] — [[Lāslo Bīro]] (''Bíró László József''), Ungārijā dzimis ebreju izgudrotājs (dzimis 1899. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (dzimis 1902. gadā)
* [[26. decembris]] — [[Daiana Fosija]] (''Dian Fossey''), ASV zooloģe (dzimusi 1932. gadā)
== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Franko Modilijani]]
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Klauss fon Klicings]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Maikls Brauns]], [[Džozefs Goldšteins]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Herberts Hauptmans]], [[Džeroms Karls]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Klods Simons]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskie Atomkara Novēršanas Fiziķi]] (IPPNW)
{{pg2}}
{{commons}}
[[Kategorija:1985. gads| ]]
6gqy4g28qzb12nu8rcexuveqrvuj9bx
Lebrons Džeimss
0
56952
4452191
4411937
2026-04-09T05:00:20Z
Biafra
13794
atj.
4452191
wikitext
text/x-wiki
{{Basketbolista infokaste
| vārds = Lebrons Džeimss
| vārds_orig = ''LeBron James''
| attēls = LeBron James (51959977144) (cropped2).jpg
| att_izm =
| paraksts = Lebrons Džeimss 2022. gadā
<!------ Personas dati ------>
| pilns vārds = Lebrons Reimons Džeimss
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|12|30}}
| dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Akrona|2s=Ohaio (štats)}}
| mir_dat =
| mir_viet =
| tautība = [[amerikāņi|amerikānis]]
| garums = {{mērv|cm=206}}
| svars = {{mērv|kg=113}}
| poz = {{basketbola pozīcija|34}}
| kar_sāk = 2003
| kar_beig =
| alga =
| iesauka =
<!------ Izglītība ------>
| vidusskola = ''St. Vincent — St. Mary''
| koledža =
| augstskola =
| universitāte =
| izgl iest1 =
| izgl iest1_nos =
| izgl iest2 =
| izgl iest2_nos =
<!------ Kluba informācija ------>
| kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]]
| numurs = 23
| amats =
| līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
<!------ Drafts ------>
| b_klubs =
| drafts = 1., pirmajā kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NBA drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| dr_kom = [[Klīvlendas "Cavaliers"]]
<!------ Profesionālie klubi ------>
| kl_sez 1 = 2003—2010
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]]
| kl_sez 2 = 2010—2014
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]]
| kl_sez 3 = 2014—2018
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]]
| kl_sez 4 = 2018—''pašlaik''
| klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]]
<!------ Karjeras statistika ------>
| karj stat līga =
| karj stat 1 =
| karj stat 1_dati =
| karj stat 2 =
| karj stat 2_dati =
| karj stat 3 =
| karj stat 3_dati =
<!------ Nacionālā izlase ------>
| taut_sez 1 = 2004—''pašlaik''
| taut 1 = {{Bk|ASV}}
<!------ Trenera karjera ------>
| tr_klubs_sez 1 =
| tr_klubs 1 =
| tr_klubs_sez 2 =
| tr_klubs 2 =
<!------ Papildinformācija ------>
| sasniegumi =
* 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{nbafy|2012}}–{{nbafy|2013}}, {{nbafy|2016}}, {{nbafy|2020}})</small>
* 4× [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas MVP]] <small>({{nbafy|2012}}–{{nbafy|2013}}, {{nbafy|2016}}, {{nbafy|2020}})</small>
* 4× [[NBA Most Valuable Player Award|NBA vērtīgākais spēlētājs]] <small>({{NBA Year|2008|end}}–{{NBA Year|2009|end}}, {{NBA Year|2011|end}}–{{NBA Year|2012|end}})</small>
* [[NBA kauss|NBA kausa]] ieguvējs <small>({{nbafy|2022}})</small>
* [[NBA kauss|NBA kausa]] vērtīgākais spēlētājs <small>({{nbafy|2022}})</small>
* [[NBA sezonas labākais debitants]] <small>({{NBA Year|2003|end}})</small>
* 22× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2005}}–{{nasg|2026}})</small>
* 3× [[NBA All-Star Game Most Valuable Player Award|NBA Visu Zvaigžņu spēles MVP]] <small>({{nasg|2006}}, {{nasg|2008}}, {{nasg|2018}})</small>
* 13× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|2005|end}}, {{NBA Year|2007|end}}–{{NBA Year|2017|end}}, {{NBA Year|2019|end}})</small>
* 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{NBA Year|2004|end}}, {{NBA Year|2006|end}}, {{NBA Year|2020|end}}, {{NBA Year|2024|end}})</small>
* 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{NBA Year|2018|end}}, {{NBA Year|2021|end}}–{{NBA Year|2023|end}})</small>
* 5× [[NBA All-Defensive Team|Simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|2008|end}}–{{NBA Year|2013|end}})</small>
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|2003|end}})</small>
* [[Associated Press Gada sportists|''Associated Press'' Gada sportists]] <small>(2013, 2016, 2018, 2020)</small>
| aģenti =
| slavz =
| dzimums = v
| atjaunots =
<!------ Medaļas ------>
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor =
| medaltemplates =
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{MedalGold|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{MedalBronze|{{oss|V=2004|teksts=Atēnas 2004}}|Basketbols}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}}
{{MedalCompetition|[[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionāts]]}}
{{MedalGold|Lasvegasa 2007|Basketbols}}
}}
'''Lebrons Reimons Džeimss''' ({{val|en|LeBron Raymone James}}; dzimis {{dat|1984|12|30}} [[Akrona|Akronā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks.
2026. gadā L. Džeimss spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandā [[Losandželosas "Lakers"]]. NBA karjeras sākumā septiņas sezonas spēlēja [[Klīvlendas "Cavaliers"]], no 2010. līdz 2014. gadam spēlēja [[Maiami "Heat"]] sastāvā, pēc tam atgriezās "Cavaliers". "Heat" sastāvā izcīnījis NBA čempiontitulu 2012. un 2013. gadā, "Cavaliers" sastāvā par čempionu kļuvis 2016. gadā. 2020. gadā L. Džeimss ieguva savu ceturto NBA čempiontitulu jau [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā, kā arī ieguva savu ceturto [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgākā spēlētāja]] apbalvojumu.
ASV basketbola izlases sastāvā viņš ir kļuvis par trīs [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2024}}) zelta medaļas ieguvēju. L. Džeimss tiek atzīts par vienu no diviem visu laiku izcilākajiem basketbolistiem (līdzās [[Maikls Džordans|Maiklam Džordanam]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsworld.nbcsports.com/michael-jordan-vs-lebron-james/|title=The great debate|last=Posnanski|first=Joe}}</ref> Viņš ir visu laiku rezultatīvākais NBA spēlētājs, kā arī rezultatīvākais NBA izslēgšanas spēlēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2023/02/07/sport/lebron-james-breaks-nba-scoring-record-spt-intl/index.html|title=LeBron James breaks NBA's all-time scoring record, surpassing Kareem Abdul-Jabbar|last=Close|first=Jason Hanna,David|website=CNN|access-date=2023-02-08|date=2023-02-08|language=en}}</ref>
== NBA karjera ==
=== Debijas sezona ===
Pēc izcilas spēles vidusskolu basketbolā L. Džeimsu [[2003. gada NBA drafts|2003. gada NBA draftā]] ar kopējo [[NBA drafta pirmie numuri|pirmo kārtas numuru]] izraudzījās [[Klīvlendas "Cavaliers"]] un viņa talants bija tik spilgts, ka jau tobrīd neviens nešaubījās, ka L. Džeimss kļūs par vienu no izcilākajiem spēlētājiem līgas vēsturē.
Debijas spēlē, kas bija pret [[Sakramento "Kings"]], viņš guva 25 punktus, atdeva 9 rezultatīvas piespēles, izcīnīja 6 atlēkušās bumbas, kā arī no spēles meta ar 60% precizitāti.<ref name="first">{{Tīmekļa atsauce|url= http://basketball-reference.com/fc/gl.cgi?player=jamesle01&year=2004|title= James 2003-04 Game Log|accessdate= {{dat|2007|4|27}}|author= |date= |publisher= basketball-reference.com}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> Gūstot 41 punktu pret [[Ņūdžersijas "Nets"]], L. Džeimss kļuva par jaunāko spēlētāju līgas vēsturē, kurš iemetis 40 vai vairāk punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=1786166|title= James receives 78 of 118 first-place votes|accessdate= {{dat|2007|5|7}}|author= |date= |publisher= espn.com}} {{en ikona}}</ref> Savā debijas sezonā L. Džeimss vidēji spēlē guva 20,9 punktus, atdeva 5,9 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 5,5 atlēkušās bumbas un, kā tika prognozēts, viņš ieguva [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labākā debitanta balvu]],<ref name="nbastat">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playerfile/lebron_james/career_stats.html|title= LeBron James: Player Info Page|accessdate= {{dat|2007|4|27}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070516055606/http://www.nba.com/playerfile/lebron_james/career_stats.html|archivedate= {{dat|2007|05|16||bez}}}} {{en ikona}}</ref> lai arī vienā sezonā ar viņu savas profesionāļa gaitas uzsāka arī tādas zvaigznes kā [[Karmelo Entonijs]] un [[Dveins Veids]].
=== 2004.—2005. gada sezona ===
[[2004.—2005. gada NBA sezona|Nākamajā sezonā]] L. Džeimss pirmo reizi karjerā iekļuva [[NBA All-Star spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]], kurā [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu izlases]] sastāvā guva 13 punktu, viņa pārstāvētie Austrumi uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu izlasi]] ar 125—115.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20050220/ESTWST/boxscore.html|title= 2005 All-Star Game|accessdate= {{dat|2007|4|27}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090219005052/http://www.nba.com/games/20050220/ESTWST/boxscore.html|archivedate= {{dat|2009|02|19||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Šajā sezonā viņš kļuva par jaunāko basketbolistu, kurš atzīmējies ar ''triple double'' vienā spēlē, guvis 50 punktu vienā spēlē un iekļuvis [[All-NBA Team|NBA sezonas labāko spēlētāju simboliskajā pieciniekā]]. Šajā sezonā viņš vidēji guva 27,2 punktus, atdeva 7,2 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 7,4 atlēkušās bumbas, tomēr komandai sezona bija neveiksmīga un "Cavaliers" neiekļuva izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basketball-reference.com/teams/CLE/2005.html|title= 2004-05 Cleveland Cavaliers|accessdate= {{dat|2007|4|29}}|author= |date= |publisher= basketball-reference.com|archive-date= {{dat|2015|09|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20150905055056/http://www.basketball-reference.com/teams/CLE/2005.html}} {{en ikona}}</ref>
=== 2005.—2006. gada sezona ===
[[2005.—2006. gada NBA sezona|2005.—2006. gada sezonā]] L. Džeimss kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš atzīts par [[Nacionālās basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēle|NBA visu zvaigžņu spēles]] [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs|vērtīgāko spēlētāju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20060219/ESTWST/recap.html|title= James Wins MVP as East Rallies Past West|accessdate= {{dat|2007|4|27}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090217211752/http://www.nba.com/games/20060219/ESTWST/recap.html|archivedate= {{dat|2009|02|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> tobrīd viņš bija tikai 21 gadu un 51 dienu vecs. Pašā spēlē Austrumi uzvarēja Rietumus ar 122—120, L. Džeimss spēlē guva 29 punktus, savāca 6 atlēkušās bumbas un atdeva 2 rezultatīvas piespēles. Viņu atzina par nedēļas labāko basketbolistu trīs reizes pēc kārtas, bet sezonu L. Džeimss pabeidza ar pieciem šāda veida pagodinājumiem.<ref name="mvpc">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/cavaliers/news/lbj_mvp_candidate_060419.html|title= 2006 NBA MVP Candidate - LeBron James|accessdate= {{dat|2007|5|4}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> Viņš arī spēja gūt 35 vai vairāk punktus 9 spēlēs pēc kārtas, pievienojoties [[Maikls Džordans|M. Džordanam]] un [[Kobe Braiants|K. Braiantam]], kuri bija vienīgie spēlētāji, kas to spējuši paveikt. Sezonā viņš vidēji guva 31,4 punktus, izcīnīja 7 atlēkušās bumbas un 6,6 reizes mačā atdeva rezultatīvas piespēles, bet "Cavaliers" pirmo reizi iekļuva izslēgšanas spēlēs kopš [[1997.—1998. gada NBA sezona|1998. gada]].
L. Džeimss tika minēts kā viens no galvenajiem kandidātiem uz [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgākā spēlētāja]] (MVP) balvu. Taču to saņēma [[Stīvs Nešs]] no [[Fīniksas "Suns"]]. Savā debijas ''play-off'' spēlē L. Džeimss guva 32 punktus, atdeva 11 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 11 atlēkušās bumbas<ref name="debut">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/recap?gameId=260422005|title= James' playoff debut triple-double carries Cavs|accessdate= {{dat|2007|5|1}}|author= |date= |publisher= espn.com}} {{en ikona}}</ref> un Klīvlendas komanda pārspēja [[Vašingtonas "Wizards"]] gan spēlē, gan arī sešu spēļu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/boxscore?gameId=260505027|title= Cavaliers Win Series 4-2|accessdate= {{dat|2007|5|1}}|author= |date= |publisher= espn.com}} {{en ikona}}</ref> L. Džeimss gan uzstādīja arī antirekordu, sešu maču laikā pieļaujot 34 kļūdas. Nākamajā kārtā pretī stājās [[Detroitas "Pistons"]], pret ko Klīvlenda piedzīvoja sakāvi septiņu spēļu sērijā.
Pēc sezonas L. Džeimss parakstīja jaunu līgumu ar "Cavaliers" uz trim gadiem par 60 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], tas stājās spēkā no 2007.—2008. gada sezonas.<ref name="contract">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2523410|title= LeBron officially signs contract extension with Cavs|accessdate= {{dat|2007|5|7}}|author= |date= |publisher= espn.com}} {{en ikona}}</ref>
=== 2006.—2007. gada sezona ===
[[2006.—2007. gada NBA sezona|Nākamajā sezonā]] L. Džeimss ar "Cavaliers" izcīnīja 2. vietu Austrumu konferencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basketball-reference.com/teams/CLE/2007.html|title= 2006-07 Cleveland Cavaliers|accessdate= {{dat|2007|4|29}}|author= |date= |publisher= basketball-reference.com|archive-date= {{dat|2016|01|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160124032318/http://www.basketball-reference.com/teams/CLE/2007.html}} {{en ikona}}</ref> Vidēji spēlē komandas līderis guva 27,3 punktus, izcīnīja 6,7 atlēkušās bumbas un 6 reizes rezultatīvi piespēlēja. "Cavaliers" iekļuva izslēgšanas spēlēs un konferences finālā, kur pirmajās divās spēlēs piekāpās "Pistons". Taču, triumfējot nākamajos četros mačos pēc kārtas, "Cavaliers" izcīnīja vietu [[NBA finālsērija|NBA finālā]], kur bija jāsacenšas ar [[Sanantonio "Spurs"]]. "Cavaliers" bija vājāki un "Spurs" izcīnīja NBA čempionu titulu jau pēc pirmajām četrām spēlēm, tomēr vairāki basketbola eksperti L. Džeimsa izslēgšanas mačos rādīto sniegumu dēvēja par visu laiku labāko.<ref name="2007DetroitGm5">{{Youtube|d1Px-jPm_TU|LeBron James takes over Game 5!}}</ref> Finālsērijā L. Džeimss vidēji spēlē guva 22 punktus, izcīnīja 7 atlēkušās bumbas, kā arī 6,8 reizes rezultatīvi asistēja partneriem.
=== 2007.—2008. gada sezona ===
[[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonā]] L. Džeimss turpināja rādīt dominējošu sniegumu. Viņš ceturto reizi pēc kārtas piedalījās NBA zvaigžņu spēlē (Austrumu komanda uzvarēja) un tika nosaukts kā viens no reālākajiem kandidātiem uz sezonas vērtīgākā spēlētāja balvas iegūšanu, tomēr sezonas beigās balvu saņēma [[Kobe Braiants]]. Janvārī un februārī L. Džeimss ieguva mēneša labākā basketbolista apbalvojumu.
{{dat|2008|2|19||bez}} L. Džeimss guva savu piekto ''triple double'' sezonā (kopumā karjerā tas bija 15.), pret [[Hjūstonas "Rockets"]] gūstot 26 punktus, izcīnot 13 atlēkušās bumbas un 11 reizes rezultatīvi piespēlējot. Jau nākamajā mačā, pret [[Indiānas "Pacers"]], viņš sasniedza sesto ''triple double''. {{dat|2008|2|24||bez}} L. Džeimss kļuva par jaunāko basketbolistu, kurš karjeras laikā guvis 10 000 punktu — tobrīd viņš bija 23 gadu un 59 dienu vecs. {{dat|2008|3|3||bez}} L. Džeimss guva arī septīto ''triple double''. "Cavaliers" iekļuva izslēgšanas spēlēs kā ceturtā labākā Austrumu konferences komanda un pirmajā kārtā tās pretinieks bija [[Vašingtonas "Wizards"]], ko Klīvlendas basketbolisti uzveica sešās spēlēs. Otrās kārtas pretinieki bija nākamie čempioni [[Bostonas "Celtics"]], kuriem "Cavaliers" piekāpās septiņās spēlēs.
=== 2008.—2009. gada sezona ===
[[2008.—2009. gada NBA sezona|2008.—2009. gada sezonā]] L. Džeimss turpināja attīstīt un noslīpēt savas spējas un tajā pašā laikā viņš uzstādīja vairākus karjeras un kluba rekordus. Viņš tika četras reizes atzīts par mēneša vērtīgāko spēlētāju, L. Džeimss kļuva par otro spēlētāju visā līgas vēsturē, kam tas ir izdevies vienā sezonā. Pirmais to paveica [[Kevins Gārnets]] [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezonā]]. Tāpat viņš kļuva par ceturto spēlētāju NBA vēsturē, kam ir izdevies būt sava kluba piecu statistikas rādītāju līderim vienā sezonā.
Pēc uzvaras 25. marta spēlē pret [[Ņūdžersijas "Nets"]] "Cavaliers" uzlaboja savu sezonas statistiku līdz 58—13, iepriekšējais rekords bija 57—25, kas tika uzstādīts [[1988.—1989. gada NBA sezona|1988.—1989.]] un [[1991.—1992. gada NBA sezona|1991.—1992. gada sezonās]]. Regulāro sezonu klubs beidza ar 66 uzvarētām un 16 zaudētām spēlēm. "Cavaliers" bija iespēja atkārtot [[Bostonas "Celtics"]] sasniegto [[1985.—1986. gada NBA sezona|1985.—1986. gada sezonā]] par visu laiku labāko mājas spēļu statistiku, taču klubs zaudēja divās spēlēs pret [[Losandželosas "Lakers"]] un [[Filadelfijas "76ers"]], taču pārējās 39 spēlēs tika svinēta uzvara.
Izslēgšanas spēlēs L. Džeimsa pārstāvētais klubs viegli pārvarēja pirmo kārtu, kur tika uzvarēts [[Detroitas "Pistons"]] klubs. Pats L. Džeimss guva vidēji 32 punktus, savāca 11,3 atlēkušās bumbas un iedeva 7,5 rezultatīvas piespēles. Sērijas pēdējā spēlē viņš guva 36 punktus, 13 atlēkušās bumbas un iedeva 8 rezultatīvas piespēles, viņš kļuva par galveno pretendentu uz sezonas vērtīgākā spēlētāja titulu, kas tika apstiprināts 4. maijā. L. Džeimss kļuva par pirmo "Cavaliers" spēlētāju, kam izdevies kļūt par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgāko spēlētāju]].<ref>NBA.com, [http://www.nba.com/2009/news/05/04/mvp.release.20090504/index.html James outdistances Bryant in winning Kia MVP award] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090507190209/http://www.nba.com/2009/news/05/04/mvp.release.20090504/index.html |date={{dat|2009|05|07||bez}} }}, accessed May 4, 2009.</ref><ref>The Plain Dealer, [http://www.cleveland.com/cavs/index.ssf/2009/05/lebron_james_to_be_named_nba_m.html LeBron James named NBA Most Valuable Player], accessed May 4, 2009.</ref><ref>NBA.com, [http://www.nba.com/2009/news/features/john_schuhmann/05/04/lebron.mvp/index.html King James brings the MVP presentation home] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090508055448/http://www.nba.com/2009/news/features/john_schuhmann/05/04/lebron.mvp/index.html |date={{dat|2009|05|08||bez}} }}, accessed May 5, 2009.</ref> L. Džeimss kļuva par septīto basketbolistu pēc [[Amerikas basketbola asociācija (2000—pašlaik)|ABA]] un NBA apvienošanās, kas ir bijis sezonas labākā debitanta un sezonas vērtīgākā spēlētāja balvas ieguvējs (bez nosacījuma, ka balvas jāiegūst vienā sezonā).<ref>[http://sports.espn.go.com/nba/playoffs/2009/news/story?id=4135263 NBA taps LeBron, 24, as MVP], espn.com</ref> Tāpat viņš tika pirmoreiz savā karjerā iekļauts [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|līgas simboliskajā aizsardzības pieciniekā]]. Nākamajā izslēgšanas spēļu kārtā viņš vadīja savu komandu uz uzvaru pret [[Atlantas "Hawks"]]. Taču konferences finālā L. Džeimsa pārstāvētais "Cavaliers" zaudēja [[Orlando "Magic"]].
=== 2009.—2010. gada sezona ===
[[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010. gada sezonā]] viņš tika sesto reizi pēc kārtas iekļauts startam [[Nacionālās basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. Tāpat viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kam ir izdevies savākt 2,5 miljonus balsu interneta balsojumā par visu zvaigžņu spēlēs dalībniekiem trīs reizes pēc kārtas. Pašā spēlē viņš guva 25 punktus, iedeva 6 rezultatīvas piespēles, savāca 5 atlēkušās bumbas un pārtvēra 4 pretinieku piespēles. Zaudējumā pret Denveras "Nuggets" ar rezultātu 116-118 L. Džeimss kļuva par pirmo basketbolistu NBA vēsturē, kas guvis 43 punktus, savācis 13 atlēkušās bumbas, iedevis 15 rezultatīvas piespēles, pātvēris 2 pretinieku piespēles un bloķējis 4 pretinieku metienus vienā spēlē. 2010. gada 13. martā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kas karjeras laikā guvis vairāk nekā 15 000 punktus regulārajā sezonā, to viņš paveica uzvarētā spēlē pār Čikāgas "Bulls" ar rezultātu 92-85.
Regulārās sezonas beigās viņš otro reizi karjerā tika atzīts par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas MVP]],<ref>[http://sports.espn.go.com/nba/playoffs/2009/news/story?id=4135263 NBA taps LeBron, 24, as MVP]</ref> tā kļūstot par desmito spēlētāju, kam ir izdevies šāds panākums. L. Džeimss saņēma 116 no 123 iespējamajām pirmajām vietām balsojumā. Otrajā vietā ierindojās [[Oklahomasitijas "Thunder"]] uzbrucējs [[Kevins Durants]].
[[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010. gada izslēgšanas spēļu]] pirmajā kārtā "Cavaliers" uzvarēja Čikāgas "Bulls", taču konferences pusfinālā zaudēja [[Bostonas "Celtics"]]. L. Džeimss daudz tika kritizēts par sliktu spēli pusfināla sērijas piektajā spēlē, kad viņš guva tikai 15 punktus.
=== 2010.—2011. gada sezona ===
2010. gada 1. jūlijā L. Džeimss kļuva par brīvo aģentu. 8. jūlijā īpašā [[ESPN]] raidījumā ''The Decision'' viņš paziņoja, ka spēlēs [[Maiami "Heat"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2010/news/07/08/lebron.decision/index.html|title=LeBron James makes his pick: He's going to Miami|date=July 9, 2010|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc|accessdate=July 9, 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100711003820/http://www.nba.com/2010/news/07/08/lebron.decision/index.html|archivedate={{dat|2010|07|11||bez}}}}</ref><ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/jaunumi/09072010-dzeimss_izdara_izveli_nakama_pieturvieta_ Džeimss izdara izvēli — nākamā pieturvieta Maiami]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/337127-lebrons_dzeimss_karjeru_turpinas_maiami_heat |title=Lebrons Džeimss karjeru turpinās Maiami ''Heat'' |access-date={{dat|2010|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100712033315/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/337127-lebrons_dzeimss_karjeru_turpinas_maiami_heat }}</ref> Vēl uz "Heat" pārgāja [[Kriss Bošs]], tādējādi komandu veidojot ap trīs izciliem spēlētājiem un kļūstot par vieniem no galvenajiem pretendentiem uz čempionu titulu.
2010.—2011. gada sezonā viņš turpināja būt rezultatīvs, vidēji spēlē guva 26,7 punktus, kas bija otrs labākais rādītājs visā līgā pēc [[Kevins Durants|Kevina Duranta]]. Viņš bija viens no galvenajiem pretendentiem arī uz sezonas vērtīgākā spēlētāja titulu, taču balsojumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.basketball-reference.com/awards/awards_2011.html#mvp|title=2010-11 NBA Awards Voting|publisher=Basketball-Reference.com|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120529060608/http://www.basketball-reference.com/awards/awards_2011.html#mvp}}</ref> [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēlēm]] "Heat" kvalificējās kā Austrumu konferences otra labākā komanda, tādējādi tai pirmajā kārtā bija jāsacenšas pret [[Filadelfijas "76ers"]]. "76ers" tika uzvarēti ar 4—1, savukārt otrajā kārtā tika svinēta uzvara pār [[Bostonas "Celtics"]] ar 4—2. Konferences finālā komandas pretinieki bija [[Čikāgas "Bulls"]], kuru sastāvā bija sezonas vērtīgākais spēlētājs [[Deriks Rouzs]]. "Heat" atkal uzvarēja piecās spēlēs, savukārt pats L. Džeimss turpināja rādīt līdera sniegumu. [[2011. gada NBA finālsērija|Finālsērijā]] tā tikās ar [[Dalasas "Mavericks"]], kurai tika zaudēts ar 2—4, lai arī "Heat" atradās vadībā ar 2—1. L. Džeimss tika asi kritizēts par uzrādīto sniegumu, jo ceturtajās ceturtdaļās spēja gūt vienīgi vidēji trīs punktus. Savukārt spēlēs kopumā viņš guva 17,8 punktus vidēji spēlē (par 8,9 punktiem mazāk nekā regulārajā sezonā). Vēl viņš vidēji spēlē atdeva 6,8 rezultatīvas piespēles, savāca 7,1 bumbu zem groziem. Izslēgšanas spēlēs kopumā vidēji spēlē guva 23,6 punktus, savāca 8,3 atlēkušās bumbas un atdeva 5,8 rezultatīvas piespēles.
=== 2011.—2012. gada sezona ===
2011.—2012. gada sezonu "Heat" iesāka ar 16—5 uzvarēto—zaudēto spēļu bilanci, kas ir labākais sezonas sākums komandas vēsturē. Šajā laikposmā L. Džeimss vidēji spēlē guva 29,2 punktus, savāca 8,3 atlēkušās bumbas, atdeva 7,1 rezultatīvu piespēli un pārtvēra 1,8 pretinieku piespēles. [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2012. gada Visu zvaigžņu spēlē]] viņš ar [[Kevins Durants|Kevinu Durantu]] bija spēles rezultatīvākie spēlētāji ar gūtiem 36 punktiem, tāpat L. Džeimss atkārtoja visu zvaigžņu spēļu rekordu realizētajos trīspunktu metienos (6). Regulārās sezonas beigās viņš trešo reizi karjerā tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju. To viņš noslēdza ar vidēji spēlē gūtu 27,1 punktu (53% liela metienu precizitāte), savāktām 7,9 atlēkušajām bumbām, atdotām 6,2 rezultatīvajām piespēlēm un pārtvertām 1,9 pretinieku piespēlēm.
Neskatoties uz viduvēju regulārās sezonas otro pusi, "Heat" iekļuva izslēgšanas spēlēs kā konferences otra labākā komanda. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tika pārspēta [[Ņujorkas "Knicks"]] vienība ar 4—1. "Heat" uzvarēja arī otrajā kārtā [[Indiānas "Pacers"]], lai arī sērijas gaitā atradās zaudētājos ar 1—2. Sērijas ceturtajā spēlē L. Džeimss guva 40 punktus, savāca 18 atlēkušās bumbas un atdeva 9 rezultatīvās piespēles. Konferences finālā komanda tikās ar [[Bostonas "Celtics"]]. L. Džeimsa pārstāvētā komanda sākumā uzvarēja divās spēlēs, tomēr nākamajās trijās spēlēs tika piedzīvots zaudējums. Soli no izkrišanas cīņā par čempiontitulu viņš sērijas sestajā spēlē guva 45 punktus (realizēti 73% metienu), savāca 15 atlēkušās bumbas un atdeva 5 rezultatīvas piespēles. Viņš kļuva par otro spēlētāju līgas vēsturē pēc [[Vilts Čemberlens|Vilta Čemberlena]], kas to spējis. "Heat" guva uzvaru arī sērijas septītajā spēlēt, tādējādi otro sezonu pēc kārtas kvalificējoties finālsērijai.
Finālā "Heat" tikās ar [[Oklahomasitijas "Thunder"]], kura līderi bija K. Durants, [[Rasels Vestbruks]] un [[Džeimss Hārdens]]. Lai arī sērijas pirmajā spēlē "Heat" bija 13 punktu pārsvars, "Thunder" uzvarēja pirmo spēli ar 105—94. Arī otrajā spēlē L. Džeimsa pārstāvētajai komandai bija divciparu pārsvars, šoreiz tas tika nosargāts līdz spēles beigām, tādējādi tika izlīdzināts rezultāts sērijā. "Heat" guva uzvaru arī finālsērijas trešajā spēlē, izvirzoties vadībā ar 2—1. Ceturtās spēles noslēdzošajā ceturtdaļā L. Džeimsam piemetās [[krampji]], tomēr 2:51 minūtes pirms spēles beigām viņš guva trīs punktus, izvirzot savu komandu trīs punktu vadībā; pārsvars spēlē arī netika atdots. Sērijas piektajā spēlē L. Džeimss guva savu vienīgo ''triple double'' 2011.—2012. gada sezonā (26 punkti, 11 atlēkušās bumbas un 13 rezultatīvas piespēles), "Heat" uzvarēja spēlē un arī visā sērijā, otro reizi kluba vēsturē kļūstot par NBA čempioniem. Pats L. Džeimss izcīnīja savu pirmo NBA čempiontitulu, viņš arī tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju. Finālsērijā viņš vidēji spēlē guva 28,6 punktus, savāca 10,2 atlēkušās bumbas un atdeva 7,4 rezultatīvas piespēles, savukārt visās izslēgšanas spēlēs viņš vidēji spēlē guva 30,3 punktus, savāca 9,7 atlēkušās bumbas un atdeva 5,6 rezultatīvas piespēles.
=== 2012.—2013. gada sezona ===
2013. gada janvārī Džeimss kļuva par jaunāko spēlētāju līgas vēsturē, kas guvis vairāk nekā 20 000 punktus (tobrīd viņam bija 28 gadi un 17 dienas). Februārī viņš kļuva par pirmo spēlētāju līgas vēsturē, kas sešās spēlēs pēc kārtas guvis 30 punktus un metis ar 60% lielu precizitāti. Februārī viņš no spēles izpildīja 217 metienus, no kuriem 139 bija precīzi, tādējādi kļūstot par pirmo, kas vienā kalendārā mēnesī izpildījis vismaz 200 metienus un tos trāpījis ar vismaz 64% precizitāti, pēc [[Karīms Abduldžabārs|Karīma Abduldžabāra]], kas to paveica 1983. gada martā. "Heat" sezonu pabeidza ar labāko bilanci komandas vēsturē — 66—16, kas bija labākais rādītājs visā līgā. Pats Džeimss ceturto reizi karjerā tika atzīts par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Regulārajā sezonā viņš vidēji spēlē guva 26,8 punktus, savāca 8 atlēkušās bumbas, 7,3 reizes rezultatīvi piespēlēja un meta ar 56,5% lielu precizitāti.
Izslēgšanas spēles Džeimsa pārstāvētā "Heat" vienība sāka ar uzvarām pār [[Milvoki "Bucks"]] un [[Čikāgas "Bulls"]], konferences finālā viņi tikās ar [[Indiānas "Pacers"]]. Tajā "Heat" uzvarēja ar 4—3. Finālsērijā pretī stājās [[Sanantonio "Spurs"]]. Šajā sērijā Džeimss katrā spēlē guva vismaz 15 punktus, sešās spēlēs bija komandas rezultatīvākais spēlētājs, divās spēlēs guva ''[[triple-double]]'' (1. spēlē 18 punkti, 18 atlēkušās bumbas, 10 rezultatīvas piespēles; 6. spēlē 32 punkti, 10 atlēkušās bumbas, 11 rezultatīvas piespēles). "Heat" otro gadu pēc kārtas izcīnīja NBA čempiontitulu, tāpat Džeimss otro gadu pēc kārtas tika atzīts par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.
=== 2013.—2014. gada sezona ===
2014. gadā Maiami "Heat" atkal sasniedza NBA finālsēriju (ceturto reizi pēc kārtas), kur šajā reizē piekāpās [[Sanantonio "Spurs"]]. Sezonas laikā L. Džeimss aizvadīja rezultatīvāko spēli karjerā, gūstot 61 punktu pret [[Šarlotas "Bobcats"]].
=== 2014.—2015. gada sezona ===
{{nepilnīga nodaļa}}
Vasarā pirms sezonas L. Džeimss kā brīvais aģents atgriezās savā pirmajā klubā [[Klīvlendas "Cavaliers"]].
=== 2015.—2016. gada sezona ===
L. Džeimss [[2015.—2016. gada NBA sezona|2015.—2016. gada sezonā]] vidēji guva 25,3 punktus, savāca 7,4 atlēkušās bumbas, atdeva 6,8 rezultatīvas piespēles un meta ar 52 procentu precizitāti. [[Klīvlendas "Cavaliers"]] beidza sezonu ar 57 uzvarām un 25 zaudējumiem, izslēgšanas spēles "Cavaliers" tika līdz finālam, uzvarot [[Detroitas "Pistons"]] ar 4—0, [[Atlantas "Hawks"]] ar 4—0 un [[Toronto "Raptors"]] ar 4—2. Finālsērijā "Cavaliers" uzvarēja [[Goldensteitas "Warriors"]] ar 4—3, kļūstot par pirmo NBA komandu vēsturē, kas finālā atspēlējusies no 3—1 deficīta. L. Džeimss kļuva par NBA finālsērijas labāko spēlētāju, kā arī nobloķēja [[Andre Iguodala]]s izšķirīgo metienu, lai neatļautu "Warriors" iemest grozu un palikt vadībā.
=== Pēc 2016. gada ===
2018. gada vasarā L. Džeimss kļuva par [[Losandželosas "Lakers"]] spēlētāju. 2020. gadā L. Džeimss kopā ar "Lakers" ieguva savu ceturto NBA čempiontitulu, kā arī ceturto reizi saņēma [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas vērtīgākā spēlētāja]] apbalvojumu.
2020. gada 2. decembrī, 35 gadu vecumā, L. Džeimss noslēdza 2 gadu līguma pagarinājumu ar "Lakers", kas paredz saņemt 85 miljonu dolāru lielu atalgojumu, iekļaujot [[2022.—2023. gada NBA sezona|2022.—2023. gada NBA sezonu]].
2023. gada 8. februārī kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju līgas vēsturē, pārspēdams [[Karīms Abduldžabārs|Karīma Abduldžabāra]] sasniegto. Viņš spēlē guva 38 388. punktu savā NBA karjerā, turklāt pārspēja Abuldžabara rekordu, aizvadīdams mazāku spēļu skaitu (attiecīgi 1409 pret 1560).<ref name=":0" /> 2023. gadā L. Džeimss kopā ar "Lakers" uzvarēja pirmajā NBA kausā (''[[NBA In-Season Tournament]]''), bet sezonas noslēgumā caur ''play-in'' spēlēm spēja iekļūt [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēs]].
== ASV izlase ==
[[Attēls:LeBron James vs Yao Ming - Olympics 2008.jpg|220px|thumb|Lebrons Džeimss cīnās ar [[Jao Mins|Jao Minu]] [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs]]]]
Pēc savas debijas sezonas NBA L. Džeimss tika iekļauts [[ASV basketbola izlase|ASV izlases]] sastāvā [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], kur izlase izcīnīja tikai bronzas medaļas (pusfinālā ASV zaudēja vēlākajiem čempioniem [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnai]]). Šī bija pirmā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad ASV izlase (''Dream Team'') ar NBA basketbolistiem sastāvā<ref group="P">NBA basketbolistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs atļāva sākot ar [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpiskajām spēlēm]].</ref> neieguva zelta medaļas. Atēnu olimpiāde L. Džeimsam arī individuāli nebija sekmīga, jo viņš vidēji spēlē laukumā aizvadīja tikai 14,6 minūtes, kuru laikā guva vien 5,8 punktus un savāca 2,6 atlēkušās bumbas.
L. Džeimss piedalījās arī [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]] [[Japāna|Japānā]], kur ASV izlase atkal ieguva vien bronzas medaļas. Komanda ar L. Džeimsu sastāvā uzvarēja 8 spēlēs un zaudēja tikai vienā, taču tas notika pusfinālā pret [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķijas izlasi]]. Pats L. Džeimss vidēji spēlē guva 13,9 punktus, savāca 4,8 atlēkušās bumbas un atdeva 4,1 rezultatīvas piespēles. Tāpat L. Džeimss bija viens no trim ASV izlases kapteiņiem kopā ar [[Karmelo Entonijs|K. Entoniju]] un [[Dveins Veids|D. Veidu]]. Pēc neveiksmes Pasaules čempionātā ASV izlasei nācās startēt 2007. gada [[Amerikas čempionāts basketbolā|Amerikas čempionātā]], lai kvalificētos [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm]]. Spēlē par zelta medaļām pret [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnas izlasi]] L. Džeimss guva 31 punktu, kas bija labākais rādītājs ASV izlasē. ASV izlase ieguva zelta medaļas un kvalificējās olimpiādei. Vidēji spēlē viņš guva 18,1 punktu, atdeva 4,7 rezultatīvas piespēles, savāca 3,6 atlēkušās bumbas. 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs L. Džeimss un ASV izlase ieguva zelta medaļu, finālā pieveicot [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]] ar rezultātu 118-107. L. Džeimss šajā spēlē guva 14 punktus un savāca 6 atlēkušās bumbas. Tāpat tika svinēta uzvara {{oss|V=2012|L=L}}, arī šoreiz finālā tika uzvarēta Spānijas izlase.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/12082012-bronzu_aizraujosa_speles_galotne_izcina_k|title=ASV pēdējā ceturtdaļā ieslēdz aizsardzību un uzvar spāņus|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://scores.espn.go.com/olympics/summer/2012/basketball/men/recap?gameId=1172|title=Kevin Durant, U.S. pull through in final as Spain can't rain on parade|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=ESPN.go.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}</ref>
L. Džeimss bija ASV izlases sastāvā, kas kļuva par čempioniem [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Turnīra noslēgumā viņš tika atzīts par tā labāko spēlētāju.
== Privātā dzīve ==
L. Džeimss ir precējies ar Savannu Brainsonu, viņiem ir divi bērni: Lebrons Džeimss juniors ir dzimis {{dat|2004|10|6||bez}}, bet Braiss Maksimuss Džeimss {{dat|2007|6|14||bez}}.<ref name="kid">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.iht.com/articles/ap/2007/06/14/sports/NA-SPT-BKB-NBA-LeBrons-Baby.php|title= LeBron James' girlfriend gives birth to couple's 2nd son, Bryce Maximus|accessdate= {{dat|2007|6|14}}|author= |date= |publisher= iht.com}} {{en ikona}}</ref><ref name="ESPN">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2903820|title= LeBron's girlfriend has couple's second son|accessdate= {{dat|2007|6|14}}|author= |date= |publisher= [[ESPN]]}} {{en ikona}}</ref>
Viņš ir ne tikai labs basketbola, bet arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs. Savā pirmajā gadā vidusskolā L. Džeimss aizveda savu skolas komandu līdz štata pusfinālam. Basketbolā viņa elki ir [[Enfernijs Hārdevejs]] un [[Džeisons Kids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.usatoday.com/sports/preps/basketball/2003-04-21-all-usa-boys_x.htm|title= James leads 2002-03 All-USA teams|accessdate= {{dat|2007|5|5}}|author= |date= |publisher= usatoday.com}} {{en ikona}}</ref>
L. Džeimss ir viens no pieprasītākajiem basketbolistiem reklāmas jomā. Viņam ir līgumi ar tādām kompānijām kā ''[[Nike]]'', ''[[Sprite]]'', ''Glaceau'', ''Bubblicious'' un ''Upper Deck''. ''Nike'' ir laidusi klajā sešus apavu modeļus, kuru nosaukumā ietilpst L. Džeimsa vārds. Viņš ir filmējies reklāmu sērijās "The LeBrons". 2007. gada decembrī ietekmīgais finanšu žurnāls ''[[Forbes]]'' L. Džeimsu ierindoja pirmajā vietā starp pelnošākajiem cilvēkiem, kuri vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu. Viņa gada ieņēmumi sastādīja 27 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/media/2007/12/01/celebrity-hollywood-media-cz_lg_1204kidstars.html|title=20 Under 25: The Top-Earning Young Superstars|publisher=Forbes.com|date={{dat|2007|12|04}}|access-date={{dat|2009|02|25||bez}}|archive-date={{dat|2008|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081017135724/http://www.forbes.com/media/2007/12/01/celebrity-hollywood-media-cz_lg_1204kidstars.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081017135724/http://www.forbes.com/media/2007/12/01/celebrity-hollywood-media-cz_lg_1204kidstars.html |date={{dat|2008|10|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref>
2007. gada izslēgšanas spēļu laikā L. Džeimss izpelnījās kritiku par to, ka neparakstījās viņa komandas biedra [[Aira Ņūbls|Aira Ņūbla]] uzsāktajā petīcijā pret [[Ķīna]]s valdības rīcību [[Darfūra]]s reģionā [[Sudāna|Sudānā]].<ref name="csm">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.csmonitor.com/2007/0524/p09s01-coop.html?page=1|title= On Darfur, LeBron James drops the ball|accessdate= {{dat|2007|6|7}}|author= |date= |publisher= Christian Science Monitor}} {{en ikona}}</ref> Basketbolists savu lēmumu skaidroja ar to, ka nav bijis pietiekoši informēts par Sudānā notiekošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.yahoo.com/nba/news;_ylt=AuUKIgRXZ7o9QUghAK6qsoM5nYcB?slug=stcavaliersjamesdarfur&prov=st&type=lgns|title= James Draws Criticism For Stand on Darfur Issue|accessdate= {{dat|2007|5|28}}|author= |date= |publisher= yahoo.com}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref><ref name="nytdarfur">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nytimes.com/2007/05/16/sports/basketball/16cavaliers.html?ex=1336968000&en=6d99aee7ba4a9ed5&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title= Cavalier Seeks Players' Support for Darfur|accessdate= {{dat|2007|6|8}}|author= |date= |publisher= ''The New York Times''}} {{en ikona}}</ref>
L. Džeimss ir kritizēts arī, kad uz vietējās [[beisbols|beisbola]] komandas [[Klīvlendas "Indians"]] spēli ieradies viņu pretinieku [[Ņujorkas "Yankees"]] kreklā. Lai gan uzaudzis [[Ohaio (štats)|Ohaio]], jau kopš bērnības L. Džeimss esot "Yankees" atbalstītājs, savukārt amerikāņu futbolā viņš ir [[Dalasas "Cowboys"]] fans, bet basketbolā vienmēr cienījis [[Čikāgas "Bulls"]].<ref name="MLB.com">{{Tīmekļa atsauce|url= http://mlb.mlb.com/news/article.jsp?ymd=20071004&content_id=2250946&vkey=ps2007news&fext=.jsp&c_id=mlb|title= LeBron spurns Tribe, sports Yanks cap|accessdate= |author= |date= |publisher= MLB.com|archive-date= {{dat|2021|05|11||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20210511015349/https://mlb.mlb.com/news/article.jsp?ymd=20071004&content_id=2250946&vkey=ps2007news&fext=.jsp&c_id=mlb}} {{en ikona}}</ref>
2008. gada martā L. Džeimss kļuva par pirmo melnādaino cilvēku un tikai trešo vīrieti (pēc aktieriem [[Ričards Gīrs|Ričarda Gīra]] un [[Džordžs Klūnijs|Džordža Klūnija]]), kurš publicēts uz žurnāla ''[[Vogue]]'' vāka.<ref name="npr 3/27/08">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=89151096|title= Some Call LeBron James' 'Vogue' Cover Offensive|accessdate= |author= |date= |publisher=}} {{en ikona}}</ref> Šā paša gada jūnijā viņš ziedoja 20 tūkstošus ASV dolāru [[Baraks Obama|B. Obamas]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu kampaņai.<ref name="insidehoops">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.insidehoops.com/blog/?p=1529|title=InsideHoops.com's Basketball Blog|accessdate=|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522122453/http://www.insidehoops.com/blog/?p=1529|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref>
== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}}
=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 79 || 79 || 39,5 || 41,7 || 29,0 || 75,4 || 5,5 || 5,9 || 1,6 || 0,7 || 20,9
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 80 || 80 || style="background:#cfecec;"| 42,4* || 47,2 || 35,1 || 75,0 || 7,4 || 7,2 || '''2,2''' || 0,7 || 27,2
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 79 || 79 || '''42,5''' || 48,0 || 33,5 || 73,8 || 7 || 6,6 || 1,6 || 0,8 || '''31,4'''
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 78 || 78 || 40,9 || 47,6 || 31,9 || 69,8 || 6,7 || 6 || 1,6 || 0,7|| 27,3
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 75 || 74 || 40,4 || 48,4 || 31,5 || 71,2 || 7,9 || 7,2 || 1,8 || '''1,1''' || style="background:#cfecec;" | 30,0*
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 81 || 81 || 37,7 || 48,9 || 34,4 || '''78,0''' || 7,6 || 7,2 || 1,7 || '''1,1''' || 28,4
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
| 76 || 76 || 39,0 || 50,3 || 33,3 || 76,7 || 7,3 || 8,6 || 1,6 || 1 || 29,7
|-
| style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}}
| style="text-align:left;"| [[Maiami "Heat"|"Heat"]]
| 79 || 79 || 38,8 || 51,0 || 33,0 || 75,9 || 7,5 || 7 || 1,6 || 0,6 || 26,7
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2011|full=yes}}†
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|62||62||37,5||53,1||36,2||77,1||7,9||6,2||1,9||0,8||27,1
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2012|full=yes}}†
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|76||76||37,9||56,5||'''40,6'''||75,3||8||7,3||1,7||0,9||26,8
|-
|style="text-align:left;"|{{nbay|2013|full=yes}}
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|77||77||37,7||'''56,7'''||37,9||75,0||6,9||6,4||1,6||0,3||27,1
|-
|style="text-align:left;"|{{nbay|2014|full=yes}}
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|69||69||36,1||48,8||35,4||71,0||6||7,4||1,6||0,7||25,3
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2015|full=yes}}†
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|76||76||35,6||52,0||30,9||73,1||7,4||6,8||1,4||0,6||25,3
|-
|style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}}
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|74||74|| style="background:#cfecec;"| 37,8*||54,8||36,3||67,4||8,6||8,7||1,2||0,6||26,4
|-
|style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}}
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|'''82'''||'''82'''|| style="background:#cfecec;"| 36,9*||54,2||36,7||73,1||'''8,6'''||9,1||1,4||0,9||27,5
|-
|style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}}
|style="text-align:left;"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]]
|55||55|| 35,2||51,0||33,9||66,5||8,5||8,3||1,3||0,6||27,4
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2019|full=yes}}†
|style="text-align:left;"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]]
|67||67|| 34,6||49,3||34,8||69,3||7,8||style="background:#cfecec;"| '''10,2'''*||1,2||0,5||25,3
|- class="sortbottom"
|style="text-align:center;" colspan="2"|'''Karjera'''
|1265||1264||38,4||50,4||34,4||73,4||7,4||7,4||1,6||0,8||27,1
|- class="sortbottom"
|style="text-align:center;" colspan="2"|'''Visu zvaigžņu spēle'''
|16||16||28,8||52,5||32,8||72,5||6,3||6||1,2||0,4||24,1
|}
=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
|style="text-align:left;"|[[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|13||13||'''46,5'''||47,6||33,3||73,7||8,1||5,8||1,4||0,7||30,8
|-
|style="text-align:left;"|[[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|20||20||44,7||41,6||28,0||75,5||8,1||8||1,7||0,5||25,1
|-
|style="text-align:left;"|[[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|13||13||42,5||41,1||25,7||73,1||7,8||7,6||1,8||1,3||28,2
|-
|style="text-align:left;"|[[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|14||14||41,4||51,0||33,3||74,9||9,1||7,3||1,6||0,9||'''35,3'''
|-
|style="text-align:left;"|[[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|11||11||41,8||50,2||40,0||73,3||9,3||7,6||1,7||'''1,8'''||29,1
|-
|style="text-align:left;"|[[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|21||21||43,9||46,6||35,3||76,3||8,4||5,9||1,7||1,2||23,7
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]†
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|'''23'''||'''23'''||42,7||50,0||25,9||73,9||9,7||5,6||1,9||0,7||30,3
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]†
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|'''23'''||'''23'''||41,7||49,1||37,5||77,7||8,4||6,6||1,8||0,8||25,9
|-
|style="text-align:left;"|[[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
|style="text-align:left;"|[[Maiami "Heat"|"Heat"]]
|20||20||38,2||'''56,5'''||40,7||'''80,6'''||7,1||4,8||1,9||0,6||27,4
|-
|style="text-align:left;"|[[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|20||20||42,2||41,7||22,7||73,1||'''11,3'''||8,5||1,7||1,1||30,1
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]†
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|21||21||39,1||52,5||34,0||66,1||9,5||7,6||'''2,3'''||1,3||26,3
|-
|style="text-align:left;"|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|18||18||41,3||'''56,5'''||'''41,1'''||69,8||9,1||7,8||1,9||1,3||32,8
|-
|style="text-align:left;"|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]]
|style="text-align:left;"|[[Klīvlendas "Cavaliers"|"Cavaliers"]]
|22||22||41,9||53,9||34,2||74,6||9,1||'''9'''||1,4||1||34,0
|-
|style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]†
|style="text-align:left;"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]]
|21||21||36,3||56,0||37,0||72,0||10,8||8,8||1,2||0,9||27,6
|-
|- class="sortbottom"
|style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera
|260||260||41,6||49,6||33,5||74,1||9||7,2||1,7||1||28,8
|}
== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}
=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Basketbola profili
| oficmlapa = lebron.msn.com
}}
* [https://web.archive.org/web/20090824090329/http://www.usabasketball.com/seniormen/2008/MediaGuide/james_lebron-oly.pdf USA Basketball profils] {{en ikona}}
* {{IMDB|1429908}}
{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Jao Mins]]
| virsraksts = [[NBA drafta pirmie numuri|NBA drafta pirmais numurs]]
| periods = [[2003. gada NBA drafts|2003]]
| pēc = [[Dvaits Hauards]]
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Kobe Braiants]]<br />Lebrons Džeimss<br />Deriks Rouzs<br />Lebrons Džeimss
| virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]]
| periods = 2008.—2009.<br />2009.—2010.<br />2011.—2012.<br />2012.—2013.
| pēc = Lebrons Džeimss<br />[[Deriks Rouzs]]<br />Lebrons Džeimss<br />[[Kevins Durants]]
}}
{{kastes beigas}}
{{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}}
{{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}}
{{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}}
{{Lakers 2019–20 NBA čempioni}}
{{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}}
{{Heat 2012–13 NBA čempioni}}
{{Heat 2011–12 NBA čempioni}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Džeimss, Lebrons}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA drafta pirmie numuri]]
[[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
q0eacawhpf3i16l9r0d50mfkp4mxkxa
Daugavpils Universitāte
0
57935
4452053
4248270
2026-04-08T18:38:55Z
Meistars Joda
781
4452053
wikitext
text/x-wiki
{{Augstskolas infokaste
|nosaukums = Daugavpils Universitāte
|attēla_nos = Daugavpils.Universitate_gerbonis.jpg
|att_izm = 150px
|att_apraksts =
|moto = <i>Scientia Vinces</i><br>(<i>Ar zinātni uzvarēsi</i>)
|dibin = 1921
|valsts = Latvija
|valsts_en = Latvia
|vieta = [[Daugavpils]], [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] 13
|tips = Valsts universitāte
|dotācijas =
|rektors = [[Arvīds Barševskis]]
|pasniedz = 229<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2007/6.Personals1.doc |title=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolu un koledžu personāls |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150105175952/http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/Statistika/2007/6.Personals1.doc |archivedate={{dat|2015|01|05||bez}} }}</ref>
|studenti = 2 043 (''[[2020. gads|2020]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/lv/media/12842/download |title=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2020. gadā |access-date={{dat|2022|10|30||bez}} }}</ref>
|publik = 16<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scopus.com/ |title=Scopus. Daugavpils Universitātes publikācijas 2007. gadā. Meklēts 2008. gada 29. jūnijā |access-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190906134435/https://www.scopus.com/ |archivedate={{dat|2019|09|06||bez}} }}</ref>
|asociācijas =
|trangs =
|arangs =
|mlapa = http://www.du.lv
}}
[[Attēls:Daugavpils Universitāte.jpg|thumb|250px|Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās]]
[[Attēls:Daugavpils Skolotāju institūts.jpg|thumb|250px|Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka [[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielā]] (tolaik Pēterpils ielā 1/3)]]
'''Daugavpils Universitāte''' (saīsināti '''DU''') ir augstākās izglītības iestāde [[Latvija|Latvijā]], vienīgā universitāte [[Latgale|Latgalē]].
Universitātes statuss ir piešķirts 1993. gada 22. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=88|title=Daugavpils Universitātes attīstības koncepcija|access-date={{dat|2008|06|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807195644/http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=88|archivedate={{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> DU piedāvā dažādas [[Bakalaura grāds|bakalaura]], [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktora grāds|doktora]] studiju programmas [[Humanitārās zinātnes|humanitārajās zinātnēs]], [[Sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]], [[Dabaszinātnes|dabaszinātnēs]], kā arī [[Māksla|mākslās]] un [[Tehnoloģija|tehnoloģijās]] Pašlaik universitātē tiek piedāvātas 53 studiju programmas.
== Struktūra ==
Daugavpils Universitātē ir 2 [[fakultāte]]s:
* Dabaszinātņu un veselības aprūpes fakultāte
* Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte
== Vēsture ==
Daugavpils Universitātes sākums ir 1921. gadā, kad [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika izveidots '''Skolotāju seminārs'''. Jau 1923. gadā tas tika pārdēvēts par [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts|'''Daugavpils Valsts skolotāju institūtu''']] no 1923. līdz 1940. gadam tā direktore bija [[Valērija Seile]]. 1952. gadā Daugavpils Valsts skolotāju institūts tika pārveidots par '''Daugavpils Pedagoģisko institūtu'''. Īsi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s institūts savu darbību paplašināja un tika pārveidots par '''Daugavpils Pedagoģisko universitāti'''. 2001. gada 13. oktobrī universitāte ieguva savu pašreizējo nosaukumu.<ref>[http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=254 General Information about Daugavpils University]{{Novecojusi saite}}</ref> 2017. gada septembrī DU Satversmes sapulce nolēma pārdēvēt augstskolu par Austrumlatvijas Universitāti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-universitate-klus-par-austrumlatvijas-universitati.a251909/ Daugavpils Universitāte kļūs par Austrumlatvijas Universitāti] lsm.lv 2017. gada 29. septembrī</ref> tomēr DU senāts 4. decembrī lēma, ka pārmaiņu plānu īstenošana jāatliek.<ref>[https://www.la.lv/daugavpils-universitatei-tomer-mekles-jaunu-rektoru Daugavpils Universitātei tomēr meklēs jaunu rektoru] la.lv 2017. gada 19. decembrī</ref>
2018. gada martā Daugavpils Universitātei pievienoja [[Daugavpils Medicīnas koledža|Daugavpils Medicīnas koledžu]].<ref>[https://du.lv/no-2018-gada-1-marta-daugavpils-medicinas-koledza-tiks-pievienota-daugavpils-universitatei/ No 2018. gada 1. marta Daugavpils Medicīnas koledža tiks pievienota Daugavpils Universitātei] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226235230/https://du.lv/no-2018-gada-1-marta-daugavpils-medicinas-koledza-tiks-pievienota-daugavpils-universitatei/ |date=2021. gada 26. Februāris }} du.lv 23.01.2018</ref>
=== Krāpšanās skandāls ===
2023. gada janvāra beigās [[Valsts policija]]s Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru sāka izmeklēšanu sakarā ar aizdomām par 600 000 eiro izkrāpšanu no [[Eiropas Sociālais fonds|Eiropas Sociālā fonda (ESF)]] no 2018. līdz 2022. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomas-par-krapsanos-ar-es-lidzekliem-daugavpils-universitate-izm-prasa-paskaidrojumus.a493126/ Aizdomas par krāpšanos ar ES līdzekļiem Daugavpils Universitātē; IZM prasa paskaidrojumus] lsm.lv 2023. gada 24. janvārī</ref>
Aizturēja DU rektora vietnieku Jāni Kudiņu, kurš līdztekus pildīja arī DU padomes locekļa un [[Daugavpils reģionālā slimnīca|Daugavpils reģionālās slimnīcas]] padomes priekšsēdētāja pienākumus, agrāk bija [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domes deputāts, [[Daugavpils lidosta]]s valdes loceklis, darbojās [[Daugavpils novada partija|Daugavpils novada partijā]], nesekmīgi kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/daugavpils-universitates-es-fondu-lieta-aizdomas-par-regulara-iepirkumu-uzvaretaja-saikni-ar-rektora-vietnieku.a493895/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Daugavpils Universitātes ES fondu lietā aizdomas par regulāra iepirkumu uzvarētāja saikni ar rektora vietnieku] lsm.lv 2023. gada 29. janvārī</ref>
=== Integrācija Latvijas Universitātē ===
2023. gada februārī [[Daugavpils dome]]s Izglītības un kultūras jautājumu komiteja sasauca ārkārtas sēdi sakarā ar LR Ministru kabineta lēmumu par DU reorganizācijas jautājuma virzīšanu steidzamības kārtā un bažām par DU pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Sēdē uzaicinātais IZM pārstāvis skaidroja, ka vienošanās par DU integrāciju LU sastāvā un reorganizācija ir jāveic līdz 2026. gadam, lai šim procesam varētu piesaistīt Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-universitati-ieklaut-latvijas-universitate-plano-lidz-2026-gadam.a496633/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Daugavpils Universitāti iekļaut Latvijas Universitātē plāno līdz 2026. gadam] lsm.lv 2023. gada 16. februārī </ref>
Tomēr "Apvienotais saraksts" iebilda pret DU pievienošanu LU bez atbilstoša izvērtējuma un objektīva pamatojuma, jo galīgais lēmums neesot pieņemts nevienā no DU lēmējinstitūcijām. Tāpat "Apvienotais saraksts" iebilda pret DU pievienošanas saistīšanu ar izmeklēšanu par iespējamo krāpšanu saistībā ar Eiropas Savienības fondiem, jo arī LU ir bijuši kriminālprocesi saistībā ar kukuļdošanu un identificētas pārvaldības problēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienotais-saraksts-iebilst-pret-daugavpils-universitates-pievienosanu-lu-bez-atbilstosa-izvertejuma.a496671/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Apvienotais saraksts» iebilst pret Daugavpils Universitātes pievienošanu LU «bez atbilstoša izvērtējuma»] lsm.lv 2023. gada 16. februārī </ref>
== Galvenā ēka ==
Ēku pēc Alekseja Bogačenkova (1916—1964) projekta sāka celt 1952. gada jūlijā [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabala]] [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] apgabala komitejas, [[komjaunatne]]s apgabala komitejas un apgabala izpildkomitejas vajadzībām. Pēc apgabala likvidēšanas 1953. gadā nepabeigto ēku nodeva Daugavpils Pedagoģiskajam institūtam.
Ēkas kopplatība ir 7737 m<sup>2</sup>, tajā sākotnēji bija ierīkotas lifta šahtas, bet pagrabs bija piemērojams patversmes funkcijām kara gadījumā. Pabeigtajā ēkā sākotnēji bija 28 auditorijas, sarīkojumu zāle, bibliotēka ar divām lasītavām, telpas laboratorijām un mācību kabinetiem. Institūta priekšā izveidots plašs laukums ar strūklaku, puķu dobēm, košuma krūmiem, asfaltētiem celiņiem un soliņiem. 1967. gadā iepretim ēkai atklāja [[Rainis|Raiņa]] krūšutēlu.
== Ģerbonis ==
Daugavpils Universitātes ģerbonis ir reģistrēts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā ar Kultūras ministrijas 2012. gada 10. janvāra lēmumu Nr.3.1-4/1.<ref>Ar saviem ģerboņiem - Latvijas organizācijas, privātpersonas. http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=243356</ref> Saskaņā ar Ģerboņu likuma 5. panta trešo daļu Valsts Heraldikas komisija ir izvērtējusi Daugavpils Universitātes iesniegto ģerboņa attēla projektu un iesniegusi Kultūras ministrijā 2011. gada 27. decembra atzinumu Nr.3340 par ģerboņa atbilstību heraldikas prasībām. Heraldisko aprakstu ir parakstījusi kultūras ministre [[Žaneta Jaunzeme-Grende]] un Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.
Ģerboņa heraldiskais apraksts: "Zilā laukā zelta lilija, zem tās tāda pati atvērta grāmata; sarkana ar sudrabu dalīta šaurapmale. Devīze ar zilu uz zelta lentes: SCIENTIA VINCES". Devīzes tulkojums no latīņu valodas: Ar zinātni uzvarēsi.
Ģerboņa autors ir heraldists Artjoms Mahļins, Daugavpils Universitātes vēstures maģistrantūras 2009. gada absolvents.
Ģerbonis tika izveidots sagaidot Daugavpils Universitātes 90 gadu jubileju.<ref>DU jaunais ģerbonis piereģistrēts ģerboņu reģistrā! http://www.du.lv/lv/du_zinas_pazinjojumi_apsveikumi/articles/2225 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120219002543/http://du.lv/lv/du_zinas_pazinjojumi_apsveikumi/articles/2225 |date={{dat|2012|02|19||bez}} }}</ref> Daugavpils Universitātes ģerbonis ir pirmais valsts augstskolas oficiāli reģistrētais ģerbonis Latvijā.
No [[1990. gadi]]em līdz 2011. gadam augstskola lietoja citu emblēmu: ģerboņa spāņu tipa vairoga zilā laukā zelta literas D P U (vēlāk, augstskolas nosaukumam mainoties, D U); karmīnsarkana ar sudrabu dalīta apmale. Sānos vairogs apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem tā. Emblēmas autors: vēsturnieks un izglītības darbinieks Arnolds Gulbis. Emblēma nebija reģistrēta kā ģerbonis un nebija apstiprināta ar augstskolas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070807195341/http://dau.lv/dokumenti/DU-satversme.pdf Daugavpils Universitātes Satversme]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{LV augstskolas}}
{{Baltijas valstu universitātes}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Daugavpils Universitāte| ]]
[[Kategorija:Universitātes Latvijā]]
4n7h81tqqssu5xumq5tdse7313lhxst
27. jūnijs
0
60818
4452015
4421589
2026-04-08T17:36:06Z
Baisulis
11523
/* Miruši */ +1.......
4452015
wikitext
text/x-wiki
'''27. jūnijs''' ir gada 178. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (179. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 187 dienas.
== Vārda dienas ==
[[Malvis]], [[Malvīne]]
== Notikumi ==
* [[1898. gads]] — amerikānis [[Džošua Slokums]] pabeidza pasaulē pirmo [[Zeme]]s apceļošanu vienatnē.
* [[1954. gads]] — [[Obņinska|Obņinskā]], [[Padomju Savienība|PSRS]] tika atklāta pasaulē pirmā [[atomelektrostacija]].
* [[1977. gads]] — [[Džibutija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1991. gads]] — [[Desmitdienu karš]]: [[Dienvidslāvija]]s armija iegāja [[Slovēnija|Slovēnijā]].
* [[1993. gads]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida pirmo [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] saimes ''[[Windows NT]]'' versiju ''Windows NT 3.1''.
=== Izklaidē un kultūrā ===
* [[2016. gads]] — [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]] norisinājās filmas "[[Leģenda par Tarzānu]]" pirmizrāde.
== Dzimuši ==
* [[1462. gads]] — [[Luijs XII]] (''Louis XII''), Francijas karalis (miris 1515. gadā)
* [[1806. gads]] — [[Augusts De Morgans]] (''Augustus De Morgan''), britu matemātiķis (miris 1871. gadā)
* [[1846. gads]] — [[Luīze Rādeke]] (''Louise Radecke''), vācu operdziedātāja (mirusi 1916. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] (''William Anderson''), franču kriketa spēlētājs (miris 1943. gadā)
* [[1869. gads]]:
** [[Emma Goldmane]] (''Emma Goldman''), ASV anarhiste un feministe (mirusi 1940. gadā)
** [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1923. gadā)
** [[Rihards Zariņš]], latviešu grafiķis (miris 1939. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Čārlzs Barkla]] (''Charles Barkla''), britu fiziķis (miris 1944. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Helena Kelere]] (''Helen Keller''), ASV rakstniece un sabiedriskā darbiniece (mirusi 1968. gadā)
* [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Vladimirs Utkins]] (''Владимир Уткин''), Latvijas krievu ķirurgs (miris 1994. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Kšištofs Keslovskis]] (''Krzysztof Kieślowski''), poļu kinorežisors (miris 1996. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Izabella Adžanī]] (''Isabelle Adjani''), Francijas aktrise
* [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Mārtiņš Milbrets]], latviešu mākslinieks un scenogrāfs (miris 2019. gadā)
* [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Aigars Kalvītis]], Latvijas politiķis
* [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Māris Sirmais]], latviešu kordiriģents
* [[1976. gads]] — [[Vagners Moura]] (''Wagner Moura''), brazīliešu aktieris
* [[1983. gads]] — [[Alsu]] (''Алсу''), Krievijas tatāru dziedātāja
* [[1985. gads]]:
** [[Jevgēņijs Griškevičs]], Latvijas hokejists
** [[Svetlana Kuzņecova]] (''Светлана Кузнецова''), krievu tenisiste
** [[Niko Rosbergs]] (''Nico Rosberg''), vācu autosportists
* [[1986. gads]] — [[Oļegs Platonovs]] (''Олег Владимирович Платонов''), Krievijas kosmonauts, lidotājs
* [[2004. gads]] — [[Kristians Moskvera]] (''Cristhian Mosquera''), spāņu futbolists
== Miruši ==
* [[1527. gads]] — [[Nikolo Makjavelli]] (''Niccolò Machiavelli''), itāliešu politiķis un filozofs (dzimis 1469. gadā)
* [[1574. gads]] — [[Džordžo Vazāri]] (''Giorgio Vasari''), itāļu gleznotājs un arhitekts (dzimis 1504. gadā)
* [[1844. gads]] — [[Džozefs Smits]] (''Joseph Smith''), Pēdējo dienu Svētās Jēzus Kristus baznīcas dibinātājs (dzimis 1805. gadā)
* [[1876. gads]]:
** [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]] (''Christian Gottfried Ehrenberg''), vācu dabaspētnieks (dzimis 1795. gadā)
** [[Harieta Martino]] (''Harriet Martineau''), angļu socioloģe (dzimusi 1802. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Harolds Mahoni]] (''Harold Mahony''). skotu izcelsmes britu tenisists (dzimis 1867. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Jākabs Kauzers]] (''Kauser Jakab''), ungāru vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Alfrēds Audze]], Latvijas armijas pulkvedis (dzimis 1897. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Emils Hāha]] (''Emil Hácha''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1872. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Muhtars Auezovs]] (''Мұхтар Әуезов''), kazahu rakstnieks (dzimis 1897. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Valters Dornbergers]] (''Walter Dornberger''), Vācijas armijas virsnieks (dzimis 1895. gadā)
* [[1992. gads]] — [[Mihails Tāls]] (''Михаил Таль''), Latvijā dzimis šahists (dzimis 1936. gadā)
* [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Jānis Labsvīrs]], latviešu tautsaimnieks, vēsturnieks (dzimis 1907. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Bads Spensers]] (''Bud Spencer''), itāliešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Jevgeņijs Drobots]], Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (dzimis 1985. gadā)
== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Džibutija]])
* [[Pasaules nedzirdīgi neredzīgo diena]]
{{Viss gads}}
[[Kategorija:Jūnijs]]
tk232c8ws1rvqir0fpbi20vcebuoumu
28. novembris
0
70443
4452014
4449439
2026-04-08T17:35:03Z
Baisulis
11523
/* Dzimuši */ +1......
4452014
wikitext
text/x-wiki
'''28. novembris''' ir gada 332. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (333. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 33 dienas.
== Vārda dienas ==
[[Olita (personvārds)|Olita]], [[Rita (personvārds)|Rita]], [[Vita (personvārds)|Vita]]
== Notikumi ==
* [[1520. gads]] — [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] vadītā ekspedīcija sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]].
* [[1561. gads]] — parakstīta [[Viļņas ūnija]] par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] padošanās noteikumiem pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]].
* [[1885. gads]] — beidzās [[serbu-bulgāru karš]].
* [[1821. gads]] — [[Panama]] atdalījās no [[Spānija]]s un pievienojās [[Lielkolumbija]]i.
* [[1912. gads]] — [[Albānija]] deklarēja neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s.
* [[1918. gads]]:
** [[Bukovina]] nobalsoja par apvienošanos ar [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalisti]].
** [[Igaunijas brīvības cīņas]]: [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] sāka iebrukumu [[Igaunija|Igaunijā]].
* [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Teherānas konference]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājiem tiekoties [[Teherāna|Teherānā]].
* [[1960. gads]] — [[Mauritānija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1964. gads]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] starpplanētu zonde [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētei ''[[Mariner 4]]''.
* [[1975. gads]] — Portugāļu Timora deklarēja neatkarību no [[Portugāle]]s un nomainīja nosaukumu uz [[Austrumtimora]].
== Dzimuši ==
* [[1118. gads]] — [[Manuils I Komnēns]] (''Μανουήλ Α' ο Κομνηνός''), Bizantijas imperators (miris 1180. gadā)
* [[1632. gads]] — [[Žans Batists Lulli]] (''Jean-Baptiste Lully''), franču komponists (miris 1687. gadā)
* [[1757. gads]] — [[Viljams Bleiks]] (''William Blake''), angļu dzejnieks un mākslinieks (miris 1827. gadā)
* [[1811. gads]] — [[Maksimiliāns II Jozefs]] (''Maximilian II. Joseph''), Bavārijas karalis (miris 1864. gadā)
* [[1820. gads]] — [[Frīdrihs Engelss]] (''Friedrich Engels''), vācu filozofs, uzņēmējs un politiķis (miris 1895. gadā)
* [[1841. gads]] — [[Kretjēns Veideliks]] (''Chrétien Waydelich''), franču kroketa spēlētājs (miris 1917. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Alfonso XII Burbons]] (''Alfonso XII de Borbón''), Spānijas karalis (miris 1885. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Ibērs Lefēvrs]] (''Hubert Lefèbvre''), franču regbists (miršanas datums nezināms)
* [[1880. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|16}}) — [[Aleksandrs Bloks]] (''Александр Блок''), krievu dzejnieks (miris 1921. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig''), austriešu rakstnieks (miris 1942. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Ernsts Rēms]] (''Ernst Röhm''), vācu virsnieks, NSDAP līderis (miris 1934. gadā)
* [[1892. gads Latvijā|1892. gads]] — [[Stefans Cvetkovs]], Latvijas krievu izcelsmes karavīrs (miris 1982. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (miris 2009. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Konstantīns Simonovs]] (''Константин Симонов''), krievu rakstnieks (miris 1979. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Glorija Greiema]] (''Gloria Grahame''), ASV aktrise (mirusi 1981. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Toms Rīgens]] (''Tom Regan''), ASV filozofs un dzīvnieku aizstāvības aktīvists (miris 2017. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Džo Dante]] (''Joe Dante''), amerikāņu kinorežisors, montāžists un aktieris
* [[1948. gads]] — [[Agņeška Holanda]] (''Agnieszka Holland''), poļu kinorežisore
* [[1949. gads]] — [[Aleksandrs Godunovs]] (''Александр Годунов''), PSRS un ASV mākslinieks, baletdejotājs un kinoaktieris (miris 1995. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Eds Heriss]] (''Ed Harris''), amerikāņu aktieris, kinorežisors, kinoproducents un scenārists
* [[1951. gads]] — [[Barbara Morgana]] (''Barbara Morgan''), ASV skolotāja un kosmonaute
* [[1961. gads]]:
** [[Alfonso Kuarons]] (''Alfonso Cuarón''), meksikāņu izcelsmes ASV kinorežisors, kinoproducents un scenārists
** [[Māris Kučinskis]], Latvijas politiķis
* [[1969. gads]]:
** [[Kolmans Domingo]] (''Colman Domingo''), amerikāņu aktieris, dramaturgs un režisors
** [[Hanne Eštavīka]] (''Hanne Ørstavik''), norvēģu rakstniece
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Jesēnija Volžankina]], Latvijas vieglatlēte
* [[1984. gads]] — [[Mērija Elizabete Vinsteda]] (''Mary Elizabeth Winstead''), ASV aktrise un dziedātāja
* [[1985. gads]] — [[Landrī N'Gvemo]] (''Landry N'Guemo''), Kamerūnas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Abdelhamīds Sābīri]] (عبد الحميد صابيري), Marokas futbolists
* [[1999. gads]] — [[Leo Ēstigors]] (''Leo Østigård''), norvēģu futbolists
== Miruši ==
* [[1058. gads]] — [[Kazimirs I Atjaunotājs]] (''Kazimierz I Odnowiciel''), Polijas kņazs (dzimis 1016. gadā)
* [[1694. gads]] — [[Macuo Basjo]] (松尾 芭蕉), japāņu dzejnieks (dzimis 1644. gadā)
* [[1680. gads]] — [[Džovanni Lorenco Bernīni]] (''Giovanni Lorenzo Bernini''), itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks (dzimis 1598. gadā)
* [[1876. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|16}}) — [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer''), vācbaltiešu biologs (dzimis 1792. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Konrāds Ferdinands Meiers]] (''Conrad Ferdinand Meyer''), šveiciešu rakstnieks (dzimis 1825. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Hermanis de Purtalē]] (''Hermann de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (dzimis 1847. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Staņislavs Vispjaņskis]] (''Stanisław Wyspiański''), poļu mākslinieks (dzimis 1869. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Džeimss Neismits]] (''James Naismith''), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Melnkalnes Helēna]] (''Elena del Montenegro''), Itālijas karaliene (dzimusi 1873. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Enriko Fermi]] (''Enrico Fermi''), itāliešu fiziķis (dzimis 1901. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Vilhelmīna]] (''Wilhelmina''), Nīderlandes karaliene (dzimusi 1880. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Rozalinda Rasela]] (''Rosalind Russell''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Ojārs Vācietis]], latviešu dzejnieks (dzimis 1933. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas/ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
* [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Romāns Grabovskis]], latviešu aktieris un teātra režisors (dzimis 1945. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams''), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un ''Formula 1'' funkcionārs (dzimis 1942. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Silvija Pinala]] (''Silvia Pinal''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Albānija]], [[Mauritānija]])
{{Viss gads}}
[[Kategorija:Novembris]]
ri67xwrlzvi6zt7ihypnqirhivyzkus
Carnikavas pagasts
0
72339
4451894
4449470
2026-04-08T12:49:09Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451894
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Carnikavas pagasts
| karte = Carnikava in Latvia.svg
| karte2 = Carnikavas novads.png
| karte2_apraksts =
| ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls =
| karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs
| novads = Novads
| novada_nosaukums = Ādažu novads
| centrs = Carnikava
| mērs =
| mērs_partija =
| mērs_gads =
| platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref>
| iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref>
| iedzīvotāji_gads = 2019
| blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}}
| izveidots =
| likvidēts =
| mājaslapa = www.carnikava.lv
}}
'''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s.
Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
== Daba ==
[[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]]
Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" />
=== Reljefa formas ===
* [[Brēdes smilts]]
* [[Dižpalvas kāpa]]
* [[Labošanās virsotne]]
* [[Lagzdu kalns]]
* [[Lilastes kāpa]]
* [[Nagaiņu kalns]]
* [[Saules kalns]]
* [[Vilku kalni]]
=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]]
* [[Eimura kanāls]]
* [[Gauja]]
* [[Langa]]
* [[Langas kanāls]]
* [[Lilaste (upe)|Lilaste]]
* [[Mangaļu Eimurs]]
* [[Vecgauja]]
* [[Veclanga]]
==== Ūdenstilpes ====
* [[Dienvidu Garezers]]
* [[Dzirnezers]]
* [[Laveru ezers]]
* [[Lilastes ezers]]
* [[Mazais Dzirnezers]]
* [[Mazlandziņas ezers]]
* [[Pulksteņezers]]
* [[Serģis (ezers)|Serģis]]
* [[Ummis]]
* [[Vidējais Garezers]]
* [[Ziemeļu Garezers]]
==== Purvi ====
* [[Briežu purvs]]
* [[Ķikatpurvs]]
* [[Lapu purvs]]
* [[Lielpurvs]]
* [[Serģa purvs]]
=== Dabas aizsardzība ===
Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā.
== Vēsture ==
[[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]]
Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/>
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').
19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa.
1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gadā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu pievienoja [[Rīgas rajons|Rīgas rajonam]].
Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
=== Militārā mantojuma objekti ===
* [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]]
Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā:
* [[Kalngale]]
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]
* [[Mežgarciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Laveri]]
* [[Carnikava]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" />
== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref>
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}}
{{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}}
}}
{{-}}
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1993|4893
|2000|4593
|2011|6712
|2021|9525
}}
=== Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki ===
* [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors
* [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece
* [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref>
* [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref>
* [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref>
* [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref>
* [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref>
* [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs
* [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref>
* [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref>
* [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
* [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933)
* [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris
* [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]]
* [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/>
* [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs
* [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore
* [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023)
* [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
* [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente
* [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref>
* [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]]
* [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref>
* [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref>
* [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939)
* [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref>
* [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref>
* [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974)
* [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref>
* [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/>
* [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]]
* [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē
* [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref>
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā
* [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā
* [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref>
* [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]]
* [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists
* [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas
* [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists
* [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]]
=== Novada pašvaldība (2006—2021) ===
{{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}}
Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref>
== Tautsaimniecība ==
=== Satiksme ===
Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref>
=== Uzņēmējdarbība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Kultūra ==
=== Laikmetīgā māksla ===
1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref>
=== Nemateriālais kultūras mantojums ===
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref>
17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Kultūras pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}}
* [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
* [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca
- Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
=== Reliģija ===
Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref>
== Ievērojamas vietas ==
=== Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) ===
[[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Carnikavas muižas parks ===
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref>
Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
=== Svētku laukums ===
Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref>
=== Ojāra Vācieša piemineklis ===
Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref>
=== Carnikavas promenāde ===
Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=150
|height=150
|lines=4
|align=center
|Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā
|Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]]
|Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā
|Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts
|Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]]
pwi1q2r2j1nzc7mgzshvobwk3zirfe4
4451908
4451894
2026-04-08T12:57:26Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451908
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Carnikavas pagasts
| karte = Carnikava in Latvia.svg
| karte2 = Carnikavas novads.png
| karte2_apraksts =
| ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls =
| karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs
| novads = Novads
| novada_nosaukums = Ādažu novads
| centrs = Carnikava
| mērs =
| mērs_partija =
| mērs_gads =
| platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref>
| iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref>
| iedzīvotāji_gads = 2019
| blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}}
| izveidots =
| likvidēts =
| mājaslapa = www.carnikava.lv
}}
'''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s.
Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
== Daba ==
[[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]]
Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" />
=== Reljefa formas ===
* [[Brēdes smilts]]
* [[Dižpalvas kāpa]]
* [[Labošanās virsotne]]
* [[Lagzdu kalns]]
* [[Lilastes kāpa]]
* [[Nagaiņu kalns]]
* [[Saules kalns]]
* [[Vilku kalni]]
=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]]
* [[Eimura kanāls]]
* [[Gauja]]
* [[Langa]]
* [[Langas kanāls]]
* [[Lilaste (upe)|Lilaste]]
* [[Mangaļu Eimurs]]
* [[Vecgauja]]
* [[Veclanga]]
==== Ūdenstilpes ====
* [[Dienvidu Garezers]]
* [[Dzirnezers]]
* [[Laveru ezers]]
* [[Lilastes ezers]]
* [[Mazais Dzirnezers]]
* [[Mazlandziņas ezers]]
* [[Pulksteņezers]]
* [[Serģis (ezers)|Serģis]]
* [[Ummis]]
* [[Vidējais Garezers]]
* [[Ziemeļu Garezers]]
==== Purvi ====
* [[Briežu purvs]]
* [[Ķikatpurvs]]
* [[Lapu purvs]]
* [[Lielpurvs]]
* [[Serģa purvs]]
=== Dabas aizsardzība ===
Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā.
== Vēsture ==
[[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]]
Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/>
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').
19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa.
1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gadā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]].
Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
=== Militārā mantojuma objekti ===
* [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]]
Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā:
* [[Kalngale]]
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]
* [[Mežgarciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Laveri]]
* [[Carnikava]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" />
== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref>
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}}
{{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}}
}}
{{-}}
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1993|4893
|2000|4593
|2011|6712
|2021|9525
}}
=== Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki ===
* [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors
* [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece
* [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref>
* [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref>
* [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref>
* [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref>
* [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref>
* [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs
* [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref>
* [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref>
* [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
* [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933)
* [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris
* [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]]
* [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/>
* [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs
* [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore
* [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023)
* [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
* [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente
* [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref>
* [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]]
* [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref>
* [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref>
* [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939)
* [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref>
* [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref>
* [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974)
* [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref>
* [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/>
* [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]]
* [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē
* [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref>
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā
* [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā
* [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref>
* [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]]
* [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists
* [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas
* [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists
* [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]]
=== Novada pašvaldība (2006—2021) ===
{{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}}
Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref>
== Tautsaimniecība ==
=== Satiksme ===
Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref>
=== Uzņēmējdarbība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Kultūra ==
=== Laikmetīgā māksla ===
1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref>
=== Nemateriālais kultūras mantojums ===
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref>
17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Kultūras pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}}
* [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
* [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca
- Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
=== Reliģija ===
Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref>
== Ievērojamas vietas ==
=== Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) ===
[[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Carnikavas muižas parks ===
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref>
Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
=== Svētku laukums ===
Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref>
=== Ojāra Vācieša piemineklis ===
Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref>
=== Carnikavas promenāde ===
Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=150
|height=150
|lines=4
|align=center
|Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā
|Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]]
|Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā
|Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts
|Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]]
jlj9rog93rrjxk602vh2udghs2kzffz
4451910
4451908
2026-04-08T12:57:49Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451910
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Carnikavas pagasts
| karte = Carnikava in Latvia.svg
| karte2 = Carnikavas novads.png
| karte2_apraksts =
| ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls =
| karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs
| novads = Novads
| novada_nosaukums = Ādažu novads
| centrs = Carnikava
| mērs =
| mērs_partija =
| mērs_gads =
| platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref>
| iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref>
| iedzīvotāji_gads = 2019
| blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}}
| izveidots =
| likvidēts =
| mājaslapa = www.carnikava.lv
}}
'''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s.
Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
== Daba ==
[[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]]
Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" />
=== Reljefa formas ===
* [[Brēdes smilts]]
* [[Dižpalvas kāpa]]
* [[Labošanās virsotne]]
* [[Lagzdu kalns]]
* [[Lilastes kāpa]]
* [[Nagaiņu kalns]]
* [[Saules kalns]]
* [[Vilku kalni]]
=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]]
* [[Eimura kanāls]]
* [[Gauja]]
* [[Langa]]
* [[Langas kanāls]]
* [[Lilaste (upe)|Lilaste]]
* [[Mangaļu Eimurs]]
* [[Vecgauja]]
* [[Veclanga]]
==== Ūdenstilpes ====
* [[Dienvidu Garezers]]
* [[Dzirnezers]]
* [[Laveru ezers]]
* [[Lilastes ezers]]
* [[Mazais Dzirnezers]]
* [[Mazlandziņas ezers]]
* [[Pulksteņezers]]
* [[Serģis (ezers)|Serģis]]
* [[Ummis]]
* [[Vidējais Garezers]]
* [[Ziemeļu Garezers]]
==== Purvi ====
* [[Briežu purvs]]
* [[Ķikatpurvs]]
* [[Lapu purvs]]
* [[Lielpurvs]]
* [[Serģa purvs]]
=== Dabas aizsardzība ===
Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā.
== Vēsture ==
[[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]]
Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/>
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').
19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa.
1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gadā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]].
Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no 1990. gadā atjaunotā [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
=== Militārā mantojuma objekti ===
* [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]]
Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā:
* [[Kalngale]]
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]
* [[Mežgarciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Laveri]]
* [[Carnikava]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" />
== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref>
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}}
{{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}}
}}
{{-}}
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1993|4893
|2000|4593
|2011|6712
|2021|9525
}}
=== Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki ===
* [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors
* [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece
* [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref>
* [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref>
* [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref>
* [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref>
* [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref>
* [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs
* [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref>
* [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref>
* [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
* [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933)
* [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris
* [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]]
* [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/>
* [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs
* [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore
* [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023)
* [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
* [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente
* [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref>
* [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]]
* [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref>
* [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref>
* [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939)
* [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref>
* [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref>
* [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974)
* [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref>
* [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/>
* [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]]
* [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē
* [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref>
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā
* [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā
* [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref>
* [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]]
* [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists
* [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas
* [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists
* [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]]
=== Novada pašvaldība (2006—2021) ===
{{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}}
Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref>
== Tautsaimniecība ==
=== Satiksme ===
Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref>
=== Uzņēmējdarbība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Kultūra ==
=== Laikmetīgā māksla ===
1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref>
=== Nemateriālais kultūras mantojums ===
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref>
17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Kultūras pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}}
* [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
* [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca
- Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
=== Reliģija ===
Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref>
== Ievērojamas vietas ==
=== Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) ===
[[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Carnikavas muižas parks ===
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref>
Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
=== Svētku laukums ===
Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref>
=== Ojāra Vācieša piemineklis ===
Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref>
=== Carnikavas promenāde ===
Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=150
|height=150
|lines=4
|align=center
|Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā
|Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]]
|Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā
|Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts
|Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]]
mci45517xlw0d1jj0cttv2d6zg8ysx5
4451929
4451910
2026-04-08T13:30:14Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451929
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Carnikavas pagasts
| karte = Carnikava in Latvia.svg
| karte2 = Carnikavas novads.png
| karte2_apraksts =
| ģerboņa_attēls = Carnikavas pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls =
| karoga_nosaukums = Carnikavas pagasta karogs
| novads = Novads
| novada_nosaukums = Ādažu novads
| centrs = Carnikava
| mērs =
| mērs_partija =
| mērs_gads =
| platība = 80,2<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref>
| iedzīvotāji = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)<ref name="carn">[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]</ref>
| iedzīvotāji_gads = 2019
| blīvums = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}}
| izveidots =
| likvidēts =
| mājaslapa = www.carnikava.lv
}}
'''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s.
Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
== Daba ==
[[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]]
Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku "Piejūra"]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000"<ref name="daba.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.<ref name="daba.gov.lv"/> Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.<ref name="carn" />
=== Reljefa formas ===
* [[Brēdes smilts]]
* [[Dižpalvas kāpa]]
* [[Labošanās virsotne]]
* [[Lagzdu kalns]]
* [[Lilastes kāpa]]
* [[Nagaiņu kalns]]
* [[Saules kalns]]
* [[Vilku kalni]]
=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]]
* [[Eimura kanāls]]
* [[Gauja]]
* [[Langa]]
* [[Langas kanāls]]
* [[Lilaste (upe)|Lilaste]]
* [[Mangaļu Eimurs]]
* [[Vecgauja]]
* [[Veclanga]]
==== Ūdenstilpes ====
* [[Dienvidu Garezers]]
* [[Dzirnezers]]
* [[Laveru ezers]]
* [[Lilastes ezers]]
* [[Mazais Dzirnezers]]
* [[Mazlandziņas ezers]]
* [[Pulksteņezers]]
* [[Serģis (ezers)|Serģis]]
* [[Ummis]]
* [[Vidējais Garezers]]
* [[Ziemeļu Garezers]]
==== Purvi ====
* [[Briežu purvs]]
* [[Ķikatpurvs]]
* [[Lapu purvs]]
* [[Lielpurvs]]
* [[Serģa purvs]]
=== Dabas aizsardzība ===
Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā.
== Vēsture ==
[[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]]
Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par "Koivemundi" (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par "Sarnikau" (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).<ref name="carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.<ref name="carnikava.lv"/>
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka<ref>[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').
19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa.
1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus un apriņķus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gadā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Bijušā Mangaļu pagasta vietā izveidotā Mangaļu ciema lielāko daļu 1974. gada 16. augustā pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]], bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī|publisher=Periodika.lv}}</ref>
Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no 1990. gadā atjaunotā [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].
=== Militārā mantojuma objekti ===
* [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
* [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}</ref> Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}</ref>
* Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības "Sala 2", blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.
=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]]
Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā:
* [[Kalngale]]
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]
* [[Mežgarciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Laveri]]
* [[Carnikava]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]<ref name="carn" />
== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}</ref>
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (5276) |green|62.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2093) |red|24.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (146) |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (268) |blue|3.2}}
{{bar percent|Cita tautība (285) |purple|3.4}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (152) |orange|1.8}}
}}
{{-}}
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1993|4893
|2000|4593
|2011|6712
|2021|9525
}}
=== Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki ===
* [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,<ref name="baltabaznica.lv">[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]</ref> cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors
* [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece
* [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref>
* [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref>
* [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}</ref> tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs<ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref>
* [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs<ref name="baltabaznica.lv"/><ref>[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]</ref>
* [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}</ref>
* [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»<ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs
* [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref>
* [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}</ref>
* [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
* [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933)
* [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),<ref>[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]</ref> dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris
* [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}</ref> dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]]
* [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās<ref name="aprinkis.lv"/>
* [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs
* [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore
* [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023)
* [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],<ref name="Pavasara, L 1982">Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.</ref> viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
* [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente
* [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),<ref>[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā<ref name="e-reading-lib.com">[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]</ref>
* [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]]
* [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.</ref> (1593—1659),<ref>[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]</ref> [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref>
* [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks<ref name="Pavasara, L 1982"/>
* [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}</ref>
* [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939)
* [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref>
* [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]</ref>
* [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974)
* [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}</ref>
* [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā<ref name="baltabaznica.lv"/>
* [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]]
* [[Aina Tītmane]] (1928-2020<ref>[https://timenote.info/lv/Aina-Titmane Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris]</ref>), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]</ref> dzīvoja Garupē
* [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks<ref>[https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons]</ref>
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā
* [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā
* [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]</ref>
* [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]]
* [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists
* [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas
* [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists
* [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā<ref>Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.</ref>[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]]
=== Novada pašvaldība (2006—2021) ===
{{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}}
Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}</ref>
== Tautsaimniecība ==
=== Satiksme ===
Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš "[[Via Baltica]]" (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}</ref>
=== Uzņēmējdarbība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Kultūra ==
=== Laikmetīgā māksla ===
1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.<ref>[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&pg=PT228&lpg=PT228&dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&source=bl&ots=qZ3g1n1xrx&sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]</ref>
=== Nemateriālais kultūras mantojums ===
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}</ref>
17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja "Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Kultūras pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}}
* [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
* [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca
- Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}</ref>
=== Reliģija ===
Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas "Laivu mājas" kapelā Carnikavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}</ref>
== Ievērojamas vietas ==
=== Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) ===
[[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
=== Carnikavas muižas parks ===
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.<ref name="tourism.carnikava.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}</ref>
Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama "Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].<ref name="tourism.carnikava.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}</ref>
=== Svētku laukums ===
Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis "Atceroties" — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra "Atceroties"|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}</ref><ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]</ref>
=== Ojāra Vācieša piemineklis ===
Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref> Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}</ref>
=== Carnikavas promenāde ===
Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}</ref>
== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=150
|height=150
|lines=4
|align=center
|Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā
|Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]]
|Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā
|Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts
|Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]]
riugpa6d0z2inonvv1k5kd5mas9d2sx
Portāls:Kosmonautika/Jaunumi
100
80595
4452100
4450740
2026-04-08T19:57:34Z
Dainis
876
4452100
wikitext
text/x-wiki
<noinclude>
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''
</noinclude>
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[TACHELES]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[ATENEA]]''.
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
jn2d4wgejlwbtsc8yhwhi5xow65gez6
Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti
100
80630
4452105
4451004
2026-04-08T20:02:30Z
Dainis
876
4452105
wikitext
text/x-wiki
<noinclude>
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
</noinclude>
* [[9. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[9. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[9. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[12. aprīlis]] — sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* [[23. aprīlis]] — pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[27. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[28. aprīlis]] — 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''.
* Aprīlis — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
<!--
* Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[30. marts]] — navigācijas pavadonis ''[[GPS III-10]]'' ''Hedy Lamarr'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC2S]]''.
* [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
-->
2de59ts1lwgrwkdp2hmx14vnwo6rruw
Alvis Hermanis
0
80813
4452239
4413230
2026-04-09T08:34:04Z
Biafra
13794
pap.
4452239
wikitext
text/x-wiki
{{Aktiera infokaste
| vārds = Alvis Hermanis
| attēls = Nestroy 2010 (27) Alvis Hermanis.jpg
| attēla izmērs =
| komentārs = Alvis Hermanis 2010. gadā
| dz. vārds = Alvis Hermanis
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|4|27}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| miršanas datums =
| miršanas vieta =
| citi vārdi =
| nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]]
| darbības gadi =
| dzīvesbiedrs = [[Kristīne Krūze-Hermane]]
| apbalvojumi = [[Eduarda Smiļģa balva]] (2003)
| dzimums = V
}}
'''Alvis Hermanis''' (dzimis {{dat|1965|4|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] un operas [[režisors]], scenogrāfs un [[aktieris]]. [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.jrt.lv/lv/actors/view/210|title=Jaunais Rīgas teātris|website=m.jrt.lv|access-date=2019-12-29|archive-date=2019-12-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229204436/http://m.jrt.lv/lv/actors/view/210}}</ref> 2025. gadā pievērsies politiskajai darbībai.
Vairākkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs, saņēmis arī [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā labākais aktieris]].
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gadā [[Rīga|Rīgā]] žurnālista un publicista [[Voldemārs Hermanis|Voldemāra Hermaņa]] un bibliogrāfes Irēnas Hermanes ģimenē. Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]], līdztekus trenējās [[hokejs|hokejā]] [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] sporta skolā,<ref>Rīgas Laiks, 2001. gada Nr.6, 74.lpp</ref> vēlāk darbojās [[Roberts Ligers|Roberta Ligera]] vadītajā [[Rīgas pantomīma|Rīgas pantomīmā]] (1981—1982).
No 1982. līdz 1985. gadam Alvis Hermanis mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Rīgas Tautas kinoaktieru studijā]] pie [[Arnolds Liniņš|Arnolda Liniņa]] un [[Aina Matīsa|Ainas Matīsas]]. No 1984. līdz 1988. gadam studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra mākslas nodaļā. 1987. gadā ieguva balvu "[[Lielais Kristaps]]" par lomu filmā "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]".
1992. gadā Alvis Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja [[Jaunais Rīgas teātris|Jauno Rīgas teātri]] un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis iestudējis daudzas publikas un kritikas ievērību ieguvušas izrādes: "Revidents", "Garā dzīve", "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta", "Ziedonis un visums" u.c. Kopš 1997. gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs.
Alvis Hermanis ir starptautiski atzīts un pazīstams latviešu teātra režisors,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kultura.lv/lv/persons/10/ |title=Alvis Hermanis |access-date={{dat|2009|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102145248/http://www.kultura.lv/lv/persons/10/ |archivedate={{dat|2007|11|02||bez}} }}</ref> iestudējis izrādes teātros [[Vācija|Vācijā]], Krievijā, Austrijā, [[Šveice|Šveicē]], Itālijā, Francijā, Izraēlā u.c. valstīs. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors, veidojis iestudējumus Milānas operā ''La Scala'' (''Die Soldaten'', ''Il due Foscari'', ''Il Trovatore'', ''Madame Butterfly''), operfestivālam [[Zalcburga|Zalcburgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5132448/hermana-operas-iestudejums-trubadurs-zalcburgas-festivala-ltv1|title=Hermaņa operas iestudējums «Trubadūrs» Zalcburgas festivālā LTV1|publisher=sejas.tvnet.lv}}</ref> (''Die Soldaten'', ''Gawain'', ''Il Trovatore'', ''Die Liebe der Danae''), Briseles ''La Monnaie'' (''Jenufa''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/109873-alvis-hermanis-briseles-operteatri-iestudejis-operu-jenufa.htm|title=Alvis Hermanis Briseles operteātrī iestudējis operu "Jenūfa"|publisher=nra.lv}}</ref> Parīzes operā (''Le Damnation du Faust''), Vīnes Valsts operā (''[[Parsifal]]''), Berlīnes Valsts operā (''Tosca'').
== Politiskā darbība ==
2025. gada oktobrī A. Hermanis bija politiskās organizācijas "[[Bez partijām]]" dibinātāju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.10.2025-rezisors-hermanis-politikis-smits-un-macitajs-sprogis-apvienojusies-politiska-kustiba-bez-partijam.a618892/|title=Režisors Hermanis, politiķis Šmits un mācītājs Sproģis apvienojušies politiskā kustībā «Bez partijām»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-21|language=lv}}</ref> Tomēr jau decembra vidū viņš paziņoja par to, ka neturpinās virzīt ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2025-rezisors-hermanis-vairs-nevirzis-ideju-par-velesanu-sistemas-mainu-latvija-vilies-atbalsta-trukuma.a627005/|title=Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, vīlies atbalsta trūkumā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}</ref> un nedarbosies šajā organizācijā.
2025. gada nogalē A. Hermanis paziņoja, ka ir pievienojies partijai "Republika" un plāno pārveidot to, mainot nosaukumu uz "[[Mēs mainām noteikumus]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> 2026. gada 10. februārī partijas nosaukums tika mainīts, bet pašu Hermani iecēla par tās valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120100974/mes-mainam-noteikumus-hermanis-nak-klaja-ar-jaunu-pazinojumu|title="Mēs mainām noteikumus" – Hermanis nāk klajā ar jaunu paziņojumu|website=Delfi|access-date=2026-01-02|date=2025-12-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/513672-latvijas-politika-ienacis-jauns-speks-mes-mainam-noteikumus.htm|title=Latvijas politikā ienācis jauns spēks - partija "Mēs mainām noteikumus"|website=nra.lv|access-date=2026-02-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120106209/hermanis-iecelts-par-jauna-politiska-speka-vaditaju|title=Hermanis iecelts par jaunā politiskā spēka vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv}}</ref>
[[Attēls:PartijaRepublika.jpg|center|thumb|332x332px|Partijas logotips no 2021. līdz 2026. gadam]]
== Apbalvojumi ==
2012. gada aprīlī saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/alvis-hermanis-pienemis-triju-zvaigznu-ordeni.d?id=42290906|title=Alvis Hermanis pieņēmis Triju Zvaigžņu ordeni|date={{dat|2012|4|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|18||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120420211227/http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/alvis-hermanis-pienemis-triju-zvaigznu-ordeni.d?id=42290906}}</ref>
2007. gadā ieguva ''Premio Europa per il Teatro'' ("The New Theatre Realities" balvu)
== Privātā dzīve ==
Alvja Hermaņa sieva ir [[Kristīne Krūze-Hermane]], pārim ir trīs bērni. No iepriekšējām attiecībām viņam ir vēl četri bērni.
2025. gadā A. Hermanis saņēma [[Onkoloģiskās slimības|onkoloģisku diagnozi]], ārstējās [[Vācija|Vācijā]] un izārstējās no vēža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/120082631/rezisors-alvis-hermanis-sanemis-apstiprinajumu-vezis-ir-uzveikts|title=Režisors Alvis Hermanis saņēmis apstiprinājumu – vēzis ir uzveikts|website=Delfi|access-date=2026-04-09|date=2025-08-07|language=lv}}</ref>
== Teātra režija ==
{{pamatraksts|Alvja Hermaņa iestudētās teātra izrādes}}
=== 1990. — 1999 ===
{| class="wikitable"
! Gads
! Autors
! Nosaukums
! Teātris
|-
|rowspan="3"|1993
|Stīvens Soderbergs
|‘’Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās’’
| [[Jaunais Rīgas teātris]]
|-
|Jukio Mišima
|‘’Marķīze de Sada’’
|JRT
|-
|Margarita Dirasa
|‘’Slepenās bildes’’
|JRT
|-
|rowspan="3"|1994
| Antonio Buero Valeho
|„Liesmojošā tumsa”
|Von Krahli Teatter (Tallina)
|-
|[[Margarita Dirasa]]
|„Slepenās bildes”
|Von Krahli Teatter (Tallina)
|-
|[[Oskars Vailds]]
|"Doriana Greja portrets"
|JRT
|-
|rowspan="3"|1995
|[[Jānis Mediņš]]
|"Uguns un nakts"
|[[Latvijas Nacionālā opera]]
|-
|Autorkompozīcija
|"Tranzīts 2000"
|JRT
|-
|Antonio Buero Valeho
|"Liesmojošā tumsa"
|JRT
|-
|rowspan="2"|1996
|[[Antons Čehovs]]
|"Kaija”
|JRT
|-
|N. Beikers
|"Kā lēna un mierīga balss"
|JRT
|-
|rowspan="2"|1997
|Aleksejs Arbuzovs
|"Mans nabaga Marats"
|JRT
|-
|Džeimss Kriss
|"Tims Tālers jeb pārdotie smiekli"
|JRT
|-
|rowspan="2"|1998
|[[Toms Stopards]]
|"Arkādija"
|JRT
|-
|[[Aleksandrs Puškins]]
|"Pīķa dāma"
|JRT
|-
|rowspan="3"|1999
|Autorkompozīcija
|"XX gadsimts. Vision express"
|JRT
|-
|[[Stendāls]]
|"Traktāts par mīlestību"
|JRT
|-
|Jasmīna Rezā
|"Māksla"
|JRT
|}
=== 2000. — 2009 ===
{| class="wikitable"
! Gads
! Autors
! Nosaukums
! Teātris
|-
|rowspan="2"|2000
|Jaroslavs Ivaškēvičs
|‘’Vilkumuižas jaunkundzes’’
| JRT
|-
|Jāns Tate
|‘’Brīvais kritiens’’
|JRT
|-
|2001
| Jevgeņijs Griškovecs
|„Pilsēta”
|JRT
|-
|rowspan="2"|2002
|[[Nikolajs Gogolis]]
|"Revidents"
|JRT
|-
|Karola Dīra
|"Stāsts par Kasparu Hauzeru"
|JRT
|-
|2003
|Autorkompozīcija
|”Garā dzīve”
|JRT
|-
|rowspan="2"|2004
|[[Maksims Gorkijs]]
|"Tālāk”
|JRT
|-
|Autorkompozīcija
|"Latviešu stāsti"
|JRT
|-
|rowspan="2"|2005
|Vladimirs Sorokins
| "Kollektives Lesen eines Buches mit Hilfe der Imagination in Frankfurt”
| Schauspielfrankfurt ([[Frankfurte pie Mainas]], [[Vācija]])
|-
|Vladimirs Sorokins
|"Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā"
|JRT
|-
|rowspan="6"|2006
|Jevgeņijs Griškovecs, Johaness Holchauzens
|"Drednauti. Uz visām jūrām"
|JRT
|-
|Antonio Buero Valeho
|"Brennende Finsternis"("Liesmojošā tumsa")
|Schauspielhaus Zurich ([[Cīrihe]], [[Šveice]])
|-
|[[Tatjana Tolstaja]]
|"Soņa"
|JRT
|-
|[[Mārtins Makdona]]
|"Izrāde, kas nav par latviešiem / Vientulīgie rietumi"
|JRT
|-
|Autorkompozīcija
|"Latviešu mīlestība"
|JRT
|-
|Autorkompozīcija
|"Fricis Bārda. Dzeja. Ambients"
|JRT
|-
|rowspan="3"|2007
|Autorkompozīcija
|"Väter" ("Tēvi")
|Schauspielhaus Zurich, (Cīrihe, Šveice)
|-
|Autorkompozīcija
|"Sound of Silence"
|Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, ([[Berlīne]], Vācija)
|-
|Autorkompozīcija
|"Klusuma skaņas"
|Berliner Festspiele sadarbībā ar JRT, JRT
|-
|rowspan="3"|2008
|pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna motīviem
|Der Idiot. Anfang des Romans ("Idiots. Romāna sākums")
|Schauspielhaus Zurich (Cīrihe, Šveice)
|-
|Autorkompozīcija
|Kölner Affäre ("Ķelnes afēra")
|Schauspiel Koeln, ([[Ķelne]], Vācija)
|-
|pēc Vasilija Šukšina stāstiem
|"Šukšina stāsti"
|Nāciju teātris ([[Maskava]], [[Krievija]])
|-
|rowspan="5"|2009
|Autorkompozīcija
|"Vectēvs"
|JRT
|-
|pēc aculiecinieku atmiņām un Jāņa Arvīda Plauža grāmatas motīviem
|"Zilākalna Marta"
|JRT
|-
|[[Īzaks Baševiss Zingers]]
|"Die Geheimnisee der Kabbala" ("Kabalas noslēpumi")
|Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
|-
|Treisijs Letss
|"Eine Familie" ("Ģimene")
|Burgtheater (Akademietheater), ([[Vīne]], [[Austrija]])
|-
|[[Īzaks Baševiss Zingers]]
|"Späte Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"),
|Munchner Kammerspiele, ([[Minhene]], Vācija)
|}
=== 2010. — pašlaik ===
{| class="wikitable"
! Gads
! Autors
! Nosaukums
! Teātris
|-
|rowspan="5"|2010
|Jaroslavs Ivaškēvičs
|"Le Signorine di Wilko" ("Vilkumuižas jaunkundzes")
|Teatro Storchi ([[Modēna]], [[Itālija]])
|-
|Autorkompozīcija
|"Melnais piens"
|JRT
|-
|Autorkompozīcija
|"Ziedonis un visums"
|JRT
|-
|Autorkompozīcija
|"Kapusvētki"
|JRT kopražojums ar festivālu Wiener Festwochen (Vīne, Austrija)
|-
|Autorkompozīcija
|"Ruf der Wildnis" ("Senču atmiņu balss")
|Munchner Kammerspiele (Minhene, Vācija)
|-
|rowspan="5"|2011
|[[Ivans Gončarovs]]
|"Oblomow" ("Oblomovs"),
|Schauspiel Koeln (Ķelne, Vācija)
|-
|[[Antons Čehovs]]
|"Platonov" ("Platonovs")
|Burgtheater (Akademietheater) (Vīne, Austrija)
|-
|Ivans Gončarovs
|"Oblomovs"
|JRT
|-
|Arturs Šniclers
|"Das weite Land" ("Tālā zeme")
|Burgtheater (Vīne, Austrija)
|-
|[[Aleksandrs Puškins]]
|"Eugene Onegin" ("Jevgeņijs Oņegins")
| Schaubuhne Berlin (Berlīne, Vācija)
|-
|rowspan="3"|2012
|Pēc Aleksandra Puškina romāna ar [[Jurijs Lotmans|Jurija Lotmana]] komentāriem
|"Oņegins. Komentāri"<ref>[http://www.jrt.lv/onegins-komentari Oņegins. Komentāri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121003002210/http://www.jrt.lv/onegins-komentari |date={{dat|2012|10|03||bez}} }} Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts: {{dat|2012|08|25|SK|bez}}</ref>
|JRT
|-
|[[Bernds Aloīzs Cimmermans]]
|"Die Soldaten" ("Zaldāti")<ref>[http://www.diena.lv/kd/muzika/hermana-kareivji-zalcburgas-festivala-13963430 Hermaņa Kareivji Zalcburgas festivālā] "Diena", {{dat|2012|08|20|SK|bez}}, Atjaunināts: {{dat|2012|08|25|SK|bez}}</ref>
|Felsenreitschule ([[Zalcburga]], Austrija)
|-
|[[Īzaks Baševiss Zingers]]
|"Kabalas noslēpumi"
| JRT
|-
|rowspan="2"|2013
|[[Henriks Ibsens]]
|"Tautas ienaidnieks"
|JRT
|-
|Herisons Bērtvisls
|"Gawain" ("Geveins")
|Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
|-
|rowspan="3"|2014
|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs
|"[[Divpadsmit krēsli]]"
|JRT
|-
|Leošs Janāčeks
|"Jenufa" ("Jenūfa")
|La Monnaie/De Munt (Brisele, Beļģija)
|-
|Džuzepe Verdi
|"Il trovatore" ("Trubadūrs")
|Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
|-
|rowspan="3"|2015
|Leošs Janāčeks
|"Jenufa" ("Jenūfa")
|Teatro Communale (Boloņa, Itālija)
|-
|Pēc [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]] darbiem
|Brodskis/Barišņikovs
|JRT
|-
|Hektors Berliozs
|"Le damnation de Faust" ("Fausta pazudināšana")
|Parīzes Nacionālā opera
|-
|rowspan="3"|2016
|Džuzepe Verdi
|"I due Foscari" ("Divi Foskari")
|Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)
|-
|Rihards Štrauss
|"Die Liebe der Danae" ("Danajas mīla")
|Grosses Festspielhaus (Zalcburga, Austrija)
|-
|Džakomo Pučīni
|"Madama Butterfly" ("Madama Butterfly")
|Teatro alla Scala (Milāna, Itālija)
|}
== Kinolomas ==
* 1987 — "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", (režisors [[Arvīds Krievs]], [[Rīgas Kinostudija]]) — ''Kārlis Valders'' — "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" — labākais aktieris.
* 1988 — "[[Rudens,Čertanova...]]", (režisori Igors un Dmitrijs Talankini, Mosfiļm)
* 1989 — "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", (režisors Aivars Freimanis, Rīgas Kinostudija)
* 1989 — "[[Latvieši?!]]", (režisors Genādijs Zemels, Rīgas Kinostudija)
* 1990 — "[[Ievas paradīzes dārzs]]", (režisors Arvīds Krievs, studija "Trīs")
* 1992 — "[[Faraona izgudrotājs]]", (režisors Genādijs Zemels, Kazahstāna)
* ? — "[[Morfinists]]", rež. Jānis Holšteins, TV filma
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunais Rīgas teātris]
* [http://www.schauspielfrankfurt.de/ Schauspiel Frankfurt]
* [http://www.schauspielhaus.ch/ Schauspielhaus Zürich]
* [http://www.schauspielkoeln.de/ Schauspiel Köln] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090330202034/http://www.schauspielkoeln.de/ |date={{dat|2009|03|30||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis kultura.lv raksts par Alvi Hermani]
* [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/21616/bio/ Biogrāfija un fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://izrades.lv/persona/alvis-hermanis-8836 Alvis Hermanis ] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Hermanis, Alvis}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]
[[Kategorija:Latviešu operas režisori]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
exbxe2xsiq9o8tc0syfh6wic6aalr8p
Lietuvas upju uzskaitījums
0
89777
4452230
2847808
2026-04-09T07:51:02Z
Kikos
3705
4452230
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mūsa]] || 284 || 146
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šventoja]] || 246 || 246
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nevēža]] || 209 || 209
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Merķe]] || 203 || 190
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Minija]] || 202 || 202
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mēmele|Nemunēle]] || 191 || 151
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Jūra (upe)|Jūra]] || 177 || 177
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 148 ||148
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 114 ||114
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
58rk54veg71rsf3atkbwhxnejkodmxh
4452232
4452230
2026-04-09T07:52:02Z
Kikos
3705
4452232
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mūsa]] || 284 || 146
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šventoja]] || 246 || 246
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nevēža]] || 209 || 209
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Merķe]] || 203 || 190
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Minija]] || 202 || 202
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mēmele|Nemunēle]] || 191 || 151
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Jūra (upe)|Jūra]] || 177 || 177
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 148 ||148
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 114 ||114
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
ermo9dexlqr60iifgyzlnknzkufh9tn
4452236
4452232
2026-04-09T08:22:26Z
Kikos
3705
/* ievads */
4452236
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
!Caurtece
(m³/s)
!Baseins
(km²)
!Baseins Lietuvā
(km²)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|540
|98200
|46600
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|180
|24942
|13972
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|95
|11800
|5140
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|34
|6105
|4899
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Šventoja]]|| 246 || 246
|55
|6889
|6801
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Nevēža]]|| 209 || 209
|33
|6140
|6140
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Merķe]]|| 203 || 185
|33
|4415
|3781
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Minija]]|| 202 || 202
|39
|2942
|2942
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mēmele|Nemunēle]]|| 191 || 151
|24
|4048
|3770
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Jūra (upe)|Jūra]]|| 172 || 172
|42
|3994
|3994
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mūsa]]|| 157 || 133
|25
|5463
|5297
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 140 ||140
|9
|1629
|1629
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|6
|1165
|1165
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|14
|1973
|1973
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|7
|918
|918
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 115 ||115
|16
|1916
|1916
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|5
|773
|773
|}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
qzttrjd7jnsp2ay4odu0lvgo8a03u48
4452240
4452236
2026-04-09T08:41:30Z
Kikos
3705
/* ievads */
4452240
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km Lietuvas teritorijā.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
!Caurtece
(m³/s)
!Baseins
(km²)
!Baseins Lietuvā
(km²)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|540
|98200
|46600
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|180
|24942
|13972
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|95
|11800
|5140
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|34
|6105
|4899
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Šventoja]]|| 246 || 246
|55
|6889
|6801
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Nevēža]]|| 209 || 209
|33
|6140
|6140
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Merķe]]|| 203 || 185
|33
|4415
|3781
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Minija]]|| 202 || 202
|39
|2942
|2942
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mēmele|Nemunēle]]|| 191 || 151
|24
|4048
|3770
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Jūra (upe)|Jūra]]|| 172 || 172
|42
|3994
|3994
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mūsa]]|| 157 || 133
|25
|5463
|5297
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 140 ||140
|9
|1629
|1629
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|6
|1165
|1165
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|14
|1973
|1973
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|7
|918
|918
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 115 ||115
|16
|1916
|1916
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|5
|773
|773
|}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
b6rnp6um9nt4rcjo42kwdrqgoxsz9vy
4452259
4452240
2026-04-09T10:36:13Z
Kikos
3705
/* ievads */
4452259
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km Lietuvas teritorijā.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
!Caurtece
(m³/s)
!Baseins
(km²)
!Baseins Lietuvā
(km²)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|540
|98200
|46600
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|180
|24942
|13972
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|95
|11800
|5140
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|34
|6105
|4899
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Šventoja]]|| 246 || 246
|55
|6889
|6801
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Nevēža]]|| 209 || 209
|33
|6140
|6140
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Merķe]]|| 203 || 185
|33
|4415
|3781
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Minija]]|| 202 || 202
|39
|2942
|2942
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mēmele|Nemunēle]]|| 191 || 151
|24
|4048
|3770
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Jūra (upe)|Jūra]]|| 172 || 172
|42
|3994
|3994
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mūsa]]|| 157 || 133
|25
|5463
|5297
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 140 ||140
|9
|1629
|1629
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|6
|1165
|1165
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|14
|1973
|1973
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|7
|918
|918
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 115 ||115
|16
|1916
|1916
|-
| style="text-align: left;" |[[Žeimena]]{{Efn|Upes nominālais garums ir 80 km, bet kopā ar augšteces ezeriem - 114 km|name=zeimena|group=table}}
|114
|114
|27
|2793
|2793
|-
| style="text-align: left;" |[[Virvīte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref>
|111
|111
|9
|1134
|1134
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|5
|773
|773
|}
'''Piezīmes:'''{{notelist|group=table}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
s4mp5vqzufqhnaqgeb1if06z4xlolhp
4452261
4452259
2026-04-09T10:54:13Z
Kikos
3705
/* Ārējās saites */
4452261
wikitext
text/x-wiki
[[File:Sventoji.jpg|thumb|[[Sventāja]] pie [[Vepri]]em]]
Šeit uzskaitītas visas [[Lietuva|Lietuvas]] upes ar garumu virs 100 km Lietuvas teritorijā.
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope="col" | Upe
! scope="col" | Kopgarums<br/>(km)
! scope="col" | Garums Lietuvā<br/>(km)
!Caurtece
(m³/s)
!Baseins
(km²)
!Baseins Lietuvā
(km²)
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nemuna]]
|937
| 475
|540
|98200
|46600
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Nere]]
| 510
| 234
|180
|24942
|13972
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Venta]]
| 346
| 161
|95
|11800
|5140
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešupe]] || 298 || 209
|34
|6105
|4899
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Šventoja]]|| 246 || 246
|55
|6889
|6801
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Nevēža]]|| 209 || 209
|33
|6140
|6140
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Merķe]]|| 203 || 185
|33
|4415
|3781
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Minija]]|| 202 || 202
|39
|2942
|2942
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mēmele|Nemunēle]]|| 191 || 151
|24
|4048
|3770
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Jūra (upe)|Jūra]]|| 172 || 172
|42
|3994
|3994
|-
| scope="row" style="text-align:left" ! | [[Mūsa]]|| 157 || 133
|25
|5463
|5297
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Lēvene (upe)|Lēvene]] || 140 ||140
|9
|1629
|1629
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šušve]] || 135 ||135
|6
|1165
|1165
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Dubīsa]] || 131 ||131
|14
|1973
|1973
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Širvinta]] || 129 ||129
|7
|918
|918
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Šešuve]] || 115 ||115
|16
|1916
|1916
|-
| style="text-align: left;" |[[Žeimena]]{{Efn|Upes nominālais garums ir 80 km, bet kopā ar augšteces ezeriem - 114 km|name=zeimena|group=table}}
|114
|114
|27
|2793
|2793
|-
| style="text-align: left;" |[[Virvīte]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/virvycia/|title=Virvyčia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref>
|111
|111
|9
|1134
|1134
|-
| ! scope="row" style="text-align:left" | [[Mituva]] || 102 ||102
|5
|773
|773
|}
'''Piezīmes:'''{{notelist|group=table}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Upju uzskaitījumi]]
o2ezv8hhz7pk83jt0btrpgdtt3eku30
Rimi Baltic
0
95935
4451964
4450628
2026-04-08T14:49:34Z
Titāns
34176
+1 jauns foto
4451964
wikitext
text/x-wiki
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Rimi Baltic''
| services =
| footnotes =
| homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}}
| traded_as =
| subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB)
| divisions =
| parent =
| num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
| owner = ''[[Salling Group ]]'' {{DEN}}
| equity =
| assets =
| aum =
| net_income =
| operating_income =
| revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref>
| products =
| logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]]
| industry =
| key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
| area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali)
| location_country = {{LAT}}
| location_city = [[Rīga]]
| defunct =
| founder =
| foundation = |2005. gadā (1996. gadā)
| successor =
| predecessor =
| fate =
| genre = [[Mazumtirdzniecība]]
| type =
| caption =
| intl =
}}
'''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref>
2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" />
== Veikalu kategorijas ==
Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra:
* ''Rimi Hyper'' — hipermārketi;
* ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]];
* ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali;
* ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali.
''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.''
== Vēsture ==
Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī.
Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem.
2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk.
2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref>
2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref>
2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" />
2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā.
Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref>
2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" />
=== Rimi Latvia ===
[[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]]
[[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]]
''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref>
2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref>
2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/>
=== Sauklis ===
Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ.
== Vadība ==
''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
* Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs
** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs
** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja
** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs
** Irina Briže — finanšu direktore
** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors
** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore
** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors
''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref>
* Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs
** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors
** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors
** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore
** Gundega Kirilka — personāla vadītāja
** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors
** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja
** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs
** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors
== Veikali ==
[[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]]
[[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]]
[[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]]
Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref>
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="300" style="background:#efefef;" |
!width="75" style="background:#efefef;" | Latvija
!width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva
!width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija
!width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic''
|-
| Kopējais veikalu skaits
| align="center" | 140
| align="center" | 82
| align="center" |90
| align="center" style="background:#efefef;" |312
|-
|
* ''Rimi'' ''Hyper''
| align="center" |39
| align="center" |40
| align="center" |17
| align="center" style="background:#efefef;" |96
|-
|
* ''Rimi'' ''Super''
| align="center" |37
| align="center" |39
| align="center" |26
| align="center" style="background:#efefef;" |102
|-
|
* ''Rimi Mini''
| align="center" |58
| align="center" | 0
| align="center" |36
| align="center" style="background:#efefef;" |94
|-
|
* ''Rimi Express''
| align="center" |6
| align="center" |11
| align="center" |3
| align="center" style="background:#efefef;" |20
|-
| Darbinieku skaits
| align="center" | 5 717
| align="center" | 3 240
| align="center" | 2 790
| align="center" style="background:#efefef;" |11 520
|-
| Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref>
| align="center" | 893,7 milj.
| align="center" | 313,2 milj.
| align="center" | 377,6 milj.
| align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd.
|-
|}
== Izplatīšanas centri ==
=== Rimi Latvia ===
2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref>
''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti.
Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''.
2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref>
2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" />
== Veikalu tīkls Latvijā ==
=== ''Rimi Hyper'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="220" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="120" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi SHM "Apelsīns"
| align="center" | 1890
|[[Ādaži]], Rīgas gatve 5
|2016. gada 13. maijs
|-
|Rimi SHM "Pionieru"
|
|[[Bauska]], Pionieru iela 2
|2002. gada 14. novembris
|-
|Rimi SHM "Cietokšņa"
| align="center" | 2008
|[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70
|2004. gada 18. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Brīvības"
| align="center" | 1900
|[[Dobele]], Brīvības iela 30
|2015. gada 17. novembris
|-
|Rimi SHM "Sāga"
| align="center" | 2910
|[[Ulbroka]], Biķeru iela 4
|2020. gada 10. novembris
|-
|Rimi SHM "RAF"
| align="center" | 5000
|[[Jelgava]], Rīgas iela 48
|2014. gada 25. jūlijs
|-
|Rimi CHM "Vivo"
| align="center" | 3024
|[[Jelgava]], Katoļu iela 18
|2003. gada 27. novembris
|-
|Rimi SHM "Vienības"
| align="center" | 2824
|[[Jēkabpils]], Vienības iela 7
|2015. gada 5. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Kauguri"
| align="center" | 1829
|[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29
|2002. gada 6. jūnijs
|-
|Rimi SHM "A7"
| align="center" | 2500
|[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]]
|2013. gada 3. maijs
|-
|Rimi CHM "Ostmala"
| align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small>
|[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8
|2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small>
|-
|Rimi SHM "Rietumu centrs"
| align="center" | 2000
|[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5
|2014. gada 29. maijs
|-
|Rimi SHM "Mārupe"
| align="center" | 1879
|[[Mārupe]], Daugavas iela 31
|2015. gada 30. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Rīgas"
| align="center" | 4000
|[[Ogre]], Rīgas iela 33
|2014. gada 5. septembris
|-
|Rimi SHM "Atbrīvošanas"
| align="center" | 2911
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138
|2015. gada 3. novembris
|-
| Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]"
| align="center" | 6000
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372
| 2001. gada 24. maijs
|-
| Rimi SHM "Biķernieku"
| align="center" | 4000
|[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160
| 2012. gada 19. jūnijs
|-
| Rimi CHM "P.Brieža"
| align="center" | 2841
|[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a
| 2002. gada 28. novembris
|-
| Rimi LHM "Damme"
| align="center" | 5205
|[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a
| 2011. gada 3. marts
|-
| Rimi SHM "Deglava"
| align="center" | 2000
|[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110
| 2009. gada 1. decembris
|-
| Rimi HM "Gaiļezers"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8
| 2019. gada 12. decembris
|-
| Rimi SHM "Gramzdas"
| align="center" | 4000
|[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7
| 2015. gada 28. aprīlis
|-
| Rimi SHM "Mežaparks"
| align="center" | 1879
|[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6
| 2024. gada 28. novembris
|-
| Rimi SHM "Mīlgrāvja"
| align="center" | 1553
|[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6
| 2009. gada 30. janvāris
|-
| Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]"
| align="center" | 6122
|[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM "[[Origo]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Stacijas laukums 2
| 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small>
|-
| Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small>
| align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small>
|[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1
| 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small>
|-
| Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]"
| align="center" | 6574
|[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21
| 2001. gada 27. septembris
|-
| Rimi CHM "Stirnu"
| align="center" | 2960
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26
| 2006. gada 25. oktobris
|-
| Rimi CHM "Teika Plaza"
| align="center" | 2045
|[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201
| 2024. gada 29. augusts
|-
| Rimi CHM "Valdemāra"
| align="center" | 3167
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112
| 2003. gada 10. aprīlis
|-
| Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja")
| align="center" | 4300
|[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a
| 2020. gada 15. maijs
|-
| Rimi CHM "Zoom"
| align="center" | 3045
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400
| 2006. gada 11. augusts
|-
|Rimi SHM "Slokas"
| align="center" | 3700
|[[Salaspils]], Skolas iela 4e
|2012. gada 1. novembris
|-
|Rimi SHM "Strēlnieku"
| align="center" | 1862
|[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2
|2017. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM "Pasta"
| align="center" | 5000
|[[Tukums]], Pasta iela 14
|2012. gada 16. marts
|-
|Rimi SHM "Rīgas 74"
| align="center" | 2040
|[[Valmiera]], Rīgas iela 74
|2019. gada 20. decembris
|-
|Rimi CHM "Tobago"
| align="center" | 2876
|[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5
|2003. gada 19. jūnijs
|-
|}
=== ''Rimi Super'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi "Carnikava"
| align="center" |948
|[[Carnikava]], Atpūtas iela 1
| 2025. gada 20. februāris
|-
|Rimi "Raiņa"
| align="center" |1000
|[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28
| 2014. gada 19. augusts
|-
|Rimi "Daugavpils"
| align="center" |
| [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136
| 2002. gada 12. jūnijs
|-
|Rimi "Ditton"
| align="center" | 1300
| [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60
| 2012. gada 3. aprīlis
|-
|Rimi "Peldu"
| align="center" | 1015
| [[Ikšķile]], Peldu iela 2
| 2025. gada 18. decembris
|-
|Rimi "Satiksme"
| align="center" | 900
| [[Jelgava]], Satiksmes iela 35
| 2014. gada 6. novembris
|-
|Rimi "Lielupe"
| align="center" | 1200
| [[Jūrmala]], Viestura iela 22
| 2000. gada 23. novembris
|-
|Rimi "Kuldīga"
| align="center" |
| [[Kuldīga]], Sūru iela 2
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi "Rīgas (Ķekava)"
| align="center" |
|[[Ķekava]], Rīgas iela 22
|2021. gada 21. decembris
|-
|Rimi "Liepāja"
| align="center" | 925
| [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13
| 2020. gada 19. jūnijs
|-
|Rimi "Madona"
| align="center" |
| [[Madona]], Saules iela 6
| 2003. gada decembris
|-
|Rimi "Lambertu"
| align="center" | 1020
| [[Mārupe]], Lambertu iela 35
| 2025. gada 19. decembris
|-
|Rimi "Stacijas"
|
|[[Olaine]], Stacijas iela 8
| 2015. gada 9. aprīlis
|-
|Rimi "Piņķi"
| align="center" | 1068
| [[Piņķi]], Rīgas iela 23
| 2023. gada 21. jūnijs
|-
|Rimi "Āgenskalns"
| align="center" | 1587
| [[Rīga]], Mārupes iela 10a
| 2015. gada 15. septembris
|-
|Rimi "Anniņmuižas"
| align="center" | 1600
| [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a
| 2003. gada 9. oktobris
|-
|Rimi "Barona centrs"
| align="center" | 1500
| [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46
| 1999. gada 1. novembris
|-
|Rimi "[[Bērnu pasaule]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Matīsa iela 25
| 2000. gads
|-
|Rimi "Briāna"
| align="center" | 950
| [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62
| 2013. gada 12. septembris
|-
|Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Latgales iela 357
| 1997. gada 20. februāris
|-
|Rimi "Dzelzavas"
| align="center" | 1400
| [[Rīga]], Dzelzavas iela 78
| 2019. gada 6. februāris
|-
|Rimi "[[Galerija Centrs]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Audēju iela 16
| 1997. gada 4. decembris
|-
|Rimi "[[Galleria Riga]]"
| align="center" | 860
| [[Rīga]], Dzirnavu iela 67
| 2010. gada 22. oktobris
|-
|Rimi "Juglas centrs"
| align="center" | 1800
| [[Rīga]], Juglas krastmala 2
| 2002. gada 31. janvāris
|-
|Rimi "Lidoņu"
| align="center" | 775
| [[Rīga]], Lidoņu iela 27
| 2017. gada 31. augusts
|-
| Rimi "Lielezeres"
| align="center" | 957
| [[Rīga]], Lielezeres iela 18
| 2025. gada 10. jūlijs
|-
|Rimi "Purvciems"
| align="center" |
| [[Rīga]], Nīcgales iela 2
| 1997. gada augusts
|-
|Rimi "Prūšu"
| align="center" | 1200
| [[Rīga]], Prūšu iela 2b
| 2011. gada 16. novembris
|-
|Rimi "Sadovņikova"
| align="center" | 1012
| [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14
| 2024. gada 7. novembris
|-
|Rimi "Saharova"
| align="center" | 973
| [[Rīga]], Saharova iela 23a
| 2015. gada 29. decembris
|-
|Rimi "S. Eizenšteina"
| align="center" | 1500
|[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29
| 2001. gada 20. septembris
|-
|Rimi "Seiles"
|
|[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6
|
|-
|Rimi "Skanste"
| align="center" | 1025
|[[Rīga]], Skanstes iela 17
| 2025. gada 11. jūnijs
|-
|Rimi "Valdeķu"
|
|[[Rīga]], Valdeķu iela 51a
| 2009. gads
|-
|Rimi "Valdlauči"
| align="center" | 741
| [[Rīga]], Valdlauču iela 2
| 2023. gada 6. aprīlis
|-
|Rimi "Vecmīlgrāvis"
| align="center" |
| [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23
| 2000. gada aprīlis
|-
|Rimi "Vienības"
| align="center" | 830
| [[Rīga]], Vienības gatve 95
| 2000. gada 15. jūnijs
|-
|Rimi "Jelgavas"
| align="center" | 1170
| [[Saldus]], Jelgavas iela 1
| 2003. gada 6. decembris
|-
|Rimi "Ainažu"
| align="center" | 1016
| [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30
| 2024. gada 19. decembris
|-
|Rimi "Talsi 2"
| align="center" | 1100
| [[Talsi]], Dundagas iela 18
| 2002. gada 7. februāris
|-
|Rimi "Valmiera"
| align="center" | 900
| [[Valmiera]], Fabrikas iela 2
| 2011. gada 10. jūnijs
|-
|Rimi "Poruka"
| align="center" | 1100
|[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5
| 2012. gada 12. septembris
|-
|}
=== ''Rimi Mini'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi "Ādaži"
|
|[[Ādaži]], Gaujas iela 6
|
|-
|Rimi "Spīdolas"
|
|[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17
|
|-
|Rimi "Alūksne"
| align="center" | 572
|[[Alūksne]], Pils iela 72
|2022. gada 24. augusts
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Balvi]], Brīvības iela 57
|
|-
| Rimi "Zaļā"
| align="center" | 466
| [[Bauska]], Zaļā iela 3
| 2017. gada 5. decembris
|-
|Rimi "Smilšu"
|
|[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b
|
|-
|Rimi "Viestura"
|
|[[Daugavpils]], Viestura iela 10
|
|-
|Rimi "Dobele"
|
|[[Dobele]], Brīvības iela 10a
|
|-
|Rimi "Blaumaņa"
|
|[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24
|
|-
|Rimi "Ikšķile"
|
|[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a
|
|-
|Rimi "Nākotnes"
|
|[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2
|
|-
|Rimi "Rīgas"
|
|[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120
|
|-
|Rimi "Jūrmala"
|
|[[Jūrmala]], Raiņa iela 74
|2019. gada 27. februāris
|-
|Rimi "Piltenes"
|
|[[Kuldīga]], Piltenes iela 27
|
|-
|Rimi "Ezerkrasts"
|
|[[Liepāja]], Ganību iela 175/177
|
|-
|Rimi "Kungu"
|
|[[Liepāja]], Kungu iela 40/42
|
|-
| Rimi "Cēsu"
| align="center" |
| [[Limbaži]], Cēsu iela 23
| 2018. gada 25. aprīlis
|-
|Rimi "Līvāni"
| align="center" | 1000
|[[Līvāni]], Rīgas iela 89
|2017. gada janvāris
|-
|Rimi "Rūpniecības"
|
|[[Madona]], Rūpniecības iela 47
|
|-
|Rimi "Galdnieku"
|
|[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8
|
|-
|Rimi "Rēzekne"
|
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 146a
|[Slēgts]
|-
|Rimi "Anniņmuižas"
|
|[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90
|
|-
|Rimi "Apuzes"
|
|[[Rīga]], Apuzes iela 45
|
|-
| Rimi "Bauskas 120"
| align="center" | 566
| [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120
| 2017. gada 14. novembris
|-
|Rimi "Biķernieku"
|
|[[Rīga]], Biķernieku iela 21
|
|-
|Rimi "Bolderāja"
|
|[[Rīga]], Gobas iela 14
|
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Rīga]], Brīvības iela 171
| 2019. gada 18. decembris
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Rīga]], Brīvības gatve 404
|
|-
|Rimi "Centrālā stacija"
| align="center" | 199
|[[Rīga]], Stacijas laukums 2
|2022. gada 16. novembris
|-
|Rimi "Čaka"
|
|[[Rīga]], Čaka iela 136
|2021. gada 22. decembris
|-
|Rimi "Deglava"
|
|[[Rīga]], Deglava iela 100
|
|-
| Rimi "Dzelzavas"
|
| [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86
|
|-
|Rimi "Ģertrūdes"
| align="center" | 220
|[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66
|2018. gada 21. decembris
|-
|Rimi "Jugla"
|
|[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25
|
|-
|Rimi "Kalnciema"
|
|[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41
|
|-
|Rimi "Kreimeņu"
|
|[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a
|
|-
|Rimi "Magdelēnas"
|
|[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21
|2025. gada 28. maijs
|-
|Rimi "Marijas"
|
|[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14
|2021. gada 27. janvāris
|-
|Rimi "Mārupes"
|
|[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4
|
|-
| Rimi "Merķeļa"
| align="center" | 190
|[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21
| 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts]
|-
|Rimi "Latgales 220"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b
| 2018. gada 16. maijs
|-
|Rimi "Latgales 256"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b
|
|-
|Rimi "Latgales 427"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e
|
|-
|Rimi "Nīcgales"
|
|[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53
|
|-
| Rimi "Rīgas Modes"
| align="center" | 195
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49
| 2017. gada 9. novembris (2021. gads)
|-
|Rimi "Salaspils"
|
|[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b
|
|-
|Rimi "Stirnu"
|
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31
|
|-
|Rimi "Tallinas"
|
|[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86
| 2020. gada 29. aprīlis
|-
|Rimi "Tilta"
|
|[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32
|
|-
|Rimi "Tionis"
|
|[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a
|
|-
|Rimi "Vaidavas"
|
|[[Rīga]], Vaidavas iela 9b
|
|-
|Rimi "Vaidelote"
| align="center" | 231
|[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a
|2021. gada 25. augusts
|-
|Rimi "Valmieras iela"
| align="center" | 213
|[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33
|2023. gada 11. janvāris
|-
| Rimi "Zolitūdes"
| align="center" | 1000
| [[Rīga]], Zolitūdes iela 34
| 1999. gada 27. septembris
|-
| Rimi "Saulkrasti"
| align="center" | 459,6
| [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54
| 2020. gada 14. oktobris
|-
| Rimi "Ventas"
| align="center" | 500
| [[Sigulda]], Ventas iela 1
| 2017. gada 22. septembris
|-
|Rimi "Laims"
| align="center" | 558
|[[Smiltene]], Kalēju iela 7
| 2025. gada 17. decembris
|-
|Rimi "Lielā"
|
|[[Talsi]], Lielā iela 2
|Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref>
|-
|Rimi "Raudas"
|
|[[Tukums]], Raudas iela 17
|
|-
|Rimi "Rubenes"
|
|[[Valmiera]], Rubenes iela 51
|
|-
|Rimi "Tārgales"
|
|[[Ventspils]], Tārgales iela 62
|
|-
|}
=== ''Rimi Express'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
!width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts
|-
| Rimi "Aspazijas"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28
| 2019. gada 5. decembris
|2020. gadā
|-
| Rimi "Barona"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20
| 2019. gada 18. aprīlis
|2020. gadā
|-
| Rimi "Grēcinieku"
| align="center" | 127
|[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22
| 2015. gada 15. decembris
| 2020. gadā
|-
|Rimi "Kungu"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1
|2019. gada 23. oktobris
|
|-
|Rimi "Olimpiskais"
| align="center" | 47
|[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b
|2021. gada 16. novembris
|
|-
| Rimi "Pērnavas"
| align="center" | 152
|[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36
| 2018. gada 5. janvāris
|
|-
| Rimi "Šķūņu"
| align="center" | 120
|[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19
| 2018. gada 1. marts
|
|-
| Rimi "Valdemāra"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21
| 2019. gada 23. maijs
|
|-
|Rimi "Annas"
|
|[[Ventspils]], Annas iela 1
|
| 2024. gadā
|-
|}
== Attēlu galerija ==
<center><gallery widths="120">
Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]]
Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]]
Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]
Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]
Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]]
Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]
Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]]
Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]
Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]]
Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]]
Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]
Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]
Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]
Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]
Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]]
Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]]
Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]]
Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]
Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]]
Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]]
Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]
Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]]
Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]]
Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]]
Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]]
Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]]
Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]]
Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]]
Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]]
Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]]
Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste|Skanstē]]
</gallery></center>
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref>
<ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref>
<ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref>
<ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref>
<ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref>
}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne]
{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}
[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kesko]]
byfnnhpc73zoiav58fr01vesyqigvhu
4452089
4451964
2026-04-08T19:32:14Z
Titāns
34176
4452089
wikitext
text/x-wiki
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Rimi Baltic''
| services =
| footnotes =
| homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}}
| traded_as =
| subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB)
| divisions =
| parent =
| num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
| owner = ''[[Salling Group ]]'' {{DEN}}
| equity =
| assets =
| aum =
| net_income =
| operating_income =
| revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref>
| products =
| logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]]
| industry =
| key_people = Giedrjus Bandzevičs<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
| area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)<br />{{karogs|Latvija}} (140 veikali)<br />{{karogs|Lietuva}} (82 veikali)
| location_country = {{LAT}}
| location_city = [[Rīga]]
| defunct =
| founder =
| foundation = |2005. gadā (1996. gadā)
| successor =
| predecessor =
| fate =
| genre = [[Mazumtirdzniecība]]
| type =
| caption =
| intl =
}}
'''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}</ref>
2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" />
== Veikalu kategorijas ==
Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra:
* ''Rimi Hyper'' — hipermārketi;
* ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]];
* ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali;
* ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali.
''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.''
== Vēsture ==
Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī.
Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem.
2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk.
2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref>
2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref>
2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" />
2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.<ref name="delfi 2025.03.05" /> 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā.
Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref>
2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).<ref name="db 2026.01.07" />
=== Rimi Latvia ===
[[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]]
[[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]]
''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref>
2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref>
2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/>
=== Sauklis ===
Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija "Katra diena arvien labāka", Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir "Gudra izvēle", tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ.
== Vadība ==
''Rimi Baltic'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref>
* Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs
** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs
** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja
** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs
** Irina Briže — finanšu direktore
** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors
** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore
** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors
''Rimi Latvia'' vadība:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref>
* Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs
** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors
** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors
** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore
** Gundega Kirilka — personāla vadītāja
** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors
** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja
** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs
** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors
== Veikali ==
[[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]]
[[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]]
[[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]]
Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref>
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="300" style="background:#efefef;" |
!width="75" style="background:#efefef;" | Latvija
!width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva
!width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija
!width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic''
|-
| Kopējais veikalu skaits
| align="center" | 140
| align="center" | 82
| align="center" |90
| align="center" style="background:#efefef;" |312
|-
|
* ''Rimi'' ''Hyper''
| align="center" |39
| align="center" |40
| align="center" |17
| align="center" style="background:#efefef;" |96
|-
|
* ''Rimi'' ''Super''
| align="center" |37
| align="center" |39
| align="center" |26
| align="center" style="background:#efefef;" |102
|-
|
* ''Rimi Mini''
| align="center" |58
| align="center" | 0
| align="center" |36
| align="center" style="background:#efefef;" |94
|-
|
* ''Rimi Express''
| align="center" |6
| align="center" |11
| align="center" |3
| align="center" style="background:#efefef;" |20
|-
| Darbinieku skaits
| align="center" | 5 717
| align="center" | 3 240
| align="center" | 2 790
| align="center" style="background:#efefef;" |11 520
|-
| Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}</ref>
| align="center" | 893,7 milj.
| align="center" | 313,2 milj.
| align="center" | 377,6 milj.
| align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd.
|-
|}
== Izplatīšanas centri ==
=== Rimi Latvia ===
2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref>
''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti.
Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''.
2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref>
2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.<ref name=":1" />
== Veikalu tīkls Latvijā ==
=== ''Rimi Hyper'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="220" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="120" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi SHM "Apelsīns"
| align="center" | 1890
|[[Ādaži]], Rīgas gatve 5
|2016. gada 13. maijs
|-
|Rimi SHM "Pionieru"
|
|[[Bauska]], Pionieru iela 2
|2002. gada 14. novembris
|-
|Rimi SHM "Cietokšņa"
| align="center" | 2008
|[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70
|2004. gada 18. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Brīvības"
| align="center" | 1900
|[[Dobele]], Brīvības iela 30
|2015. gada 17. novembris
|-
|Rimi SHM "Sāga"
| align="center" | 2910
|[[Ulbroka]], Biķeru iela 4
|2020. gada 10. novembris
|-
|Rimi SHM "RAF"
| align="center" | 5000
|[[Jelgava]], Rīgas iela 48
|2014. gada 25. jūlijs
|-
|Rimi CHM "Vivo"
| align="center" | 3024
|[[Jelgava]], Katoļu iela 18
|2003. gada 27. novembris
|-
|Rimi SHM "Vienības"
| align="center" | 2824
|[[Jēkabpils]], Vienības iela 7
|2015. gada 5. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Kauguri"
| align="center" | 1829
|[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29
|2002. gada 6. jūnijs
|-
|Rimi SHM "A7"
| align="center" | 2500
|[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]]
|2013. gada 3. maijs
|-
|Rimi CHM "Ostmala"
| align="center" | 2320 <br /></small>(''agrāk 3200'')</small>
|[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8
|2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small>
|-
|Rimi SHM "Rietumu centrs"
| align="center" | 2000
|[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5
|2014. gada 29. maijs
|-
|Rimi SHM "Mārupe"
| align="center" | 1879
|[[Mārupe]], Daugavas iela 31
|2015. gada 30. jūnijs
|-
|Rimi SHM "Rīgas"
| align="center" | 4000
|[[Ogre]], Rīgas iela 33
|2014. gada 5. septembris
|-
|Rimi SHM "Atbrīvošanas"
| align="center" | 2911
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138
|2015. gada 3. novembris
|-
| Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]"
| align="center" | 6000
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372
| 2001. gada 24. maijs
|-
| Rimi SHM "Biķernieku"
| align="center" | 4000
|[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160
| 2012. gada 19. jūnijs
|-
| Rimi CHM "P.Brieža"
| align="center" | 2841
|[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a
| 2002. gada 28. novembris
|-
| Rimi LHM "Damme"
| align="center" | 5205
|[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a
| 2011. gada 3. marts
|-
| Rimi SHM "Deglava"
| align="center" | 2000
|[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110
| 2009. gada 1. decembris
|-
| Rimi HM "Gaiļezers"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8
| 2019. gada 12. decembris
|-
| Rimi SHM "Gramzdas"
| align="center" | 4000
|[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7
| 2015. gada 28. aprīlis
|-
| Rimi SHM "Mežaparks"
| align="center" | 1879
|[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6
| 2024. gada 28. novembris
|-
| Rimi SHM "Mīlgrāvja"
| align="center" | 1553
|[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6
| 2009. gada 30. janvāris
|-
| Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]"
| align="center" | 6122
|[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM "[[Origo]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Stacijas laukums 2
| 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small>
|-
| Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small>
| align="center" | 4083 <br /></small>(''agrāk 6233'')</small>
|[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1
| 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small>
|-
| Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]"
| align="center" | 6574
|[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21
| 2001. gada 27. septembris
|-
| Rimi CHM "Stirnu"
| align="center" | 2960
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26
| 2006. gada 25. oktobris
|-
| Rimi CHM "Teika Plaza"
| align="center" | 2045
|[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201
| 2024. gada 29. augusts
|-
| Rimi CHM "Valdemāra"
| align="center" | 3167
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112
| 2003. gada 10. aprīlis
|-
| Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja")
| align="center" | 4300
|[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a
| 2020. gada 15. maijs
|-
| Rimi CHM "Zoom"
| align="center" | 3045
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400
| 2006. gada 11. augusts
|-
|Rimi SHM "Slokas"
| align="center" | 3700
|[[Salaspils]], Skolas iela 4e
|2012. gada 1. novembris
|-
|Rimi SHM "Strēlnieku"
| align="center" | 1862
|[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2
|2017. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM "Pasta"
| align="center" | 5000
|[[Tukums]], Pasta iela 14
|2012. gada 16. marts
|-
|Rimi SHM "Rīgas 74"
| align="center" | 2040
|[[Valmiera]], Rīgas iela 74
|2019. gada 20. decembris
|-
|Rimi CHM "Tobago"
| align="center" | 2876
|[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5
|2003. gada 19. jūnijs
|-
|}
=== ''Rimi Super'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi "Carnikava"
| align="center" |948
|[[Carnikava]], Atpūtas iela 1
| 2025. gada 20. februāris
|-
|Rimi "Raiņa"
| align="center" |1000
|[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28
| 2014. gada 19. augusts
|-
|Rimi "Daugavpils"
| align="center" |
| [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136
| 2002. gada 12. jūnijs
|-
|Rimi "Ditton"
| align="center" | 1300
| [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60
| 2012. gada 3. aprīlis
|-
|Rimi "Peldu"
| align="center" | 1015
| [[Ikšķile]], Peldu iela 2
| 2025. gada 18. decembris
|-
|Rimi "Satiksme"
| align="center" | 900
| [[Jelgava]], Satiksmes iela 35
| 2014. gada 6. novembris
|-
|Rimi "Lielupe"
| align="center" | 1200
| [[Jūrmala]], Viestura iela 22
| 2000. gada 23. novembris
|-
|Rimi "Kuldīga"
| align="center" |
| [[Kuldīga]], Sūru iela 2
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi "Rīgas (Ķekava)"
| align="center" |
|[[Ķekava]], Rīgas iela 22
|2021. gada 21. decembris
|-
|Rimi "Liepāja"
| align="center" | 925
| [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13
| 2020. gada 19. jūnijs
|-
|Rimi "Madona"
| align="center" |
| [[Madona]], Saules iela 6
| 2003. gada decembris
|-
|Rimi "Lambertu"
| align="center" | 1020
| [[Mārupe]], Lambertu iela 35
| 2025. gada 19. decembris
|-
|Rimi "Stacijas"
|
|[[Olaine]], Stacijas iela 8
| 2015. gada 9. aprīlis
|-
|Rimi "Piņķi"
| align="center" | 1068
| [[Piņķi]], Rīgas iela 23
| 2023. gada 21. jūnijs
|-
|Rimi "Āgenskalns"
| align="center" | 1587
| [[Rīga]], Mārupes iela 10a
| 2015. gada 15. septembris
|-
|Rimi "Anniņmuižas"
| align="center" | 1600
| [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a
| 2003. gada 9. oktobris
|-
|Rimi "Barona centrs"
| align="center" | 1500
| [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46
| 1999. gada 1. novembris
|-
|Rimi "[[Bērnu pasaule]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Matīsa iela 25
| 2000. gads
|-
|Rimi "Briāna"
| align="center" | 950
| [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62
| 2013. gada 12. septembris
|-
|Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Latgales iela 357
| 1997. gada 20. februāris
|-
|Rimi "Dzelzavas"
| align="center" | 1400
| [[Rīga]], Dzelzavas iela 78
| 2019. gada 6. februāris
|-
|Rimi "[[Galerija Centrs]]"
| align="center" |
| [[Rīga]], Audēju iela 16
| 1997. gada 4. decembris
|-
|Rimi "[[Galleria Riga]]"
| align="center" | 860
| [[Rīga]], Dzirnavu iela 67
| 2010. gada 22. oktobris
|-
|Rimi "Juglas centrs"
| align="center" | 1800
| [[Rīga]], Juglas krastmala 2
| 2002. gada 31. janvāris
|-
|Rimi "Lidoņu"
| align="center" | 775
| [[Rīga]], Lidoņu iela 27
| 2017. gada 31. augusts
|-
| Rimi "Lielezeres"
| align="center" | 957
| [[Rīga]], Lielezeres iela 18
| 2025. gada 10. jūlijs
|-
|Rimi "Purvciems"
| align="center" |
| [[Rīga]], Nīcgales iela 2
| 1997. gada augusts
|-
|Rimi "Prūšu"
| align="center" | 1200
| [[Rīga]], Prūšu iela 2b
| 2011. gada 16. novembris
|-
|Rimi "Sadovņikova"
| align="center" | 1012
| [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14
| 2024. gada 7. novembris
|-
|Rimi "Saharova"
| align="center" | 973
| [[Rīga]], Saharova iela 23a
| 2015. gada 29. decembris
|-
|Rimi "S. Eizenšteina"
| align="center" | 1500
|[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29
| 2001. gada 20. septembris
|-
|Rimi "Seiles"
|
|[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6
|
|-
|Rimi "Skanste"
| align="center" | 1025
|[[Rīga]], Skanstes iela 17
| 2025. gada 11. jūnijs
|-
|Rimi "Valdeķu"
|
|[[Rīga]], Valdeķu iela 51a
| 2009. gads
|-
|Rimi "Valdlauči"
| align="center" | 741
| [[Rīga]], Valdlauču iela 2
| 2023. gada 6. aprīlis
|-
|Rimi "Vecmīlgrāvis"
| align="center" |
| [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23
| 2000. gada aprīlis
|-
|Rimi "Vienības"
| align="center" | 830
| [[Rīga]], Vienības gatve 95
| 2000. gada 15. jūnijs
|-
|Rimi "Jelgavas"
| align="center" | 1170
| [[Saldus]], Jelgavas iela 1
| 2003. gada 6. decembris
|-
|Rimi "Ainažu"
| align="center" | 1016
| [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30
| 2024. gada 19. decembris
|-
|Rimi "Talsi 2"
| align="center" | 1100
| [[Talsi]], Dundagas iela 18
| 2002. gada 7. februāris
|-
|Rimi "Valmiera"
| align="center" | 900
| [[Valmiera]], Fabrikas iela 2
| 2011. gada 10. jūnijs
|-
|Rimi "Poruka"
| align="center" | 1100
|[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5
| 2012. gada 12. septembris
|-
|}
=== ''Rimi Mini'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
|-
|Rimi "Ādaži"
|
|[[Ādaži]], Gaujas iela 6
|
|-
|Rimi "Spīdolas"
|
|[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17
|
|-
|Rimi "Alūksne"
| align="center" | 572
|[[Alūksne]], Pils iela 72
|2022. gada 24. augusts
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Balvi]], Brīvības iela 57
|
|-
| Rimi "Zaļā"
| align="center" | 466
| [[Bauska]], Zaļā iela 3
| 2017. gada 5. decembris
|-
|Rimi "Smilšu"
|
|[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b
|
|-
|Rimi "Viestura"
|
|[[Daugavpils]], Viestura iela 10
|
|-
|Rimi "Dobele"
|
|[[Dobele]], Brīvības iela 10a
|
|-
|Rimi "Blaumaņa"
|
|[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24
|
|-
|Rimi "Ikšķile"
|
|[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a
|
|-
|Rimi "Nākotnes"
|
|[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2
|
|-
|Rimi "Rīgas"
|
|[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120
|
|-
|Rimi "Jūrmala"
|
|[[Jūrmala]], Raiņa iela 74
|2019. gada 27. februāris
|-
|Rimi "Piltenes"
|
|[[Kuldīga]], Piltenes iela 27
|
|-
|Rimi "Ezerkrasts"
|
|[[Liepāja]], Ganību iela 175/177
|
|-
|Rimi "Kungu"
|
|[[Liepāja]], Kungu iela 40/42
|
|-
| Rimi "Cēsu"
| align="center" |
| [[Limbaži]], Cēsu iela 23
| 2018. gada 25. aprīlis
|-
|Rimi "Līvāni"
| align="center" | 1000
|[[Līvāni]], Rīgas iela 89
|2017. gada janvāris
|-
|Rimi "Rūpniecības"
|
|[[Madona]], Rūpniecības iela 47
|
|-
|Rimi "Galdnieku"
|
|[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8
|
|-
|Rimi "Rēzekne"
|
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 146a
|[Slēgts]
|-
|Rimi "Anniņmuižas"
|
|[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90
|
|-
|Rimi "Apuzes"
|
|[[Rīga]], Apuzes iela 45
|
|-
| Rimi "Bauskas 120"
| align="center" | 566
| [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120
| 2017. gada 14. novembris
|-
|Rimi "Biķernieku"
|
|[[Rīga]], Biķernieku iela 21
|
|-
|Rimi "Bolderāja"
|
|[[Rīga]], Gobas iela 14
|
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Rīga]], Brīvības iela 171
| 2019. gada 18. decembris
|-
|Rimi "Brīvības"
|
|[[Rīga]], Brīvības gatve 404
|
|-
|Rimi "Centrālā stacija"
| align="center" | 199
|[[Rīga]], Stacijas laukums 2
|2022. gada 16. novembris
|-
|Rimi "Čaka"
|
|[[Rīga]], Čaka iela 136
|2021. gada 22. decembris
|-
|Rimi "Deglava"
|
|[[Rīga]], Deglava iela 100
|
|-
| Rimi "Dzelzavas"
|
| [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86
|
|-
|Rimi "Ģertrūdes"
| align="center" | 220
|[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66
|2018. gada 21. decembris
|-
|Rimi "Jugla"
|
|[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25
|
|-
|Rimi "Kalnciema"
|
|[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41
|
|-
|Rimi "Kreimeņu"
|
|[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a
|
|-
|Rimi "Magdelēnas"
|
|[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21
|2025. gada 28. maijs
|-
|Rimi "Marijas"
|
|[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14
|2021. gada 27. janvāris
|-
|Rimi "Mārupes"
|
|[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4
|
|-
| Rimi "Merķeļa"
| align="center" | 190
|[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21
| 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts]
|-
|Rimi "Latgales 220"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b
| 2018. gada 16. maijs
|-
|Rimi "Latgales 256"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b
|
|-
|Rimi "Latgales 427"
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e
|
|-
|Rimi "Nīcgales"
|
|[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53
|
|-
| Rimi "Rīgas Modes"
| align="center" | 195
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49
| 2017. gada 9. novembris (2021. gads)
|-
|Rimi "Salaspils"
|
|[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b
|
|-
|Rimi "Stirnu"
|
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31
|
|-
|Rimi "Tallinas"
|
|[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86
| 2020. gada 29. aprīlis
|-
|Rimi "Tilta"
|
|[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32
|
|-
|Rimi "Tionis"
|
|[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a
|
|-
|Rimi "Vaidavas"
|
|[[Rīga]], Vaidavas iela 9b
|
|-
|Rimi "Vaidelote"
| align="center" | 231
|[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a
|2021. gada 25. augusts
|-
|Rimi "Valmieras iela"
| align="center" | 213
|[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33
|2023. gada 11. janvāris
|-
| Rimi "Zolitūdes"
| align="center" | 1000
| [[Rīga]], Zolitūdes iela 34
| 1999. gada 27. septembris
|-
| Rimi "Saulkrasti"
| align="center" | 459,6
| [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54
| 2020. gada 14. oktobris
|-
| Rimi "Ventas"
| align="center" | 500
| [[Sigulda]], Ventas iela 1
| 2017. gada 22. septembris
|-
|Rimi "Laims"
| align="center" | 558
|[[Smiltene]], Kalēju iela 7
| 2025. gada 17. decembris
|-
|Rimi "Lielā"
|
|[[Talsi]], Lielā iela 2
|Slēgts no 2026. gada 15. janvāra<ref>[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]</ref>
|-
|Rimi "Raudas"
|
|[[Tukums]], Raudas iela 17
|
|-
|Rimi "Rubenes"
|
|[[Valmiera]], Rubenes iela 51
|
|-
|Rimi "Tārgales"
|
|[[Ventspils]], Tārgales iela 62
|
|-
|}
=== ''Rimi Express'' ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
!width="150" style="background:#efefef;" | Veikals
!width="60" style="background:#efefef;" | Platība
!width="200" style="background:#efefef;" | Adrese
!width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts
!width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts
|-
| Rimi "Aspazijas"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28
| 2019. gada 5. decembris
|2020. gadā
|-
| Rimi "Barona"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20
| 2019. gada 18. aprīlis
|2020. gadā
|-
| Rimi "Grēcinieku"
| align="center" | 127
|[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22
| 2015. gada 15. decembris
| 2020. gadā
|-
|Rimi "Kungu"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1
|2019. gada 23. oktobris
|
|-
|Rimi "Olimpiskais"
| align="center" | 47
|[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b
|2021. gada 16. novembris
|
|-
| Rimi "Pērnavas"
| align="center" | 152
|[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36
| 2018. gada 5. janvāris
|
|-
| Rimi "Šķūņu"
| align="center" | 120
|[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19
| 2018. gada 1. marts
|
|-
| Rimi "Valdemāra"
| align="center" |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21
| 2019. gada 23. maijs
|
|-
|Rimi "Annas"
|
|[[Ventspils]], Annas iela 1
|
| 2024. gadā
|-
|}
== Attēlu galerija ==
<center><gallery widths="120">
Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]]
Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]]
Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]
Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]
Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]]
Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]
Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]]
Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]
Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C "Olimpia" [[Rīga|Rīgā]]
Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]]
Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]
Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]
Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]
Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]
Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]]
Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]]
Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]]
Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]
Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]]
Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]]
Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]
Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]]
Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]]
Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]]
Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]]
Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]]
Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]]
Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]]
Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]]
Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]]
Attēls:Rimi Skanste.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]]
</gallery></center>
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref>
<ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref>
<ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref>
<ref name="delfi 2025.03.05">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju "Rimi"], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}</ref>
<ref name="db 2026.01.07">[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026</ref>
}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne]
{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}
[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kesko]]
rgpwwx1g3t5onoqiz3awu9jarsarj97
Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa
0
103210
4451952
4451747
2026-04-08T14:28:35Z
Anton0986
143792
4451952
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,870 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,868 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,864 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,862 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,860 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,857 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,855 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,91%}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,853 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,29%}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,851 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}}{{flag2|Greece}}
|| 0,849 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}
|| 0,880 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,52%}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,868 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,866 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,864 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,860 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,854 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,854 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,852 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,851 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,851 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,848 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,19%}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,845 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,21%}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,838 || {{sort|0.0015|{{increase}} 0,15%}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,829 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,828 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palau}}
|| 0,826 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,825 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,824 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,823 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}
|| 0,820 || {{sort|0.0116|{{increase}} 1,16%}}
|-
| {{sort|0.817|55}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uruguay}}
|| 0,817 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,49%}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
faxk1nct0uurpzq6jokp5dh913jh31s
4451953
4451952
2026-04-08T14:31:56Z
Anton0986
143792
4451953
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,870 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,868 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,864 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,862 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,860 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,857 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,855 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,853 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,29%}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,851 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,849 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}{{flag2|Lithuania}}
|| 0,880 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,52%}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,868 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,866 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,864 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,860 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,854 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,854 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,852 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,851 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,851 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,848 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,19%}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,845 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,21%}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,838 || {{sort|0.0015|{{increase}} 0,15%}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,829 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,828 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palau}}
|| 0,826 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,825 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,824 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,823 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}
|| 0,820 || {{sort|0.0116|{{increase}} 1,16%}}
|-
| {{sort|0.817|55}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uruguay}}
|| 0,817 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,49%}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
llndsenq55jroyh59q5mpldbu7loy96
4451999
4451953
2026-04-08T17:01:49Z
Anton0986
143792
4451999
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,870 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,868 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,864 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,862 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,860 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,857 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,855 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,851 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,845 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,836 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}{{flag2|Lithuania}}
|| 0,832 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,825 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,823 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,820 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,816 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,812 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,809 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,805 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,802 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,798 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,796 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,19%}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,21%}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,790 || {{sort|0.0015|{{increase}} 0,15%}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,783 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,781 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palau}}
|| 0,826 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,825 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,824 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,823 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}
|| 0,820 || {{sort|0.0116|{{increase}} 1,16%}}
|-
| {{sort|0.817|55}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uruguay}}
|| 0,817 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,49%}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
3vyk8qfiw15p10sx17enb1idl715wtu
4452009
4451999
2026-04-08T17:24:03Z
Anton0986
143792
4452009
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,826 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}{{flag2|Lithuania}}
|| 0,822 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,815 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,813 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,810 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,802 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,799 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,796 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,792 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,790 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,786 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,19%}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,783 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,21%}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,781 || {{sort|0.0015|{{increase}} 0,15%}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,772 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,767 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palau}}
|| 0,826 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,825 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,824 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,823 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}
|| 0,820 || {{sort|0.0116|{{increase}} 1,16%}}
|-
| {{sort|0.817|55}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uruguay}}
|| 0,817 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,49%}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
qr4udrpkeztfiodhs6ds0k3bjusvzlu
4452012
4452009
2026-04-08T17:28:15Z
Anton0986
143792
4452012
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,826 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}{{flag2|Lithuania}}
|| 0,822 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,815 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,813 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,810 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,802 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,798 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,796 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,792 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,790 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,786 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,19%}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,783 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,21%}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,781 || {{sort|0.0015|{{increase}} 0,15%}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,772 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,767 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palau}}
|| 0,826 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,825 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,824 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,823 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}
|| 0,820 || {{sort|0.0116|{{increase}} 1,16%}}
|-
| {{sort|0.817|55}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uruguay}}
|| 0,817 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,49%}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
9i8242t4gp3r3nz6u6vfdianuffnlkq
4452136
4452012
2026-04-08T21:56:24Z
Anton0986
143792
4452136
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}
|| 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}}
|| 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}}
|| 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}}
|-
| 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,816 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}{{flag2|Belarus}}
|| 0,815 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,814 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}{{flag2|Palau}}
|| 0,814 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
l2qur0oe9bwokgmldi54vvndkff55f0
4452147
4452136
2026-04-09T00:39:23Z
Anton0986
143792
4452147
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}
|| 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}}
|| 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}}
|| 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}}
|-
| 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}{{flag2|Belarus}}
|| 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,755 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.814|58}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkey}}{{flag2|Palau}}
|| 0,751 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Oman}}
|| 0,813 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.812|61}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Georgia}}
|| 0,812 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,810 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,810 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,806 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,806 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.804|66}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritius}}
|| 0,804 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,796 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,796 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,795 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,783 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,783 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,782 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bosnia and Herzegovina}}
|| 0,780 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,779 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,779 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,779 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| {{sort|0.779|74}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,779 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
bec1nvm4vvexff8eca5w2bdmkwyhwda
4452153
4452147
2026-04-09T02:39:49Z
Anton0986
143792
4452153
wikitext
text/x-wiki
[[File:2020 UN Human Development Report.svg|thumb|Valstis pēc TAI indeksa kategorijas (2019. gada dati)
{{Legend|#12394b|Ļoti augsts (≥ 0,800)}}
{{Legend|#358993|Augsts (0,700–0,799)}}
{{Legend|#5dc3cb|Vidējs (0,550–0,699)}}
{{Legend|#c1e6e6|Zems (≤ 0,549)}}
{{Legend|#b9b9b9|Nav datu}}|upright=1.9]]
Šis ir '''valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa (TAI)''', kas sastādīts, balstoties uz 2019. gada datiem. [[Tautas attīstības indekss]] ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izstrādāts rādītājs, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa.<ref name="UNDP2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf |title= Human Development Report 2015 – "Rethinking Work for Human Development"|publisher=Human Development Report - HDRO (Human Development Report Office) United Nations Development Programme|accessdate=14 December 2015}}</ref>
== Visu valstu saraksts ==
{|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center"
|+ Valstis pēc TAI
|-
!scope="colgroup" colspan="2"| Vieta
!scope="col" rowspan="2" style="width:17em;"| Valsts
!scope="colgroup" colspan="2"| TAI
|-
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Gadu izmaiņas (2010)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| 2011. gada dati (2011. gada publikācija)
!scope="col" style="width:5em;" data-sort-type="number"| Vidējais ikgadējais pieaugums (2010–2011)
|-
| {{sort|0.957|1}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Norway}}
|| 0,934 || {{sort|0.0020|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|2}} || {{sort|0.007|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Australia}}
|| 0,926 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.955|3}}|| {{sort|0.000|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Netherlands}}
|| 0,922 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.949|4}} || {{sort|0.007|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Switzerland}}
|| 0,920 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,004}}
|-
| 5 || {{sort|0.004|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United States}}
|| 0,918 || {{sort|0.0062|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.947|6}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Germany}}
|| 0,916 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,003}}
|-
| 6 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sweden}}
|| 0,916 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.944|8}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Denmark}}
|| 0,914 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,001}}
|-
| 9 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ireland}}
|| 0,913 || {{sort|0.0032|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.940|10}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Finland}}
|| 0,912 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.938|11}} || {{sort|-0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|New Zealand}}
|| 0,910 || {{sort|0.0026|{{increase}} 0,005}}
|-
| 12 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Canada}}
|| 0,908 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.932|13}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iceland}}
|| 0,904 || {{sort|0.0024|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.931|14}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Japan}}
|| 0,900 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,002}}
|-
| 15 || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belgium}}
|| 0,898 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.929|16}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hong Kong}}
|| 0,892 || {{sort|0.0034|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.926|17}} || {{sort|-0.003|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Singapore}}
|| 0,886 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.922|18}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovenia}}
|| 0,883 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.919|19}} || {{sort|0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liechtenstein}}
|| 0,880 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,002}}
|-
| 20 || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|United Kingdom}}
|| 0,878 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,007}}
|-
| 21 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Austria}}
|| 0,875 || {{sort|0.0018|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.917|22}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Korea}}
|| 0,873 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,011}}
|-
| 22 || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Israel}}
|| 0,873 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,006}}
|-
| 24 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Luxembourg}}
|| 0,871 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.904|25}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malta}}
|| 0,860 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,012}}
|-
| {{sort|0.901|26}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|France}}
|| 0,858 || {{sort|0.0028|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.900|27}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Spain}}
|| 0,854 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,009}}
|-
| {{sort|0.895|28}} || {{sort|0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Czech Republic}}
|| 0,852 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,011}}
|-
| {{sort|0.892|29}} || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Andorra}}
|| 0,850 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,007}}
|-
| 30 || {{sort|-0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cyprus}}
|| 0,847 || {{sort|0.0016|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.890|31}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Estonia}}
|| 0,845 || {{sort|0.0091|{{increase}} 0,004}}
|-
| {{sort|0.888|32}} || {{sort|-0.003|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Italy}}
|| 0,841 || {{sort|0.0029|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.887|33}} || {{sort|0.000|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brunei}}
|| 0,835 || {{sort|0.0040|{{decrease}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.882|34}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Greece}}
|| 0,830 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.880|35}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Poland}}
|| 0,826 || {{sort|0.0052|{{increase}} 0,006}}
|-
| {{sort|0.868|36}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lithuania}}
|| 0,824 || {{sort|0.0040|{{increase}} 0,001}}
|-
| {{sort|0.866|37}} || {{sort|0.003|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Slovakia}}
|| 0,820 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.864|38}} || {{sort|-0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|United Arab Emirates}}
|| 0,815 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.860|39}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chile}}
|| 0,812 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.854|40}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Hungary}}
|| 0,810 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,003}}
|-
| 41 || {{sort|-0.004|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Portugal}}
|| 0,805 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,010}}
|-
| {{sort|0.852|42}} || {{sort|0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Latvia}}
|| 0,803 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.851|43}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saudi Arabia}}
|| 0,798 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,004}}
|-
| 44 || {{sort|0.002|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Argentina}}
|| 0,796 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.848|45}} || {{sort|0.000|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Croatia}}
|| 0,794 || {{sort|0.0019|{{increase}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.845|46}} || {{sort|-0.002|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahrain}}
|| 0,792 || {{sort|0.0021|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.838|47}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Uruguay}}
|| 0,790 || {{sort|0.0015|{{decrease}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.829|48}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Qatar}}
|| 0,785 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.828|49}} || {{sort|0.002|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Montenegro}}
|| 0,783 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.826|50}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bahamas}}
|| 0,781 || {{sort|0.0055|{{decrease}} 0,005}}
|-
| {{sort|0.825|51}} || {{sort|0.007|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Barbados}}
|| 0,772 || {{sort|0.0086|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.824|52}} || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kuwait}}
|| 0,768 || {{sort|0.0060|{{decrease}} 0,008}}
|-
| {{sort|0.823|53}} || {{sort|-0.004|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Seychelles}}
|| 0,765 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,002}}
|-
| {{sort|0.820|54}} || {{sort|0.005|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Russia}}
|| 0,763 || {{sort|0.0116|{{increase}} 0,005}}
|-
| 54 || {{sort|0.001|{{steady}} }}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Costa Rica}}
|| 0,763 || {{sort|0.0049|{{increase}} 0,003}}
|-
| {{sort|0.816|56}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cuba}}
|| 0,762 || {{sort|0.0039|{{increase}} 0,39%}}
|-
| {{sort|0.815|57}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belarus}}
|| 0,760 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| 57 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Lucia}}
|| 0,760 || {{sort|0.0012|{{increase}} 0,12%}}
|-
| 59 || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kazakhstan}}
|| 0,755 || {{sort|0.0023|{{increase}} 0,23%}}
|-
| {{sort|0.813|60}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Libya}}
|| 0,753 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| 60 || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lebanon}}
|| 0,753 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| 62 || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malaysia}}
|| 0,751 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.810|62}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Panama}}
|| 0,751 || {{sort|0.0054|{{increase}} 0,54%}}
|-
| {{sort|0.806|64}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Mauritius}}
|| 0,747 || {{sort|0.0025|{{increase}} 0,25%}}
|-
| 65 || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Venezuela}}
|| 0,745 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| 65 || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Romania}}
|| 0,745 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.796|67}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" |{{flag2|Palau}}
|| 0,742 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| 68 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Trinidad and Tobago}}
|| 0,738 || {{sort|0.0017|{{increase}} 0,17%}}
|-
| {{sort|0.795|69}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bulgaria}}
|| 0,733 || {{sort|0.0072|{{increase}} 0,72%}}
|-
| {{sort|0.783|70}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Serbia}}
|| 0,729 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| 71 || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Kitts and Nevis}}
|| 0,725 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.782|72}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Antigua and Barbuda}}
|| 0,722 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.780|73}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Albania}}
|| 0,720 || {{sort|0.0088|{{increase}} 0,88%}}
|-
| 73 || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mexico}}
|| 0,720 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| 75 || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Brazil}}
|| 0,718 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| 75 || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Grenada}}
|| 0,718 || {{sort|0.0048|{{increase}} 0,48%}}
|-
| 77 || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ukraine}}
|| 0,716 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.778|78}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iran}}
|| 0,778 || {{sort|0.0022|{{increase}} 0,22%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Peru}}{{flag2|Bosnia and Herzegovina}}{{flag2|Georgia}}{{flag2|Oman}}{{flag2|Turkey}}
|| 0,777 || {{sort|0.0083|{{increase}} 0,83%}}
|-
| {{sort|0.777|79}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Thailand}}{{flag2|Sri Lanka}}
|| 0,777 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.776|81}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Armenia}}
|| 0,776 || {{sort|0.0042|{{increase}} 0,42%}}
|-
| {{sort|0.774|82}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|North Macedonia}}
|| 0,774 || {{sort|0.0046|{{increase}} 0,46%}}
|-
| {{sort|0.767|83}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Colombia}}
|| 0,767 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.765|84}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,765 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.761|85}} || {{sort|0.012|{{increase}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|China}}
|| 0,761 || {{sort|0.0095|{{increase}} 0,95%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ecuador}}
|| 0,759 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.759|86}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,759 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Azerbaijan}}
|| 0,756 || {{sort|0.0045|{{increase}} 0,45%}}
|-
| {{sort|0.756|88}} || {{sort|0.010|{{increase}} (10)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominican Republic}}
|| 0,756 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.750|90}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Moldova}}
|| 0,750 || {{sort|0.0056|{{increase}} 0,56%}}
|-
| {{sort|0.748|91}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Algeria}}
|| 0,748 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.744|92}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,744 || {{sort|-0.0032|{{decrease}} 0,32%}}
|-
| {{sort|0.743|93}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Fiji}}
|| 0,743 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.742|94}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Dominica}}
|| 0,742 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Maldives}}
|| 0,740 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.740|95}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tunisia}}
|| 0,740 || {{sort|0.0037|{{increase}} 0,37%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Saint Vincent and the Grenadines}}
|| 0,738 || {{sort|0.0031|{{increase}} 0,31%}}
|-
| {{sort|0.738|97}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Suriname}}
|| 0,738 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.737|99}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mongolia}}
|| 0,737 || {{sort|0.0064|{{increase}} 0,64%}}
|-
| {{sort|0.735|100}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Botswana}}
|| 0,735 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.734|101}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jamaica}}
|| 0,734 || {{sort|0.0003|{{increase}} 0,03%}}
|-
| {{sort|0.729|102}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Jordan}}
|| 0,729 || {{sort|-0.0012|{{decrease}} 0,12%}}
|-
| {{sort|0.728|103}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Paraguay}}
|| 0,728 || {{sort|0.0050|{{increase}} 0,50%}}
|-
| {{sort|0.725|104}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tonga}}
|| 0,725 || {{sort|0.0041|{{increase}} 0,41%}}
|-
| {{sort|0.724|105}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,724 || {{sort|-0.0108|{{decrease}} 1,08%}}
|-
| {{sort|0.720|106}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uzbekistan}}
|| 0,720 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bolivia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0082|{{increase}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.006|{{increase}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Indonesia}}
|| 0,718 || {{sort|0.0086|{{increase}} 0,86%}}
|-
| {{sort|0.718|107}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Philippines}}
|| 0,718 || {{sort|0.0076|{{increase}} 0,76%}}
|-
| {{sort|0.716|110}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Belize}}
|| 0,716 || {{sort|0.0033|{{increase}} 0,33%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Samoa}}
|| 0,715 || {{sort|0.0027|{{increase}} 0,27%}}
|-
| {{sort|0.715|111}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Turkmenistan}}
|| 0,715 || {{sort|0.0079|{{increase}} 0,79%}}
|-
| {{sort|0.711|113}} || {{sort|-0.044|{{decrease}} (44)}}
! style="text-align:left" scope="row" |
|| 0,711 || {{sort|-0.0069|{{decrease}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.709|114}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Africa}}
|| 0,709 || {{sort|0.0073|{{increase}} 0,73%}}
|-
| {{sort|0.708|115}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Palestine}}
|| 0,708 || {{sort|0.0038|{{increase}} 0,38%}}
|-
| {{sort|0.707|116}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Egypt}}
|| 0,707 || {{sort|0.0063|{{increase}} 0,63%}}
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|-1|NA{{efn|name=marshall|Dati nav pieejami par laika periodu pirms 2017. gada}}}}
! style="text-align:left" scope="row"| {{flag2|Marshall Islands}}
|| 0,704 || NA<ref group="lower-alpha" name="marshall" />
|-
| {{sort|0.704|117}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vietnam}}
|| 0,704 || {{sort|0.0070|{{increase}} 0,70%}}
|-
| {{sort|0.703|119}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gabon}}
|| 0,703 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.697|120}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kyrgyzstan}}
|| 0,697 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.686|121}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Morocco}}
|| 0,686 || {{sort|0.0120|{{increase}} 1,20%}}
|-
| {{sort|0.682|122}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guyana}}
|| 0,682 || {{sort|0.0055|{{increase}} 0,55%}}
|-
| {{sort|0.674|123}} || {{sort|0.004|{{increase}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Iraq}}
|| 0,674 || {{sort|0.0065|{{increase}} 0,65%}}
|-
| {{sort|0.673|124}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|El Salvador}}
|| 0,673 || {{sort|0.0008|{{increase}} 0,08%}}
|-
| {{sort|0.668|125}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tajikistan}}
|| 0,668 || {{sort|0.0051|{{increase}} 0,51%}}
|-
| {{sort|0.665|126}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cape Verde}}
|| 0,665 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.663|127}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guatemala}}
|| 0,663 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.660|128}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nicaragua}}
|| 0,660 || {{sort|0.0066|{{increase}} 0,66%}}
|-
| {{sort|0.654|129}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bhutan}}
|| 0,654 || {{sort|0.0146|{{increase}} 1,46%}}
|-
| {{sort|0.646|130}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Namibia}}
|| 0,646 || {{sort|0.0103|{{increase}} 1,03%}}
|-
| {{sort|0.645|131}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|India}}
|| 0,645 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.634|132}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Honduras}}
|| 0,634 || {{sort|0.0043|{{increase}} 0,43%}}
|-
| {{sort|0.632|133}} || {{sort|0.008|{{increase}} (8)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Bangladesh}}
|| 0,632 || {{sort|0.0141|{{increase}} 1,41%}}
|-
| {{sort|0.630|134}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kiribati}}
|| 0,630 || {{sort|0.0067|{{increase}} 0,67%}}
|-
| {{sort|0.625|135}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|São Tomé and Príncipe}}
|| 0,625 || {{sort|0.0121|{{increase}} 1,21%}}
|-
| {{sort|0.620|136}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag|Mikronēzija}}
|| 0,620 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.613|137}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Laos}}
|| 0,613 || {{sort|0.0117|{{increase}} 1,17%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eswatini}}
|| 0,611 || {{sort|0.0203|{{increase}} 2,03%}}
|-
| {{sort|0.611|138}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ghana}}
|| 0,611 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.609|140}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Vanuatu}}
|| 0,609 || {{sort|0.0035|{{increase}} 0,35%}}
|-
| {{sort|0.606|141}} || {{sort|-0.012|{{decrease}} (12)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|East Timor}}
|| 0,606 || {{sort|-0.0040|{{decrease}} 0,40%}}
|-
| {{sort|0.602|142}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nepal}}
|| 0,602 || {{sort|0.0128|{{increase}} 1,28%}}
|-
| {{sort|0.601|143}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Kenya}}
|| 0,601 || {{sort|0.0097|{{increase}} 0,97%}}
|-
| {{sort|0.594|144}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cambodia}}
|| 0,594 || {{sort|0.0109|{{increase}} 1,09%}}
|-
| {{sort|0.592|145}} || {{sort|-0.006|{{decrease}} (6)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Equatorial Guinea}}
|| 0,592 || {{sort|0.0030|{{increase}} 0,30%}}
|-
| {{sort|0.584|146}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zambia}}
|| 0,584 || {{sort|0.0115|{{increase}} 1,15%}}
|-
| {{sort|0.583|147}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Myanmar}}
|| 0,583 || {{sort|0.0139|{{increase}} 1,39%}}
|-
| {{sort|0.581|148}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Angola}}
|| 0,581 || {{sort|0.0131|{{increase}} 1,31%}}
|-
| {{sort|0.574|149}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Republic of the Congo}}
|| 0,574 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.571|150}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Zimbabwe}}
|| 0,571 || {{sort|0.0190|{{increase}} 1,90%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Solomon Islands}}
|| 0,567 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.567|151}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Syria}}
|| 0,567 || {{sort|-0.0187|{{decrease}} 1,87%}}
|-
| {{sort|0.563|153}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Cameroon}}
|| 0,563 || {{sort|0.0122|{{increase}} 1,22%}}
|-
| {{sort|0.557|154}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Pakistan}}
|| 0,557 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.555|155}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Papua New Guinea}}
|| 0,555 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.554|156}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Comoros}}
|| 0,554 || {{sort|0.0068|{{increase}} 0,68%}}
|-
| {{sort|0.546|157}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mauritania}}
|| 0,546 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.545|158}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Benin}}
|| 0,545 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.544|159}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Uganda}}
|| 0,544 || {{sort|0.0099|{{increase}} 0,99%}}
|-
| {{sort|0.543|160}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Rwanda}}
|| 0,543 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.539|161}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Nigeria}}
|| 0,539 || {{sort|0.0125|{{increase}} 1,25%}}
|-
| {{sort|0.538|162}} || {{sort|0.007|{{increase}} (7)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ivory Coast}}
|| 0,538 || {{sort|0.0156|{{increase}} 1,56%}}
|-
| {{sort|0.529|163}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Tanzania}}
|| 0,529 || {{sort|0.0106|{{increase}} 1,06%}}
|-
| {{sort|0.528|164}} || {{sort|-0.004|{{decrease}} (4)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Madagascar}}
|| 0,528 || {{sort|0.0036|{{increase}} 0,36%}}
|-
| {{sort|0.527|165}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Lesotho}}
|| 0,527 || {{sort|0.0152|{{increase}} 1,52%}}
|-
| {{sort|0.524|166}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Djibouti}}
|| 0,524 || {{sort|0.0161|{{increase}} 1,61%}}
|-
| {{sort|0.515|167}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Togo}}
|| 0,515 || {{sort|0.0112|{{increase}} 1,12%}}
|-
| {{sort|0.512|168}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Senegal}}
|| 0,512 || {{sort|0.0100|{{increase}} 1,00%}}
|-
| {{sort|0.511|169}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Afghanistan}}
|| 0,511 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Haiti}}
|| 0,510 || {{sort|0.0089|{{increase}} 0,89%}}
|-
| {{sort|0.510|170}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sudan}}
|| 0,510 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.496|172}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Gambia}}
|| 0,496 || {{sort|0.0087|{{increase}} 0,87%}}
|-
| {{sort|0.485|173}} || {{sort|0.005|{{increase}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Ethiopia}}
|| 0,485 || {{sort|0.0158|{{increase}} 1,58%}}
|-
| {{sort|0.483|174}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Malawi}}
|| 0,483 || {{sort|0.0127|{{increase}} 1,27%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Democratic Republic of the Congo}}
|| 0,480 || {{sort|0.0110|{{increase}} 1,10%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea-Bissau}}
|| 0,480 || {{sort|0.0107|{{increase}} 1,07%}}
|-
| {{sort|0.480|175}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Liberia}}
|| 0,480 || {{sort|0.0060|{{increase}} 0,60%}}
|-
| {{sort|0.477|178}} || {{sort|0.001|{{increase}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Guinea}}
|| 0,477 || {{sort|0.0153|{{increase}} 1,53%}}
|-
| {{sort|0.470|179}} || {{sort|-0.016|{{decrease}} (16)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Yemen}}
|| 0,470 || {{sort|-0.0082|{{decrease}} 0,82%}}
|-
| {{sort|0.459|180}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Eritrea}}
|| 0,459 || {{sort|0.0057|{{increase}} 0,57%}}
|-
| {{sort|0.456|181}} || {{sort|0.002|{{increase}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mozambique}}
|| 0,456 || {{sort|0.0144|{{increase}} 1,44%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|0.003|{{increase}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burkina Faso}}
|| 0,452 || {{sort|0.0183|{{increase}} 1,83%}}
|-
| {{sort|0.452|182}} || {{sort|-0.002|{{decrease}} (2)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Sierra Leone}}
|| 0,452 || {{sort|0.0140|{{increase}} 1,40%}}
|-
| {{sort|0.434|184}} || {{sort|0.000|{{steady}}}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Mali}}
|| 0,434 || {{sort|0.0069|{{increase}} 0,69%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.005|{{decrease}} (5)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Burundi}}
|| 0,433 || {{sort|0.0058|{{increase}} 0,58%}}
|-
| {{sort|0.433|185}} || {{sort|-0.003|{{decrease}} (3)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|South Sudan}}
|| 0,433 || {{sort|0.0061|{{increase}} 0,61%}}
|-
| {{sort|0.398|187}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Chad}}
|| 0,398 || {{sort|0.0084|{{increase}} 0,84%}}
|-
| {{sort|0.397|188}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Central African Republic}}
|| 0,397 || {{sort|0.0094|{{increase}} 0,94%}}
|-
| {{sort|0.394|189}} || {{sort|-0.001|{{decrease}} (1)}}
! style="text-align:left" scope="row" | {{flag2|Niger}}
|| 0,394 || {{sort|0.0195|{{increase}} 1,95%}}
|}
== Piezīmes ==
{{notelist}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}
== Skatīt arī ==
* [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]
== Ārējās saites ==
* [http://hdr.undp.org/sites/default/files/2015_human_development_report.pdf TAI 2015]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]
inwbo2m8x23ynf5iotmtki836xt6vo2
Kategorija:Nepabeigti raksti par Kirgizstānu
14
110013
4452084
2010806
2026-04-08T19:23:26Z
Treisijs
347
{{slēpta kategorija}}
4452084
wikitext
text/x-wiki
{{slēpta kategorija}}
Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]].
Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:Kirgizstāna-aizmetnis|Kirgizstāna-aizmetnis]]}}'''.
[[Kategorija:Kirgizstāna|μ]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Āziju|Kirgizstana]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm|Kirgizstana]]
hvath2khyk8owr6unnxk6gitya8k9yz
Jēkabpils novada dome
0
127205
4452143
4319530
2026-04-08T22:53:55Z
Lasks
38532
4452143
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Jēkabpils novada dome
| legislature =
| coa_pic = Jēkabpils novada ģerbonis.svg
| coa-pic =
| session_room = Jēkabpils Dome.jpg
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Raivis Ragainis]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Kārlis Stars]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small>
* [[Aija Vetere]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
* [[Aivars Vanags]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]/[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]/[[Vienotība|V]])</small>
| election1 =
| members = 19
| structure1 = 2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 =
* {{krāsa|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (7)
* {{krāsa|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]], [[Vienotība|V]]''' (4)
* {{krāsa|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (3)
* {{krāsa|#24ABE3}} '''[[Jēkabpils reģionālā partija|JRP]]''' (2)
* {{krāsa|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (2)
* {{krāsa|#4d9e8e}} '''[[Platforma 21|P21]]''' (1)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Jēkabpils|Brīvības iela 120}}
| website = {{URL|https://www.jekabpils.lv/}}
|coa_res=100}}
[[Attēls:Jēkabpils miertiesas ēka.jpg|thumb|250px|Jēkabpils Miertiesas ēka, [[1930]]. gadi]]
'''Jēkabpils novada dome''', arī '''Jēkabpils novada pašvaldība''', ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No [[1994]]. gada atrodas Brīvības ielā 120, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]].
== Darbība ==
=== Vadība ===
Jēkabpils novada Domi vada Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs. Pašlaik Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]].
== Domes ēka ==
No 1994. gada, veicot remontu, Jēkabpils Dome ir izvietojusies [[1880]]. gadā celtā [[eklektika]]s stila ēkā, ar tam raksturīgām dzegām un profilētām logu apmalēm fasādes greznojumā. No [[1936]]. gada šeit ir atradusies Jēkabpils [[Miertiesa]], vēlāk tajā izvietojusies [[skola]], bet pēc tam [[slimnīca]].
== Skatīt arī ==
* [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]]
* [[Krustpils pilsētas vadītājs|Krustpils pilsētas vadītāji]] ([[1962]]. gadā abas pilsētas apvienojās)
* [[Jēkabpils novada pašvaldības vadītāji|Jēkabpils novada domes priekšsēdētāji]]
== Ārējās saites ==
* [https://www.jekabpils.lv/lv Jēkabpils novada Dome]
{{DEFAULTSORT:Jekabpils dome}}
{{Latvijas pašvaldības}}
[[Kategorija:Jēkabpils novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]'
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]
[[Kategorija:Kultūrvēsturiskie arhitektūras objekti Jēkabpilī]]
8h06vfb3el2nhu3iej9d7dn9rj38323
Redžijs Millers
0
127625
4452193
3792856
2026-04-09T05:02:42Z
Biafra
13794
pap.
4452193
wikitext
text/x-wiki
{{Basketbolista infokaste
| vārds = Redžijs Millers
| vārds_orig = ''Reggie Miller''
| attēls = Reggie Miller crop.png
| att_izm =
| paraksts = Redžijs Millers 2010. gadā
<!------ Personas dati ------>
| pilns vārds = Redžinalds Veins Millers
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|8|24}}
| dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Riversaida}}
| mir_dat =
| mir_viet =
| tautība = Amerikānis
| garums = 201 [[centimetrs|cm]]
| svars = 88 [[kilograms|kg]]
| poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
| kar_sāk = 1987
| kar_beig = 2005
| alga =
| iesauka = "Knick Killer"
<!------ Izglītība ------>
| vidusskola = ''Riverside Polytechnic'' ([[Kalifornija]])
| koledža =
| augstskola =
| universitāte = [[Kalifornijas Universitāte Losandželosā]]
| izgl iest1 =
| izgl iest1_nos =
| izgl iest2 =
| izgl iest2_nos =
<!------ Kluba informācija ------>
| kom =
| numurs =
| amats =
| līga =
<!------ Drafts ------>
| b_klubs =
| drafts = 11., pirmajā kārtā
| dr_gads = [[1987. gada NBA drafts|1987]]
| dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| dr_kom = [[Indiānas "Pacers"]]
<!------ Profesionālie klubi ------>
| kl_sez 1 = 1987—2005
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]]
<!------ Karjeras statistika ------>
| karj stat līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| karj stat 1 = Punkti
| karj stat 1_dati = 25 279
| karj stat 2 = Rezultatīvas piespēles
| karj stat 2_dati = 4141
| karj stat 3 =
| karj stat 3_dati =
<!------ Nacionālā izlase ------>
| taut_sez 1 =
| taut 1 = {{Bk|ASV}}
<!------ Trenera karjera ------>
| tr_klubs_sez 1 =
| tr_klubs 1 =
| tr_klubs_sez 2 =
| tr_klubs 2 =
<!------ Papildinformācija ------>
| balv =
| sasniegumi =
* 5× [[NBA All-Star spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{NBA Year|1989|end}}, {{NBA Year|1994|end}}–{{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}}, {{NBA Year|1999|end}})</small><br />3× [[All-NBA Team|Simboliskā 3. izlase]] <small>({{NBA Year|1994|end}}–{{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}})</small>
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{NBA Year|1994|end}}, {{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}})</small>
| aģenti =
| slavz = [[Basketbola slavas zāle]] <small>(2012)</small>
| dzimums =
| atjaunots =
<!------ Medaļas ------>
| rādīt_medaļas =
| headercolor =
| medaltemplates =
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|{{oss|V=1996|teksts=Atlanta 1996}}|{{osv|Basketbols|1996|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze|[[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Kanāda 1994]]|Basketbols}}
}}
'''Redžinalds Veins Millers''' ({{val|en|Reginald Wayne Miller}}; dzimis {{dat|1965|8|24}} [[Riversaida|Riversaidā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Visu profesionāļa karjeru pavadīja [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Indiānas "Pacers"]] sastāvā, kas viņu [[1987. gada NBA drafts|1987. gada NBA draftā]] izvēlējās ar kopējo 11. kārtas numuru. Pēc spēlētāja karjeras kļuvis par NBA spēļu komentētāju [[Turner Network Television|TNT]] televīzijā, kā arī ''[[CBS|CBS Sports]]'' koledžu basketbola analītiķi.
R. Millers bija visvairāk trīspunktu metienus iemetušais NBA spēlētājs līgas vēsturē (2560), līdz viņu 2007. gadā pārspēja [[Rejs Allens]] no [[Bostonas "Celtics"]].<ref name=contemplatingreturn>[http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2966170 ESPN — Miller says he's wondering comeback with the Celtics], Updated August 9, 2007</ref>
Pirms karjeras NBA viņš pārstāvēja [[Kalifornijas Universitāte Losandželosā|Kalifornijas Universitātes Losandželosā]] basketbola komandu "Bruins". Kalifornijas Universitātē viņš ieguva grādu [[Vēsture|vēsturē]].
Kopā ar ASV basketbola izlasi R. Millers izcīnīja zelta medaļu [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajās spēlēs Atlantā]] un [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1994. gada Pasaules čempionātā]].
2012. gadā ticis uzņemts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]].
== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|leader=y}}
=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1987|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| 1|| 22,4 || 48,8 || 35,5 || 80,1 || 2,3 || 1,6 || 0,6 || 0,2 || 10,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1988|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 74|| 70|| 34,3 || 47,9 || 40,2 || 84,4 || '''3,9''' || 3,1 || 1,3 || '''0,4''' || 16,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1989|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 38,9 || '''51,4''' || 41,4 || 86,8 || 3,6 || 3,8 || 1,3 || 0,2 || '''24,6'''
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1990|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 36,2 || 51,2 || 34,8 || style="background:#cfecec;"|91,8* || 3,4 || '''4''' || 1,3 || 0,2 || 22,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1991|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 38,0 || 50,1 || 37,8 || 85,8 || '''3,9''' || 3,8 || 1,3 || 0,3 || 20,7
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 36,0 || 47,9 || 39,9 || 88,0 || 3,1 || 3,2 || '''1,5''' || 0,3 || 21,2
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1993|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 79|| 79|| 33,4 || 50,3 || 42,1 || 90,8 || 2,7 || 3,1 || '''1,5''' || 0,3 || 19,9
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1994|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 32,9 || 46,2 || 41,5 || 89,7 || 2,6 || 3 || 1,2 || 0,2 || 19,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1995|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 76|| 76|| 34,5 || 47,3 || 41,0 || 86,3 || 2,8 || 3,3 || 1 || 0,2 || 21,1
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1996|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 36,6 || 44,4 || 42,7 || 88,0 || 3,5 || 3,4 || 0,9 || 0,3 || 21,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1997|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 34,5 || 47,7 || '''42,9''' || 86,8 || 2,9 || 2,1 || 1 || 0,1 || 19,5
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1998|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 50 || 50|| 35,7 || 43,8 || 38,5 || style="background:#cfecec;"|91,5* || 2,7 || 2,2 || 0,7 || 0,2 || 18,4
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1999|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 36,9 || 44,8 || 40,8 || 91,9 || 3 || 2,3 || 1 || 0,3 || 18,1
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2000|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| '''39,3''' || 44,0 || 36,6 || style="background:#cfecec;"|92,8* || 3,5 || 3,2 || 1 || 0,2 || 18,9
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2001|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 79|| 79 || 36,6 || 45,3 || 40,6 || style="background:#cfecec;"|91,1* || 2,8 || 3,2 || 1,1 || 0,1 || 16,5
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2002|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 70|| 70|| 30,2 || 44,1 || 35,5 || 90,0 || 2,5 ||2,4 || 0,9 || 0,1 || 12,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2003|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 80|| 80|| 28,2 || 43,8 || 40,1 || 88,5 || 2,4 || 3,1 || 0,8 || 0,1 || 10,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2004|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 66|| 66|| 31,9 || 43,7 || 32,2 ||style="background:#cfecec;"| '''93,3*''' || 2,4 || 2,2 || 0,8 || 0,1 || 14,8
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera
| 1389|| 1304|| 34,3 || 47,1 || 39,5 || 88,8|| 3|| 3 || 1,1 || 0,2 || 18,2
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle
| 5 || 1 || 19,2 || 45,7 || 26,3 || 75,0 || 1 || 2 || 1 || 0,2 || 8
|}
=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style="text-align:left;"|[[1990. gada NBA izslēgšanas spēles|1990]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 3|| 3|| 41,7 || 57,1 || 42,9|| 90,5|| 4 || 2 || 1 || 0 || 20,7
|-
| style="text-align:left;"|[[1991. gada NBA izslēgšanas spēles|1991]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 5 || 5|| 38,6 || 48,6|| 42,1|| 86,5|| 3,2 || 2,8 || '''1,6''' || 0,4 || 21,6
|-
| style="text-align:left;"|[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles|1992]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 3|| 3|| 43,3 || '''58,1'''|| '''63,6'''|| 80,0|| 2,3 || '''4,7''' || 1,3 || 0 || 27,0
|-
| style="text-align:left;"|[[1993. gada NBA izslēgšanas spēles|1993]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 4|| 4|| 43,8 || 53,3|| 52,6|| '''94,7'''|| 3 || 2,8 || 0,8 || 0 || '''31,5'''
|-
| style="text-align:left;"|[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16|| 36,0 || 44,8|| 42,2|| 83,9|| 3 || 2,9 || 1,3 || 0,2 || 23,2
|-
| style="text-align:left;"|[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 17|| 17|| 37,7 || 47,6|| 42,2|| 86,0|| 3,6 || 2,1 || 0,9 || 0,2 || 25,5
|-
| style="text-align:left;"|[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 1|| 1 || 31,0 || 41,2 || 33,3|| 86,7 || 1 || 1 || 1 || 0 || 29,0
|-
| style="text-align:left;"|[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16 || 39,3 || 42,6|| 40,0|| 90,4|| 1,8 || 2 || 1,2 || 0,2 || 19,9
|-
| style="text-align:left;"|[[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 13|| 13 || 37,0 || 39,7 || 33,3|| 89,5|| 3,9 || 2,6 || 0,7 || 0,2 || 20,2
|-
| style="text-align:left;"|[[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''22'''|| '''22'''|| 40,5 || 45,2 || 39,5 || 93,8 || 2,4 || 2,7 || 1 || 0,4 || 24,0
|-
| style="text-align:left;"|[[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 4|| 4|| '''44,3''' || 45,6 || 42,9 || 93,3 || '''5''' || 2,5 || 0,8 || '''0,5''' || 31,3
|-
| style="text-align:left;"|[[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 5 || 5 || 39,6 || 50,6 || 41,9 || 87,5 || 3,2 || 2,8 || '''1,6''' || 0,2 || 23,6
|-
| style="text-align:left;"|[[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 6|| 6|| 29,3 || 28,3 || 16,0 || 91,3 || 2,3 || 2,3 || 0,2 || 0,2 || 9,2
|-
| style="text-align:left;"|[[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16 || 28,4 || 40,2 || 37,5 || 92,2 || 2,3 || 2,8 || 1,1|| 0,2 || 10,1
|-
| style="text-align:left;"|[[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 13|| 13|| 33,1 || 43,4 || 31,8 || 94,1 || 3,1 || 1,5 || 0,8 || 0,1 || 14,8
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera
| 144|| 144|| 36,9 || 44,9 || 39,0 || 89,3 || 2,9 || 2,5 || 1 || 0,2 || 20,6
|}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Millers, Redzzijs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]
50nzic7z82waqkdh1xzdgesjr9zzra6
4452194
4452193
2026-04-09T05:07:05Z
Biafra
13794
+atsauces
4452194
wikitext
text/x-wiki
{{Basketbolista infokaste
| vārds = Redžijs Millers
| vārds_orig = ''Reggie Miller''
| attēls = Reggie Miller crop.png
| att_izm =
| paraksts = Redžijs Millers 2010. gadā
<!------ Personas dati ------>
| pilns vārds = Redžinalds Veins Millers
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|8|24}}
| dz_viet = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Riversaida}}
| mir_dat =
| mir_viet =
| tautība = Amerikānis
| garums = 201 [[centimetrs|cm]]
| svars = 88 [[kilograms|kg]]
| poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
| kar_sāk = 1987
| kar_beig = 2005
| alga =
| iesauka = "Knick Killer"
<!------ Izglītība ------>
| vidusskola = ''Riverside Polytechnic'' ([[Kalifornija]])
| koledža =
| augstskola =
| universitāte = [[Kalifornijas Universitāte Losandželosā]]
| izgl iest1 =
| izgl iest1_nos =
| izgl iest2 =
| izgl iest2_nos =
<!------ Kluba informācija ------>
| kom =
| numurs =
| amats =
| līga =
<!------ Drafts ------>
| b_klubs =
| drafts = 11., pirmajā kārtā
| dr_gads = [[1987. gada NBA drafts|1987]]
| dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| dr_kom = [[Indiānas "Pacers"]]
<!------ Profesionālie klubi ------>
| kl_sez 1 = 1987—2005
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]]
<!------ Karjeras statistika ------>
| karj stat līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
| karj stat 1 = Punkti
| karj stat 1_dati = 25 279
| karj stat 2 = Rezultatīvas piespēles
| karj stat 2_dati = 4141
| karj stat 3 =
| karj stat 3_dati =
<!------ Nacionālā izlase ------>
| taut_sez 1 =
| taut 1 = {{Bk|ASV}}
<!------ Trenera karjera ------>
| tr_klubs_sez 1 =
| tr_klubs 1 =
| tr_klubs_sez 2 =
| tr_klubs 2 =
<!------ Papildinformācija ------>
| balv =
| sasniegumi =
* 5× [[NBA All-Star spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{NBA Year|1989|end}}, {{NBA Year|1994|end}}–{{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}}, {{NBA Year|1999|end}})</small><br />3× [[All-NBA Team|Simboliskā 3. izlase]] <small>({{NBA Year|1994|end}}–{{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}})</small>
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{NBA Year|1994|end}}, {{NBA Year|1995|end}}, {{NBA Year|1997|end}})</small>
| aģenti =
| slavz = [[Basketbola slavas zāle]] <small>(2012)</small>
| dzimums =
| atjaunots =
<!------ Medaļas ------>
| rādīt_medaļas =
| headercolor =
| medaltemplates =
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|{{oss|V=1996|teksts=Atlanta 1996}}|{{osv|Basketbols|1996|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze|[[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Kanāda 1994]]|Basketbols}}
}}
'''Redžinalds Veins Millers''' ({{val|en|Reginald Wayne Miller}}; dzimis {{dat|1965|8|24}} [[Riversaida|Riversaidā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Visu profesionāļa karjeru pavadīja [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Indiānas "Pacers"]] sastāvā. 2006. gadā "Pacers" iemūžināja R. Millera 31. numuru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/news/story?id=2212620|title=Pacers to retire Reggie Miller's No. 31|last=Press|first=Associated|website=ESPN.com|access-date=2026-04-09|date=2005-11-03|language=en}}</ref> un viņš bieži tiek uzskatīts par izcilāko spēlētāju kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/nba/indiana-pacers/10-greatest-pacers-in-franchise-history-ranked|title=10 Greatest Pacers In Franchise History, Ranked|last=Gumerman|first=Noam|website=ClutchPoints|access-date=2026-04-09|date=2025-10-15|language=en}}</ref> 2012. gadā ticis uzņemts [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]].
Pēc spēlētāja karjeras kļuvis par NBA spēļu komentētāju [[Turner Network Television|TNT]] televīzijā, kā arī ''[[CBS|CBS Sports]]'' koledžu basketbola analītiķi.
Pirms karjeras NBA viņš pārstāvēja [[Kalifornijas Universitāte Losandželosā|Kalifornijas Universitātes Losandželosā]] basketbola komandu "Bruins". Kalifornijas Universitātē viņš ieguva grādu [[Vēsture|vēsturē]]. "Pacers" viņu [[1987. gada NBA drafts|1987. gada NBA draftā]] izvēlējās ar kopējo 11. kārtas numuru.
R. Millers bija visvairāk trīspunktu metienus iemetušais NBA spēlētājs līgas vēsturē (2560), līdz viņu pārspēja [[Rejs Allens]] no [[Bostonas "Celtics"]], bet mūsdienās viņš ieņem septīto vietu visvairāk trīspunktniekus iemetušo spēlētāju sarakstā.
Kopā ar ASV basketbola izlasi R. Millers izcīnīja zelta medaļu [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajās spēlēs Atlantā]] un [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1994. gada Pasaules čempionātā]].
== Statistika NBA ==
{{NBA player statistics legend|leader=y}}
=== Regulārā sezona ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1987|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| 1|| 22,4 || 48,8 || 35,5 || 80,1 || 2,3 || 1,6 || 0,6 || 0,2 || 10,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1988|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 74|| 70|| 34,3 || 47,9 || 40,2 || 84,4 || '''3,9''' || 3,1 || 1,3 || '''0,4''' || 16,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1989|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 38,9 || '''51,4''' || 41,4 || 86,8 || 3,6 || 3,8 || 1,3 || 0,2 || '''24,6'''
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1990|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 36,2 || 51,2 || 34,8 || style="background:#cfecec;"|91,8* || 3,4 || '''4''' || 1,3 || 0,2 || 22,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1991|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 38,0 || 50,1 || 37,8 || 85,8 || '''3,9''' || 3,8 || 1,3 || 0,3 || 20,7
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1992|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''82'''|| '''82'''|| 36,0 || 47,9 || 39,9 || 88,0 || 3,1 || 3,2 || '''1,5''' || 0,3 || 21,2
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1993|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 79|| 79|| 33,4 || 50,3 || 42,1 || 90,8 || 2,7 || 3,1 || '''1,5''' || 0,3 || 19,9
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1994|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 32,9 || 46,2 || 41,5 || 89,7 || 2,6 || 3 || 1,2 || 0,2 || 19,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1995|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 76|| 76|| 34,5 || 47,3 || 41,0 || 86,3 || 2,8 || 3,3 || 1 || 0,2 || 21,1
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1996|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 36,6 || 44,4 || 42,7 || 88,0 || 3,5 || 3,4 || 0,9 || 0,3 || 21,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1997|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 34,5 || 47,7 || '''42,9''' || 86,8 || 2,9 || 2,1 || 1 || 0,1 || 19,5
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1998|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 50 || 50|| 35,7 || 43,8 || 38,5 || style="background:#cfecec;"|91,5* || 2,7 || 2,2 || 0,7 || 0,2 || 18,4
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|1999|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| 36,9 || 44,8 || 40,8 || 91,9 || 3 || 2,3 || 1 || 0,3 || 18,1
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2000|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 81|| 81|| '''39,3''' || 44,0 || 36,6 || style="background:#cfecec;"|92,8* || 3,5 || 3,2 || 1 || 0,2 || 18,9
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2001|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 79|| 79 || 36,6 || 45,3 || 40,6 || style="background:#cfecec;"|91,1* || 2,8 || 3,2 || 1,1 || 0,1 || 16,5
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2002|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 70|| 70|| 30,2 || 44,1 || 35,5 || 90,0 || 2,5 ||2,4 || 0,9 || 0,1 || 12,6
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2003|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 80|| 80|| 28,2 || 43,8 || 40,1 || 88,5 || 2,4 || 3,1 || 0,8 || 0,1 || 10,0
|-
| style="text-align:left;"|{{nbay|2004|full=yes}}
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 66|| 66|| 31,9 || 43,7 || 32,2 ||style="background:#cfecec;"| '''93,3*''' || 2,4 || 2,2 || 0,8 || 0,1 || 14,8
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera
| 1389|| 1304|| 34,3 || 47,1 || 39,5 || 88,8|| 3|| 3 || 1,1 || 0,2 || 18,2
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Visu zvaigžņu spēle
| 5 || 1 || 19,2 || 45,7 || 26,3 || 75,0 || 1 || 2 || 1 || 0,2 || 8
|}
=== Izslēgšanas spēles ===
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style="text-align:left;"|[[1990. gada NBA izslēgšanas spēles|1990]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 3|| 3|| 41,7 || 57,1 || 42,9|| 90,5|| 4 || 2 || 1 || 0 || 20,7
|-
| style="text-align:left;"|[[1991. gada NBA izslēgšanas spēles|1991]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 5 || 5|| 38,6 || 48,6|| 42,1|| 86,5|| 3,2 || 2,8 || '''1,6''' || 0,4 || 21,6
|-
| style="text-align:left;"|[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles|1992]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 3|| 3|| 43,3 || '''58,1'''|| '''63,6'''|| 80,0|| 2,3 || '''4,7''' || 1,3 || 0 || 27,0
|-
| style="text-align:left;"|[[1993. gada NBA izslēgšanas spēles|1993]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 4|| 4|| 43,8 || 53,3|| 52,6|| '''94,7'''|| 3 || 2,8 || 0,8 || 0 || '''31,5'''
|-
| style="text-align:left;"|[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles|1994]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16|| 36,0 || 44,8|| 42,2|| 83,9|| 3 || 2,9 || 1,3 || 0,2 || 23,2
|-
| style="text-align:left;"|[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles|1995]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 17|| 17|| 37,7 || 47,6|| 42,2|| 86,0|| 3,6 || 2,1 || 0,9 || 0,2 || 25,5
|-
| style="text-align:left;"|[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles|1996]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 1|| 1 || 31,0 || 41,2 || 33,3|| 86,7 || 1 || 1 || 1 || 0 || 29,0
|-
| style="text-align:left;"|[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16 || 39,3 || 42,6|| 40,0|| 90,4|| 1,8 || 2 || 1,2 || 0,2 || 19,9
|-
| style="text-align:left;"|[[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 13|| 13 || 37,0 || 39,7 || 33,3|| 89,5|| 3,9 || 2,6 || 0,7 || 0,2 || 20,2
|-
| style="text-align:left;"|[[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| '''22'''|| '''22'''|| 40,5 || 45,2 || 39,5 || 93,8 || 2,4 || 2,7 || 1 || 0,4 || 24,0
|-
| style="text-align:left;"|[[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 4|| 4|| '''44,3''' || 45,6 || 42,9 || 93,3 || '''5''' || 2,5 || 0,8 || '''0,5''' || 31,3
|-
| style="text-align:left;"|[[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 5 || 5 || 39,6 || 50,6 || 41,9 || 87,5 || 3,2 || 2,8 || '''1,6''' || 0,2 || 23,6
|-
| style="text-align:left;"|[[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 6|| 6|| 29,3 || 28,3 || 16,0 || 91,3 || 2,3 || 2,3 || 0,2 || 0,2 || 9,2
|-
| style="text-align:left;"|[[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 16|| 16 || 28,4 || 40,2 || 37,5 || 92,2 || 2,3 || 2,8 || 1,1|| 0,2 || 10,1
|-
| style="text-align:left;"|[[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]]
| style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]]
| 13|| 13|| 33,1 || 43,4 || 31,8 || 94,1 || 3,1 || 1,5 || 0,8 || 0,1 || 14,8
|- class="sortbottom"
| style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera
| 144|| 144|| 36,9 || 44,9 || 39,0 || 89,3 || 2,9 || 2,5 || 1 || 0,2 || 20,6
|}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Millers, Redzzijs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]]
4hlu8m0fqo1cvbdn1esjezja8ryfowk
Rēzeknes dome
0
136436
4452222
4319527
2026-04-09T07:23:27Z
Lasks
38532
4452222
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Rēzeknes pilsētas dome
| legislature =
| coa_pic = Coat of Arms of Rēzekne.svg
| coa-pic =
| session_room = Rēzeknes pilsētas dome. 2000-10-14 - panoramio.jpg
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Jānis Tutins]] <small>([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]]) (''pienākumu izpildītājs'')</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Aleksejs Stecs]] <small>([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]])</small>
| election1 =
| members = 13
| structure1 = Rēzekne City Council 2025.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 =
* {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]], [[Kopā Latvijai|KP]]''' (8)
* {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]]''' (3)
* {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]], [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 =
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Rēzekne|Atbrīvošanas aleja 93}}
| website = {{URL|https://rezekne.lv/}}
|coa_res=100px}}
'''Rēzeknes pilsētas dome''' ir [[Rēzekne]]s [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuru ievēl Rēzeknē deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pilsoņi.
== Deputāti (2025—) ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
|- bgcolor="#cccccc"
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Politiskā partija/apvienība'''
! '''Ieņemamie amati'''
|-
|align=center| 1
| [[Aleksandrs Bartaševičs]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Domes priekšsēdētājs
* Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētājs.
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis.
|-
|align=center| 2
| [[Aleksejs Stecs]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Domes priekšsēdētāja vietnieks
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas priekšsēdētājs
* Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
|-
|align=center| 3
| [[Jānis Tutins]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Domes priekšsēdētāja vietnieks
* Finanšu un budžeta komitejas loceklis
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un <br /> darba lietu komitejas loceklis.
|-
|align=center| 4
| [[Karīna Bartkeviča]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētāja.
* Finanšu un budžeta komitejas locekle.
|-
|align=center| 5
| [[Aleksejs Grehovs]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks.
|-
|align=center| 6
| [[Ināra Groce]]
| [[Latvijas Reģionu apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apvieniba.lv/jaunumi/rezekne-atklats-kopigs-politisko-speku-birojs/|title=Rēzeknē atklāts kopīgs politisko spēku birojs|website=www.apvieniba.lv|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]], LRA, [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] saraksts)
|
* Finanšu un budžeta komitejas locekle.
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas locekle.
|-
|align=center| 7
| [[Jaroslavs Ivanovs]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Finanšu un budžeta komitejas loceklis.
|-
|align=center| 8
| [[Jāzeps Korsaks]]
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/jazeps-korsaks/586|title=Jāzeps Korsaks / Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><br>(NA, [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts)
|
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis.
|-
|align=center| 9
| [[Edgars Kvjatkovskis]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis.
|-
|align=center| 10
| [[Vija Poikāne]]
| [[Jaunā Vienotība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/vija-poikane/|title=Vija Poikāne|website=www.jaunavienotiba.lv|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], JV, [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts)
|
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un <br /> darba lietu komitejas loceklis
|-
|align=center| 11
| [[Jurijs Talalajevs]]
| [[Latvija pirmajā vietā]], [[Kopā Latvijai]]
|
* Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas loceklis.
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis.
|-
|align=center| 12
| [[Ērika Teirumnieka]]
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/eiroparlamenta_kandi/erika-teirumnieka/|title=Ērika Teirumnieka|website=www.nacionalaapvieniba.lv/|access-date=2025-08-06|language=lv}}</ref><br>(NA, [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]] saraksts)
|
* Finanšu un budžeta komitejas locekle
* Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās <br /> kārtības komitejas loceklis.
|-
|align=center| 13
| [[Juris Guntis Vjakse]]
| [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/1733-juris-guntis-vjakse|title=Juris Guntis Vjakse - "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><br>(LZP, [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] saraksts)
|
* Finanšu un budžeta komitejas loceklis
|}
== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.rezekne.lv/index.php?id=95 Rēzeknes Dome] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101231111010/http://rezekne.lv/index.php?id=95 |date={{dat|2010|12|31||bez}} }} portālā Rēzekne.LV
{{Rēzeknes domes vēlēšanas}}
{{Latvijas pašvaldības}}
{{Rēzekne-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Rezeknes dome}}
[[Kategorija:Rēzeknes dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
0phkoowtj6pbazhmirxkkl7uiixhy0b
Mangaļu pagasts
0
138569
4451901
4442672
2026-04-08T12:54:41Z
Ivario
51458
/* Vēsture */
4451901
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Mangaļu pagasts
| karte = Mangaļu pagasts 1940.png
| karte_apraksts = Mangaļu pagasts 1940. gadā
| karte2 =
| karte2_apraksts =
| novads = Apriņķis
| novada_nosaukums = Rīgas apriņķis
| centrs = Rīnūži
| platība = 41
| iedzīvotāji = 1637<ref>{{EncLP}}</ref>
| iedzīvotāji_gads = 1935
| blīvums = {{#expr: 1637 / 41 round 1}}
| izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis -->
| likvidēts = 1949
}}
'''Mangaļu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām ziemeļos no [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]]. Pagasta valde atradās tagadējos [[Rīnūži|Rīnūžos]]. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Vecāķi]] (ciems), Rīnūži un [[Garciems]].
== Vēsture ==
Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas agrākajā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]], sadalot to [[Bolderājas pagasts|Bolderājas]] un Mangaļu pagastos.
Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Mangaļu pagastā atradās [[Mangaļmuiža|Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža]] 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13. sējuma 25 630 sleja</ref> Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pagastā darbojās ievērojamā [[Mangaļu jūrskola]].
1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciemu]], bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] atjaunoja Mangaļu ciemu. 1960. gada 7. septembrī Mangaļsalu (un, visticamāk, arī Mangaļu ciemu) pievienoja Rīgai.<ref name="Piejūra3" />
Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] (neliela meža teritorija arī [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]) un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].
== Apdzīvotās vietas ==
* Vecāķi (ciems, īsi pirms pagasta likvidācijas pievienots Rīgas pilsētai<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref>)
* Rīnūži (ciems, īsi pirms pagasta likvidācijas pievienots Rīgas pilsētai)
* [[Garciems]]
* Kalngalaciems ([[Kalngale]])
* [[Mangaļsala]] (ciems)
* [[Trīsciems]] (ciems)
Daļa mūsdienu [[Garupe (ciems)|Garupes]] ciema arī ietilpa Mangaļu pagasta teritorijā (robeža bija aiz "Silzemnieku" mājām).<ref name=":0" />
== Ievērojamas personības ==
* [[Vilis Lācis]] (1876—1972), rakstnieks un politiķis
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Rīgas apriņķis}}
{{DEFAULTSORT:Mangaļu pagasts}}
[[Kategorija:Mangaļu pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pagasti]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]]
mm5i74p6vn33keqqxtso0m5ea7im7ru
4451930
4451901
2026-04-08T13:30:43Z
Ivario
51458
4451930
wikitext
text/x-wiki
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums = Mangaļu pagasts
| karte = Mangaļu pagasts 1940.png
| karte_apraksts = Mangaļu pagasts 1940. gadā
| karte2 =
| karte2_apraksts =
| novads = Apriņķis
| novada_nosaukums = Rīgas apriņķis
| centrs = Rīnūži
| platība = 41
| iedzīvotāji = 1637<ref>{{EncLP}}</ref>
| iedzīvotāji_gads = 1935
| blīvums = {{#expr: 1637 / 41 round 1}}
| izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis -->
| likvidēts = 1949
}}
'''Mangaļu pagasts''' bija viena no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībām ziemeļos no [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]]. Pagasta valde atradās tagadējos [[Rīnūži|Rīnūžos]]. Lielākās apdzīvotās vietas bija [[Vecāķi]] (ciems), Rīnūži un [[Garciems]].
== Vēsture ==
Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas agrākajā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novadā]], sadalot to [[Bolderājas pagasts|Bolderājas]] un Mangaļu pagastos.
Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Mangaļu pagastā atradās [[Mangaļmuiža|Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža]] 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13. sējuma 25 630 sleja</ref> Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pagastā darbojās ievērojamā [[Mangaļu jūrskola]].
1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja [[Mangaļu ciems|Mangaļu ciemu]] (ciema padomi), bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] atjaunoja Mangaļu ciemu. Tajā pašā gadā Vecāķus pievienoja Rīgas pilsētai.
1960. gada 7. septembrī tagadējo [[Mangaļsala|Mangaļsalas apkaimi]] pievienoja Rīgai.<ref name="Piejūra3" /> Mangaļu ciemu oficiāli likvidēja ar [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] 1974. gada 16. augusta dekrētu, absolūti lielāko tā daļu pievienojot [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]] (līdz 1949. g. pastāvējušajam Ādažu pagastam), bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&isArticle=true&query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|publisher=Periodika.lv|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī}}</ref>
Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] (neliela meža teritorija arī [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]) un [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]].
== Apdzīvotās vietas ==
* Vecāķi (ciems, īsi pirms pagasta likvidācijas pievienots Rīgas pilsētai<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/456759.html|title=Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}</ref>)
* Rīnūži (ciems, īsi pirms pagasta likvidācijas pievienots Rīgas pilsētai)
* [[Garciems]]
* Kalngalaciems ([[Kalngale]])
* [[Mangaļsala]] (arī Mangaļi, ciems)
* [[Trīsciems]] (ciems)
Daļa mūsdienu [[Garupe (ciems)|Garupes]] ciema arī ietilpa Mangaļu pagasta teritorijā (robeža bija aiz "Silzemnieku" mājām).<ref name=":0" />
== Ievērojamas personības ==
* [[Vilis Lācis]] (1876—1972), rakstnieks un politiķis
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Rīgas apriņķis}}
{{DEFAULTSORT:Mangaļu pagasts}}
[[Kategorija:Mangaļu pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pagasti]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]]
nfvplar9x42nwsnp21popvo5m0xl5us
LMFAO
0
152210
4452162
3568498
2026-04-09T03:49:46Z
Baisulis
11523
piekārtots......
4452162
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = ''LMFAO''
| Attēls = Redfoo_&_Sky_Blu.jpg
| Att_izm = 250 px
| Apraksts = Uzstāšanās kādā [[Indiāna]]s klubā 2009. gadā.
| Fons = grupa
| Dz_vārds =
| Pseidonīms =
| Dzimis =
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Miris =
| Vieta =
| Instrumenti =
| Žanrs = [[elektrohops]]<br />[[hiphops]]<br />[[fankhauss]]<br />[[elektroniskā deju mūzika]]
| Nodarbošanās =
| Gadi = 2006—2012
|Izdevējkompānija = ''will.i.am Music Group''<br />''Cherrytree''<br />''[[Interscope Records]]''
| Mlapa = [http://partyrockpeople.com/ partyrockpeople.com]
| Dalībnieki = ''[[Redfoo]]''<br />''SkyBlu''
}}
'''''LMFAO''''' bija ASV elektrohopa, hiphopa un elektroniskās deju mūzika apvienība.
Grupu 2006. gadā [[Kalifornija]]s pilsētā [[Losandželosa|Losandželosā]] izveidoja dīdžeji un reperi ''[[Redfoo]]'' (īstajā vārdā Stefans Kendals Gordijs, dzimis {{dat|1975|9|3||bez}})<ref>[http://www.imdb.com/name/nm0330713/ Stefan Gordy], imdb.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.lasvegassun.com/news/2010/sep/06/photos-kourtney-kardashian-lo-bosworth-promote-new/ Photos: Kourtney Kardashian, Lo Bosworth promote new endeavors], lasvegassun.com {{en ikona}}</ref> un ''SkyBlu'' (Skailers Gordijs, dzimis {{dat|1986|8|23||bez}}).<ref>[http://amp.radio.com/2010/08/23/yo-happy-birthday-skyblu/ Yo Happy Birthday SkyBlu!], amp.radio.com {{en ikona}}</ref> Viņi abi ir tuvi radinieki (attiecīgi dēls un mazdēls) leģendārās ierakstu kompānijas ''Motown'' dibinātājam Berijam Gordijam.<ref>[http://www.nytimes.com/2009/08/08/arts/music/08lmfao.html Early-Morning Party With Club Rap and Female Audience Participation], nytimes.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120616141306/http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ |date={{dat|2012|06|16||bez}} }}, kansan.com {{en ikona}}</ref> Grupas nosaukums ''LMFAO'' ir interneta [[akronīms]] no angļu valodas frāzes ''Laughing My Fucking Ass Off''.
== Biogrāfija ==
''LMFAO'' ievērību guva 2009. gadā ar singlu ''Let the Bass Kick in Miami'', kas bija apvienojums ''LMFAO'' kompozīcijai ''I'm in Miami Trick'' un ''[[Chuckie]]'' singlam ''Let the Bass Kick''. Tāpat ''LMFAO'' dalībnieki kā viesmākslinieki piedalījās ''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' 2010. gada dziesmā ''Gettin' Over You''. 2011. gadā ''LMFAO'' atgriezās ar singlu ''Party Rock Anthem'', kas bija no tā paša gadā izdotā otrā studijas albuma ''[[Sorry for Party Rocking]]''.<ref>[http://www.europeanhitradio.com/makslinieki/12778 Grupu LMFAO], europeanhitradio.com</ref>
== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''[[Party Rock]]'' (2009)
* ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011)
=== EP ieraksti ===
* ''Party Rock'' (2008)
== Singli ==
=== 2000. gadi ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
! width="31" rowspan="2"| Gads
! width="220" rowspan="2"| Singls
! colspan="24"| Augstākā vieta topā
! rowspan="2" width="120"| Albums
|-
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]]
|-
|rowspan="1"|2008
|''I'm in Miami Bitch''<ref group="P">Atsevišķās valstīs izdots izpildītāja ''[[Chuckie]]'' singla versijā ar nosaukumu ''Let the Bass Kick in Miami Bitch'', jeb cenzētajā versijā ''Let the Bass Kick in Miami Girl''.</ref>
|align="center"| -
|align="center"| 51
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 37
|align="center"| 27
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 16
|rowspan="4"|''Party Rock''
|-
|rowspan="3"|2009
|''La La La''
|align="center"| -
|align="center"| 55
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 143
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
|''Shots'' <small>(kopā ar ''[[Lil Jon]]'')</small>
|align="center"| -
|align="center"| 68
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 53
|align="center"| 74
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
|''Yes''
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 68
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
!align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}
=== 2010. gadi ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
! width="31" rowspan="2"| Gads
! width="220" rowspan="2"| Singls
! colspan="24"| Augstākā vieta topā
! rowspan="2" width="120"| Albums
|-
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]]
|-
|rowspan="3"|2011
|''Party Rock Anthem''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Lorēnu Benetu un ''GoonRock''.</ref>
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 2
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 5
|align="center"| 7
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 3
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 5
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 2
|align="center"| 6
|align="center"| 4
|align="center"| '''1'''
|rowspan="4"|''Sorry for Party Rocking''
|-
|''Champagne Showers''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Natāliju Kilsu.</ref>
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 4
|align="center"| 72
|align="center"| 32
|align="center"| 53
|align="center"| 9
|align="center"| 8
|align="center"| 41
|align="center"| 12
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 57
|align="center"| 15
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 49
|align="center"| 23
|align="center"| 32
|align="center"| 81
|align="center"| -
|align="center"| 18
|-
|''Sexy And I Know It''
|align="center"| 2
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 10
|align="center"| 5
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 8
|align="center"| 3
|align="center"| -
|align="center"| 4
|align="center"| 7
|align="center"| 4
|align="center"| 2
|align="center"| 3
|align="center"| 7
|align="center"| 3
|align="center"| 7
|align="center"| 6
|align="center"| 5
|align="center"| 9
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|-
|rowspan="1"|2012
|''Sorry for Party Rocking''
|align="center"| -
|align="center"| 49
|align="center"| 32
|align="center"| -
|align="center"| 23
|align="center"| 31
|align="center"| 32
|align="center"| 27
|align="center"| -
|align="center"| 16
|align="center"| -
|align="center"| 48
|align="center"| 43
|align="center"| 18
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 18
|align="center"| 22
|align="center"| 15
|align="center"| 8
|align="center"| 35
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
!align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}
=== Kā viesmākslinieki ===
* ''Shooting Star'' (2008) <small>(''[[David Rush]]'' kopā ar ''[[Kevin Rudolf]]'', ''LMFAO'' un ''[[Pitbull]]'')</small>
* ''Gettin' Over You'' (2010) <small>(''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' un ''[[Chris Willis]]'' kopā ar ''[[Fergie]]'' un ''LMFAO'')</small>
== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}
=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20090608122259/http://partyrockpeople.com/ Oficiālā mājaslapa]
* [http://www.lmfaonews.com/ LMFAO blogs] {{en ikona}}
* [http://www.youtube.com/user/redfoo LMFAO] oficiālais [[YouTube]] kanāls
<!-- Profili sociālajos portālos -->
{{Facebook|LMFAO}}
{{Twitter|LMFAO}}
{{Myspace|LMFAO}}
{{last.fm}}
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV elektroniskās deju mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV deju mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV popgrupas]]
[[Kategorija:ASV hiphopa grupas]]
kfeh16i228feuoahtv2koksfp6tgnau
4452163
4452162
2026-04-09T03:50:54Z
Baisulis
11523
Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]
4452163
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = ''LMFAO''
| Attēls = Redfoo_&_Sky_Blu.jpg
| Att_izm = 250 px
| Apraksts = Uzstāšanās kādā [[Indiāna]]s klubā 2009. gadā.
| Dz_vārds =
| Pseidonīms =
| Dzimis =
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Miris =
| Vieta =
| Instrumenti =
| Žanrs = [[elektrohops]]<br />[[hiphops]]<br />[[fankhauss]]<br />[[elektroniskā deju mūzika]]
| Nodarbošanās =
| Gadi = 2006—2012
|Izdevējkompānija = ''will.i.am Music Group''<br />''Cherrytree''<br />''[[Interscope Records]]''
| Mlapa = [http://partyrockpeople.com/ partyrockpeople.com]
| Dalībnieki = ''[[Redfoo]]''<br />''SkyBlu''
}}
'''''LMFAO''''' bija ASV elektrohopa, hiphopa un elektroniskās deju mūzika apvienība.
Grupu 2006. gadā [[Kalifornija]]s pilsētā [[Losandželosa|Losandželosā]] izveidoja dīdžeji un reperi ''[[Redfoo]]'' (īstajā vārdā Stefans Kendals Gordijs, dzimis {{dat|1975|9|3||bez}})<ref>[http://www.imdb.com/name/nm0330713/ Stefan Gordy], imdb.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.lasvegassun.com/news/2010/sep/06/photos-kourtney-kardashian-lo-bosworth-promote-new/ Photos: Kourtney Kardashian, Lo Bosworth promote new endeavors], lasvegassun.com {{en ikona}}</ref> un ''SkyBlu'' (Skailers Gordijs, dzimis {{dat|1986|8|23||bez}}).<ref>[http://amp.radio.com/2010/08/23/yo-happy-birthday-skyblu/ Yo Happy Birthday SkyBlu!], amp.radio.com {{en ikona}}</ref> Viņi abi ir tuvi radinieki (attiecīgi dēls un mazdēls) leģendārās ierakstu kompānijas ''Motown'' dibinātājam Berijam Gordijam.<ref>[http://www.nytimes.com/2009/08/08/arts/music/08lmfao.html Early-Morning Party With Club Rap and Female Audience Participation], nytimes.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120616141306/http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ |date={{dat|2012|06|16||bez}} }}, kansan.com {{en ikona}}</ref> Grupas nosaukums ''LMFAO'' ir interneta [[akronīms]] no angļu valodas frāzes ''Laughing My Fucking Ass Off''.
== Biogrāfija ==
''LMFAO'' ievērību guva 2009. gadā ar singlu ''Let the Bass Kick in Miami'', kas bija apvienojums ''LMFAO'' kompozīcijai ''I'm in Miami Trick'' un ''[[Chuckie]]'' singlam ''Let the Bass Kick''. Tāpat ''LMFAO'' dalībnieki kā viesmākslinieki piedalījās ''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' 2010. gada dziesmā ''Gettin' Over You''. 2011. gadā ''LMFAO'' atgriezās ar singlu ''Party Rock Anthem'', kas bija no tā paša gadā izdotā otrā studijas albuma ''[[Sorry for Party Rocking]]''.<ref>[http://www.europeanhitradio.com/makslinieki/12778 Grupu LMFAO], europeanhitradio.com</ref>
== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''[[Party Rock]]'' (2009)
* ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011)
=== EP ieraksti ===
* ''Party Rock'' (2008)
== Singli ==
=== 2000. gadi ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
! width="31" rowspan="2"| Gads
! width="220" rowspan="2"| Singls
! colspan="24"| Augstākā vieta topā
! rowspan="2" width="120"| Albums
|-
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]]
|-
|rowspan="1"|2008
|''I'm in Miami Bitch''<ref group="P">Atsevišķās valstīs izdots izpildītāja ''[[Chuckie]]'' singla versijā ar nosaukumu ''Let the Bass Kick in Miami Bitch'', jeb cenzētajā versijā ''Let the Bass Kick in Miami Girl''.</ref>
|align="center"| -
|align="center"| 51
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 37
|align="center"| 27
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 16
|rowspan="4"|''Party Rock''
|-
|rowspan="3"|2009
|''La La La''
|align="center"| -
|align="center"| 55
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 143
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
|''Shots'' <small>(kopā ar ''[[Lil Jon]]'')</small>
|align="center"| -
|align="center"| 68
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 53
|align="center"| 74
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
|''Yes''
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 68
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
!align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}
=== 2010. gadi ===
{| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"
! width="31" rowspan="2"| Gads
! width="220" rowspan="2"| Singls
! colspan="24"| Augstākā vieta topā
! rowspan="2" width="120"| Albums
|-
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]]
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}
!style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]]
|-
|rowspan="3"|2011
|''Party Rock Anthem''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Lorēnu Benetu un ''GoonRock''.</ref>
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 2
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 5
|align="center"| 7
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 3
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 5
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 2
|align="center"| 6
|align="center"| 4
|align="center"| '''1'''
|rowspan="4"|''Sorry for Party Rocking''
|-
|''Champagne Showers''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Natāliju Kilsu.</ref>
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 4
|align="center"| 72
|align="center"| 32
|align="center"| 53
|align="center"| 9
|align="center"| 8
|align="center"| 41
|align="center"| 12
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 57
|align="center"| 15
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 49
|align="center"| 23
|align="center"| 32
|align="center"| 81
|align="center"| -
|align="center"| 18
|-
|''Sexy And I Know It''
|align="center"| 2
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 10
|align="center"| 5
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| '''1'''
|align="center"| 8
|align="center"| 3
|align="center"| -
|align="center"| 4
|align="center"| 7
|align="center"| 4
|align="center"| 2
|align="center"| 3
|align="center"| 7
|align="center"| 3
|align="center"| 7
|align="center"| 6
|align="center"| 5
|align="center"| 9
|align="center"| 3
|align="center"| '''1'''
|-
|rowspan="1"|2012
|''Sorry for Party Rocking''
|align="center"| -
|align="center"| 49
|align="center"| 32
|align="center"| -
|align="center"| 23
|align="center"| 31
|align="center"| 32
|align="center"| 27
|align="center"| -
|align="center"| 16
|align="center"| -
|align="center"| 48
|align="center"| 43
|align="center"| 18
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| -
|align="center"| 18
|align="center"| 22
|align="center"| 15
|align="center"| 8
|align="center"| 35
|align="center"| -
|align="center"| -
|-
!align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.
|-
|}
=== Kā viesmākslinieki ===
* ''Shooting Star'' (2008) <small>(''[[David Rush]]'' kopā ar ''[[Kevin Rudolf]]'', ''LMFAO'' un ''[[Pitbull]]'')</small>
* ''Gettin' Over You'' (2010) <small>(''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' un ''[[Chris Willis]]'' kopā ar ''[[Fergie]]'' un ''LMFAO'')</small>
== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}
=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20090608122259/http://partyrockpeople.com/ Oficiālā mājaslapa]
* [http://www.lmfaonews.com/ LMFAO blogs] {{en ikona}}
* [http://www.youtube.com/user/redfoo LMFAO] oficiālais [[YouTube]] kanāls
<!-- Profili sociālajos portālos -->
{{Facebook|LMFAO}}
{{Twitter|LMFAO}}
{{Myspace|LMFAO}}
{{last.fm}}
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV elektroniskās deju mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV deju mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV popgrupas]]
[[Kategorija:ASV hiphopa grupas]]
szggybcmleo9jolq28ho3azrdmohy5y
Stefans Kendals Gordijs
0
152213
4452160
1323692
2026-04-09T03:35:40Z
Baisulis
11523
Pāradresācija nomainīta no [[LMFAO]] uz [[Redfoo]]
4452160
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Redfoo]]
oge367hqhkdrtduwo27lzqqkdl6rklp
Stefan Kendal Gordy
0
152214
4452161
1323694
2026-04-09T03:36:01Z
Baisulis
11523
Pāradresācija nomainīta no [[LMFAO]] uz [[Redfoo]]
4452161
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Redfoo]]
oge367hqhkdrtduwo27lzqqkdl6rklp
Jaunolaine
0
153890
4452200
4426134
2026-04-09T06:42:54Z
Kikos
3705
/* ievads */
4452200
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Jaunolaine
| settlement_type = Lielciems
| image_skyline = Jaunolaine.JPG
| image_caption = <!-- attēla paraksts -->
| pushpin_map = Latvija#Olaines novads
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Olaines novads]]
| subdivision_name2 = [[Olaines pagasts]]
| established_title = <!-- Pirmoreiz minēts -->
| established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts -->
| established_title2 =
| established_date2 =
| area_total_km2 = 5.54
| area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību -->
| population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}}
| population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846 |title=Informācija par objektu: Jaunolaine |accessdate={{dat|2016|01|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref>
| population_total = 3140
| population_density_km2 = auto
| latd = 56 | latm = 48 | lats = 1 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 58 | longs = 57 | longEW = E
| elevation_m = 8
| website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas -->
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-2127 Jaunolaine
| footnotes = <!-- specpiezīmes -->
}}
'''Jaunolaine''' (agrāk arī '''Olaine''', '''Vecolaine''')<ref>{{EncLP}}</ref> ir apdzīvota vieta [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Olainīte]]s krastos pie [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s dzelzceļa un autoceļa [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] 4 km no novada centra [[Olaine]]s un 21 km no Rīgas centra.
Jaunolainē atrodas pagasta pārvalde (Meža ielā 2), bērnudārzs «Magonīte», kultūras nams, bibliotēka, pasts, Olaines luterāņu baznīca (celta 1749-1753), dzelzceļa pieturas punkts [[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]].
Ciema teritorijā iekļauta savrupmāju apbūve Lubauši un bijusī [[Padomju Armija]]s pilsētiņa Birznieki.
== Vēsture ==
[[Attēls:Olaines baznīca un ciems 18. gadsimtā.jpg|thumb|200px|left|Olaines baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte).]]
Apdzīvotā vieta izveidojusies 16. gadsimtā Jelgavas - Rīgas lielceļa malā kā robežsardzes garnizona vieta pie [[Olaines luterāņu baznīca]]s. Pie Olaines upītes ({{val|de|Olein Bach}}) ietekas robežupē Misā iekārtoja Rīgas pilsētai piederošu Olaines muižiņu (''Landgut Oley'') ar krogu. 19. un 20. gadsimtā ciemā atradās [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] valdes nams.
Pēc Otrā pasaules kara te atradās [[padomju saimniecība]]s «Olaine» centrs.
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref>
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|873
|1979|1663
|1989|2851
|2000|2905
|2011|3053
|2021|3101
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.olaine.lv/vesture Olaines novada pašvaldība. Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110629001307/http://www.olaine.lv/vesture |date={{dat|2011|06|29||bez}} }}
{{Olaines pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]
kacnz0n87rroexsoj3fil3wzfulnx4g
Carnikava (stacija)
0
157254
4451883
4285060
2026-04-08T12:22:16Z
Ivario
51458
4451883
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Carnikava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Carnikava
| tips = stacija
| attēls = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts = Carnikavas dzelzceļa stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta = 1933
| slēgta =
| citi_nosaukumi =
| stacijas_tips = pasažieru
| arhitekts =
| platformas = 2
| platformu_tips =
| sliežu_ceļi = 2 (+1 strupceļš pie stacijas ēkas un 1 strupceļš aiz Gaujas tilta)
| adrese = Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163
| latd = 57| latm = 7| lats = 40.78194| latNS = N
| longd = 24| longm = 16| longs = 44.058| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (2 km) <br /> [[Garupe (stacija)|Garupe]] (3 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 29
}}
{{Rīga—Skulte|collapse=yes}}
'''Carnikava''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikava|Carnikavā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Carnikavā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em, vilcieni uz [[Skulte (stacija)|Skulti]] un arī vilcieni līdz [[Carnikava]]i.
Carnikavas stacija sevī ietver arī 1934. gadā atklāto dzelzceļa tiltu pāri [[Gauja]]i, kur ir vienceļa posms, bet Saulkrastu virzienā aiz tilta pirms [[Gauja (stacija)|Gaujas]] pieturas sākas divceļu posms. Attālums līdz jūrai no stacijas ir 3 km.
Stacijā kopš 2025. gada februāra nedarbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8214350/pv-sledzis-piecas-dzelzcela-staciju-vilcienu-bilesu-kases|title=PV slēdzis piecas dzelzceļa staciju vilcienu biļešu kases|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-20|date=2025-03-20|language=lv}}</ref>
Blakus stacijai atrodas autobusa pietura "Carnikava (tirgus)" šādiem maršrutiem:
* [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Zvejniekciems]]
* [[Rīga]]—[[Kalngale]]—[[Garciems]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]]
* [[Carnikava]]—[[Ādaži]]—[[Rīga]]
== Vēsture ==
Carnikavas stacija kā pieturas punkts tika atklāta [[1933]]. gada 26. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|website=lasi.lv|access-date=2025-02-14|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9359 Carnikavas stacijas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, būvēta 1933./1934. gadā no [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Daugavpils—Rītupes līnijā]] nojaukto veco staciju ēku materiāliem pēc Dzelzceļa virsvaldes Civilbūvju daļas vadītāja [[Jānis Blaus|Jāņa Blaua]] projekta.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>
Starpkaru laikā stacija bija populāra ceļojumu biroja "Lattrans" tematiskā ekskursiju vilciena "Nēģu vilciens", kas biļetē ietvēra ceptu [[Upes nēģis|nēģu]] degustācijas, galapunkts.
== Attēlu galerija ==
<gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3">
Attēls:Carnikavas stacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2009. gadā</small></center>
Attēls:Carnikava station 09.2016.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2016. gadā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2018. gadā</small></center>
File:Carnikavasstacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2020. gadā</small></center>
File:Sliežu ceļi Carnikavā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center>
File:Sliežu ceļi Carnikavā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 01.jpg|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 02.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas strupceļš, skats Rīgas virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 04.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas sliežu kopsavienojums, skats Saulkrastu virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 05.jpg|<center><small>Pienāk elektrovilciens uz Rīgu</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 06.jpg|<center><small>Iekāpšana elektrovilcienā uz Rīgu</small></center>
Attēls:Carnikavasstacija07.jpg|<center><small>Elektrovilciens Rīga-Skulte</small></center>
Attēls:Carnikavasstacija08.jpg|<center><small>Elektrovilciens Carnikava-Rīga</small></center>
</gallery>
== Ārējās saites ==
* {{youtube|e2D8XpZRp7g|Carnikava, dzelzceļš un nēģi}}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Carnikava]]
4x7ve0yfo024lhtdwyv9xjqfcgsnrxu
4451890
4451883
2026-04-08T12:38:27Z
Ivario
51458
4451890
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Carnikava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Carnikava
| tips = stacija
| attēls = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts = Carnikavas dzelzceļa stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta = 1933
| slēgta =
| citi_nosaukumi =
| stacijas_tips = pasažieru
| arhitekts =
| platformas = 2
| platformu_tips =
| sliežu_ceļi = 2 (+1 strupceļš pie stacijas ēkas un 1 strupceļš aiz Gaujas tilta)
| adrese = Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163
| latd = 57| latm = 7| lats = 40.78194| latNS = N
| longd = 24| longm = 16| longs = 44.058| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (2 km) <br /> [[Garupe (stacija)|Garupe]] (3 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 29
}}
{{Rīga—Skulte|collapse=yes}}
'''Carnikava''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Carnikava|Carnikavā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Carnikavā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em, vilcieni uz [[Skulte (stacija)|Skulti]] un arī vilcieni līdz [[Carnikava]]i.
Carnikavas stacija sevī ietver arī 1934. gadā atklāto dzelzceļa tiltu pāri [[Gauja]]i, kur ir vienceļa posms, bet Saulkrastu virzienā aiz tilta pirms [[Gauja (stacija)|Gaujas]] pieturas sākas divceļu posms. Attālums līdz jūrai no stacijas ir 3 km.
Stacijā kopš 2025. gada februāra nedarbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8214350/pv-sledzis-piecas-dzelzcela-staciju-vilcienu-bilesu-kases|title=PV slēdzis piecas dzelzceļa staciju vilcienu biļešu kases|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-03-20|date=2025-03-20|language=lv}}</ref>
Blakus stacijai atrodas autobusa pietura "Carnikava (tirgus)" šādiem maršrutiem:
* [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Zvejniekciems]]
* [[Rīga]]—[[Kalngale]]—[[Garciems]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]]
* [[Carnikava]]—[[Ādaži]]—[[Rīga]]
== Vēsture ==
Carnikavas stacija kā pieturas punkts tika atklāta [[1933]]. gada 26. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu|website=lasi.lv|access-date=2025-02-14|date=2023-10-26|language=lv}}</ref><ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9359 Carnikavas stacijas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, būvēta 1933./1934. gadā no [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Daugavpils—Rītupes līnijā]] nojaukto veco staciju ēku materiāliem pēc Dzelzceļa virsvaldes Civilbūvju daļas vadītāja [[Jānis Blaus|Jāņa Blaua]] projekta.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>
Starpkaru laikā stacija bija populāra ceļojumu biroja "Lattrans" tematiskā ekskursiju vilciena "Nēģu vilciens", kas biļetē ietvēra ceptu [[Upes nēģis|nēģu]] degustācijas, galapunkts.
== Attēlu galerija ==
<gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3">
Attēls:Carnikavas stacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2009. gadā</small></center>
Attēls:Carnikava station 09.2016.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2016. gadā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2018. gadā</small></center>
File:Carnikavasstacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2020. gadā</small></center>
File:Sliežu ceļi Carnikavā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center>
File:Sliežu ceļi Carnikavā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 01.jpg|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 02.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas strupceļš, skats Rīgas virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 04.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas sliežu kopsavienojums, skats Saulkrastu virzienā</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 05.jpg|<center><small>Pienāk elektrovilciens uz Rīgu</small></center>
Attēls:Carnikavas stacija 06.jpg|<center><small>Iekāpšana elektrovilcienā uz Rīgu</small></center>
Attēls:Carnikavasstacija07.jpg|<center><small>Elektrovilciens Rīga-Skulte</small></center>
Attēls:Carnikavasstacija08.jpg|<center><small>Elektrovilciens Carnikava-Rīga</small></center>
</gallery>
== Ārējās saites ==
* {{youtube|e2D8XpZRp7g|Carnikava, dzelzceļš un nēģi}}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Carnikava]]
5wjb6c5jmptn6hv1s9jito22v7un9ai
Natālija Gordijenko
0
157706
4451973
4404737
2026-04-08T15:27:31Z
Lasks
38532
4451973
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Natālija Gordijenko
| Vārds_orig = ''Natalia Gordienko''<br/>''Наталія Гордієнко''
| Attēls = Natalia gordienko arsenium 2006 (cropped).jpg
| Att_izm =
| Ainava =
| Apraksts = Natālija Gordijenko [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]
| Dz_vārds =
| Pseidonīms = ''DJ Tasha''<br/>''Natalie Toma''<br/>Nataša Rostova
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|12|11}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Moldāvijas PSR|Kišiņeva|td=Moldova}}
| Miris =
| Vieta_mr =
| Vieta =
| Žanrs = [[Popmūzika]], [[džezs]], [[Ritmblūzs|R&B]], [[etnomūzika]]
| Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[Diskžokejs|diskžokeja]], [[dejotāja]]
| Instrumenti = [[Vokāls]], [[klavieres]]
| Gadi = 2005—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Fly Records''
| Darbojies_arī = ''Millenium''<br />''[[Arsenium]]''<br />[[Mihajs Treistariu]]<br />Adrians Ursu
| Mlapa =
| Dzimums = S
}}
'''Natālija Gordijenko''' ({{val|ro|Natalia Gordienko}}, {{val|uk|Наталія Гордієнко}}, dzimusi {{Dat|1987|12|11}} [[Kišiņeva|Kišiņevā]]) ir [[Moldāvi|moldāvu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]], [[Diskžokejs|diskžokeja]], [[dejotāja]], [[modele]] un [[Televīzijas raidījumu vadītājs|TV raidījumu vadītāja]]. Viņa kopā ar grupu ''[[Arsenium]]'' pārstāvēja [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]] [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]] ar dziesmu ''[[Loca]]''. Konkursa finālā grupa ieguva 20. vietu. Natālija ir arī [[2007. gada Jaunais Vilnis|2007. gada Jaunā Viļņa]], kas notika [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]], uzvarētāja. Viņa piedalijās, pārstāvot [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]], arī [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Sugar]]''. Konkursa finālā viņa ieguva 13. vietu.
== Biogrāfija ==
Dzimusi {{Dat|1987|12|11}} [[Kišiņeva|Kišiņevā]] [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes ģimenē. Viņa bērnībā ir dziedājusi skolas korī, mācījusies spēlēt klavieres 7 gadus mūzikas skolā un dejojusi skolas dejas ansamblī 10 gadus. Natālija sāka piedalīties mūzikas konkursos un sacensībās no 15 gadu vecuma. Viņa ir mācījusies Moldovas Mūzikas, teātra un tēlotājmākslas akadēmijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/10/moldova-who-is-natalia-gordienko/|title=Moldova: Who Is Natalia Gordienko?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2020|3|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko|title=Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|language=en}}</ref>
=== Mūzikas karjera ===
2005. gadā Natālija kļuva par grupas ''[[Millenium]]'' dalībnieci. Tajā pašā gadā grupa piedalījās starptautiskā konkursā ''[[Golden Stag]]'' [[Brašova|Brašovā]], [[Rumānija|Rumānijā]], kur tā ieguva 3. vietu. Grupa piedalījās arī [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], taču vēlāk atlases rezultāti tika anulēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://esckaz.com/2006/mol.htm|title=Moldova at the Eurovision Song Contest 2006|last=Mikheev|first=Andy|website=ESCKaz|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|language=en}}</ref>
{{Dat|2006|3|15}} Natālija kopā ar ''[[Arsenium]]'', piedaloties ''[[Connect-R]]'' ar dziesmu ''[[Loco]]'', startēja atkārtotajā [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]]. Viņi uzvarēja atlasē un piedalījās dziesmu konkursā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Tā kā Moldova bija jau kvalificējusies finālam automātiski, dziedātājiem bija jāuzstājas tikai konkursa finālā {{Dat|2006|5|20}}, kur viņi ieguva 20. vietu no 24 dalībvalstīm ar 22 punktiem.
2007. gadā, pārstāvot [[Moldova|Moldovu]], viņa piedalījās [[2007. gada Jaunais Vilnis|6. starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā "Jaunais Vilnis"]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]]. Natālija konkursā, iegūstot 312 punktus, uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/konkursa-jaunais-vilnis-2007-triumfe-moldovas-dziedataja.d?id=18585338|title=Konkursā 'Jaunais vilnis 2007' triumfē Moldovas dziedātāja|last=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2007|7|30||bez}}|}}</ref> 2008. gadā viņa saņēma [[Moldova|Moldovas Republikas]] nopelniem bagātās mākslinieces titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lex.justice.md/md/328649/|publisher=Monitorul Oficial|title=Privind conferirea titlului onorific “Artist Emerit”|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2008|7|25||bez}}|language=ro|archive-date={{dat|2018|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001224558/http://lex.justice.md/md/328649/}}</ref> 2009. gadā viņa iesaisījās projektā ''DJ Star'', kurā viņa piedalījās ar skatuves vārdu ''DJ Tasha''. Natālija tajā uzvarēja, lai gan viņai iepriekš nebija bijusi pieredze [[Diskžokejs|diskžokeja]] darbā. 2010. gadā viņa izlaida savu debijas albumu ''Time'', bet gadu vēlāk viņa izlaida albumu ''Cununa de flori''. 2015. gadā viņa izlaida savu pirmo singlu kopš dalības [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] ''Summertime''. Savas karjeras laikā viņa ir piedalījusies arī vairākos citos, gan Moldovas, gan starptautiskos, mūzikas konkursos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko-2021|title=Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/in-the-spotlight-natalia-gordienko|title=In the spotlight: Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2020|4|15||bez}}|language=en}}</ref>
{{Dat|2020|2|29}} Natālija piedalījās [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Prison]]''. Nacionālajā atlasē viņa pārliecinoši uzvarēja, iegūstot lielu daudzumu gan skatītāju, gan žūrijas balsis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/02/29/moldova-natalia-gordienko-wins-finala-nationala-2020-with-prison/251007/|title=Moldova: Natalia Gordienko wins Finala nationala 2020 with “Prison”|last=Vautrey|first=Jonathan|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2020|2|29||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escdaily.com/natalia-gordienko-returns-to-eurovision-for-moldova/|title=Natalia Gordienko returns to Eurovision for Moldova|last=Brandon McCann|website=ESCDaily|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2020|3|1||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405133106/https://www.escdaily.com/natalia-gordienko-returns-to-eurovision-for-moldova/}}</ref> un būtu piedalījusies dziesmu konkursā, ja tas nebūtu ticis atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/covid-19-del-atcelts-eirovizijas-dziesmu-konkurss.a352073/|title=Covid-19 dēļ atcelts Eirovīzijas dziesmu konkurss|publisher=LSM|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|last=Ceriņa|first=Andra}}</ref> {{Dat|2021|1|26}} [[Moldovas Radio un televīzija]] paziņoja, ka dziedātāja pārstāvēs [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/01/26/moldova-trm-finally-confirms-internally-selected-natalia-gordienko-eurovision-2021/260979/|title=Moldova: TRM finally confirms it has internally selected Natalia Gordienko for Eurovision 2021|last=Gallagher|first=Robyn|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{Dat|2021|3|4}} tika izlaista dziesma ''[[Sugar]]'', ar kuru Natālija piedalīsies dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/03/04/🇲🇩-moldova-natalia-gordienko-releases-eurovision-entry-sugar/|title=🇲🇩 Moldova: Natalia Gordienko Releases Eurovision Entry "Sugar"|last=Brown|first=Alistair|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2021|3|4||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/03/04/sugar-moldovas-natalia-gordienko-reveals-eurovision-2021-song-and-music-video/262800/|title=Sugar rush! Moldova’s Natalia Gordienko reveals Eurovision 2021 song and music video|last=Lee Adams|first=William|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|3|4||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210417075942/https://wiwibloggs.com/2021/03/04/sugar-moldovas-natalia-gordienko-reveals-eurovision-2021-song-and-music-video/262800/}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko-2021 Natālijas Gordijenko profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* {{Facebook|natashagordienko}}
* {{Instagram|natalitsa}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[Zdob şi Zdub]]''<br />ar dziesmu ''[[Boonika bate doba]]''
| virsraksts = [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br/><small>(kopā ar ''[[Arsenium]]'' un ''[[Connect-R]]'')</small><br />ar dziesmu ''[[Loco]]''
| periods = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = [[Natālija Barbu]]<br />ar dziesmu ''[[Fight]]''
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Anna Odobesku]]<br />ar dziesmu ''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
| virsraksts = [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Sugar]]''
| periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''Tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}
{{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Gordijenko, Natalija}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Moldāvu dziedātāji]]
[[Kategorija:Moldovas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
nr3zjym9yi3ocq4652rwosc4fv6swiy
4451974
4451973
2026-04-08T15:28:54Z
Lasks
38532
/* Ārējās saites */
4451974
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Natālija Gordijenko
| Vārds_orig = ''Natalia Gordienko''<br/>''Наталія Гордієнко''
| Attēls = Natalia gordienko arsenium 2006 (cropped).jpg
| Att_izm =
| Ainava =
| Apraksts = Natālija Gordijenko [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]
| Dz_vārds =
| Pseidonīms = ''DJ Tasha''<br/>''Natalie Toma''<br/>Nataša Rostova
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|12|11}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Moldāvijas PSR|Kišiņeva|td=Moldova}}
| Miris =
| Vieta_mr =
| Vieta =
| Žanrs = [[Popmūzika]], [[džezs]], [[Ritmblūzs|R&B]], [[etnomūzika]]
| Nodarbošanās = [[Dziedātāja]], [[Diskžokejs|diskžokeja]], [[dejotāja]]
| Instrumenti = [[Vokāls]], [[klavieres]]
| Gadi = 2005—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Fly Records''
| Darbojies_arī = ''Millenium''<br />''[[Arsenium]]''<br />[[Mihajs Treistariu]]<br />Adrians Ursu
| Mlapa =
| Dzimums = S
}}
'''Natālija Gordijenko''' ({{val|ro|Natalia Gordienko}}, {{val|uk|Наталія Гордієнко}}, dzimusi {{Dat|1987|12|11}} [[Kišiņeva|Kišiņevā]]) ir [[Moldāvi|moldāvu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]], [[Diskžokejs|diskžokeja]], [[dejotāja]], [[modele]] un [[Televīzijas raidījumu vadītājs|TV raidījumu vadītāja]]. Viņa kopā ar grupu ''[[Arsenium]]'' pārstāvēja [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]] [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]] ar dziesmu ''[[Loca]]''. Konkursa finālā grupa ieguva 20. vietu. Natālija ir arī [[2007. gada Jaunais Vilnis|2007. gada Jaunā Viļņa]], kas notika [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]], uzvarētāja. Viņa piedalijās, pārstāvot [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]], arī [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Sugar]]''. Konkursa finālā viņa ieguva 13. vietu.
== Biogrāfija ==
Dzimusi {{Dat|1987|12|11}} [[Kišiņeva|Kišiņevā]] [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes ģimenē. Viņa bērnībā ir dziedājusi skolas korī, mācījusies spēlēt klavieres 7 gadus mūzikas skolā un dejojusi skolas dejas ansamblī 10 gadus. Natālija sāka piedalīties mūzikas konkursos un sacensībās no 15 gadu vecuma. Viņa ir mācījusies Moldovas Mūzikas, teātra un tēlotājmākslas akadēmijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/10/moldova-who-is-natalia-gordienko/|title=Moldova: Who Is Natalia Gordienko?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2020|3|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko|title=Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|language=en}}</ref>
=== Mūzikas karjera ===
2005. gadā Natālija kļuva par grupas ''[[Millenium]]'' dalībnieci. Tajā pašā gadā grupa piedalījās starptautiskā konkursā ''[[Golden Stag]]'' [[Brašova|Brašovā]], [[Rumānija|Rumānijā]], kur tā ieguva 3. vietu. Grupa piedalījās arī [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], taču vēlāk atlases rezultāti tika anulēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://esckaz.com/2006/mol.htm|title=Moldova at the Eurovision Song Contest 2006|last=Mikheev|first=Andy|website=ESCKaz|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|language=en}}</ref>
{{Dat|2006|3|15}} Natālija kopā ar ''[[Arsenium]]'', piedaloties ''[[Connect-R]]'' ar dziesmu ''[[Loco]]'', startēja atkārtotajā [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]]. Viņi uzvarēja atlasē un piedalījās dziesmu konkursā [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Tā kā Moldova bija jau kvalificējusies finālam automātiski, dziedātājiem bija jāuzstājas tikai konkursa finālā {{Dat|2006|5|20}}, kur viņi ieguva 20. vietu no 24 dalībvalstīm ar 22 punktiem.
2007. gadā, pārstāvot [[Moldova|Moldovu]], viņa piedalījās [[2007. gada Jaunais Vilnis|6. starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā "Jaunais Vilnis"]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]]. Natālija konkursā, iegūstot 312 punktus, uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/konkursa-jaunais-vilnis-2007-triumfe-moldovas-dziedataja.d?id=18585338|title=Konkursā 'Jaunais vilnis 2007' triumfē Moldovas dziedātāja|last=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2007|7|30||bez}}|}}</ref> 2008. gadā viņa saņēma [[Moldova|Moldovas Republikas]] nopelniem bagātās mākslinieces titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lex.justice.md/md/328649/|publisher=Monitorul Oficial|title=Privind conferirea titlului onorific “Artist Emerit”|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2008|7|25||bez}}|language=ro|archive-date={{dat|2018|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181001224558/http://lex.justice.md/md/328649/}}</ref> 2009. gadā viņa iesaisījās projektā ''DJ Star'', kurā viņa piedalījās ar skatuves vārdu ''DJ Tasha''. Natālija tajā uzvarēja, lai gan viņai iepriekš nebija bijusi pieredze [[Diskžokejs|diskžokeja]] darbā. 2010. gadā viņa izlaida savu debijas albumu ''Time'', bet gadu vēlāk viņa izlaida albumu ''Cununa de flori''. 2015. gadā viņa izlaida savu pirmo singlu kopš dalības [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] ''Summertime''. Savas karjeras laikā viņa ir piedalījusies arī vairākos citos, gan Moldovas, gan starptautiskos, mūzikas konkursos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko-2021|title=Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/in-the-spotlight-natalia-gordienko|title=In the spotlight: Natalia Gordienko|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2020|4|15||bez}}|language=en}}</ref>
{{Dat|2020|2|29}} Natālija piedalījās [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] nacionālajā atlasē [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[Prison]]''. Nacionālajā atlasē viņa pārliecinoši uzvarēja, iegūstot lielu daudzumu gan skatītāju, gan žūrijas balsis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/02/29/moldova-natalia-gordienko-wins-finala-nationala-2020-with-prison/251007/|title=Moldova: Natalia Gordienko wins Finala nationala 2020 with “Prison”|last=Vautrey|first=Jonathan|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2020|2|29||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escdaily.com/natalia-gordienko-returns-to-eurovision-for-moldova/|title=Natalia Gordienko returns to Eurovision for Moldova|last=Brandon McCann|website=ESCDaily|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2020|3|1||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405133106/https://www.escdaily.com/natalia-gordienko-returns-to-eurovision-for-moldova/}}</ref> un būtu piedalījusies dziesmu konkursā, ja tas nebūtu ticis atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/covid-19-del-atcelts-eirovizijas-dziesmu-konkurss.a352073/|title=Covid-19 dēļ atcelts Eirovīzijas dziesmu konkurss|publisher=LSM|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|last=Ceriņa|first=Andra}}</ref> {{Dat|2021|1|26}} [[Moldovas Radio un televīzija]] paziņoja, ka dziedātāja pārstāvēs [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/01/26/moldova-trm-finally-confirms-internally-selected-natalia-gordienko-eurovision-2021/260979/|title=Moldova: TRM finally confirms it has internally selected Natalia Gordienko for Eurovision 2021|last=Gallagher|first=Robyn|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{Dat|2021|3|4}} tika izlaista dziesma ''[[Sugar]]'', ar kuru Natālija piedalīsies dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/03/04/🇲🇩-moldova-natalia-gordienko-releases-eurovision-entry-sugar/|title=🇲🇩 Moldova: Natalia Gordienko Releases Eurovision Entry "Sugar"|last=Brown|first=Alistair|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|3|11||bez}}|date={{Dat|2021|3|4||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/03/04/sugar-moldovas-natalia-gordienko-reveals-eurovision-2021-song-and-music-video/262800/|title=Sugar rush! Moldova’s Natalia Gordienko reveals Eurovision 2021 song and music video|last=Lee Adams|first=William|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|3|4||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210417075942/https://wiwibloggs.com/2021/03/04/sugar-moldovas-natalia-gordienko-reveals-eurovision-2021-song-and-music-video/262800/}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://eurovision.tv/participant/natalia-gordienko-2021 Natālijas Gordijenko profils ''Eurovision.tv'' lapā]
* {{Facebook|natashagordienko}}
* {{Instagram|natalitsa}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = ''[[Zdob şi Zdub]]''<br />ar dziesmu ''[[Boonika bate doba]]''
| virsraksts = [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br/><small>(kopā ar ''[[Arsenium]]'' un ''[[Connect-R]]'')</small><br />ar dziesmu ''[[Loco]]''
| periods = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = [[Natālija Barbu]]<br />ar dziesmu ''[[Fight]]''
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Anna Odobesku]]<br />ar dziesmu ''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
| virsraksts = [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Sugar]]''
| periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''Zdob şi Zdub'' un [[Brāļi Advahovi]]''<br />ar dziesmu ''[[Trenulețul]]''
}}
{{kastes beigas}}
{{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Gordijenko, Natalija}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Moldāvu dziedātāji]]
[[Kategorija:Moldovas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
rm9u4jchots4ub70n8pg1ugv4j7beur
Uzbērums (filma)
0
178044
4452229
3558942
2026-04-09T07:49:52Z
Ivario
51458
4452229
wikitext
text/x-wiki
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Uzbērums
| attēls = Attēls:Uzberums filma.jpg
| att_izm =
| paraksts =
| nosaukums oriģinālvalodā =
| žanrs = Drāma
| režisors = [[Ēriks Lācis]]
| producents =
| scenārija autors = [[Andrejs Dripe]]
| galvenajās lomās = [[Gunārs Cilinskis]]<br />[[Eduards Pāvuls]]
| mūzika = [[Ādolfs Skulte]]
| operators = Jānis Briedis
| montāža = L. Āboliņa
| studija = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs =
| izdošanas laiks = 1970
| ilgums = 62 minūtes
| valsts = {{flag|Latvijas PSR}}
| valoda =
| budžets =
| ienākumi =
| imdb = 0320139
}}
'''"Uzbērums"''' ir [[1970]]. gada [[Latvijas PSR]] televīzijas spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Ēriks Lācis]] - viņa pirmā patstāvīgā kinorežija.
== Sižets ==
1943. gads [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupētās Latvijas]] laukos. Viens no diviem [[Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā|padomju partizāniem]], kuriem uzdots uzspridzināt dzelzceļa tiltu, ir smagi ievainots. Sievas iespaidā dzelzceļnieks Ozols atsakās palīdzēt ievainotajam - un tas mirst. Viņa draugs, paslēpies pie uzbēruma, jau gatavojas uzspridzināt tiltu, kad redz tā tuvumā Ozola mazo meitiņu.
== Lomās ==
* [[Eduards Pāvuls]] — ''Ozols''
* [[Ģirts Jakovļevs]] — ''šucmanis''
* L. Butkēviča — ''Ina''
* [[Gunārs Cilinskis]] — ''Skarbais''
* [[Antra Liedskalniņa]] — ''Olga''
* [[Lilita Ozoliņa]] — ''Dzidra''
* [[Egons Beseris]] — ''Johans''
* A. Siks — ''Arnis''
* [[Edgars Girgensons]] — ''Andrejs''
== Interesanti fakti ==
* Epizodiskā lomā mūziķis, akordeonists [[Eduards Rozenštrauhs]].
* Filma tika uzņemta astoņās dienās, jo Gunāram Cilinskim un Eduardam Pāvulam bija jābrauc filmēties citur.
== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1544 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}}
== Video ==
*{{Youtube|xlIfJEjH8rc|"Uzbērums" (krievu valodā) }}
{{DEFAULTSORT:Uzberums}}
[[Kategorija:1970. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]
j12gazatfdj6sf75m1zw1lcv7wo0htd
4452231
4452229
2026-04-09T07:52:02Z
Ivario
51458
/* Sižets */
4452231
wikitext
text/x-wiki
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Uzbērums
| attēls = Attēls:Uzberums filma.jpg
| att_izm =
| paraksts =
| nosaukums oriģinālvalodā =
| žanrs = Drāma
| režisors = [[Ēriks Lācis]]
| producents =
| scenārija autors = [[Andrejs Dripe]]
| galvenajās lomās = [[Gunārs Cilinskis]]<br />[[Eduards Pāvuls]]
| mūzika = [[Ādolfs Skulte]]
| operators = Jānis Briedis
| montāža = L. Āboliņa
| studija = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs =
| izdošanas laiks = 1970
| ilgums = 62 minūtes
| valsts = {{flag|Latvijas PSR}}
| valoda =
| budžets =
| ienākumi =
| imdb = 0320139
}}
'''"Uzbērums"''' ir [[1970]]. gada [[Latvijas PSR]] televīzijas spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Ēriks Lācis]] - viņa pirmā patstāvīgā kinorežija.
== Sižets ==
1943. gads [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupētās Latvijas]] laukos. Viens no diviem [[Padomju kaujinieki Latvijā|padomju partizāniem]], kuriem uzdots uzspridzināt dzelzceļa tiltu, ir smagi ievainots. Sievas iespaidā dzelzceļnieks Ozols atsakās palīdzēt ievainotajam - un tas mirst. Viņa draugs, paslēpies pie uzbēruma, jau gatavojas uzspridzināt tiltu, kad redz tā tuvumā Ozola mazo meitiņu.
== Lomās ==
* [[Eduards Pāvuls]] — ''Ozols''
* [[Ģirts Jakovļevs]] — ''šucmanis''
* L. Butkēviča — ''Ina''
* [[Gunārs Cilinskis]] — ''Skarbais''
* [[Antra Liedskalniņa]] — ''Olga''
* [[Lilita Ozoliņa]] — ''Dzidra''
* [[Egons Beseris]] — ''Johans''
* A. Siks — ''Arnis''
* [[Edgars Girgensons]] — ''Andrejs''
== Interesanti fakti ==
* Epizodiskā lomā mūziķis, akordeonists [[Eduards Rozenštrauhs]].
* Filma tika uzņemta astoņās dienās, jo Gunāram Cilinskim un Eduardam Pāvulam bija jābrauc filmēties citur.
== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1544 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}}
== Video ==
*{{Youtube|xlIfJEjH8rc|"Uzbērums" (krievu valodā) }}
{{DEFAULTSORT:Uzberums}}
[[Kategorija:1970. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]
sjggi25bkg39p87bymyztyoh53vaevw
Pāleni
0
200237
4452246
4222166
2026-04-09T09:37:22Z
~2026-21715-10
143863
dzimts --> dzimtas
4452246
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Coat of arms Pahlen.jpg|thumb|250px|Pālenu dzimtas ģerbonis]]
'''Pāleni''' ({{val|de|von der Pahlen}}, {{val|ru|фон дер Пален}}) ir [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar [[Pomerānija|Pomerāniju]] un kas 15. gadsimta sākumā ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]].<ref>http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000558/images/index.html?fip=193.174.98.30&seite=541&pdfseitex=</ref>
Pālenu dzimtas devīze ir ''Constantia et zelo'' ({{val|lv|Pastāvība un centība}}).
== Izcelsme ==
Saglabājies nostāsts par Pālenu dzimtas atzarošanos no [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu gala]] bruņinieku [[Koskulu dzimta]]s 14. gadsimtā. Zināms, ka Koskuliem 14. gadsimtā piederējusi [[Ozolu pagasts|Ozolu muiža]] ar Kalnamuižu (''Lappier mit Carlsberg''), ko senāk sauca par Stumpeni (''Stumpen'') vai Koskuļu muižu (''Koskullshof'') un [[Budenbroka]]s muiža, ko tolaik sauca par "Skuju Pālenu" muižu (''Schujenpahlen''). Brāļiem Koskuliem piederējusi arī Šķirstiņu (''Napkul'') muiža ap [[Āstere]]s ezeru. Pēc mantojuma sadales viens no brāļiem palicis neapmierināts, un ezerā kā robežzīmi iedzinis ozolkoka pāli ar metāla riņķi augšdaļā, kā arī nomainījis Koskulu uzvārdu jeb pievārdu pret Pālenu (lejasvācu valodā "pālis" raksta ''Pael''). Pēc fiksētajiem vēstures dokumentiem 1372. gadā [[Liepupes draudzes novads|Liepupes draudzes novadā]] tiešām pastāvējusi Pāles kunga sēta.<ref>[http://www.inarchive.com/page/2010-12-17/http://pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2595 Bruņinieku atvase senču pīšļu meklējumos. (Henriks fon Koskuls)]{{Novecojusi saite}} Gundars PLEŠS, 2007. gada 20. janvārī</ref>
== Vēsture ==
Pirmais zināmais Pālenu dzimtas pārstāvis bija ''Johannes de Pala'' (1290-1325).
Zviedrijas armijas pulkvežleitnats Johans fon der Pālens (1602–1694) bijis [[Umurga]]s (''Ubbenorm'') draudzes novada Astravas muižas (''Astrau'') un [[Madliena]]s (''Sissegal'') draudzes novada Taurupes muižas (''Taurup, Trauen, Tauren'') īpašnieks.
1679. gada 18. septembrī Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]] pieciem Pālenu dzimtas dēliem un viņu pēcnācējiem piešķīra baronu titulus. 1799. gadā Krievijas imperators [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Pēterim Ludvigam fon der Pālenam piešķīra grāfa titulu. Saskaņā ar Krievijas Impērijas valdības rīkojumu 1755. un 1865. gadā lielākā daļa Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas Impērijas baronu titulus.
Kopš 18. gadsimta Pālenu dzimtas pārstāvji ir spējuši sadarboties gan ar Zviedrijas karaļnamu, gan vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija]]s monarhu dinastijām. No Pālenu dzimtas ir cēlušies daudzi ievērojami valstsvīri, militārpersonas, rūpnieki un zinātnieki.
== Nozīmīgākie Pālenu dzimtas atzari 18. - 19. gadsimtā ==
[[Attēls:Pālenu dzimtas kapliča,3.jpg|thumb|270px|Pālenu dzimtas kapliča Tērvetē.]]
[[Attēls:Abgunstes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|270px|[[Abgunstes muiža]]s kungu māja (20. gadsimta sākums).]]
:*Ārends Dītrihs fon der Pālens, Astravas brīvkungs ({{val|de|Arend Diedrich von der Pahlen Freiherr von Astrau}}; 1706-1753), Palmses, Katentakas (Aaspere) un Aunakes (Aunaku) muižas barons, izveidojis Pālenu dzimts bibliotēku Palmses muižā.
::*Hanss fon der Pālens, Astravas brīvkungs ({{val|de|Hans von der Pahlen Freiherr von Astrau}}; 1740-1817), Palmses muižas un Vanameisas ({{val|et|Vanamõisa}}) īpašnieks, Krievijas Impērijas armijas padomnieks und slepenpadomnieks, [[Igaunijas guberņa]]s [[Vidzemes Landrātu kolēģija|landrāts]], [[rotmistrs]].
:::*[[Kārlis Magnuss fon der Pālens]], Astravas brīvkungs (Pālens trešais) ({{val|de|Carl Magnus von der Pahlen Freiherr von Astrau}} ''(der dritte Pahlen)'', {{val|ru|Матвей Иванович Пален 3-й}}; 1779-1863), Kavalērijas ģenerālis, Igaunijas guberņas landrāts, Rīgas, Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators, Krievijas Impērijas padomes loceklis.
::::*Aleksandrs fon der Pālens ({{val|de|Alexander Freiherr von der Pahlen}}; 1819-1895), Baltijas dzelzceļa sabiedrības dibinātājs.
:::::*Aleksis fon der Pālens ({{val|de|Alexis von der Pahlen}}; 1850-1925), zemes īpašnieks, mineralogs un paleontologs, Pālenu dzimts vārdā nosaucis retu fosilo jūras ēžu sugu ''Bothriocidaris pahleni''.
:*[[Pēteris Ludvigs fon der Pālens]] ({{val|de|Graf Peter Ludwig von der Pahlen}}, {{val|ru|граф Пётр Алексеевич Пален}}; 1745-1826), no 1745. līdz 1826. gadam Krievijas imperatora galma loceklis, No 1792. gada [[Rīgas guberņa]]s gubernators, no 1795. līdz 1797. gadam [[Kurzemes guberņa]]s gubernators. Organizējis atentātu pret Krievijas imperatoru [[Pāvils I Romanovs|Pāvilu I Romanovu]].
::*Pauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der Pālens ({{val|de|Graf Paul Carl Ernst Wilhelm Philipp von der Pahlen}}, {{val|ru|граф Павел Петрович фон дер Пален 2-й}}; 1775-1834), kavalērijas ģenerālis.
::*Pēteris fon der Pālens ({{val|de|Graf Peter von der Pahlen}}, {{val|ru|Пётр Петрович Пален}}; 1777-1864), kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants.
::*[[Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens]] ({{val|de|Graf Friedrich Alexander von der Pahlen}}, {{val|ru|граф Фёдор Петрович Пален}}; 1780-1863), krievu diplomāts, īstenais slepenpadomnieks, [[Krievijas Impērija]]s ķeizariskās padomes loceklis, Jaunkrievijas ģenerālgubernators, Krievijas Impērijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalistē]].
::*Johans fon Pālens ({{val|de|Graf Johann von Pahlen}}, {{val|ru|граф Иван Петрович Пален}}; 1784-1856).
:::*[[Konstantīns fon der Pālens (ministrs)]] (''Magnus Konstantin Ferdinand von der Pahlen'', 1830–1912), Pleskavas gubernators, Krievijas Impērijas tieslietu ministrs
::::*[[Konstantīns fon der Pālens]] (''Konstantin Johann Georg von der Pahlen, Константин Константинович Пален'', 1861–1923), Viļņas gubernators, senators
:::*Kārlis Johans Pēteris fon Pālens ({{val|de|Graf Karl Johann Peter von Pahlen}}; 1824-1907).
::::*Aleksejs Pālens ({{val|de|Graf Alexej Petrowitsch Pahlen}}, {{val|ru|Aлексей Петрович Пален}}; 1874-1938), krievu ģenerālleitnats, [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] virsnieks [[Nikolajs Judeņičs|Nikolaja Judeņiča]] vadībā.
<gallery>
Attēls:Magnus Freiherr von der Pahlen.jpg|[[Kārlis Magnuss fon der Pālens]], Astravas brīvkungs
Attēls:Palen P A.jpg|Grāfs [[Pēteris Ludvigs fon der Pālens]]
Attēls:Paul Carl Ernst Wilhelm Philipp Graf von der Pahlen.jpg|Grāfs Pauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der Pālens
Palen KI.jpg|[[Konstantīns fon der Pālens (ministrs)]] (1830–1912)
Count Konstantin K. Pahlen.jpg|[[Konstantīns fon der Pālens]] (1861–1923)
Attēls:Pahlen E A.jpg|Barons Emanuēls fon der Pālens
</gallery>
== Citi ievērojami Pālenu dzimtas pārstāvji ==
* Dītrihs fon der Pālens ({{val|de|Dietrich von der Pahlen}}, krievu armijas ģenerālā štāba virsnieks, dienējis kopā ar krievu dzejnieku [[Mihails Ļermontovs|Mihailu Ļermontovu]]. 1840. gadā militārās ekspedīcijas laikā uz [[Čečenija|Čečeniju]] uzzīmējis vienīgo zināmo Ļermontova profilu.
* Voldemārs fon der Pālens ({{val|de|Baron Woldemar von der Pahlen}}; 1815-1861), krievu armijas pulkvedis.
* Konstantīns fon der Pālens ({{val|de|Graf Konstantin von der Pahlen}}, {{val|ru|граф Константин Иванович Пален}}; 1833-1912), [[Pleskavas guberņa]]s gubernators, krievu armijas ģenerālis, Krievijas Impērijas justīcijas ministrs, Valsts padomes loceklis.
* [[Konstantīns fon der Pālens]] ({{val|de|Baron Konstantin von der Pahlen}}, {{val|ru|(Константин Констанович Пален}}; 1861-1923), krievu politiķis, slepenais padomnieks, hofmeistars, senāta loceklis.
* Anatols fon der Pālens ({{val|de|Anatol Baron von der Pahlen}}; 1854–1904), Krievijas Impērijas galminieks (''Hofjägermeister'')
* Emanuēls fon der Pālens ({{val|de|Emanuel Baron von der Pahlen}}, {{val|ru|Барон Эмануэль Анатольевич фон дер Пален}}; 1882-1952), matemātikas zinātņu doktors, astronoms, [[Bāzele]]s astronomijas institūta pasniedzējs, Pālenu dzimtas vārdā nosaucis [[mēness]] krāteri.
* Pauls fon der Pālens ({{val|de|Paul von der Pahlen}}; 1862–1942), vācbaltiešu politiķis, valsts padomes loceklis.
== Literatūra ==
* Lancmanis I. Iecavas muiža. Groß-Eckau. Izd. Rundāles pils muzejs, 2001, 72 lpp., 75 att.
Monogrāfisks pētījums par muižas vēsturi, arhitektūru, mākslas vērtībām un grāfu fon der Pālenu dzimtu. Teksts latviešu un vācu valodā, kopsavilkums angļu un krievu valodā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]]
[[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]]
[[Kategorija:Igaunijas bruņniecības dzimtas]]
lop8eitqto4fbr5hemmb528v1yiazpg
Edins Džeko
0
202400
4451937
4411732
2026-04-08T13:44:57Z
Vylks
50297
4451937
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| name = Edins Džeko
| image = [[Attēls:20150331 2026 AUT BIH 2177 Edin Džeko.jpg|220px]]
| caption = Džeko 2015. gadā
| fullname = Edins Džeko<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |title=2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players: Bosnia and Herzegovina |publisher=FIFA |page=5 |date=14 July 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904095016/https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |archive-date=4 September 2019}}</ref>
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/edin-dzeko |title=Edin Dzeko: Overview |publisher=ESPN |access-date=17 October 2020 |archive-date=11 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210511085440/https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/Edin-Dzeko |dead-url=no }}</ref>
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Sarajeva}}
| height = 193<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |title=Edin Džeko — Inter |access-date=1 January 2023 |archive-date=3 December 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221203153129/https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |dead-url=no }}</ref>
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 1996—2003
| youthclubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]]
| years1 = 2003—2005
| years2 = 2005—2007
| years3 = 2005—2006
| years4 = 2007—2011
| years5 = 2011—2016
| years6 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]]
| clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps1 = 35
| goals1 = 3
| caps2 = 43
| goals2 = 16
| caps3 = 15
| goals3 = 6
| caps4 = 111
| goals4 = 66
| caps5 = 130
| goals5 = 50
| caps6 = 31
| goals6 = 8
| nationalyears1 = 2003—2004
| nationalyears2 = 2006—2007
| nationalyears3 = 2007—
| nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U21
| nationalteam3 = {{fb|Bosnia and Herzegovina}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 1
| nationalcaps3 = 148
| nationalgoals3 = 73
| pcupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|SK|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years7 = 2016—2021
| caps7 = 168
| goals7 = 77
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]
| years8 = 2021—2023
| caps8 = 69
| goals8 = 22
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years9 = 2023—2025
| caps9 = 71
| goals9 = 35
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years10 = 2025—2026
| caps10 = 11
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}
'''Edins Džeko''' ({{val|bs|Edin Džeko}}; dzimis {{dat|1986|3|17}}) ir bosniešu [[futbolists]], spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Džeko pārstāv [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandu [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true|title=How brilliant is Roma's Edin Džeko? - UEFA Europa League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-15|date=2018-10-26|archive-date=2018-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181026064415/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.millenniumpost.in/sunday-post/game-on/an-unsung-champion-at-his-peak-521550|title=An unsung ‘champion’ at his peak|last=Bhattacherjee|first=Trambak|website=www.millenniumpost.in|access-date=2024-08-15|date=2023-06-09|language=en}}</ref> un ir visu laiku labākais Bosnijas izlases vārtu guvējs.
Džeko trīs gadus pēc kārtas atzīts par Bosnijas gada labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the|title=Wolfsburg Striker Edin Dzeko Named Bosnian Player Of The Year {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-29|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629235725/http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the}}</ref> Futbola fani un žurnālisti Bosnijā un Hercegovinā viņu nodēvējuši par "Bosnijas dimantu" (bosniešu: ''Bosanski dijamant'') vai vienkārši par "Dimantu" (''Dijamant'').<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland|title=Edin Dzeko shines on Sarajevo homecoming against Northern Ireland {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2019-06-02|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602110230/https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078|title=D�eko u Manchester, Grigorije u Mostar - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-03-14|archive-date=2011-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110314133727/http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html|title='Bosanski dijamant' u Cityju za više od milijun kuna tjedno! - Gol.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-01-07|archive-date=2011-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20110107082902/http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html}}</ref>
Karjeru sācis dzimtajā Bosnijā un Hercegovinā, vēl spēlējis Čehijā, Vācijā un Anglijā. Vācijas Bundeslīgā, pārstāvēdams ''[[VfL Wolfsburg]]'', bijis viens no līgas rezultatīvākajiem — [[Vācijas futbola Bundeslīga 2009—10|2009.—2010. gada sezonā]] ar 22 vārtiem arī rezultatīvākais. Kluba sastāvā 2008.—2009. gada sezonā kļuva par Bundeslīgas čempionu. 2011. gadā pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. ''Manchester City'' sastāvā divas reizes kļuvis par Premjerlīgas čempionu (2011.—2012. un 2013.—2014. gada sezonās). 2015. gada augustā tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AS Roma|Roma]]''. {{dat|2018|3|3|5=bez}} Džeko guva savus 50 vārtus ''Roma'' sastāvā, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kas guvis 50 vārtus trijās no piecām Eiropas spēcīgākajām līgām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/03/05/50-again-edin-dzeko-reaches-unprecedented-goalscoring-milestone-after-roma-brace|title=Dzeko hits 50-goal mark in 3rd major European league|last=Min|first=90|website=Sports Illustrated|access-date=2021-08-15|language=en}}</ref> 2021. gada augustā Džeko pārcēlās uz ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' komandu.
Bosnijas un Hercegovinas izlasē debitējis 2007. gadā, pirms tam pārstāvējis jaunatnes izlases. Džeko kļuva par visu laiku labāko Bosnijas un Hercegovinas vārtu guvēju 2012. gada 7. septembrī, spēlē pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], gūstot ''hat-trick'', pārspējot [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]] un [[Elvirs Boličs|Elviru Boliču]]. 2018. gada 11. septembrī, spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], viņš aizvadīja savu 95. spēli Bosnijas un Hercegovinas izlasē, un apsteidza [[Emirs Spahičs|Emiru Spahiču]], kļūstot par valstsvienības spēlēm bagātāko spēlētāju. Viņa desmit gūtie vārti kvalifikācijas kampaņā palīdzēja viņa izlasei kvalificēties pirmajam starptautiskajam turnīram — [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694|title=Može li Džeko ispisati historiju kvalifikacija za SP? - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-30|archive-date=2018-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180630024924/https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694}}</ref>
== Klubu karjera ==
=== Agrīnā karjera ===
Džeko karjeru sāka [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]] klubā, spēlējot kā pussargs, no 2003. līdz 2005. gadam, taču, ar nelieliem panākumiem, spēlējot šajā pozīcijā. Viņš tika uzskatīts par pārāk garu un ar vājām tehniskajām spējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan|title=Džeko: 'Mislili su da sam balvan' — Nacional.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2014-10-20|archive-date=2012-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120622190135/http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan}}</ref><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edindzeko.com/|title=Edin Dzeko Official Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2008-12-13|archive-date=2008-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20081213002538/http://www.edindzeko.com/}}</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}</ref> Tomēr, Džeko toreizējais treneris, [[Jirži Plīšeks]], redzēja viņa potenciālu un, kad Plīšeks atgriezās mājās, viņš ieteica [[FK Teplice|Teplices]] klubam viņu nopirkt. "Željezničar" pieņēma piedāvājumu tikai 25 000 eiro apmērā par Džeko; viens no "Željezničar" direktoriem gadus vēlāk teica: "Mēs domājām, ka uzvarējām loterijā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2011/jan/05/edin-dzeko-transfer-manchester-city?CMP=twt_gu|title=Edin Dzeko move to Manchester City pits striker in 'my perfect league'|work=The Guardian|access-date=2024-08-20|date=2011-01-05|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref>
Džeko 2005. gadā tika izīrēts [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]] komandai, kur 15 spēlēs guva sešus vārtus. Vēlāk, tajā pašā gadā, viņš pārcēlās atpakaļ uz Teplices komandu un palika tur līdz 2007. gadam. Ar 13 vārtiem 30 spēlēs viņš bija [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas līgas]] otrs labākais vārtu guvējs [[2006.—2007. gada Čehijas futbola 1. līgas sezona|2006.—2007. gada sezonā]]. Pateicoties viņa sniegumam, [[VfL Wolfsburg]] galvenais treneris, [[Fēlikss Magats]], parakstīja līgumu ar viņu par 4 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html|title=HoustonRaja.Info: Edin Dzeko Potpisao Za Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111910/http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html}}</ref>
=== VfL Wolfsburg ===
[[Attēls:Edin Džeko.jpg|thumb|Džeko svin [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas]] titulu ar [[VfL Wolfsburg]]]]
Pēc pārcelšanās uz "Wolfsburg", Džeko pirmajās 11 spēlēs guva piecus vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles: ''Sportal'' viņu nosauca par labāko uzbrucēju 2007.—2008. gada [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonas pirmajā pusē. Savā pirmajā sezonā Vācijā, "Wolfsburg" ierindojās piektajā vietā, kvalificējoties [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] izcīņai nākamajā sezonā. Džeko [[2007.—2008. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2007.—2008. gada sezonu]] noslēdza ar astoņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, startējot 17 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007|title=Edin Dzeko Player Profile - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221333/http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007}}</ref>
Pēc tam, kad "Wolfsburg" 2008. gada jūlijā iegādājās citu Bosnijas izlases spēlētāju, [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]], Džeko sniegums ievērojami uzlabojās. [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas sezonas]] pirmajā pusē Džeko guva piecus vārtus un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles, bet pēc ziemas pārtraukuma pievienoja 21 vārtu guvumu un vēl trīs rezultatīvas piespēles. Šis pacēlums bija īpaši pamanāms komandas desmit uzvaru sērijā, no 7. februāra līdz 26. aprīlim, kurā viņš guva 11 vārtus un pievienoja rezultatīvu piespēli. 2009. gada maijā Džeko guva ''[[hat-trick]]'' pret [[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]], un to izdarīja vēlreiz, divas nedēļas vēlāk, pret [[Hannover 96]], kopumā 32 līgas mačos gūstot 26 vārtus un atdodot 10 rezultatīvas piespēles. Viņa vārtu skaits bija otrs labākais, aiz komandas biedra, [[Grafite]]s, ar kuru viņš izveidoja veiksmīgāko uzbrucēju duetu Bundeslīgas vēsturē;<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp|title=Bundesliga Matchday 26: Magic Triangles, a Bundesliga speciality - bundesliga.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-20|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220102230/http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven|title=Bundesliga Comment: Grafite And Dzeko - A Match Made In Heaven {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2022-05-10|archive-date=2022-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220510164528/https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven}}</ref> Misimovičs, komandas galvenais piespēļu nodrošinātājs, pats laboja ilgstošu Bundeslīgas rezultatīvo piespēļu rekordu, iesaistoties 20 vārtu guvumos,<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 34. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-11-30|archive-date=2016-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20161130141716/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html}}</ref> trijotnei kļūstot pazīstamai kā "''maģiskajam trīsstūrim''".<ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga|title=Wolfsburg's Brazilian striker Grafite scores superlative solo goal in 5-1 defeat of Bayern Munich {{!}} Sport {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-21|archive-date=2016-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161221065856/https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga}}</ref> "Wolfsburg" pirmo reizi kluba vēsturē sezonu noslēdza kā Bundeslīgas čempioni, ar divu punktu pārsvaru apsteidzot [[Minhenes "Bayern"]]; galvenais mačs bija savstarpējā tikšanās 26. spēļu dienā, kas noslēdzās ar 5:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html|title=VfL Wolfsburg - Bayern München 5:1, Bundesliga, Saison 2008/09, 26.Spieltag - Spielanalyse - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2018-07-31|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731121958/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen|title=Wolfsburg vs Bayern München - Germany Bundesliga Head to Head (H2H) Statistics and Match Preview - SoccerPunter.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-10|archive-date=2016-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20161210124314/http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen}}</ref> Džeko un Grafitem iespaidīgā izpildījumā katram gūstot pa diviem vārtiem.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Tajā brīdī "Wolfsburg", kas bija trešajā vietā kārtas sākumā, pirmo reizi ieguva vadību tabulā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 26. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-09|archive-date=2016-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20161209072517/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html}}</ref> un saglabāja pozīciju atlikušajā sezonas daļā, iegūstot titulu.<ref name=":2" />
[[2008.—2009. gada Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā Džeko divos mačos guva sešus vārtus, bet [[2008.—2009. gada UEFA kausa sezona|UEFA kausa]] izcīņā, astoņos mačos — četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Pateicoties šim sniegumam, viņam tika piešķirta Bundeslīgas ''Gada futbolista'' balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html|title=FIFA.com - Dzeko may stay at Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-06-11|archive-date=2012-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20121112142659/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html}}</ref> Neskatoties uz interesi no [[AC Milan|A.C. Milan]] puses, Džeko nolēma palikt, pagarinot līgumu līdz 2013. gada jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html|title=Sky Sports {{!}} Football {{!}} News {{!}} Dzeko delight at new deal|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-08-05|archive-date=2009-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805081524/http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html}}</ref>
Savus pirmos vārtus [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] viņš guva 2009. gada 30. septembrī, pret [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], zaudējot [[Old Trafford]] laukumā, ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8278799.stm|title=Man Utd 2-1 Wolfsburg|access-date=2024-08-23|date=2009-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp|title=Man Utd 2 - 1 Wolfsburg: Giggs rolls back the years to hound out German champions Wolfsburg - Scotsman.com Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2011-06-17|archive-date=2011-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20110617072217/http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp}}</ref> Viņš bija viens no 30 spēlētājiem, kuri tika nominēti [[2009. gada Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory|title=Man United 2-1 Wolfsburg: Carrick Seals Hard-Fought Victory - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-10-04|archive-date=2009-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20091004025111/http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory}}</ref> Viņš bija Bundeslīgas rezultatīvākais spēlētājs [[2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2009.—2010. gada sezonā]], ar 22 vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074|title=Edin Džeko najbolji strijelac Bundeslige! - Klix.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2020-10-29|archive-date=2020-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201029185953/https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074}}</ref>
2010. gada 28. augustā Džeko kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju "Wolfsburg" kluba vēsturē, ar 59 vārtiem 96 spēlēs, apsteidzot [[Djego Klimovičs|Djego Klimoviču]], kurš guva 57 vārtus 149 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069|title=D�eko najbolji strijelac u historiji Wolfsburga - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2010-12-02|archive-date=2010-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20101202172904/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069}}</ref> [[2010.—2011. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2010.—2011. gada Bundeslīgas]] sezonas ziemas pārtraukuma posmā, Džeko 17 mačos bija guvis 10 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html|title=Manchester City transfer news: City agree £27m fee for Wolfsburg striker Edin Dzeko - News - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2014-05-13|archive-date=2014-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20140513011148/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html}}</ref>
=== Manchester City ===
Pēc lielām spekulācijām, [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] galvenais treneris, [[Roberto Mančīni]], 2011. gada 3. janvārī apstiprināja, ka ar "Wolfsburg" par Džeko tika panākta vienošanās par maksu 27 miljonu mārciņu (32 miljonu eiro) apmērā, kas bija otrs lielākais "City" transfērs, pēc [[Robinju]] 32,5 miljonu mārciņu (42,5 miljonu eiro) pārejas no [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], 2008. gadā. Transfēra maksa tobrīd bija sestā augstākā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091|title=Shine on you, crazy diamond - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-11-03|archive-date=2011-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20111103200844/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091}}</ref> Tāpat, summa pārspēja Bundeslīgas rekordu, pārejas maksas ziņā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm|title=Džeko nadmašio Gomeza - SportSport.ba {{!}} INO FUDBAL|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112023757/http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm}}</ref> Bosnijas rekordu, kā arī jebkura spēlētāja, no [[:en:Former Yugoslavia|bijušās Dienvidslāvijas]], tajā laikā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html|title=Džeko je kralj transfera SFRJ {{!}} Mondo|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2012-09-24|archive-date=2012-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20120924154524/http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262|title=SPORT CENTAR {{!}}{{!}} smiješ da znaš sve o sportu {{!}}{{!}} Džeko je budućnost, zaboravite Balotellija i Adebayora|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112015459/http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081|title=D�eko gledao City protiv Leicestera sa �alom oko vrata - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235345/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081}}</ref> Iepriekšējais bijušās Dienvidslāvijas rekords pastāvēja vairāk nekā desmit gadus — pārejas maksa, kuru Madrides "Real" 1999. gadā samaksāja [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] par [[Elvirs Baljičs|Elviru Baljiču]] (26 miljoni eiro).<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://san.ba/index.php?id=15959|title=Džeko jači od Baljića, Kodre i Salihamidžića|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221009/http://san.ba/index.php?id=15959}}</ref> 2014. gada augustā viņš parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar klubu, pagarinot līgumu līdz 2018. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City|title=Edin Dzeko signs new four year contract at Manchester City FC - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2016-03-07|archive-date=2016-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307082658/http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City}}</ref>
==== 2010.—11. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko FA Cup.jpg|thumb|Džeko kopā ar [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] svin uzvaru [[2010.—2011. gada FA kauss|FA kausa]] izcīņā]]
Pēc medicīniskās pārbaudes Londonā, viņš 5. janvārī devās uz Mančestru, un 7. janvārī Džeko tika apstiprināts par Manchester "City" spēlētāju, noslēdzot ar klubu četrarpus gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/9336604.stm|title=Man City complete Dzeko signing|access-date=2024-08-27|date=2011-01-07|language=en}}</ref>
Viņš debitēja klubā, 15. janvārī, ar 4:3 uzvarot [[Vulverhemptonas "Wanderers"]], kurā viņš palīdzēja [[Jaja Ture|Jajas Turē]] mača trešajā vārtu guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073|title=Edin D�eko asistirao u pobjedi Manchester Cityja - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-27|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235350/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073}}</ref> Džeko debitēja [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 2011. gada 30. janvārī, izlīdzinot rezultātu Manchester "City" ceturtās kārtas mačā, pret [[Notts County FC|Notts County]], kas noslēdzās neizšķirti, 1:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/9379084.stm|title=Notts County 1-1 Man City|access-date=2024-08-27|date=2011-01-30|language=en}}</ref> Pārspēlē, 20. februārī, Džeko vēlreiz guva vārtus, palīdzot Mančestras "City" iekļūt nākamajā kārtā, uzvarot ar 5:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/20/manchester-city-notts-county-fa-cup|title=Patrick Vieira sets up Manchester City stroll against Notts County|work=The Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-20|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Džeko četrarpus minūšu laikā [[Mančestras pilsētas stadions|Etihad stadionā]], [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē, 2011. gada 24. februārī, guva divus vārtus, pret [[Saloniku "Aris"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/24/europa-league-manchester-city-aris-thessaloniki|title=Manchester City v Aris Thessaloniki — as it happened|last=Gardner|first=Alan|website=the Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-24|language=en}}</ref>
2011. gada 25. aprīlī Džeko guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus, pret [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]], [[Ewood Park]] laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&cc=5901|title=Report: Blackburn Rovers v Manchester City - Barclays Premier League - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2012-11-02|archive-date=2012-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102082311/http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&cc=5901}}</ref> Tie bija vienīgie vārti spēlē, Mančestras "City" uzvarā, ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html|title=Dzeko hopes for 'new beginning' {{!}} Sky Sports {{!}} Football {{!}} Premier League {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2011-04-27|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427025057/http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html}}</ref>
Viņa pēdējie vārti bija pret [[Bolton Wanderers F.C.|Boltonas "Wanderers"]], sezonas pēdējā kārtā, garantējot "City" trešo vietu [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]], apsteidzot [[Arsenal FC|Arsenal]], un automātisku kvalifikāciju [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/7458|title=Bolton v Man City, 2010/11 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-08-29|language=en}}</ref>
2011. gada 14. maijā Džeko palika uz rezervistu soliņa, [[2011. gada FA kausa fināls|2011. gada FA kausa finālā]], Manchester "City" ar 1:0 pārspējot [[Stoke City F.C.|Stoke City]], izcīnot savu pirmo trofeju kopā ar klubu.<ref name=":8">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13346941|title=Man City 1-0 Stoke|work=BBC Sport|access-date=2024-08-29|date=2011-05-10|language=en}}</ref>
==== 2011.—12. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko city.jpg|left|thumb|321x321px|Džeko "City" komandas krāsās, 2011. gadā]]
Džeko sāka savu otro sezonu "City" komandā, gūstot komandas otros vārtus, [[FA Community Shield]], ar [[2011. gada FA Community Shield|2:3 zaudējot]] [[Manchester United FC|Mančestras "United"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx|title=Community Shield match report - Official Manchester United Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2018-01-11|archive-date=2018-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180111103258/http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx}}</ref> Savā trešajā tās sezonas [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] spēlē, Džeko pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]] guva četrus vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/aug/28/tottenham-hotspur-manchester-city-premier-league|title=Edin Dzeko hits four as Manchester City dismantle Tottenham Hotspur|work=The Guardian|access-date=2024-08-31|date=2011-08-28|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tajā spēlē Džeko laboja vēl vienu rekordu, kļūstot par pirmo Mančestras "City" spēlētāju, kurš vienā Premjerlīgas mačā guvis četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096|title=D�eko, budala�tine i krkani - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2011-10-16|archive-date=2011-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20111016152836/http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096}}</ref> Trīs spēlēs gūtie seši līgas vārti nodrošināja viņam Premjerlīgas augusta mēneša labākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/manchester-city-striker-edin-dzeko-3316451|title=Dzeko named Player of the Month|last=Football|first=Mirror|website=The Mirror|access-date=2024-08-31|date=2011-09-02|language=en}}</ref>
Pēc tam viņš guva dažus svarīgus vārtus, piemēram, pēc sitiena ar galvu, pret [[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]], kas nodrošināja "City" uzvaru ar 1:0, un palielināja pārsvaru pār titulēto sāncensi, Mančestras "United", līdz trīs punktiem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/16464615|title=Wigan 0-1 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-01-13|language=en}}</ref> un vārtus, kas Mančestras "City" [[2011.—2012. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]] izvirzīja vadībā pret [[FC Porto|Porto]], ar rezultātu 2:0, uzvarot ar 6:1, divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17037446|title=Manchester City 4-0 FC Porto (6-1 agg)|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-21|language=en}}</ref> Viņš arī guva vārtus ar galvu, pret "Blackburn Rovers", kas izvirzīja Manchester "City" vadībā ar 3:0, nodrošinot uzvaru, tādējādi saglabājot "City" nelielo divu punktu pārsvaru pār "Manchester United".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17093495|title=Manchester City 3-0 Blackburn|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-24|language=en}}</ref>
Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris [[Safets Sušičs]] mudināja Džeko pēc sezonas beigām pamest "City", spēļu trūkuma dēļ pamatsastāvā, kad par viņu izrādīja interesi tādas komandas kā [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] un [[Minhenes "Bayern"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/bosnia-boss-urges-dzeko-leave-man-city|title=Bosnia boss urges Dzeko to leave Man City|last=published|first=Nick Moore|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-08-31|date=2012-05-09|language=en}}</ref> Sezonas pēdējā kārtā Džeko 92. minūtē panāca izlīdzinājumu, bet 94. minūtē [[Serhio Agvero]] guva vārtus, ar 3:2 pārspējot [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]], un nodrošinot Premjerlīgas titulu, kas klubam bija pirmais 44 gadu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17973148|title=Manchester City 3-2 QPR|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-05-11|language=en}}</ref> Pēc viņa gūtajiem vārtiem, kas palīdzēja izcīnīt čempiontitulu, viņa 19. vārtu guvuma un 40. spēles visos turnīros, Džeko aģents noliedza ziņas, ka uzbrucējs pametīs "City", sakot, ka tās visas ir mediju spekulācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay|title=Dzeko plans City stay {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2015-07-25|archive-date=2015-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20150725021246/http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay}}</ref>
==== 2012.—13. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko kickoff.jpg|thumb|Vecie komandas biedri [[Serhio Agvero]], Edins Džeko un [[Davids Silva]]]]
Džeko jauno, [[2012.—2013. gada "Manchester City F.C." sezona|2012.—2013. gada sezonu]], sāka, izlīdzinot rezultātu pret [[Southampton FC|Southampton]], uzvarot ar 3:2. Viņš guva vēl vienus vārtus pret "Queens Park Rangers", pirmajās trīs spēlēs gūstot divus vārtus. Pēc tam viņš [[Santjago Bernabeu stadions|Santjago Bernabeu stadionā]] guva pirmos vārtus "City" [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] kampaņā, pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. 29. septembrī viņš vienu minūti pēc nākšanas uz maiņu guva vārtus, 87. minūtē, viesos, pret [[Fulham FC|Fulham]]. 20. oktobrī viņš devās spēlē no rezervistu soliņa, 79. minūtē, pēc minūtes gūstot vārtus. Spēles kompensācijas laika otrajā minūtē viņš guva otros vārtus, uzvarot [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich]]. 11. novembrī Džeko spēles beigās guva vēl vienus uzvaras vārtus, nākot uz maiņu, 88. minūtē, pret "Tottenham Hotspur".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/nov/11/manchester-city-tottenham-hotspur|title=Manchester City's Edin Dzeko sinks Tottenham Hotspur with late winner|work=The Guardian|access-date=2024-09-01|date=2012-11-11|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2012. gada 29. decembrī viņš guva divus vārtus pret [[Norwich City F.C.|Norwich City]], uzvarot ar 4:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20823176|title=Norwich 3-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-01|date=2012-12-28|language=en}}</ref>
Viņš sezonu pabeidza ar 14 vārtiem [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]] un 15 kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739|title=Edin Dzeko Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2014-05-21|archive-date=2014-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140521081254/http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739}}</ref>
==== 2013.—14. gada sezona ====
[[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013.—2014. gada Premjerlīgas sezonas]] atklāšanas kārtā, komandas jaunais galvenais treneris, [[Manuels Pellegrīni]], iekļāva Džeko starta sastāvā, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas "United"]], [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Savus pirmos vārtus viņš guva zaudējumā pret [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]], ar 3:2. Džeko guva savus 50. vārtus Anglijā, gūstot vienīgos vārtus spēlē pret [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]], 2013. gada 28. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html|title=Manchester City 1-0 Crystal Palace: Edin Dzeko scores winning goal at Etihad {{!}} Football News {{!}} ESPN.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2013-12-30|archive-date=2013-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230235416/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html}}</ref>
2014. gada 25. martā Džeko divreiz guva vārtus [[Mančestras derbijs|Mančestras derbijā]], uzvarā pret "Manchester United", ar 3:0. Viņa pirmie vārti tika gūti jau pēc 43 sekundēm, padarot tos par ātrākajiem, kas gūti [[Old Trafford]] laukumā, izbraukumā, Premjerlīgas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report|title=Manchester United 0 - 3 Manchester City Match report - 3/25/14 Premier League - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221056/http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report}}</ref> 27. aprīlī viņš guva "City" pirmos vārtus, pieveicot "Crystal Palace", ar 2:0, [[Selhērstas parka stadions|Selhurst Park]] laukumā, samazinot atstarpi no līgas līdervienības, "Liverpool", līdz trim punktiem, esot spēlei rezervē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html|title=Premier League - Toure stars as City beat Palace to close gap on Liverpool - Yahoo Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-08|archive-date=2014-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20140508031114/https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html}}</ref>
Viņš guva divus vārtus "City" spēlē pret [[Everton FC|Everton]], 3. maijā, palīdzot "City" uzvarēt ar 3:2 un pacelt klubu tabulas augšgalā, kad bija atlikuši divi mači.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27168536|title=Everton 2-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-05-02|language=en}}</ref> "City" sezonas priekšpēdējā spēlē, pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], Džeko guva divus vārtus otrajā puslaikā, kad "City" uzvarēja ar 4:0, nodrošinot, ka klubs tiks kronēts par čempioniem, pēdējā kārtā savā laukumā spēlējot neizšķirti pret [[West Ham United FC|West Ham United]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&cc=5901|title=Manchester City v Aston Villa live football scores {{!}} Soccer scores and live video {{!}} ESPNFC.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-09|archive-date=2014-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20140509234359/http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&cc=5901}}</ref>
==== 2014.—15. gada sezona ====
2014. gada 17. augustā Džeko asistēja [[Davids Silva|Davidam Silvam]], gūstot Mančestras "City" pirmos vārtus [[2014.—2015. gada "Manchester City F.C." sezona|2014.—2015. gada sezonā]], ar 2:0 uzvarot Ņūkāslas "United".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/man-city-striker-edin-dzeko-4067698|title=Man City striker Edin Dzeko proves why he's worth new five year deal in win at Newcastle|last=Anderson|first=David|website=The Mirror|access-date=2024-09-02|date=2014-08-17|language=en}}</ref> 20. augustā Džeko ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem, līdz 2018. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28873101|title=Manchester City striker Edin Dzeko signs four-year contract|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-08-20|language=en}}</ref>
24. septembrī Džeko guva savus pirmos divus vārtus sezonā, Mančestras "City" ar 7:0 sakaujot [[Šefīldas "Wednesday"|Sheffield Wednesday]], [[2014.—2015. gada Anglijas līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3|title=Manchester City v Sheff Weds: Match report - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310082633/http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3}}</ref> 27. septembrī viņš vēlreiz guva divus vārtus, Mančestras "City" izbraukumā, ar 4:2, uzvarot "Hull City", gūstot savus pirmos vārtus [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/29289927|title=Hull City 2-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-09-26|language=en}}</ref>
2015. gada 21. februārī Džeko noslēdza 15 maču sēriju bez gūtiem vārtiem, gūstot Mančestras "City" trešos vārtus, savā laukumā, ar 5:0 uzvarot Ņūkāslas "United".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31466682|title=Manchester City 5-0 Newcastle United|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-02-20|language=en}}</ref>
=== Roma ===
[[Attēls:CSKA-Roma18 (8).jpg|thumb|386x386px|Džeko [[AS Roma|Roma]] komandas sastāvā, 2018. gadā]]
Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām 2015. gada vasaras transfēru tirgū, Džeko 2015. gada 12. augustā oficiāli parakstīja līgumu ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandu [[AS Roma|Roma]], uz īri, par 4 miljoniem eiro, ar iespēju iegādāties par 11 miljoniem eiro, kas kļūtu obligāti pēc noteiktu, ar sniegumu saistītu mērķu, sasniegšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/33894658|title=Edin Dzeko: Roma sign Man City striker on season-long loan|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf|title=Operazioni di mercato Edin Džeko|access-date=2024. gada 2. septembrī|archive-date=2015. gada 5. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20151005042025/http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf}}</ref> Šīs klauzulas tika aktivizētas 2015. gada 1. oktobrī, padarot Džeko par pastāvīgu "Roma" biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/roma-dzeko-salah-falque-permanent/|title=Roma: Dzeko, Salah, Falque permanent - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-02|date=2015-10-01|language=en}}</ref>
==== 2015.—16. gada sezona ====
Viņš debitēja [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A sērijā]] desmit dienas pēc pārejas no Mančestras "City", spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760|title=Verona v Roma - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2021-01-09|archive-date=2021-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109203111/https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760}}</ref> un savā otrajā spēlē, 30. augustā, viņš guva uzvaras vārtus, 79. minūtē, [[Romas olimpiskais stadions|Stadio Olimpico]], ar 2:1 uzvarot pašreizējo čempioni, [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/edin-dzeko-on-target-as-roma-beat-juventus-1.2334215|title=Edin Dzeko on target as Roma beat Juventus|website=The Irish Times|access-date=2024-09-02|language=en}}</ref> 2016. gada 21. februārī viņš pirmoreiz guva divus vārtus spēlē, "Roma" komandas labā, gūstot pirmos un pēdējos vārtus, uzvarā pret [[Palermo FC|Palermo]], ar 5:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35623573|title=Roma 5-0 Palermo|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2016-02-21|language=en}}</ref>
==== 2016.—17. gada sezona ====
Pēc salīdzinoši neapmierinošās pirmās sezonas klubā, kurā Džeko "Roma" rindās guva tikai 8 vārtus A sērijā un 10 vārtus visos turnīros, viņš [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonu]] sāka ar 12 vārtiem 15 spēlēs, kopumā gūstot 17 vārtus 20 spēlēs, tādējādi atkārtojot tādu pašu sezonas sākumu, kāds bija [[Gabriels Batistuta|Gabrielam Batistutam]], kurā viņš ar "Roma" izcīnīja līgas titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/|title=Nikad bolje otvaranje sezone za Edina Džeku|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-11-27|archive-date=2018-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181127163914/https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/}}</ref> 2016. gada 24. novembrī viņš guva ''hat-trick'' Eiropas līgā, ar 4:1 uzvarot [[Plzeņas "Viktoria"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/24/internazionale-europa-league-hapoel-beer-sheva|title=Internazionale crash out after Ben Sahar winner for Hapoel Be’er Sheva|work=The Guardian|access-date=2024-09-03|date=2016-11-24|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2017. gada 16. februārī viņš arī guva ''hat-trick'', Eiropas līgas pirmajā spēlē, pret [[Villarreal CF|Villarreal]], kuru "Roma" uzvarēja ar 4:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/38998977|title=Europa League: Edin Dzeko hits hat-trick as Roma thrash Villarreal 4-0|work=BBC Sport|access-date=2024-09-03|date=2017-02-16|language=en}}</ref> 2017. gada 12. martā viņš kļuva par ceturto "Roma" spēlētāju, kurš sezonas laikā visos turnīros sasniedzis 30 vārtu robežu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma|title=30 Goals in a Season: Edin Dzeko joins illustrious company at Roma|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2017-09-24|archive-date=2017-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170924045158/http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma}}</ref>
2017. gada 1. aprīlī Džeko kļuva par pirmo "Roma" futbolistu, kurš visos turnīros sasniedzis 33 vārtus guvumus sezonā, pārspējot iepriekšējo [[Rodolfo Folks|Rodolfo Folka]] un [[Frančesko Toti]] abu kopīgo 32 vārtu rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know|title=Serie A Week 30: Did You Know? {{!}} Football Italia|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-10-04|archive-date=2018-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20181004021210/https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know}}</ref> Sezonu viņš noslēdza ar 39 vārtiem visos turnīros, no kuriem 29 vārti A sērijā padarīja viņu par tās sezonas ''[[:en:Capocannoniere|Capocannoniere]]'', kļūstot par pirmo bosniešu spēlētāju, kuram tas izdevies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/224183-sezona-iz-snova-pogledajte-svih-39-golova-edina-dzeke|title=SEZONA IZ SNOVA: Pogledajte svih 39 golova Edina Džeke|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-03|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8|title=Serie A: Roma's Edin Dzeko wins top scorer prize {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2019-02-15|archive-date=2019-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190215003511/https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8}}</ref>
==== 2017.—18. gada sezona ====
Džeko savu trešo sezonu Romas klubā sāka ar sešiem vārtiem pirmajās piecās līgas spēlēs. Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva 2017. gada 26. augustā, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], kur "Roma" zaudēja ar 1:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.quotidiano.net/sport/calcio/roma-inter-24f4889a|title=Roma-Inter 1-3, Icardi spegne i sogni giallorossi|website=Quotidiano Nazionale|access-date=2024-09-04|date=2017-08-26|language=it}}</ref> Nākamajās divās spēlēs viņš guva katrā pa diviem vārtiem, pret [[Hellas Verona FC|Verona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml|title=Serie A, Roma-Verona 3-0: doppietta Dzeko e Nainggolan - Sportmediaset|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2017-09-19|archive-date=2017-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170919045249/http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml}}</ref> un [[Benevento Calcio|Benevento]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/2017/09/20-31020044/serie_a_benevento-roma_0-4_dzeko_unaltra_doppietta|title=Serie A, Benevento-Roma 0-4: Dzeko, un'altra doppietta|website=corrieredellosport.it|access-date=2024-09-04|date=2017-09-20|language=it}}</ref> Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, atklājot rezultātu pret [[AC Milan|A.C. Milan]], 1. oktobrī, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot [[Sansiro|San Siro]] laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/sport/calcio/serie-a/2017/10/01/news/milan-roma_0-2_dzeko_e_florenzi-177078209/|title=Milan-Roma 0-2: Dzeko e Florenzi fanno sorridere Di Francesco|website=la Repubblica|access-date=2024-09-04|date=2017-10-01|language=it}}</ref>
9. oktobrī Džeko bija viens no 30 spēlētājiem, kuru Francijas laikraksts ''[[France Football]]'' izvirzīja [[2017. gada Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/De-bruyne-lewandowski-de-gea-kane-et-dzeko-font-aussi-partie-de-la-liste-des-30-nommes-au-ballon-d-or-france-football-2017/840875|title=Ballon d'Or 2017 : De Bruyne, Lewandowski, De Gea, Kane et Dzeko font aussi partie de la liste des 30 nommés au Ballon d'Or France Football 2017|website=L'Équipe|access-date=2024-09-04|language=fr}}</ref>
Pēc tam Džeko, 19. oktobrī, [[Stamford Bridge]] laukumā, guva divus vārtus pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]]. Spēle noslēdzās neizšķirti, 3:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html|title=UEFA Champions League - Chelsea-Roma - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701211951/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html}}</ref> Nākamā sezonas lielā spēle viņam bija pret [[SSC Napoli|Napoli]], kurā viņš guva divus vārtus un palīdzēja savai komandai izcīnīt uzvaru, ar 4:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/napoli_roma_diretta-3583881.html|title=Napoli-Roma 2-4: giallorossi da urlo, calato il poker al San Paolo. Di Francesco è terzo|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-04|date=2018-03-03|language=it}}</ref>
Džeko arī palīdzēja "Roma" sasniegt [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfinālu]], gūstot uzvaras vārtus pret [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/mar/13/roma-shakhtar-donetsk-champions-league-match-report|title=Edin Dzeko sends Roma through against Shakhtar and into last eight|work=The Guardian|access-date=2024-09-04|date=2018-03-13|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Džeko palīdzēja "Roma" kvalificēties [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|UEFA Čempionu līgas pusfinālam]], kas komandai bija pirmais, vairāk nekā 30 gadu laikā. Viņš guva vārtus abās ceturtdaļfināla spēlēs pret [[FC Barcelona|Barcelona]], kuru "Roma" uzvarēja, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.index.hr/sport/clanak/uzivo-roma-i-barca-otkrili-sastave-rakitic-na-olimpicu-od-prve-minute/1037786.aspx|title=ROMA SRUŠILA BARCELONU ZA POLUFINALE LP-a Džeko najzaslužniji za senzaciju|website=www.index.hr|access-date=2024-09-04|language=hr}}</ref> Pusfinālā Džeko guva vārtus abās spēlēs, taču ar to nebija pietiekami, kad "Roma" ar 6:7, divu spēļu summā, izslēdza [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/|title=Liverpool lose 4-2 to Roma, advance to Champions League final on aggregate amid controversial referee decisions - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-03|archive-date=2018-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180503144327/https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/}}</ref>
Džeko sezonu noslēdza ar 24 vārtiem, no kuriem 16 guva A sērijā, padarot viņu par kluba labāko vārtu guvēju līgā un kopvērtējumā ieņemot dalītu sesto vietu. Viņš arī guva 8 vārtus Čempionu līgā, kas nozīmēja, ka viņš bija sacensību piektais labākais vārtu guvējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471|title=U Romi nisu zadovoljni: Džeko i Under su jedini sigurni - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-27|archive-date=2018-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180527201432/https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471}}</ref>
==== 2018.—19. gada sezona ====
Džeko savu ceturto sezonu "Roma" komandā sāka, 19. augustā gūstot uzvaras vārtus, izbraukumā, pret [[Torino FC|Torino]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/torino_roma_diretta_risultato_finale_live_dzeko_belotti_campionato-3921564.html|title=Torino-Roma 0-1: Dzeko regala i primi tre punti della stagione|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-05|date=2018-08-19|language=it}}</ref> Savu pirmo UEFA Čempionu līgas ''hat-trick'' Džeko guva 2. oktobrī, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], pret [[Plzeņas "Viktoria"]]. Viņš kļuva par pirmo bosnieti, kurš guvis ''hat-trick'' Eiropas augstākajā klubu konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995|title=To je naš Dijamant: Džeko prvi igrač iz BiH koji je postigao hat-trick u Ligi prvaka - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042334/https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995}}</ref>
2019. gada 13. aprīlī Džeko 68. minūtē guva savus 8. vārtus līgā, pret [[Udinese Calcio|Udinese]], gūstot uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403|title=Edin Džeko vodi Romu ka Ligi prvaka! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042333/https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403}}</ref> Viņš guva savus 9. līgas vārtus "Roma" komandā 2019. gada 12. maijā, spēles kompensācijas laika 3. minūtē, ar 2:0 mājās uzvarot līgas čempioni, [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-pogodio-i-asistirao-u-pobjedi-rome-nad-juventusom-pjanic-izvizdan-na-olimpicu/190512095|title=Džeko pogodio i asistirao u pobjedi Rome nad Juventusom, Pjanić izviždan na Olimpicu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref>
==== 2019.—20. gada sezona ====
[[2019.—2020. gada "AS Roma" sezona|2019.—2020.]] gada pirmssezonas laikā, Džeko, 2019. gada 16. augustā, pagarināja līgumu ar "Roma" līdz 2022. gada jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/zvanicno-edin-dzeko-produzio-ugovor-s-romom-do-2022-godine/190816132|title=Zvanično: Edin Džeko produžio ugovor s Romom do 2022. godine|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> Viņš guva savus pirmos oficiālos vārtus kluba labā jaunajā sezonā 2019. gada 25. augustā, savā laukumā spēlējot neizšķirti, 3:3, pret [[Genoa CFC|Genoa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/sjajan-pogodak-dzeke-na-otvaranju-sezone-nedovoljan-za-rominu-pobjedu/190825088|title=Sjajan pogodak Džeke na otvaranju sezone nedovoljan za Rominu pobjedu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> 2019. gada 22. septembrī Džeko guva vārtus 93. minūtē "Roma" komandas uzvarā, ar 1:2, izbraukumā, pār [[Bologna FC 1909|Bologna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295|title=Nevjerovatni Edin Džeko u 93. minuti rastužio Sinišu Mihajlovića - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-09-22|archive-date=2019-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190922150347/https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295}}</ref>
Spēlē pret [[Cagliari Calcio|Cagliari]], 2019. gada 6. oktobrī, Džeko salauza [[Vaiga kauls|vaigu kaulu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-slomio-jagodicnu-kost-propusta-utakmice-zmajeva-protiv-finske-i-grcke/191006057|title=Džeko slomio jagodičnu kost, propušta utakmice Zmajeva protiv Finske i Grčke|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> kad bija nepieciešama [[Ķirurģija|operācija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-uspjesno-operisan-u-rimu-u-lice-mu-ugradjena-plocica/191007115|title=Edin Džeko uspješno operisan u Rimu, u lice mu ugrađena pločica|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> un pēc tam jāvalkā aizsargmaska, dažās no pirmajām spēlēm, pēc atveseļošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-se-kao-zorro-sa-zastitnom-maskom-prikljucio-treninzima-rome/191017091|title=Edin Džeko se kao Zorro sa zaštitnom maskom priključio treninzima Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> 2019. gada 27. oktobrī viņš guva savus 5. vārtus sezonā "Roma" komandā, klubam uzvarot mājās, līgas spēlē, pret [[AC Milan|Milan]], ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716|title=Džeko i Zaniolo pogađali, AS Roma pobijedila AC Milan - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2020-07-30|archive-date=2020-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20200730224608/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716}}</ref> Džeko ar vārtu guvumu [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē, pret [[Wolfsberger AC|Wolfsberger]], 2019. gada 12. decembrī, kurā "Roma" nospēlēja neizšķirti, 2:2, palīdzēja savai komandai kvalificēties [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]s astotdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-odveo-romu-u-sesnaestinu-finala-basaksehir-sokantno-izbacio-gladbach-u-90-minuti/191212151|title=Džeko odveo Romu u šesnaestinu finala, Bašakšehir šokantno izbacio Gladbach u 90. minuti|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref>
Viņš aizvadīja 200. spēli klubā, "Roma" komandas līgas spēlē, mājās, ar 3:1 uzvarot [[S.P.A.L.]], 2019. gada 15. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-uspjesan-u-jubilarnoj-utakmici-dobra-partija-i-izboren-penal-u-pobjedi-rome/191215084|title=Džeko uspješan u jubilarnoj utakmici: Dobra partija i izboren penal u pobjedi Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref>
=== Milānas "Inter" ===
2021. gada 14. augustā Džeko pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] klubam [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], taču, bez oficiāli iepazīstināšanas, viņš aizvadīja [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret Ukrainas klubu, [[Kijivas "Dinamo"]], tiekot iekļautam sākumsastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html|title=Inter v Dynamo Kyiv line-ups {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815050301/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html}}</ref> gūstot savas komandas otros vārtus, mājās, uzvarot ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html|title=Barella, Dzeko, Sensi on target as Inter beat Dynamo Kyiv 3-0 {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815044932/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā, "Inter" paziņoja, ka viņš ir parakstījis divu gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html|title=Edin Dzeko signs for Inter {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815045635/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html}}</ref> Savus pirmos vārtus līgā kluba labā viņš guva uzvarā pret "Genoa", ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html|title=Edin Dzeko on target as champions Inter Milan impress in opening day win over Genoa {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-21|archive-date=2021-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210821224956/https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html}}</ref>
2023. gada 4. janvārī Džeko guva vienīgos vārtus mačā pret čempionāta līderi, "Napoli", sagādājot viņiem pirmo neveiksmi līgā, [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1|title=Napoli no longer invincible! Dzeko fires Inter to vital win over previously unbeaten Serie A leaders {{!}} Goal.com US|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105025808/https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1}}</ref> Četrpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus [[2022. gada Itālijas Superkauss futbolā|2022. gada ''Supercoppa Italiana'']], uzvarā pret "Milan", ar 3:0, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/supercoppa-italiana-milan-0-3-inter-dominant-derby-della-madonnina/|title=Supercoppa Italiana {{!}} Milan 0-3 Inter: Dominant Derby della Madonnina - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match|title=EDIN DZEKO È L’EA SPORTS MAN OF THE MATCH {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|archive-date=2023-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230118214437/https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match}}</ref> ar šiem vārtiem viņš kļuva par sacensību vecāko vārtu guvēju (36 gadi un 307 dienas), pārspējot iepriekšējo rekordu, ko [[2020. gada Itālijas Superkauss futbolā|2020. gadā]] uzstādīja [[Krištianu Ronaldu]] (35 gadi un 350 dienas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html|title='I'll turn 22 soon!' — Dzeko still feeling young after inspiring Inter to silverware|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-19|archive-date=2023-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119011716/https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html}}</ref>
2023. gada 10. maijā Džeko guva vārtus [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]], ar 2:0 uzvarot "Milan", un 37 gadu un 54 dienu vecumā viņš kļuva par otro vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgas pusfinālā, pēc [[Raiens Gigss|Raiena Gigsa]] (37 gadi un 148 dienas, 2011. gada aprīlī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportzpoint.com/football/inter-striker-edin-dzeko-rolls-back-years-becoming-the-second-oldest-goalscorer-in-uefa-champions-league-semi-finals|title=Inter striker Edin Dzeko rolls back years becoming the second oldest goalscorer in UEFA Champions League semi-finals|last=Mukhopadhyay|first=Avignyan|website=sportzpoint.com|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref> 2023. gada 3. jūnijā Džeko aizvadīja savu 100. spēli "Inter" klubā, visos turnīros, A sērijas pēdējā kārtā, izbraukumā, ar 1:0 pārspējot [[Torino FC|Torino]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/|title=Torino 0-1 Inter: Brozovic strike sees Nerazzurri warm up for Champions League final in style|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-06-03|archive-date=2023-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230603182637/https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/}}</ref> 10. jūnijā viņš tika iekļauts starta vienpadsmitniekā, [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]], pret savu bijušo komandu, "Manchester City".<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2037765--man-city-vs-inter/|title=History: Man City 1-0 Inter: UEFA Champions League 2022/23 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref> Džeko 57. minūtē nomainīja [[Romelu Lukaku]].<ref name=":5" /> Galu galā, "City", [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]], [[Stambula|Stambulā]], ar 1:0 pārspēja "Inter", triumfējot Čempionu līgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-06|date=2023-06-09|language=en}}</ref>
Vēlāk, tajā pašā mēnesī, tika apstiprināts, ka Džeko pametīs klubu pēc tajā divām pavadītām sezonām, kuru laikā viņš visos turnīros izcīnīja četras trofejas, guva 31 vārtus un asistēja vēl 15 vārtu guvumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/edin-dzeko-farewell-inter|title=Dzeko says goodbye to Inter: thanks for everything Edin! {{!}} Inter.it|website=www.inter.it|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref>
=== Fenerbahçe ===
2023. gada 22. jūnijā [[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]] komanda [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] paziņoja, ka Džeko ieradās Stambulā, lai pabeigtu pāreju uz Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/edin-dzeko-istanbul-da|title=Edin Dzeko İstanbul’da - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Tajā pašā dienā viņš parakstīja divu gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1161415|title=Edin Dzeko transferinin sonuçlanması hk|website=kap.org.tr|access-date=2024. gada 6. septembrī|language=turku}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/ailemize-hos-geldin-edin-dzeko|title=Ailemize hoş geldin Edin Dzeko - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Mēnesi vēlāk, 26. jūlijā, viņš debitēja klubā kā kapteinis, gūstot vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles, [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā, ar 5:0 pārspējot [[Kišiņevas "Zimbru"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/match/2038670/|title=History: Fenerbahçe 5-0 Zimbru {{!}} UEFA Conference League 2023/24|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref>
13. augustā viņš debitēja Turcijas Superlīgā, pret [[Gaziantep FK|Gaziantep]], [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]], gūstot abus vārtus, "Fenerbahce" uzvarā, ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/8/fenerbahcemiz-trendyol-super-lig-e-galibiyetle-basladi|title=Fenerbahçemiz Trendyol Süper Lig’e galibiyetle başladı - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> 29. oktobrī viņš guva savu pirmo ''hat-trick'' Turcijas Superlīgā, izbraukumā, ar 5:0 uzvarot [[Pendikspor]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtspor.com.tr/haber/futbol/trendyol-super-lig/edin-dzeko-12-yil-sonra-hat-trick-yapti-283262|title=Edin Dzeko 12 yıl sonra "hat-trick" yaptı - TRT Spor|last=TRTSpor|website=TRTSpor|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Savu debijas sezonu viņš noslēdza kā "Fenerbahçe" rezultatīvākais spēlētājs, ar 21 vārtu guvumu, ieņemot otro vietu līgā, tūlīt aiz [[Mauro Ikardi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=821|title=Trendyol Süper Lig Gol Krallığı TFF|website=www.tff.org|access-date=2024-09-06}}</ref>
== Starptautiskā karjera ==
[[Attēls:20150331 2219 AUT BIH 2704.jpg|thumb|265x265px|Džeko [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]] izlasē, 2015. gadā]]
Pirmo spēli Džeko savā valstsvienībā aizvadīja [[Bosnijas un Hercegovinas U-19 futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas U-19 izlasē]]. Viņš arī bija daļa no [[Bosnijas un Hercegovinas U-21 futbola izlase|U-21 izlases]], kura 2007. gadā spēlēja izslēgšanas spēlēs, [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|UEFA Eiropas U-21 čempionātā]], kuru rīkoja Nīderlande. Bosnijas pirmās spēles tajās sacensībās bija pret [[Armēnijas U-21 futbola izlase|Armēnijas U-21]] izlasi un [[Norvēģijas U-21 futbola izlase|Norvēģijas U-21]] izlasi. Viņi ar 3:2 pieveica Armēniju un nospēlēja neizšķirti ar Norvēģiju, 1:1, kvalificējoties izslēgšanas spēlēm, pret [[Čehijas U-21 futbola izlase|Čehijas U-21]] izlasi. Pirmajā spēlē Bosnija zaudēja ar 2:1; otrā spēle noslēdzās neizšķirti, 1:1. Džeko turnīrā guva vienus vārtus.
Viņš debitēja pieaugušo izlasē, spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], 2007. gada 2. jūnijā. Spēlētājam tā bija neaizmirstamā debija, kad viņš guva vārtus pirmā puslaika kompensācijas laikā. Vārti izlīdzināja rezultātu, 2:2, un Bosnija izcīnīja uzvaru, ar 3:2.<ref name=":6" />
2009. gada 28. martā Bosnijas [[sporta komentētājs]] [[Marjans Mijajlovičs]] Džeko nosauca par "Bosnijas dimantu", spēlē pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Genka|Genkā]], kurā viņš guva ievērojamus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU|title=YouTube - Edin Dzeko beautiful goal against Belgium|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2011-01-13|archive-date=2011-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20110113152937/http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU}}</ref>
Viņš guva deviņus vārtus [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un bija otrs rezultatīvākais 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (UEFA)|Eiropas zonā]], vienādi ar [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] futbolistu, [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]], atpaliekot no grieķu uzbrucēja [[Teofanis Geks|Teofana Geka]] 10 gūtajiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2010 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124846/https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/}}</ref>
2012. gada 8. septembrī, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 8:1, Džeko guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' valstsvienības rindās un vienlaikus ar 24 vārtiem kļuva par labāko vārtu guvēju Bosnijas un Hercegovinas izlases vēsturē. Rekords iepriekš piederēja [[Elvirs Boličs|Elviram Boličam]], kurš guva 22 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450|title=Džeko hat-trickom ostavio Misimovića i Bolića iza sebe - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003220945/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450}}</ref>
Džeko [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu noslēdza kā otrs rezultatīvākais spēlētājs, ar desmit vārtiem, Bosnijai un Hercegovinai kvalificējoties pirmajam lielajam turnīram tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2014 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124847/https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/}}</ref>
2014. gada jūnijā Džeko tika iekļauts Bosnijas izlasē, dalībai [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bosnia-and-herzegovina/10810419/Bosnia-Herzegovina-World-Cup-2014-squad.html|title=Bosnia-Herzegovina World Cup 2014 squad|website=The Telegraph|access-date=2024-09-07|date=2014-06-02|language=en}}</ref> Viņš debitēja komandas grupas atklāšanas mačā, [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]], piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Argentina-Bosnia and Herzegovina - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-26|archive-date=2014-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20140626045111/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html}}</ref> 25. jūnijā, kad komanda jau bija izstājusies no tālākas cīņas, pēdējā grupas spēlē, pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]], Džeko guva vārtus, palīdzot Bosnijai un Hercegovinai izcīnīt pirmo [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Bosnia and Herzegovina-Iran - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-27|archive-date=2017-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170425033531/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html}}</ref>
Augustā, pēc [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]] aiziešanas no valstsvienības, galvenais treneris, [[Safets Sušičs]], iecēla Džeko par jauno [[Kapteinis (futbols)|kapteini]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/novi-kapiten-edin-dzeko-ovo-je-velika-cast-i-obaveza/140808102|title=Novi kapiten Edin Džeko: Ovo je velika čast i obaveza|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-07|language=hr}}</ref>
2015. gada 28. martā Džeko guva savu otro ''hat-trick'' izlasē, gūstot visus vārtus, ar 3:0 izbraukumā pārspējot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] turnīrā, kas bija komandas pirmā uzvara piecās kvalifikācijas kampaņas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8003ced229-b44f2dcf0569-1000--dzeko-and-lulic-combine-as-bosnians-sink-andorra/|title=Džeko and Lulić combine as Bosnians sink Andorra|website=UEFA|access-date=2024. gada 7. septembrī}}</ref>
2016. gada 13. novembrī Džeko, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], izcēlās strīds ar grieķu spēlētāju, [[Kirjaks Papadopuloss|Kirjaku Papadopulosu]], kurā viņš, mēģinot iegūt bumbu, novilka [[Sokratis Papastatopuls|Sokrata Papastatopulosa]] šortus. Pēc turpmākās abu komandu saķeršanās, no laukuma tika noraidīti gan Džeko, gan Papadopuloss. Tā bija viņa pirmā sarkanā kartīte izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/14/edin-dzeko-sent-off-pulling-shorts-down-bosnia-greece-world-cup-qualifier|title=Edin Dzeko sent off for pulling player’s shorts down in Bosnia World Cup qualifier|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2016-11-14|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en}}</ref>
2017. gada 28. martā Džeko kļuva par pirmo bosniešu spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/219660-edin-dzeko-zabio-50-golova-protiv-26-reprezentacija|title=EDIN DŽEKO zabio 50 golova protiv 26 reprezentacija|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-07|language=bs}}</ref>
2019. gada 23. martā viņš aizvadīja savu 100. spēli Bosnijas izlasē, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2020 kvalifikācijas]] turnīrā, ar 2:1 uzvarot [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391|title=Svečanost prije utakmice: Edin Džeko dobio poklon za 100. utakmicu u dresu BiH! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2019-03-23|archive-date=2019-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323220554/https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391}}</ref>
2023. gada 8. septembrī viņš guva savus 65. vārtus izlasē, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 2:1, [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2024 kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036403/|title=Bosnia and Herzegovina-Liechtenstein {{!}} European Qualifiers 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref>
== Spēles stils ==
Džeko ir slavens ar savām fiziskajām spējām, spēku un prasmi spēlēt "gaisā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997|title=How Edin Dzeko can spearhead Roma’s Serie A title bid {{!}} Squawka Football|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304173403/http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/edin-dzeko-is-unhappy-providing-manchester-city-s-plan-b-1.407044|title=Edin Dzeko is unhappy providing Manchester City's Plan B|last=Jolly|first=Richard|website=The National|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> Eksperti un galvenie treneri viņu uzskata par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā; viņš galvenokārt ir pazīstams ar savām vārtu gūšanas spējām, kuram ir tieksme ne tikai atdot daudz rezultatīvu piespēļu, bet arī gūt daudz vārtus.<ref name=":0" /> Viņš arī vienlīdz labi spēj izpildīt sitienus ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/|title=Breakthrough {{!}} The Rebirth of Edin Dzeko - Football Bloody Hell|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304172836/https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/}}</ref> Lai kur viņš spēlētu, viņš parādīja iespaidīgu vārtu gūšanas sniegumu, spēlējot galvenokārt kā [[Uzbrucējs (futbols)#Bombardieris|bombardieris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/comparing-conversion-rates-top-scorers-europes-top-five-leagues|title=Comparing the conversion rates of the top scorers in Europe's top five leagues|last=Badger|first=The Football|website=Planet Football|access-date=2024-09-07|date=2017-09-22|language=en}}</ref> Viņa bijušais "Roma" komandas galvenais treneris, [[Lučāno Spalleti]], savulaik raksturoja viņu kā "ideālu prototipu" bombardierim, norādot, ka viņš ir "spēcīgs, garš, savam augumam ātrs, kaujiniecisks, agresīvs un viņam ir laba tehnika".<ref name=":0" /> Jaunībā viņš spēlēja arī kā [[Pussargs (futbols)|pussargs]]<ref name=":0" /> un kā [[Pussargs (futbols)#"Spārna" spēlētājs|"spārna" spēlētājs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/42757/ten-questions-for-edin-dzeko-when-i-first-started-i-was-a-winger|title=Ten questions for Edin Dzeko: 'When I first started I was a winger!'|website=www.asroma.com|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref>
Laikā, kad viņš spēlēja Mančestras "City" komandā, viņš tika uzskatīts par "super-rezervistu" (''super-sub''), jo viņš guva daudzus svarīgus vārtus, nākot spēlē no rezervistu soliņa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1405626|title=Javier Hernandez and Edin Dzeko: What Makes a Great Super-Sub?|last=Lott|first=Greg|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> apzīmējums, kuru viņš pats vairākkārt noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/oct/21/edin-dzeko-manchester-city-west-bromwich|title=Edin Dzeko rejects 'super sub' tag after rescuing Manchester City|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2012-10-21|last=James|first=Stuart|issn=0261-3077|language=en}}</ref>
== Personīgā dzīve ==
Džeko dzimis [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas SR]], tolaik [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]], Midhata un Belmas Džeko ģimenē.<ref name=":7" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html|title=VfL Wolfsburg: Dzeko (9)|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2011-09-27|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927185935/http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html}}</ref> Viņš norādīja, ka viņa ģimene vienmēr atbalstījusi viņu visas karjeras laikā, īpaši viņa tēvs, kurš aizveda viņu uz treniņiem. Viņa tēvs arī profesionāli spēlēja Bosnijā un Hercegovinā. Džeko tiek uzskatīts par vietējo superzvaigzni Sarajevā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html|title=World Cup 2014: How the qualifying groups stand around the world - International - Football - The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2013-04-01|archive-date=2013-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20130401091722/http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html}}</ref>
Džeko bija seši gadi, kad sākās [[Sarajevas aplenkums]], kas ilga nākamos trīs gadus. Viņa ģimenes māja tika iznīcināta, un 15 ģimenes locekļiem bija jādzīvo viņa vecvecāku dzīvoklī, kura platība bija 35 kvadrātmetri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1421047/edin-dzeko-war-zone-champions-league-man-city/|title=I lived through horrific childhood to win Premier League and now eye Champions League glory|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}</ref> Viņš turpināja spēlēties ārā, [[Otoka (Sarajeva)|Otokas]] apkaimē; retā gadījumā, kad viņa māte aizliedza viņam spēlēties ārā, raķete vietējā futbola laukumā nogalināja vairākus bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20180501-bosnian-fans-dzeko-man-great-moments|title=For Bosnian fans, Dzeko is a man for great moments|website=France 24|access-date=2024-09-08|date=2018-04-30|language=en}}</ref>
Džeko runā [[Daudzvalodība|daudzās valodās]], brīvi runā piecās valodās: [[Bosniešu valoda|bosniešu]], [[Čehu valoda|čehu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Angļu valoda|angļu]] un [[Itāļu valoda|itāļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/engleska-liga-je-najjaca-na-svijetu-zelim-biti-najbolji/110108082|title="Engleska liga je najjača na svijetu, želim biti najbolji"|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/8255463/Manchester-City-striker-Edin-Dzeko-will-discover-there-are-pitfalls-to-posturing-as-a-man-of-the-people.html|title=Manchester City striker Edin Dzeko will discover there are pitfalls to posturing as a man of the people|website=The Telegraph|access-date=2024-09-08|date=2011-01-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot|title=Edin Dzeko's Man City photo shoot - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2011-09-06|archive-date=2011-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110906061659/http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot}}</ref> Viņš ir musulmanis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery|title=10 footballers you did not know were Muslim|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-11-09|archive-date=2020-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025812/https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery}}</ref> un viņam ir Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas [[dubultpilsonība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/edin-dzeko-trazio-i-dobio-hrvatsko-drzavljanstvo---685709.html|title=Edin Džeko tražio i dobio hrvatsko državljanstvo|website=Gol.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> Džeko norādīja, ka [[AC Milan|Milan]] vienmēr ir bijis viņa mīļākais klubs, lai gan divas sezonas viņš spēlēja pilsētas konkurentu klubā, [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], un [[Andrijs Ševčenko]] - viņa mīļākais spēlētājs. Savās mājās, Sarajevā, viņam joprojām ir "Milan" krekls ar 7. numuru (ko Ševčenko valkāja, spēlējot klubā) pie sienas, savā istabā.{{Nepieciešama atsauce}} Džeko ir bijušā valstsvienības spēlētāja un kapteiņa, [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]], brālēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html|title=Schalke-Trainer Felix Magath: Was läuft da mit Edin Dzekos Cousin? - FC Schalke 04 - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712041308/https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1366605-world-cup-qualifying-is-luck-finally-on-the-side-of-bosnia-and-herzegovina|title=World Cup Qualifying: Is Luck Finally on the Side of Bosnia and Herzegovina?|last=Tansey|first=Joe|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}</ref>
2009. gada novembrī Džeko kļuva par Bosnijas pirmo [[UNICEF]] vēstnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/media/media_51837.html|title=Bosnia and Herzegovina marks the 20th Anniversary of the Convention on the Rights of the Child {{!}} Press centre {{!}} UNICEF|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2017-10-02|archive-date=2017-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20171002165504/https://www.unicef.org/media/media_51837.html}}</ref> Kopš tā laika viņš ir apmeklējis skolas un bērnus savā mītnes valstī, ko skāris [[Bosnijas karš]]. 2012. gada 6. jūlijā Džeko tika uzņemts [[Sarajevas Universitāte|Sarajevas Universitātē]], lai studētu sportu un fizisko kultūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-upisao-fakultet-u-sarajevu/120706090|title=Edin Džeko upisao fakultet u Sarajevu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> 2018. gada 10. septembrī viņš to absolvēja, iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-diplomirao-na-studiju-menadzment-u-sportu/180910123|title=Edin Džeko diplomirao na studiju Menadžment u sportu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref>
Džeko kopš 2011. gada ir attiecībās ar modeli un aktrisi, [[Amra Silajdžiča|Amru Silajdžiču]], apprecoties ar viņu 2014. gadā. Viņiem ir trīs meitas un dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.ba/showbiz/edin-dzeko-i-amra-silajdzic-dobili-kcerku-1057167|title=Edin Džeko i Amra Silajdžić dobili kćerku|website=www.vecernji.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181|title=Edin Džeko dobio sina - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-15|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615135328/https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://story.hr/Celebrity/a243652/Amra-Dzeko-rodila-kcer-Hanu.html|title=SLAVLJE U OBITELJI NOGOMETAŠA: Najljepši bosanskohercegovački par dobio 4. dijete, otkrili i ime|website=story.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref>
== Sasniegumi ==
'''VfL Wolfsburg'''
* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2008—09<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/edin-deko/20588/|title=Bosnia and Herzegovina - E. Džeko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-09-08}}</ref>
'''Manchester City'''
* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011—12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013—14]]<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview|title=Edin Dzeko Profile, News & Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-05-17|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517232445/https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview}}</ref>
* [[FA kauss]]: 2010—11<ref name=":8" />
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26311649|title=Manchester City 3-1 Sunderland|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2014-02-28|language=en}}</ref>
* [[FA Community Shield]]: 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978|title=BBC Sport - Chelsea 2-3 Man City|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121002518/https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978}}</ref>
'''Inter Milan'''
* [[Coppa Italia]]: 2021—22, 2022—23<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/coppa-italia/2022-2023/fiorentina-v-inter-coppa-italia-final-live_sto9618209/story.shtml|title=Fiorentina 1-2 Inter Milan - Lautaro Martinez scores double as the Nerazzurri defend Coppa Italia|access-date=2024. gada 8. septembrī}}</ref>
* [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/italian-super-coppa/2022-2023/ac-milan-v-inter-milan-supercoppa-italiana-final-live_sto9324796/story.shtml|title=AC Milan 0-3 Inter Milan: Simone Inzaghi's side ease to Supercoppa win over rivals to defend title|access-date=2024. gada 8. septembrī}}</ref>
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}</ref>
'''Individuālie sasniegumi'''
* Bosnijas gada labākais sportists: 2009, 2018
* Bosnijas gada labākais futbolists: 2009, 2010, 2011<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849|title=Džekin hat-trick: Novi naslov "Idola nacije" - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111931/https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849}}</ref>
* [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs: 2009—10<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/bundesliga/statistik/torschuetzenkoenige/|title=Torschützenkönige|website=DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|access-date=2024-09-08|date=2014-02-13|language=de}}</ref>
* [[Itālijas Serie A]] labākais vārtu guvējs: 2016—17<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2016|title=Italian Serie A Scoring Stats, 2016-17 Season|website=ESPN|access-date=2024-09-08|language=en}}</ref>
* [[UEFA Čempionu līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2017—18 UEFA Champions League#Squad of the season|2017—18]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html|title=UEFA Champions League Squad of the Season - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-02|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602104547/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html}}</ref>
* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais vārtu guvējs: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/dzeko-top-europa-league-scorer/|title=Dzeko top Europa League scorer - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-08|date=2017-05-24|language=en}}</ref>
* [[UEFA Eiropas līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2020—21 UEFA Europa League#Squad of the season|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/|title=UEFA Europa League Squad of the Season 2020/21 {{!}} UEFA Europa League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603055033/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/}}</ref>
* Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2011. gada augusts<ref name=":10" />
* DFB-Pokal labākais vārtu guvējs: 2008—09<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/|title=How brilliant is Edin Džeko? {{!}} European Qualifiers {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2022-01-03|archive-date=2022-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220103155851/https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/}}</ref>
== Skatīt arī ==
* [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem izlasē]]
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.edindzeko.ba/}} {{bs ikona}} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150903002820/http://www.asroma.it/en/team/edin_deko A.S. Roma profils] {{en ikona}}
{{Portal bar|Cilvēki|Futbols}}
{{DEFAULTSORT:Dzzeko, Edins}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sarajevā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnieši]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Teplice spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]]
8pc3b4m6xm53wgoezws4t15r2zmuwny
Traķu rajona pašvaldība
0
206283
4451998
4445229
2026-04-08T16:52:10Z
Kikos
3705
/* Seņūnijas */
4451998
wikitext
text/x-wiki
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Traķu rajona pašvaldība
| native_name =
| image_skyline =Spindzius2008.jpg
| imagesize =
| image_caption = Spindžus ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}}
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Trakai in Lithuania.svg
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1207
| population_total = 35207
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint =
| latd =
| latm =
| lats =
| latNS =
| longd =
| longm =
| longs =
| longEW =
| seat_type = Centrs
| seat = [[Traķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 8
| p1 = [[Augštadvares seņūnija]]
| p2 = [[Grendaves seņūnija]]
| p3 = [[Lentvares seņūnija]]
| p4 = [[Onušķi seņūnija]]
| p5 = [[Palukņu seņūnija]]
| p6 = [[Rūdišķu seņūnija]]
| p7 = [[Seno Traķu seņūnija]]
| p8 = [[Traķu seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (53,0%)<br />[[poļi]] (33,2%)<br />[[krievi]] (8,5%)
| website = {{url|http://www.trakai.lt/}}|official_name=''Trakų rajono savivaldybė''|shield_size=75px|subdivision_type1=Apriņķis|subdivision_name1=[[Viļņas apriņķis]]}}
'''Traķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Trakų rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], vēsturiskajā [[Dzūkija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]], [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]], [[Viļņas pilsētas pašvaldība|Viļņas pilsētas]], [[Šaļčininku rajona pašvaldība|Šaļčininku rajona]], [[Varēnas rajona pašvaldība|Varēnas rajona]], [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona]], [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajona]] un [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona pašvaldībām]].
== Seņūnijas ==
{| class="wikitable sortable"
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Aukštadvares seņūnija]]
|[[Aukštadvare]]
|1963
|176,99
|–
|[[Aukštadvare]]
|76
|-
|[[Grendaves seņūnija]]
|[[Grendave]]
|504
|69,71
|–
|–
|19
|-
|[[Lentvares seņūnija]]
|[[Lentvare]]
|12812
|69,54
|[[Lentvare]]
|–
|23
|-
|[[Onušķes seņūnija]]
|[[Onušķe]]
|1438
|198,39
|–
|[[Onušķe]]
|49
|-
|[[Paluknes seņūnija]]
|[[Palukne]]
|1184
|134,26
|–
|–
|13
|-
|[[Rūdišķu seņūnija]]
|[[Rūdišķes]]
|3308
|285,58
|[[Rūdišķes]]
|–
|45
|-
|[[Seno Traķu seņūnija]]
|[[Senie Traķi]]
|2633
|73,31
|–
|–
|24
|-
|[[Traķu seņūnija]]
|[[Traķi]]
|8200
|199,58
|[[Traķi]]
|–
|92
|}
==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Trakzu}}
[[Kategorija:Traķu rajona pašvaldība| ]]
6cgg56wf3sg6h19bk0sq0j0ec96jmdp
Skodas rajona pašvaldība
0
207241
4451970
4442698
2026-04-08T15:19:05Z
Kikos
3705
/* Seņūnijas */
4451970
wikitext
text/x-wiki
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Skodas rajona pašvaldība
| official_name = ''Skuodo rajono savivaldybė''
| image_skyline =Barstyčiuakmuo1.jpg
| imagesize =
| image_caption = Barstīču akmens Poķes ciemā
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| image_map = Skuodas in Lithuania.svg
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| area_total_km2 = 911
| population_total = 14858
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint =
| latd =
| latm =
| lats =
| latNS =
| longd =
| longm =
| longs =
| longEW =
| seat_type = Centrs
| seat = [[Skoda]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 8
| p1 = [[Aleksandrijas seņūnija]] (ietilpst 20 ciemi)
| p2 = [[Barstīču seņūnija]] (ietilpst [[Barstīči|Barstīču]] miests un 11 ciemi)
| p3 = [[Īlaķu seņūnija]] (ietilpst [[Īlaķi|Īlaķu]] miests un 45 ciemi)
| p4 = [[Leņķimu seņūnija]] (ietilpst [[Leņķimi|Leņķimu]] miests un 16 ciemi)
| p5 = [[Mosēdes seņūnija]] (ietilpst [[Mosēde]]s miests un 27 ciemi)
| p6 = [[Notēnu seņūnija]] (ietilpst 18 ciemi)
| p7 = [[Skodas seņūnija]] (ietilpst 25 ciemi)
| p8 = [[Skodas pilsētas seņūnija]] (ietilpst [[Skoda]])
| p9 = [[Šaču seņūnija]] (ietilpst 15 ciemi)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,8%)
| website = {{url|http://www.skuodas.lt/}}
}}
'''Skodas rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Skuodo rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Rajona teritorija mūsdienās atrodas [[Žemaitija]]s novadā, bet līdz 13. gadsimta beigām ietilpa [[Kursa (valsts)|Kursā]], pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā. Pašvaldība robežojas ar [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajona]], [[Pluņģes rajona pašvaldība|Pluņģes rajona]] un [[Kretingas rajona pašvaldība|Kretingas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].
== Seņūnijas ==
{| class="wikitable sortable"
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
(2025)
!Platība
!Pilsēta
!Miests
!Ciemi
|-
|[[Aleksandrijas seņūnija]]
|[[Aleksandrija (Lietuva)|Aleksandrija]]
|1164
|96,48
|–
|–
|19
|-
|[[Barstīču seņūnija]]
|[[Barstīči]]
|675
|73,99
|–
|[[Barstīči]]
|11
|-
|[[Īlaķu seņūnija]]
|[[Īlaķi]]
|2308
|217,82
|–
|[[Īlaķi]]
|37
|-
|[[Leņķimu seņūnija]]
|[[Leņķimi]]
|742
|85,91
|–
|[[Leņķimi]]
|12
|-
|[[Mosēdes seņūnija]]
|[[Mosēde|Mosēda]]
|1900
|99,55
|–
|[[Mosēda]]
|23
|-
|[[Notēnu seņūnija]]
|[[Notēni]]
|763
|90,9
|–
|–
|15
|-
|Skodas pilsētas seņūnija
|[[Skoda]]
|5508
|7,57
|Skoda
|–
|–
|-
|[[Skodas seņūnija]]
|[[Skoda]]
|2320
|154,43
|–
|–
|23
|-
|[[Šatu seņūnija]]
|[[Šates]]
|870
|84,3
|–
|–
|13
|}
==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Skodas rajona pašvaldība| ]]
llocwpzui4bms5nvwewgyqv2w3dcz0g
Upes nēģis
0
210919
4451912
4361238
2026-04-08T12:58:41Z
Kikos
3705
/* Barošanās */
4451912
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| nosaukums = Upes nēģis
| platums = 240px
| attēls = Lampetra fluviatilis.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Cyclostomata
| klase_lv = Apaļmutnieki
| kārta = Petromyzontiformes
| kārta_lv = Nēģveidīgie
| dzimta = Petromyzontidae
| dzimta_lv = Nēģu dzimta
| ģints = Lampetra
| ģints_lv = Upes nēģi
| suga = Lampetra fluviatilis
| suga_lv = Upes nēģis
| suga_r = Upes nēģis
| binomial = Lampetra fluviatilis <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Upes nēģis''' (''Lampetra fluviatilis'') ir [[anadroma]] [[Apaļmutnieki|apaļmutnieku]] suga, kas jūrā dzīvo 1—3 gadus, tad dodas nārstot upēs.<ref name="ark">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/river-lamprey/lampetra-fluviatilis/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204183512/http://www.arkive.org/river-lamprey/lampetra-fluviatilis/ |archivedate={{dat|2013|02|04||bez}} }}</ref> [[Latvija]]s teritorijā sastopams visās lielākajās [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] ietekošajās upēs. Galvenās nēģu nārsta upes ir [[Salaca]], [[Gauja]], [[Irbe (upe)|Irbe]] un [[Venta]] un to pietekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/zivis/lampetra-fluviatilis-l/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121022061439/http://www.latvijasdaba.lv/zivis/lampetra-fluviatilis-l |archivedate={{dat|2012|10|22||bez}} }}</ref> Pagatavoti upes nēģi tiek uzskatīti par delikatesi.
== Morfoloģiskās īpašības ==
Aptuveni 51 cm garš čūskveida ķermenis bez zvīņām, nav vēdera un krūšu spuru. Mugurkaula vietā skrimšļa veidojums — [[muguras stiegra]] jeb [[Muguras stiegra|horda]], kuru sedz saistaudu apvalks. Viena nāss jeb ožas orgāna ārējā atvere. Par elpošanas sistēmu kalpo septiņi [[žaunas|žaunu]] maisu pāri ar daudzām krokām uz to iekšējās virsmas. Upes nēģim ir trīs [[acis]]: divas no tām izvietotas klasiski — katrā ķermeņa pusē galvas sānos, bet trešā atrodas galvas virspusē, apslēpta zem ādas. Tā gan nav īsti attīstījusies jeb ir palikusi aizmetņa stadijā, tāpēc tikai nedaudz spēj uztvert gaismas spilgtuma izmaiņas.<ref>''Latvijas padomju enciklopēdija'', 7.sējums, Rīga:Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 122.lpp.</ref>
== Barošanās ==
Nēģis piesūcas zivij ar piltuvveidīgo piesūcekni, ar ragvielas plātnītēm pārvīlē upura ādu un ievada brūcē īpašu [[dziedzeri|dziedzeru]], kas pēc uzbūves zināmā mērā līdzinās [[čūskas|čūsku]] indes dziedzeriem, izdalītu [[viela|vielu]]; tā neļauj sarecēt laupījuma asinīm, tādējādi atvieglojot to iesūkšanu mutē. Nēģis no upura izsūc visu, ko vien var: asinis, iekšējos orgānus, muskuļus. Ja neizdodas neko nomedīt, neatsakās arī no dažādu beigtu dzīvnieku audu sulām. Galvenokārt tas piesūcas [[brētliņas|brētliņām]], [[reņģes|reņģēm]] un [[Salaka (zivs)|salakām]], pirmkārt lēni peldošām, novārgušām.<ref name="piemers">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=83&what=35%2F |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160809212700/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=83# |archivedate={{dat|2016|08|09||bez}} }}</ref>
[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|thumb|214x214px|Upes nēģis [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ģerbonī]]
== Migrācija ==
Daļa upes nēģu sāk iepeldēt upēs jau vasarā. Nēģu [[Dzīvnieku migrācija|migrācijas]] maksimums Latvijas upēs parasti novērojams oktobrī un novembrī, taču nārsta migrācija turpinās visu ziemu un pavasarī līdz pat maijam. Novērota līdz 250 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums — 13 km diennaktī. Agrāk ieceļojošie nēģi dodas uz [[upe|upju augšteci]], ceļojuma laikā briedinot dzimumšūnas, bet pavasara migranti parasti paliek tuvāk lejtecei, jo ir jau jūrā paguvuši fizioloģiski pietiekami sagatavoties nārstam. Nārsta ceļojuma laikā tie nebarojas, izmanto jūrā uzkrātās [[tauki|tauku]] rezerves, tāpēc vairs nevajadzīgās zobveida plātnītes dzīvnieku mutē un uz mēles zaudē asumu un barības vads [[Atrofija|atrofējas]]. Cīnīdamies ar upes straumi un dažādiem dabiskiem un cilvēku radītiem šķēršļiem, nēģi pamazām novājē: kļūst vieglāki un arī īsāki. Toties palielinās dzīvnieku muguras spuras. Ķermeņa virspuse top tumšāka, pelēcīgi zaļos toņus nomaina iezilgani brūnzaļa krāsa. Uz vairošanās vietām nēģi ceļo tumšās bezmēness naktīs. Gaišajā diennakts periodā viņi uzturas zem akmeņiem un pārkareniem krastiem.<ref name="piemers" />
== Nārstošana ==
[[Dzimumgatavība]] iestājas 4—7 gadu vecumā, dzīvniekam sasniedzot 23—46 cm garumu. Upes nēģi nārsto [[straujtecēs]], bet izvēlas gultni ar smalkāku substrātu, kas klāts ar oļiem un granti. Nārsta periodā nēģi pārstāj vairīties no gaismas. Nēģu [[tēviņš]] attīra no dūņu aplikumiem izraudzīto nārsta vietu un, ar mutes piesūcekņa palīdzību pārvietojot akmentiņus, veido upes gultnē iegarenu dobīti — ligzdu, ko [[mātīte]] pēc tam padziļina. Kad ligzda gatava, mātīte piesūcas pie iedobītes malas tā, lai galva būtu vērsta pret straumi, bet tēviņš piesūcas mātītes galvai un apvijas tās ķermenim. Ar vienu mātīti nārsto 1—6 tēviņi. Katra upes nēģu mātīte iznērš ne mazāk kā 15 tūkstošus sīku (aptuveni 1 mm) [[ikri|ikru]], kuri pielīp pie smilšu graudiņiem un oļiem. Nārsto vienreiz mūžā, jo migrācija, ligzdas būvēšana un ikru nēršana prasa no nēģiem maksimālu spēku atdevi, tādēļ pēc nārsta viņi aptuveni divu nedēļu laikā iet bojā. Nēģi lielākoties nārsto tajās upēs, kurās aizritējusi viņu bērnība. Pagaidām vēl droši nav zināms, kā nēģi atrod tieši savas upes. Viena no versijām — ar [[oža]]s palīdzību.<ref name="ark" />
== Attīstība ==
Ikru attīstība ilgst 6—17 dienas. No tiem izšķiļas 3—4 mm gari iedzelteni [[kāpurs|kāpuriņi]]. Kāpuri 3—7 dienas pēc izšķilšanās ir mazkustīgi. Kad izaug vismaz 0,5 cm gari, tie uzturas upes seklākajās vietās, ierakušies gruntī, gar krastu un sēkļos, kur upes gultne smilšaina un ar organiska materiāla ([[dūņas|dūņu]] un [[Detrīts|detrīta]]) piejaukumu un sāk intensīvi baroties ar sīkām dzīvu un atmirstošu augu daļiņām. Kāpuri ir akli, acis tiem paslēptas zem ādas, tik tikko samanāmas. Mutes forma ir nevis apaļa, bet stūrainas spraugas veidā, ragvielas zobu nav. Trīsstūrainas žaunu atveres atrodas īpašās sānu rievās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.helcom.fi/environment2/biodiv/endangered/Fish/en_GB/Lampetra_fluviatilis/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130404090208/http://www.helcom.fi/environment2/biodiv/endangered/Fish/en_GB/Lampetra_fluviatilis/# |archivedate={{dat|2013|04|04||bez}} }}</ref> Kāpuri tik ļoti atšķiras no pieaugušajiem nēģiem, ka ilgu laiku cilvēki tos uzskatīja par patstāvīgu dzīvnieku sugu. Kāpuri, kurus mēdz saukt par [[ņurņikiem]], pavada upēs 4—6 gadus. Pēc tam, kad tie izauguši gandrīz desmit centimetrus gari, no rudens līdz pavasarim noris [[pārvēršanās]], kuras laikā dzīvnieki nespēj uzņemt barību. Pēc pārvēršanās ņurņiks kļūst par aptuveni 15 cm garu upes nēģi un aprīlī vai maijā dodas uz jūru.<ref name="piemers"/>
== Izdzīvošana ==
No daudziem tūkstošiem kāpuru tikai nedaudzi sasniedz pieauguša indivīda stadiju, jo dažādu iemeslu dēļ tie aiziet bojā. Upēs ņurņikus izķer zivis. Ignorējot makšķerēšanas noteikumos ierakstīto aizliegumu, tos diemžēl izķer arī makšķernieki, kas nēģu kāpurus atzinuši par labu uz āķa spraužamu ēsmu. Ne mazums kāpuru aiziet bojā dēļ daudzviet joprojām neattīrītiem vai nepilnīgi attīrītiem sadzīves un rūpnieciskiem notekūdeņiem, kas ieplūst upēs. Migrāciju upēs apgrūtina (vietām to padara pilnīgi neiespējamu) daudzi aizsprosti un dambji. Neapstrīdami to apgrūtina zvejnieku izlikti murdi. Nēģi nokļūst ne tikai legālo zvejotāju murdos, bet arī daudzos maluzvejnieku izliktos ķeramrīkos.<ref name="piemers"/>
== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas nēģi]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{commons|Lampetra fluviatilis|Upes nēģis}}
*[https://web.archive.org/web/20130404090208/http://www.helcom.fi/environment2/biodiv/endangered/Fish/en_GB/Lampetra_fluviatilis/ Lampetra fluviatilis]
*[https://web.archive.org/web/20121022061439/http://www.latvijasdaba.lv/zivis/lampetra-fluviatilis-l Upes nēģis]
[[Kategorija:Apaļmutnieki]]
[[Kategorija:Latvijas apaļmutnieki]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
jv7qwhly5ovv3w19fg0g7fral7b9lfm
Garciems (stacija)
0
211440
4452265
4319078
2026-04-09T11:35:37Z
Ivario
51458
4452265
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Garciems}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Garciems
| tips = pieturas punkts
| attēls = File:Garciema stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts = Garciema stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta = 1933
| slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta -->
| citi_nosaukumi =
| stacijas_tips = pasažieru
| arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds -->
| platformas = 2
| platformu_tips =
| sliežu_ceļi = 2
| adrese =
| latd = 57| latm = 6| lats = 6.8076| latNS = N
| longd = 24| longm = 12| longs = 20.45154| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (5 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Garupe (stacija)|Garupe]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 24
}}
{{Rīga—Skulte|collapse=yes}}
'''Garciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garciems|Garciemā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garciemā pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]].
== Vēsture ==
Garciema pietura tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9858 http://railwayz.info/photolines/photo/9858]</ref> Padomju laikā šeit bija ceļa postenis, jo līdz Carnikavai bija vienceļa posms. Bijušajam postenim pieslēdzās arī pievedceļš, kurš mūsdienās ir likvidēts. Pieturas punktā padomju gados bija ierīkota biļešu kase, kas mūsdienās bija beigusi darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref>
2024. gada beigās pabeigta pieturas punkta modernizācija - izbūvēti jauni peroni, nojumes, kustības saraksta tablo, norādes un piekļuves ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/jau-modernizetajam-pasazieru-platformam-kalngale-garciema-un-garupe-lidz-gada-beigam-pievienosies-ari-gauja-un-lilaste|title=Jau modernizētajām pasažieru platformām Kalngalē, Garciemā un Garupē līdz gada beigām pievienosies arī Gauja un Lilaste {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-08-08|date=2024-11-27|language=lv}}</ref> Vecā pasažieru koka nojume tika nojaukta.
== Attēlu galerija ==
<gallery widths="170px" perrow="3">
Attēls:Garciema stacija.JPG|<center><small>Garciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center>
File:Sliežu ceļi Garciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center>
File:Sliežu ceļi Garciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center>
</gallery>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts]]
b771rwln943lxlvztxp98h8yb71ivf7
Latvijas zivju sugu uzskaitījums
0
254298
4451897
4012984
2026-04-08T12:52:40Z
Kikos
3705
/* Salaku dzimta (Osmeridae) */
4451897
wikitext
text/x-wiki
Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopamās [[zivis|zivju]] sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/|title=Zivis-Sistemātisks rādītājs|date=|publisher=Latvijasdaba.lv|accessdate=}}</ref>.
{{TOClimit|3}}
== Nēģu klase ''(Cephalaspidomorphi)'' ==
=== Nēģveidīgo kārta ''(Petromyzontiformes)'' ===
==== Nēģu dzimta ''(Petromyzontidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Petromyzon marinus.jpg|80px]]
| [[Jūras nēģis]]
| ''Petromyzon marinus''
|-
| [[File:Sorgenti del Pescara 21 (RaBoe).jpg|80px]]
| [[Strauta nēģis]]
| ''Lampetra planeri''
|-
| [[Attēls:Lampetra fluviatilis.jpg|80px]]
| [[Upes nēģis]]
| ''Lampetra fluviatilis''
|}
== Kaulzivju klase ''(Osteichthyes)'' ==
=== Adatzivjveidīgo kārta ''(Syngnathiformes)'' ===
==== Adatzivju dzimta ''(Syngnathidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Wężynka.jpg|80px]]
| [[Čūskzivs]]
| ''Nerophis ophidion''
|-
| [[File:Syngnathus typhle 1293.JPG|80px]]
| [[Gardeguna adatzivs]]
| ''Syngnathus typhle''
|}
=== Asarveidīgo kārta ''(Perciformes)'' ===
==== Asaru dzimta ''(Percidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[Attēls:PercheCommune.jpg|80px]]
| [[Asaris]]
| ''Perca fluviatilis''
|-
| [[File:Gymnocephalus cernuus Pärnu River Estonia 2010-01-06.jpg|80px]]
| [[Ķīsis]]
| ''Gymnocephalus cernua''
|-
| [[File:Sander lucioperca 1.jpg|80px]]
| [[Zandarts]]
| ''Sander lucioperca''
|}
==== Jūraslapsiņu dzimta ''(Agonidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Agonus cataphractus.jpg|80px]]
| [[Āķdegunis]]
| ''Agonus cataphractus''
|}
==== Jūrasplūkšņu dzimta ''(Liparidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Liparis liparis.jpg|80px]]
| [[Plūkšņzivs]]
| ''Liparis liparis''
|}
==== Lentzivju dzimta ''(Stichaeidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
|
| [[Lentzivs]]
| ''Lumpenus lampretaeformis''
|-
| [[File:3 specimens of Zoarces viviparus.jpg|80px]]
| [[Lucītis]]
| ''Zoarces viviparus''
|}
==== Platgalvju dzimta ''(Cottidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Triglopsis quadricornis (Pieni).jpg|80px]]
| [[Četrragu buļļzivs]]
| ''Triglopsis quadricornis''
|-
| [[File:Long Spined Scorpion Fish.jpg|80px]]
| [[Jūras dzeloņgalve]]
| ''Taurulus bubalis''
|-
| [[File:Cottus gobio (in situ).jpg|80px]]
| [[Platgalve]]
| ''Cottus gobio''
|-
| [[File:Cottus poecilopus sex.jpg|80px]]
| [[Raibā platgalve]]
| ''Cottus poecilopus''
|-
| [[File:Myoxocephalus scorpius 01.jpg|80px]]
| [[Ziemeļu buļļzivs]]
| ''Myoxocephalus scorpius''
|}
==== Stagaru dzimta ''(Gasterosteidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Pungitius pungitius.jpg|80px]]
| [[Deviņadatu stagars]]
| ''Pungitius pungitius''
|-
| [[File:Spinachia spinachia1.jpg|80px]]
| [[Jūrasstagars]]
| ''Spinachia spinachia''
|-
| [[File:Gasterosteus aculeatus.jpg|80px]]
| [[Trīsadatu stagars]]
| ''Gasterosteus aculeatus''
|}
==== Taukzivju dzimta ''(Pholidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Pholis gunnellus1.jpg|80px]]
| [[Taukzivs]]
| ''Pholis gunnellus''
|}
==== Vilkzivju dzimta ''(Anarhichadidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Anarhichas lupus Brest.jpg|80px]]
| [[Vilkzivs]]
| ''Anarhichas lupus''
|}
==== Zaķzivju dzimta ''(Cyclopteridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Hrognkelsi.jpg|80px]]
| [[Jūras zaķzivs]]
| ''Cyclopterus lumpus''
|}
=== Jūrasgrunduļveidīgo kārta ''(Gobiiformes)'' ===
==== Jūrasgrunduļu dzimta ''(Gobiidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:A large neogobius melanostomus.jpg|80px]]
| [[Apaļais jūrasgrundulis]]
| ''Neogobius melanostomus''
|-
| [[File:Gobiusculus_flavescens.jpg|80px]]
| [[Divplankumu jūrasgrundulis]]
| ''Gobiusculus flavescens''
|-
| [[File:046-011 Pomatoschistus microps.JPG|80px]]
| [[Jūrasgrundulis]]
| ''Pomatoschistus microps''
|-
| [[File:Pom min.jpg|80px]]
| [[Mazais jūrasgrundulis]]
| ''Pomatoschistus minutus''
|-
| [[File:Gobius niger (varietà Albidus) - (Stefano Guerrieri).jpg|80px]]
| [[Melnais jūrasgrundulis]]
| ''Gobius niger''
|}
==== Saldūdens eleotrisu dzimta ''(Odontobutidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
|
| [[Eleotriss]]
| ''Micropercops swinhonis''
|-
| [[File:Ротан_в_аквариуме_фото2.JPG|80px]]
| [[Rotans]]
| ''Percottus glehni''
|}
=== Karpveidīgo kārta ''(Cypriniformes)'' ===
==== Akmeņgraužu dzimta ''(Cobitidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Steinbeisser 001.jpg|80px]]
| [[Akmeņgrauzis]]
| ''Cobitis taenia''
|-
| [[File:Barbatula barbatula.jpg|80px]]
| [[Bārdainais akmeņgrauzis]]
| ''Nemacheilus barbatulus''
|-
| [[File:Misgurnus fossilis 2009 G1.jpg|80px]]
| [[Pīkste]]
| ''Misgurnus fossilis''
|-
| [[File:Sabanejewia aurata törpecsík.jpg|80px]]
| [[Ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis]]
| ''Sabanejewia baltica''
|}
==== Grunduļu dzimta ''(Gobionidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Pseudorasbora parva(edited version).jpg|80px]]
| [[Amūras čebačeks]]
| ''Pseudorasbora parva''
|-
| [[File:Riviergrondel.jpg|80px]]
| [[Grundulis]]
| ''Gobio gobio''
|}
==== Karpu dzimta ''(Cyprinidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Grass-Carp1web.jpg|80px]]
| [[Baltais amūrs]]
| ''Ctenopharyngodon idella''
|-
| [[File:Barbel.jpg|80px]]
| [[Barbe]]
| ''Barbus barbus''
|-
| [[File:Cyprinus carpio.jpeg|80px]]
| [[Karpa]]
| ''Cyprinus carpio''
|-
| [[File:CarassiusCarassius8.JPG|80px]]
| [[Karūsa]]
| ''Carassius carassius''
|-
| [[File:Mylopharyngodon piceus.jpg|80px]]
| [[Melnais amūrs]]
| ''Mylopharyngodon piceus''
|-
| [[File:Ouklejka pruhovaná.jpg|80px]]
| [[Pavīķe]]
| ''Alburnoides bipunctatus''
|-
| [[Attēls:Carassius gibelio 2008 G3.jpg|80px]]
| [[Sudrabkarūsa]]
| ''Carassius gibelio''
|-
| [[File:AlburnusAlburnus1.JPG|80px]]
| [[Vīķe]]
| ''Alburnus alburnus''
|}
==== Līņu dzimta ''(Tincidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Tinca tinca Prague Vltava 2.jpg|80px]]
| [[Līnis]]
| ''Tinca tinca''
|}
==== Melnvēderu dzimta ''(Xenocyprididae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Hypophthalmichthys molitrix Hungary.jpg|80px]]
| [[Baltais platpieris]]
| ''Hypophthalmichthys molitrix''
|-
| [[File:Bighead carp b.gif|80px]]
| [[Raibais platpieris]]
| ''Hypophthalmichthys nobilis''
|}
==== Sapalu dzimta ''(Leuciscidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Chondrostoma nasus (aka).jpg|80px]]
| [[Apakšmute]]
| ''Chondrostoma nasus''
|-
| [[File:LeucaspiusDelineatusMale.JPG|80px]]
| [[Ausleja]]
| ''Leucaspius delineatus''
|-
| [[File:LeuciscusIdusWindeIde56cm 21-4-2009 16-46-58.JPG|80px]]
| [[Ālants]]
| ''Leuciscus idus''
|-
| [[File:Leuciscus leuciscus.jpg|80px]]
| [[Baltais sapals]]
| ''Leuciscus leuciscus''
|-
| [[File:Pelecus cultratus1.jpg|80px]]
| [[Kaze]]
| ''Pelecus cultratus''
|-
| [[File:Phoxinus.jpg|80px]]
| [[Mailīte]]
| ''Phoxinus phoxinus''
|-
| [[File:Carp bream1.jpg|80px]]
| [[Plaudis]]
| ''Abramis brama''
|-
| [[File:SilverBreamBliccaBjoerknaCropped.JPG|80px]]
| [[Plicis]]
| ''Blicca bjoerkna''
|-
| [[File:Rutilus rutilus by Algirdas cropped.jpg|80px]]
| [[Rauda (zivs)|Rauda]]
| ''Rutilus rutilus''
|-
| [[File:Scardinius erythropthalmus 2009 G1.jpg|80px]]
| [[Rudulis]]
| ''Scardinius erythropthalmus''
|-
| [[File:Aspius aspius.jpg|80px]]
| [[Salate]]
| ''Leuciscus aspius''
|-
| [[File:Squalius cephalus Prague Vltava 2.jpg|80px]]
| [[Sapals]]
| ''Squalius cephalus''
|-
| [[File:Abramis ballerus.jpg|80px]]
| [[Spāre (zivs)|Spāre]]
| ''Ballerus ballerus''
|-
| [[File:Vimba vimba.jpg|80px]]
| [[Vimba]]
| ''Vimba vimba''
|}
==== Spidiļķu dzimta ''(Acheilognathidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Rhodeus amarus 2008 G1.jpg|80px]]
| [[Spidiļķis]]
| ''Rhodeus amarus''
|}
=== Kefaļveidīgo kārta ''(Mugiliformes)'' ===
==== Kefaļu dzimta ''(Mugilidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Chelon labrosus 01 by dpc.jpg|80px]]
| [[Biezlūpu kefale]]
| ''Chelon labrosus''
|-
| [[File:Liza ramada.jpg|80px]]
| [[Plānlūpu kefale]]
| ''Liza ramada''
|}
=== Lašveidīgo kārta ''(Salmoniformes)'' ===
==== Lašu dzimta ''(Salmonidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Thymallus thymallus by Christian Maier.jpg|80px]]
| [[Alata]]
| ''Thymallus thymallus''
|-
| [[File:Salvelinusalpinus.jpg|80px]]
| [[Arktikas palija]]
| ''Salvelinus alpinus''
|-
| [[File:Brook trout 1918.jpg|80px]]
| [[Avota palija]]
| ''Salvelinus fontinalis''
|-
| [[File:Omul Baikal.jpg|80px]]
| [[Baikāla omulis]]
| ''Coregonus autumnalis migratorius ''
|-
|
| [[Čirs]]
| ''Coregonus nasus''
|-
| [[File:Dog Salmon Breeding Male.jpg|80px]]
| [[Ketlasis]]
| ''Oncorhynchus keta''
|-
| [[File:Oncorhynchus keta.jpeg|80px]]
| [[Kižučs]]
| ''Oncorhynchus kisutch''
|-
| [[File:Humpback Salmon Adult Male.jpg|80px]]
| [[Kuprlasis]]
| ''Oncorhynchus gorbuscha''
|-
| [[Attēls:Salmo trutta Trout Aquarium Atlanterhavsparken Norway.jpg|80px]]
| [[Lasis]]
| ''Salmo salar''
|-
|
| [[Muksuns]]
| ''Coregonus muksun''
|-
|
| [[Nelma]]
| ''Stenodus leucichthys nelma''
|-
|
| [[Pelede]]
| ''Coregonus peled''
|-
| [[File:Muikku2.jpg|80px]]
| [[Repsis]]
| ''Coregonus albula''
|-
| [[File:Sik, Iduns kokbok.jpg|80px]]
| [[sīga (zivs)|Sīga]]
| ''Coregonus lavaretus''
|-
| [[File:Bachforelle Zeichnung.jpg|80px]]
| [[Strauta forele]]
| ''Salmo trutta fario''
|-
| [[File:Bachforelle Zeichnung.jpg|80px]]
| [[Taimiņš]]
| ''Salmo trutta''
|-
| [[File:Female Rainbow Trout in hand.JPG|80px]]
| [[Varavīksnes forele]]
| ''Oncorhynchus mykiss''
|}
=== Līdakveidīgo kārta ''(Esociformes)'' ===
==== Līdaku dzimta ''(Esocidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[Attēls:Esox lucius ZOO 1.jpg|80px]]
| [[Līdaka]]
| ''Esox lucius''
|}
=== Makreļveidīgo kārta ''(Scombriformes)'' ===
==== Makreļu dzimta ''(Scombridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[Attēls:Scomber scombrus.jpg|80px]]
| [[Atlantijas makrele]]
| ''Scomber scomber''
|-
| [[File:Sarda sarda.jpg|80px]]
| [[Atlantijas pelamīda]]
| ''Sarda sarda''
|}
=== Marlīnveidīgo kārta ''(Istiophoriformes)'' ===
==== Zobenzivju dzimta ''(Xiphiidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Xiphias gladius2.jpg|80px]]
| [[Zobenzivs]]
| ''Xiphias gladius''
|}
=== Mencveidīgo kārta ''(Gadiformes)'' ===
==== Mencu dzimta ''(Gadidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Gadus morhua Cod-2b-Atlanterhavsparken-Norway.JPG|80px]]
| [[Baltijas menca]]
| ''Gadus morhua callarias''
|-
| [[File:Wijting002.jpg|80px]]
| [[Merlangs]]
| ''Merlangius merlangus''
|-
| [[File:Haddock, Boston Aquarium.JPG|80px]]
| [[Pikša]]
| ''Melanogrammus aeglefinus''
|-
| [[File:Pollachius pollachius aquarium.jpg|80px]]
| [[Pollaks]]
| ''Pollachius pollachius''
|-
| [[File:Pollachius virens 01.jpg|80px]]
| [[Saida]]
| ''Pollachius virens''
|}
==== Vēdzeļu dzimta ''(Lotidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Enchelyopus cimbrius1.jpg|80px]]
| [[Jūrasvēdzele]]
| ''Enchelyopus cimbrius''
|-
| [[File:Trüsche Walchensee.jpg|80px]]
| [[Vēdzele]]
| ''Lota lota''
|}
=== Plekstveidīgo kārta ''(Pleuronectiformes)'' ===
==== Akmeņplekšu dzimta ''(Scophthalmidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Psetta maxima Luc Viatour.jpg|80px]]
| [[Akmeņplekste]]
| ''Psetta maxima''
|-
| [[File:Scophthalmus rhombus.jpg|80px]]
| [[Gludais rombs]]
| ''Scophthalmus rhombus''
|}
==== Plekšu dzimta ''(Pleuronectidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Limanda limanda.jpg|80px]]
| [[Gludā plekste]]
| ''Limanda limanda''
|-
| [[File:Pleuronectes platessa.jpg|80px]]
| [[Jūras zeltplekste]]
| ''Pleuronectes platessa''
|-
| [[File:Platichthys flesus 1.jpg|80px]]
| [[Plekste]]
| ''Platichthys flesus''
|}
=== Salakveidīgo kārta ''(Osmeriformes)'' ===
==== Salaku dzimta ''(Osmeridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Stint Portrait-kl.jpg|80px]]
| [[Salaka (zivs)|Salaka]]
| ''Osmerus eperlanus''
|}
=== Samveidīgo kārta ''(Siluriformes)'' ===
==== Samu dzimta ''(Siluridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Silurus glanis 02.jpg|80px]]
| [[Sams]]
| ''Silurus glanis''
|}
=== Sauleszivjveidīgo kārta ''(Centrarchiformes)'' ===
==== Jūrasasaru dzimta ''(Percichthyidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Dicentrarchus labrax01.jpg|80px]]
| [[Jūrasasaris]]
| ''Dicentrarchus labrax''
|-
| [[File:Morone saxatilis.png|80px]]
| [[Svītrainais asaris]]
| ''Morone saxatilis''
|}
=== Siļķveidīgo kārta ''(Clupeiformes)'' ===
==== Anšovu dzimta ''(Engraulidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Ansjovis.jpg|80px]]
| [[Anšovs]]
| ''Engraulis encrasicolus''
|}
==== Siļķu dzimta ''(Clupeidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Alosa alosa.jpg|80px]]
| [[Aloza]]
| ''Alosa alosa''
|-
| [[File:Sprattus sprattus.jpg|80px]]
| [[Brētliņa]]
| ''Sprattus sprattus balticus''
|-
| [[File:Alosa fallax.jpg|80px]]
| [[Palede]]
| ''Alosa fallax''
|-
| [[File:Clupea harengus Gervais.jpg|80px]]
| [[Reņģe]]
| ''Clupea harengus membras''
|}
=== Stavridveidīgo kārta ''(Carangiformes)'' ===
==== Stavridu dzimta ''(Carangidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Atlantic Horse Mackerel.jpg|80px]]
| [[Stavrida]]
| ''Trachurus trachurus''
|}
=== Storveidīgo kārta ''(Acipenseriformes)'' ===
==== Storu dzimta ''(Acipenseridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Beluga sturgeon.png|80px]]
| [[Beluga]]
| ''Huso huso''
|-
| [[File:Waxdick (Acipenser gueldenstaedtii ) - crop.jpg|80px]]
| [[Krievu store]]
| ''Acipenser gueldenstaedtii''
|-
| [[File:Acipenser baerii.jpg|80px]]
| [[Sibīrijas store]]
| ''Acipenser baeri''
|-
| [[File:Acipenser ruthenus Prague Vltava 1.jpg|80px]]
| [[Sterlete]]
| ''Acipenser ruthenus''
|-
| [[File:Acipenser sturio 1879.jpg|80px]]
| [[Store]]
| ''Acipenser sturio''
|}
=== Vējzivjveidīgo kārta ''(Beloniformes)'' ===
==== Vējzivju dzimta ''(Belonidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Belone belone1.jpg|80px]]
| [[Vējzivs]]
| ''Belone belone''
|}
=== Zušveidīgo kārta ''(Anguilliformes)'' ===
==== Jūraszušu dzimta ''(Congridae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Conger conger Gervais.jpg|80px]]
| [[Jūraszutis]]
| ''Conger conger''
|}
==== Zušu dzimta ''(Anguillidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Anguilla anguilla.jpg|80px]]
| [[Zutis]]
| ''Anguilla anguilla''
|}
=== Zvaigžņuvērotājveidīgo kārta ''(Uranoscopiformes)'' ===
==== Tūbīšu dzimta ''(Ammodytidae)'' ====
{|class="wikitable"
|-
! Attēls
! Dzīvnieks
! Zinātniskais nosaukums
|-
| [[File:Hyperoplus lanceolatus.jpg|80px]]
| [[Nigliņš]]
| ''Hyperoplus lanceolatus''
|-
| [[File:Tobiasz.JPG|80px]]
| [[Tubīte]]
| ''Ammodytes tobianus''
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi}}
[[Kategorija:Latvijas zivis| ]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]
eyrwvfjuq9jk2chlhqs3eoogkaokhts
Dalībnieka diskusija:Aquariusregia
3
283552
4452210
2335860
2026-04-09T07:00:49Z
Cabayi
47117
Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Vjorgen]] uz [[Dalībnieka diskusija:Aquariusregia]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Vjorgen|Vjorgen]]" to "[[Special:CentralAuth/Aquariusregia|Aquariusregia]]"
2335860
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Vjorgen}}
-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 07:04, 10 maijā, 2015 (EEST)
86quy9d60wmo7zdcsgeacfexk40suvd
Veidne:Vai tu zināji/Sagatave
10
286204
4452151
4451749
2026-04-09T02:10:07Z
Edgars2007
9590
Bots: faktu pievienošana Sākumlapai
4452151
wikitext
text/x-wiki
{{#switch:{{{1|}}}
|2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks?
* ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi?
* ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas?
|2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"?
* ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
|2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē?
* ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem?
* ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s?
|2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta?
* ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]?
* ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus?
|2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small>}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas?
* ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]?
|2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā?
* ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"?
* ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām?
|2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])?
* ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār?
* ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā?
|2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā?
* ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru?
* ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
|2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %?
|2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju?
* ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]?
|2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1?
* ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem?
* ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]?
|2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]?
* ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām?
|2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā?
* ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs?
* ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"?
|2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu?
* ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja?
* ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)?
|2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]?
* ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]?
* ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru?
|2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu?
* ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem?
* ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu?
|2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos?
* ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"?
* ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni?
|2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu?
* ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]?
|2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu?
* ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s?
|2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda?
* ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības?
* ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās?
|2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās?
* ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem?
|2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}}
* ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>}}?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē?
* ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]?
|2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā?
* ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''?
* ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā?
|2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē?
* ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes?
* ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā?
|2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small>}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos?
* ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s?
* ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)?
|2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]?
* ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados?
* ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)?
|2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]?
* ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības?
* ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]?
|2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā?
|2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu?
* ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim?
* ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam?
|2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji?
* ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]?
|2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]?
* ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā?
* ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu?
|2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}}
* ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small>}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti?
* ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i?
* ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām?
|2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]?
* ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu?
* ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti?
|2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
* ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas?
* ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai?
|2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē?
* ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos?
* ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu?
|2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību?
* ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa?
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru?
|2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē?
* ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]?
* ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus?
|2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]?
* ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma?
|2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss?
* ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s?
* ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār?
|2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small>}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i?
* ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta?
* ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā?
|2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}}
* ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>}}?
* ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku?
* ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm?
|2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs?
* ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti?
* ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli?
|2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem?
* ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra?
* ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]?
|2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri?
* ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s?
* ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]?
|2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]?
|2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē?
* ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā?
* ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]?
|2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]?
* ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]?
|2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}}
* ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>}}?
* ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām?
* ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam?
|2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes?
* ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s?
* ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū?
|2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}}
* ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>}}?
* ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās?
* ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]?
|2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"?
* ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]?
* ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa?
|2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>}}?
* ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?
* ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē?
|2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī?
* ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]?
|2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>}}?
* ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā?
|2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim?
* ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em?
|2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]?
* ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus?
|2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>}}?
* ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C?
* ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu?
|2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]?
* ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu?
|2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās?
* ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku?
* ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās?
|2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu?
* ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam?
* ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā?
* ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas?
* ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers?
|2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence?
* ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji?
* ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina?
|2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls?
* ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā?
* ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet?
|2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots?
* ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]?
* ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei?
|2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā?
* ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]?
* ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu?
|2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]?
* ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām?
|2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]?
* ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti?
* ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]?
|2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s?
* ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu?
|2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>}}?
* ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
|2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]?
* ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri?
* ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)?
|2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]?
* ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti?
* ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē?
|2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]?
* ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]?
* ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]?
|2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem?
* ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]?
* ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī?
|2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)?
* ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība?
* ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana?
|2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]?
* ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas?
|2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]?
* ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]?
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]?
|2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama?
* ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]?
|2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē?
* ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos?
* ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]?
|2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]?
* ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas?
|2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"?
* ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests?
|2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]?
* ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā?
* ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]?
|2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]?
* ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas?
* ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva?
|2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti?
* ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem?
|2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads?
* ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks?
* ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis?
|2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]?
* ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]?
* ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam?
* ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]?
* ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"?
|2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]?
* ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]?
* ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta?
|2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī?
* ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]?
* ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu?
|2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]?
* ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]?
|2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}}
* ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas?
* ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]?
* ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni?
|2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta?
* ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni?
* ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]?
|2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja?
* ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos?
* ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''?
|2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"?
* ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]?
|2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]?
* ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi?
* ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas?
|2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]?
* ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas?
* ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus?
|2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>}}?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu?
* ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs?
|2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā?
* ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās?
* ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs?
|2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]?
* ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]?
|2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes?
* ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību?
* ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav?
|2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1920. gados)</small>}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s?
* ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi?
* ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]?
|2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā?
* ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos?
* ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību?
|2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]?
* ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros?
* ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]?
|2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties?
* ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''?
* ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''?
|2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>}}?
* ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns?
* ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā?
|2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva?
* ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus?
|2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā?
* ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā?
* ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s?
|2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas?
* ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā?
* ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])?
|2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s?
* ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"?
|2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases?
* ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu?
* ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma?
|2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i?
* ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki?
|2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]?
* ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu?
* ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]?
|2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai?
* ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''?
|2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā?
* ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]?
* ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts?
|2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}}
* ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]?
* ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]?
* ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]?
|2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu?
* ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena?
|2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs?
* ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]?
* ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus?
|2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>}}?
* ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]?
* ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu?
|2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>}}?
* ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī?
* ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers?
|2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili?
* ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]?
|2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}}
* ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos?
* ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''?
* ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece?
|2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās?
* ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]?
* ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem?
|2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā?
* ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā?
|2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni?
* ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]?
* ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]?
|2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga?
* ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]?
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]?
|2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena?
* ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim?
* ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]?
|2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā?
* ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]?
* ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams?
|2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]?
* ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi?
* ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri?
|2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]?
* ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka?
* ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''?
|2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī?
* ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas?
|2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs?
* ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī?
* ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki?
|2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]?
* ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]?
* ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita?
|2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana?
* ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem?
* ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā?
|2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās?
* ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās?
|2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small>}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes?
* ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā?
* ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]?
|2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]?
* ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000?
|2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}}
* ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence?
* ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)?
* ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē?
|2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas?
* ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas?
|2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem?
* ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]?
* ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku?
|2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem?
* ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru?
* ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]?
|2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos?
* ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē?
|2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>}}?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
|2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"?
|2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
|2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
|2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]?
|2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
|2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
|2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
|2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>}}?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
|2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
|2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
|2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
|2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}}
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
|2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
|2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
|2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
|2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>}}?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
|2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>}}?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
|2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
|2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
|2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
|2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>}}?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
|2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}}
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
|2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
|2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
|2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]?
|2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2021. gadā)</small>}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
|2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
|2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
|2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}}
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"?
|2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
|2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small>}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
|2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
|2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
|2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
|2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
|2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
|2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
|2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
|2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
|2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}}
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small>}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"?
|2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
|2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>}}?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
|2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
|2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
|2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
|2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
|2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
|2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small>}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
|2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
|2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
|2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>}}?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
|2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
|2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents?
|2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
|2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
|2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
|2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small>}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
|2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā būvniecībā)</small>}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
|2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
|2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
|2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}}
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
|2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
|2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
|2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
|2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small>}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
|2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
|2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
|2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
|2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
|2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
|2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
|2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
|2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
|2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>}}?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
|2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>}}?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
|2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
|2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā gleznā)</small>}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
|2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}}
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
|2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>}}?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
|2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
|2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
|2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
|2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
|2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
|2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}}
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1922. gadā)</small>}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
|2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
|2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
|2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
|2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
|2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
|2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
|2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
|2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
|2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
|2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
|2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
|2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
|2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}}
* ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
|2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
|2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
|2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
|2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}}
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"?
|2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
|2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>}}?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
|2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
|2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
|2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>}}?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
|2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
|2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
|2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
|2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}}
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>}}?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
|2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā?
|2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small>}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
|2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
|2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
|2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ieeja)</small>}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
|2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}}
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>}}?
* ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
|2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>}}?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
|2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
|2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}}
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
|2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
|2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>}}?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
|2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
|2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
|2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>}}?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
|2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pludmale)</small>}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
|2026-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
|2026-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kims Čonins]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju [[Ēriks Mateiko|Ēriku Mateiko]], bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
|2026-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
|2026-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>}}?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
|2026-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
|2026-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>}}?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"?
|2026-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
|2026-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
|2026-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>}}?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
|2026-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā partijas karogs)</small>}} ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
|2026-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem, un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
|2026-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=L}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]?
|2026-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Fatah]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā karogs)</small>}} sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
|2026-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
}}<noinclude>
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude>
la4dfkifpvzubalh8zgzt5lbsxhitqx
Krapa
0
288318
4451921
4438974
2026-04-08T13:11:16Z
~2026-21654-36
143819
Veikals nepastāv jau vairākus gadus
4451921
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krapa
| settlement_type = vidējciems
| image_skyline =
| image_caption =
| pushpin_map = Latvija#Gulbenes novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2 = [[Daukstu pagasts]]
| established_title =
| established_date =
| area_total_km2 = 0,33
| area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību -->
| population_as_of = 2007
| population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2209&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref>
| population_total = 90
| population_density_km2 = auto
| latd =57 | latm =7 | lats =43 | latNS = N
| longd =26 | longm =39 | longs =25 | longEW = E
| elevation_m = 145
| website = <!-- mājaslapa -->
| footnotes = <!-- specpiezīmes -->
}}
'''Krapa''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Daukstu pagasts|Daukstu pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumdaļā pie autoceļa [[V847]], {{nobr|5 km}} no pagasta centra [[Stari]]em, {{nobr|9 km}} no novada centra [[Gulbene]]s un {{nobr|185 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Krapas muižas ''(Kroppenhof)'' centru. Muižas apbūve ar pārvaldnieka māju, klēti un kūti ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{EncLP|1|201}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref>
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|100
|1979|149
|1989|95
|2000|89
|2011|57
|2021|62
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Daukstu pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Daukstu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
35bx5fa8hkrisne6l4lkaf61r361z3k
Taimiņš
0
296860
4451899
4419515
2026-04-08T12:53:10Z
Kikos
3705
/* Bioloģija */
4451899
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Salmo trutta.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Actinopteri
| klase_lv = Starspures
| kārta = Salmoniformes
| kārta_lv = Lašveidīgās
| kārta_r = Lašu dzimta
| dzimta = Salmonidae
| dzimta_lv = Lašu dzimta
| apakšdzimta = Salmoninae
|apakšdzimta_lv = Lašu apakšdzimta
| ģints = Salmo
| ģints_lv = Atlantijas laši
| suga = Salmo trutta
| suga_lv = Taimiņš
| binomial = Salmo trutta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Taimiņš''' (''Salmo trutta'') ir [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') zivju suga, kas pieder [[Atlantijas laši|Atlantijas lašu]] (''Salmo'') ģintij. Angļu valodas ietekmē taimiņu bieži mēdz saukt par '''jūras foreli''' (''sea trout'').
== Sistemātikas izmaiņas ==
Taimiņam ir 3 pasugas un nominālpasugai ir 3 morfas: divas saldūdens morfas — [[strauta forele]] (''Salmo trutta m. fario'') un [[Eiropas ezera forele]] (''Salmo trutta m. lacustris''), kuras mājo tikai saldūdenī, un [[anadroms|anadromā]] morfa — taimiņš (''Salmo trutta m. trutta''), kurš ir migrējošs un periodiski dzīvo vai nu [[jūra|jūrā]] un [[okeāns|okeānā]], lai barotos, vai [[saldūdens|saldūdenī]], lai nārstotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx |title=Trout Science |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170623185737/http://www.troutlet.com/Trout-Science-W30C54.aspx }}</ref>
Eiropas ezera forele, kas mājo [[ezers|ezeros]], arī ir migrējoša morfa, kas nārstot dodas uz upēm, lai gan nārstošana novērota arī seklākās ezeru piekrastēs. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir [[ģenētika|ģenētiski]] vienādas, bet [[zinātnieki]]em nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 |title=Lack of genetic differentiation between anadromous and resident sympatric brown trout (Salmo trutta) in a Normandy population |access-date={{dat|2021|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210512110248/https://www.alr-journal.org/component/article?access=doi&doi=10.1051%2Falr%3A2005006 }}</ref>
== Izplatība ==
Taimiņa dabīgais izplatības areāls saistīts ar [[Eiropa|Eiropu]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] un [[Āzija]]s rietumiem, bet tas veiksmīgi introducēts gandrīz visur pasaulē.
Taimiņa dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeāna]] piekrastes un saistīto jūru krastus, sākot ar [[Norvēģija]]s ziemeļiem un [[Krievija]]s [[Baltā jūra|Balto jūru]] un beidzot ar [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]] Ziemeļāfrikā. Izplatības areāla rietumu robeža sasniedz [[Islande|Islandi]], bet austrumu robeža sasniedz [[Arāla jūra|Arāla jūru]] un [[Amudarja]]s baseinu [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>Behnke, Robert J.; Williams, Ted (2007). "Brown Trout-Winter 1986". About Trout: The Best of Robert J. Behnke from Trout Magazine. Guilford, CT: Globe Pequot. pp. 45—50. {{ISBN|978-1-59921-203-6}}.</ref>
Taimiņš mājo arī [[Latvija]]s jūras piekrastē. Lai nārstotu, tas ienāk upēs. Latvijā sastopama arī taimiņa saldūdens morfa — strauta forele.<ref name=lat>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-l/ Latvijas Daba: Taimiņš]</ref> Strauta forele un ezera forele mājo Eiropas iekšzemes baseinos, īpaši bieži strauta foreles sastopamas kalnainu apvidu avotos.
=== Introdukcijas vēsture ===
Taimiņš ir introducēts daudzviet pasaulē: [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālāzija|Austrālāzijā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika]]s austrumos un dienvidos. Suga ir veiksmīgi iedzīvojusies un jaunajās teritorijās izveidojusi stabilas populācijas.<ref>[http://www.issg.org/database/species/distribution.asp?si=78&fr=1&sts=&lang=EN "Global Invasive Species Database-Salmo trutta-Distribution"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603054955/http://www.iucngisd.org/gisd/species.php?sc=78 |date={{dat|2020|06|03||bez}} }}. Invasive Species Specialist Group (ISSG) of the IUCN Species Survival Commission. Retrieved 2014-02-01.</ref>
Pirmās introdukcijas notika [[Austrālija|Austrālijā]] 1864. gadā, kad no [[Anglija]]s tika atvesti 1500 ikri, no kuriem garajā ceļā izdzīvoja 300. 1866. gadā taimiņš mājoja arī [[Tasmanija]]s upēs, bet 1868. gadā ikri tika izlaisti arī [[Jaunzēlande]]s upēs.<ref name=hea>Heacox, Cecil E. (1974). "Back Cast". The Complete Brown Trout. New York: Winchester Press. pp. 7—23. {{ISBN|0-87691-129-7}}.</ref> [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] taimiņš tika introducēts 1890. gadā, bet 1909. gadā tas jau mājoja [[Kenija]]s kalnu avotos. [[Himalaji|Himalaju]] upītēs [[Indija]]s rietumos taimiņš tika palaists 1868. gadā un 1900. gadā tā populācija jau bija nostiprinājusies [[Kašmira]]s un [[Čennai|Madrasas]] reģionos.<ref>Newton, Chris (2013). "The Trout in India". The Trout's Tale – The Fish That Conquered an Empire. Ellesmere, Shropshire: Medlar Press. pp. 79–95. {{ISBN|978-1-907110-44-3}}.</ref>
Pirmās introdukcijas Ziemeļamerikā notika 1886. gadā [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Mūsdienās vienīgās Kanādas teritorijas, kurās taimiņš nemājo, ir [[Jukona]] un [[Ziemeļrietumu Teritorijas]]. Introdukcija Dienvidamerikā sākās 1904. gadā [[Argentīna|Argentīnā]]. Mūsdienās taimiņš mājo arī [[Čīle]]s, [[Peru]] un [[Folklenda Salas|Folklenda Salu]] upēs.<ref name=hea/>
== Izskats ==
[[Attēls:Salmo_trutta_fario-1.jpg|thumb|240px|Taimiņam uz sāniem ir nelieli melni un sārti punktiņi, kas atrodas gan virs, gan zem viduslīnijas]]
[[Attēls:Close up view of a brown trout fish.jpg|thumb|240px|Mute ir liela un augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas]]
Taimiņa ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. [[Mute]] liela, ar asiem [[zobi]]em, vērsta uz priekšu, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas.<ref name=lat/> Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli, [[melns|melni]] x-veida plankumi. Uz muguras spuras un [[aste]]s spuras augšdaļas melni plankumiņi. Taimiņam līdzīgi kā lasim ir taukspura.<ref name=lat/> Mazuļu taukspura ir [[oranžs|oranža]] vai ar sārtu galu.<ref name=viv/>
=== Taimiņš (''Salmo trutta m. trutta'') ===
Pieaudzis taimiņš visbiežāk ir nedaudz mazāks par [[lasis|lasi]]. Parasti tas ir 40—60 [[centimetrs|cm]] garš un sver līdz 10 [[kilograms|kg]].<ref name=viv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |title=Dabiskais vai mākslīgais lasis vai taimiņš? |access-date={{dat|2015|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215611/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=48 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Tomēr taimiņš var izaugt līdz 140 cm un sasniegt 30,5 kg. Latvijā lielākie taimiņi sasniedz 97 cm garumu un 10 kg svaru.<ref name=lat/> Pirms nārsta tēviņam uz ķermeņa izveidojas sārti plankumiņi, bet apakšžoklis kāšveidīgi izliecas.<ref name=lat/>
=== Ezera forele (''Salmo trutta m. lacustris'') ===
Līdzīgi kā taimiņš, ezera forele parasti ir 40—80 cm gara, bet lielākie īpatņi sasniedz 150 cm garumu<ref>[http://www.infish.com.pl/wydawnictwo/Archives/Fasc/work_pdf/Vol16Fasc2/Vol16-Fasc2%20-%20w02.pdf Some characteristics of lake trout salmo trutta m. lacustris]</ref> un 27,2 kg svaru.<ref>[http://self.gutenberg.org/articles/salmo_trutta_lacustris Salmo trutta lacustris — Project Gutenberg Consortia Center]{{Novecojusi saite}}</ref>
=== Strauta forele (''Salmo trutta m. fario'') ===
Strauta forele vides ietekmē neizaug tik liela kā taimiņš. Pieaudzis īpatnis ir 30—50 cm garš un sver līdz 3 kg.<ref name=viv/> Strauta forele ir arī daudz krāsaināka nekā taimiņš. Tai ir tumša, zaļganbrūna mugura un gaišāki, dzeltenīgāki sāni un vēders. Abās pusēs sānu līnijai izvietoti gan melni, gan sarkani punktiņi, kas ir arī uz muguras spuras. Atšķirībā no okeānā dzīvojošā taimiņa strauta forele pirms nārsta izskatu daudz nemaina.<ref name=viv/> Strauta foreles mazuļus praktiski nav iespējams atšķirt no taimiņa mazuļiem, kas pirmos dzīves gadus pavada upē. Tie visi ir izraibināti ar melniem un sarkaniem punktiņiem.<ref name=viv/>
== Bioloģija ==
Saldūdens morfas visu dzīvi pavada saldūdenī, bet anadromā morfa galvenokārt mājo jūrā un okeānā, ierodoties upēs uz nārstu. Pirmo reizi nārstot taimiņš dodas 1—7 gadu vecumā. Anadromās morfas mazuļi upēs pavada 1—7 gadus (Latvijā vairums 2 gadus), līdz sasniedz 10—19 cm garumu.<ref name=lat/>
Kad taimiņš no saldūdens nokļūst jūrā, tā organismā izmainās vielmaiņas procesi. Tas sāk medīt citas zivis un pārvietoties lielākos attālumos, lai gan pamatā tas uzturas piekrastē, ne tālāk kā 3 km no krasta. Taimiņam ir novērota līdz 600 [[kilometrs|km]] tāla migrācija no dzimtās upes ietekas. Taimiņa pārvietošanās ātrums ir apmēram 28 km diennaktī. Šī zivs ir vienpate un neveido barus.<ref name=lat/>
Pieaugušie īpatņi jūrā barojas galvenokārt ar [[reņģe|reņģēm]] un [[brētliņa|brētliņām]], kā arī ar [[stagars|stagariem]], [[Salaka (zivs)|salakām]] un citām nelielām [[zivis|zivīm]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].<ref name=lat/><ref name=viv/> Jūras apstākļos taimiņš strauji aug un pieņemas svarā. Turpretī saldūdens foreles, kas dzīvo upēs un ezeros, pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kurus medī gan ūdenstilpes dibenā, gan uzlasa no ūdens virsmas. Tās barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, [[vardes|vardēm]], [[kurkulis|kurkuļiem]] un mazām zivtiņām.<ref name=viv/>
== Vairošanās ==
Dzimumgatavība taimiņam iestājas 2—7 gadu vecumā, kad tas sasniedz 25—50 cm garumu. Taimiņi nārsto laikā no [[septembris|septembra]] līdz [[marts|martam]], Latvijā [[oktobris|oktobrī]] un [[novembris|novembrī]], kad ūdens [[temperatūra]] ir 0—9 °C. Nārsts notiek 0,25—3,5 [[metrs|metru]] dziļumā. Taimiņiem raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kurā piedalās arī [[upe|upēs]] nobriedušie maza auguma tēviņi. Mātīte veido ligzdu, nēršot 2000—30 000 [[ikri|ikru]], ierokot tos oļainā gultnē. Ikru attīstība ilgst 60—170 dienas.<ref name=lat/>
Latvijas upēs taimiņa kāpuri izšķiļas pavasarī, [[aprīlis|aprīlī]] un [[maijs|maijā]], kad [[ūdens]] iesilst. Kāpuri pārtiek no sava dzeltenuma maisiņa. Kad tas izlietots, mazulis izlien no oļiem un sāk meklēt barību. Iesākumā tie ir sīki ūdens [[bezmugurkaulnieki]], paaugoties tiek medīti lielāki [[kukaiņi]], [[kāpuri]], [[tārpi]] un vēžveidīgie.<ref name=viv/> Pirmajā dzīves gadā mazuļi uzturas savas dzimšanas vietas apkārtnē, pavisam nelielā upes teritorijā, slēpjoties aiz akmeņiem un bedrītēs. Ziemu tie pārlaiž zem akmeņiem. Gadu veci mazuļi parasti neizaug garāki par 12 cm, kaut gan to izmērs var būt diezgan atšķirīgs. Parasti upē tie pavada vēl vienu gadu.<ref name=viv/> Savvaļā tiek veidoti [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]] ar [[lasis|lasi]] un [[avotu palija|avota paliju]].<ref name=lat/>
Pēc otrās ziemas anadromās morfas taimiņi dodas uz jūru. Šāda vecuma taimiņus sauc par smoltiem, tie ir kļuvuši sudrabaini un sasnieguši gandrīz 20 cm garumu.<ref name=lat/><ref name=viv/> Savvaļā taimiņš var sasniegt 38 gadu vecumu.<ref>[http://www.fishbase.org/summary/238 Fish Base: Salmo trutta Linnaeus, 1758]</ref>
== Sistemātika ==
'''Taimiņam''' (''Salmo trutta'') ir papildu divas pasugas:<ref>[http://www.fishbase.se/Nomenclature/ScientificNameSearchList.php? Fish Base: Salmo]</ref>
* [[Amudarjas forele]] (''Salmo trutta oxianus'')
* [[Arāla forele]] (''Salmo trutta aralensis'')
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-fario-l/ Latvijas daba: Strauta forele]
* [https://web.archive.org/web/20150815113221/http://www.arkive.org/brown-trout/salmo-trutta-fario/ ARKive: Brown trout (Salmo trutta fario)]
* [http://animaldiversity.org/accounts/Salmo_trutta/ ADW: Salmo trutta]
* [http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=78 Salmo trutta (fish)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160422084650/http://www.issg.org/database/species/ecology.asp?si=78 |date={{dat|2016|04|22||bez}} }}
[[Kategorija:Atlantijas laši]]
[[Kategorija:Latvijas zivis]]
[[Kategorija:Eiropas zivis]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Āzijas zivis]]
[[Kategorija:Āfrikas zivis]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]]
[[Kategorija:Austrālijas zivis]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]]
[[Kategorija:Baltijas jūras fauna]]
[[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]]
pnqzuqj7eyhi6bc9p0pz0ehcdnxwevd
Valdis Kalnozols
0
308818
4452243
4201765
2026-04-09T09:03:00Z
~2026-21832-37
143862
Valdim Kalnozolam nav bijusi nekāda saistība ar SIA Ramirent, arī viņa norādītajaš atsaucēs tāds uzņēmums nav minēts
4452243
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valdis Kalnozols
| vārds_orģ =
| attēls = 3.marta Saeimas sēde (24839151353).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Valdis Kalnozols 2016. gadā
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2016|2|18|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 =
| vicepremjers3 =
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 =
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 =
| pēctecis3 =
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|5|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| tautība = [[latvietis]]
| partija =
* [[TB/LNNK]] <small>(1997-2003)</small>
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] <small>(kopš 2008)</small>
| dzīvesb = Kristīne Kalnozola
| profesija = [[celtnieks]], [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}
'''Valdis Kalnozols''' (dzimis {{dat|1962|5|14}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |title=''CURRICULUM VITAE'' |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161106072229/http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |archivedate={{dat|2016|11|06||bez}} }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s.
== Biogrāfija ==
V. Kalnozols beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]]. Pēc [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultātes beigšanas 1986. gadā darbojies par pasniedzēju profesionālās izglītības iestādēs. Bijis Rankas arodskolas direktora vietnieks mācību-ražošanas darbā no 1987. līdz 1992. gadam. No 1988. gada pievērsies uzņēmējdarbībai, kur darbojies sabiedriskās ēdināšanas, celtniecības un citās jomās. V. Kalnozols ir uzņēmumu SIA BKB, SIA "Jumurdas viesnīca", SIA "OK Būvmateriāli", SIA "Kalnozols celtniecība", SIA "Grāmatvedības aģentūra", SIA "Ranka K" u.c. dibinatājs. Ticis uzskatīts par miljonāru,<ref>[http://nra.lv/vakara-zinas/81209-miljonaram-kalnozolam-gaidama-otra-skirsanas.htm Miljonāram Kalnozolam gaidāma otrā šķiršanās] nra.lv</ref> taču pēdējos gados uzņēmējdarbībā nav veicies.
== Politiskā darbība ==
1997. gadā V. Kalnozols iestājies partijā "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2001. gadā no tās saraksta [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Pretendējis uz partijas priekšsēdētāja amatu 2002. gadā, taču nav saņēmis pietiekoši lielu partijas biedru atbalstu. 2003. gadā no partijas izslēgts.
2008. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]]. 2014. gadā no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].
2016. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] vietā, kas ieņēma [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatu un uz šo laiku nolika deputāta mandātu. Bija plānots, ka Saeimai, izdodot V. Kalnozolu kriminālvajāšanai par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu bijušajai sievai, viņam līdz tiesas lēmumam būtu jāpārtrauc darbība Saeimā. Taču puses tiesvedībā vienojās par mierizlīgumu un deputāts turpināja pildīt pienākumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums Tiesa izbeidz tiesvedību Kalnozola krimināllietā — panākts izlīgums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160908180001/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums |date={{dat|2016|09|08||bez}} }} tvnet.lv</ref> [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu sarakstā.
== Privātā dzīve ==
V. Kalnozols ir precējies trīs reizes, kopā visās laulībās dzimuši 6 bērni.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/158342/valdim-kalnozolam-bus-sestais-berns Valdim Kalnozolam 52 gadu vecumā būs sestais bērns] kasjauns.lv</ref> Pirmā sieva — Ingūna Grīnerte. Meita no pirmās laulības Katrīna Kalnozola ir modele. Otrā sieva, dizainere Larisa Pomeščikova vainoja uzņēmēju vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, par ko tika uzsākts kriminālprocess,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 Kalnozols sitis bijušo sievu? Sākts tiesas process] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160202073452/http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 |date={{dat|2016|02|02||bez}} }} apollo.lv</ref> taču tas noslēdzās, pusēm vienojoties par mierizlīgumu. Trešā sieva — Kristīne Kalnozola.
== Atsauces ==
{{Commons category|Valdis Kalnozols}}
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161106064141/http://www.kalnozols.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa]
{{12. Saeima}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{DEFAULTSORT:Kalnozols, Valdis}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
8a56z9fjxm5blrpmip3yr7ovkkortdq
4452247
4452243
2026-04-09T09:44:58Z
Egilus
27634
Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-21832-37|~2026-21832-37]] ([[User talk:~2026-21832-37|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4452243 Patīrījāt Internetu? Tikai, lūk, Guglis saglabājis... https://www.google.com/search?q=SIA+%22Ramirent%22+dibin%C4%81t%C4%81js+Kalnozols
4452247
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Valdis Kalnozols
| vārds_orģ =
| attēls = 3.marta Saeimas sēde (24839151353).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Valdis Kalnozols 2016. gadā
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2016|2|18|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 =
| vicepremjers3 =
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 =
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 =
| pēctecis3 =
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|5|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| tautība = [[latvietis]]
| partija =
* [[TB/LNNK]] <small>(1997-2003)</small>
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] <small>(kopš 2008)</small>
| dzīvesb = Kristīne Kalnozola
| profesija = [[celtnieks]], [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}
'''Valdis Kalnozols''' (dzimis {{dat|1962|5|14}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |title=''CURRICULUM VITAE'' |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161106072229/http://www.kalnozols.lv/lv/akcijas-autori/valdis-kalnozols/ |archivedate={{dat|2016|11|06||bez}} }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s.
== Biogrāfija ==
V. Kalnozols beidzis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]]. Pēc [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultātes beigšanas 1986. gadā darbojies par pasniedzēju profesionālās izglītības iestādēs. Bijis Rankas arodskolas direktora vietnieks mācību-ražošanas darbā no 1987. līdz 1992. gadam. No 1988. gada pievērsies uzņēmējdarbībai, kur darbojies sabiedriskās ēdināšanas, celtniecības un citās jomās. V. Kalnozols ir uzņēmumu SIA "Ramirent", SIA BKB, SIA "Jumurdas viesnīca", SIA "OK Būvmateriāli", SIA "Kalnozols celtniecība", SIA "Grāmatvedības aģentūra", SIA "Ranka K" u.c. dibinatājs. Ticis uzskatīts par miljonāru,<ref>[http://nra.lv/vakara-zinas/81209-miljonaram-kalnozolam-gaidama-otra-skirsanas.htm Miljonāram Kalnozolam gaidāma otrā šķiršanās] nra.lv</ref> taču pēdējos gados uzņēmējdarbībā nav veicies.
== Politiskā darbība ==
1997. gadā V. Kalnozols iestājies partijā "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2001. gadā no tās saraksta [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Pretendējis uz partijas priekšsēdētāja amatu 2002. gadā, taču nav saņēmis pietiekoši lielu partijas biedru atbalstu. 2003. gadā no partijas izslēgts.
2008. gadā iestājies [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]]. 2014. gadā no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].
2016. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] vietā, kas ieņēma [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatu un uz šo laiku nolika deputāta mandātu. Bija plānots, ka Saeimai, izdodot V. Kalnozolu kriminālvajāšanai par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu bijušajai sievai, viņam līdz tiesas lēmumam būtu jāpārtrauc darbība Saeimā. Taču puses tiesvedībā vienojās par mierizlīgumu un deputāts turpināja pildīt pienākumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums Tiesa izbeidz tiesvedību Kalnozola krimināllietā — panākts izlīgums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160908180001/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/600678-tiesa_izbeidz_tiesvedibu_kalnozola_kriminallieta_panakts_izligums |date={{dat|2016|09|08||bez}} }} tvnet.lv</ref> [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu sarakstā.
== Privātā dzīve ==
V. Kalnozols ir precējies trīs reizes, kopā visās laulībās dzimuši 6 bērni.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/158342/valdim-kalnozolam-bus-sestais-berns Valdim Kalnozolam 52 gadu vecumā būs sestais bērns] kasjauns.lv</ref> Pirmā sieva — Ingūna Grīnerte. Meita no pirmās laulības Katrīna Kalnozola ir modele. Otrā sieva, dizainere Larisa Pomeščikova vainoja uzņēmēju vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, par ko tika uzsākts kriminālprocess,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 Kalnozols sitis bijušo sievu? Sākts tiesas process] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160202073452/http://apollo.tvnet.lv/zinas/kalnozols-sitis-bijuso-sievu-sakts-tiesas-process/701920 |date={{dat|2016|02|02||bez}} }} apollo.lv</ref> taču tas noslēdzās, pusēm vienojoties par mierizlīgumu. Trešā sieva — Kristīne Kalnozola.
== Atsauces ==
{{Commons category|Valdis Kalnozols}}
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161106064141/http://www.kalnozols.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa]
{{12. Saeima}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{DEFAULTSORT:Kalnozols, Valdis}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
7ih2dck64c7nyl90ju8mhc2rgq5xunz
Veidne:Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G
10
311763
4452242
4198127
2026-04-09T08:48:38Z
Olgerts V
41522
4452242
wikitext
text/x-wiki
{{Navbox
|name= Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G
|title= [[Liepājas ielu uzskaitījums|Liepājas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu G
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}
|above = {{Liepājas ielu navigācijas veidņu saraksts}}
|group1 = G
|list1 =
* [[Gaismas iela (Liepāja)|Gaismas iela]]
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Gaujas prospekts]]
* [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu iela]]
* [[Grāvju iela (Liepāja)|Grāvju iela]]
* [[Grīņu iela (Liepāja)|Grīņu iela]]
* [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]]
* [[Grobiņas iela (Liepāja)|Grobiņas iela]]
|group2 = Ģ
|list2 =
* [[Ģenerāļa Baloža iela]]
* [[Ģenerāļa Dankera iela]]
* [[Ģimnāzijas iela (Liepāja)|Ģimnāzijas iela]]
}}<noinclude>
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Liepājas ielu veidnes]]
</noinclude>
epx8q2epvvw6vivtbyfcb5ubsl0kkpc
Dalībnieks:Jane023/TED speakers
2
315143
4451946
4451719
2026-04-08T14:09:11Z
ListeriaBot
56598
Wikidata list updated [V2]
4451946
wikitext
text/x-wiki
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P2611 ?sub1 }
|section=
|sort=label
|columns=P18,label:Title,description,P106,P569,P21,P27,P2611,item
|thumb=128
|min_section=
|freq=30
}}
{| class='wikitable sortable'
! attēls
! Title
! description
! nodarbošanās
! dzimšanas datums
! dzimums
! pilsonība
! TED runātāja ID
! item
|-
| [[Attēls:A j Jacobs 5187774.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q278801|A. J. Jacobs]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_j_jacobs a_j_jacobs]
| [[:d:Q278801|Q278801]]
|-
| [[Attēls:KavliPrize-7273 (42704615130).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q278824|A. James Hudspeth]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-11-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_hudspeth jim_hudspeth]
| [[:d:Q278824|Q278824]]
|-
| [[Attēls:AR Rahman At The ‘Marvel Anthem’ Launch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q108560|A. R. Rahman]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1327329|multiinstrumentālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1966-01-06<br/>1967-01-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ar_rahman ar_rahman]
| [[:d:Q108560|Q108560]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759591|Aakash Odedra]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1984-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aakash_odedra aakash_odedra]
| [[:d:Q23759591|Q23759591]]
|-
| [[Attēls:Aaron Bastani 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21005001|Aaron Bastani]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1984-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_bastani aaron_bastani]
| [[:d:Q21005001|Q21005001]]
|-
| [[Attēls:Aaron OConnell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895013|Aaron D. O'Connell]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1981-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_o_connell aaron_o_connell]
| [[:d:Q2895013|Q2895013]]
|-
| [[Attēls:Aaron Koblin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4662151|Aaron Koblin]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1982-01-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_koblin aaron_koblin]
| [[:d:Q4662151|Q4662151]]
|-
|
| ''[[:d:Q59655902|Aaron Maniam]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_maniam aaron_maniam]
| [[:d:Q59655902|Q59655902]]
|-
|
| ''[[:d:Q82925462|Aaswath Raman]]''
|
| ''[[:d:Q21329070|materials scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/aaswath_raman aaswath_raman]
| [[:d:Q82925462|Q82925462]]
|-
| [[Attēls:Chris Abani (32683010407).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1076935|Chris Abani]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]]
| 1966-12-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_abani chris_abani]<br/>[https://www.ted.com/speakers/137 137]
| [[:d:Q1076935|Q1076935]]
|-
|
| ''[[:d:Q4664452|Abby Dobson]]''
|
| [[dziedātājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abby_dobson abby_dobson]
| [[:d:Q4664452|Q4664452]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769266|Abe Davis]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/abe_davis abe_davis]
| [[:d:Q23769266|Q23769266]]
|-
|
| ''[[:d:Q320497|Abha Dawesar]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abha_dawesar abha_dawesar]
| [[:d:Q320497|Q320497]]
|-
| [[Attēls:Abigail Disney 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4667675|Abigail Disney]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1960-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_e_disney abigail_e_disney]
| [[:d:Q4667675|Q4667675]]
|-
|
| ''[[:d:Q76490837|Abigail Marsh]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_marsh abigail_marsh]
| [[:d:Q76490837|Q76490837]]
|-
| [[Attēls:Dr Abraham Verghese in 2023 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1446797|Abraham Verghese]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-05-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/abraham_verghese abraham_verghese]
| [[:d:Q1446797|Q1446797]]
|-
|
| ''[[:d:Q22976267|Achenyo Idachaba]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/achenyo_idachaba achenyo_idachaba]
| [[:d:Q22976267|Q22976267]]
|-
| [[Attēls:Achim Steiner-IMG 0837.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q85606|Achim Steiner]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]
| 1961-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/achim_steiner achim_steiner]
| [[:d:Q85606|Q85606]]
|-
| [[Attēls:Adam Davidson (NPR) May 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4678940|Adam Davidson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_davidson adam_davidson]
| [[:d:Q4678940|Q4678940]]
|-
| [[Attēls:Adam Galinsky.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873437|Adam Galinsky]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_galinsky adam_galinsky]
| [[:d:Q19873437|Q19873437]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662644|Adam Garone]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_garone adam_garone]
| [[:d:Q23662644|Q23662644]]
|-
| [[Attēls:Adam Grant.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14712273|Adam Grant]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q122759479|organizational psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1981-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grant adam_grant]
| [[:d:Q14712273|Q14712273]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759997|Adam Grosser]]''
|
| ''[[:d:Q5532381|general partner]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/adam_grosser adam_grosser]
| [[:d:Q23759997|Q23759997]]
|-
|
| ''[[:d:Q87666320|Adam Kucharski]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_kucharski adam_kucharski]
| [[:d:Q87666320|Q87666320]]
|-
| [[Attēls:Head of Instagram Adam Mosseri META (52321290009) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56877012|Adam Mosseri]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1983-01-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_mosseri adam_mosseri]
| [[:d:Q56877012|Q56877012]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712711|Adam Ockelford]]''
|
| ''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ockelford adam_ockelford]
| [[:d:Q23712711|Q23712711]]
|-
| [[Attēls:Adam Ostrow at The Future of Social Media in Higher Education - Hosted by McGraw-Hill (4333514730) (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679571|Adam Ostrow]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/adam_ostrow adam_ostrow]
| [[:d:Q4679571|Q4679571]]
|-
| [[Attēls:Adam Sadowsky, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679718|Adam Sadowsky]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]
| 1970-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_sadowsky adam_sadowsky]
| [[:d:Q4679718|Q4679718]]
|-
| [[Attēls:Adam Spencer 255.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4679827|Adam Spencer]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[Galvenais treneris (futbols)|futbola treneris]]
| 1969-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_spencer adam_spencer]
| [[:d:Q4679827|Q4679827]]
|-
| [[Attēls:Adena Friedman, President, NASDAQ (40040735371).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17003309|Adena Friedman]]''
|
| [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adena_friedman adena_friedman]
| [[:d:Q17003309|Q17003309]]
|-
|
| ''[[:d:Q23703823|Adeola Fayehun]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1984-07-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/adeola_fayehun adeola_fayehun]
| [[:d:Q23703823|Q23703823]]
|-
|
| ''[[:d:Q28421819|Aditi Gupta]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_gupta aditi_gupta]
| [[:d:Q28421819|Q28421819]]
|-
|
| ''[[:d:Q4683041|Aditi Shankardass]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[dziedātājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aditi_shankardass aditi_shankardass]
| [[:d:Q4683041|Q4683041]]
|-
| [[Attēls:Adjany Costa 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q97181377|Adjany Costa]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Angola]]
| [https://www.ted.com/speakers/adjany_costa adjany_costa]
| [[:d:Q97181377|Q97181377]]
|-
| [[Attēls:AdoraSvitakOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4684605|Adora Svitak]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[orators]]
| 1997-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adora_svitak adora_svitak]
| [[:d:Q4684605|Q4684605]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728757|Adrianne Haslet-Davis]]''
|
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[mecenāts]]<br/>[[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adrianne_haslet_davis adrianne_haslet_davis]
| [[:d:Q23728757|Q23728757]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671006|Afra Raymond]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/afra_raymond afra_raymond]
| [[:d:Q23671006|Q23671006]]
|-
| [[Attēls:Dr. Agnes Binagwaho.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4693015|Agnes Binagwaho]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1919436|pediatrician]]''<br/>''[[:d:Q12416358|vice-chancellor]]''<br/>[[ministrs]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ruanda]]
| [https://www.ted.com/speakers/agnes_binagwaho agnes_binagwaho]
| [[:d:Q4693015|Q4693015]]
|-
| [[Attēls:Ahn Trio (anyjazz65).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845628|Ahn Trio]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ahn_trio ahn_trio]<br/>[https://www.ted.com/speakers/812 812]
| [[:d:Q845628|Q845628]]
|-
| [[Attēls:Ai Jen Poo 2012 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4696468|Ai-jen Poo]]''
|
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ai_jen_poo ai_jen_poo]
| [[:d:Q4696468|Q4696468]]
|-
| [[Attēls:Aicha Evans at TechCrunch Disrupt, SF 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60574360|Aicha Evans]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aicha_evans aicha_evans]
| [[:d:Q60574360|Q60574360]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809255|Aicha el-Wafi and Phyllis Rodriguez]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez aicha_el_wafi_phyllis_rodriguez]
| [[:d:Q23809255|Q23809255]]
|-
| [[Attēls:Aimee Mullins portrait 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261056|Aimee Mullins]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aimee_mullins aimee_mullins]
| [[:d:Q261056|Q261056]]
|-
| [[Attēls:Aja Monet 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16157106|Aja Monet]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1987-08-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aja_monet aja_monet]
| [[:d:Q16157106|Q16157106]]
|-
| [[Attēls:Ajay Banga.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4699676|Ajaypal Singh Banga]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1959-11-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ajay_banga ajay_banga]
| [[:d:Q4699676|Q4699676]]
|-
|
| ''[[:d:Q16221463|Ajit Narayanan]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ajit_narayanan ajit_narayanan]
| [[:d:Q16221463|Q16221463]]
|-
| [[Attēls:Akash with the President of India.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56249786|Akash Manoj]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2001-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/akash_manoj akash_manoj]
| [[:d:Q56249786|Q56249786]]
|-
| [[Attēls:Al Roker by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3240869|Al Roker]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q1154500|weather presenter]]''<br/>''[[:d:Q44508716|televīzijas personība]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]''
| 1954-08-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_roker al_roker]
| [[:d:Q3240869|Q3240869]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657171|Al Vernacchio]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/al_vernacchio al_vernacchio]
| [[:d:Q23657171|Q23657171]]
|-
| [[Attēls:Murabit, Alaa Open Debate.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20684900|Alaa Murabit]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1989-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alaa_murabit alaa_murabit]
| [[:d:Q20684900|Q20684900]]
|-
| [[Attēls:Alain de Botton.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123273|Alain de Botton]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alain_de_botton alain_de_botton]
| [[:d:Q123273|Q123273]]
|-
| [[Attēls:Alan Eustace in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18340990|Alan Eustace]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6060450|skydiver]]''
| 1956-12-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_eustace alan_eustace]
| [[:d:Q18340990|Q18340990]]
|-
| [[Attēls:Alan Jamieson gn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44462701|Alan J. Jamieson]]''
|
| ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587 alan_jamieson_TEDxKingsParkSalon20211201-47587]
| [[:d:Q44462701|Q44462701]]
|-
| [[Attēls:Alanlightman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2664403|Alan Lightman]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1948-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_lightman alan_lightman]
| [[:d:Q2664403|Q2664403]]
|-
|
| ''[[:d:Q4707679|Alan Russell]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_russell alan_russell]
| [[:d:Q4707679|Q4707679]]
|-
| [[Attēls:AlanSiegel2010TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4707764|Alan Siegel]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1938-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_siegel alan_siegel]
| [[:d:Q4707764|Q4707764]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663053|Alanna Shaikh]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alanna_shaikh alanna_shaikh]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1383 1383]
| [[:d:Q23663053|Q23663053]]
|-
| [[Attēls:Alan Kay (3097597186) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Alans Kejs]]
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1940-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alan_kay alan_kay]
| [[:d:Q92742|Q92742]]
|-
|
| ''[[:d:Q36122199|Alasdair Harris]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alasdair_harris alasdair_harris]
| [[:d:Q36122199|Q36122199]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712851|Alastair Parvin]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1983-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alastair_parvin alastair_parvin]
| [[:d:Q23712851|Q23712851]]
|-
| [[Attēls:Albert-Laszlo Barabasi - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q725467|Albert-László Barabási]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93173891|network scientist]]''
| 1967-03-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/albert_laszlo_barabasi albert_laszlo_barabasi]
| [[:d:Q725467|Q725467]]
|-
| [[Attēls:Alberto Cairo - veDrò 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3608178|Alberto Kairo]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q694748|fizioterapeits]]''<br/>[[advokāts]]
| 1952-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alberto_cairo alberto_cairo]
| [[:d:Q3608178|Q3608178]]
|-
| [[Attēls:Alec Soth Headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q979236|Alec Soth]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alec_soth alec_soth]
| [[:d:Q979236|Q979236]]
|-
| [[Attēls:Premio Abdón Cifuentes 2015 - Alejandro Aravena 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3609433|Alejandro Alavena]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-06-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_aravena alejandro_aravena]
| [[:d:Q3609433|Q3609433]]
|-
| [[Attēls:Photo A. Sanchez Alvarado Si'an Kaan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916228|Alejandro Sánchez Alvarado]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1964-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alejandro_sanchez_alvarado alejandro_sanchez_alvarado]
| [[:d:Q27916228|Q27916228]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661662|Aleph Molinari]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/aleph_molinari aleph_molinari]
| [[:d:Q23661662|Q23661662]]
|-
| [[Attēls:TICTeC 2019- keynote Alessandra Orofino.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759674|Alessandra Orofino]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alessandra_orofino alessandra_orofino]
| [[:d:Q23759674|Q23759674]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712668|Alessandro Acquisti]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alessandro_acquisti alessandro_acquisti]
| [[:d:Q23712668|Q23712668]]
|-
|
| ''[[:d:Q41804368|Alex Edmans]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alex_edmans alex_edmans]
| [[:d:Q41804368|Q41804368]]
|-
| [[Attēls:Alex Honnold in 2023 in Antarctica.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q979249|Alex Honnold]]''
|
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1985-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_honnold alex_honnold]
| [[:d:Q979249|Q979249]]
|-
| [[Attēls:Alex Kipman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18237257|Alex Kipman]]''
|
|
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alex_kipman alex_kipman]
| [[:d:Q18237257|Q18237257]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671474|Alex Laskey]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alex_laskey alex_laskey]
| [[:d:Q23671474|Q23671474]]
|-
| [[Attēls:Washington Football Team QB Alex Smith pregame (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q717897|Alex Smith]]''
|
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''
| 1984-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_smith alex_smith]
| [[:d:Q717897|Q717897]]
|-
|
| ''[[:d:Q119582933|Alex Soojung-Kim Pang]]''
|
| ''[[:d:Q112125625|job coach]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alex_soojung-kim_pang alex_soojung-kim_pang]
| [[:d:Q119582933|Q119582933]]
|-
| [[Attēls:Alex Steffen, 2008 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717834|Alex Steffen]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_steffen alex_steffen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/74 74]
| [[:d:Q4717834|Q4717834]]
|-
| [[Attēls:Alex Tabarrok speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4717865|Alex Tabarrok]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/alex_tabarrok alex_tabarrok]
| [[:d:Q4717865|Q4717865]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727955|Alex Wissner-Gross]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alex_wissner_gross alex_wissner_gross]
| [[:d:Q23727955|Q23727955]]
|-
| [[Attēls:Double Take-Alexa Meade.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q621627|Alexa Meade]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1986-09-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexa_meade alexa_meade]
| [[:d:Q621627|Q621627]]
|-
| [[Attēls:Alexander Betts .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28531177|Alexander Betts]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1980-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexander_betts alexander_betts]
| [[:d:Q28531177|Q28531177]]
|-
|
| ''[[:d:Q16185639|Alexander Tsiaras]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[gleznotājs]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexander_tsiaras alexander_tsiaras]
| [[:d:Q16185639|Q16185639]]
|-
| [[Attēls:Guillaume Pousaz & Alexandr Wang - The Grove 2022 (Wang crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112629173|Alexandr Wang]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1997
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexandr_wang alexandr_wang]
| [[:d:Q112629173|Q112629173]]
|-
| [[Attēls:Alexandra Horowitz at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66013634|Alexandra Horowitz]]''
|
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''
| 1969-07-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alexandra_horowitz alexandra_horowitz]
| [[:d:Q66013634|Q66013634]]
|-
|
| ''[[:d:Q107342867|Alexey Karpenkov]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1987-01-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]<br/>[[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexeykarpenkov alexeykarpenkov]
| [[:d:Q107342867|Q107342867]]
|-
|
| ''[[:d:Q108480961|Alexis Nikole Nelson]]''
|
| ''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q78847256|gatherer]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''
| 1992-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexis_nikole_nelson alexis_nikole_nelson]
| [[:d:Q108480961|Q108480961]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2015 - Day 3 (17205541529).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4721504|Alexis Ohanian]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1983-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alexis_ohanian alexis_ohanian]
| [[:d:Q4721504|Q4721504]]
|-
| [[Attēls:Al Seckel in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2023240|Al Seckel]]''
|
| ''[[:d:Q3243461|kolekcionārs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1958-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_seckel al_seckel]
| [[:d:Q2023240|Q2023240]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784887|Ali Carr-Chellman]]''
|
| ''[[:d:Q723682|dean]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ali_carr_chellman ali_carr_chellman]
| [[:d:Q23784887|Q23784887]]
|-
|
| ''[[:d:Q4724839|Ali Hajimiri]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ali_hajimiri ali_hajimiri]
| [[:d:Q4724839|Q4724839]]
|-
|
| ''[[:d:Q4725100|Ali Noorani]]''
|
|
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ali_noorani ali_noorani]
| [[:d:Q4725100|Q4725100]]
|-
| [[Attēls:Alice Dreger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430564|Alice Dreger]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_dreger alice_dreger]
| [[:d:Q15430564|Q15430564]]
|-
| [[Attēls:17goffman-facebookJumbo-v2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20017747|Alice Goffman]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_goffman alice_goffman]
| [[:d:Q20017747|Q20017747]]
|-
| [[Attēls:Alice Bows-Larkin at Elevate Festival 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760514|Alice Larkin]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alice_bows_larkin alice_bows_larkin]
| [[:d:Q23760514|Q23760514]]
|-
|
| ''[[:d:Q94687894|Alice Pailhès]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/alice_pailhes alice_pailhes]
| [[:d:Q94687894|Q94687894]]
|-
|
| ''[[:d:Q4726061|Alice Rawsthorn]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1958-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alice_rawsthorn alice_rawsthorn]
| [[:d:Q4726061|Q4726061]]
|-
|
| ''[[:d:Q108655421|Alicia Chong Rodriguez]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_chong alicia_chong]
| [[:d:Q108655421|Q108655421]]
|-
|
| ''[[:d:Q111986830|Alicia Eggert]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_eggert alicia_eggert]
| [[:d:Q111986830|Q111986830]]
|-
| [[Attēls:Alicia Garza.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609542|Alicia Garza]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1981-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alicia_garza alicia_garza]
| [[:d:Q19609542|Q19609542]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759747|Alisa Miller]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/alisa_miller alisa_miller]
| [[:d:Q23759747|Q23759747]]
|-
| [[Attēls:Alison Gopnik Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2647225|Alison Gopnik]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_gopnik alison_gopnik]<br/>[https://www.ted.com/speakers/998 998]
| [[:d:Q2647225|Q2647225]]
|-
| [[Attēls:Alison Jackson at Haifa Museum of Art (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q431375|Alison Jackson]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1960-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_jackson alison_jackson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/186 186]
| [[:d:Q431375|Q431375]]
|-
| [[Attēls:MJK39380 Alison Killing (See-Conference 2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769251|Alison Killing]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alison_killing alison_killing]
| [[:d:Q23769251|Q23769251]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782666|Alix Generous]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/alix_generous alix_generous]
| [[:d:Q23782666|Q23782666]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727980|Allan Adams]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/allan_adams allan_adams]
| [[:d:Q23727980|Q23727980]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784267|Allan Jones]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/allan_jones allan_jones]
| [[:d:Q23784267|Q23784267]]
|-
| [[Attēls:Allan Savory (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4730957|Allan Savory]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1935-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/allan_savory allan_savory]
| [[:d:Q4730957|Q4730957]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662577|Allison Hunt]]''
|
| ''[[:d:Q2296674|social media manager]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q61911662|tirgvedības konsultanti]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/allison_hunt allison_hunt]
| [[:d:Q23662577|Q23662577]]
|-
|
| ''[[:d:Q125824589|Almudena Toral]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/almudena_toral almudena_toral]
| [[:d:Q125824589|Q125824589]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Alok Sharma crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q478531|Alok Sharma]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''
| 1967-09-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/alok_sharma alok_sharma]
| [[:d:Q478531|Q478531]]
|-
|
| ''[[:d:Q91949388|Alona Fyshe]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/alona_fyshe alona_fyshe]
| [[:d:Q91949388|Q91949388]]
|-
| [[Attēls:Alvin Ailey - Revelations.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449026|Alvin Ailey American Dance Theater]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/alvin_ailey_american_dance_theater alvin_ailey_american_dance_theater]
| [[:d:Q449026|Q449026]]
|-
| [[Attēls:Bala portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4647578|Alwar Balasubramaniam]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11569986|printmaker]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''
| 1971-06-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/a_balasubramaniam a_balasubramaniam]
| [[:d:Q4647578|Q4647578]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782900|Alyson McGregor]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyson_mcgregor alyson_mcgregor]
| [[:d:Q23782900|Q23782900]]
|-
|
| ''[[:d:Q450477|Alyssa Monks]]''
|
| [[gleznotājs]]
| 1977-11-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/alyssa_monks alyssa_monks]
| [[:d:Q450477|Q450477]]
|-
| [[Attēls:Amanda Bennett, USAGM CEO.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151611|Amanda Bennett]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1952-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_bennett amanda_bennett]
| [[:d:Q16151611|Q16151611]]
|-
| [[Attēls:Amanda-Burden (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4739580|Amanda Burden]]''
|
| [[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[politiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_burden amanda_burden]
| [[:d:Q4739580|Q4739580]]
|-
| [[Attēls:Amanda Gorman 2021.jpg|center|128px]]
| [[Amanda Gormana]]
| amerikāņu dzejniece un aktīviste
| [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1998-03-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_gorman amanda_gorman]
| [[:d:Q52369134|Q52369134]]
|-
| [[Attēls:Amanda Palmer Open Piano for Refugees Vienna 2019 36.jpg|center|128px]]
| [[Amanda Pālmere]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1976-04-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_palmer amanda_palmer]
| [[:d:Q240377|Q240377]]
|-
| [[Attēls:Amanda Renteria (January 2025) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14948755|Amanda Renteria]]''
|
| ''[[:d:Q13388586|softball player]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1974-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_renteria amanda_renteria]
| [[:d:Q14948755|Q14948755]]
|-
|
| ''[[:d:Q47554100|Amanda Williams]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amanda_williams amanda_williams]
| [[:d:Q47554100|Q47554100]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48935550272).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797155|Amber Case]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_case amber_case]
| [[:d:Q23797155|Q23797155]]
|-
| [[Attēls:Amber Galloway.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27902885|Amber Galloway Gallego]]''
|
| ''[[:d:Q10691728|sign language interpreter]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_galloway_gallego amber_galloway_gallego]
| [[:d:Q27902885|Q27902885]]
|-
|
| ''[[:d:Q83432826|Amber Hikes]]''
|
| ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_hikes amber_hikes]
| [[:d:Q83432826|Q83432826]]
|-
| [[Attēls:Amber McReynolds, USPS Governor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105675680|Amber McReynolds]]''
|
|
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amber_mcreynolds amber_mcreynolds]
| [[:d:Q105675680|Q105675680]]
|-
| [[Attēls:Ameenah Gurib-Fakim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1959-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maurīcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ameenah_gurib_fakim ameenah_gurib_fakim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2073 2073]
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
|-
| [[Attēls:AmelKarboul20160204London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15703367|Amel Karboul]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1973-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Tunisija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_amel_karboul dr_amel_karboul]
| [[:d:Q15703367|Q15703367]]
|-
| [[Attēls:America Ferrera at the 2025 Toronto International Film Festival (cropped2).jpg|center|128px]]
| [[Amerika Ferrera]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1984-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/america_ferrera america_ferrera]
| [[:d:Q219402|Q219402]]
|-
|
| ''[[:d:Q4746085|Ami Klin]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ami_klin ami_klin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1370 1370]
| [[:d:Q4746085|Q4746085]]
|-
| [[Attēls:United Nations Deputy Secretary General Amina Mohammed in 2023 - (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4746340|Amina J. Mohammed]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[ministrs]]
| 1961-06-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/amina_j_mohammed amina_j_mohammed]
| [[:d:Q4746340|Q4746340]]
|-
|
| ''[[:d:Q53147966|Amir Nizar Zuabi]]''
|
| [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/amir_nizar_zuabi amir_nizar_zuabi]
| [[:d:Q53147966|Q53147966]]
|-
|
| ''[[:d:Q59340673|Amisha Padnani]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_padnani amy_padnani]
| [[:d:Q59340673|Q59340673]]
|-
| [[Attēls:Amishi Jha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16211585|Amishi Jha]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amishi_jha amishi_jha]
| [[:d:Q16211585|Q16211585]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784357|Amit Sood]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amit_sood amit_sood]
| [[:d:Q23784357|Q23784357]]
|-
| [[Attēls:Amory Lovins, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q474194|Amory Lovins]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amory_lovins amory_lovins]
| [[:d:Q474194|Q474194]]
|-
| [[Attēls:Amos Winter - MIT Mobility Lab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21550740|Amos Winter]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amos_winter amos_winter]
| [[:d:Q21550740|Q21550740]]
|-
|
| ''[[:d:Q4749093|Amy B. Smith]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1962-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_smith amy_smith]<br/>[https://www.ted.com/speakers/3 3]
| [[:d:Q4749093|Q4749093]]
|-
| [[Attēls:Acuddy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749151|Amy Cuddy]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1972-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_cuddy amy_cuddy]
| [[:d:Q4749151|Q4749151]]
|-
| [[Attēls:Photo Credit- Evgenia Eliseeva.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30069746|Amy Edmondson]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1959-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_edmondson amy_edmondson]
| [[:d:Q30069746|Q30069746]]
|-
|
| ''[[:d:Q63456301|Amy Herman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amy_herman amy_herman]
| [[:d:Q63456301|Q63456301]]
|-
|
| ''[[:d:Q78873106|Amy L Baxter]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amy_baxter amy_baxter]
| [[:d:Q78873106|Q78873106]]
|-
|
| ''[[:d:Q46782105|Amy L. Milton]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amy_milton amy_milton]
| [[:d:Q46782105|Q46782105]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656175|Amy Lockwood]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amy_lockwood amy_lockwood]
| [[:d:Q23656175|Q23656175]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798804|Amy O'Toole]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/amy_o_toole amy_o_toole]
| [[:d:Q23798804|Q23798804]]
|-
| [[Attēls:Amy Purdy - 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749355|Amy Purdy]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q133901084|para snowboarder]]''
| 1979-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_purdy amy_purdy]
| [[:d:Q4749355|Q4749355]]
|-
| [[Attēls:Amy Tan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234989|Amy Tan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1952-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_tan amy_tan]
| [[:d:Q234989|Q234989]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Amy Webb.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4749439|Amy Webb]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1974-10-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/amy_webb amy_webb]
| [[:d:Q4749439|Q4749439]]
|-
| [[Attēls:Anab Jain (3331817244).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125746197|Anab Jain]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anab_jain anab_jain]
| [[:d:Q125746197|Q125746197]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661617|Anand Agarawala]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anand_agarawala anand_agarawala]
| [[:d:Q23661617|Q23661617]]
|-
| [[Attēls:Anand Giridharadas - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751249|Anand Giridharadas]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1981-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_giridharadas anand_giridharadas]
| [[:d:Q4751249|Q4751249]]
|-
|
| ''[[:d:Q18398176|Anand Varma]]''
|
| [[fotogrāfs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anand_varma anand_varma]
| [[:d:Q18398176|Q18398176]]
|-
| [[Attēls:Ananda Shankar Jayant for her outstanding contribution to Bharatanatyam (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19898324|Ananda Shankar Jayant]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1961-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ananda_shankar_jayant ananda_shankar_jayant]
| [[:d:Q19898324|Q19898324]]
|-
| [[Attēls:Anant Agarwal in 2015 New America panel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92736|Anant Agarwal]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959<br/>1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anant_agarwal anant_agarwal]
| [[:d:Q92736|Q92736]]
|-
| [[Attēls:Anas Aremeyaw Anas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4751775|Anas Aremeyaw Anas]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/anas_aremeyaw_anas anas_aremeyaw_anas]
| [[:d:Q4751775|Q4751775]]
|-
|
| ''[[:d:Q16199723|Anastasia Taylor-Lind]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1981-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anastasia_taylor_lind anastasia_taylor_lind]
| [[:d:Q16199723|Q16199723]]
|-
|
| ''[[:d:Q23772818|Anders Fjellberg]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1988-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_fjellberg anders_fjellberg]
| [[:d:Q23772818|Q23772818]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784626|Anders Ynnerman]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1963-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anders_ynnerman anders_ynnerman]
| [[:d:Q23784626|Q23784626]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt NY 2016 - Day 3 (26682587010).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712695|Andras Forgacs]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andras_forgacs andras_forgacs]
| [[:d:Q23712695|Q23712695]]
|-
| [[Attēls:Andrea Ghez (cropped1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q493956|Andrea M. Ghez]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[zinātnieks]]
| 1965-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrea_ghez andrea_ghez]
| [[:d:Q493956|Q493956]]
|-
| [[Attēls:Andreas Ekström.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5707482|Andreas Ekström]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1975-10-29<br/>1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_ekstrom andreas_ekstrom]
| [[:d:Q5707482|Q5707482]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670498|Andreas Raptopoulos]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_raptopoulos andreas_raptopoulos]
| [[:d:Q23670498|Q23670498]]
|-
| [[Attēls:Andreas Schleicher, 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q71557|Andreas Schleicher]]''
|
| [[profesors]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1964-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andreas_schleicker andreas_schleicker]
| [[:d:Q71557|Q71557]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713628|Andres Lozano]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[ārsts]]
| 20th century<br/>1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_lozano andres_lozano]
| [[:d:Q23713628|Q23713628]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728849|Andrew Bastawrous]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bastawrous andrew_bastawrous]
| [[:d:Q23728849|Q23728849]]
|-
| [[Attēls:Andrew Bird (52413565996) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q503783|Andrew Bird]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1792566|whistle artist]]''
| 1973-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_bird andrew_bird]
| [[:d:Q503783|Q503783]]
|-
| [[Attēls:Kiosk Copyright, Design, and Digital Culture (15461376932) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662266|Andrew Blum]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1977-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_blum andrew_blum]
| [[:d:Q23662266|Q23662266]]
|-
|
| ''[[:d:Q42808292|Andrew E. Pelling]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_pelling andrew_pelling]
| [[:d:Q42808292|Q42808292]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713796|Andrew Fitzgerald]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_fitzgerald andrew_fitzgerald]
| [[:d:Q23713796|Q23713796]]
|-
| [[Attēls:Andrew Forrest (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q504773|Andrew Forrest]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q6116070|jackaroo]]''
| 1961-11-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_forrest andrew_forrest]
| [[:d:Q504773|Q504773]]
|-
|
| ''[[:d:Q23073107|Andrew J. Connolly]]''
|
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_connolly andrew_connolly]
| [[:d:Q23073107|Q23073107]]
|-
|
| ''[[:d:Q78398013|Andrew Marantz]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1984-09-26<br/>1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_marantz andrew_marantz]
| [[:d:Q78398013|Q78398013]]
|-
| [[Attēls:Andrew McAfee FT-McKinsey BBYA 2014(LowerContrast).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15109666|Andrew McAfee]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mcafee andrew_mcafee]
| [[:d:Q15109666|Q15109666]]
|-
| [[Attēls:Andrew Mwenda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4591759|Andrew Mwenda]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_mwenda andrew_mwenda]
| [[:d:Q4591759|Q4591759]]
|-
| [[Attēls:Andrew Solomon 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q645362|Andrew Solomon]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1963-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_solomon andrew_solomon]
| [[:d:Q645362|Q645362]]
|-
| [[Attēls:Andrew Ng at TechCrunch Disrupt SF 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2846695|Andrew Y. Ng]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]]
| 1976-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_ng andrew_ng]
| [[:d:Q2846695|Q2846695]]
|-
|
| ''[[:d:Q20020931|Andrew Youn]]''
|
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_youn andrew_youn]
| [[:d:Q20020931|Q20020931]]
|-
| [[Attēls:Andri Snaer Magnason.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q463575|Andri Snær Magnason]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dzejnieks]]
| 1973-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/andri_snaer_magnason andri_snaer_magnason]
| [[:d:Q463575|Q463575]]
|-
|
| ''[[:d:Q23840135|Andrés Ruzo]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Peru]]<br/>[[Nikaragva]]
| [https://www.ted.com/speakers/andres_ruzo andres_ruzo]
| [[:d:Q23840135|Q23840135]]
|-
|
| ''[[:d:Q16218437|Andy Dunn]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1979-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_dunn andy_dunn]
| [[:d:Q16218437|Q16218437]]
|-
|
| ''[[:d:Q4760818|Andy Hobsbawm]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1963-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_hobsbawm andy_hobsbawm]
| [[:d:Q4760818|Q4760818]]
|-
| [[Attēls:Andy Puddicombe (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214139|Andy Puddicombe]]''
|
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1972-09-23<br/>1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/andy_puddicombe andy_puddicombe]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1519 1519]
| [[:d:Q16214139|Q16214139]]
|-
| [[Attēls:Andy Yen - Is Privacy Supporting Cybercrime.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759707|Andy Yen]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/andy_yen andy_yen]
| [[:d:Q23759707|Q23759707]]
|-
| [[Attēls:Angel Hsu headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59348689|Angel Hsu]]''
|
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/angel_hsu angel_hsu]
| [[:d:Q59348689|Q59348689]]
|-
|
| ''[[:d:Q4762378|Angela Belcher]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_belcher angela_belcher]
| [[:d:Q4762378|Q4762378]]
|-
| [[Attēls:Angela Duckworth, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198258|Angela Duckworth]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angela_lee_duckworth angela_lee_duckworth]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1648 1648]
| [[:d:Q16198258|Q16198258]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797730|Angela Patton]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/angela_patton angela_patton]
| [[:d:Q23797730|Q23797730]]
|-
|
| ''[[:d:Q90287679|Angelicque E. White]]''
|
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelicque_white angelicque_white]
| [[:d:Q90287679|Q90287679]]
|-
| [[Attēls:Angélique Kidjo 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231276|Angelique Kidjo]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1960-07-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Benina]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelique_kidjo angelique_kidjo]
| [[:d:Q231276|Q231276]]
|-
| [[Attēls:Angelo Vermeulen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13429632|Angelo Vermeulen]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelo_vermeulen angelo_vermeulen]
| [[:d:Q13429632|Q13429632]]
|-
| [[Attēls:Angélica Dass retratos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51882246|Angélica Dass]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/angelica_dass angelica_dass]
| [[:d:Q51882246|Q51882246]]
|-
|
| ''[[:d:Q20880943|Anicka Yi]]''
|
| [[gleznotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anicka_yi anicka_yi]
| [[:d:Q20880943|Q20880943]]
|-
|
| ''[[:d:Q53865446|Anika Goss-Foster]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anika_goss anika_goss]
| [[:d:Q53865446|Q53865446]]
|-
| [[Attēls:Anil Ananthaswamy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783480|Anil Ananthaswamy]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_ananthaswamy anil_ananthaswamy]
| [[:d:Q23783480|Q23783480]]
|-
| [[Attēls:Anil K gupta Erudite Conclave Medical College, Thiruvananthapuram.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4764657|Anil Kumar Gupta]]''
|
| ''[[:d:Q1900657|marketer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_gupta anil_gupta]
| [[:d:Q4764657|Q4764657]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22087352|Anil Seth]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anil_seth anil_seth]
| [[:d:Q22087352|Q22087352]]
|-
| [[Attēls:Anima Anandkumar speaking at AAAS 2026.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29167831|Anima Anandkumar]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anima_anandkuma anima_anandkuma]
| [[:d:Q29167831|Q29167831]]
|-
|
| ''[[:d:Q83274545|Anirudh Sharma]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/anirudh_sharma anirudh_sharma]
| [[:d:Q83274545|Q83274545]]
|-
|
| ''[[:d:Q117222036|Anjali Kumar]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_kumar anjali_kumar]
| [[:d:Q117222036|Q117222036]]
|-
| [[Attēls:Anjali Sud 41139141434.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55686689|Anjali Sud]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_sud anjali_sud]
| [[:d:Q55686689|Q55686689]]
|-
|
| ''[[:d:Q60195513|Anjali Tripathi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjali_tripathi anjali_tripathi]
| [[:d:Q60195513|Q60195513]]
|-
| [[Attēls:Anjan Chatterjee-neuroscientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4765748|Anjan Chatterjee]]''
|
| [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1958-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_chatterjee anjan_chatterjee]
| [[:d:Q4765748|Q4765748]]
|-
| [[Attēls:Anjan Sundaram 2025 Oslo Freedom Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16981606|Anjan Sundaram]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anjan_sundaram anjan_sundaram]
| [[:d:Q16981606|Q16981606]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782708|Ann Cooper]]''
|
| ''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q1495660|food critic]]''
| 1934
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ann_cooper ann_cooper]
| [[:d:Q23782708|Q23782708]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783053|Ann Morgan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ann_morgan ann_morgan]
| [[:d:Q23783053|Q23783053]]
|-
| [[Attēls:AnnMarie Thomas (17598060293) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22073671|AnnMarie Thomas]]''
|
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/annmarie_thomas annmarie_thomas]
| [[:d:Q22073671|Q22073671]]
|-
| [[Attēls:Anna Deavere Smith.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q286777|Anna Deavere Smith]]''
|
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1950-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_deavere_smith anna_deavere_smith]
| [[:d:Q286777|Q286777]]
|-
|
| ''[[:d:Q60212870|Anna Greka]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_greka anna_greka]
| [[:d:Q60212870|Q60212870]]
|-
|
| ''[[:d:Q4767076|Anna Heringer]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-10-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_heringer anna_heringer]
| [[:d:Q4767076|Q4767076]]
|-
|
| ''[[:d:Q125484256|Anna Malaika Tubbs]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_malaika_tubbs anna_malaika_tubbs]
| [[:d:Q125484256|Q125484256]]
|-
|
| ''[[:d:Q42320877|Anna Maria Coclite]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437 anna_maria_coclite_TEDxVienna20221008-50437]
| [[:d:Q42320877|Q42320877]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656753|Anna Mracek Dietrich]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_mracek_dietrichs anna_mracek_dietrichs]
| [[:d:Q23656753|Q23656753]]
|-
|
| ''[[:d:Q111575965|Anna Piperal]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_piperal anna_piperal]
| [[:d:Q111575965|Q111575965]]
|-
| [[Attēls:Anna Rosling Rönnlund on "Factfulness".jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24680868|Anna Rosling Rönnlund]]''
|
| [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975-04-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rosling_ronnlund anna_rosling_ronnlund]
| [[:d:Q24680868|Q24680868]]
|-
|
| ''[[:d:Q58754610|Anna Rothschild]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anna_rothschild anna_rothschild]
| [[:d:Q58754610|Q58754610]]
|-
|
| ''[[:d:Q27058390|Anne Basting]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_basting anne_basting]
| [[:d:Q27058390|Q27058390]]
|-
| [[Attēls:Anne Curzan - Anatol Rodgers Lecture.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19364739|Anne Curzan]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anne_curzan anne_curzan]
| [[:d:Q19364739|Q19364739]]
|-
| [[Attēls:Anne-Lamott-2013-San-Francisco (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2838773|Anne Lamott]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1954-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_lamott anne_lamott]
| [[:d:Q2838773|Q2838773]]
|-
|
| ''[[:d:Q56722014|Anne Madden]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anne_madden anne_madden]
| [[:d:Q56722014|Q56722014]]
|-
|
| ''[[:d:Q79317367|Anne Marie Albano]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_albano anne_marie_albano]
| [[:d:Q79317367|Q79317367]]
|-
| [[Attēls:Anne Milgram official DEA photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4768651|Anne Milgram]]''
|
| [[advokāts]]
| 1970-12-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_milgram anne_milgram]
| [[:d:Q4768651|Q4768651]]
|-
|
| ''[[:d:Q23091382|Anne Pasternak]]''
|
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_pasternak anne_pasternak]
| [[:d:Q23091382|Q23091382]]
|-
| [[Attēls:Special Operations Policy Forum 2018 (45000180525).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465477|Anne-Marie Slaughter]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1958-09-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anne_marie_slaughter anne_marie_slaughter]
| [[:d:Q465477|Q465477]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670515|Annette Heuser]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annette_heuser annette_heuser]
| [[:d:Q23670515|Q23670515]]
|-
| [[Attēls:Annie Murphy Paul & Alice Wilder (7747958128).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657111|Annie Murphy Paul]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_murphy_paul annie_murphy_paul]
| [[:d:Q23657111|Q23657111]]
|-
| [[Attēls:Annie Rauwerda smiling 1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q109628790|Annie Rauwerda]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]''
| 1999-11-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_rauwerda annie_rauwerda]
| [[:d:Q109628790|Q109628790]]
|-
| [[Attēls:Anote Tong (1) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57456|Anote Tong]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]
| 1952-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kiribati]]
| [https://www.ted.com/speakers/anote_tong anote_tong]
| [[:d:Q57456|Q57456]]
|-
| [[Attēls:Anthony Atala, Printing a Human Kidney on Stage (5507356887).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772039|Anthony Atala]]''
|
| [[ārsts]]
| 1958-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_atala anthony_atala]
| [[:d:Q4772039|Q4772039]]
|-
| [[Attēls:Anthony Fauci in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q573246|Anthony Fauci]]''
|
| ''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1940-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_fauci anthony_fauci]
| [[:d:Q573246|Q573246]]
|-
| [[Attēls:Anthony Goldbloom Kaggle founder and CEO (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4772605|Anthony Goldbloom]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_goldbloom anthony_goldbloom]
| [[:d:Q4772605|Q4772605]]
|-
| [[Attēls:ACLU Anthony D Romero.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1568107|Anthony Romero]]''
|
| [[advokāts]]
| 1965-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_d_romero anthony_d_romero]
| [[:d:Q1568107|Q1568107]]
|-
|
| ''[[:d:Q97585702|Anthony Veneziale]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_veneziale anthony_veneziale]
| [[:d:Q97585702|Q97585702]]
|-
|
| ''[[:d:Q33225951|Antoine Gourévitch]]''
|
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1967-10-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/antoine_gourevitch antoine_gourevitch]
| [[:d:Q33225951|Q33225951]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759553|Antonio Donato Nobre]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_donato_nobre antonio_donato_nobre]
| [[:d:Q23759553|Q23759553]]
|-
| [[Attēls:António Guterres United Nations Secretary-General in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Antoniu Guterrešs]]
|
| [[politiķis]]
| 1949-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]<br/>[[Austrumtimora]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_guterres antonio_guterres]
| [[:d:Q311440|Q311440]]
|-
| [[Attēls:AntonyGarrettLisi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2600403|Antony Garrett Lisi]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q13561328|surfer]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1968-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/garrett_lisi garrett_lisi]
| [[:d:Q2600403|Q2600403]]
|-
| [[Attēls:Antony Gormley Встреча с Гормли на выставке crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q360371|Antony Gormley]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1925963|grafiķis]]''<br/>[[gleznotājs]]
| 1950-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/antony_gormley antony_gormley]
| [[:d:Q360371|Q360371]]
|-
| [[Attēls:António Damásio no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2013 cropped.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q380207|António Damásio]]''
|
| ''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]
| 1944-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/antonio_damasio antonio_damasio]
| [[:d:Q380207|Q380207]]
|-
|
| ''[[:d:Q106520203|Anu Puusa]]''
|
|
| 1975-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anu_puusa anu_puusa]
| [[:d:Q106520203|Q106520203]]
|-
| [[Attēls:Anupam Mishra.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4777823|Anupam Mishra]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1947-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/anupam_mishra anupam_mishra]
| [[:d:Q4777823|Q4777823]]
|-
|
| ''[[:d:Q58813001|Anushka Naiknaware]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 2003
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/anushka_naiknaware anushka_naiknaware]
| [[:d:Q58813001|Q58813001]]
|-
|
| ''[[:d:Q24051923|Aomawa Shields]]''
|
| [[astronoms]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aomawa_shields aomawa_shields]
| [[:d:Q24051923|Q24051923]]
|-
| [[Attēls:Aparna Nancherla LBJ Presidential Library 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24884398|Aparna Nancherla]]''
|
| [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1982-08-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aparna_nancherla aparna_nancherla]
| [[:d:Q24884398|Q24884398]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657177|Aparna Rao]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aparna_rao aparna_rao]
| [[:d:Q23657177|Q23657177]]
|-
| [[Attēls:Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey in hijab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106228455|Apiorkor Seyiram Ashong-Abbey]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]]
| 1988-04-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/apiorkor_seyiram_ashong_abbey apiorkor_seyiram_ashong_abbey]
| [[:d:Q106228455|Q106228455]]
|-
| [[Attēls:Apolinario Passos at SXSW London 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136515003|Apolinário Passos]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/apolinario_passos apolinario_passos]
| [[:d:Q136515003|Q136515003]]
|-
|
| ''[[:d:Q4780347|Apollo Robbins]]''
|
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[aktieris]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/apollo_robbins apollo_robbins]
| [[:d:Q4780347|Q4780347]]
|-
| [[Attēls:Picture of Ari Wallach.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790131|Ari Wallach]]''
|
| ''[[:d:Q846430|futurist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ari_wallach ari_wallach]
| [[:d:Q4790131|Q4790131]]
|-
|
| ''[[:d:Q93523410|Ariana Curtis]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q47090899|museum professional]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ariana_curtis ariana_curtis]
| [[:d:Q93523410|Q93523410]]
|-
| [[Attēls:Arianna Huffington 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q233397|Arianna Huffington]]''
|
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1950-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arianna_huffington arianna_huffington]
| [[:d:Q233397|Q233397]]
|-
| [[Attēls:Ariel Garten Playing Quintephone at ICMC2007imgp7900cpq.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4790411|Ariel Garten]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1979-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ariel_garten ariel_garten]
| [[:d:Q4790411|Q4790411]]
|-
| [[Attēls:Ariel Waldman (8543944344).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65122975|Ariel Waldman]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ariel_waldman ariel_waldman]
| [[:d:Q65122975|Q65122975]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662627|Aris Venetikidis]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aris_venetikidis aris_venetikidis]
| [[:d:Q23662627|Q23662627]]
|-
|
| ''[[:d:Q59428262|Armando Azua-Bustos]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/armando_azua_bustos armando_azua_bustos]
| [[:d:Q59428262|Q59428262]]
|-
|
| ''[[:d:Q123785656|Arnav Kapur]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/arnav_kapur arnav_kapur]
| [[:d:Q123785656|Q123785656]]
|-
| [[Attēls:Arthur Brooks (16066140274).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4798155|Arthur C. Brooks]]''
|
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
| 1964-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_brooks arthur_brooks]
| [[:d:Q4798155|Q4798155]]
|-
|
| ''[[:d:Q709449|Arthur Ganson]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q713223|artist-in-residence]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_ganson arthur_ganson]
| [[:d:Q709449|Q709449]]
|-
|
| ''[[:d:Q4800011|Arthur Potts Dawson]]''
|
|
| 1971-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_potts_dawson arthur_potts_dawson]
| [[:d:Q4800011|Q4800011]]
|-
| [[Attēls:Arthur T. Benjamin in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2865351|Arthur T. Benjamin]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961-03-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/arthur_benjamin arthur_benjamin]
| [[:d:Q2865351|Q2865351]]
|-
| [[Attēls:Arunabha Ghosh at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q118640613|Arunabha Ghosh]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arunabha_ghosh arunabha_ghosh]
| [[:d:Q118640613|Q118640613]]
|-
| [[Attēls:Arunachalam Muruganantham in California.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q235553|Arunachalam Muruganantham]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1962-10-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arunachalam_muruganantham arunachalam_muruganantham]
| [[:d:Q235553|Q235553]]
|-
| [[Attēls:Arvind Gupta Oct 2010 IUCAA.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3633965|Arvind Gupta]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1953-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/arvind_gupta arvind_gupta]
| [[:d:Q3633965|Q3633965]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727967|Ash Beckham]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ash_beckham ash_beckham]
| [[:d:Q23727967|Q23727967]]
|-
| [[Attēls:Asha de Vos cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768737|Asha de Vos]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šrilanka]]
| [https://www.ted.com/speakers/asha_de_vos asha_de_vos]
| [[:d:Q23768737|Q23768737]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783386|Asher Hasan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/asher_hasan asher_hasan]
| [[:d:Q23783386|Q23783386]]
|-
| [[Attēls:Ashif Shaikh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4805056|Ashif Shaikh]]''
|
|
| 1982-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashif_shaikh ashif_shaikh]
| [[:d:Q4805056|Q4805056]]
|-
|
| ''[[:d:Q87237972|Ashley V. Whillans]]''
|
| ''[[:d:Q99193996|behavioral scientist]]''<br/>''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]]
| 1988-05-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans_1 ashley_whillans_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/ashley_whillans ashley_whillans]
| [[:d:Q87237972|Q87237972]]
|-
|
| ''[[:d:Q4806016|Ashton Applewhite]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1952-06-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashton_applewhite ashton_applewhite]
| [[:d:Q4806016|Q4806016]]
|-
| [[Attēls:Asmeret Asefaw Berhe, DOE Director.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55955709|Asmeret Asefaw Berhe]]''
|
| ''[[:d:Q12370538|soil scientist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/asmeret_berhe asmeret_berhe]
| [[:d:Q55955709|Q55955709]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782514|Aspen Baker]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aspen_baker aspen_baker]
| [[:d:Q23782514|Q23782514]]
|-
| [[Attēls:Astro Teller candid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4811519|Astro Teller]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1970-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/astro_teller astro_teller]
| [[:d:Q4811519|Q4811519]]
|-
| [[Attēls:Atul Gawande, USAID Assistant Administrator.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2751383|Atul Gawande]]''
|
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/atul_gawande_1 atul_gawande_1]
| [[:d:Q2751383|Q2751383]]
|-
| [[Attēls:Aubrey de Grey - How We Will Beat Aging.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q175969|Aubrey de Grey]]''
|
| ''[[:d:Q20107384|gerontologi]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''
| 1963-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/aubrey_de_grey aubrey_de_grey]
| [[:d:Q175969|Q175969]]
|-
| [[Attēls:Audrey Choi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q112670837|Audrey Choi]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/audrey_choi audrey_choi]
| [[:d:Q112670837|Q112670837]]
|-
| [[Attēls:EPFL 2020 Auke Ijspeert Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24040710|Auke Jan Ijspeert]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/auke_ijspeert auke_ijspeert]
| [[:d:Q24040710|Q24040710]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795350|Auret van Heerden]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/auret_van_heerden auret_van_heerden]
| [[:d:Q23795350|Q23795350]]
|-
| [[Attēls:Ava DuVernay 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4827381|Ava DuVernay]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-08-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ava_duvernay ava_duvernay]
| [[:d:Q4827381|Q4827381]]
|-
| [[Attēls:Avi Loeb in 2023 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2821842|Avi Loeb]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18921227|ufologist]]''
| 1962-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_loeb avi_loeb]
| [[:d:Q2821842|Q2821842]]
|-
|
| ''[[:d:Q22279966|Avi Reichental]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1957-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_reichental avi_reichental]
| [[:d:Q22279966|Q22279966]]
|-
| [[Attēls:Avi rubin kimball brace cfp2006 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4828480|Avi Rubin]]''
|
| [[inženieris]]
| 1967-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/avi_rubin avi_rubin]
| [[:d:Q4828480|Q4828480]]
|-
| [[Attēls:Prof. Avinash Persaud (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4828876|Avinash Persaud]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1966-06-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/avinash_persaud avinash_persaud]
| [[:d:Q4828876|Q4828876]]
|-
|
| ''[[:d:Q33199187|Axel Reinaud]]''
|
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]]
| 1967-10-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/axel_reinaud axel_reinaud]
| [[:d:Q33199187|Q33199187]]
|-
| [[Attēls:Ayana Johnson, profile of a marine biologist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50074170|Ayana Elizabeth Johnson]]''
|
| ''[[:d:Q16185210|policy advisor]]''
| 1980-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayana_elizabeth_johnson ayana_elizabeth_johnson]
| [[:d:Q50074170|Q50074170]]
|-
| [[Attēls:Ayanna M. Howard - SnoMote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11644|Ayanna Howard]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]]
| 1972-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayanna_howard ayanna_howard]
| [[:d:Q11644|Q11644]]
|-
| [[Attēls:Picture of Professor Ayelet Fishbach.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54805533|Ayelet Fishbach]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/ayelet_fishbach ayelet_fishbach]
| [[:d:Q54805533|Q54805533]]
|-
| [[Attēls:Ayọ Tometi - 2021 (51648565860) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19885291|Ayọ Tometi]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/opal_tometi opal_tometi]
| [[:d:Q19885291|Q19885291]]
|-
|
| ''[[:d:Q50208514|Azim F. Shariff]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/azim_shariff azim_shariff]
| [[:d:Q50208514|Q50208514]]
|-
|
| ''[[:d:Q4832583|Azim Khamisa]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/azim_n_khamisa azim_n_khamisa]
| [[:d:Q4832583|Q4832583]]
|-
| [[Attēls:Aziz Abu Sarah.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65030161|Aziz Abu Sarah]]''
|
| ''[[:d:Q1039099|gidi]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/aziz_abu_sarah aziz_abu_sarah]
| [[:d:Q65030161|Q65030161]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728292|Aziza Chaouni]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-06-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/aziza_chaouni aziza_chaouni]
| [[:d:Q23728292|Q23728292]]
|-
| [[Attēls:Aschraf Ghani MSC 2017 2 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ašrafs Gani]]
| Afganistānas politiķis, akadēmiķis un ekonomists, no 2014. līdz 2021. gadam bija Afganistānas prezidents
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1949-05-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Afganistānas Islāma Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashraf_ghani ashraf_ghani]
| [[:d:Q172388|Q172388]]
|-
| [[Attēls:B. Joseph Pine at SXSW 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4834072|B. Joseph Pine II]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_pine joseph_pine]
| [[:d:Q4834072|Q4834072]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769545|BJ Miller]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1971-10-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bj_miller bj_miller]
| [[:d:Q23769545|Q23769545]]
|-
|
| ''[[:d:Q16245994|Baba Shiv]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/baba_shiv baba_shiv]
| [[:d:Q16245994|Q16245994]]
|-
| [[Attēls:Bahia Shehab.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662610|Bahia Shehab]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/bahia_shehab bahia_shehab]
| [[:d:Q23662610|Q23662610]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662600|Bandi Mbubi]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bandi_mbubi bandi_mbubi]
| [[:d:Q23662600|Q23662600]]
|-
|
| ''[[:d:Q4858477|Barat Ali Batoor]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/barat_ali_batoor barat_ali_batoor]
| [[:d:Q4858477|Q4858477]]
|-
| [[Attēls:Baratunde Thurston at ROFLCon II.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4858494|Baratunde Thurston]]''
|
| ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1977-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/baratunde_thurston baratunde_thurston]
| [[:d:Q4858494|Q4858494]]
|-
|
| ''[[:d:Q4858754|Barbara Block]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_block barbara_block]<br/>[https://www.ted.com/speakers/801 801]
| [[:d:Q4858754|Q4858754]]
|-
|
| ''[[:d:Q17026605|Barbara F. Walter]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_f_walter barbara_f_walter]
| [[:d:Q17026605|Q17026605]]
|-
|
| ''[[:d:Q29871142|Barbara J. King]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]''
| 1956-08-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_j_king barbara_j_king]
| [[:d:Q29871142|Q29871142]]
|-
| [[Attēls:Barbandkath.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23016646|Barbara Natterson-Horowitz]]''
|
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barbara_natterson_horowitz barbara_natterson_horowitz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/b_n_horowitz b_n_horowitz]
| [[:d:Q23016646|Q23016646]]
|-
|
| ''[[:d:Q4864717|Barry Schuler]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1953-09-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schuler barry_schuler]
| [[:d:Q4864717|Q4864717]]
|-
| [[Attēls:Barry Schwartz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3500411|Barry Schwartz]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1946-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/barry_schwartz barry_schwartz]
| [[:d:Q3500411|Q3500411]]
|-
| [[Attēls:BartKnols2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662325|Bart G. J. "GeeJay" Knols]]''
|
| [[profesors]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bart_knols bart_knols]
| [[:d:Q23662325|Q23662325]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795783|Bart Weetjens]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bart_weetjens bart_weetjens]
| [[:d:Q23795783|Q23795783]]
|-
|
| ''[[:d:Q4865683|Barton Seaver]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1979-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/barton_seaver barton_seaver]
| [[:d:Q4865683|Q4865683]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769533|Bassam Tariq]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1986-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bassam_tariq bassam_tariq]
| [[:d:Q23769533|Q23769533]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671506|Bastian Schaefer]]''
|
| [[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bastian_schaefer bastian_schaefer]
| [[:d:Q23671506|Q23671506]]
|-
| [[Attēls:Beardyman at Camp Bestival 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2573649|Beardyman]]''
|
| ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1982-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beardyman beardyman]
| [[:d:Q2573649|Q2573649]]
|-
| [[Attēls:Beau Lotto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795352|Beau Lotto]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/beau_lotto beau_lotto]
| [[:d:Q23795352|Q23795352]]
|-
|
| ''[[:d:Q56948669|Becca Heller]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/becca_heller becca_heller]
| [[:d:Q56948669|Q56948669]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662243|Becci Manson]]''
|
| ''[[:d:Q33383789|retoucher]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/becci_manson becci_manson]
| [[:d:Q23662243|Q23662243]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795670|Becky Blanton]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/becky_blanton becky_blanton]
| [[:d:Q23795670|Q23795670]]
|-
|
| ''[[:d:Q121542981|Becky Kennedy]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/becky_kennedy becky_kennedy]
| [[:d:Q121542981|Q121542981]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Baroness Kidron crop 2, 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335605|Beeban Kidron]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1961-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/beeban_kidron beeban_kidron]
| [[:d:Q335605|Q335605]]
|-
| [[Attēls:Bel Pesce - 12285922333.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769253|Bel Pesce]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17221|spokesperson]]''
| 1988-02-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bel_pesce bel_pesce]
| [[:d:Q23769253|Q23769253]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760173|Ben Ambridge]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ben_ambridge ben_ambridge]
| [[:d:Q23760173|Q23760173]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796181|Ben Cameron]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ben_cameron ben_cameron]
| [[:d:Q23796181|Q23796181]]
|-
| [[Attēls:Ben Goldacre TAM London 2009.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q816499|Ben Goldacre]]''
|
| ''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_goldacre ben_goldacre]
| [[:d:Q816499|Q816499]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656758|Ben Kacyra]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ben_kacyra ben_kacyra]
| [[:d:Q23656758|Q23656758]]
|-
| [[Attēls:Loz-katchor.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q464432|Ben Katchor]]''
|
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1951-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_katchor ben_katchor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/438 438]
| [[:d:Q464432|Q464432]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657093|Ben Roche]]''
|
| [[pavārs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ben_roche ben_roche]
| [[:d:Q23657093|Q23657093]]
|-
|
| ''[[:d:Q4886414|Ben Saunders]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_saunders ben_saunders]
| [[:d:Q4886414|Q4886414]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760188|Ben Wellington]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ben_wellington ben_wellington]
| [[:d:Q23760188|Q23760188]]
|-
| [[Attēls:Benedetta Berti (2019), FORUM 2000, Prague.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769525|Benedetta Berti]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/benedetta_berti benedetta_berti]
| [[:d:Q23769525|Q23769525]]
|-
|
| ''[[:d:Q4888224|Benjamin B. Dunlap]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ben_dunlap ben_dunlap]
| [[:d:Q4888224|Q4888224]]
|-
| [[Attēls:Benjamin R Barber in 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817665|Benjamin Barber]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_barber benjamin_barber]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1565 1565]
| [[:d:Q817665|Q817665]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782723|Benjamin Wallace]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1968-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_wallace benjamin_wallace]
| [[:d:Q23782723|Q23782723]]
|-
| [[Attēls:Benjamin Zander 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q817758|Benjamin Zander]]''
|
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1939-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benjamin_zander benjamin_zander]<br/>[https://www.ted.com/speakers/247 247]
| [[:d:Q817758|Q817758]]
|-
| [[Attēls:Benoit Mandelbrot mg 1804-d.jpg|center|128px]]
| [[Benuā Mandelbrots]]
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1924-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Polija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/benoit_mandelbrot benoit_mandelbrot]
| [[:d:Q101740|Q101740]]
|-
| [[Attēls:Bernie Krause (8734312024).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2899063|Bernie Krause]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''
| 1938-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bernie_kraus bernie_kraus]
| [[:d:Q2899063|Q2899063]]
|-
| [[Attēls:Bertrand Piccard 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366255|Bertrand Piccard]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]''
| 1958-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]<br/>[[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bertrand_piccard bertrand_piccard]
| [[:d:Q366255|Q366255]]
|-
| [[Attēls:Beth Ford 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q69927444|Beth Ford]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/beth_ford beth_ford]
| [[:d:Q69927444|Q69927444]]
|-
| [[Attēls:BethNoveckJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3661885|Beth Simone Noveck]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/beth_noveck beth_noveck]
| [[:d:Q3661885|Q3661885]]
|-
|
| ''[[:d:Q115793635|Beth Viner]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/beth_viner beth_viner]
| [[:d:Q115793635|Q115793635]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-26-Friday-39.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q137939824|Bettina Warburg]]''
|
| ''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bettina_warburg bettina_warburg]
| [[:d:Q137939824|Q137939824]]
|-
| [[Attēls:Betul Kacar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52450733|Betül Kaçar]]''
|
| ''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/betul_kacar betul_kacar]
| [[:d:Q52450733|Q52450733]]
|-
| [[Attēls:Bevy Smith.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16204817|Bevy Smith]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1966-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bevy_smith bevy_smith]
| [[:d:Q16204817|Q16204817]]
|-
| [[Attēls:Pranab Mukherjee presenting the Tenzing Norgay National Adventure Award for the year-2011 to Ms. Bhakti Sharma for Water Adventure, in a glittering ceremony, at Rashtrapati Bhavan, in New Delhi on August 29, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18763485|Bhakti Sharma]]''
|
| ''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1989-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bhakti_sharma bhakti_sharma]
| [[:d:Q18763485|Q18763485]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661644|Bilal Bomani]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bilal_bomani bilal_bomani]
| [[:d:Q23661644|Q23661644]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784989|Bill Davenhall]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bill_davenhall bill_davenhall]
| [[:d:Q23784989|Q23784989]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662933|Bill Doyle]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bill_doyle bill_doyle]
| [[:d:Q23662933|Q23662933]]
|-
| [[Attēls:Bill Gross.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16192727|Bill Gross]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gross bill_gross]
| [[:d:Q16192727|Q16192727]]
|-
| [[Attēls:Bill Joy at World Economic Forum (Davos), 2003-01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335047|Bill Joy]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1954-11-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_joy bill_joy]
| [[:d:Q335047|Q335047]]
|-
| [[Attēls:Bill Strickland in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4911032|Bill Strickland]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1947-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_strickland bill_strickland]
| [[:d:Q4911032|Q4911032]]
|-
| [[Attēls:Bill T. Jones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2903368|Bill T. Jones]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1952-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_t_jones bill_t_jones]
| [[:d:Q2903368|Q2903368]]
|-
| [[Attēls:Billie Jean King at the 2026 Sundance Film Festival 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Billija Džīna Kinga]]
|
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q13219424|tenisa treneris]]''<br/>''[[:d:Q2986228|sporta komentētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1943-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billie_jean_king billie_jean_king]
| [[:d:Q54527|Q54527]]
|-
| [[Attēls:Billy Graham bw photo, April 11, 1966.jpg|center|128px]]
| [[Billijs Greiems]]
|
| ''[[:d:Q152002|pastor]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[mācītājs]]
| 1918-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_graham billy_graham]
| [[:d:Q213550|Q213550]]
|-
| [[Attēls:Bill Gates at the European Commission - 2025 - P067383-987995 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Bills Geitss]]
|
| [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1955-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_gates bill_gates]
| [[:d:Q5284|Q5284]]
|-
| [[Attēls:Bill Clinton.jpg|center|128px]]
| [[Bills Klintons]]
| ASV politiķis un jurists, ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q12800682|saksofonists]]''<br/>[[gubernators]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1946-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_clinton bill_clinton]
| [[:d:Q1124|Q1124]]
|-
| [[Attēls:Billy Collins.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q863057|Billy Collins]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16308156|scholar of English]]''
| 1941-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/billy_collins billy_collins]
| [[:d:Q863057|Q863057]]
|-
| [[Attēls:Bina Venkataraman at New America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92590788|Bina Venkataraman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1979-10-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bina_venkataraman bina_venkataraman]
| [[:d:Q92590788|Q92590788]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798780|Birke Baehr]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/birke_baehr birke_baehr]
| [[:d:Q23798780|Q23798780]]
|-
| [[Attēls:Bjarke Ingels in Frankfurt.20150617.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q429817|Bjarke Ingels]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjarke_ingels bjarke_ingels]
| [[:d:Q429817|Q429817]]
|-
| [[Attēls:Bjørn Lomborg (1) (54350992828).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318511|Bjørn Lomborg]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1965-01-06<br/>1965-01-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjorn_lomborg bjorn_lomborg]
| [[:d:Q318511|Q318511]]
|-
| [[Attēls:Bjørn Otto Sverdrup (50266182078).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17110808|Bjørn Otto Sverdrup]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1968-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjorn_otto_sverdrup bjorn_otto_sverdrup]
| [[:d:Q17110808|Q17110808]]
|-
| [[Attēls:Björn Ulvaeus 2023 (53338026438) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Bjērns Ulveuss]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[scenārists]]
| 1945-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bjoern_ulvaeus bjoern_ulvaeus]
| [[:d:Q179682|Q179682]]
|-
| [[Attēls:Black Yoyo 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17214011|Black]]''
|
|
| 1982-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/black black]
| [[:d:Q17214011|Q17214011]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797800|Black Label Movement]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/black_label_movement black_label_movement]
| [[:d:Q23797800|Q23797800]]
|-
| [[Attēls:Blaise Agüera y Arcas in 2025 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4924259|Blaise Agüera y Arcas]]''
|
| [[inženieris]]
| 1975-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/blaise_aguera_y_arcas blaise_aguera_y_arcas]
| [[:d:Q4924259|Q4924259]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662240|Boaz Almog]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/boaz_almog boaz_almog]
| [[:d:Q23662240|Q23662240]]
|-
| [[Attēls:Bob Inglis congressional portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q888008|Bob Inglis]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]
| 1959-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_inglis bob_inglis]
| [[:d:Q888008|Q888008]]
|-
|
| ''[[:d:Q4934421|Bob Wiltfong]]''
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1969-11-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_wiltfong bob_wiltfong]
| [[:d:Q4934421|Q4934421]]
|-
| [[Attēls:DIG13846-061.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312782|Bob Woodward]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1943-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_woodward bob_woodward]
| [[:d:Q312782|Q312782]]
|-
| [[Attēls:Bobby Ghosh - 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4935035|Bobby Ghosh]]''
|
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_ghosh bobby_ghosh]
| [[:d:Q4935035|Q4935035]]
|-
| [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|center|128px]]
| [[Bobijs Makferins]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[animators]]
| 1950-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bobby_mcferrin bobby_mcferrin]
| [[:d:Q310894|Q310894]]
|-
| [[Attēls:Boghuma Kabisen Titanji 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670967|Boghuma Kabisen Titanji]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/boghuma_kabisen_titanji boghuma_kabisen_titanji]
| [[:d:Q23670967|Q23670967]]
|-
| [[Attēls:Re publica Accra 18 – Day 2 (44534526750) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2411298|Boniface Mwangi]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1983-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/boniface_mwangi boniface_mwangi]
| [[:d:Q2411298|Q2411298]]
|-
| [[Attēls:Bassler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60545293|Bonnie L. Bassler]]''
|
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bonnie_bassler bonnie_bassler]
| [[:d:Q60545293|Q60545293]]
|-
| [[Attēls:Bono singing in Indianapolis on Joshua Tree Tour 2017 9-10-17.jpg|center|128px]]
| [[Bono]]
| īru dziedātājs un grupas U2 solists
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1960-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bono bono]
| [[:d:Q834621|Q834621]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713817|Boyd Varty]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/boyd_varty boyd_varty]
| [[:d:Q23713817|Q23713817]]
|-
| [[Attēls:Bozoma Saint John at Essence Festival of Culture July 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24851630|Bozoma Saint John]]''
|
| ''[[:d:Q1072339|chief marketing officer]]''
| 1977-01-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/bozoma_saint_john bozoma_saint_john]
| [[:d:Q24851630|Q24851630]]
|-
| [[Attēls:Bryce Dallas Howard June 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Braisa Dalasa Hauarda]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1981-03-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bryce_dallas_howard bryce_dallas_howard]
| [[:d:Q229775|Q229775]]
|-
| [[Attēls:Etech05 Bran1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4956294|Bran Ferren]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1953-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bran_ferren bran_ferren]
| [[:d:Q4956294|Q4956294]]
|-
| [[Attēls:Brenda-laurel-sxsw.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4960717|Brenda Laurel]]''
|
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1950-11-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_laurel brenda_laurel]
| [[:d:Q4960717|Q4960717]]
|-
| [[Attēls:Brenda Romero at 2015 IGF Awards-GDCA (16102142533) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q521361|Brenda Romero]]''
|
| ''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brenda_brathwaite brenda_brathwaite]
| [[:d:Q521361|Q521361]]
|-
| [[Attēls:Dr. Brene Brown at Texas Conference for Women (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4961808|Brené Brown]]''
|
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1965-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brene_brown brene_brown]
| [[:d:Q4961808|Q4961808]]
|-
|
| ''[[:d:Q102283364|Brett Hennig]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/brett_hennig brett_hennig]
| [[:d:Q102283364|Q102283364]]
|-
| [[Attēls:Brewster Kahle (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92945|Brewster Kahle]]''
|
| ''[[:d:Q20013489|digital librarian]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>[[bibliotekārs]]<br/>[[autors]]
| 1960-10-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brewster_kahle brewster_kahle]
| [[:d:Q92945|Q92945]]
|-
| [[Attēls:Professor Brian Cox OBE FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q463581|Brian Cox]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1968-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_cox brian_cox]
| [[:d:Q463581|Q463581]]
|-
|
| ''[[:d:Q4963566|Brian Dettmer]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_dettmer brian_dettmer]
| [[:d:Q4963566|Q4963566]]
|-
| [[Attēls:Brian Goldman - EMWF 2018 - DanH-0278 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4963859|Brian Goldman]]''
|
| [[ārsts]]
| 1956-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_goldman brian_goldman]
| [[:d:Q4963859|Q4963859]]
|-
| [[Attēls:Brian Greene, February 28, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60815|Brian Greene]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>[[autors]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]]
| 1963-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_greene brian_greene]<br/>[https://www.ted.com/speakers/227 227]
| [[:d:Q60815|Q60815]]
|-
|
| ''[[:d:Q68215808|Brian Little]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/brian_little brian_little]
| [[:d:Q68215808|Q68215808]]
|-
| [[Attēls:Brian Skerry.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q4965308|Brian Skerry]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brian_skerry brian_skerry]<br/>[https://www.ted.com/speakers/717 717]
| [[:d:Q4965308|Q4965308]]
|-
| [[Attēls:Bright Simons speak on Facts-based Activism During 2013 UN General Assembly Meeting..jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17145806|Bright Simons]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/bright_simons bright_simons]
| [[:d:Q17145806|Q17145806]]
|-
|
| ''[[:d:Q120544947|Britt Wray]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/britt_wray britt_wray]
| [[:d:Q120544947|Q120544947]]
|-
| [[Attēls:Britta Riley (6993163852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656783|Britta Riley]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/britta_riley britta_riley]
| [[:d:Q23656783|Q23656783]]
|-
|
| ''[[:d:Q64009850|Brittany K. Barnett]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_k_barnett brittany_k_barnett]
| [[:d:Q64009850|Q64009850]]
|-
| [[Attēls:Brittany Packnett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26924387|Brittany Packnett]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984-11-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_packnett brittany_packnett]
| [[:d:Q26924387|Q26924387]]
|-
|
| ''[[:d:Q84598788|Brittany Young]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/brittany_young brittany_young]
| [[:d:Q84598788|Q84598788]]
|-
| [[Attēls:Brittney Cooper.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52187077|Brittney C. Cooper]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1980-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/brittney_cooper brittney_cooper]
| [[:d:Q52187077|Q52187077]]
|-
|
| ''[[:d:Q75732840|Bronwyn King]]''
|
| [[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bronwyn_king bronwyn_king]
| [[:d:Q75732840|Q75732840]]
|-
| [[Attēls:Bruce Aylward at NetHope Global Summit (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q87914789|Bruce Aylward]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''<br/>[[ārsts]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_aylward bruce_aylward]
| [[:d:Q87914789|Q87914789]]
|-
| [[Attēls:Bruce Bueno de Mesquita.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2926412|Bruce Bueno de Mesquita]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_bueno_de_mesquita bruce_bueno_de_mesquita]<br/>[https://www.ted.com/speakers/344 344]
| [[:d:Q2926412|Q2926412]]
|-
| [[Attēls:Bruce Feiler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4977459|Bruce Feiler]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1964-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_feiler bruce_feiler]
| [[:d:Q4977459|Q4977459]]
|-
| [[Attēls:Bruce Friedrich.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4977515|Bruce Friedrich]]''
|
| ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''
| 1969-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_friedrich bruce_friedrich]
| [[:d:Q4977515|Q4977515]]
|-
|
| ''[[:d:Q4977974|Bruce McCall]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q12406482|humorists]]''
| 1935<br/>1935-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_mccall bruce_mccall]
| [[:d:Q4977974|Q4977974]]
|-
| [[Attēls:Bruce Schneier 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q368328|Bruce Schneier]]''
|
| ''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]]
| 1963-01-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruce_schneier bruce_schneier]
| [[:d:Q368328|Q368328]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759795|Bruno Bowden]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_bowden bruno_bowden]
| [[:d:Q23759795|Q23759795]]
|-
| [[Attēls:Bruno Giussani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2616493|Bruno Giussani]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_giussani bruno_giussani]
| [[:d:Q2616493|Q2616493]]
|-
|
| ''[[:d:Q5395568|Bruno Maisonnier]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1958-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_maisonnier bruno_maisonnier]
| [[:d:Q5395568|Q5395568]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759670|Bruno Torturra]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/bruno_torturra bruno_torturra]
| [[:d:Q23759670|Q23759670]]
|-
| [[Attēls:Bryan Stevenson in 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2698978|Bryan Stevenson]]''
|
| [[advokāts]]
| 1959-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bryan_stevenson bryan_stevenson]
| [[:d:Q2698978|Q2698978]]
|-
| [[Attēls:Sanjit Bunker Roy at Time 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2654764|Bunker Roy]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1945-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/bunker_roy bunker_roy]
| [[:d:Q2654764|Q2654764]]
|-
| [[Attēls:Burt Rutan - Cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q453046|Burt Rutan]]''
|
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]]
| 1943-06-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/burt_rutan burt_rutan]
| [[:d:Q453046|Q453046]]
|-
| [[Attēls:Dr.BurcinMP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54871429|Burçin Mutlu Pakdil]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/burcin_mutlu_pakdil burcin_mutlu_pakdil]
| [[:d:Q54871429|Q54871429]]
|-
|
| ''[[:d:Q23691925|Béatrice Coron]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1956-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/beatrice_coron beatrice_coron]
| [[:d:Q23691925|Q23691925]]
|-
| [[Attēls:CKWilliams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2930440|C. K. Williams]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''
| 1936-11-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/c_k_williams c_k_williams]
| [[:d:Q2930440|Q2930440]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662175|C. Noel Bairey Merz]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/c_noel_bairey_merz c_noel_bairey_merz]
| [[:d:Q23662175|Q23662175]]
|-
| [[Attēls:Caitlin Doughty in red evergreen background.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18149464|Caitlin Doughty]]''
|
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q316490|funeral director]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1984-08-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caitlin_doughty caitlin_doughty]
| [[:d:Q18149464|Q18149464]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662822|Caitria O'Neill]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/caitria_o_neill caitria_o_neill]
| [[:d:Q23662822|Q23662822]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782397|Caleb Chung]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/caleb_chung caleb_chung]
| [[:d:Q23782397|Q23782397]]
|-
|
| ''[[:d:Q56448414|Cameron E Webb]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_webb cameron_webb]
| [[:d:Q56448414|Q56448414]]
|-
|
| ''[[:d:Q18921892|Cameron Herold]]''
|
|
| 1965-10-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_herold cameron_herold]
| [[:d:Q18921892|Q18921892]]
|-
| [[Attēls:Cameron Russell upstate New York 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026365|Cameron Russell]]''
|
| [[modele]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1987-06-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_russell cameron_russell]
| [[:d:Q5026365|Q5026365]]
|-
| [[Attēls:Architecture for Humanity - Design like you give a damn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1916995|Cameron Sinclair]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1973-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cameron_sinclair cameron_sinclair]
| [[:d:Q1916995|Q1916995]]
|-
|
| ''[[:d:Q90318322|Camilla Arndal Andersen]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/camilla_arndal_andersen camilla_arndal_andersen]
| [[:d:Q90318322|Q90318322]]
|-
| [[Attēls:CamilleABrown-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5026614|Camille A. Brown]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/camille_brown camille_brown]
| [[:d:Q5026614|Q5026614]]
|-
| [[Attēls:Camille Seaman (16574061918).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657188|Camille Seaman]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/camille_seaman camille_seaman]
| [[:d:Q23657188|Q23657188]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662781|Candy Chang]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/candy_chang candy_chang]
| [[:d:Q23662781|Q23662781]]
|-
| [[Attēls:Cara Elizabeth Yar Khan MFF24 BodiesInMotion Coury.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112895258|Cara Elizabeth Yar Khan]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cara_e_yar_khan cara_e_yar_khan]
| [[:d:Q112895258|Q112895258]]
|-
| [[Attēls:Carin Bondar 1 (22826880310).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670521|Carin Bondar]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[orators]]
| 1975-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carin_bondar carin_bondar]
| [[:d:Q23670521|Q23670521]]
|-
| [[Attēls:Carl H. June, M.D. (2015).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19277113|Carl H. June]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_june carl_june]
| [[:d:Q19277113|Q19277113]]
|-
| [[Attēls:Carl Honoré.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4355090|Carl Honoré]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1967-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_honore carl_honore]
| [[:d:Q4355090|Q4355090]]
|-
| [[Attēls:Carl Safina.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5040752|Carl Safina]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carl_safina carl_safina]
| [[:d:Q5040752|Q5040752]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662330|Carl Schoonover]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/carl_schoonover carl_schoonover]
| [[:d:Q23662330|Q23662330]]
|-
|
| ''[[:d:Q108001876|Carla A. Harris]]''
|
|
| 1962-10-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carla_harris carla_harris]
| [[:d:Q108001876|Q108001876]]
|-
| [[Attēls:Carlo Ratti (3330956571).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q552294|Carlo Ratti]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1971-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlo_ratti carlo_ratti]<br/>[https://www.ted.com/speakers/887 887]
| [[:d:Q552294|Q552294]]
|-
| [[Attēls:CarlosMDuarteatIlulisatBay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q37616399|Carlos M. Duarte]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1960-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_m_duarte carlos_m_duarte]
| [[:d:Q37616399|Q37616399]]
|-
| [[Attēls:Carlos Orsi IQC 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9697265|Carlos Orsi]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news carlos_orsi_tres_perguntas_contra_fake_news]
| [[:d:Q9697265|Q9697265]]
|-
|
| ''[[:d:Q5751609|Carlos Rodriguez-Pastor]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''
| 1959-04-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Peru]]
| [https://www.ted.com/speakers/carlos_rodriguez-pastor carlos_rodriguez-pastor]
| [[:d:Q5751609|Q5751609]]
|-
|
| ''[[:d:Q5043415|Carmen Agra Deedy]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carmen_agra_deedy carmen_agra_deedy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/280 280]
| [[:d:Q5043415|Q5043415]]
|-
| [[Attēls:Carne Ross (Independent Diplomat).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2682141|Carne Ross]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carne_ross carne_ross]<br/>[https://www.ted.com/speakers/793 793]
| [[:d:Q2682141|Q2682141]]
|-
|
| ''[[:d:Q28697869|Carol Fishman Cohen]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/carol_f_cohen carol_f_cohen]
| [[:d:Q28697869|Q28697869]]
|-
| [[Attēls:Carol Dweck for Innovation documentary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2939829|Carol S. Dweck]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carol_dweck carol_dweck]
| [[:d:Q2939829|Q2939829]]
|-
| [[Attēls:Carole Cadwalladr 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5044664|Carole Cadwalladr]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1969-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carole_cadwalladr carole_cadwalladr]
| [[:d:Q5044664|Q5044664]]
|-
|
| ''[[:d:Q109651279|Carole Hooven]]''
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carole_k_hooven carole_k_hooven]
| [[:d:Q109651279|Q109651279]]
|-
| [[Attēls:Caroline Casey (born 1971) at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797152|Caroline Casey]]''
|
|
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_casey caroline_casey]
| [[:d:Q23797152|Q23797152]]
|-
| [[Attēls:Photo - Festival de Cornouaille 2012 - Loreena McKennitt en concert le 26 juillet - 006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450712|Caroline Lavelle]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_lavelle caroline_lavelle]
| [[:d:Q450712|Q450712]]
|-
| [[Attēls:Caroline Paul.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3660607|Caroline Paul]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ugunsdzēsējs]]
| 1963-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_paul caroline_paul]
| [[:d:Q3660607|Q3660607]]
|-
| [[Attēls:Caroline Phillips (Baiona) (Portrait mode).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797623|Caroline Phillips]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/caroline_phillips caroline_phillips]
| [[:d:Q23797623|Q23797623]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7442|Carolyn Bertozzi]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_bertozzi carolyn_bertozzi]
| [[:d:Q7442|Q7442]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Jones by Jaka Vinsek 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21781554|Carolyn Jones]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_jones carolyn_jones]
| [[:d:Q21781554|Q21781554]]
|-
| [[Attēls:Carolyn-porco-2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q257420|Carolyn Porco]]''
|
| [[astronoms]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''
| 1953-03-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_porco carolyn_porco]
| [[:d:Q257420|Q257420]]
|-
| [[Attēls:Carolyn Steel - Hungry City.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783079|Carolyn Steel]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1959-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/carolyn_steel carolyn_steel]
| [[:d:Q23783079|Q23783079]]
|-
|
| ''[[:d:Q64436737|Carrie Nugent]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_nugent carrie_nugent]
| [[:d:Q64436737|Q64436737]]
|-
| [[Attēls:Carrie Poppy at Skepticon 2018 (30766946987).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61719716|Carrie Poppy]]''
|
| ''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/carrie_poppy carrie_poppy]
| [[:d:Q61719716|Q61719716]]
|-
|
| ''[[:d:Q43870341|Carson J. Bruns]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/carson_bruns carson_bruns]
| [[:d:Q43870341|Q43870341]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797359|Carter Emmart]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/carter_emmart carter_emmart]
| [[:d:Q23797359|Q23797359]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662237|Carvens Lissaint]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/carvens_lissaint carvens_lissaint]
| [[:d:Q23662237|Q23662237]]
|-
| [[Attēls:Cary Fowler Department of State official photograph.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2940713|Cary Fowler]]''
|
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]''
| 1949-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cary_fowler cary_fowler]
| [[:d:Q2940713|Q2940713]]
|-
| [[Attēls:Casey gerald 8315591.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66013571|Casey Gerald]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/casey_gerald casey_gerald]
| [[:d:Q66013571|Q66013571]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783406|Cat Laine]]''
|
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cat_laine cat_laine]
| [[:d:Q23783406|Q23783406]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662763|Catarina Mota]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/catarina_mota catarina_mota]
| [[:d:Q23662763|Q23662763]]
|-
| [[Attēls:Catherine Bracy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16727624|Catherine Bracy]]''
|
| [[orators]]<br/>''[[:d:Q12376667|technologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_bracy catherine_bracy]
| [[:d:Q16727624|Q16727624]]
|-
|
| ''[[:d:Q20035599|Catherine Crump]]''
|
| [[advokāts]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_crump catherine_crump]
| [[:d:Q20035599|Q20035599]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782401|Catherine Mohr]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1968-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_mohr catherine_mohr]
| [[:d:Q23782401|Q23782401]]
|-
|
| ''[[:d:Q123700709|Catherine Price]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/catherine_price catherine_price]
| [[:d:Q123700709|Q123700709]]
|-
|
| ''[[:d:Q89911883|Catherine R Mulzer]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cathy_mulzer cathy_mulzer]
| [[:d:Q89911883|Q89911883]]
|-
| [[Attēls:Cathy O'Neil at Google Cambridge.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499729|Cathy O'Neil]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cathy_o_neil cathy_o_neil]
| [[:d:Q16499729|Q16499729]]
|-
| [[Attēls:Catie Cuan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111377979|Catie Cuan]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/catie_cuan catie_cuan]
| [[:d:Q111377979|Q111377979]]
|-
| [[Attēls:Cecile Richards (2016) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5056393|Cecile Richards]]''
|
| [[politiķis]]
| 1957-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cecile_richards cecile_richards]
| [[:d:Q5056393|Q5056393]]
|-
|
| ''[[:d:Q9931|Cecilia R. Aragon]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q6075971|aerobatics pilot]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cecilia_aragon cecilia_aragon]
| [[:d:Q9931|Q9931]]
|-
|
| ''[[:d:Q89896571|Cedric Habiyaremye]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/cedric_habiyaremye cedric_habiyaremye]
| [[:d:Q89896571|Q89896571]]
|-
|
| ''[[:d:Q72088039|Cedrik Neike]]''
|
|
| 1973-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cedrik_neike cedrik_neike]
| [[:d:Q72088039|Q72088039]]
|-
| [[Attēls:Celeste Headlee, co-host of The Takeaway, April, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5057852|Celeste Headlee]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[dziedātājs]]
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/celeste_headlee celeste_headlee]
| [[:d:Q5057852|Q5057852]]
|-
|
| ''[[:d:Q52274785|Celina de Sola]]''
|
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1976-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/celina_de_sola celina_de_sola]
| [[:d:Q52274785|Q52274785]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663116|Cesar Harada]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_harada cesar_harada]
| [[:d:Q23663116|Q23663116]]
|-
| [[Attēls:Cesar Kuriyama Picture.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q22088262|Cesar Kuriyama]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_kuriyama cesar_kuriyama]
| [[:d:Q22088262|Q22088262]]
|-
| [[Attēls:Re-publica Portland 2019 - d1 (48934812908).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q81911422|Chad Frischmann]]''
|
| ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chad_frischmann chad_frischmann]
| [[:d:Q81911422|Q81911422]]
|-
| [[Attēls:TanChadeMeng-20170715-BuddhistFellowship-Singapore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5066429|Chade-Meng Tan]]''
|
| [[inženieris]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chade_meng_tan chade_meng_tan]
| [[:d:Q5066429|Q5066429]]
|-
| [[Attēls:Chanda Prescod-Weinstein, Becoming Interplanetary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48472405|Chanda Prescod-Weinstein]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1982-08-23
| ''[[:d:Q505371|agender]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chanda_prescod_weinstein chanda_prescod_weinstein]
| [[:d:Q48472405|Q48472405]]
|-
|
| ''[[:d:Q5074528|Charity Sunshine Tillemann-Dick]]''
|
| ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[komponists]]
| 1983-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charity_tilleman_dick charity_tilleman_dick]
| [[:d:Q5074528|Q5074528]]
|-
|
| ''[[:d:Q59166742|Charity Wayua]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/charity_wayua charity_wayua]
| [[:d:Q59166742|Q59166742]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783383|Charles Anderson]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/charles_anderson charles_anderson]
| [[:d:Q23783383|Q23783383]]
|-
| [[Attēls:Charles C. Mann at the Miller Center.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1749059|Charles C. Mann]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1955-06-12<br/>1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_c_mann charles_c_mann]
| [[:d:Q1749059|Q1749059]]
|-
| [[Attēls:CharlesElachi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1950678|Charles Elachi]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[astronoms]]
| 1947-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_elachi charles_elachi]
| [[:d:Q1950678|Q1950678]]
|-
| [[Attēls:Charles Fleischer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q658690|Charles Fleischer]]''
|
| ''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1950-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_fleischer charles_fleischer]
| [[:d:Q658690|Q658690]]
|-
| [[Attēls:Charles Hazlewood conducts the Paraorchestra at Southbank Centre (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5078872|Charles Hazlewood]]''
|
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''
| 1966-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_hazlewood charles_hazlewood]
| [[:d:Q5078872|Q5078872]]
|-
| [[Attēls:Charles J. Moore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5079370|Charles J. Moore]]''
|
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_moore charles_moore]
| [[:d:Q5079370|Q5079370]]
|-
| [[Attēls:Charles Limb3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783472|Charles Limb]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_limb charles_limb]
| [[:d:Q23783472|Q23783472]]
|-
| [[Attēls:Charles blow 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5080439|Charles M. Blow]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[žurnālists]]
| 1970-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_m_blow charles_m_blow]
| [[:d:Q5080439|Q5080439]]
|-
| [[Attēls:Charles Leadbeater author of WeThink 2008-09-17.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q354448|Charles R. Leadbeater]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
| 1959-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charles_leadbeater charles_leadbeater]
| [[:d:Q354448|Q354448]]
|-
|
| ''[[:d:Q23714138|Charles Robertson]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/charles_robertson charles_robertson]
| [[:d:Q23714138|Q23714138]]
|-
| [[Attēls:Charlie Jane Anders 1120381.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5084448|Charlie Jane Anders]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1969-07-24
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlie_jane_anders charlie_jane_anders]
| [[:d:Q5084448|Q5084448]]
|-
| [[Attēls:Charlie Todd (Improw Everywhere) (8704860056) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657205|Charlie Todd]]''
|
| [[komiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlie_todd charlie_todd]
| [[:d:Q23657205|Q23657205]]
|-
|
| ''[[:d:Q110110748|Charlotte Degot]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q77293133|data analyst]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/charlotte_degot charlotte_degot]
| [[:d:Q110110748|Q110110748]]
|-
|
| ''[[:d:Q18057048|Charmian Gooch]]''
|
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/charmian_gooch charmian_gooch]
| [[:d:Q18057048|Q18057048]]
|-
| [[Attēls:ChelseaShields2.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21285550|Chelsea Shields]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1981-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chelsea_shields chelsea_shields]
| [[:d:Q21285550|Q21285550]]
|-
| [[Attēls:Chenqiufan02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8941041|Chen Qiufan]]''
|
| ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]]
| 1981-11-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/chen_qiufan chen_qiufan]
| [[:d:Q8941041|Q8941041]]
|-
|
| ''[[:d:Q90129333|Cheryl L. Holder]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15924224|internist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cheryl_holder cheryl_holder]
| [[:d:Q90129333|Q90129333]]
|-
|
| ''[[:d:Q5092736|Cheryl Y. Hayashi]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q17344952|arachnologist]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cheryl_hayashi cheryl_hayashi]
| [[:d:Q5092736|Q5092736]]
|-
|
| ''[[:d:Q113074520|Chetan Bhatt]]''
|
| [[profesors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chetan_bhatt chetan_bhatt]
| [[:d:Q113074520|Q113074520]]
|-
| [[Attēls:India's Role in the World (39195651954).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5094180|Chetna Gala Sinha]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]]
| 1959-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chetana_gala_sinha chetana_gala_sinha]
| [[:d:Q5094180|Q5094180]]
|-
|
| ''[[:d:Q117221968|Chieh Huang]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/chieh_huang chieh_huang]
| [[:d:Q117221968|Q117221968]]
|-
| [[Attēls:Field experiment in Nihonbashi, Tokyo (Feb 2017) 1-19 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q11557098|Chieko Asakawa]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/chieko_asakawa chieko_asakawa]
| [[:d:Q11557098|Q11557098]]
|-
|
| ''[[:d:Q99432535|Chika Ezeanya Esiobu]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chika_ezeanya_esiobu chika_ezeanya_esiobu]
| [[:d:Q99432535|Q99432535]]
|-
|
| ''[[:d:Q15647582|Chiki Sarkar]]''
|
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chiki_sarkar chiki_sarkar]
| [[:d:Q15647582|Q15647582]]
|-
| [[Attēls:Chinaka Hodge 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21593044|Chinaka Hodge]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chinaka_hodge chinaka_hodge]
| [[:d:Q21593044|Q21593044]]
|-
|
| ''[[:d:Q64597330|Chip Colwell-Chanthaphonh]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1975-09-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_colwell chip_colwell]
| [[:d:Q64597330|Q64597330]]
|-
| [[Attēls:ChipConley Google.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15452491|Chip Conley]]''
|
| ''[[:d:Q1631120|hotel manager]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1960-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_conley chip_conley]
| [[:d:Q15452491|Q15452491]]
|-
| [[Attēls:6.28.12ChipKiddByLuigiNovi1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3675120|Chip Kidd]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1964-09-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chip_kidd chip_kidd]
| [[:d:Q3675120|Q3675120]]
|-
| [[Attēls:Chloe Valdary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18347428|Chloé Valdary]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chloe_valdary chloe_valdary]
| [[:d:Q18347428|Q18347428]]
|-
|
| ''[[:d:Q5105677|Chris Adami]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-08-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_adami christoph_adami]
| [[:d:Q5105677|Q5105677]]
|-
| [[Attēls:Chris Anderson (16209935970).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q706222|Chris Anderson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1961-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_wired chris_anderson_wired]
| [[:d:Q706222|Q706222]]
|-
| [[Attēls:Chris Bangle in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702921|Chris Bangle]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11295636|car designer]]''
| 1956-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bangle chris_bangle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/6 6]
| [[:d:Q702921|Q702921]]
|-
|
| ''[[:d:Q5105920|Chris Bliss]]''
|
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q10540773|juggler]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_bliss chris_bliss]
| [[:d:Q5105920|Q5105920]]
|-
|
| ''[[:d:Q16200974|Chris Burkard]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1986-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_burkard chris_burkard]
| [[:d:Q16200974|Q16200974]]
|-
| [[Attēls:Chris Charles Scott (6).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136416769|Chris Charles Scott]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/Chris_Charles_Scott Chris_Charles_Scott]
| [[:d:Q136416769|Q136416769]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759541|Chris Domas]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_domas chris_domas]
| [[:d:Q23759541|Q23759541]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712280|Chris Downey]]''
|
| [[arhitekts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_downey chris_downey]
| [[:d:Q23712280|Q23712280]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662509|Chris Gerdes]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_gerdes chris_gerdes]
| [[:d:Q23662509|Q23662509]]
|-
| [[Attēls:Journey to Midway Island (5578265463).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895170|Chris Jordan]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_jordan chris_jordan]
| [[:d:Q2895170|Q2895170]]
|-
| [[Attēls:Chris Kluwe postgame 2010-11-28.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077409|Chris Kluwe]]''
|
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1981-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_kluwe chris_kluwe]
| [[:d:Q1077409|Q1077409]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727966|Chris McKnett]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_mcknett chris_mcknett]
| [[:d:Q23727966|Q23727966]]
|-
| [[Attēls:Chris Milk - Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1077562|Chris Milk]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[fotogrāfs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_milk chris_milk]
| [[:d:Q1077562|Q1077562]]
|-
|
| ''[[:d:Q46993874|Chris Sheldrick]]''
|
|
| 1981-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_sheldrick chris_sheldrick]
| [[:d:Q46993874|Q46993874]]
|-
| [[Attēls:ChrisUrmson2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760309|Chris Urmson]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]<br/>[[inženieris]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chris_urmson chris_urmson]
| [[:d:Q23760309|Q23760309]]
|-
|
| ''[[:d:Q11963620|Christer Mjåset]]''
|
| [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1973-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christer_mjaset christer_mjaset]
| [[:d:Q11963620|Q11963620]]
|-
| [[Attēls:Christian Happi - 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q73133547|Christian Happi]]''
|
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''
| 1968-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/christian_happi christian_happi]
| [[:d:Q73133547|Q73133547]]
|-
| [[Attēls:Christian Picciolini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5110031|Christian Picciolini]]''
|
| [[talantu aģentūra]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1973-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christian_picciolini christian_picciolini]
| [[:d:Q5110031|Q5110031]]
|-
| [[Attēls:Christiana Figueres in London - 2018 (39536174340) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q518828|Christiana Figueres]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1956-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiana_figueres christiana_figueres]
| [[:d:Q518828|Q518828]]
|-
| [[Attēls:Rafael Mariano Grossi & Christiane Amanpour (cop26 0474) (51649883934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236939|Christiane Amanpour]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q94498772|program host]]''
| 1958-01-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christiane_amanpour christiane_amanpour]
| [[:d:Q236939|Q236939]]
|-
| [[Attēls:Christien Meindertsma (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12270277|Christien Meindertsma]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christien_meindertsma christien_meindertsma]
| [[:d:Q12270277|Q12270277]]
|-
| [[Attēls:Christina Agapakis - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60039865|Christina Agapakis]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_agapakis christina_agapakis]
| [[:d:Q60039865|Q60039865]]
|-
| [[Attēls:Christina-Tosi.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q17505053|Christina Tosi]]''
|
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q10689386|television celebrity chef]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[autors]]
| 1981-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_tosi christina_tosi]
| [[:d:Q17505053|Q17505053]]
|-
| [[Attēls:TNW USA 2015 (23184168653) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64853888|Christina Wallace]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_wallace christina_wallace]
| [[:d:Q64853888|Q64853888]]
|-
| [[Attēls:Warinner-headshot-3.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662209|Christina Warinner]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christina_warinner christina_warinner]
| [[:d:Q23662209|Q23662209]]
|-
|
| ''[[:d:Q56647253|Christine L. Porath]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/christine_porath christine_porath]
| [[:d:Q56647253|Q56647253]]
|-
|
| ''[[:d:Q112186123|Christine Schuler Deschryver]]''
|
| [[direktors]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christine_schuler_deschryver christine_schuler_deschryver]
| [[:d:Q112186123|Q112186123]]
|-
| [[Attēls:Christine Sun Kim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664324|Christine Sun Kim]]''
|
| ''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christine_sun_kim christine_sun_kim]
| [[:d:Q19664324|Q19664324]]
|-
|
| ''[[:d:Q61820616|Christoph Keplinger]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_keplinger christoph_keplinger]
| [[:d:Q61820616|Q61820616]]
|-
| [[Attēls:Christoph Niemann (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110841|Christoph Niemann]]''
|
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2000124|postage stamp designer]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/christoph_niemann christoph_niemann]
| [[:d:Q110841|Q110841]]
|-
| [[Attēls:Wiki ategeka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17411054|Christopher Ategeka]]''
|
| ''[[:d:Q623279|chief operating officer]]''
| 1984-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ategeka christopher_ategeka]
| [[:d:Q17411054|Q17411054]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797209|Christopher C. Deam]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_deam christopher_deam]
| [[:d:Q23797209|Q23797209]]
|-
|
| ''[[:d:Q16728823|Christopher Emdin]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_emdin chris_emdin]
| [[:d:Q16728823|Q16728823]]
|-
|
| ''[[:d:Q5112847|Christopher McDougall]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1962-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_mcdougall christopher_mcdougall]
| [[:d:Q5112847|Q5112847]]
|-
| [[Attēls:Chris nowinski.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1140002|Christopher Nowinski]]''
|
| ''[[:d:Q13474373|profesionāls cīkstonis]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1978-09-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_nowinski chris_nowinski]
| [[:d:Q1140002|Q1140002]]
|-
| [[Attēls:Christopher Poole at XOXO Festival September 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3135308|Christopher Poole]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_moot_poole christopher_moot_poole]
| [[:d:Q3135308|Q3135308]]
|-
|
| ''[[:d:Q5113183|Christopher Ryan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_ryan christopher_ryan]
| [[:d:Q5113183|Q5113183]]
|-
| [[Attēls:2013-12-29 30C3 - Christopher Soghoian 3145.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q652791|Christopher Soghoian]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_soghoian christopher_soghoian]
| [[:d:Q652791|Q652791]]
|-
| [[Attēls:Leweb 2014 - conference - leweb trends - the future of the mind - christopher decharms.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5113488|Christopher deCharms]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christopher_decharms christopher_decharms]
| [[:d:Q5113488|Q5113488]]
|-
| [[Attēls:Christy Haynes for UFSCar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q42810368|Christy Haynes]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1977-07-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/christy_l_haynes christy_l_haynes]
| [[:d:Q42810368|Q42810368]]
|-
| [[Attēls:Chrystia Freeland in Ukraine - 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4492815|Chrystia Freeland]]''
|
| ''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1968-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chrystia_freeland chrystia_freeland]
| [[:d:Q4492815|Q4492815]]
|-
| [[Attēls:Chuck Nice at Caroline's.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5115638|Chuck Nice]]''
|
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/chuck_nice chuck_nice]
| [[:d:Q5115638|Q5115638]]
|-
|
| ''[[:d:Q123422283|Chuck Plunkett]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[žurnālists]]
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/chuck_plunkett chuck_plunkett]
| [[:d:Q123422283|Q123422283]]
|-
| [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 Cindy Gallop Cropped.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5120529|Cindy Gallop]]''
|
| ''[[:d:Q21507004|sex educator]]''<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1900657|marketer]]''
| 1960-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cindy_gallop cindy_gallop]
| [[:d:Q5120529|Q5120529]]
|-
|
| ''[[:d:Q105622544|Claire Wardle]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/claire_wardle claire_wardle]
| [[:d:Q105622544|Q105622544]]
|-
| [[Attēls:Clara Sousa Silva 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58156032|Clara Sousa-Silva]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/clara_sousa_silva clara_sousa_silva]
| [[:d:Q58156032|Q58156032]]
|-
| [[Attēls:Claron Mc Faddon 01 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454090|Claron McFadden]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/claron_mcfadden claron_mcfadden]
| [[:d:Q454090|Q454090]]
|-
|
| ''[[:d:Q104820110|Claudia Miner]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/claudia_miner claudia_miner]
| [[:d:Q104820110|Q104820110]]
|-
| [[Attēls:Clay Shirky (6723907001).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q930425|Clay Shirky]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clay_shirky clay_shirky]
| [[:d:Q930425|Q930425]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728708|Clayton Cameron]]''
|
| [[mūziķis]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/clayton_cameron clayton_cameron]
| [[:d:Q23728708|Q23728708]]
|-
| [[Attēls:Clemantine Wamariya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61483352|Clemantine Wamariya]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[autors]]<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q755070|narrator]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ruanda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clemantine_wamariya clemantine_wamariya]
| [[:d:Q61483352|Q61483352]]
|-
|
| ''[[:d:Q111144946|Clementine Jacoby]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/clementine_jacoby clementine_jacoby]
| [[:d:Q111144946|Q111144946]]
|-
| [[Attēls:2010-05-08 Cleo Wade (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26865869|Cleo Wade]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q110990999|Instagrammer]]''<br/>[[mākslinieks]]
| 1989-09-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cleo_wade cleo_wade]
| [[:d:Q26865869|Q26865869]]
|-
| [[Attēls:San Diego, California, USA - 53946478090 (Clifford Stoll crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q556998|Clifford Stoll]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1950-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clifford_stoll clifford_stoll]
| [[:d:Q556998|Q556998]]
|-
| [[Attēls:Clint Smith - 2019 (48915241016) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759721|Clint Smith]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1988-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/clint_smith clint_smith]
| [[:d:Q23759721|Q23759721]]
|-
|
| ''[[:d:Q109919925|Clover Hogan]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/clover_hogan clover_hogan]
| [[:d:Q109919925|Q109919925]]
|-
| [[Attēls:Coleman Hughes on Rebel Wisdom.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62977947|Coleman Hughes]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1996
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/coleman_hughes coleman_hughes]
| [[:d:Q62977947|Q62977947]]
|-
|
| ''[[:d:Q99439559|Colette Pichon Battle]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/colette_pichon_battle colette_pichon_battle]
| [[:d:Q99439559|Q99439559]]
|-
|
| ''[[:d:Q89869456|Colin Averill]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/colin_averill colin_averill]
| [[:d:Q89869456|Q89869456]]
|-
|
| ''[[:d:Q1108379|Colin Camerer]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-12-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_camerer colin_camerer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1566 1566]
| [[:d:Q1108379|Q1108379]]
|-
|
| ''[[:d:Q5145149|Colin Grant]]''
|
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1961-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_grant colin_grant]
| [[:d:Q5145149|Q5145149]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662150|Colin Robertson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/colin_robertson colin_robertson]
| [[:d:Q23662150|Q23662150]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670969|Colin Stokes]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/colin_stokes colin_stokes]
| [[:d:Q23670969|Q23670969]]
|-
|
| ''[[:d:Q122927695|Colombe Cahen-Salvador]]''
|
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1994-03-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/colombe_cahen_salvador colombe_cahen_salvador]
| [[:d:Q122927695|Q122927695]]
|-
|
| ''[[:d:Q29571616|Conor Russomanno]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1988-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/conor_russomanno conor_russomanno]
| [[:d:Q29571616|Q29571616]]
|-
| [[Attēls:Transmediale-2010-Conrad Wolfram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5162640|Conrad Wolfram]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1970-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/conrad_wolfram conrad_wolfram]
| [[:d:Q5162640|Q5162640]]
|-
|
| ''[[:d:Q2997459|Corneille Ewango]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/corneille_ewango corneille_ewango]
| [[:d:Q2997459|Q2997459]]
|-
|
| ''[[:d:Q54507319|Cornelia Geppert]]''
|
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cornelia_geppert cornelia_geppert]
| [[:d:Q54507319|Q54507319]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760253|Cosmin Mihaiu]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cosmin_mihaiu cosmin_mihaiu]
| [[:d:Q23760253|Q23760253]]
|-
| [[Attēls:Courtney Martin at PopTech 2014 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062672|Courtney E. Martin]]''
|
| [[autors]]
| 1979-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/courtney_e_martin courtney_e_martin]
| [[:d:Q21062672|Q21062672]]
|-
|
| ''[[:d:Q103352006|Craig Costello]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/craig_costello craig_costello]
| [[:d:Q103352006|Q103352006]]
|-
| [[Attēls:Craigventer2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q311003|Craig Venter]]''
|
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/craig_venter craig_venter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/7 7]
| [[:d:Q311003|Q311003]]
|-
|
| ''[[:d:Q112058793|Crispin Thurlow]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/crispin_thurlow crispin_thurlow]
| [[:d:Q112058793|Q112058793]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769089|Cristina Domenech]]''
|
|
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cristina_domenech cristina_domenech]
| [[:d:Q23769089|Q23769089]]
|-
| [[Attēls:Cris Junqueira.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q110750746|Cristina Junqueira]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[inženieris]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cristina_junqueira cristina_junqueira]
| [[:d:Q110750746|Q110750746]]
|-
|
| ''[[:d:Q76438248|Curtis Carroll]]''
|
|
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/curtis_wall_street_carroll curtis_wall_street_carroll]
| [[:d:Q76438248|Q76438248]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728751|Curtis Wong]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/curtis_wong curtis_wong]
| [[:d:Q23728751|Q23728751]]
|-
|
| ''[[:d:Q111577024|Cyndi Stivers]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cyndi_stivers cyndi_stivers]
| [[:d:Q111577024|Q111577024]]
|-
| [[Attēls:2010 Cynthia Breazeal 4641804653.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q21585|Cynthia Breazeal]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_breazeal cynthia_breazeal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/817 817]
| [[:d:Q21585|Q21585]]
|-
| [[Attēls:Cynthia Erivo - Wicked-FYC-1.jpg|center|128px]]
| [[Sintija Erīvo|Cynthia Erivo]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[autors]]
| 1987-01-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_erivo cynthia_erivo]
| [[:d:Q21592474|Q21592474]]
|-
| [[Attēls:Cyntia Kenyon 01.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437333|Cynthia Kenyon]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1954-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_kenyon cynthia_kenyon]
| [[:d:Q437333|Q437333]]
|-
|
| ''[[:d:Q5200139|Cynthia P. Schneider]]''
|
| [[diplomāts]]
| 1953-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cynthia_schneider cynthia_schneider]
| [[:d:Q5200139|Q5200139]]
|-
| [[Attēls:Cedric Villani at his office 2015 n3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q334065|Cédric Villani]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q97768158|professors, scientific professions]]''
| 1973-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/cedric_villani cedric_villani]
| [[:d:Q334065|Q334065]]
|-
|
| ''[[:d:Q108821940|César Cuauhtémoc García Hernández]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez cesar_cuauhtemoc_garcia_hernandez]
| [[:d:Q108821940|Q108821940]]
|-
| [[Attēls:Cesar Hidalgo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22004920|César A. Hidalgo]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1979-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cesar_hidalgo cesar_hidalgo]
| [[:d:Q22004920|Q22004920]]
|-
|
| ''[[:d:Q114338974|DK Osseo-Asare]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dk_osseo_asare dk_osseo_asare]
| [[:d:Q114338974|Q114338974]]
|-
| [[Attēls:1.PortraitDaanRoosegaardebyWillemdeKam.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5207373|Daan Roosegaarde]]''
|
| ''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q106208189|computer artist]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q108818918|gaismu mākslinieki]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q69320328|environmental artist]]''
| 1979-07-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daan_roosegaarde daan_roosegaarde]
| [[:d:Q5207373|Q5207373]]
|-
| [[Attēls:The Future of Higher Education Daphne Koller (8411917358).jpg|center|128px]]
| [[Dafne Kollere]]
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_koller daphne_koller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1309 1309]
| [[:d:Q11755|Q11755]]
|-
| [[Attēls:Dale-Dougherty-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4819967|Dale Dougherty]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dale_dougherty dale_dougherty]<br/>[https://www.ted.com/speakers/940 940]
| [[:d:Q4819967|Q4819967]]
|-
| [[Attēls:Dalia Mogahed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3012376|Dalia Mogahed]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/dalia_mogahed dalia_mogahed]
| [[:d:Q3012376|Q3012376]]
|-
|
| ''[[:d:Q131541970|Dallas Taylor]]''
|
| ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dallas_taylor dallas_taylor]
| [[:d:Q131541970|Q131541970]]
|-
| [[Attēls:Dambisa Moyo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q466993|Dambisa Moyo, Baroness Moyo]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1969-02-02<br/>1969-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zambija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dambisa_moyo dambisa_moyo]
| [[:d:Q466993|Q466993]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662494|Damian Palin]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/damian_palin damian_palin]
| [[:d:Q23662494|Q23662494]]
|-
| [[Attēls:Whose Streets? A Social Cinema Screening (35731793401).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28086150|Damon Davis]]''
|
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mākslinieks]]
| 1985-03-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/damon_davis damon_davis]
| [[:d:Q28086150|Q28086150]]
|-
| [[Attēls:Damon Gameau.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5212833|Damon Gameau]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709 damon_gameau_TEDxSydney20220804-51709]
| [[:d:Q5212833|Q5212833]]
|-
| [[Attēls:DamonH.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656822|Damon Horowitz]]''
|
|
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/damon_horowitz damon_horowitz]
| [[:d:Q23656822|Q23656822]]
|-
| [[Attēls:Dan Ariely January 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q731905|Dan Ariely]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1967-04-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ariely dan_ariely]
| [[:d:Q731905|Q731905]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759547|Dan Barasch]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_barasch daniel_barasch]
| [[:d:Q23759547|Q23759547]]
|-
| [[Attēls:Dan Barber of Blue Hill.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213116|Dan Barber]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_barber dan_barber]
| [[:d:Q5213116|Q5213116]]
|-
|
| ''[[:d:Q60770645|Dan Bell]]''
|
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1977-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bell dan_bell]
| [[:d:Q60770645|Q60770645]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727949|Dan Berkenstock]]''
|
|
| 1980-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_berkenstock dan_berkenstock]
| [[:d:Q23727949|Q23727949]]
|-
| [[Attēls:Dan Bricklin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92624|Dan Bricklin]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>[[inženieris]]
| 1951-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_bricklin dan_bricklin]
| [[:d:Q92624|Q92624]]
|-
| [[Attēls:DanBuettnerOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5213207|Dan Buettner]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[orators]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_buettner dan_buettner]
| [[:d:Q5213207|Q5213207]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796178|Dan Cobley]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cobley dan_cobley]
| [[:d:Q23796178|Q23796178]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759538|Dan Ellsey]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_ellsey dan_ellsey]
| [[:d:Q23759538|Q23759538]]
|-
|
| ''[[:d:Q16224737|Dan Gross]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gross dan_gross]
| [[:d:Q16224737|Q16224737]]
|-
| [[Attēls:Jørgensen EC Portrait 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1159092|Dan Jørgensen]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[ministrs]]
| 1975-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_jorgensen dan_jorgensen]
| [[:d:Q1159092|Q1159092]]
|-
|
| ''[[:d:Q90630014|Dan Knights]]''
|
| ''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q43548373|speedcuber]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_knights dan_knights]
| [[:d:Q90630014|Q90630014]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785279|Dan Meyer]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_meyer dan_meyer]
| [[:d:Q23785279|Q23785279]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759543|Dan Pacholke]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pacholke dan_pacholke]
| [[:d:Q23759543|Q23759543]]
|-
| [[Attēls:Curing the Charitable Curse.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5214160|Dan Pallotta]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1961-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_pallotta dan_pallotta]
| [[:d:Q5214160|Q5214160]]
|-
|
| ''[[:d:Q5214203|Dan Phillips]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1940s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_phillips dan_phillips]
| [[:d:Q5214203|Q5214203]]
|-
| [[Attēls:Dan Schulman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5214356|Dan Schulman]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1958-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_schulman dan_schulman]
| [[:d:Q5214356|Q5214356]]
|-
|
| ''[[:d:Q102388022|Dana Kanze]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dana_kanze dana_kanze]
| [[:d:Q102388022|Q102388022]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Summit-2024-Saturday-112.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125590347|Daniel Bögre Udell]]''
|
| ''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_boegre_udell daniel_boegre_udell]
| [[:d:Q125590347|Q125590347]]
|-
|
| ''[[:d:Q109822743|Daniel Engber]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_engber daniel_engber]
| [[:d:Q109822743|Q109822743]]
|-
|
| ''[[:d:Q43094303|Daniel G. Streicker]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_streicker daniel_streicker]
| [[:d:Q43094303|Q43094303]]
|-
| [[Attēls:Daniel Todd Gilbert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449564|Daniel Gilbert]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1957-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_gilbert dan_gilbert]
| [[:d:Q449564|Q449564]]
|-
|
| ''[[:d:Q3701617|Daniel Goldstein]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_goldstein dan_goldstein]
| [[:d:Q3701617|Q3701617]]
|-
| [[Attēls:Daniel Goleman - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q351701|Daniel Goleman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1946-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_goleman daniel_goleman]
| [[:d:Q351701|Q351701]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712794|Daniel H. Cohen]]''
|
|
| 1953-11-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dan_cohen dan_cohen]
| [[:d:Q23712794|Q23712794]]
|-
| [[Attēls:Daniel H. Pink (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q978171|Daniel H. Pink]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1964-07-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pink daniel_pink]
| [[:d:Q978171|Q978171]]
|-
|
| ''[[:d:Q100593535|Daniel J. Watts]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[scenārists]]
| 1982-07-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_j_watts daniel_j_watts]
| [[:d:Q100593535|Q100593535]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kish - PopTech 2011 - Camden Maine USA 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217808|Daniel Kish]]''
|
|
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kish daniel_kish]
| [[:d:Q5217808|Q5217808]]
|-
| [[Attēls:Kraft-PicColor.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5217831|Daniel Kraft]]''
|
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kraft daniel_kraft]
| [[:d:Q5217831|Q5217831]]
|-
| [[Attēls:Levitin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981608|Daniel Levitin]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1957-12-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_levitin daniel_levitin]
| [[:d:Q1981608|Q1981608]]
|-
|
| ''[[:d:Q27881272|Daniel Lismore]]''
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1984-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_lismore daniel_lismore]
| [[:d:Q27881272|Q27881272]]
|-
| [[Attēls:DanielWolpert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15990373|Daniel M. Wolpert]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''
| 1963-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_wolpert daniel_wolpert]
| [[:d:Q15990373|Q15990373]]
|-
| [[Attēls:Daniel Pauly Pauly Symposium.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q581515|Daniel Pauly]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_pauly daniel_pauly]
| [[:d:Q581515|Q581515]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670526|Daniel Reisel]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_reisel daniel_reisel]
| [[:d:Q23670526|Q23670526]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662187|Daniel Schnitzer]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_schnitzer daniel_schnitzer]
| [[:d:Q23662187|Q23662187]]
|-
| [[Attēls:DanielSuarezJI.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1162833|Daniel Suarez]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1964-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_suarez daniel_suarez]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1571 1571]
| [[:d:Q1162833|Q1162833]]
|-
| [[Attēls:Daniel Susskind at 1r Congrés Català del Treball.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116244710|Daniel Susskind]]''
|
| ''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_susskind daniel_susskind]
| [[:d:Q116244710|Q116244710]]
|-
| [[Attēls:Daniel Tammet Paris portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12857|Daniel Tammet]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[esperantists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[dzejnieks]]
| 1979-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_tammet daniel_tammet]
| [[:d:Q12857|Q12857]]
|-
| [[Attēls:UN AI for Good Summit 2025 - Daniela Rus 01 (cropped) 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14223|Daniela L. Rus]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniela_rus daniela_rus]
| [[:d:Q14223|Q14223]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768726|Daniele Quercia]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daniele_quercia daniele_quercia]
| [[:d:Q23768726|Q23768726]]
|-
| [[Attēls:Danielle Allen 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5219331|Danielle Allen]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_allen danielle_allen]
| [[:d:Q5219331|Q5219331]]
|-
|
| ''[[:d:Q28366283|Danielle Feinberg]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinooperators]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_feinberg danielle_feinberg]
| [[:d:Q28366283|Q28366283]]
|-
| [[Attēls:Danielle Citron 110748.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19867132|Danielle K. Citron]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-12-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_citron danielle_citron]
| [[:d:Q19867132|Q19867132]]
|-
|
| ''[[:d:Q24049147|Danielle N. Lee]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_lee danielle_lee]
| [[:d:Q24049147|Q24049147]]
|-
| [[Attēls:Danielle Wood (48278825827) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63304349|Danielle Wood]]''
|
| [[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_wood danielle_wood]
| [[:d:Q63304349|Q63304349]]
|-
| [[Attēls:Danielle de Niese.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q271031|Danielle de Niese]]''
|
| ''[[:d:Q2865819|operdziedātājs]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1979-04-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/danielle_de_niese danielle_de_niese]
| [[:d:Q271031|Q271031]]
|-
|
| ''[[:d:Q24040721|Danit Peleg]]''
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/danit_peleg danit_peleg]
| [[:d:Q24040721|Q24040721]]
|-
|
| ''[[:d:Q112551695|Dannagal G. Young]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dannagal_young dannagal_young]
| [[:d:Q112551695|Q112551695]]
|-
| [[Attēls:Danny Dorling at Bookmarks bookshop, Bloomsbury in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5220292|Danny Dorling]]''
|
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''
| 1968-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_dorling danny_dorling]
| [[:d:Q5220292|Q5220292]]
|-
| [[Attēls:Daphné Bavelier.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q19956013|Daphne Bavelier]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q16328995|député de l'Université]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/daphne_bavelier daphne_bavelier]
| [[:d:Q19956013|Q19956013]]
|-
|
| ''[[:d:Q1165874|Daria van den Bercken]]''
|
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-08-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/daria_van_den_bercken daria_van_den_bercken]
| [[:d:Q1165874|Q1165874]]
|-
| [[Attēls:Darren Walker by Brokaw Photography.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16193921|Darren Walker]]''
|
| [[advokāts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/darren_walker darren_walker]
| [[:d:Q16193921|Q16193921]]
|-
| [[Attēls:Making Education Work (29872410888) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43396457|Darrick Hamilton]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/darrick_hamilton darrick_hamilton]
| [[:d:Q43396457|Q43396457]]
|-
| [[Attēls:P20240222AS-0099 (53556136889).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107182509|Darya Navalnaya]]''
|
| ''[[:d:Q315247|university student]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 2001-09-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dasha_navalnaya dasha_navalnaya]
| [[:d:Q107182509|Q107182509]]
|-
| [[Attēls:Dave Eggers (11483).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q589497|Dave Eggers]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2823717|activist shareholder]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_eggers dave_eggers]
| [[:d:Q589497|Q589497]]
|-
|
| ''[[:d:Q16731592|Dave Logan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-03-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_logan david_logan]
| [[:d:Q16731592|Q16731592]]
|-
| [[Attēls:Dave Meslin, at ELN Studio 2010 IMG 9800 (5266909950).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783490|Dave Meslin]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dave_meslin dave_meslin]
| [[:d:Q23783490|Q23783490]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768720|Dave Troy]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dave_troy dave_troy]
| [[:d:Q23768720|Q23768720]]
|-
| [[Attēls:Dave deBronkart-20091229.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230186|Dave deBronkart]]''
|
|
| 1950-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_debronkart dave_debronkart]
| [[:d:Q5230186|Q5230186]]
|-
|
| ''[[:d:Q40097388|David A. Asch]]''
|
| ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_asch david_asch]
| [[:d:Q40097388|Q40097388]]
|-
| [[Attēls:David B. Agus World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5230638|David Agus]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965-01-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_agus david_agus]
| [[:d:Q5230638|Q5230638]]
|-
| [[Attēls:David Autor - Festival Economia 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609648|David Autor]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_autor david_autor]
| [[:d:Q19609648|Q19609648]]
|-
|
| ''[[:d:Q99248354|David B Lindell]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_lindell david_lindell]
| [[:d:Q99248354|Q99248354]]
|-
| [[Attēls:David Baker, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 4 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3814528|David Baker]]''
|
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15709480|computational biologist]]''<br/>''[[:d:Q106341153|biochemistry teacher]]''
| 1962-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_baker david_baker]
| [[:d:Q3814528|Q3814528]]
|-
|
| ''[[:d:Q118106032|David Biello]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_biello david_biello]
| [[:d:Q118106032|Q118106032]]
|-
|
| ''[[:d:Q5231412|David Binder]]''
|
|
| 1967-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_binder david_binder]
| [[:d:Q5231412|Q5231412]]
|-
| [[Attēls:David Birch (6777171896).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23663105|David Birch]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_birch david_birch]
| [[:d:Q23663105|Q23663105]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795339|David Bismark]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q816432|projekta vadītājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bismark david_bismark]
| [[:d:Q23795339|Q23795339]]
|-
| [[Attēls:David Blaine by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q353983|David Blaine]]''
|
| ''[[:d:Q2914170|ielu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]''<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q107986049|escape artist]]''<br/>''[[:d:Q111844534|regurgitation performer]]''
| 1973-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_blaine david_blaine]
| [[:d:Q353983|Q353983]]
|-
| [[Attēls:David Bolinsky 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151626|David Bolinsky]]''
|
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q19507792|scientific illustrator]]''<br/>[[animators]]
| 1952-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bolinsky david_bolinsky]
| [[:d:Q16151626|Q16151626]]
|-
|
| ''[[:d:Q125391273|David Brain]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dave_brain dave_brain]
| [[:d:Q125391273|Q125391273]]
|-
| [[Attēls:David Brooks 2022 (51984628869).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q938475|David Brooks]]''
|
| ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1961-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brooks david_brooks]
| [[:d:Q938475|Q938475]]
|-
| [[Attēls:David Cage 20080927 Festival du jeu video 05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q218686|David Cage]]''
|
| ''[[:d:Q2702296|video game producer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]''
| 1969-06-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cage david_cage]
| [[:d:Q218686|Q218686]]
|-
|
| ''[[:d:Q106717200|David Camarillo]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_camarillo david_camarillo]
| [[:d:Q106717200|Q106717200]]
|-
| [[Attēls:TYPO Berlin 2014 – Day Two (14178868916).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562699|David Carson]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1955-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_carson david_carson]
| [[:d:Q562699|Q562699]]
|-
| [[Attēls:David chalmers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366123|David Chalmers]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_chalmers david_chalmers]
| [[:d:Q366123|Q366123]]
|-
|
| ''[[:d:Q1909499|David Christian]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-06-30<br/>1946-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_christian david_christian]
| [[:d:Q1909499|Q1909499]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657118|David Damberger]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_damberger david_damberger]
| [[:d:Q23657118|Q23657118]]
|-
| [[Attēls:David Deutsch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543682|David Deutsch]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''
| 1953-05-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_deutsch david_deutsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/48 48]
| [[:d:Q543682|Q543682]]
|-
| [[Attēls:David Eagleman (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q999577|David Eagleman]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_eagleman david_eagleman]
| [[:d:Q999577|Q999577]]
|-
| [[Attēls:Sportsfile (Web Summit) (15523969837).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5233407|David Epstein]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_epstein david_epstein]
| [[:d:Q5233407|Q5233407]]
|-
| [[Attēls:David Albert Friedberg.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112898833|David Friedberg]]''
|
| ''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_friedberg david_friedberg]
| [[:d:Q112898833|Q112898833]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759665|David Gallo]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_gallo david_gallo]
| [[:d:Q23759665|Q23759665]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768708|David Grady]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_grady david_grady]
| [[:d:Q23768708|Q23768708]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769550|David Griffin]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_griffin david_griffin]
| [[:d:Q23769550|Q23769550]]
|-
| [[Attēls:Davidgruber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24054769|David Gruber]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_gruber david_gruber]
| [[:d:Q24054769|Q24054769]]
|-
|
| ''[[:d:Q57037578|David H Rosmarin]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_rosmarin david_rosmarin]
| [[:d:Q57037578|Q57037578]]
|-
| [[Attēls:Sophia with her creator David Hanson at Digital World 2017 conference, Dhaka, Bangladesh in December 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5234712|David Hanson]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1969-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hanson david_hanson]
| [[:d:Q5234712|Q5234712]]
|-
|
| ''[[:d:Q5235077|David Hoffman]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''
| 1941
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_hoffman david_hoffman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/218 218]
| [[:d:Q5235077|Q5235077]]
|-
| [[Attēls:David Holt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5235117|David Holt]]''
|
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>''[[:d:Q101084010|folkmūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q105186|farmaceits]]''
| 1946-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_holt david_holt]
| [[:d:Q5235117|Q5235117]]
|-
|
| ''[[:d:Q82775159|David Ikard]]''
|
| ''[[:d:Q17167049|literatūrzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_ikard david_ikard]
| [[:d:Q82775159|Q82775159]]
|-
|
| ''[[:d:Q15437070|David Isay]]''
|
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1966-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dave_isay dave_isay]
| [[:d:Q15437070|Q15437070]]
|-
| [[Attēls:David J. Anderson speaking at Keystone in Korea.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5235389|David J. Anderson]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_anderson david_anderson]
| [[:d:Q5235389|Q5235389]]
|-
|
| ''[[:d:Q124739165|David J. Bier]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q485178|analītiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_bier david_bier]
| [[:d:Q124739165|Q124739165]]
|-
|
| ''[[:d:Q5235397|David J. Brenner]]''
|
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 1953-06-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_brenner david_brenner]
| [[:d:Q5235397|Q5235397]]
|-
| [[Attēls:David J. Peterson by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16221516|David J. Peterson]]''
|
| ''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1206912|language inventor]]''
| 1981-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_peterson david_peterson]
| [[:d:Q16221516|Q16221516]]
|-
|
| ''[[:d:Q61657085|David J. Wright]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[Vietņvedis]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q7621877|strategist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2004326 2004326]
| [[:d:Q61657085|Q61657085]]
|-
|
| ''[[:d:Q5235901|David Keith]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[fiziķis]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_keith david_keith]
| [[:d:Q5235901|Q5235901]]
|-
|
| ''[[:d:Q24570636|David Korins]]''
|
| ''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''
| 1976-08-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_korins david_korins]
| [[:d:Q24570636|Q24570636]]
|-
| [[Attēls:David Kwong at NYSM (cropped).gif|center|128px]]
| ''[[:d:Q16204183|David Kwong]]''
|
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q16157743|crossword creator]]''
| 1980-08-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kwong david_kwong]
| [[:d:Q16204183|Q16204183]]
|-
|
| ''[[:d:Q5236204|David L. Heymann]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1946
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_heymann david_heymann]
| [[:d:Q5236204|Q5236204]]
|-
| [[Attēls:David Lammy, 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q534727|David Lammy]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1972-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gajāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_lammy david_lammy]
| [[:d:Q534727|Q534727]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727546|David Lang]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_lang david_lang]
| [[:d:Q23727546|Q23727546]]
|-
| [[Attēls:David M Kelley (9375796736) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1174951|David M. Kelley]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''
| 1951-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_kelley david_kelley]
| [[:d:Q1174951|Q1174951]]
|-
| [[Attēls:David John Cameron MacKay by David Stern.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q446862|David MacKay]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mackay david_mackay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1360 1360]
| [[:d:Q446862|Q446862]]
|-
| [[Attēls:David Macaulay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1134356|David Macaulay]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''
| 1946-12-02<br/>1942-12-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_macaulay david_macaulay]
| [[:d:Q1134356|Q1134356]]
|-
|
| ''[[:d:Q5237283|David McCandless]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mccandless david_mccandless]
| [[:d:Q5237283|Q5237283]]
|-
| [[Attēls:David McWilliams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3567091|David McWilliams]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_mcwilliams david_mcwilliams]
| [[:d:Q3567091|Q3567091]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782406|David Merrill]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_merrill david_merrill]
| [[:d:Q23782406|Q23782406]]
|-
| [[Attēls:David Perry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1643588|David Perry]]''
|
| [[komersants]]
| 1967-04-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_perry david_perry]
| [[:d:Q1643588|Q1643588]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662636|David Pizarro]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_pizarro david_pizarro]
| [[:d:Q23662636|Q23662636]]
|-
| [[Attēls:DavidPogueOct10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3018632|David Pogue]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1963-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_pogue david_pogue]
| [[:d:Q3018632|Q3018632]]
|-
| [[Attēls:DavidPuttnamBAFTA07b.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q335507|David Puttnam]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''
| 1941-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_puttnam david_puttnam]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1798 1798]
| [[:d:Q335507|Q335507]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663083|David R. Dow]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_dow david_r_dow]
| [[:d:Q23663083|Q23663083]]
|-
| [[Attēls:DavidRLiu2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214492|David R. Liu]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1973-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_liu david_liu]
| [[:d:Q16214492|Q16214492]]
|-
| [[Attēls:David R. Williams of Harvard University.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25189761|David R. Williams]]''
|
| [[profesors]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_r_williams david_r_williams]
| [[:d:Q25189761|Q25189761]]
|-
|
| ''[[:d:Q3018716|David Rockwell]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rockwell david_rockwell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/9 9]
| [[:d:Q3018716|Q3018716]]
|-
| [[Attēls:David Rothkopf Bio Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1176391|David Rothkopf]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1955-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_rothkopf david_rothkopf]
| [[:d:Q1176391|Q1176391]]
|-
| [[Attēls:David S. Rose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5239392|David S. Rose]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_s_rose david_s_rose]
| [[:d:Q5239392|Q5239392]]
|-
|
| ''[[:d:Q24054786|David Sedlak]]''
|
| ''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_sedlak david_sedlak]
| [[:d:Q24054786|Q24054786]]
|-
| [[Attēls:David Moinina Sengeh in Boston in 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728768|David Sengeh]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]]
| 1986-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_sengeh david_sengeh]
| [[:d:Q23728768|Q23728768]]
|-
| [[Attēls:Br.David St.Gerold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q324330|David Steindl-Rast]]''
|
| [[mūks]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1926-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/br_david_steindl_rast br_david_steindl_rast]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1617 1617]
| [[:d:Q324330|Q324330]]
|-
| [[Attēls:David W. Titley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17385810|David Titley]]''
|
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1958-10-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_titley david_titley]
| [[:d:Q17385810|Q17385810]]
|-
| [[Attēls:David Wallace-Wells.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61766571|David Wallace-Wells]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_wallace_wells david_wallace_wells]
| [[:d:Q61766571|Q61766571]]
|-
| [[Attēls:David Wengrow no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53235359260) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64594136|David Wengrow]]''
|
| ''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''
| 1972-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_wengrow david_wengrow]
| [[:d:Q64594136|Q64594136]]
|-
| [[Attēls:David Whyte 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352814|David Whyte]]''
|
| [[dzejnieks]]
| 1955-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_whyte david_whyte]
| [[:d:Q4352814|Q4352814]]
|-
| [[Attēls:Dawn Landes at the Chicago Winery 2015-02-03 21.39.45 (16255005127).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2803858|Dawn Landes]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q128124|audio inženieris]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[dziedātājs]]
| 1980-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dawn_landes dawn_landes]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2448 2448]
| [[:d:Q2803858|Q2803858]]
|-
|
| ''[[:d:Q117252368|Dawn Lippert]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/dawn_lippert dawn_lippert]
| [[:d:Q117252368|Q117252368]]
|-
| [[Attēls:Swami Dayananda Saraswati.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5243052|Dayananda Saraswati]]''
|
| [[filozofs]]
| 1930-08-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/swami_dayananda_saraswati swami_dayananda_saraswati]
| [[:d:Q5243052|Q5243052]]
|-
| [[Attēls:Sen. DeAndrea Salvador.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55759657|DeAndrea Salvador]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deandrea_salvador deandrea_salvador]
| [[:d:Q55759657|Q55759657]]
|-
| [[Attēls:Dean Kamen visits Team Whiteman 160426-F-TQ704-039 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720457|Dean Kamen]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1951-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dean_kamen dean_kamen]
| [[:d:Q720457|Q720457]]
|-
|
| ''[[:d:Q52517772|Dean Lomax]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dean_lomax dean_lomax]
| [[:d:Q52517772|Q52517772]]
|-
| [[Attēls:DeanOrnishJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1181109|Dean Ornish]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2576499|nutritionist]]''<br/>[[fotogrāfs]]
| 1953-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_dean_ornish dr_dean_ornish]
| [[:d:Q1181109|Q1181109]]
|-
|
| ''[[:d:Q126145794|Deanna Van Buren]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/deanna_van_buren deanna_van_buren]
| [[:d:Q126145794|Q126145794]]
|-
| [[Attēls:Deb Roy (11881280833).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16875165|Deb Roy]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/deb_roy deb_roy]
| [[:d:Q16875165|Q16875165]]
|-
| [[Attēls:Debbie Millman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5247974|Debbie Millman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/debbie_millman debbie_millman]
| [[:d:Q5247974|Q5247974]]
|-
| [[Attēls:Deborah Lipstadt, U.S. Special Envoy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q254798|Deborah Lipstadtqp]]''
|
| ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_lipstadt deborah_lipstadt]
| [[:d:Q254798|Q254798]]
|-
| [[Attēls:Deborah Gordon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2310251|Deborah M. Gordon]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_gordon deborah_gordon]
| [[:d:Q2310251|Q2310251]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797192|Deborah Rhodes]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_rhodes deborah_rhodes]
| [[:d:Q23797192|Q23797192]]
|-
| [[Attēls:Deborah Scranton 2010 Tribeca Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248376|Deborah Scranton]]''
|
| [[kinorežisors]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_scranton deborah_scranton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/150 150]
| [[:d:Q5248376|Q5248376]]
|-
| [[Attēls:Deborah Willis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5248410|Deborah Willis]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1948-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deborah_willis deborah_willis]
| [[:d:Q5248410|Q5248410]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759731|Debra Jarvis]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/debra_jarvis debra_jarvis]
| [[:d:Q23759731|Q23759731]]
|-
|
| ''[[:d:Q50379261|Deepa Narayan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/deepa_narayan deepa_narayan]
| [[:d:Q50379261|Q50379261]]
|-
|
| ''[[:d:Q114466073|Deepak Shukla]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]]
| 1986-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/deepak-shukla deepak-shukla]
| [[:d:Q114466073|Q114466073]]
|-
| [[Attēls:Deepika Kurup White House Science Fair.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q17466359|Deepika Kurup]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[students]]
| 1996-04-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deepika_kurup deepika_kurup]
| [[:d:Q17466359|Q17466359]]
|-
| [[Attēls:Deeyah Khan 2017 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2741760|Deeyah Khan]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1977-08-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/deeyah_khan deeyah_khan]
| [[:d:Q2741760|Q2741760]]
|-
| [[Attēls:David Byrne San Diego.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Bērns]]
| amerikāņu dziedātājs
| [[kinoproducents]]<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q20669622|mūzikas žurnālists]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11569986|printmaker]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1952-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_byrne david_byrne]
| [[:d:Q336640|Q336640]]
|-
| [[Attēls:David Cameron Official Portrait 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Deivids Kemerons]]
|
| [[politiķis]]
| 1966-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_cameron david_cameron]
| [[:d:Q192|Q192]]
|-
| [[Attēls:David Miliband 2.jpg|center|128px]]
| [[Deivids Milibends]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/david_miliband david_miliband]
| [[:d:Q272670|Q272670]]
|-
| [[Attēls:The Strangeness of Scale at Twitter (13448795183).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23727975|Del Harvey]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/del_harvey del_harvey]
| [[:d:Q23727975|Q23727975]]
|-
| [[Attēls:Demis Hassabis, 2024 Nobel Prize Laureate in Chemistry 7 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3022141|Demis Hassabis]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[Videospēļu programmētājs]]<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q29169143|data scientist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''
| 1976-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/demis_hassabis demis_hassabis]
| [[:d:Q3022141|Q3022141]]
|-
| [[Attēls:Dutton HandAxe Steve Jurvetson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1187362|Denis Dutton]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/denis_dutton denis_dutton]
| [[:d:Q1187362|Q1187362]]
|-
|
| ''[[:d:Q20090899|Denise L. Herzing]]''
|
| ''[[:d:Q15450044|cetologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/denise_herzing denise_herzing]
| [[:d:Q20090899|Q20090899]]
|-
| [[Attēls:Daniel Dennett 2.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Denets]]
|
| [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1942-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dan_dennett dan_dennett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/92 92]
| [[:d:Q215263|Q215263]]
|-
| [[Attēls:Daniel Kahneman (3283955327) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Denjels Kanemans]]
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[autors]]
| 1934-03-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_kahneman daniel_kahneman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/607 607]
| [[:d:Q233950|Q233950]]
|-
| [[Attēls:Daniel Libeskind.jpg|center|128px]]
| [[Denjels Libeskinds]]
|
| [[arhitekts]]
| 1946-05-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/daniel_libeskind daniel_libeskind]
| [[:d:Q154538|Q154538]]
|-
| [[Attēls:2017 02월 22일 MBN Y Forum 2017 (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795342|Dennis Hong]]''
|
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_hong dennis_hong]
| [[:d:Q23795342|Q23795342]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782382|Dennis vanEngelsdorp]]''
|
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>[[biškopis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dennis_vanengelsdorp dennis_vanengelsdorp]
| [[:d:Q23782382|Q23782382]]
|-
|
| ''[[:d:Q3023696|Dereck and Beverly Joubert]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/beverly_dereck_joubert beverly_dereck_joubert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/856 856]
| [[:d:Q3023696|Q3023696]]
|-
| [[Attēls:Derek Paravicini 20apr08 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3023778|Derek Paravicini]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1979-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_paravicini derek_paravicini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1674 1674]
| [[:d:Q3023778|Q3023778]]
|-
| [[Attēls:Derek Sivers, November 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5262357|Derek Sivers]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[mūziķis]]
| 1969-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/derek_sivers derek_sivers]
| [[:d:Q5262357|Q5262357]]
|-
| [[Attēls:2018-09-17 Derren Brown at Foyles (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449048|Derren Brown]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q16746942|hypnotist]]''<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]''
| 1971-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/derren_brown derren_brown]
| [[:d:Q449048|Q449048]]
|-
| [[Attēls:Deval Patrick official photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11100|Deval Patrick]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[politiķis]]
| 1956-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/deval_patrick deval_patrick]
| [[:d:Q11100|Q11100]]
|-
| [[Attēls:Devdutt Pattanaik 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5266636|Devdutt Pattanaik]]''
|
| ''[[:d:Q24387326|mītu pierakstītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1970-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/devdutt_pattanaik devdutt_pattanaik]
| [[:d:Q5266636|Q5266636]]
|-
|
| ''[[:d:Q59785700|Dexter Dias]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dexter_dias dexter_dias]
| [[:d:Q59785700|Q59785700]]
|-
|
| ''[[:d:Q63215543|Diana Greene Foster]]''
|
| ''[[:d:Q12360779|demogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_greene_foster diana_greene_foster]
| [[:d:Q63215543|Q63215543]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796030|Diana Laufenberg]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_laufenberg diana_laufenberg]
| [[:d:Q23796030|Q23796030]]
|-
| [[Attēls:Diana Nyad by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271254|Diana Nyad]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''<br/>''[[:d:Q16278103|squash player]]''<br/>''[[:d:Q107932010|long-distance swimmer]]''
| 1949-08-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_nyad diana_nyad]
| [[:d:Q5271254|Q5271254]]
|-
|
| ''[[:d:Q5271279|Diana Reiss]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diana_reiss diana_reiss]
| [[:d:Q5271279|Q5271279]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797204|Diane Benscoter]]''
|
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/diane_benscoter diane_benscoter]
| [[:d:Q23797204|Q23797204]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662554|Diane Kelly]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/diane_kelly diane_kelly]
| [[:d:Q23662554|Q23662554]]
|-
| [[Attēls:NLN Diane Savino.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5271567|Diane Savino]]''
|
| [[politiķis]]
| 1963-09-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/diane_j_savino diane_j_savino]
| [[:d:Q5271567|Q5271567]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796688|Dianna Cohen]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dianna_cohen dianna_cohen]
| [[:d:Q23796688|Q23796688]]
|-
| [[Attēls:Didier Sornette.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1210578|Didier Sornette]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1957-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/didier_sornette didier_sornette]
| [[:d:Q1210578|Q1210578]]
|-
|
| ''[[:d:Q17155900|Dilip Ratha]]''
|
| [[filozofs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dilip_ratha dilip_ratha]
| [[:d:Q17155900|Q17155900]]
|-
|
| ''[[:d:Q5277447|Dimitar Sasselov]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]
| 1961-08-15<br/>1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/dimitar_sasselov dimitar_sasselov]
| [[:d:Q5277447|Q5277447]]
|-
| [[Attēls:Dina Katabi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q15995234|Dina Katabi]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dina_katabi dina_katabi]
| [[:d:Q15995234|Q15995234]]
|-
|
| ''[[:d:Q28976249|Dina Zielinski]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dina_zielinski dina_zielinski]
| [[:d:Q28976249|Q28976249]]
|-
|
| ''[[:d:Q80843138|Dixon Chibanda]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dixon_chibanda dixon_chibanda]
| [[:d:Q80843138|Q80843138]]
|-
| [[Attēls:Francis Kere, 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99416|Diébédo Francis Kéré]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1965-04-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Burkinafaso]]
| [https://www.ted.com/speakers/diebedo_francis_kere diebedo_francis_kere]
| [[:d:Q99416|Q99416]]
|-
| [[Attēls:Dolores Huerta (33552046043) (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q468843|Dolores Huerta]]''
|
| ''[[:d:Q15627169|trade unionist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]''
| 1930-04-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dolores_huerta dolores_huerta]
| [[:d:Q468843|Q468843]]
|-
| [[Attēls:Don Tapscott BW.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984369|Don Tapscott]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1947-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_tapscott don_tapscott]
| [[:d:Q984369|Q984369]]
|-
| [[Attēls:DonaldHoffman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769269|Donald Hoffman]]''
|
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]''
| 1955-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_hoffman donald_hoffman]
| [[:d:Q23769269|Q23769269]]
|-
| [[Attēls:Donald Norman at AWF05.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92804|Donald Norman]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1935-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/don_norman don_norman]
| [[:d:Q92804|Q92804]]
|-
| [[Attēls:Donald Sadoway at NTNU (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5295111|Donald Sadoway]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1950-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/donald_sadoway donald_sadoway]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1143 1143]
| [[:d:Q5295111|Q5295111]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712628|Dong Woo Jang]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/dong_woo_jang dong_woo_jang]
| [[:d:Q23712628|Q23712628]]
|-
| [[Attēls:Donnel Baird - PopTech 2013 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115735314|Donnel Baird]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/donnel_baird donnel_baird]
| [[:d:Q115735314|Q115735314]]
|-
| [[Attēls:Dorie Clark headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q101130818|Dorie Clark]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dorie_clark dorie_clark]
| [[:d:Q101130818|Q101130818]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-doris-kearns-goodwin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q442008|Doris Kearns Goodwin]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1943-01-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kearns_goodwin doris_kearns_goodwin]
| [[:d:Q442008|Q442008]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662639|Doris Kim Sung]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/doris_kim_sung doris_kim_sung]
| [[:d:Q23662639|Q23662639]]
|-
| [[Attēls:Dorothy Roberts.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5298611|Dorothy Roberts]]''
|
| [[advokāts]]
| 1956-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dorothy_roberts dorothy_roberts]
| [[:d:Q5298611|Q5298611]]
|-
|
| ''[[:d:Q22114682|Doug Roble]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/doug_roble doug_roble]
| [[:d:Q22114682|Q22114682]]
|-
| [[Attēls:2023-09-13 Douglas Ruskoff no Fronteiras do Pensamento 2023 em Porto Alegre (53188358494) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q717884|Douglas Rushkoff]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1961-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_rushkoff douglas_rushkoff]
| [[:d:Q717884|Q717884]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809276|Dr. Hawa Abdi and Dr. Deqo Mohamed]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed dr_hawa_abdi_dr_deqo_mohamed]
| [[:d:Q23809276|Q23809276]]
|-
| [[Attēls:Dr. Srikumar Rao.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5304404|Dr. Srikumar Rao]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1951-04-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srikumar_rao srikumar_rao]
| [[:d:Q5304404|Q5304404]]
|-
| [[Attēls:Dread Scott.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26899216|Dread Scott]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dread_scott dread_scott]
| [[:d:Q26899216|Q26899216]]
|-
|
| ''[[:d:Q5307132|Drew Berry]]''
|
| [[animators]]<br/>''[[:d:Q4915128|biomedical scientist]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_berry drew_berry]
| [[:d:Q5307132|Q5307132]]
|-
| [[Attēls:Drew Curtis 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5307157|Drew Curtis]]''
|
| [[politiķis]]
| 1973-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/drew_curtis drew_curtis]
| [[:d:Q5307157|Q5307157]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661672|Drew Dudley]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/drew_dudley drew_dudley]
| [[:d:Q23661672|Q23661672]]
|-
| [[Attēls:Douglas adams portrait.jpg|center|128px]]
| [[Duglass Adamss]]
| angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks un humorists
| [[dramaturgs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mūziķis]]
| 1952-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/douglas_adams douglas_adams]
| [[:d:Q42|Q42]]
|-
|
| ''[[:d:Q56964152|Dustin M. Schroeder]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_schroeder dustin_schroeder]
| [[:d:Q56964152|Q56964152]]
|-
| [[Attēls:DY portrait edit.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5317151|Dustin Yellin]]''
|
| ''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''
| 1975-07-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dustin_yellin_1 dustin_yellin_1]
| [[:d:Q5317151|Q5317151]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656142|Dyan deNapoli]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dyan_denapoli dyan_denapoli]
| [[:d:Q23656142|Q23656142]]
|-
|
| ''[[:d:Q106939040|Dyhia Belhabib]]''
|
| ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dyhia_belhabib dyhia_belhabib]
| [[:d:Q106939040|Q106939040]]
|-
| [[Attēls:Welcome to Night Vale in Atlanta (17860741530) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50874748|Dylan Marron]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1988-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dylan_marron dylan_marron]
| [[:d:Q50874748|Q50874748]]
|-
| [[Attēls:J. K. Rowling 2010.jpg|center|128px]]
| [[Dž. K. Roulinga]]
| britu rakstniece
| [[kinoproducents]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q111597957|anti-transgender activist]]''
| 1965-07-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jk_rowling jk_rowling]<br/>[https://www.ted.com/speakers/661 661]
| [[:d:Q34660|Q34660]]
|-
| [[Attēls:Jaron Lanier 1.jpg|center|128px]]
| [[Džarons Laniērs]]
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1960-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaron_lanier jaron_lanier]
| [[:d:Q92862|Q92862]]
|-
| [[Attēls:J. J. Abrams (23175170706) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]
| amerikāņu producents un režisors
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1966-06-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/j_j_abrams j_j_abrams]
| [[:d:Q188137|Q188137]]
|-
| [[Attēls:Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džefs Beizoss]]
| amerikāņu uzņēmējs un investors
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2868586|commercial astronaut]]''<br/>''[[:d:Q2006045|business oligarch]]''
| 1964-01-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_bezos jeff_bezos]
| [[:d:Q312556|Q312556]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Vice President JD Vance.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Deivids Venss]]
| amerikāņu politiķis
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2262551|corporate lawyer]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q3791825|ideologue]]''
| 1984-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jd_vance jd_vance]
| [[:d:Q28935729|Q28935729]]
|-
| [[Attēls:Jim Simons at MSRI.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Heriss Simonss]]
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15442776|cryptographer]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q683476|financial adviser]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1938-04-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_simons jim_simons]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2417 2417]
| [[:d:Q560847|Q560847]]
|-
| [[Attēls:James Cameron at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Kemerons]]
| kanādiešu kinorežisors un producents
| [[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1954-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_cameron james_cameron]
| [[:d:Q42574|Q42574]]
|-
| [[Attēls:Preferred official head-shot from James Randi Educational Foundation.jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Randi]]
| Kanādiešu izcelsmes amerikāņu iluzionists un zinātniskais skeptiķis
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1658894|illusionist]]''
| 1928-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_randi james_randi]
| [[:d:Q294918|Q294918]]
|-
| [[Attēls:James D. Watson (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džeimss Votsons]]
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1928-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_watson james_watson]
| [[:d:Q83333|Q83333]]
|-
| [[Attēls:2019.12.06 Fire Drill Fridays, Washington, DC USA 340 60024 (49180015037) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džeina Fonda]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1937-12-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_fonda jane_fonda]
| [[:d:Q41142|Q41142]]
|-
| [[Attēls:Deputy Secretary Higginbottom Poses for a Photo With Dr. Jane Goodall and the State Department's Global Health Diplomacy Director Jordan in Washington (22365513310) (2) (cropped 2).jpg|center|128px]]
| [[Džeina Gudola]]
| angļu primatoloģe un antropoloģe
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]''
| 1934-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_goodall jane_goodall]
| [[:d:Q184746|Q184746]]
|-
| [[Attēls:Jeanette Winterson closeup (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q233584|Dženeta Vintersone]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeanette_winterson jeanette_winterson]
| [[:d:Q233584|Q233584]]
|-
| [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Dženifera Daudna]]
| Amerikas Savienoto Valstu bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15142825|kristalogrāfs]]''
| 1964-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_doudna jennifer_doudna]
| [[:d:Q56068|Q56068]]
|-
| [[Attēls:JimmyCarterPortrait2.jpg|center|128px]]
| [[Džimijs Kārters]]
|
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q3492027|submariner]]''<br/>''[[:d:Q372436|valsts amatpersona]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q115784320|Nobel Prize winner]]''
| 1924-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_carter jimmy_carter]
| [[:d:Q23685|Q23685]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Wales with Baby Globe.png|center|128px]]
| [[Džimijs Veilss]]
| Vikipēdijas dibinātājs
| [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q41546637|Wikimedian]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[tirgotājs]]
| 1966-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_wales jimmy_wales]
| [[:d:Q181|Q181]]
|-
| [[Attēls:JodyWilliamsMay2010 headcrop.jpg|center|128px]]
| [[Džodija Viljamsa]]
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q8359428|social activist]]''
| 1950-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jody_williams jody_williams]
| [[:d:Q211239|Q211239]]
|-
| [[Attēls:Let's Talk about Money - Vlogbrothers YouTube at 0009 (cropped).png|center|128px]]
| [[Džons Grīns]]
| amerikāņu rakstnieks
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q58209937|vēstures skolotājs]]''
| 1977-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_green john_green]
| [[:d:Q630446|Q630446]]
|-
| [[Attēls:John F. Kerry.jpg|center|128px]]
| [[Džons Kerijs]]
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>[[advokāts]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1943-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_kerry john_kerry]
| [[:d:Q22316|Q22316]]
|-
| [[Attēls:George smoot 06N7133a.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q179572|Džordžs Smūts]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_smoot george_smoot]
| [[:d:Q179572|Q179572]]
|-
| [[Attēls:George Takei in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110154|Džordžs Takei]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1937-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_takei george_takei]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2018 2018]
| [[:d:Q110154|Q110154]]
|-
| [[Attēls:Joseph Gordon Levitt Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džozefs Gordons-Levits]]
| amerikāņu aktieris un režisors
| [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1981-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_gordon_levitt joseph_gordon_levitt]
| [[:d:Q177311|Q177311]]
|-
| [[Attēls:Julia Gillard.jpg|center|128px]]
| [[Džūlija Gilarde]]
| Austrālijas premjerministre no 2010. līdz 2013. gadam
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]
| 1961-09-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_gillard julia_gillard]
| [[:d:Q41563|Q41563]]
|-
| [[Attēls:Julie Taymor at Opening Ceremony of the Tokyo International Film Festival 2022 (52461091576).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q240490|Džūlija Teimore]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1952-12-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_taymor julie_taymor]
| [[:d:Q240490|Q240490]]
|-
| [[Attēls:RUEDA DE PRENSA CONJUNTA ENTRE CANCILLER RICARDO PATIÑO Y JULIAN ASSANGE (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Džūljans Asānžs]]
| austrāliešu žurnālists, izdevējs un interneta aktīvists
| ''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>[[hakeris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''
| 1971-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_assange julian_assange]<br/>[https://www.ted.com/speakers/779 779]
| [[:d:Q360|Q360]]
|-
|
| ''[[:d:Q5403061|ETHEL]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ethel ethel]
| [[:d:Q5403061|Q5403061]]
|-
| [[Attēls:Eames Demetrios Keynote - Industrial Designers Society of America Western Conference Keynote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795632|Eames Demetrios]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eames_demetrios eames_demetrios]
| [[:d:Q23795632|Q23795632]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795453|Eben Bayer]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eben_bayer eben_bayer]
| [[:d:Q23795453|Q23795453]]
|-
| [[Attēls:Abigail Washburn (6001364251).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3603703|Ebigeila Vašbērna]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''
| 1977-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/abigail_washburn abigail_washburn]
| [[:d:Q3603703|Q3603703]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662606|Ed Gavagan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ed_gavagan ed_gavagan]
| [[:d:Q23662606|Q23662606]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797198|Ed Ulbrich]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ed_ulbrich ed_ulbrich]
| [[:d:Q23797198|Q23797198]]
|-
| [[Attēls:Ed Yong (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3047215|Ed Yong]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1981-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_yong ed_yong]
| [[:d:Q3047215|Q3047215]]
|-
| [[Attēls:Eddi Reader2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443837|Eddi Reader]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddi_reader eddi_reader]
| [[:d:Q443837|Q443837]]
|-
| [[Attēls:Eddie Obeng on ball.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5336369|Eddie Obeng]]''
|
| ''[[:d:Q48072011|uzņēmējdarbības teorētiķis]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/eddie_obeng eddie_obeng]
| [[:d:Q5336369|Q5336369]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727579|Eddy Cartaya]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eddy_cartaya eddy_cartaya]
| [[:d:Q23727579|Q23727579]]
|-
| [[Attēls:Edi Rama (2024-02-29).jpg|center|128px]]
| [[Edi Rama]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1964-07-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Albānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/edi_rama edi_rama]
| [[:d:Q316901|Q316901]]
|-
| [[Attēls:Edie thumb 33 ft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5338692|Edith Widder]]''
|
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1951-06-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/edith_widder edith_widder]
| [[:d:Q5338692|Q5338692]]
|-
|
| ''[[:d:Q115591288|Edsel Salvana]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/edsel_salvana edsel_salvana]
| [[:d:Q115591288|Q115591288]]
|-
| [[Attēls:Foto oficial de Eduardo Paes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q972007|Eduardo Paes]]''
|
| [[politiķis]]
| 1969-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mayor_eduardo_paes mayor_eduardo_paes]
| [[:d:Q972007|Q972007]]
|-
| [[Attēls:Cómo piensa un matemático, Eduardo Sáenz de Cabezón 3 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769256|Eduardo Sáenz de Cabezón]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eduardo_saenz_de_cabezon eduardo_saenz_de_cabezon]
| [[:d:Q23769256|Q23769256]]
|-
| [[Attēls:Edward Snowden-2.jpg|center|128px]]
| [[Edvards Snoudens]]
|
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''<br/>''[[:d:Q5121444|intelligence officer]]''<br/>''[[:d:Q856887|security guard]]''<br/>[[trauksmes cēlējs]]<br/>[[disidents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''
| 1983-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_snowden edward_snowden]
| [[:d:Q13424289|Q13424289]]
|-
| [[Attēls:Edward Boyden World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5341974|Edward Boyden]]''
|
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1979-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ed_boyden ed_boyden]
| [[:d:Q5341974|Q5341974]]
|-
| [[Attēls:Ed Burtynsky (38148537).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q967163|Edward Burtynsky]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1955-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/edward_burtynsky edward_burtynsky]
| [[:d:Q967163|Q967163]]
|-
| [[Attēls:Edward O. Wilson, 2003 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Edvards Osborns Vilsons|Edward O. Wilson]]
|
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q20650437|myrmecologist]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1929-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/e_o_wilson e_o_wilson]
| [[:d:Q211029|Q211029]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795681|Edward Tenner]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1944
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/edward_tenner edward_tenner]
| [[:d:Q23795681|Q23795681]]
|-
| [[Attēls:Edwidge Danticat by David Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450346|Edwidge Danticat]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-01-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Haiti]]
| [https://www.ted.com/speakers/edwidge_danticat edwidge_danticat]
| [[:d:Q450346|Q450346]]
|-
|
| ''[[:d:Q104157816|Efosa Ojomo]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>[[autors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/efosa_ojomo efosa_ojomo]
| [[:d:Q104157816|Q104157816]]
|-
|
| ''[[:d:Q23691666|Einstein]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/einstein_the_parrot einstein_the_parrot]
| [[:d:Q23691666|Q23691666]]
|-
| [[Attēls:Elaine Morgan in 1998.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q449734|Elaine Morgan]]''
|
| [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1920-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/elaine_morgan elaine_morgan]
| [[:d:Q449734|Q449734]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleanor Longden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712765|Eleanor Longden]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleanor_longden eleanor_longden]
| [[:d:Q23712765|Q23712765]]
|-
| [[Attēls:Ellen McArthur, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Elena Makartūra]]
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q254651|kuģa stūrmanis]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q476246|burātājs]]''
| 1976-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_macarthur ellen_macarthur]
| [[:d:Q262259|Q262259]]
|-
| [[Attēls:TED2022 20220413 2GT0014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107467003|Eleni Myrivili]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1757008|assistant director]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleni_myrivili eleni_myrivili]
| [[:d:Q107467003|Q107467003]]
|-
| [[Attēls:Dr Eleni Gabre-Madhin.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3050741|Eleni Zaude Gabre-Madhin]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]]
| 1964-07-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/eleni_gabre_madhin eleni_gabre_madhin]
| [[:d:Q3050741|Q3050741]]
|-
| [[Attēls:אלי ביר איחוד הצלה.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214344|Eli Beer]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1973-09-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_beer eli_beer]
| [[:d:Q16214344|Q16214344]]
|-
| [[Attēls:EliPariser.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1328841|Eli Pariser]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1980-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Mali]]
| [https://www.ted.com/speakers/eli_pariser eli_pariser]
| [[:d:Q1328841|Q1328841]]
|-
| [[Attēls:Eliezer Yudkowsky, Stanford 2006 (square crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q704195|Eliezer Yudkowsky]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1979-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eliezer_yudkowsky eliezer_yudkowsky]
| [[:d:Q704195|Q704195]]
|-
| [[Attēls:ElifShafak Ask EbruBilun Wiki.jpg|center|128px]]
| [[Elifa Šafaka]]
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1971-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elif_shafak elif_shafak]<br/>[https://www.ted.com/speakers/752 752]
| [[:d:Q270739|Q270739]]
|-
| [[Attēls:Elise LeGrow at Roy Thomson Hall - 2017 (36530356835).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5361673|Elise LeGrow]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1987-06-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/elise_legrow elise_legrow]
| [[:d:Q5361673|Q5361673]]
|-
| [[Attēls:Allyson Felix Doha 2015.jpg|center|128px]]
| [[Elisone Fēliksa]]
|
| ''[[:d:Q4009406|sprinteris]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''
| 1985-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/allyson_felix allyson_felix]
| [[:d:Q5799|Q5799]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Blackburn CHF Heritage Day 2012 Rush 001.JPG|center|128px]]
| [[Elizabete Blekbērna]]
| Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu molekulārā bioloģe un bioķīmiķe, Nobela prēmijas laureāte
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-11-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_blackburn elizabeth_blackburn]
| [[:d:Q26321|Q26321]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Wayne at Sci Foo camp, 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48720234|Elizabeth C. Wayne]]''
|
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_wayne elizabeth_wayne]
| [[:d:Q48720234|Q48720234]]
|-
|
| ''[[:d:Q5362609|Elizabeth Coleman]]''
|
| ''[[:d:Q21281706|academic administrator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_coleman liz_coleman]
| [[:d:Q5362609|Q5362609]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Diller.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1225543|Elizabeth Diller]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_diller liz_diller]<br/>[https://www.ted.com/speakers/290 290]<br/>[https://www.ted.com/speakers/elizabeth_diller elizabeth_diller]
| [[:d:Q1225543|Q1225543]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Dunn PopTech 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q75040175|Elizabeth Dunn]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_dunn elizabeth_dunn]
| [[:d:Q75040175|Q75040175]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Gilbert at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231424|Elizabeth Gilbert]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''
| 1969-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_gilbert elizabeth_gilbert]
| [[:d:Q231424|Q231424]]
|-
|
| ''[[:d:Q100304748|Elizabeth Howell]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_howell elizabeth_howell]
| [[:d:Q100304748|Q100304748]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Kapuʻuwailani Lindsey.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5363053|Elizabeth Kapu'uwailani Lindsey]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1956-04-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lindsey elizabeth_lindsey]
| [[:d:Q5363053|Q5363053]]
|-
|
| ''[[:d:Q18155703|Elizabeth Lesser]]''
|
| [[Vecmāte|akušiere]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lesser elizabeth_lesser]
| [[:d:Q18155703|Q18155703]]
|-
|
| ''[[:d:Q24040890|Elizabeth Lev]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_lev elizabeth_lev]
| [[:d:Q24040890|Q24040890]]
|-
| [[Attēls:Elizabeth Loftus.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q262154|Elizabeth Loftus]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q93068487|forensic psychologist]]''
| 1944-10-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_loftus elizabeth_loftus]
| [[:d:Q262154|Q262154]]
|-
|
| ''[[:d:Q18913035|Elizabeth Murchison]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_murchison elizabeth_murchison]
| [[:d:Q18913035|Q18913035]]
|-
| [[Attēls:EPhoto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782690|Elizabeth Nyamayaro]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[diplomāts]]
| 1975-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_nyamayaro elizabeth_nyamayaro]
| [[:d:Q23782690|Q23782690]]
|-
|
| ''[[:d:Q17916880|Elizabeth P. Turtle]]''
|
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_turtle elizabeth_turtle]
| [[:d:Q17916880|Q17916880]]
|-
| [[Attēls:ElizabethPisaniAtQEDcon2014-2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5363352|Elizabeth Pisani]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elizabeth_pisani elizabeth_pisani]
| [[:d:Q5363352|Q5363352]]
|-
|
| ''[[:d:Q65682598|Ella Al-Shamahi]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1980s
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ella_al_shamahi ella_al_shamahi]
| [[:d:Q65682598|Q65682598]]
|-
| [[Attēls:Reina Del Cid First Avenue Minneapolis (26864573768).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24525280|Reina del Cid]]''
|
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1988-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elle_cordova elle_cordova]
| [[:d:Q24525280|Q24525280]]
|-
| [[Attēls:Ellen 't Hoen, at UNITAID Market Forum, April 7, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5364710|Ellen 't Hoen]]''
|
| [[advokāts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_t_hoen ellen_t_hoen]
| [[:d:Q5364710|Q5364710]]
|-
|
| ''[[:d:Q115655693|Ellen Agler]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_agler ellen_agler]
| [[:d:Q115655693|Q115655693]]
|-
| [[Attēls:Ellen Dunham-Jones (6931479086) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796172|Ellen Dunham-Jones]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1959-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_dunham_jones ellen_dunham_jones]
| [[:d:Q23796172|Q23796172]]
|-
|
| ''[[:d:Q5364858|Ellen Gustafson]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_gustafson ellen_gustafson]
| [[:d:Q5364858|Q5364858]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662797|Ellen Jorgensen]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_jorgensen ellen_jorgensen]
| [[:d:Q23662797|Q23662797]]
|-
|
| ''[[:d:Q78906351|Ellen Støkken Dahl]]''
|
| [[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_stokken_dahl ellen_stokken_dahl]
| [[:d:Q78906351|Q78906351]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784323|Elliot Krane]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/elliot_krane elliot_krane]
| [[:d:Q23784323|Q23784323]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760249|Elora Hardy]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/elora_hardy elora_hardy]
| [[:d:Q23760249|Q23760249]]
|-
| [[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|center|128px]]
| [[Els Gors]]
| amerikāņu politiķis
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1948-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/al_gore al_gore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2 2]
| [[:d:Q19673|Q19673]]
|-
| [[Attēls:Elyn Saks at Yale Law School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5368497|Elyn Saks]]''
|
| [[advokāts]]
| 1955-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elyn_saks elyn_saks]
| [[:d:Q5368497|Q5368497]]
|-
| [[Attēls:12 6 2022 Breaking the Barriers of Entry for Women Leaders in Africa (52577486307) (Ellen Johnson-Sirleaf).jpg|center|128px]]
| [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1938-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ellen_johnson_sirleaf ellen_johnson_sirleaf]
| [[:d:Q43179|Q43179]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759555|Eman Mohammed]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/eman_mohammed eman_mohammed]
| [[:d:Q23759555|Q23759555]]
|-
| [[Attēls:Emeli Sandé September 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q470429|Emeli Sandé]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1987-03-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/emeli_sande emeli_sande]
| [[:d:Q470429|Q470429]]
|-
| [[Attēls:Emiliano Salinas.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q8263870|Emiliano Salinas]]''
|
| ''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1976-02-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/emiliano_salinas emiliano_salinas]
| [[:d:Q8263870|Q8263870]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782719|Emilie Wapnick]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emilie_wapnick emilie_wapnick]
| [[:d:Q23782719|Q23782719]]
|-
|
| ''[[:d:Q57024600|Emily A. Grubert]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_grubert emily_grubert]
| [[:d:Q57024600|Q57024600]]
|-
| [[Attēls:Emily Balcetis in 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768714|Emily Balcetis]]''
|
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_balcetis emily_balcetis]
| [[:d:Q23768714|Q23768714]]
|-
|
| ''[[:d:Q106452648|Emily Esfahani Smith]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_esfahani_smith emily_esfahani_smith]
| [[:d:Q106452648|Q106452648]]
|-
|
| ''[[:d:Q57037547|Emily F Rothman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_rothman emily_rothman]
| [[:d:Q57037547|Q57037547]]
|-
| [[Attēls:EmilyKingAtDougFir2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13562073|Emily King]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]
| 1985-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_king emily_king]
| [[:d:Q13562073|Q13562073]]
|-
|
| ''[[:d:Q105702342|Emily Leproust]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_leproust emily_leproust]
| [[:d:Q105702342|Q105702342]]
|-
|
| ''[[:d:Q24851691|Emily Levesque]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[astronoms]]
| 1984-08-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_levesque emily_levesque]
| [[:d:Q24851691|Q24851691]]
|-
|
| ''[[:d:Q4260929|Emily Levine]]''
|
| ''[[:d:Q12406482|humorists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]]
| 1944-10-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_levine emily_levine]
| [[:d:Q4260929|Q4260929]]
|-
|
| ''[[:d:Q106860592|Emily Nagoski]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q26831130|life coach]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_nagoski emily_nagoski]
| [[:d:Q106860592|Q106860592]]
|-
| [[Attēls:ECB COVID-19 Webinar Series Emily Oster 54m40s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5372306|Emily Oster]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1980-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emily_oster emily_oster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/126 126]
| [[:d:Q5372306|Q5372306]]
|-
| [[Attēls:Emily Pilloton - PopTech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795673|Emily Pilloton-Lam]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q16515647|mentor]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emily_pilloton emily_pilloton]
| [[:d:Q23795673|Q23795673]]
|-
| [[Attēls:Emma Teeling for The Story of Your Stuff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21392291|Emma C. Teeling]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_teeling emma_teeling]
| [[:d:Q21392291|Q21392291]]
|-
| [[Attēls:Emma Hart.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61741269|Emma Hart]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_hart emma_hart]
| [[:d:Q61741269|Q61741269]]
|-
|
| ''[[:d:Q19662329|Emma Marris]]''
|
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1979-01-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emma_marris emma_marris]
| [[:d:Q19662329|Q19662329]]
|-
|
| ''[[:d:Q80226037|Emma Nehrenheim]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emma_nehrenheim emma_nehrenheim]
| [[:d:Q80226037|Q80226037]]
|-
|
| ''[[:d:Q19986788|Emma R. Schachner]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/emma_schachner emma_schachner]
| [[:d:Q19986788|Q19986788]]
|-
| [[Attēls:Emmanuel Acho.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q3724672|Emmanuel Acho]]''
|
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q7579803|sports analyst]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1990-11-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_acho emmanuel_acho]
| [[:d:Q3724672|Q3724672]]
|-
| [[Attēls:Emmanuel Jal (152417).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1338331|Emmanuel Jal]]''
|
| ''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]
| 1980-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sudāna]]<br/>[[Dienvidsudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmanuel_jal emmanuel_jal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/492 492]
| [[:d:Q1338331|Q1338331]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Contentmakers - Day 2, November 7 SM7 9280 (45715722382).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5373565|Emmett Shear]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/emmett_shear emmett_shear]
| [[:d:Q5373565|Q5373565]]
|-
| [[Attēls:Emi Mahmoud Islamic Poet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702742|Emtithal Mahmoud]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/emtithal_mahmoud emtithal_mahmoud]
| [[:d:Q26702742|Q26702742]]
|-
| [[Attēls:Andrew Stanton at the 2026 Sundance Film Festival for In the Blink of an Eye (01) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328723|Endrū Stentons]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1965-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/andrew_stanton andrew_stanton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1134 1134]
| [[:d:Q328723|Q328723]]
|-
| [[Attēls:The river of Borgvik.jpg|center|128px]]
| [[Enija Lenoksa]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q2340668|music video director]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q96034777|HIV/AIDS aktīvists]]''
| 1954-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/annie_lennox annie_lennox]
| [[:d:Q151231|Q151231]]
|-
|
| ''[[:d:Q5379508|Enric Sala]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1968-11-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/enric_sala enric_sala]
| [[:d:Q5379508|Q5379508]]
|-
|
| ''[[:d:Q89654407|Enrico Ramirez-Ruiz]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/enrico_ramirez_ruiz enrico_ramirez_ruiz]
| [[:d:Q89654407|Q89654407]]
|-
| [[Attēls:Enrique Peñalosa no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre (7417396154).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q989831|Enrique Peñalosa]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1954-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/enrique_penalosa enrique_penalosa]
| [[:d:Q989831|Q989831]]
|-
| [[Attēls:Erez Lieberman Aiden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5385746|Erez Lieberman Aiden]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erez_lieberman_aiden erez_lieberman_aiden]
| [[:d:Q5385746|Q5385746]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795686|Eric Berlow]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_berlow eric_berlow]
| [[:d:Q23795686|Q23795686]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797191|Eric Dishman]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eric_dishman eric_dishman]
| [[:d:Q23797191|Q23797191]]
|-
|
| ''[[:d:Q111240404|Eric Dyer]]''
|
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_dyer eric_dyer]
| [[:d:Q111240404|Q111240404]]
|-
| [[Attēls:Eric Garcetti official mayoral portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386557|Eric Garcetti]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1971-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_garcetti eric_garcetti]
| [[:d:Q5386557|Q5386557]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783074|Eric Giler]]''
|
|
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eric_giler eric_giler]
| [[:d:Q23783074|Q23783074]]
|-
|
| ''[[:d:Q976346|Eric Haseltine]]''
|
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q48772091|intelligence analyst]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1951-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_haseltine eric_haseltine]
| [[:d:Q976346|Q976346]]
|-
|
| ''[[:d:Q107663251|Eric Hirshberg]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eric_hirshberg eric_hirshberg]
| [[:d:Q107663251|Q107663251]]
|-
| [[Attēls:Eric Topol in 2026 A.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5387640|Eric J. Topol]]''
|
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1954-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_topol eric_topol]
| [[:d:Q5387640|Q5387640]]
|-
| [[Attēls:Eric Lewis-33.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386963|Eric Lewis]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1973-05-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_lewis eric_lewis]
| [[:d:Q5386963|Q5386963]]
|-
| [[Attēls:Eric Liu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5386981|Eric Liu]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_liu eric_liu]
| [[:d:Q5386981|Q5386981]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785222|Eric Mead]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eric_mead eric_mead]
| [[:d:Q23785222|Q23785222]]
|-
| [[Attēls:Eric Yuan The Grove 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44870909|Eric S. Yuan]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]]
| 1970-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_s_yuan eric_s_yuan]
| [[:d:Q44870909|Q44870909]]
|-
| [[Attēls:Manhatta author at NYBG 2022 jeh (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5387689|Eric W. Sanderson]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_sanderson eric_sanderson]
| [[:d:Q5387689|Q5387689]]
|-
| [[Attēls:Eric Whitacre.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q726206|Eric Whitacre]]''
|
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q14915627|muzikologs]]''<br/>''[[:d:Q1076502|kordiriģents]]''
| 1970-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_whitacre eric_whitacre]
| [[:d:Q726206|Q726206]]
|-
| [[Attēls:EricXunLi2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18653772|Eric X. Li]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1968-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/eric_x_li eric_x_li]
| [[:d:Q18653772|Q18653772]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662179|Erica Frenkel]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/erica_frenkel erica_frenkel]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1216 1216]
| [[:d:Q23662179|Q23662179]]
|-
| [[Attēls:Erik Brynjolfsson at MIT Sloan CIO Symposium 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388515|Erik Brynjolfsson]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_brynjolfsson erik_brynjolfsson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1486 1486]
| [[:d:Q5388515|Q5388515]]
|-
| [[Attēls:Erik Hersman PopTech 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5388622|Erik Hersman]]''
|
| [[inženieris]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/erik_hersman erik_hersman]
| [[:d:Q5388622|Q5388622]]
|-
| [[Attēls:Erik Johansson portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18353878|Erik Johansson]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/erik_johannson erik_johannson]
| [[:d:Q18353878|Q18353878]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671001|Erik Schlangen]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/erik_schlangen erik_schlangen]
| [[:d:Q23671001|Q23671001]]
|-
|
| ''[[:d:Q28501534|Erika Bachiochi]]''
|
| ''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/erika_bachiochi erika_bachiochi]
| [[:d:Q28501534|Q28501534]]
|-
|
| ''[[:d:Q92949328|Erika Cheung]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erika_cheung erika_cheung]
| [[:d:Q92949328|Q92949328]]
|-
| [[Attēls:Erikahamden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61019127|Erika T. Hamden]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erika_hamden erika_hamden]
| [[:d:Q61019127|Q61019127]]
|-
| [[Attēls:Erin McKean.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2559665|Erin McKean]]''
|
| ''[[:d:Q14972848|lexicographer]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erin_mckean erin_mckean]
| [[:d:Q2559665|Q2559665]]
|-
|
| ''[[:d:Q57265823|Ermias Kebreab]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ermias_kebreab ermias_kebreab]
| [[:d:Q57265823|Q57265823]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760623|Ernest Madu]]''
|
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ernest_madu ernest_madu]
| [[:d:Q23760623|Q23760623]]
|-
| [[Attēls:Ernesto Sirolli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662694|Ernesto Sirolli]]''
|
|
| 1950-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ernesto_sirolli ernesto_sirolli]
| [[:d:Q23662694|Q23662694]]
|-
| [[Attēls:Erricka Bridgeford 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47003561|Erricka Bridgeford]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/erricka_bridgeford erricka_bridgeford]
| [[:d:Q47003561|Q47003561]]
|-
| [[Attēls:Es Devlin in Studio.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5396618|Es Devlin]]''
|
| ''[[:d:Q1323191|kostīmu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q11613590|theatre designer]]''<br/>''[[:d:Q2962070|production designer]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''
| 1971-09-24<br/>1971-09-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/es_devlin es_devlin]
| [[:d:Q5396618|Q5396618]]
|-
| [[Attēls:Esta Soler Headshot North Porch.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22703937|Esta Soler]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esta_soler esta_soler]
| [[:d:Q22703937|Q22703937]]
|-
| [[Attēls:Esther Duflo - Pop!Tech 2009 - 001 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q434509|Esther Duflo]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1972-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_duflo esther_duflo]
| [[:d:Q434509|Q434509]]
|-
| [[Attēls:Esther Choo at Medicine 2.0'12 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40100759|Esther K. Choo]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q336641|emergency physician]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_choo esther_choo]
| [[:d:Q40100759|Q40100759]]
|-
| [[Attēls:Esther Perel 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17388335|Esther Perel]]''
|
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q16614000|sex therapist]]''<br/>''[[:d:Q6001194|marriage counselor]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/esther_perel esther_perel]
| [[:d:Q17388335|Q17388335]]
|-
|
| ''[[:d:Q61980065|Ethan Lindenberger]]''
|
|
| 2001
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_lindenberger ethan_lindenberger]
| [[:d:Q61980065|Q61980065]]
|-
| [[Attēls:Ethan A. Nadelmann - World Economic Forum on Latin America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5402967|Ethan Nadelmann]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1957-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_nadelmann ethan_nadelmann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2032 2032]
| [[:d:Q5402967|Q5402967]]
|-
| [[Attēls:Ethan Zuckerman (48278826342) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4451591|Ethan Zuckerman]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1973-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_zuckerman ethan_zuckerman]
| [[:d:Q4451591|Q4451591]]
|-
| [[Attēls:EugeniaCheng PhiBetaKappa EnLightningTalksChicago2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20831455|Eugenia Cheng]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[skolotājs]]
| 1976-08-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/eugenia_cheng eugenia_cheng]
| [[:d:Q20831455|Q20831455]]
|-
|
| ''[[:d:Q433087|Euna Lee]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/euna_lee euna_lee]
| [[:d:Q433087|Q433087]]
|-
| [[Attēls:Euvin Naidoo - World Economic Forum on Africa 2012 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5414626|Euvin Naidoo]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/euvin_naidoo euvin_naidoo]
| [[:d:Q5414626|Q5414626]]
|-
| [[Attēls:Eva Galperin 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q35746033|Eva Galperin]]''
|
| ''[[:d:Q327353|system administrator]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_galperin eva_galperin]
| [[:d:Q35746033|Q35746033]]
|-
| [[Attēls:Eva Vertes in 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5415201|Eva Vertes George]]''
|
|
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eva_vertes eva_vertes]
| [[:d:Q5415201|Q5415201]]
|-
| [[Attēls:Eva Zeisel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q216141|Eva Zeisel]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1906-11-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eva_zeisel eva_zeisel]
| [[:d:Q216141|Q216141]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783431|Evan Grant]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/evan_grant evan_grant]
| [[:d:Q23783431|Q23783431]]
|-
| [[Attēls:Ev Williams (15527604887).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q561960|Evan Williams]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/evan_williams evan_williams]
| [[:d:Q561960|Q561960]]
|-
| [[Attēls:Eve Ensler at a Hudson Union Society event in March 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2086841|Eve Ensler]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1953-05-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/eve_ensler eve_ensler]
| [[:d:Q2086841|Q2086841]]
|-
| [[Attēls:Evelyn-glennie.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q239275|Evelyn Glennie]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q12795793|marimbas spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q66370835|xylophonist]]''
| 1965-07-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/evelyn_glennie evelyn_glennie]
| [[:d:Q239275|Q239275]]
|-
| [[Attēls:Wer kann die neue Zukunft machen? (17333061348).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93054|Evgeny Morozov]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/evgeny_morozov evgeny_morozov]
| [[:d:Q93054|Q93054]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784493|Eythor Bender]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/eythor_bender eythor_bender]
| [[:d:Q23784493|Q23784493]]
|-
| [[Attēls:Ashley Judd SXSW 2024.jpg|center|128px]]
| [[Ešlija Džada]]
| amerikāņu aktrise
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ashley_judd ashley_judd]
| [[:d:Q228645|Q228645]]
|-
| [[Attēls:NEXT14 Day 2, NEXT Conference, Germany (13935053809).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23796639|Fabian Hemmert]]''
|
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_hemmert fabian_hemmert]
| [[:d:Q23796639|Q23796639]]
|-
|
| ''[[:d:Q16223327|Fabian Oefner]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabian_oefner fabian_oefner]
| [[:d:Q16223327|Q16223327]]
|-
| [[Attēls:TEDxBrooklyn - Fabien Cousteau (5173719132).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5427748|Fabien Cousteau]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1967-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fabien_cousteau fabien_cousteau]
| [[:d:Q5427748|Q5427748]]
|-
| [[Attēls:Fadi-chehade-toronto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q536854|Fadi Chehadé]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Libāna]]<br/>[[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/fadi_chehade fadi_chehade]
| [[:d:Q536854|Q536854]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670985|Fahad Al-Attiya]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/fahad_al_attiya fahad_al_attiya]
| [[:d:Q23670985|Q23670985]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662658|Faith Jegede]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/faith_jegede faith_jegede]
| [[:d:Q23662658|Q23662658]]
|-
|
| ''[[:d:Q21259711|Faith Osier]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/faith_osier faith_osier]
| [[:d:Q21259711|Q21259711]]
|-
|
| ''[[:d:Q120416183|Fallon R Goodman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260 dr_fallon_goodman_TEDxUSF20210903-46260]
| [[:d:Q120416183|Q120416183]]
|-
| [[Attēls:Fareed Zakaria World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q333425|Fareed Zakaria]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q17342450|editorial columnist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1964-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fareed_zakaria fareed_zakaria]
| [[:d:Q333425|Q333425]]
|-
| [[Attēls:Farida Nabourema (103909).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54362908|Farida Nabourema]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1990-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Togo]]
| [https://www.ted.com/speakers/farida_nabourema farida_nabourema]
| [[:d:Q54362908|Q54362908]]
|-
|
| ''[[:d:Q5435347|Farish A. Noor]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1967-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Malaizija]]
| [https://www.ted.com/speakers/farish_ahmad_noor farish_ahmad_noor]
| [[:d:Q5435347|Q5435347]]
|-
|
| ''[[:d:Q42791593|Fatima AlZahra'a Alatraktchi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[inženieris]]
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/fatima_alzahra_a_alatraktchi fatima_alzahra_a_alatraktchi]
| [[:d:Q42791593|Q42791593]]
|-
| [[Attēls:Haas&Hahn Dutch Artists.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17097956|Favela Painting]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/haas_hahn haas_hahn]
| [[:d:Q17097956|Q17097956]]
|-
|
| ''[[:d:Q108292525|Fehinti Balogun]]''
|
| [[aktieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/fehinti_balogun fehinti_balogun]
| [[:d:Q108292525|Q108292525]]
|-
| [[Attēls:Fei-Fei Li at AI for Good 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18686107|Fei-Fei Li]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1976-07-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fei_fei_li fei_fei_li]
| [[:d:Q18686107|Q18686107]]
|-
| [[Attēls:Imam Feisal Abdul Rauf (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5441577|Feisal Abdul Rauf]]''
|
| [[Imāms]]
| 1948-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/imam_feisal_abdul_rauf imam_feisal_abdul_rauf]
| [[:d:Q5441577|Q5441577]]
|-
|
| ''[[:d:Q5442186|Felix Dennis]]''
|
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1947-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/felix_dennis felix_dennis]
| [[:d:Q5442186|Q5442186]]
|-
| [[Attēls:Femi Oke.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5442799|Femi Oke]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''
| 1966-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/femi_oke femi_oke]
| [[:d:Q5442799|Q5442799]]
|-
|
| ''[[:d:Q28811045|Feras Fayyad]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/feras_fayyad feras_fayyad]
| [[:d:Q28811045|Q28811045]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783216|Fields Wicker-Miurin]]''
|
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/fields_wicker_miurin fields_wicker_miurin]
| [[:d:Q23783216|Q23783216]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784380|Fiorenzo Omenetto]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/fiorenzo_omenetto fiorenzo_omenetto]
| [[:d:Q23784380|Q23784380]]
|-
|
| ''[[:d:Q42562201|Floyd E Romesberg]]''
|
| ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/floyd_romesberg floyd_romesberg]
| [[:d:Q42562201|Q42562201]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782707|Frances Larson]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q15985128|medical historian]]''
| 1976-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frances_larson frances_larson]
| [[:d:Q23782707|Q23782707]]
|-
|
| ''[[:d:Q59649465|Frances S. Chance]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frances_s_chance frances_s_chance]
| [[:d:Q59649465|Q59649465]]
|-
|
| ''[[:d:Q39260921|Frances X. Frei]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frances_frei frances_frei]
| [[:d:Q39260921|Q39260921]]
|-
| [[Attēls:Franlacma.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104076874|Francesca Hogi]]''
|
| ''[[:d:Q27658988|reality television participant]]''<br/>[[advokāts]]
| 1973-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/francesca_hogi francesca_hogi]
| [[:d:Q104076874|Q104076874]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783036|Francesco Sauro]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century<br/>1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/francesco_sauro francesco_sauro]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2667 2667]
| [[:d:Q23783036|Q23783036]]
|-
| [[Attēls:Francis Collins official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336658|Francis Collins]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[autors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1950-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/francis_collins francis_collins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1556 1556]
| [[:d:Q336658|Q336658]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759562|Francis de los Reyes]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/francis_de_los_reyes francis_de_los_reyes]
| [[:d:Q23759562|Q23759562]]
|-
|
| ''[[:d:Q28817248|Francisca Mutapi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/francisca_mutapi francisca_mutapi]
| [[:d:Q28817248|Q28817248]]
|-
| [[Attēls:Pope Francis Korea Haemi Castle 19.jpg|center|128px]]
| [[Francisks]]
| Katoļu baznīcas 266. pāvests
| [[ksendzs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[luterāņu mācītājs]]<br/>''[[:d:Q102039658|Latin Catholic bishop]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5090503|chemical technologist]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q98833890|Catholic theologian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]
| 1936-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pope_francis pope_francis]
| [[:d:Q450675|Q450675]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769571|Franco Sacchi]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/franco_sacchi franco_sacchi]
| [[:d:Q23769571|Q23769571]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657144|Frank Warren]]''
|
|
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frank_warren frank_warren]
| [[:d:Q23657144|Q23657144]]
|-
| [[Attēls:Franklin Leonard for Mercer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16499779|Franklin Leonard]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[kinoproducents]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/franklin_leonard franklin_leonard]
| [[:d:Q16499779|Q16499779]]
|-
| [[Attēls:Frans Lanting; September 13, 2006; Ittoqqortoormiit, Greenland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q722227|Frans Lanting]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1951-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_lanting frans_lanting]
| [[:d:Q722227|Q722227]]
|-
| [[Attēls:Frans de Waal.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q303350|Frans de Waal]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1948-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/frans_de_waal frans_de_waal]
| [[:d:Q303350|Q303350]]
|-
|
| ''[[:d:Q19787217|Franz Freudenthal]]''
|
| [[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bolīvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/franz_freudenthal franz_freudenthal]
| [[:d:Q19787217|Q19787217]]
|-
| [[Attēls:Françoise Mouly.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q941550|Françoise Mouly]]''
|
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q1111648|colorist]]''<br/>''[[:d:Q706364|art director]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1955-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/francoise_mouly francoise_mouly]
| [[:d:Q941550|Q941550]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769264|Fred Jansen]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/fred_jansen fred_jansen]
| [[:d:Q23769264|Q23769264]]
|-
| [[Attēls:The Global Energy Context Fred Krupp talks (8417459670).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5495700|Fred Krupp]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_krupp fred_krupp]
| [[:d:Q5495700|Q5495700]]
|-
| [[Attēls:Fred Swaniker - PopTech 2015 - Camden, Maine.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216114|Fred Swaniker]]''
|
| [[komersants]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/fred_swaniker fred_swaniker]
| [[:d:Q16216114|Q16216114]]
|-
| [[Attēls:Frédéric Kaplan (3330993703).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23714153|Frederic Kaplan]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1974-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frederic_kaplan frederic_kaplan]
| [[:d:Q23714153|Q23714153]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785270|Frederick Balagadde]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/frederick_balagadde frederick_balagadde]
| [[:d:Q23785270|Q23785270]]
|-
| [[Attēls:Fredros Okumu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49675220|Fredros O Okumu]]''
|
| ''[[:d:Q12773412|parasitologist]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredros_okumu fredros_okumu]
| [[:d:Q49675220|Q49675220]]
|-
|
| ''[[:d:Q5499597|Fredy Peccerelli]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/fredy_peccerelli fredy_peccerelli]
| [[:d:Q5499597|Q5499597]]
|-
| [[Attēls:Freeman Hrabowski 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5500990|Freeman A. Hrabowski III]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q4376769|university president]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1950-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_hrabowski freeman_hrabowski]
| [[:d:Q5500990|Q5500990]]
|-
|
| ''[[:d:Q26915346|Freeman Shen]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]
| 1970-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_h_shen freeman_h_shen]
| [[:d:Q26915346|Q26915346]]
|-
| [[Attēls:Frank Gehry, Viljo Revell Centenary reception, 2010 (S2311 fl2969 it0089) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Frenks Gērijs]]
| amerikāņu arhitekts, Prickera balvas ieguvējs
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q11455387|furniture designer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q2519376|juvelieris]]''<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''
| 1929-02-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/frank_gehry frank_gehry]
| [[:d:Q180374|Q180374]]
|-
| [[Attēls:Freeman Dyson (2005).jpg|center|128px]]
| [[Frīmens Daisons]]
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1923-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/freeman_dyson freeman_dyson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/259 259]
| [[:d:Q153717|Q153717]]
|-
| [[Attēls:GT Bynum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25040837|G. T. Bynum]]''
|
| ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''
| 1977-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/g_t_bynum g_t_bynum]
| [[:d:Q25040837|Q25040837]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797774|Gabby Giffords and Mark Kelly]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kelly_and_gabby_giffords mark_kelly_and_gabby_giffords]
| [[:d:Q23797774|Q23797774]]
|-
|
| ''[[:d:Q52106895|Gabby Rivera]]''
|
| ''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabby_rivera gabby_rivera]
| [[:d:Q52106895|Q52106895]]
|-
|
| ''[[:d:Q16727388|Gabe Barcia-Colombo]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriel_barcia_colombo gabriel_barcia_colombo]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1388 1388]
| [[:d:Q16727388|Q16727388]]
|-
| [[Attēls:TNW Con EU15- Gabe Zichermann -1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214845|Gabe Zichermann]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1974-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gabe_zichermann gabe_zichermann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1107 1107]
| [[:d:Q16214845|Q16214845]]
|-
| [[Attēls:“Astronomía con ondas Gravitacionales” (43603989761).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16843449|Gabriela González]]''
|
| [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1965-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gabriela_gonzalez gabriela_gonzalez]
| [[:d:Q16843449|Q16843449]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759565|Gail Reed]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gail_reed gail_reed]
| [[:d:Q23759565|Q23759565]]
|-
| [[Attēls:Gareth Thomas (rugby player).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q949204|Gareth Thomas]]''
|
| ''[[:d:Q14373094|regbists]]''<br/>''[[:d:Q14089670|rugby union player]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1974-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gareth_thomas gareth_thomas]
| [[:d:Q949204|Q949204]]
|-
| [[Attēls:Garry Kasparov European Union 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Garijs Kasparovs]]
|
| ''[[:d:Q10873124|šahists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[Kritiķis (profesija)|kritiķis]]
| 1963-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]<br/>[[Horvātija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garry_kasparov garry_kasparov]
| [[:d:Q28614|Q28614]]
|-
| [[Attēls:Garik Israelian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5523322|Garik Israelyan]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]<br/>[[Armēnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/garik_israelian garik_israelian]
| [[:d:Q5523322|Q5523322]]
|-
|
| ''[[:d:Q108175668|Garry Cooper Jr.]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/garry_cooper garry_cooper]
| [[:d:Q108175668|Q108175668]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661679|Garth Lenz]]''
|
| [[fotogrāfs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/garth_lenz garth_lenz]
| [[:d:Q23661679|Q23661679]]
|-
| [[Attēls:The hidden root of global poverty, according to Gary Haugen? It's broken law enforcement.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5525220|Gary Haugen]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1963<br/>1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_haugen gary_haugen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2420 2420]
| [[:d:Q5525220|Q5525220]]
|-
|
| ''[[:d:Q51105165|Gary Barker]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961-05-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gary_barker gary_barker]
| [[:d:Q51105165|Q51105165]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662677|Gary Greenberg]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gary_greenberg gary_greenberg]
| [[:d:Q23662677|Q23662677]]
|-
| [[Attēls:Gary Kovacs at the World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions in Tianjin, China, 2012..jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3916015|Gary Kovacs]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1963<br/>1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_kovacs gary_kovacs]
| [[:d:Q3916015|Q3916015]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785051|Gary Lauder]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gary_lauder gary_lauder]
| [[:d:Q23785051|Q23785051]]
|-
|
| ''[[:d:Q115591397|Gary Liu]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gary_liu gary_liu]
| [[:d:Q115591397|Q115591397]]
|-
| [[Attēls:Gary Marcus.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3348133|Gary Marcus]]''
|
| ''[[:d:Q7256360|psycholinguist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_marcus gary_marcus]
| [[:d:Q3348133|Q3348133]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712673|Gary Slutkin]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_slutkin gary_slutkin]
| [[:d:Q23712673|Q23712673]]
|-
| [[Attēls:Gary Vaynerchuk public domain.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3098629|Gary Vaynerchuk]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q897317|winegrower]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[tirgotājs]]<br/>[[aktieris]]
| 1975-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_vaynerchuk gary_vaynerchuk]
| [[:d:Q3098629|Q3098629]]
|-
| [[Attēls:Gary William Flake FLoC 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5526162|Gary William Flake]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_flake gary_flake]<br/>[https://www.ted.com/speakers/672 672]
| [[:d:Q5526162|Q5526162]]
|-
| [[Attēls:Gary Wolf (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17090269|Gary Wolf]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gary_wolf gary_wolf]
| [[:d:Q17090269|Q17090269]]
|-
| [[Attēls:Gastón Acurio realizó conversatorio en la ADP sobre la proyección externa de la gastronomía peruana.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q142216|Gastón Acurio]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1967-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Peru]]
| [https://www.ted.com/speakers/gaston_acurio gaston_acurio]
| [[:d:Q142216|Q142216]]
|-
|
| ''[[:d:Q27663103|Gautam Bhan]]''
|
| ''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gautam_bhan gautam_bhan]
| [[:d:Q27663103|Q27663103]]
|-
| [[Attēls:Gavin Schmidt - climate scientist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496443|Gavin A. Schmidt]]''
|
| ''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_schmidt gavin_schmidt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1782 1782]
| [[:d:Q1496443|Q1496443]]
|-
|
| ''[[:d:Q5528244|Gavin Pretor-Pinney]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gavin_pretor_pinney gavin_pretor_pinney]
| [[:d:Q5528244|Q5528244]]
|-
|
| ''[[:d:Q55979378|Gay Gordon-Byrne]]''
|
|
| 1954-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gay_gordon_byrne gay_gordon_byrne]
| [[:d:Q55979378|Q55979378]]
|-
| [[Attēls:Gayle King Springsteen-67.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528805|Gayle King]]''
|
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]''
| 1954-12-28<br/>1956
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_king gayle_king]
| [[:d:Q5528805|Q5528805]]
|-
| [[Attēls:2015-10-06 WDC 0045 Gayle Tzemach Lemmon (22009448265).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5528818|Gayle Tzemach Lemmon]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1973-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gayle_tzemach_lemmon gayle_tzemach_lemmon]
| [[:d:Q5528818|Q5528818]]
|-
| [[Attēls:Gbenga-Sesan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5529334|Gbenga Sesan]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1977-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gbenga_sesan gbenga_sesan]
| [[:d:Q5529334|Q5529334]]
|-
| [[Attēls:GeWang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5529428|Ge Wang]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ge_wang ge_wang]
| [[:d:Q5529428|Q5529428]]
|-
| [[Attēls:Geena Rocero for Chromat.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205705|Geena Rocero]]''
|
| [[modele]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q728711|Playmate]]''
| 1983-10-24
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Filipīnas]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geena_rocero geena_rocero]
| [[:d:Q16205705|Q16205705]]
|-
| [[Attēls:Geert Chatrou 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3759206|Geert Chatrou]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q713200|performing artist]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geert_chatrou geert_chatrou]
| [[:d:Q3759206|Q3759206]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-gene-luen-yang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5531537|Gene Luen Yang]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q107436166|graphic novelist]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1973-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/gene_yang gene_yang]
| [[:d:Q5531537|Q5531537]]
|-
| [[Attēls:Genevieve Bell by Tegan Osborne (ABC RN).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5533059|Genevieve Bell]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/genevieve_bell genevieve_bell]
| [[:d:Q5533059|Q5533059]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760544|Genevieve von Petzinger]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/genevieve_von_petzinger genevieve_von_petzinger]
| [[:d:Q23760544|Q23760544]]
|-
| [[Attēls:Geoff Mulgan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4993665|Geoff Mulgan]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoff_mulgan geoff_mulgan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/517 517]
| [[:d:Q4993665|Q4993665]]
|-
| [[Attēls:GeoffreyCanada.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5534498|Geoffrey Canada]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1952-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_canada geoffrey_canada]
| [[:d:Q5534498|Q5534498]]
|-
| [[Attēls:Geoffrey West by Augustas Didzgalvis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q964122|Geoffrey West]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1940-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/geoffrey_west geoffrey_west]
| [[:d:Q964122|Q964122]]
|-
| [[Attēls:George Ayittey detail.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3101406|George Ayittey]]''
| ganas ekonomists un rakstnieks (1945–2022)
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1945-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_ayittey george_ayittey]
| [[:d:Q3101406|Q3101406]]
|-
| [[Attēls:George Dyson, portrait 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q447285|George Dyson]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q17486338|historian of technology]]''
| 1953-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_dyson george_dyson]
| [[:d:Q447285|Q447285]]
|-
| [[Attēls:George M. Whitesides HD2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q701501|George M. Whitesides]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1939-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_whitesides george_whitesides]<br/>[https://www.ted.com/speakers/609 609]
| [[:d:Q701501|Q701501]]
|-
| [[Attēls:George beach crop4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q390147|George Monbiot]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]''
| 1963-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_monbiot george_monbiot]
| [[:d:Q390147|Q390147]]
|-
|
| ''[[:d:Q1508284|George Steinmetz]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1957-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_steinmetz george_steinmetz]
| [[:d:Q1508284|Q1508284]]
|-
| [[Attēls:Whitesides George 119th Congress.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3511804|George T. Whitesides]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[politiķis]]
| 1974-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_t_whitesides george_t_whitesides]
| [[:d:Q3511804|Q3511804]]
|-
|
| ''[[:d:Q70058501|George Tulevski]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/george_tulevski george_tulevski]
| [[:d:Q70058501|Q70058501]]
|-
| [[Attēls:Georges Benjamin, Executive Director, American Public Health Association (49585876116).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609711|Georges C. Benjamin]]''
|
| [[ārsts]]
| 1952-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/georges_c_benjamin georges_c_benjamin]
| [[:d:Q19609711|Q19609711]]
|-
|
| ''[[:d:Q21600083|Georgette Mulheir]]''
|
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/georgette_mulheir georgette_mulheir]
| [[:d:Q21600083|Q21600083]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727544|Geraldine Hamilton]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/geraldine_hamilton geraldine_hamilton]
| [[:d:Q23727544|Q23727544]]
|-
|
| ''[[:d:Q15442598|Gerard Ryle]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gerard_ryle gerard_ryle]
| [[:d:Q15442598|Q15442598]]
|-
| [[Attēls:Gero Miesenböck FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5552368|Gero Miesenböck]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gero_miesenboeck gero_miesenboeck]
| [[:d:Q5552368|Q5552368]]
|-
| [[Attēls:Gever Tulley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5554907|Gever Tulley]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gever_tulley gever_tulley]
| [[:d:Q5554907|Q5554907]]
|-
|
| ''[[:d:Q54921386|Ghada Wali]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/ghada_wali ghada_wali]
| [[:d:Q54921386|Q54921386]]
|-
|
| ''[[:d:Q88420518|Giada Gerboni]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/giada_gerboni giada_gerboni]
| [[:d:Q88420518|Q88420518]]
|-
| [[Attēls:Gian Francesco Giudice.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3762636|Gian Francesco Giudice]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1961-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gian_giudice gian_giudice]
| [[:d:Q3762636|Q3762636]]
|-
| [[Attēls:Giles Duley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561638|Giles Duley]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1971-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/giles_duley giles_duley]
| [[:d:Q5561638|Q5561638]]
|-
| [[Attēls:Gill Hicks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5561888|Gill Hicks]]''
|
|
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gill_hicks gill_hicks]
| [[:d:Q5561888|Q5561888]]
|-
| [[Attēls:Gillian Tett FT Autumn Party 2014 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5562297|Gillian Tett]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1967-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gillian_tett gillian_tett]
| [[:d:Q5562297|Q5562297]]
|-
|
| ''[[:d:Q108075050|Gina Brillon]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[modele]]
| 1980-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gina_brillon gina_brillon]
| [[:d:Q108075050|Q108075050]]
|-
| [[Attēls:Giorgia Lupi, 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50345179|Giorgia Lupi]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/giorgia_lupi giorgia_lupi]
| [[:d:Q50345179|Q50345179]]
|-
| [[Attēls:Papandreou handover cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q151917|Giorgos Papandreou]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1952-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/george_papandreou george_papandreou]
| [[:d:Q151917|Q151917]]
|-
| [[Attēls:Giulia Enders 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16937497|Giulia Enders]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[ārsts]]
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/giulia_enders giulia_enders]
| [[:d:Q16937497|Q16937497]]
|-
| [[Attēls:Glenn Greenwald 2014-01-20 001.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5568842|Glenn Greenwald]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-03-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/2081 2081]<br/>[https://www.ted.com/speakers/glenn_greenwald glenn_greenwald]
| [[:d:Q5568842|Q5568842]]
|-
| [[Attēls:Glenn Close TIFF 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Glenna Klouza]]
| amerikāņu aktrise
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]
| 1947-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/glenn_close glenn_close]
| [[:d:Q372311|Q372311]]
|-
|
| ''[[:d:Q117351788|Gloria Kasang Bulus]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gloria_kasang_bulus gloria_kasang_bulus]
| [[:d:Q117351788|Q117351788]]
|-
| [[Attēls:Gloria Steinem (29126367513) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q231178|Gloria Steinem]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1934-03-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gloria_steinem gloria_steinem]
| [[:d:Q231178|Q231178]]
|-
| [[Attēls:Golan Levin in 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5578394|Golan Levin]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/golan_levin golan_levin]
| [[:d:Q5578394|Q5578394]]
|-
| [[Attēls:Golshifteh Farahani at the 2024 Toronto International Film Festival 4 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q464712|Golshifteh Farahani]]''
|
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[aktieris]]
| 1983-07-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/golshifteh_farahani golshifteh_farahani]
| [[:d:Q464712|Q464712]]
|-
| [[Attēls:Gordon Brown (2008).jpg|center|128px]]
| [[Gordons Brauns]]
| Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2007. līdz 2010. gadam
| [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gordon_brown gordon_brown]
| [[:d:Q10648|Q10648]]
|-
|
| ''[[:d:Q124639290|Gorick Ng]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gorick_ng gorick_ng]
| [[:d:Q124639290|Q124639290]]
|-
| [[Attēls:Grady Booch, CHM 2011 2 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92803|Grady Booch]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]
| 1955-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/grady_booch grady_booch]
| [[:d:Q92803|Q92803]]
|-
|
| ''[[:d:Q5592891|Graham Hawkes]]''
|
| [[inženieris]]
| 1947-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hawkes graham_hawkes]
| [[:d:Q5592891|Q5592891]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795659|Graham Hill]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/graham_hill graham_hill]
| [[:d:Q23795659|Q23795659]]
|-
| [[Attēls:Graham T. Allison, Jr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2663882|Graham T. Allison]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1940-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/graham_allison graham_allison]
| [[:d:Q2663882|Q2663882]]
|-
| [[Attēls:Greg Asner.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670497|Greg Asner]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/greg_asner greg_asner]
| [[:d:Q23670497|Q23670497]]
|-
| [[Attēls:Disrupt SF TechCrunch Disrupt San Francisco 2019 - Day 2 (48838200316) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100604534|Greg Brockman]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1987-11-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/greg_brockman greg_brockman]
| [[:d:Q100604534|Q100604534]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663036|Greg Gage]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/greg_gage greg_gage]
| [[:d:Q23663036|Q23663036]]
|-
| [[Attēls:Greg Lynn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q513374|Greg Lynn]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/greg_lynn greg_lynn]<br/>[https://www.ted.com/speakers/387 387]
| [[:d:Q513374|Q513374]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796887|Greg Stone]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/greg_stone greg_stone]
| [[:d:Q23796887|Q23796887]]
|-
| [[Attēls:Image copy.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q5607114|Gregory Petsko]]''
|
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1948-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_petsko gregory_petsko]
| [[:d:Q5607114|Q5607114]]
|-
|
| ''[[:d:Q372400|Gregory Stock]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[komersants]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gregory_stock gregory_stock]<br/>[https://www.ted.com/speakers/432 432]
| [[:d:Q372400|Q372400]]
|-
| [[Attēls:Photo of Gretchen Carlson in 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465597|Gretchen Carlson]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''
| 1966-06-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gretchen_carlson gretchen_carlson]
| [[:d:Q465597|Q465597]]
|-
| [[Attēls:Grégoire Courtine in 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670337|Grégoire Courtine]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/gregoire_courtine gregoire_courtine]
| [[:d:Q23670337|Q23670337]]
|-
| [[Attēls:Greta Thunberg in November in Stockholm (cropped)(2).jpg|center|128px]]
| [[Grēta Tūnberja]]
| zviedru vides aktīviste
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 2003-01-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/greta_thunberg greta_thunberg]
| [[:d:Q56434717|Q56434717]]
|-
| [[Attēls:Guillaume Nery.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3120107|Guillaume Néry]]''
|
| ''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q1866686|diver]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1982-07-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/guillaume_nery guillaume_nery]
| [[:d:Q3120107|Q3120107]]
|-
| [[Attēls:Casely-Hayford2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5620629|Gus Casely-Hayford]]''
|
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>[[vēsturnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/gus_casely_hayford gus_casely_hayford]
| [[:d:Q5620629|Q5620629]]
|-
|
| ''[[:d:Q5620805|Gus Worland]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/gus_worland gus_worland]
| [[:d:Q5620805|Q5620805]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809293|Gustavo Dudamel and the Teresa Carreño Youth Orchestra]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/the_teresa_carreno_youth_orchestra the_teresa_carreno_youth_orchestra]
| [[:d:Q23809293|Q23809293]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728362|Guy Hoffman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/guy_hoffman guy_hoffman]
| [[:d:Q23728362|Q23728362]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769541|Guy Winch]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/guy_winch guy_winch]
| [[:d:Q23769541|Q23769541]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657222|Guy-Philippe Goldstein]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/guy_philippe_goldstein guy_philippe_goldstein]
| [[:d:Q23657222|Q23657222]]
|-
| [[Attēls:Gwynne Shotwell at pre-launch briefing for CRS-2 mission (KSC-2013-1704).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1557944|Gwynne Shotwell]]''
|
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]
| 1963-11-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/gwynne_shotwell gwynne_shotwell]
| [[:d:Q1557944|Q1557944]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662747|Hadyn Parry]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hadyn_parry hadyn_parry]
| [[:d:Q23662747|Q23662747]]
|-
| [[Attēls:Hajer Sharief, 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55606238|Hajer Al-Sharief]]''
|
| ''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1994
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Lībija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hajer_sharief hajer_sharief]
| [[:d:Q55606238|Q55606238]]
|-
|
| ''[[:d:Q59522884|Hal Harvey]]''
|
| ''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hal_harvey hal_harvey]
| [[:d:Q59522884|Q59522884]]
|-
| [[Attēls:Halima Aden Paris Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28859847|Halima Aden]]''
|
| [[modele]]<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 1997-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/halima_aden halima_aden]
| [[:d:Q28859847|Q28859847]]
|-
| [[Attēls:Halla Tómasdóttir at Arctic Circle 2024 cropped.jpg|center|128px]]
| [[Halla Tomasdotira]]
| Islandes politiķe
| [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1968-10-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/halla_tomasdottir halla_tomasdottir]
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Hamdi Ulukaya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12071778|Hamdi Ulukaya]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1972-10-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hamdi_ulukaya hamdi_ulukaya]
| [[:d:Q12071778|Q12071778]]
|-
|
| ''[[:d:Q23748667|Hamish Jolly]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hamish_jolly hamish_jolly]
| [[:d:Q23748667|Q23748667]]
|-
|
| ''[[:d:Q5647664|Handspring Puppet Company]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/handspring_puppet_company handspring_puppet_company]
| [[:d:Q5647664|Q5647664]]
|-
|
| ''[[:d:Q51924844|Hani Goodarzi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hani_goodarzi hani_goodarzi]
| [[:d:Q51924844|Q51924844]]
|-
| [[Attēls:Hank Willis Thomas at the unveiling of the "The Embrace" (FmcSzEoXoAAQCdX) (1) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5648502|Hank Willis Thomas]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1976-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hank_willis_thomas hank_willis_thomas]
| [[:d:Q5648502|Q5648502]]
|-
| [[Attēls:Hanna Rosin 216714.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3126824|Hanna Rosin]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/hanna_rosin hanna_rosin]
| [[:d:Q3126824|Q3126824]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662784|Hannah Brencher]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_brencher hannah_brencher]
| [[:d:Q23662784|Q23662784]]
|-
| [[Attēls:Hannah Fry at the Data of Tomorrow Conference 2017 (36638999274) (cropped 2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657278|Hannah Fry]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q20856740|audiobook narrator]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>[[orators]]<br/>[[autors]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1984-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_fry hannah_fry]
| [[:d:Q23657278|Q23657278]]
|-
| [[Attēls:Hannah-Gadsby-at-the-2024-Edinburgh-Festival-Fringe-2 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5648835|Hannah Gadsby]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[aktieris]]
| 1978-01-12
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_gadsby hannah_gadsby]
| [[:d:Q5648835|Q5648835]]
|-
|
| ''[[:d:Q96139192|Hannah Ritchie]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hannah_ritchie hannah_ritchie]
| [[:d:Q96139192|Q96139192]]
|-
| [[Attēls:NRW-Filmpremiere „The Cleaners - Im Schatten der Netzwelt“-0912.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52554723|Hans Block]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinooperators]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hans_block hans_block]
| [[:d:Q52554723|Q52554723]]
|-
| [[Attēls:Hans Rosling, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q588259|Hans Rosling]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1948-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hans_rosling hans_rosling]
| [[:d:Q588259|Q588259]]
|-
|
| ''[[:d:Q5653782|Harald Haas]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harald_haas harald_haas]
| [[:d:Q5653782|Q5653782]]
|-
| [[Attēls:Flickr - World Economic Forum - Harish Manwani - Annual Meeting of the New Champions Tianjin 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5657894|Harish Manwani]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1953-06-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harish_manwani harish_manwani]
| [[:d:Q5657894|Q5657894]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769245|Harry Baker]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[matemātiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/harry_baker harry_baker]
| [[:d:Q23769245|Q23769245]]
|-
|
| ''[[:d:Q23840678|Harry Cliff]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/harry_cliff harry_cliff]
| [[:d:Q23840678|Q23840678]]
|-
| [[Attēls:Harsha Bhogle walks for Manish Malhotra & Shaina NC's show for CPAA 21.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12053146|Harsha Bhogle]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''
| 1961-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/harsha_bhogle harsha_bhogle]
| [[:d:Q12053146|Q12053146]]
|-
| [[Attēls:Harvey V Fineberg 2021 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5677639|Harvey V. Fineberg]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1945-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/harvey_fineberg harvey_fineberg]
| [[:d:Q5677639|Q5677639]]
|-
| [[Attēls:Hasan Kwame Jeffries nonprofit report.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q97704712|Hasan Kwame Jeffries]]''
|
| [[vēsturnieks]]
| 1973-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hasan_kwame_jeffries hasan_kwame_jeffries]
| [[:d:Q97704712|Q97704712]]
|-
| [[Attēls:Hasan Elahi 20110204.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5678224|Hasan M. Elahi]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hasan_elahi hasan_elahi]
| [[:d:Q5678224|Q5678224]]
|-
|
| ''[[:d:Q20740945|Heather Barnett]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_barnett_1 heather_barnett_1]
| [[:d:Q20740945|Q20740945]]
|-
| [[Attēls:Heather Brooke, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2367689|Heather Brooke]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_brooke heather_brooke]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1317 1317]
| [[:d:Q2367689|Q2367689]]
|-
| [[Attēls:Heather Knight, College of Engineering (41832666920).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797061|Heather Knight]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/heather_knight heather_knight]
| [[:d:Q23797061|Q23797061]]
|-
| [[Attēls:HeatherMcGeeCitizenUniversity.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q51689299|Heather McGhee]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heather_c_mcghee heather_c_mcghee]
| [[:d:Q51689299|Q51689299]]
|-
| [[Attēls:HectorRuiz.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q563211|Hector Ruiz]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1945-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/hector_ruiz hector_ruiz]
| [[:d:Q563211|Q563211]]
|-
| [[Attēls:Heidi Hammel Upgraded Hubble Space Telescope Images.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4347768|Heidi B. Hammel]]''
|
| [[astronoms]]
| 1960-03-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_b_hammel heidi_b_hammel]
| [[:d:Q4347768|Q4347768]]
|-
|
| ''[[:d:Q112449748|Heidi Grant-Halvorson]]''
|
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_grant heidi_grant]
| [[:d:Q112449748|Q112449748]]
|-
| [[Attēls:Heidi Larson for World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21238913|Heidi Larson]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1957-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_larson heidi_larson]
| [[:d:Q21238913|Q21238913]]
|-
|
| ''[[:d:Q56697413|Heidi M Sosik]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_m_sosik heidi_m_sosik]
| [[:d:Q56697413|Q56697413]]
|-
| [[Attēls:Heidi Sørensen (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5698986|Heidi Sørensen]]''
|
| [[politiķis]]
| 1970-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/heidi_sorensen heidi_sorensen]
| [[:d:Q5698986|Q5698986]]
|-
| [[Attēls:Helen Czerski 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4509588|Helen Czerski]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_czerski helen_czerski]
| [[:d:Q4509588|Q4509588]]
|-
| [[Attēls:Helen Fisher at LaWeb 2008 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q457262|Helen E. Fisher]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1945-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_fisher helen_fisher]
| [[:d:Q457262|Q457262]]
|-
|
| ''[[:d:Q65383021|Helen Pearson]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/helen_pearson helen_pearson]
| [[:d:Q65383021|Q65383021]]
|-
|
| ''[[:d:Q1605088|Hendrik N. Poinar]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-05-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hendrik hendrik]
| [[:d:Q1605088|Q1605088]]
|-
|
| ''[[:d:Q78849966|Henna-Maria Uusitupa]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/henna_maria_uusitupa henna_maria_uusitupa]
| [[:d:Q78849966|Q78849966]]
|-
| [[Attēls:Henrietta Fore UNICEF (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12057924|Henrietta H. Fore]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q4115780|environmental health officer]]''
| 1948-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/henrietta_fore henrietta_fore]
| [[:d:Q12057924|Q12057924]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712262|Henry Evans]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/henry_evans henry_evans]
| [[:d:Q23712262|Q23712262]]
|-
|
| ''[[:d:Q18044616|Henry Lin]]''
|
| [[astronoms]]
| 1995
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_lin henry_lin]
| [[:d:Q18044616|Q18044616]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Henry Markram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000022|Henry Markram]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1962-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]<br/>[[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/henry_markram henry_markram]
| [[:d:Q2000022|Q2000022]]
|-
| [[Attēls:Herbie Hancock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105875|Herbie Hancock]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q806349|bandleader]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''
| 1940-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/herbie_hancock herbie_hancock]
| [[:d:Q105875|Q105875]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795333|Heribert Watzke]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/heribert_watzke heribert_watzke]
| [[:d:Q23795333|Q23795333]]
|-
|
| ''[[:d:Q29913415|Herman Narula]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
| 1988
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/herman_narula herman_narula]
| [[:d:Q29913415|Q29913415]]
|-
| [[Attēls:Hetain Patel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712659|Hetain Patel]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hetain_patel hetain_patel]
| [[:d:Q23712659|Q23712659]]
|-
| [[Attēls:Radically Reinventing Social Systems (45933060145) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5760932|Hilary Cottam]]''
|
| [[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/hilary_cottam hilary_cottam]
| [[:d:Q5760932|Q5760932]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796161|Hillel Cooperman]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/hillel_cooperman hillel_cooperman]
| [[:d:Q23796161|Q23796161]]
|-
| [[Attēls:Hindou Oumarou Ibrahim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57087586|Hindou Oumarou Ibrahim]]''
|
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čada]]
| [https://www.ted.com/speakers/hindou_oumarou_ibrahim hindou_oumarou_ibrahim]
| [[:d:Q57087586|Q57087586]]
|-
| [[Attēls:Orgyen Trinley Dorje, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q465033|His Holiness the 17th Gyalwang Karmapa Orgyen Trinley Dorje]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q29514511|compiler]]''<br/>''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''
| 1985-06-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]<br/>[[Dominika]]
| [https://www.ted.com/speakers/his_holiness_the_17th_karmapa his_holiness_the_17th_karmapa]<br/>[https://www.ted.com/speakers/539 539]
| [[:d:Q465033|Q465033]]
|-
| [[Attēls:Waiter- The New World of 3D Printing and Computation (9972110315).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12406466|Hod Lipson]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hod_lipson hod_lipson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/151 151]
| [[:d:Q12406466|Q12406466]]
|-
| [[Attēls:Holly Herndon 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16203447|Holly Herndon]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūzikas producents]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/holly_herndon holly_herndon]
| [[:d:Q16203447|Q16203447]]
|-
|
| ''[[:d:Q5882187|Holly Morris]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1965-09-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/holly_morris holly_morris]
| [[:d:Q5882187|Q5882187]]
|-
| [[Attēls:Homaro Cantu Cusp Conference 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5887763|Homaro Cantu]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1976-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/homaro_cantu homaro_cantu]
| [[:d:Q5887763|Q5887763]]
|-
|
| ''[[:d:Q125129729|Hongqiao Liu]]''
|
| ''[[:d:Q107235593|environmental journalist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/hongqiao_liu hongqiao_liu]
| [[:d:Q125129729|Q125129729]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Honor Harger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5896804|Honor Harger]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]<br/>[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/honor_harger honor_harger]
| [[:d:Q5896804|Q5896804]]
|-
|
| ''[[:d:Q123351824|Howard C. Stevenson]]''
|
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1958-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/howard_stevenson howard_stevenson]
| [[:d:Q123351824|Q123351824]]
|-
| [[Attēls:HowardRheingoldJI4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962698|Howard Rheingold]]''
|
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1947-07-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/howard_rheingold howard_rheingold]<br/>[https://www.ted.com/speakers/192 192]
| [[:d:Q962698|Q962698]]
|-
| [[Attēls:Nordiske Mediedager 2018 (26998536817) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18044119|Hrishikesh Hirway]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[mūzikas producents]]
| 1979-02-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hrishikesh_hirway hrishikesh_hirway]
| [[:d:Q18044119|Q18044119]]
|-
| [[Attēls:Hubertus Knabe auf dem Blauen Sofa (6318869369) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q74348|Hubertus Knabe]]''
|
| ''[[:d:Q17489339|historian of Modern Age]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1959-07-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/hubertus_knabe hubertus_knabe]
| [[:d:Q74348|Q74348]]
|-
| [[Attēls:Hugh Herr, 2013-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738041|Hugh Herr]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1964-10-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hugh_herr hugh_herr]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1779 1779]
| [[:d:Q3738041|Q3738041]]
|-
| [[Attēls:Hong Huang at TEDxBeijing 2009.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5942570|Hung Huang]]''
|
| ''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]
| 1962-07-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/hung_huang hung_huang]
| [[:d:Q5942570|Q5942570]]
|-
| [[Attēls:HELDER (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17280334|Hélder Guimarães]]''
|
|
| 1982-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/helder_guimaraes helder_guimaraes]
| [[:d:Q17280334|Q17280334]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797233|Iain Hutchison]]''
|
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/iain_hutchison iain_hutchison]
| [[:d:Q23797233|Q23797233]]
|-
| [[Attēls:Iain McGilchrist.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16732304|Iain McGilchrist]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iain_mcgilchrist iain_mcgilchrist]
| [[:d:Q16732304|Q16732304]]
|-
| [[Attēls:Ian Bremmer headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5980992|Ian Bremmer]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_bremmer ian_bremmer]
| [[:d:Q5980992|Q5980992]]
|-
| [[Attēls:Ian Chang in 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99693632|Ian Chang]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1988-10-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ian_chang ian_chang]
| [[:d:Q99693632|Q99693632]]
|-
|
| ''[[:d:Q39202|Ian Dunbar]]''
|
| [[veterinārārsts]]
| 1947-04-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_dunbar ian_dunbar]
| [[:d:Q39202|Q39202]]
|-
|
| ''[[:d:Q55314755|Ian Firth]]''
|
| ''[[:d:Q2305987|structural engineer]]''
| 1956-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_firth ian_firth]
| [[:d:Q55314755|Q55314755]]
|-
| [[Attēls:Professor Ian Goldin, Director, Oxford Martin School, University of Oxford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5981666|Ian Goldin]]''
|
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_goldin ian_goldin]
| [[:d:Q5981666|Q5981666]]
|-
|
| ''[[:d:Q5981963|Ian Kerner]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1966-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ian_kerner ian_kerner]
| [[:d:Q5981963|Q5981963]]
|-
|
| ''[[:d:Q5982726|Ian Ritchie]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ian_ritchie ian_ritchie]
| [[:d:Q5982726|Q5982726]]
|-
| [[Attēls:Ibeyi by Maya Dagnino 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16800947|Ibeyi]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ibeyi ibeyi]
| [[:d:Q16800947|Q16800947]]
|-
| [[Attēls:Ibram Kendi 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31213305|Ibram X. Kendi]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1982-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ibram_kendi ibram_kendi]
| [[:d:Q31213305|Q31213305]]
|-
| [[Attēls:Iké Udé - 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18217444|Iké Udé]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ike_ude ike_ude]
| [[:d:Q18217444|Q18217444]]
|-
|
| ''[[:d:Q91255530|Ilissa B Ocko]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ilissa_ocko ilissa_ocko]
| [[:d:Q91255530|Q91255530]]
|-
|
| ''[[:d:Q117249231|Ilona Stengel]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ilona_stengel ilona_stengel]
| [[:d:Q117249231|Q117249231]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759716|Ilona Szabó de Carvalho]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1978-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ilona_szabo_de_carvalho ilona_szabo_de_carvalho]
| [[:d:Q23759716|Q23759716]]
|-
| [[Attēls:Imogen Heap at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q230484|Imogen Heap]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1294626|mūzikas mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1977-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/imogen_heap imogen_heap]<br/>[https://www.ted.com/speakers/487 487]
| [[:d:Q230484|Q230484]]
|-
|
| ''[[:d:Q1139870|Improv Everywhere]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/improv_everywhere improv_everywhere]
| [[:d:Q1139870|Q1139870]]
|-
| [[Attēls:Imran Chaudhri 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51046824|Imran Chaudhri]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/imran_chaudhri imran_chaudhri]
| [[:d:Q51046824|Q51046824]]
|-
| [[Attēls:InaraGeorge2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q274117|Inara George]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[komponists]]
| 1974-07-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/inara_george inara_george]
| [[:d:Q274117|Q274117]]
|-
| [[Attēls:Ines Pedras Architekten und Planer Albretch in Denmark Hall Exhibition.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104034316|Ines J. Pedras]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/imported imported]
| [[:d:Q104034316|Q104034316]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795297|Inge Missmahl]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/inge_missmahl inge_missmahl]
| [[:d:Q23795297|Q23795297]]
|-
|
| ''[[:d:Q120606787|Ingrid Fetell Lee]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ingrid_fetell_lee ingrid_fetell_lee]
| [[:d:Q120606787|Q120606787]]
|-
| [[Attēls:Íngrid Betancourt (2014) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ingrīda Betankūra]]
|
| [[politiķis]]
| 1961-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]<br/>[[Kolumbija]]<br/>[[Seišelas]]
| [https://www.ted.com/speakers/ingrid_betancourt ingrid_betancourt]
| [[:d:Q152472|Q152472]]
|-
|
| ''[[:d:Q108444407|Ione Wells]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q22976182|television journalist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ione_wells ione_wells]
| [[:d:Q108444407|Q108444407]]
|-
| [[Attēls:Iqbal Quadir.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3347269|Iqbal Quadir]]''
|
| ''[[:d:Q11960402|propriétaire d'entreprise]]''<br/>[[komersants]]
| 1958-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/iqbal_quadir iqbal_quadir]
| [[:d:Q3347269|Q3347269]]
|-
| [[Attēls:Irina Karamanos retrato oficial.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110221567|Irina Karamanos]]''
|
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1989-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/irina_karamanos_adrian irina_karamanos_adrian]
| [[:d:Q110221567|Q110221567]]
|-
|
| ''[[:d:Q89307223|Irina Kareva]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/irina_kareva irina_kareva]
| [[:d:Q89307223|Q89307223]]
|-
| [[Attēls:Iredlener-photo small.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075109|Irwin Redlener]]''
|
| [[ārsts]]
| 1944-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/irwin_redlener irwin_redlener]
| [[:d:Q6075109|Q6075109]]
|-
|
| ''[[:d:Q4578334|Isaac Lidsky]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[advokāts]]
| 1979-07-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_lidsky isaac_lidsky]
| [[:d:Q4578334|Q4578334]]
|-
| [[Attēls:Isaac Mizrahi (12852).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1673431|Isaac Mizrahi]]''
|
| ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1961-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isaac_mizrahi isaac_mizrahi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/312 312]
| [[:d:Q1673431|Q1673431]]
|-
| [[Attēls:Isabel B Congo Bonobo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18684694|Isabel Behncke]]''
|
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1976-11-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_behncke_izquierdo isabel_behncke_izquierdo]
| [[:d:Q18684694|Q18684694]]
|-
| [[Attēls:Isabel wilkerson 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6077806|Isabel Wilkerson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_wilkerson isabel_wilkerson]
| [[:d:Q6077806|Q6077806]]
|-
| [[Attēls:Isabel Allende Frankfurter Buchmesse 2015 (cropped).JPG|center|128px]]
| [[Isabela Aljende]]
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 1942-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabel_allende isabel_allende]<br/>[https://www.ted.com/speakers/181 181]
| [[:d:Q83566|Q83566]]
|-
| [[Attēls:Isabella Kirkland in 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125141065|Isabella Kirkland]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>[[mākslinieks]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/isabella_kirkland isabella_kirkland]
| [[:d:Q125141065|Q125141065]]
|-
| [[Attēls:Isabelle Boemeke (2024) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106290121|Isabelle Boemeke]]''
|
| [[modele]]<br/>''[[:d:Q2906862|influencers]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/isabelle_boemeke isabelle_boemeke]
| [[:d:Q106290121|Q106290121]]
|-
|
| ''[[:d:Q124812502|Isadora Kosofsky]]''
|
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1993
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isadora_kosofsky isadora_kosofsky]
| [[:d:Q124812502|Q124812502]]
|-
| [[Attēls:Isha Datar (29669893021) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111293082|Isha Datar]]''
|
| ''[[:d:Q864835|biotechnologist]]''
| 1988-01-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/isha_datar isha_datar]
| [[:d:Q111293082|Q111293082]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760196|Ismael Nazario]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ismael_nazario ismael_nazario]
| [[:d:Q23760196|Q23760196]]
|-
| [[Attēls:Itay Talgam02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6094174|Itay Talgam]]''
|
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/itay_talgam itay_talgam]
| [[:d:Q6094174|Q6094174]]
|-
| [[Attēls:Ivan Coyote.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6096094|Ivan Coyote]]''
|
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1969-08-11
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_coyote ivan_coyote]
| [[:d:Q6096094|Q6096094]]
|-
| [[Attēls:Ivan Krastev 2025 BHO-4473.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2340462|Ivan Krastev]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_krastev ivan_krastev]
| [[:d:Q2340462|Q2340462]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662491|Ivan Oransky]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_oransky ivan_oransky]
| [[:d:Q23662491|Q23662491]]
|-
| [[Attēls:NEXT Conference 2024 (54023049561).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q130418516|Ivan Poupyrev]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]
| [https://www.ted.com/speakers/ivan_poupyrev ivan_poupyrev]
| [[:d:Q130418516|Q130418516]]
|-
| [[Attēls:Iwan at Rock Garden.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3156399|Iwan Baan]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3381574|architectural photographer]]''<br/>[[arhitekts]]
| 1975-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/iwan_baan iwan_baan]
| [[:d:Q3156399|Q3156399]]
|-
| [[Attēls:Iyad Rahwan (24346536449).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29453267|Iyad Rahwan]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sīrija]]<br/>[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/iyad_rahwan iyad_rahwan]
| [[:d:Q29453267|Q29453267]]
|-
| [[Attēls:Dr. Marshall Shepherd in 2004 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205502|J. Marshall Shepherd]]''
|
| ''[[:d:Q2310145|meteorologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/j_marshall_shepherd j_marshall_shepherd]
| [[:d:Q16205502|Q16205502]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26171481963).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12318774|J.P. Rangaswami]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1957-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jp_rangaswami jp_rangaswami]
| [[:d:Q12318774|Q12318774]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657167|JD Schramm]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jd_schramm jd_schramm]
| [[:d:Q23657167|Q23657167]]
|-
| [[Attēls:JR (artist) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1312565|JR]]''
|
| ''[[:d:Q19890761|artivist]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q21477194|contemporary artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1983-02-22<br/>2023
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jr jr]
| [[:d:Q1312565|Q1312565]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769228|Jaap de Roode]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jaap_de_roode jaap_de_roode]
| [[:d:Q23769228|Q23769228]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782383|Jacek Utko]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jacek_utko jacek_utko]
| [[:d:Q23782383|Q23782383]]
|-
| [[Attēls:Jack Andraka 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2626989|Jack Andraka]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q30086937|cancer researcher]]''
| 1997-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_andraka jack_andraka]
| [[:d:Q2626989|Q2626989]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657134|Jack Choi]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jack_choi jack_choi]
| [[:d:Q23657134|Q23657134]]
|-
| [[Attēls:Jack Conte 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14648645|Jack Conte]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1984-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_conte jack_conte]
| [[:d:Q14648645|Q14648645]]
|-
| [[Attēls:Remarks by Mr. Jack Dangermond at the Geographic Information Systems Conference (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3157158|Jack Dangermond]]''
|
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1945-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_dangermond jack_dangermond]
| [[:d:Q3157158|Q3157158]]
|-
| [[Attēls:Jack Dorsey 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335552|Jack Dorsey]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q125471676|tech VIP]]''<br/>''[[:d:Q1062083|billionaire]]''
| 1976-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_dorsey jack_dorsey]
| [[:d:Q335552|Q335552]]
|-
| [[Attēls:2015JackHorner (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q247264|Jack Horner]]''
|
| [[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1946-06-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jack_horner jack_horner]
| [[:d:Q247264|Q247264]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729170|Jackie Savitz]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_savitz jackie_savitz]
| [[:d:Q23729170|Q23729170]]
|-
| [[Attēls:RabbiJackieTabick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6116680|Jackie Tabick]]''
|
| [[rabīns]]
| 1948
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackie_tabick jackie_tabick]
| [[:d:Q6116680|Q6116680]]
|-
| [[Attēls:JacksonBrowne3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q355009|Jackson Browne]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q1075651|taustiņinstrumentālists]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_brown jackson_brown]
| [[:d:Q355009|Q355009]]
|-
|
| ''[[:d:Q6117187|Jackson Katz]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[kinoproducents]]
| 1960-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jackson_katz jackson_katz]
| [[:d:Q6117187|Q6117187]]
|-
| [[Attēls:Jake Barton in Local Projects, Aug 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17386582|Jacob Barton]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1972-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jake_barton jake_barton]
| [[:d:Q17386582|Q17386582]]
|-
| [[Attēls:Jacob Collier -1180632.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24900882|Jacob Collier]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[mūziķis]]
| 1994-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacob_collier jacob_collier]
| [[:d:Q24900882|Q24900882]]
|-
|
| ''[[:d:Q57089959|Jacob G. Scott]]''
|
| ''[[:d:Q25141651|physician-scientist]]''<br/>''[[:d:Q7280361|radiation oncologist]]''<br/>[[profesors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/ https://www.tedmed.com/person/jacob-scott/]
| [[:d:Q57089959|Q57089959]]
|-
| [[Attēls:Jacqueline Novogratz DJO2709.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q924979|Jacqueline Novogratz]]''
|
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1961-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_novogratz jacqueline_novogratz]
| [[:d:Q924979|Q924979]]
|-
| [[Attēls:2018-us-nationalbookfestival-jacqueline-woodson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6120237|Jacqueline Woodson]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1963-02-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jacqueline_woodson jacqueline_woodson]
| [[:d:Q6120237|Q6120237]]
|-
| [[Attēls:Jad Abumrad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2856132|Jad Abumrad]]''
|
| ''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jad_abumrad jad_abumrad]
| [[:d:Q2856132|Q2856132]]
|-
|
| ''[[:d:Q19663314|Jae Rhim Lee]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jae_rhim_lee jae_rhim_lee]
| [[:d:Q19663314|Q19663314]]
|-
| [[Attēls:Фото Игорь Катаев 1-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q923927|Jaime Lerner]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-12-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jaime_lerner jaime_lerner]
| [[:d:Q923927|Q923927]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662959|Jake Wood]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jake_wood jake_wood]
| [[:d:Q23662959|Q23662959]]
|-
|
| ''[[:d:Q89526310|Jakob Magolan]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_magolan jakob_magolan]
| [[:d:Q89526310|Q89526310]]
|-
| [[Attēls:Jakob Trollbäck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6215569|Jakob Trollbäck]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1959-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jakob_trollback jakob_trollback]
| [[:d:Q6215569|Q6215569]]
|-
| [[Attēls:Jamais Cascio 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22277279|Jamais Cascio]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamais_cascio jamais_cascio]
| [[:d:Q22277279|Q22277279]]
|-
| [[Attēls:Rev James A Forbes speaking 2006.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6128099|James A. Forbes]]''
|
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q15995642|reliģiskais līderis]]''
| 1935-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_forbes james_forbes]
| [[:d:Q6128099|Q6128099]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760213|James A. White Sr.]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/james_a_white_sr james_a_white_sr]
| [[:d:Q23760213|Q23760213]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671470|James B. Glattfelder]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/james_b_glattfelder james_b_glattfelder]
| [[:d:Q23671470|Q23671470]]
|-
| [[Attēls:James Balog Iceland.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6129316|James Balog]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1952-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_balog james_balog]
| [[:d:Q6129316|Q6129316]]
|-
| [[Attēls:James Beacham - Kolkata 2023-12-19 9686.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67466997|James Beacham]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_beacham james_beacham]
| [[:d:Q67466997|Q67466997]]
|-
| [[Attēls:Re publica 2015 - Tag 1 (17379378221).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20683898|James Bridle]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]
| 1980-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_bridle james_bridle]
| [[:d:Q20683898|Q20683898]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769563|James Burchfield]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/james_burchfield james_burchfield]
| [[:d:Q23769563|Q23769563]]
|-
| [[Attēls:James Hansen profile (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q724095|James E. Hansen]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1941-03-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_hansen james_hansen]
| [[:d:Q724095|Q724095]]
|-
| [[Attēls:James Geary 1140811 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6134546|James Geary]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_geary james_geary]<br/>[https://www.ted.com/speakers/478 478]
| [[:d:Q6134546|Q6134546]]
|-
|
| ''[[:d:Q9010694|James H. Fallon]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_fallon jim_fallon]
| [[:d:Q9010694|Q9010694]]
|-
|
| ''[[:d:Q6136003|James Heywood]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1966-10-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_heywood jamie_heywood]
| [[:d:Q6136003|Q6136003]]
|-
| [[Attēls:Jim w mustache.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q962004|James Howard Kunstler]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1948-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_howard_kunstler james_howard_kunstler]
| [[:d:Q962004|Q962004]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712699|James Lyne]]''
|
| ''[[:d:Q123577390|kiberdrošības speciālisti]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/james_lyne james_lyne]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1472 1472]
| [[:d:Q23712699|Q23712699]]
|-
| [[Attēls:Nachtwey MSK2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437013|James Nachtwey]]''
|
| ''[[:d:Q11496048|war photographer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1948-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_nachtwey james_nachtwey]<br/>[https://www.ted.com/speakers/84 84]
| [[:d:Q437013|Q437013]]
|-
| [[Attēls:James Patten (24375372394).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23748686|James Patten]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/james_patten james_patten]
| [[:d:Q23748686|Q23748686]]
|-
| [[Attēls:Jim Flynn Political Studies University of Otago.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1383120|James Flynn]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1934-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_flynn jim_flynn]
| [[:d:Q1383120|Q1383120]]
|-
| [[Attēls:Admiral Stavridis in the remote studio at The Fletcher School.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116464|James Stavridis]]''
|
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q45199|jūrnieks]]''<br/>[[Karavīrs|kareivis]]
| 1955-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_stavridis james_stavridis]
| [[:d:Q116464|Q116464]]
|-
| [[Attēls:JamesSurowieckiMUleft.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1496028|James Surowiecki]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1967-04-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_surowiecki james_surowiecki]
| [[:d:Q1496028|Q1496028]]
|-
| [[Attēls:James Thornton, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6144245|James Thornton]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_thornton james_thornton]
| [[:d:Q6144245|Q6144245]]
|-
|
| ''[[:d:Q6144629|James Veitch]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]]
| 1980-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/james_veitch james_veitch]
| [[:d:Q6144629|Q6144629]]
|-
| [[Attēls:Jamey Stillings.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106946796|Jamey Stillings]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamey_stillings jamey_stillings]
| [[:d:Q106946796|Q106946796]]
|-
| [[Attēls:Jamie Bartlett in conversation with Inotai Edit at CASM 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20675953|Jamie Bartlett]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_bartlett jamie_bartlett]
| [[:d:Q20675953|Q20675953]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662542|Jamie Drummond]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_drummond jamie_drummond]
| [[:d:Q23662542|Q23662542]]
|-
| [[Attēls:Jamie Oliver (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190051|Jamie Oliver]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q27431213|cookbook writer]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1975-05-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_oliver jamie_oliver]
| [[:d:Q190051|Q190051]]
|-
|
| ''[[:d:Q55264825|Jamie Paik]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamie_paik jamie_paik]
| [[:d:Q55264825|Q55264825]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795294|Jamil Abu-Wardeh]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamil_abu_wardeh jamil_abu_wardeh]
| [[:d:Q23795294|Q23795294]]
|-
| [[Attēls:Jamil Zaki Stanford October 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76643244|Jamil Zaki]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamil_zaki jamil_zaki]
| [[:d:Q76643244|Q76643244]]
|-
| [[Attēls:Portrait de Jamila Gordon2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q106919199|Jamila Gordon]]''
|
| [[komersants]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]<br/>[[Somālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_gordon jamila_gordon]
| [[:d:Q106919199|Q106919199]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759680|Jamila Lyiscott]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_lyiscott jamila_lyiscott]
| [[:d:Q23759680|Q23759680]]
|-
|
| ''[[:d:Q111145278|Jamila Raqib]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jamila_raqib jamila_raqib]
| [[:d:Q111145278|Q111145278]]
|-
|
| ''[[:d:Q6148692|Jan Chipchase]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jan_chipchase jan_chipchase]
| [[:d:Q6148692|Q6148692]]
|-
|
| ''[[:d:Q116487988|Jan Rader]]''
|
| ''[[:d:Q5451558|fire chief]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jan_k_rader jan_k_rader]
| [[:d:Q116487988|Q116487988]]
|-
| [[Attēls:Jane Marie Chen, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6151247|Jane Chen]]''
|
| [[komersants]]
| 1978-12-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_chen jane_chen]
| [[:d:Q6151247|Q6151247]]
|-
| [[Attēls:Jane Ferguson Head Shot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56274344|Jane Ferguson]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1984-09-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_ferguson jane_ferguson]
| [[:d:Q56274344|Q56274344]]
|-
| [[Attēls:Jane McGonigal Meet the Media Guru 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2699296|Jane McGonigal]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_mcgonigal jane_mcgonigal]<br/>[https://www.ted.com/speakers/600 600]
| [[:d:Q2699296|Q2699296]]
|-
| [[Attēls:Champions for Change photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6152636|Jane Poynter]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jane_poynter jane_poynter]
| [[:d:Q6152636|Q6152636]]
|-
|
| ''[[:d:Q66497786|Janelle Shane]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janelle_shane janelle_shane]
| [[:d:Q66497786|Q66497786]]
|-
| [[Attēls:Janet Echelman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2346435|Janet Echelman]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1966-02-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janet_echelman janet_echelman]
| [[:d:Q2346435|Q2346435]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729136|Janet Iwasa]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>[[animators]]<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janet_iwasa janet_iwasa]
| [[:d:Q23729136|Q23729136]]
|-
| [[Attēls:Janette Sadik-Khan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6153709|Janette Sadik-Khan]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1961-04-28<br/>1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janette_sadik_khan janette_sadik_khan]
| [[:d:Q6153709|Q6153709]]
|-
|
| ''[[:d:Q3161983|Janine Benyus]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_benyus janine_benyus]
| [[:d:Q3161983|Q3161983]]
|-
| [[Attēls:Janine Shepherd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6154579|Janine Shepherd]]''
|
| ''[[:d:Q4270517|slēpotājs]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1962-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_shepherd janine_shepherd]
| [[:d:Q6154579|Q6154579]]
|-
| [[Attēls:Janine di Giovanni at the International Journalism Festival 2024 in Perugia, Italy (cropped2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1304314|Janine di Giovanni]]''
|
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janine_di_giovanni janine_di_giovanni]
| [[:d:Q1304314|Q1304314]]
|-
| [[Attēls:2019-04-13 Yanis Varoufakis by Olaf Kosinsky-0658 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Janis Varufakis]]
| Grieķu ekonomists
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1961-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]<br/>[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yanis_varoufakis yanis_varoufakis]
| [[:d:Q40688|Q40688]]
|-
| [[Attēls:Beyond the Cradle 2019 Janna Levin (47422163091).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6155075|Janna Levin]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/janna_levin janna_levin]
| [[:d:Q6155075|Q6155075]]
|-
| [[Attēls:Jared diamond.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q205772|Jared Diamond]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2055046|fiziologs]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1937-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jared_diamond jared_diamond]
| [[:d:Q205772|Q205772]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657161|Jared Ficklin]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jared_ficklin jared_ficklin]
| [[:d:Q23657161|Q23657161]]
|-
| [[Attēls:Jarreth Merz 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1683706|Jarreth Merz]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1970-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]<br/>[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarreth_merz jarreth_merz]
| [[:d:Q1683706|Q1683706]]
|-
| [[Attēls:Jarrett Krosoczka (10747).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6161021|Jarrett J. Krosoczka]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1977-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jarrett_j_krosoczka jarrett_j_krosoczka]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1511 1511]
| [[:d:Q6161021|Q6161021]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795288|Jason Clay]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jason_clay jason_clay]
| [[:d:Q23795288|Q23795288]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795888|Jason Fried]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jason_fried jason_fried]
| [[:d:Q23795888|Q23795888]]
|-
| [[Attēls:Headshot of human rights lawyer Jason McCue.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662557|Jason McCue]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jason_mccue jason_mccue]
| [[:d:Q23662557|Q23662557]]
|-
|
| ''[[:d:Q112526488|Jason Michael Webb]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>''[[:d:Q3922505|DJ producer]]''<br/>''[[:d:Q1643514|mūzikas aranžētājs]]''<br/>''[[:d:Q3355249|orchestrator]]''<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_webb jason_webb]
| [[:d:Q112526488|Q112526488]]
|-
| [[Attēls:Jason Pontin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6163277|Jason Pontin]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
| 1967-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_pontin jason_pontin]
| [[:d:Q6163277|Q6163277]]
|-
|
| ''[[:d:Q1684006|Jason deCaires Taylor]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>[[fotogrāfs]]
| 1974-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jason_decaires_taylor jason_decaires_taylor]
| [[:d:Q1684006|Q1684006]]
|-
| [[Attēls:Javed Akhtar at Jaipur Literature Festival 2026.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2319562|Javed Akhtar]]''
|
| [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q822146|liriķis]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[politiķis]]
| 1945-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]<br/>[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/javed_akhtar javed_akhtar]
| [[:d:Q2319562|Q2319562]]
|-
| [[Attēls:Jawad-Sharif.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123126708|Jawad Sharif]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jawad_sharif jawad_sharif]
| [[:d:Q123126708|Q123126708]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656752|Jay Bradner]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jay_bradner jay_bradner]
| [[:d:Q23656752|Q23656752]]
|-
| [[Attēls:Jay Walker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6167147|Jay S. Walker]]''
|
| [[komersants]]
| 1955-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jay_walker jay_walker]
| [[:d:Q6167147|Q6167147]]
|-
|
| ''[[:d:Q19667282|Jay Silver]]''
|
|
| 1979-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jay_silver jay_silver]
| [[:d:Q19667282|Q19667282]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657155|Jean-Baptiste Michel]]''
|
| [[matemātiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jean_baptiste_michel jean_baptiste_michel]
| [[:d:Q23657155|Q23657155]]
|-
| [[Attēls:Jean-Paul Mari.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3168596|Jean-Paul Mari]]''
|
| ''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1950-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jean_paul_mari jean_paul_mari]
| [[:d:Q3168596|Q3168596]]
|-
| [[Attēls:Jeanne Gang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444257|Jeanne Gang]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeanne_gang jeanne_gang]
| [[:d:Q444257|Q444257]]
|-
|
| ''[[:d:Q6172378|Jeannie Suk Gersen]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeannie_suk_gersen jeannie_suk_gersen]
| [[:d:Q6172378|Q6172378]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760219|Jedidah C. Isler]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jedidah_isler jedidah_isler]
| [[:d:Q23760219|Q23760219]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662685|Jeff Hancock]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26759595|communication scholar]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hancock jeff_hancock]
| [[:d:Q23662685|Q23662685]]
|-
| [[Attēls:Jeff Hawkins by Jeff Kubina.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92993|Jeff Hawkins]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1957-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_hawkins jeff_hawkins]
| [[:d:Q92993|Q92993]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768700|Jeff Iliff]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_iliff jeff_iliff]
| [[:d:Q23768700|Q23768700]]
|-
| [[Attēls:Jeff Skoll 2013 (5576999744).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710924|Jeff Skoll]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1965-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_skoll jeff_skoll]
| [[:d:Q710924|Q710924]]
|-
| [[Attēls:Jeffsmithedited-400x600.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15498191|Jeff Smith]]''
|
| [[politiķis]]
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_smith jeff_smith]
| [[:d:Q15498191|Q15498191]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713807|Jeff Speck]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1963-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_speck jeff_speck]
| [[:d:Q23713807|Q23713807]]
|-
| [[Attēls:Table-cum-touch display.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6175484|Jefferson Han]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jeff_han jeff_han]
| [[:d:Q6175484|Q6175484]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760258|Jeffrey Brown]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rev_jeffrey_brown rev_jeffrey_brown]
| [[:d:Q23760258|Q23760258]]
|-
| [[Attēls:Jeffrey Kluger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1686458|Jeffrey Kluger]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1954-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeffrey_kluger jeffrey_kluger]
| [[:d:Q1686458|Q1686458]]
|-
| [[Attēls:Jehane Noujaim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2264148|Jehane Noujaim]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[scenārists]]
| 1974-05-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jehane_noujaim jehane_noujaim]
| [[:d:Q2264148|Q2264148]]
|-
|
| ''[[:d:Q92483311|Jenna Lester]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jenna_c_lester jenna_c_lester]
| [[:d:Q92483311|Q92483311]]
|-
|
| ''[[:d:Q6177767|Jenna McCarthy]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jenna_mccarthy jenna_mccarthy]
| [[:d:Q6177767|Q6177767]]
|-
| [[Attēls:WorldPride 2017 - Madrid Summit - 170626 182102.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23809207|Jenni Chang and Lisa Dazols]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/jenni_chang_and_lisa_dazols jenni_chang_and_lisa_dazols]
| [[:d:Q23809207|Q23809207]]
|-
| [[Attēls:Jay-dixit jay-dixit-photos wikimedia-2024 -15 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q702510|Jennifer 8. Lee]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1976-03-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_8_lee jennifer_8_lee]
| [[:d:Q702510|Q702510]]
|-
| [[Attēls:HeadshotNew.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429153|Jennifer A. Golbeck]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1976-12-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_golbeck jennifer_golbeck]
| [[:d:Q15429153|Q15429153]]
|-
| [[Attēls:Dr. Jennifer Aaker (2013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178057|Jennifer Aaker]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q84506120|business administration scholar]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1967-01-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_aaker jennifer_aaker]
| [[:d:Q6178057|Q6178057]]
|-
|
| ''[[:d:Q24578998|Jennifer Brea]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jen_brea jen_brea]
| [[:d:Q24578998|Q24578998]]
|-
|
| ''[[:d:Q18098124|Jennifer Eberhardt]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_eberhardt jennifer_eberhardt]
| [[:d:Q18098124|Q18098124]]
|-
| [[Attēls:Secretary Jennifer Granholm (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234994|Jennifer Granholm]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>[[tiesnesis]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1959-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granholm jennifer_granholm]
| [[:d:Q234994|Q234994]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Granick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178367|Jennifer Granick]]''
|
| [[advokāts]]
| 1969-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_granick jennifer_granick]
| [[:d:Q6178367|Q6178367]]
|-
| [[Attēls:Jen Gunter CSICon 2018 Vaginal Snake Oil Profiteers, from Paltrow to the Patriarchy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40736296|Jennifer Gunter]]''
|
| ''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1966-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_gunter jen_gunter]
| [[:d:Q40736296|Q40736296]]
|-
|
| ''[[:d:Q59208749|Jennifer H Walsh]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jen_walsh jen_walsh]
| [[:d:Q59208749|Q59208749]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2014 - Jennifer Healey (14014859332) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713350|Jennifer Healey]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_healey jennifer_healey]
| [[:d:Q23713350|Q23713350]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Holmgren at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q114874308|Jennifer Holmgren]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_holmgren jennifer_holmgren]
| [[:d:Q114874308|Q114874308]]
|-
|
| ''[[:d:Q61138464|Jennifer Kahn]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[orators]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_kahn jennifer_kahn]
| [[:d:Q61138464|Q61138464]]
|-
|
| ''[[:d:Q91955096|Jennifer L. Pluznick]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_pluznick jennifer_pluznick]
| [[:d:Q91955096|Q91955096]]
|-
|
| ''[[:d:Q6178542|Jennifer Lin]]''
|
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_lin jennifer_lin]
| [[:d:Q6178542|Q6178542]]
|-
|
| ''[[:d:Q98285075|Jennifer Louise Petriglieri]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_petriglieri jennifer_petriglieri]
| [[:d:Q98285075|Q98285075]]
|-
|
| ''[[:d:Q84201612|Jennifer Nuzzo]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_b_nuzzo jennifer_b_nuzzo]
| [[:d:Q84201612|Q84201612]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Pahlka of Code for America, speaking at the opening of Open Up!.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6178697|Jennifer Pahlka]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1969-12-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_pahlka jen_pahlka]
| [[:d:Q6178697|Q6178697]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728486|Jennifer Senior]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_senior jennifer_senior]
| [[:d:Q23728486|Q23728486]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Wilcox .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60197318|Jennifer Wilcox]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jen_wilcox jen_wilcox]
| [[:d:Q60197318|Q60197318]]
|-
| [[Attēls:Jennifer Zhu Scott at Global Technology Governance Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q62050613|Jennifer Zhu Scott]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jennifer_zhu_scott jennifer_zhu_scott]
| [[:d:Q62050613|Q62050613]]
|-
| [[Attēls:Jer Thorp - PopTech 2012 - Camden Maine USA (8102975934) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662183|Jer Thorp]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jer_thorp jer_thorp]
| [[:d:Q23662183|Q23662183]]
|-
| [[Attēls:JeremyJackson1243.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15485171|Jeremy B. C. Jackson]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1942-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_jackson jeremy_jackson]
| [[:d:Q15485171|Q15485171]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Gilley (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1653797|Jeremy Gilley]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>[[aktieris]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_gilley jeremy_gilley]
| [[:d:Q1653797|Q1653797]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Heimans Purpose Co-founder CEO.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729741|Jeremy Heimans]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[komersants]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_heimans jeremy_heimans]
| [[:d:Q16729741|Q16729741]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6181501|Jeremy Howard]]''
|
| ''[[:d:Q29169143|data scientist]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1973-11-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_howard jeremy_howard]
| [[:d:Q6181501|Q6181501]]
|-
| [[Attēls:Jeremy Rifkin, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q505154|Jeremy Rifkin]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12047093|prognostician]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[filozofs]]
| 1945-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_rifkin jeremy_rifkin]
| [[:d:Q505154|Q505154]]
|-
|
| ''[[:d:Q56871312|Jerome H Kim]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jerome_h_kim jerome_h_kim]
| [[:d:Q56871312|Q56871312]]
|-
| [[Attēls:Jesper Brodin (born 1968) at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q56305687|Jesper Brodin]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesper_brodin jesper_brodin]
| [[:d:Q56305687|Q56305687]]
|-
|
| ''[[:d:Q6186043|Jessa Gamble]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1979-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessa_gamble jessa_gamble]
| [[:d:Q6186043|Q6186043]]
|-
| [[Attēls:Jesse J. Perez (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20966512|Jesse J. Perez]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_j_perez jesse_j_perez]
| [[:d:Q20966512|Q20966512]]
|-
| [[Attēls:Jesse Schell (4670646737).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6186836|Jesse Schell]]''
|
| [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-06-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jesse_schell jesse_schell]
| [[:d:Q6186836|Q6186836]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656726|Jessi Arrington]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jessi_arrington jessi_arrington]
| [[:d:Q23656726|Q23656726]]
|-
| [[Attēls:Jessica Green visits the Center for Total Health 39089 (13428328504).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21062122|Jessica Green]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_green jessica_green]
| [[:d:Q21062122|Q21062122]]
|-
| [[Attēls:Jessica Jackley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6187288|Jessica Jackley]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1977-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_jackley jessica_jackley]
| [[:d:Q6187288|Q6187288]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783057|Jessica Shortall]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1900<br/>20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jessica_shortall jessica_shortall]
| [[:d:Q23783057|Q23783057]]
|-
| [[Attēls:Jessie Christiansen at Palomar Observatory.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47492985|Jessie Christiansen]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessie_christiansen jessie_christiansen]
| [[:d:Q47492985|Q47492985]]
|-
| [[Attēls:Jessie Reyez - Collision 2019 Toronto (47105669284) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29898660|Jessie Reyez]]''
|
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]
| 1991-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jessie_reyez jessie_reyez]
| [[:d:Q29898660|Q29898660]]
|-
|
| ''[[:d:Q124658950|Jessy Kate Schingler]]''
|
| ''[[:d:Q94246114|policy analyst]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jessy_kate_schingler jessy_kate_schingler]
| [[:d:Q124658950|Q124658950]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657121|Jew]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/chee_pearlman chee_pearlman]
| [[:d:Q23657121|Q23657121]]
|-
| [[Attēls:Jherek Bischoff Roxy Theater 18 July 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16199394|Jherek Bischoff]]''
|
| [[mūziķis]]
| 1979-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jherek_bischoff jherek_bischoff]
| [[:d:Q16199394|Q16199394]]
|-
| [[Attēls:증명사진 jiha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16887739|Ji-hae Park]]''
|
| [[vijolnieks]]
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/ji_hae_park ji_hae_park]
| [[:d:Q16887739|Q16887739]]
|-
|
| ''[[:d:Q88771643|Jiaying Zhao]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/jiaying_zhao jiaying_zhao]
| [[:d:Q88771643|Q88771643]]
|-
| [[Attēls:Jill Bolte Taylor - observing a stroke from within.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2550602|Jill Bolte Taylor]]''
|
| ''[[:d:Q10872101|anatomist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1959-05-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_bolte_taylor jill_bolte_taylor]
| [[:d:Q2550602|Q2550602]]
|-
|
| ''[[:d:Q15839341|Jill Farrant]]''
|
| ''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_farrant jill_farrant]
| [[:d:Q15839341|Q15839341]]
|-
| [[Attēls:JillHeinerth.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17484182|Jill Heinerth]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q55383113|cave diver]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_heinerth jill_heinerth]
| [[:d:Q17484182|Q17484182]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759545|Jill Shargaa]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jill_shargaa jill_shargaa]
| [[:d:Q23759545|Q23759545]]
|-
| [[Attēls:Jill Sobule 1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520324|Jill Sobule]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1959-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_sobule jill_sobule]<br/>[https://www.ted.com/speakers/105 105]
| [[:d:Q520324|Q520324]]
|-
| [[Attēls:Jill Tarter at Starmus IV Trondheim 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445596|Jill Tarter]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1944-01-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jill_cornell_tarter jill_cornell_tarter]
| [[:d:Q445596|Q445596]]
|-
| [[Attēls:Jim Al-Khalili (cropped and shadow enhanced).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q259054|Jim Al-Khalili]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_al_khalili jim_al_khalili]
| [[:d:Q259054|Q259054]]
|-
| [[Attēls:Jim Chuchu in 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18637239|Jim Chuchu]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]
| 1982-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_chuchu jim_chuchu]
| [[:d:Q18637239|Q18637239]]
|-
| [[Attēls:Jim Hagemann Snabe World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1350380|Jim Hagemann Snabe]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1965-10-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_hagemann_snabe jim_hagemann_snabe]
| [[:d:Q1350380|Q1350380]]
|-
|
| ''[[:d:Q13566451|Jim Holt]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1954-10-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_holt jim_holt]
| [[:d:Q13566451|Q13566451]]
|-
| [[Attēls:Jim Toomey 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6198539|Jim Toomey]]''
|
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1960-12-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_toomey jim_toomey]
| [[:d:Q6198539|Q6198539]]
|-
| [[Attēls:Jim VandeHei on Morning Joe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6198676|Jim VandeHei]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[komersants]]
| 1971-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_vandehei jim_vandehei]
| [[:d:Q6198676|Q6198676]]
|-
| [[Attēls:Jim Yong Kim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313297|Jim Yong Kim]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jim_yong_kim jim_yong_kim]
| [[:d:Q313297|Q313297]]
|-
|
| ''[[:d:Q107295167|Jimmie Briggs]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jimmie_briggs jimmie_briggs]
| [[:d:Q107295167|Q107295167]]
|-
| [[Attēls:Jimmy Nelson (photographer) - TEDxAMS 2014-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17198658|Jimmy Nelson]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jimmy_nelson jimmy_nelson]
| [[:d:Q17198658|Q17198658]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670510|Jinsop Lee]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jinsop_lee jinsop_lee]
| [[:d:Q23670510|Q23670510]]
|-
|
| ''[[:d:Q57409974|Jioji Ravulo]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jioji_ravulo jioji_ravulo]
| [[:d:Q57409974|Q57409974]]
|-
|
| ''[[:d:Q18208314|JoAnn Kuchera-Morin]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joann_kuchera_morin joann_kuchera_morin]
| [[:d:Q18208314|Q18208314]]
|-
|
| ''[[:d:Q6204680|Joachim de Posada]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joachim_de_posada joachim_de_posada]
| [[:d:Q6204680|Q6204680]]
|-
| [[Attēls:Joan Blades (2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6204866|Joan Blades]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1956-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_blades joan_blades]
| [[:d:Q6204866|Q6204866]]
|-
| [[Attēls:Joan C Williams.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17004429|Joan C. Williams]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joan_c_williams joan_c_williams]
| [[:d:Q17004429|Q17004429]]
|-
| [[Attēls:Joan Halifax and the Dalai Lama.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3179589|Joan Halifax]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1942-07-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joan_halifax joan_halifax]
| [[:d:Q3179589|Q3179589]]
|-
| [[Attēls:Joanne Chory at Salk in 2022 11 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15994359|Joanne Chory]]''
|
| ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1955-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joanne_chory joanne_chory]
| [[:d:Q15994359|Q15994359]]
|-
| [[Attēls:EPFL Jocelyne Bloch Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q38548794|Jocelyne Bloch]]''
|
| ''[[:d:Q9385011|neurosurgeon]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/jocelyne_bloch jocelyne_bloch]
| [[:d:Q38548794|Q38548794]]
|-
| [[Attēls:Jochen Wegner 1MB.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15821109|Jochen Wegner]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1969-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jochen_wegner jochen_wegner]
| [[:d:Q15821109|Q15821109]]
|-
| [[Attēls:Joe-gebbia-2024-cropped.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19560551|Joe Gebbia]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_gebbia joe_gebbia]
| [[:d:Q19560551|Q19560551]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727954|Joe Kowan]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joe_kowan joe_kowan]
| [[:d:Q23727954|Q23727954]]
|-
|
| ''[[:d:Q18714137|Joe Landolina]]''
|
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1993-01-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joe_landolina joe_landolina]
| [[:d:Q18714137|Q18714137]]
|-
| [[Attēls:Joe Madiath, Skoll Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6211071|Joe Madiath]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1950-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_madiath joe_madiath]
| [[:d:Q6211071|Q6211071]]
|-
| [[Attēls:Joe Sabia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6212143|Joe Sabia]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_sabia joe_sabia]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1110 1110]
| [[:d:Q6212143|Q6212143]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662319|Joe Smith]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joe_smith joe_smith]
| [[:d:Q23662319|Q23662319]]
|-
|
| ''[[:d:Q6213282|Joel Burns]]''
|
| [[politiķis]]
| 1969-02-04<br/>1965-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_burns joel_burns]
| [[:d:Q6213282|Q6213282]]
|-
|
| ''[[:d:Q47784150|Joel Jackson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joel_jackson joel_jackson]
| [[:d:Q47784150|Q47784150]]
|-
| [[Attēls:Joel S. Levine NASA headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23785260|Joel Levine]]''
|
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17276189|atmosfēras zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_levine joel_levine]
| [[:d:Q23785260|Q23785260]]
|-
| [[Attēls:Joel Selanikio at TEDxAustin in 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23671459|Joel Selanikio]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joel_selanikio joel_selanikio]
| [[:d:Q23671459|Q23671459]]
|-
| [[Attēls:Joey Alexander with MPR leader (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19922013|Joey Alexander]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]]
| 2003-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joey_alexander joey_alexander]
| [[:d:Q19922013|Q19922013]]
|-
| [[Attēls:Re publica 19 - Day 3 (47015668824).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6075610|Johan Rockström]]''
|
| ''[[:d:Q3644587|hydrologist]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1781198|agronoms]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1965-12-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/johan_rockstrom johan_rockstrom]<br/>[https://www.ted.com/speakers/792 792]
| [[:d:Q6075610|Q6075610]]
|-
| [[Attēls:Johannhari.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q437536|Johann Hari]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1979-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/johann_hari johann_hari]
| [[:d:Q437536|Q437536]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795344|Johanna Blakley]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/johanna_blakley johanna_blakley]
| [[:d:Q23795344|Q23795344]]
|-
|
| ''[[:d:Q116964435|John Biewen]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_biewen john_biewen]
| [[:d:Q116964435|Q116964435]]
|-
| [[Attēls:2012-04-21 USA Trip 1574 - NECSS (New York) (7980184439).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6222357|John Bohannon]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_bohannon john_bohannon]
| [[:d:Q6222357|Q6222357]]
|-
| [[Attēls:Webb First Images Broadcast (52272775759).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104651|John C. Mather]]''
|
| [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1946-08-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_c_mather john_c_mather]
| [[:d:Q104651|Q104651]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796177|John Delaney]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_delaney john_delaney]
| [[:d:Q23796177|Q23796177]]
|-
| [[Attēls:John Doerr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1380459|John Doerr]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1951-06-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_doerr john_doerr]
| [[:d:Q1380459|Q1380459]]
|-
|
| ''[[:d:Q6233855|John Francis]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_francis john_francis]
| [[:d:Q6233855|Q6233855]]
|-
|
| ''[[:d:Q107749673|John Gable]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q56027890|political staffer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gable john_gable]
| [[:d:Q107749673|Q107749673]]
|-
| [[Attēls:John Gerzema (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6235206|John Gerzema]]''
|
| ''[[:d:Q16849727|business consultant]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gerzema john_gerzema]<br/>[https://www.ted.com/speakers/568 568]
| [[:d:Q6235206|Q6235206]]
|-
| [[Attēls:Dr. John Gottman 123 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q776341|John Gottman]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''
| 1942-04-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_gottman john_gottman]
| [[:d:Q776341|Q776341]]
|-
| [[Attēls:Image of John Graham-Cumming.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3181625|John Graham-Cumming]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_graham_cumming john_graham_cumming]
| [[:d:Q3181625|Q3181625]]
|-
|
| ''[[:d:Q23688353|John Hardy]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hardy john_hardy]
| [[:d:Q23688353|Q23688353]]
|-
| [[Attēls:John Hockenberry at New America NYC (Dis)Honesty - The Truth About Lies (19962005979) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6239461|John Hockenberry]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1956-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hockenberry john_hockenberry]
| [[:d:Q6239461|Q6239461]]
|-
| [[Attēls:John Hodgman at BookExpo (05165).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q329372|John Hodgman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1971-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_hodgman john_hodgman]
| [[:d:Q329372|Q329372]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784955|John Hunter]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_hunter john_hunter]
| [[:d:Q23784955|Q23784955]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783403|John Kasaona]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_kasaona john_kasaona]
| [[:d:Q23783403|Q23783403]]
|-
|
| ''[[:d:Q124285668|John Koenig]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_koenig john_koenig]
| [[:d:Q124285668|Q124285668]]
|-
| [[Attēls:John La Grou at TED 2014 Vancouver.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783066|John La Grou]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_la_grou john_la_grou]
| [[:d:Q23783066|Q23783066]]
|-
| [[Attēls:John Legend 2019 by Glenn Francis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44857|John Legend]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mūzikas producents]]
| 1978-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_legend john_legend]
| [[:d:Q44857|Q44857]]
|-
| [[Attēls:John Lewis-2006 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q45380|John Lewis]]''
| amerikāņu politiķis
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1940-02-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_lewis john_lewis]
| [[:d:Q45380|Q45380]]
|-
| [[Attēls:John lloyd secret comedy podcast.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q366162|John Lloyd]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1951-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_lloyd john_lloyd]
| [[:d:Q366162|Q366162]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0084-John Maeda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93024|John Maeda]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_maeda john_maeda]<br/>[https://www.ted.com/speakers/155 155]
| [[:d:Q93024|Q93024]]
|-
| [[Attēls:JohnMcWhorter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2468338|John McWhorter]]''
|
| ''[[:d:Q89675028|creolist]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1965-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_mcwhorter john_mcwhorter]
| [[:d:Q2468338|Q2468338]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782393|John Q. Walker]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_walker john_walker]
| [[:d:Q23782393|Q23782393]]
|-
| [[Attēls:John Searle speaking at Google 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q295012|John Searle]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''
| 1932-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_searle john_searle]
| [[:d:Q295012|Q295012]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783401|John Underkoffler]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/john_underkoffler john_underkoffler]
| [[:d:Q23783401|Q23783401]]
|-
| [[Attēls:John Wilbanks Portrait by Nick Vedros.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000014|John Wilbanks]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wilbanks john_wilbanks]
| [[:d:Q2000014|Q2000014]]
|-
| [[Attēls:Johnwooden.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q551032|John Wooden]]''
|
| [[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q5137571|basketbola treneris]]''<br/>''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1910-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/john_wooden john_wooden]
| [[:d:Q551032|Q551032]]
|-
|
| ''[[:d:Q6267100|Johnny Lee]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/johnny_lee johnny_lee]
| [[:d:Q6267100|Q6267100]]
|-
| [[Attēls:Joi Ito.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q934616|Joi Ito]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[inženieris]]
| 1966-06-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/joi_ito joi_ito]
| [[:d:Q934616|Q934616]]
|-
| [[Attēls:Joia Mukherjee headshot2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6268941|Joia Mukherjee]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joia_mukherjee joia_mukherjee]
| [[:d:Q6268941|Q6268941]]
|-
| [[Attēls:Jok Church.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6269643|Jok Church]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1949-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jok_church jok_church]
| [[:d:Q6269643|Q6269643]]
|-
|
| ''[[:d:Q107364017|Jon Boogz]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jon_boogz jon_boogz]
| [[:d:Q107364017|Q107364017]]
|-
|
| ''[[:d:Q16729389|Jon Gosier]]''
|
| [[inženieris]]
| 1981-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_gosier jon_gosier]
| [[:d:Q16729389|Q16729389]]
|-
| [[Attēls:Jon Lowenstein.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16731659|Jon Lowenstein]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1970-01-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_lowenstein jon_lowenstein]
| [[:d:Q16731659|Q16731659]]
|-
| [[Attēls:Jon M. Chu 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1702754|Jon M. Chu]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_m_chu jon_m_chu]
| [[:d:Q1702754|Q1702754]]
|-
|
| ''[[:d:Q19880666|Jon Mooallem]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q66622318|obituary writer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_mooallem jon_mooallem]
| [[:d:Q19880666|Q19880666]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662502|Jon Nguyen]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jon_nguyen jon_nguyen]
| [[:d:Q23662502|Q23662502]]
|-
| [[Attēls:Jon Ronson (27846097432) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400803|Jon Ronson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1967-05-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_ronson jon_ronson]
| [[:d:Q3400803|Q3400803]]
|-
| [[Attēls:Jonas Eliasson at TEDxKTH 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5708819|Jonas Eliasson]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1969-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_eliasson jonas_eliasson]
| [[:d:Q5708819|Q5708819]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662200|Jonathan A. Foley]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_foley jonathan_foley]
| [[:d:Q23662200|Q23662200]]
|-
| [[Attēls:8oCongresoInnovacion08.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15710897|Jonathan Bergmann]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5758653|vidusskolas skolotājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jon_bergmann jon_bergmann]
| [[:d:Q15710897|Q15710897]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782385|Jonathan Drori]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_drori jonathan_drori]
| [[:d:Q23782385|Q23782385]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Eisen - PLOS Biology Tenth Anniversary (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2000017|Jonathan A. Eisen]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967<br/>1968-08-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_eisen jonathan_eisen]
| [[:d:Q2000017|Q2000017]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Haidt 2012 03.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q845573|Jonathan Haidt]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_haidt jonathan_haidt]
| [[:d:Q845573|Q845573]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6273354|Jonathan Harris]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1979-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_harris jonathan_harris]
| [[:d:Q6273354|Q6273354]]
|-
| [[Attēls:Jonathan Klein Getty 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6273583|Jonathan Klein]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_klein jonathan_klein]
| [[:d:Q6273583|Q6273583]]
|-
|
| ''[[:d:Q46999694|Jonathan Rossiter]]''
|
| [[profesors]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_rossiter jonathan_rossiter]
| [[:d:Q46999694|Q46999694]]
|-
| [[Attēls:Rabbi Jonathan Sacks zt"l.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336766|Jonathan Sacks]]''
|
| [[rabīns]]<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1948-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rabbi_lord_jonathan_sacks rabbi_lord_jonathan_sacks]
| [[:d:Q336766|Q336766]]
|-
| [[Attēls:John Tepperman (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17145793|Jonathan Tepperman]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_tepperman jonathan_tepperman]
| [[:d:Q17145793|Q17145793]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662788|Jonathan Trent]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_trent jonathan_trent]
| [[:d:Q23662788|Q23662788]]
|-
| [[Attēls:Wilker poptech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18385701|Jonathan Wilker]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_wilker jonathan_wilker]
| [[:d:Q18385701|Q18385701]]
|-
| [[Attēls:Zittrain-20080308-crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6274894|Jonathan Zittrain]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[profesors]]
| 1969-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonathan_zittrain jonathan_zittrain]
| [[:d:Q6274894|Q6274894]]
|-
| [[Attēls:Jonny Sun at In Conversation at Indigo Chapters - 2017 - IMG 2958 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32064150|Jonny Sun]]''
|
| [[scenārists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonny_sun jonny_sun]
| [[:d:Q32064150|Q32064150]]
|-
|
| ''[[:d:Q2068759|Jor-El]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jor_el jor_el]
| [[:d:Q2068759|Q2068759]]
|-
| [[Attēls:Goyas 2025 - Jorge Drexler (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q543506|Jorge Drexler]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]''
| 1964-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Urugvaja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_drexler jorge_drexler]
| [[:d:Q543506|Q543506]]
|-
| [[Attēls:NASA Univision Hispanic Education Campaign DVIDS858679 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1981462|Jorge Ramos]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1958-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_ramos jorge_ramos]
| [[:d:Q1981462|Q1981462]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759657|Jorge Soto]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jorge_soto jorge_soto]
| [[:d:Q23759657|Q23759657]]
|-
| [[Attēls:Jose Antonio Vargas at Knight Foundation 2010 News Challenge.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1865602|Jose Antonio Vargas]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1981-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Filipīnas]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_vargas jose_antonio_vargas]
| [[:d:Q1865602|Q1865602]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670640|Jose Miguel Sokoloff]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jose_miguel_sokoloff jose_miguel_sokoloff]
| [[:d:Q23670640|Q23670640]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeRisi 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282538|Joseph DeRisi]]''
|
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joe_derisi joe_derisi]
| [[:d:Q6282538|Q6282538]]
|-
| [[Attēls:Joseph DeSimone portrait Innovation Day 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6282541|Joseph DeSimone]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1964-05-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_desimone joseph_desimone]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2457 2457]
| [[:d:Q6282541|Q6282541]]
|-
|
| ''[[:d:Q97553147|Joseph E. Ravenell]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_ravenell joseph_ravenell]
| [[:d:Q97553147|Q97553147]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671269|Joseph Kim]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_kim joseph_kim]
| [[:d:Q23671269|Q23671269]]
|-
|
| ''[[:d:Q16499778|Joseph Lekuton]]''
|
| [[politiķis]]
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_lekuton joseph_lekuton]
| [[:d:Q16499778|Q16499778]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Dr. Joseph S. Nye, Jr., Assistant Secretary of Defense, International Security Affairs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q210362|Joseph Nye]]''
|
| ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1937-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_nye joseph_nye]
| [[:d:Q210362|Q210362]]
|-
|
| ''[[:d:Q123202312|Joseph Redmon]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joseph_redmon joseph_redmon]
| [[:d:Q123202312|Q123202312]]
|-
| [[Attēls:Josette Sheeran Shiner 2020.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q433934|Josette Sheeran]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16961937|discussion moderator]]''
| 1954-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/josette_sheeran josette_sheeran]
| [[:d:Q433934|Q433934]]
|-
|
| ''[[:d:Q114874716|Josh Giegel]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/josh_giegel josh_giegel]
| [[:d:Q114874716|Q114874716]]
|-
| [[Attēls:Josh Luber.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23783050|Josh Luber]]''
|
|
| 1978-02-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/josh_luber josh_luber]
| [[:d:Q23783050|Q23783050]]
|-
|
| ''[[:d:Q87904343|Joshua A Chu-Tan]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_chu_tan joshua_chu_tan]
| [[:d:Q87904343|Q87904343]]
|-
| [[Attēls:Joshua-foer-2007.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q16729033|Joshua Foer]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1982-09-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_foer joshua_foer]
| [[:d:Q16729033|Q16729033]]
|-
|
| ''[[:d:Q6289972|Joshua Klein]]''
|
|
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_klein joshua_klein]
| [[:d:Q6289972|Q6289972]]
|-
|
| ''[[:d:Q6290132|Joshua Prager]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prager joshua_prager]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1469 1469]
| [[:d:Q6290132|Q6290132]]
|-
|
| ''[[:d:Q6290134|Joshua Ramus]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_prince_ramus joshua_prince_ramus]
| [[:d:Q6290134|Q6290134]]
|-
| [[Attēls:Joshua Roman (TED 2011).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6290164|Joshua Roman]]''
|
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1983-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_roman joshua_roman]
| [[:d:Q6290164|Q6290164]]
|-
| [[Attēls:Etech05 Joshua1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3539667|Joshua Schachter]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q778274|biznesa eņģeļi]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_schachter joshua_schachter]
| [[:d:Q3539667|Q3539667]]
|-
|
| ''[[:d:Q6290197|Joshua Silver]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_silver joshua_silver]
| [[:d:Q6290197|Q6290197]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656020|Joshua Walters]]''
|
| [[komiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joshua_walters joshua_walters]
| [[:d:Q23656020|Q23656020]]
|-
| [[Attēls:Jose Andres.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3751091|José Andrés]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[pavārs]]<br/>''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1969-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_andres jose_andres]
| [[:d:Q3751091|Q3751091]]
|-
| [[Attēls:Antonio ABREU.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q671147|José Antonii jhendry jaja]]''
|
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q765778|ērģelnieks]]''<br/>''[[:d:Q5371902|harpsichordist]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1939-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/jose_antonio_abreu jose_antonio_abreu]
| [[:d:Q671147|Q671147]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662467|José Bowen]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jose_bowen jose_bowen]
| [[:d:Q23662467|Q23662467]]
|-
|
| ''[[:d:Q123702639|Jota Samper]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/jota_samper jota_samper]
| [[:d:Q123702639|Q123702639]]
|-
| [[Attēls:Joy Buolamwini, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q31359093|Joy Buolamwini]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/joy_buolamwini joy_buolamwini]
| [[:d:Q31359093|Q31359093]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729164|Joy Sun]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/joy_sun joy_sun]
| [[:d:Q23729164|Q23729164]]
|-
| [[Attēls:Joy Wolfram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q57017996|Joy Wolfram]]''
|
| ''[[:d:Q88105809|nanoscientist]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/joy_wolfram joy_wolfram]
| [[:d:Q57017996|Q57017996]]
|-
| [[Attēls:Juan Enríquez - PopTech 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15454884|Juan Enríquez]]''
|
| ''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[komersants]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/juan_enriquez juan_enriquez]
| [[:d:Q15454884|Q15454884]]
|-
| [[Attēls:Jude Kelly @ Edge Hill Station, Liverpool - 2460482450.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6302366|Jude Kelly]]''
|
| [[Režisors|teātra režisors]]
| 1954-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/jude_kelly jude_kelly]
| [[:d:Q6302366|Q6302366]]
|-
|
| ''[[:d:Q18683810|Judith Adong]]''
|
| [[dramaturgs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/adong_judith adong_judith]
| [[:d:Q18683810|Q18683810]]
|-
| [[Attēls:Judith Heumann, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6303462|Judith Heumann]]''
|
| ''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''
| 1947-12-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judith_heumann judith_heumann]
| [[:d:Q6303462|Q6303462]]
|-
| [[Attēls:2012 at Elon University 14 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6303488|Judith Jamison]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q1797162|artistic director]]''
| 1943-05-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judith_jamison judith_jamison]
| [[:d:Q6303488|Q6303488]]
|-
|
| ''[[:d:Q24053213|Judson Brewer]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/judson_brewer judson_brewer]
| [[:d:Q24053213|Q24053213]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671268|Judy MacDonald Johnston]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/judy_macdonald_johnston judy_macdonald_johnston]
| [[:d:Q23671268|Q23671268]]
|-
| [[Attēls:Julia Bacha Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q519340|Julia Bacha]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_bacha julia_bacha]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1039 1039]
| [[:d:Q519340|Q519340]]
|-
| [[Attēls:20150126 Julia Galef 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19873435|Julia Galef]]''
|
| ''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>[[orators]]
| 1983-07-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_galef julia_galef]
| [[:d:Q19873435|Q19873435]]
|-
| [[Attēls:Julia Shaw 2018-03-10 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26996789|Julia Shaw]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_shaw julia_shaw]
| [[:d:Q26996789|Q26996789]]
|-
| [[Attēls:Sweeney julia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270774|Julia Sweeney]]''
|
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1959-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_sweeney julia_sweeney]
| [[:d:Q270774|Q270774]]
|-
|
| ''[[:d:Q112555393|Julia Watson]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julia_watson julia_watson]
| [[:d:Q112555393|Q112555393]]
|-
| [[Attēls:Julian Baggini-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737519|Julian Baggini]]''
|
| [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1968-09-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_baggini julian_baggini]
| [[:d:Q737519|Q737519]]
|-
|
| ''[[:d:Q117256119|Julian Burschka]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/julian_burschka julian_burschka]
| [[:d:Q117256119|Q117256119]]
|-
| [[Attēls:The Power of Sound - Thursday (Dovregubben) - NMD 2013 (8723048924) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795650|Julian Treasure]]''
|
|
| 1958-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_treasure julian_treasure]
| [[:d:Q23795650|Q23795650]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785249|Juliana Machado Ferreira]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_machado_ferreira juliana_machado_ferreira]
| [[:d:Q23785249|Q23785249]]
|-
| [[Attēls:Juliana Rotich - World Economic Forum on Africa 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51700|Juliana Rotich]]''
|
| ''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliana_rotich juliana_rotich]
| [[:d:Q51700|Q51700]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657214|Julie Burstein]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3406651|radio producer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/julie_burstein julie_burstein]
| [[:d:Q23657214|Q23657214]]
|-
| [[Attēls:Julie Cordua, CEO of Thorn Skoll Awardee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q97766892|Julie Cordua]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/julie_cordua julie_cordua]
| [[:d:Q97766892|Q97766892]]
|-
| [[Attēls:JLHHeadShot2020.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q107822851|Julie Lythcott-Haims]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_lythcott_haims julie_lythcott_haims]
| [[:d:Q107822851|Q107822851]]
|-
| [[Attēls:Julie Gottman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50810346|Julie Schwartz Gottman]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1951-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julie_gottman julie_gottman]
| [[:d:Q50810346|Q50810346]]
|-
|
| ''[[:d:Q6308612|Julieanna Richardson]]''
|
| [[advokāts]]
| 1954-06-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/julieanna_l_richardson julieanna_l_richardson]
| [[:d:Q6308612|Q6308612]]
|-
|
| ''[[:d:Q104130163|Juliet K Brophy]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/juliet_brophy juliet_brophy]
| [[:d:Q104130163|Q104130163]]
|-
| [[Attēls:Juliet Schor in CORE project interview.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6308905|Juliet Schor]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1955-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/juliet_schor juliet_schor]
| [[:d:Q6308905|Q6308905]]
|-
| [[Attēls:Julius Maada Bio - 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q283829|Julius Maada Bio]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[virsnieks]]
| 1964-05-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/julius_maada_bio julius_maada_bio]
| [[:d:Q283829|Q283829]]
|-
| [[Attēls:Julián Delgado Lopera (born 1988) in the video 'Juli Delgado Lopera and Myriam Gurba in conversation'.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q30068176|Julián Delgado Lopera]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1988-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kolumbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/julian_delgado_lopera julian_delgado_lopera]
| [[:d:Q30068176|Q30068176]]
|-
| [[Attēls:Jun Wang at the HGM 2015 meeting.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16027697|Jun Wang]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[ārsts]]
| 1976-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/jun_wang jun_wang]
| [[:d:Q16027697|Q16027697]]
|-
|
| ''[[:d:Q52450865|Juna Kollmeier]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/juna_kollmeier juna_kollmeier]
| [[:d:Q52450865|Q52450865]]
|-
|
| ''[[:d:Q95948649|June P Tangney]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/june_tangney june_tangney]
| [[:d:Q95948649|Q95948649]]
|-
| [[Attēls:June Sarpong at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15972568|June Sarpong]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1977-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/june_sarpong june_sarpong]
| [[:d:Q15972568|Q15972568]]
|-
| [[Attēls:Jupta Itoewaki, 3.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q92067916|Jupta Lilian Itoewaki]]''
|
| ''[[:d:Q2824523|valdes loceklis]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[tulks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Surinama]]
| [https://www.ted.com/speakers/jupta_itoewaki jupta_itoewaki]
| [[:d:Q92067916|Q92067916]]
|-
| [[Attēls:Justin Baldoni in 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1303706|Justin Baldoni]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1984-01-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_baldoni justin_baldoni]
| [[:d:Q1303706|Q1303706]]
|-
| [[Attēls:Justin Davidson introduces his book Magnetic City at Columbia GSAPP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6317508|Justin Davidson]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1350157|mūzikas kritiķis]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_davidson justin_davidson]
| [[:d:Q6317508|Q6317508]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657166|Justin Hall-Tipping]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/justin_hall_tipping justin_hall_tipping]
| [[:d:Q23657166|Q23657166]]
|-
| [[Attēls:Justin J Pearson August 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116739449|Justin Pearson]]''
|
| [[politiķis]]
| 1995-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/justin_j_pearson justin_j_pearson]
| [[:d:Q116739449|Q116739449]]
|-
|
| ''[[:d:Q10313432|Júlio Gil]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1924-04-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/julio_gil julio_gil]
| [[:d:Q10313432|Q10313432]]
|-
| [[Attēls:Prime Minister Gahr Store in April 2025.jpg|center|128px]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]
| 1960-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/jonas_gahr_store jonas_gahr_store]
| [[:d:Q467948|Q467948]]
|-
|
| ''[[:d:Q126744986|KC Davis]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475 kc_davis_TEDxMileHigh20220806-51475]
| [[:d:Q126744986|Q126744986]]
|-
|
| ''[[:d:Q126490660|Kade Crockford]]''
|
| ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kade_crockford kade_crockford]
| [[:d:Q126490660|Q126490660]]
|-
|
| ''[[:d:Q90253693|Kaeli Swift]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/kaeli_swift kaeli_swift]
| [[:d:Q90253693|Q90253693]]
|-
| [[Attēls:2007GoogleTaiwanPressConference KaifuLee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q699605|Kai-Fu Lee]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1961-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīnas Republika]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kai_fu_lee kai_fu_lee]
| [[:d:Q699605|Q699605]]
|-
| [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|center|128px]]
| [[Kailašs Satjarti]]
| Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists
| ''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''
| 1954-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kailash_satyarthi kailash_satyarthi]
| [[:d:Q3442375|Q3442375]]
|-
| [[Attēls:Kaitlyn Sadtler headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q88258658|Kaitlyn Sadtler]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaitlyn_sadtler kaitlyn_sadtler]
| [[:d:Q88258658|Q88258658]]
|-
| [[Attēls:Kakenya Ntaiya.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18386676|Kakenya Ntaiya]]''
|
| ''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kakenya_ntaiya kakenya_ntaiya]
| [[:d:Q18386676|Q18386676]]
|-
| [[Attēls:WebsterHall2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445648|Kaki King]]''
|
| [[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1979-08-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kaki_king kaki_king]
| [[:d:Q445648|Q445648]]
|-
|
| ''[[:d:Q6355487|Kamal Meattle]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kamal_meattle kamal_meattle]
| [[:d:Q6355487|Q6355487]]
|-
|
| ''[[:d:Q70058569|Kamau Gachigi]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kamau_gachigi kamau_gachigi]
| [[:d:Q70058569|Q70058569]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759742|Kare Anderson]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kare_anderson kare_anderson]
| [[:d:Q23759742|Q23759742]]
|-
| [[Attēls:Karen Armstrong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256548|Karen Armstrong]]''
|
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3155377|Islamicist]]''<br/>''[[:d:Q17488357|historian of religion]]''
| 1944-11-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_armstrong karen_armstrong]
| [[:d:Q256548|Q256548]]
|-
| [[Attēls:Bakker Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58804715|Karen Bakker]]''
|
| ''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1971-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_bakker karen_bakker]
| [[:d:Q58804715|Q58804715]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662231|Karen Bass]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/karen_bass karen_bass]
| [[:d:Q23662231|Q23662231]]
|-
| [[Attēls:Karen B. DeSalvo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198214|Karen DeSalvo]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_desalvo karen_desalvo]
| [[:d:Q16198214|Q16198214]]
|-
|
| ''[[:d:Q43199273|Karen G. Lloyd]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/karen_lloyd karen_lloyd]
| [[:d:Q43199273|Q43199273]]
|-
| [[Attēls:Karen Tse.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6369726|Karen I. Tse]]''
|
|
| 1964-10-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_tse karen_tse]
| [[:d:Q6369726|Q6369726]]
|-
|
| ''[[:d:Q6369738|Karen Jean Meech]]''
|
| [[astronoms]]
| 1959-07-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_j_meech karen_j_meech]
| [[:d:Q6369738|Q6369738]]
|-
| [[Attēls:Karen Scrivener mg 2616-b.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59306305|Karen Scrivener]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1958-08-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_scrivener karen_scrivener]
| [[:d:Q59306305|Q59306305]]
|-
| [[Attēls:Karen Thompson Walker 2025 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6370083|Karen Thompson Walker]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_t_walker karen_t_walker]
| [[:d:Q6370083|Q6370083]]
|-
| [[Attēls:Karen Willcox MNZM (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56744321|Karen Willcox]]''
|
| [[matemātiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/karen_willcox karen_willcox]
| [[:d:Q56744321|Q56744321]]
|-
| [[Attēls:I Am Because You Are (17715083350) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19609479|Karim Abouelnaga]]''
|
| [[komersants]]
| 1991-12-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karim_abouelnaga karim_abouelnaga]
| [[:d:Q19609479|Q19609479]]
|-
| [[Attēls:Karima Bennoune.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759696|Karima Bennoune]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1967-06-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Alžīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karima_bennoune karima_bennoune]
| [[:d:Q23759696|Q23759696]]
|-
|
| ''[[:d:Q23008042|Karin Öberg]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1982-08-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karin_oeberg karin_oeberg]
| [[:d:Q23008042|Q23008042]]
|-
| [[Attēls:Karissa wikipedia2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63190411|Karissa Sanbonmatsu]]''
|
| ''[[:d:Q84505215|structural biologist]]''
|
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/karissa_sanbonmatsu karissa_sanbonmatsu]
| [[:d:Q63190411|Q63190411]]
|-
| [[Attēls:GDC Europe 2015 Session- Cities- Skylines, a Case Study (Tuesday (20660971258).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28828004|Karoliina Korppoo]]''
|
| ''[[:d:Q18882335|video game designer]]''<br/>''[[:d:Q54845077|role-playing game designer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/karoliina_korppoo karoliina_korppoo]
| [[:d:Q28828004|Q28828004]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783421|Kartick Satyanarayan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kartick_satyanarayan kartick_satyanarayan]
| [[:d:Q23783421|Q23783421]]
|-
| [[Attēls:Kary Mullis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q157224|Kary Mullis]]''
|
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1944-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kary_mullis kary_mullis]
| [[:d:Q157224|Q157224]]
|-
| [[Attēls:Snowden's former house selfie (20140825) (Kashmir Hill).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110064852|Kashmir Hill]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1981-03-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kashmir_hill kashmir_hill]
| [[:d:Q110064852|Q110064852]]
|-
|
| ''[[:d:Q54892135|Kasiva Mutua]]''
|
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kasiva_mutua kasiva_mutua]
| [[:d:Q54892135|Q54892135]]
|-
|
| ''[[:d:Q46805725|Kate A Stafford]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stafford kate_stafford]
| [[:d:Q46805725|Q46805725]]
|-
|
| ''[[:d:Q55114635|Kate Bowler]]''
|
| ''[[:d:Q19829980|religious studies scholar]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kate_bowler kate_bowler]
| [[:d:Q55114635|Q55114635]]
|-
| [[Attēls:Kate Darling 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67188911|Kate Darling]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1982-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_darling kate_darling]
| [[:d:Q67188911|Q67188911]]
|-
| [[Attēls:Kate Fagan at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23664138|Kate Fagan]]''
|
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11313148|sporta žurnālists]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''
| 1981-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508 kate_fagan_TEDxBoston20220516-50508]
| [[:d:Q23664138|Q23664138]]
|-
| [[Attēls:Decoded speaker 2011 (6308556603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784307|Kate Hartman]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kate_hartman kate_hartman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/898 898]
| [[:d:Q23784307|Q23784307]]
|-
|
| ''[[:d:Q64901031|Kate Lister]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_lister kate_lister]
| [[:d:Q64901031|Q64901031]]
|-
| [[Attēls:Kate Marvel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55640226|Kate Marvel]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_marvel kate_marvel]
| [[:d:Q55640226|Q55640226]]
|-
| [[Attēls:Kate Orff - Climate Change and the Scales of Environment (24705846441) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6375703|Kate Orff]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[ainavu arhitekts]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_orff kate_orff]
| [[:d:Q6375703|Q6375703]]
|-
| [[Attēls:Kate Raworth, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q37424557|Kate Raworth]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-12-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_raworth kate_raworth]
| [[:d:Q37424557|Q37424557]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 1 (26750367556).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670574|Kate Stone]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kate_stone kate_stone]
| [[:d:Q23670574|Q23670574]]
|-
| [[Attēls:Katharine Hayhoe 2018 (DIG14287-042).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429497|Katharine Hayhoe]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1972-04-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/katharine_hayhoe katharine_hayhoe]
| [[:d:Q15429497|Q15429497]]
|-
|
| ''[[:d:Q80672929|Katharine Wilkinson]]''
|
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1983-01-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katharine_wilkinson katharine_wilkinson]
| [[:d:Q80672929|Q80672929]]
|-
|
| ''[[:d:Q83811568|Katherine Eban]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_eban katherine_eban]
| [[:d:Q83811568|Q83811568]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795674|Katherine Fulton]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_fulton katherine_fulton]
| [[:d:Q23795674|Q23795674]]
|-
| [[Attēls:Katherine M Gehl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41694025|Katherine Gehl]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_gehl katherine_gehl]
| [[:d:Q41694025|Q41694025]]
|-
|
| ''[[:d:Q23301824|Katherine Kuchenbecker]]''
|
| ''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_kuchenbecker katherine_kuchenbecker]
| [[:d:Q23301824|Q23301824]]
|-
| [[Attēls:Katie Mack-IMG 8876.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22046575|Katherine Mack]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
| 1981-05-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_mack katie_mack]
| [[:d:Q22046575|Q22046575]]
|-
| [[Attēls:Katherine Mangu-Ward.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q111575379|Katherine Mangu-Ward]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_mangu_ward katherine_mangu_ward]
| [[:d:Q111575379|Q111575379]]
|-
| [[Attēls:Kathleen McGinty (2015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6376840|Kathleen McGinty]]''
|
| [[politiķis]]
| 1963-05-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_mcginty katie_mcginty]
| [[:d:Q6376840|Q6376840]]
|-
|
| ''[[:d:Q61161958|Kathryn A Whitehead]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_a_whitehead kathryn_a_whitehead]
| [[:d:Q61161958|Q61161958]]
|-
|
| ''[[:d:Q90656504|Kathryn E Ackerman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508 kate_ackerman_TEDxBoston20220516-50508]
| [[:d:Q90656504|Q90656504]]
|-
|
| ''[[:d:Q6377078|Kathryn Kolbert]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_kolbert kathryn_kolbert]
| [[:d:Q6377078|Q6377078]]
|-
|
| ''[[:d:Q61590783|Kathryn Mannix]]''
|
| [[ārsts]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_mannix kathryn_mannix]
| [[:d:Q61590783|Q61590783]]
|-
| [[Attēls:Kathryn Schulz - official author photo (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3194102|Kathryn Schulz]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kathryn_schulz kathryn_schulz]
| [[:d:Q3194102|Q3194102]]
|-
| [[Attēls:Katie Bouman answers questions about the Event Horizon Telescope project.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63080922|Katie Bouman]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''
| 1989-05-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_bouman katie_bouman]
| [[:d:Q63080922|Q63080922]]
|-
|
| ''[[:d:Q63147154|Katie Fahey]]''
|
|
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katie_fahey katie_fahey]
| [[:d:Q63147154|Q63147154]]
|-
| [[Attēls:Katie Hinde speaks at NIH in 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41201157|Katie Hinde]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 2000
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_hinde katie_hinde]
| [[:d:Q41201157|Q41201157]]
|-
|
| ''[[:d:Q117221963|Katie Hood]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/katie_hood katie_hood]
| [[:d:Q117221963|Q117221963]]
|-
| [[Attēls:Oliver Mark - Katie Paterson, Berlin 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16734263|Katie Paterson]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/katie_paterson katie_paterson]
| [[:d:Q16734263|Q16734263]]
|-
| [[Attēls:Performance artist Kat Kai Koi-Kes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54921856|Katlego Kai Kolanyane-Kesupile]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1988-01
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/katlego_kolanyane_kesupile katlego_kolanyane_kesupile]
| [[:d:Q54921856|Q54921856]]
|-
| [[Attēls:Katrina Spade Headshot 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55081332|Katrina Spade]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1977-09-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/katrina_spade katrina_spade]
| [[:d:Q55081332|Q55081332]]
|-
| [[Attēls:Megan McArthur, official portrait (2020) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ketrina Megana Makartūra|Katrīna Megana Makartūra]]
|
| [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
| 1971-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_mcarthur megan_mcarthur]
| [[:d:Q240701|Q240701]]
|-
| [[Attēls:Kavita N. Ramdas World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6379296|Kavita Ramdas]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1963<br/>1962-09-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kavita_ramdas kavita_ramdas]
| [[:d:Q6379296|Q6379296]]
|-
| [[Attēls:Kay tye.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21526064|Kay Tye]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kay_tye kay_tye]
| [[:d:Q21526064|Q21526064]]
|-
|
| ''[[:d:Q90813027|Keely A. Muscatell]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keely_muscatell keely_muscatell]
| [[:d:Q90813027|Q90813027]]
|-
|
| ''[[:d:Q112713989|Keenan Scott II]]''
|
| [[dramaturgs]]<br/>[[aktieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keenan_scott_ii keenan_scott_ii]
| [[:d:Q112713989|Q112713989]]
|-
| [[Attēls:KeesMoeliker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4493781|Kees Moeliker]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1960-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kees_moeliker kees_moeliker]
| [[:d:Q4493781|Q4493781]]
|-
| [[Attēls:TED Magic Show.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5566371|Keith Barry]]''
|
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1976-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_barry keith_barry]
| [[:d:Q5566371|Q5566371]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782683|Keith Bellows]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keith_bellows keith_bellows]
| [[:d:Q23782683|Q23782683]]
|-
|
| ''[[:d:Q63036933|Keith Kirkland]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keith_kirkland keith_kirkland]
| [[:d:Q63036933|Q63036933]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661670|Keith Nolan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keith_nolan keith_nolan]
| [[:d:Q23661670|Q23661670]]
|-
| [[Attēls:Keith Schacht.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6384989|Keith Schacht]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1979-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_schacht keith_schacht]
| [[:d:Q6384989|Q6384989]]
|-
| [[Attēls:Keller Rinaudo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713542|Keller Rinaudo Cliffton]]''
|
| ''[[:d:Q3951423|rock climber]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keller_rinaudo keller_rinaudo]
| [[:d:Q23713542|Q23713542]]
|-
| [[Attēls:Kelli Anderson 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662160|Kelli Anderson]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_anderson kelli_anderson]
| [[:d:Q23662160|Q23662160]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712681|Kelli Swazey]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kelli_swazey kelli_swazey]
| [[:d:Q23712681|Q23712681]]
|-
|
| ''[[:d:Q16216668|Kelly McGonigal]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1977-10-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_mcgonigal kelly_mcgonigal]
| [[:d:Q16216668|Q16216668]]
|-
|
| ''[[:d:Q59828743|Kelly Richmond Pope]]''
|
| ''[[:d:Q8142883|criminologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_richmond_pope kelly_richmond_pope]
| [[:d:Q59828743|Q59828743]]
|-
| [[Attēls:Kelly Wanser speaking.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q124304813|Kelly Wanser]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kelly_wanser kelly_wanser]
| [[:d:Q124304813|Q124304813]]
|-
|
| ''[[:d:Q59675801|Kelsey Johnson]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kelsey_johnson kelsey_johnson]
| [[:d:Q59675801|Q59675801]]
|-
| [[Attēls:K Leonard Oxford Grad-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6386502|Kelsey T. Leonard]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kelsey_leonard kelsey_leonard]
| [[:d:Q6386502|Q6386502]]
|-
| [[Attēls:Dr Kemi Dasilva Ibru.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123688006|Kemi DaSilva-Ibru]]''
|
| [[ārsts]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q2640827|ginekoloģe]]''<br/>''[[:d:Q13638192|obstetrician]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kemi_dasilva_ibru kemi_dasilva_ibru]
| [[:d:Q123688006|Q123688006]]
|-
| [[Attēls:KenJenningsByPhilKonstantin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q186|Ken Jennings]]''
|
| ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q47454185|game show contestant]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q61747890|prāta spēļu spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q22662561|game show host]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_jennings ken_jennings]
| [[:d:Q186|Q186]]
|-
| [[Attēls:Sir Ken Robinson (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q718012|Ken Robinson]]''
|
| ''[[:d:Q13423598|education expert]]''<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q736415|conferencier]]''<br/>''[[:d:Q106638245|documentary participant]]''
| 1950-03-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_ken_robinson sir_ken_robinson]
| [[:d:Q718012|Q718012]]
|-
| [[Attēls:Candace Parker (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Kendesa Pārkere]]
|
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''<br/>[[aktieris]]
| 1986-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/candace_parker candace_parker]
| [[:d:Q242278|Q242278]]
|-
|
| ''[[:d:Q6389224|Kenichi Ebina]]''
|
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1974-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenichi_ebina kenichi_ebina]
| [[:d:Q6389224|Q6389224]]
|-
| [[Attēls:Kenneth Chenault.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q516550|Kenneth Chenault]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1951-06-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_chenault ken_chenault]
| [[:d:Q516550|Q516550]]
|-
| [[Attēls:Kenneth Cukier.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23729173|Kenneth Cukier]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_cukier kenneth_cukier]
| [[:d:Q23729173|Q23729173]]
|-
|
| ''[[:d:Q6390295|Kenneth Kamler]]''
|
| ''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_kamler ken_kamler]
| [[:d:Q6390295|Q6390295]]
|-
| [[Attēls:Kenneth J. Lacovara with Dreadnoughtus femur.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17517145|Kenneth Lacovara]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1961-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_lacovara kenneth_lacovara]
| [[:d:Q17517145|Q17517145]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769238|Kenneth Shinozuka]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kenneth_shinozuka kenneth_shinozuka]
| [[:d:Q23769238|Q23769238]]
|-
| [[Attēls:Ken-Goldberg-Apr-2019-med-res.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6387683|Ken Goldberg]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q6934789|multimēdiju mākslinieks]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1961-10-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ken_goldberg ken_goldberg]
| [[:d:Q6387683|Q6387683]]
|-
|
| ''[[:d:Q6391818|Kent Larson]]''
|
| [[arhitekts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kent_larson kent_larson]
| [[:d:Q6391818|Q6391818]]
|-
| [[Attēls:Dr. Keolu Fox.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q92662381|Keolu Fox]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/keolu_fox keolu_fox]
| [[:d:Q92662381|Q92662381]]
|-
| [[Attēls:Keren Elazari at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29027689414) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728252|Keren Elazari]]''
|
| ''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18922761|white hat]]''<br/>[[orators]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/keren_elezari keren_elezari]
| [[:d:Q23728252|Q23728252]]
|-
| [[Attēls:Catherine Coleman.jpg|center|128px]]
| [[Ketrina Kolmena]]
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19934710|air force officer]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]]
| 1960-12-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/cady_coleman cady_coleman]
| [[:d:Q7468|Q7468]]
|-
| [[Attēls:2023 - Opening night POM 8999 (53329983016) (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Ketrīna Māra]]
| Wikimedia Foundation izpilddirektore
| ''[[:d:Q267936|executive director]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1983-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/katherine_maher katherine_maher]
| [[:d:Q23034479|Q23034479]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662144|Kevin Allocca]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_allocca kevin_allocca]
| [[:d:Q23662144|Q23662144]]
|-
| [[Attēls:Kevin Bales at Chatham House 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1740079|Kevin Bales]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_bales kevin_bales]
| [[:d:Q1740079|Q1740079]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712692|Kevin Breel]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_breel kevin_breel]
| [[:d:Q23712692|Q23712692]]
|-
|
| ''[[:d:Q16159323|Kevin Briggs]]''
|
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_briggs kevin_briggs]
| [[:d:Q16159323|Q16159323]]
|-
|
| ''[[:d:Q117863301|Kevin J. Krizek]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_j_krizek kevin_j_krizek]
| [[:d:Q117863301|Q117863301]]
|-
|
| ''[[:d:Q88134979|Kevin Jones]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_jones kevin_jones]
| [[:d:Q88134979|Q88134979]]
|-
| [[Attēls:Kevin Kelly, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2707355|Kevin Kelly]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q45916492|co-founder]]''
| 1952-04-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_kelly kevin_kelly]
| [[:d:Q2707355|Q2707355]]
|-
|
| ''[[:d:Q6397296|Kevin R. Stone]]''
|
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
| 1955-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_stone kevin_stone]
| [[:d:Q6397296|Q6397296]]
|-
| [[Attēls:Kevin Roose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24248260|Kevin Roose]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1987
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_roose kevin_roose]
| [[:d:Q24248260|Q24248260]]
|-
| [[Attēls:Kevin Slavin (5417557447).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656201|Kevin Slavin]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_slavin kevin_slavin]
| [[:d:Q23656201|Q23656201]]
|-
| [[Attēls:At the WEF in Davos- Kevin Surace (5851680253).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6397572|Kevin Surace]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1962-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_surace kevin_surace]
| [[:d:Q6397572|Q6397572]]
|-
|
| ''[[:d:Q101443338|Kevin Toolis]]''
|
| ''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_toolis kevin_toolis]
| [[:d:Q101443338|Q101443338]]
|-
|
| ''[[:d:Q90746452|Kevin Y Njabo]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_njabo kevin_njabo]
| [[:d:Q90746452|Q90746452]]
|-
| [[Attēls:Kevin Rudd DFAT (smile).jpg|center|128px]]
| [[Kevins Rads]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1957-09-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kevin_rudd kevin_rudd]
| [[:d:Q43135|Q43135]]
|-
| [[Attēls:Keyu Jin, 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76713918|Keyu Jin]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/keyu_jin keyu_jin]
| [[:d:Q76713918|Q76713918]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769225|Khadija Gbla]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/khadija_gbla khadija_gbla]
| [[:d:Q23769225|Q23769225]]
|-
| [[Attēls:Khalida Brohi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20987867|Khalida Brohi]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/khalida_brohi khalida_brohi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2043 2043]
| [[:d:Q20987867|Q20987867]]
|-
|
| ''[[:d:Q87609577|Khalil B Ramadi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/khalil_ramadi khalil_ramadi]
| [[:d:Q87609577|Q87609577]]
|-
|
| ''[[:d:Q122841509|Kiana Hayeri]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiana_hayeri kiana_hayeri]
| [[:d:Q122841509|Q122841509]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795688|Kim Gorgens]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kim_gorgens kim_gorgens]
| [[:d:Q23795688|Q23795688]]
|-
|
| ''[[:d:Q19893432|Kim Katrin Milan]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''
| 1984-03-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kim_katrin_milan kim_katrin_milan]
| [[:d:Q19893432|Q19893432]]
|-
| [[Attēls:Kim Scott WikiPortrait at SXSW 2024 taken March 9, 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58326777|Kim Scott]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kim_scott kim_scott]
| [[:d:Q58326777|Q58326777]]
|-
| [[Attēls:Kimyoungha.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q140135|Kim Young-ha]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1968-11-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/young_ha_kim young_ha_kim]
| [[:d:Q140135|Q140135]]
|-
|
| ''[[:d:Q20684882|Kimberley Motley]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberley_motley kimberley_motley]
| [[:d:Q20684882|Q20684882]]
|-
|
| ''[[:d:Q113109762|Kimberly G. Noble]]''
|
| [[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberly_noble kimberly_noble]
| [[:d:Q113109762|Q113109762]]
|-
| [[Attēls:Kimberlé Crenshaw (40901215153).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6409990|Kimberlé Crenshaw]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kimberle_crenshaw kimberle_crenshaw]
| [[:d:Q6409990|Q6409990]]
|-
| [[Attēls:Kim Stanley Robinson by Gage Skidmore 2.jpg|center|128px]]
| [[Kims Stenlijs Robinsons]]
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1952-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kim_stanley_robinson kim_stanley_robinson]
| [[:d:Q130779|Q130779]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bedi at the SWIM Conference.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722085|Kiran Bedi]]''
|
| ''[[:d:Q384593|policists]]''<br/>''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1949-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_bedhi kiran_bedhi]<br/>[https://www.ted.com/speakers/816 816]
| [[:d:Q2722085|Q2722085]]
|-
| [[Attēls:Kiran Bir Sethi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17089348|Kiran Bir Sethi]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1966-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_sethi kiran_sethi]
| [[:d:Q17089348|Q17089348]]
|-
| [[Attēls:Kiran Ghandi, 'Madame Ghandi' at 2025 SXSW London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28545688|Kiran Gandhi]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/madame_gandhi madame_gandhi]
| [[:d:Q28545688|Q28545688]]
|-
| [[Attēls:Kiran Mazumdar-Shaw HD2014 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q467215|Kiran Mazumdar-Shaw]]''
|
| ''[[:d:Q764811|brewmaster]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]]
| 1953-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kiran_mazumdar_shaw kiran_mazumdar_shaw]
| [[:d:Q467215|Q467215]]
|-
| [[Attēls:Kirby Ferguson by Rachel Lovinger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662751|Kirby Ferguson]]''
|
| [[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kirby_ferguson kirby_ferguson]
| [[:d:Q23662751|Q23662751]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785264|Kirk Citron]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_citron kirk_citron]
| [[:d:Q23785264|Q23785264]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661631|Kirk Sorensen]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kirk_sorensen kirk_sorensen]
| [[:d:Q23661631|Q23661631]]
|-
| [[Attēls:Kirsty Duncan2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3197422|Kirsty Duncan]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1966-10-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kirsty_duncan kirsty_duncan]
| [[:d:Q3197422|Q3197422]]
|-
| [[Attēls:Kishore Mahbubani - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q933957|Kishore Mahbubani]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1948-10-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/kishore_mahbubani kishore_mahbubani]
| [[:d:Q933957|Q933957]]
|-
|
| ''[[:d:Q23748704|Kitra Cahana]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/kitra_cahana kitra_cahana]
| [[:d:Q23748704|Q23748704]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657081|Klaus Stadlmann]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/klaus_stadlmann klaus_stadlmann]
| [[:d:Q23657081|Q23657081]]
|-
|
| ''[[:d:Q115671327|Knut Haanaes]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/knut_haanaes knut_haanaes]
| [[:d:Q115671327|Q115671327]]
|-
| [[Attēls:Colin Powell official Secretary of State photo.jpg|center|128px]]
| [[Kolins Pauels]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q38239859|army officer]]''
| 1937-04-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/colin_powell colin_powell]
| [[:d:Q150851|Q150851]]
|-
| [[Attēls:Kotchakorn Voraakhom (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59160125|Kotchakorn Voraakhom]]''
|
| [[ainavu arhitekts]]<br/>[[arhitekts]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Taizeme]]
| [https://www.ted.com/speakers/kotchakorn_voraakhom kotchakorn_voraakhom]
| [[:d:Q59160125|Q59160125]]
|-
| [[Attēls:Kris Tompkins11.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6437293|Kris Tompkins]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1950-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristine_tompkins kristine_tompkins]
| [[:d:Q6437293|Q6437293]]
|-
| [[Attēls:TED Curator Chris Anderson.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Andersons (uzņēmējs)|Kriss Andersons]]
|
| [[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_anderson_ted chris_anderson_ted]
| [[:d:Q2536856|Q2536856]]
|-
| [[Attēls:Chris Hadfield 2011.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Hedfīlds]]
|
| [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_hadfield chris_hadfield]
| [[:d:Q1076962|Q1076962]]
|-
| [[Attēls:Chris Hemsworth - Crime 101.jpg|center|128px]]
| [[Kriss Hemsvorts]]
| austrāliešu aktieris
| [[modele]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]
| 1983-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chris_hemsworth chris_hemsworth]
| [[:d:Q54314|Q54314]]
|-
| [[Attēls:Krista Donaldson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23713567|Krista Donaldson]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/krista_donaldson krista_donaldson]
| [[:d:Q23713567|Q23713567]]
|-
| [[Attēls:Krista tippett 1050.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6437693|Krista Tippett]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1960-11-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/krista_tippett krista_tippett]
| [[:d:Q6437693|Q6437693]]
|-
| [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|center|128px]]
| [[Kristalina Georgijeva]]
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[iestādes vadītājs]]
| 1953-08-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristalina_georgieva kristalina_georgieva]
| [[:d:Q265277|Q265277]]
|-
|
| ''[[:d:Q6437748|Kristen Ashburn]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_ashburn kristen_ashburn]
| [[:d:Q6437748|Q6437748]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760564|Kristen Marhaver]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_marhaver kristen_marhaver]
| [[:d:Q23760564|Q23760564]]
|-
|
| ''[[:d:Q90329415|Kristen Wenz]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/kristen_wenz kristen_wenz]
| [[:d:Q90329415|Q90329415]]
|-
| [[Attēls:Kristie L. Ebi, Professor, Center for Health and the Global Environment, University of Washington 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58039850|Kristie L. Ebi]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kristie_ebi kristie_ebi]
| [[:d:Q58039850|Q58039850]]
|-
|
| ''[[:d:Q57891612|Kristin Poinar]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/kristin_poinar kristin_poinar]
| [[:d:Q57891612|Q57891612]]
|-
| [[Attēls:Kristina Gjerde.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795680|Kristina Gjerde]]''
|
| [[advokāts]]
| 1956<br/>1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kristina_gjerde kristina_gjerde]
| [[:d:Q23795680|Q23795680]]
|-
|
| ''[[:d:Q110816239|Kristopher Alexander]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kris_alexander kris_alexander]
| [[:d:Q110816239|Q110816239]]
|-
| [[Attēls:AI for Good Global Summit 2018 (42155745511).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27576279|Kriti Sharma]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kriti_sharma kriti_sharma]
| [[:d:Q27576279|Q27576279]]
|-
|
| ''[[:d:Q6449926|Kwabena Boahen]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1964-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/kwabena_boahen kwabena_boahen]
| [[:d:Q6449926|Q6449926]]
|-
| [[Attēls:Kwame Anthony Appiah in 2024 at the Library of Congress Great Hall (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q572741|Kwame Anthony Appiah]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1954-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/anthony_appiah anthony_appiah]
| [[:d:Q572741|Q572741]]
|-
|
| ''[[:d:Q6451751|Kym Worthy]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kym_worthy kym_worthy]
| [[:d:Q6451751|Q6451751]]
|-
| [[Attēls:Kyra D. Gaunt 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63699019|Kyra Gaunt]]''
|
| ''[[:d:Q17484288|etnomuzikologi]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kyra_gaunt kyra_gaunt]
| [[:d:Q63699019|Q63699019]]
|-
| [[Attēls:LZ Granderson on New America.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6460513|LZ Granderson]]''
|
| ''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1972-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lz_granderson lz_granderson]
| [[:d:Q6460513|Q6460513]]
|-
| [[Attēls:LaToya Ruby Frazier (54162833127).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667999|LaToya Ruby Frazier]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>''[[:d:Q56884373|book artist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/latoya_ruby_frazier latoya_ruby_frazier]
| [[:d:Q19667999|Q19667999]]
|-
| [[Attēls:Lightbulb-braids.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64627129|Laetitia Ky]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3610436|personal stylist]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[aktieris]]
| 1996-06-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kotdivuāra]]
| [https://www.ted.com/speakers/laetitia_ky laetitia_ky]
| [[:d:Q64627129|Q64627129]]
|-
| [[Attēls:Lakshmi Pratury.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6479908|Lakshmi Pratury]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lakshmi_pratury lakshmi_pratury]
| [[:d:Q6479908|Q6479908]]
|-
|
| ''[[:d:Q23301825|Lalitesh Katragadda]]''
|
| [[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lalitesh_katragadda lalitesh_katragadda]
| [[:d:Q23301825|Q23301825]]
|-
| [[Attēls:Laolu Senbanjo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30323325|Laolu Senbanjo]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/laolu_senbanjo laolu_senbanjo]
| [[:d:Q30323325|Q30323325]]
|-
| [[Attēls:Lara Setrakian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6488591|Lara Setrakian]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1982-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lara_setrakian lara_setrakian]
| [[:d:Q6488591|Q6488591]]
|-
| [[Attēls:Larry Brilliant in 2023 04.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2301314|Larry Brilliant]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1944-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_brilliant larry_brilliant]
| [[:d:Q2301314|Q2301314]]
|-
|
| ''[[:d:Q6490024|Larry Burns]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_burns larry_burns]
| [[:d:Q6490024|Q6490024]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662777|Larry Smith]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_smith larry_smith]
| [[:d:Q23662777|Q23662777]]
|-
| [[Attēls:Latif Nasser at TED 2025 by Kaila Colbin-3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760296|Latif Nasser]]''
|
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1986-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/latif_nasser latif_nasser]
| [[:d:Q23760296|Q23760296]]
|-
| [[Attēls:Laura Boushnak.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23767452|Laura Boushnak]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kuveita]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_boushnak laura_boushnak]
| [[:d:Q23767452|Q23767452]]
|-
|
| ''[[:d:Q90497004|Laura Galante]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/laura_galante laura_galante]
| [[:d:Q90497004|Q90497004]]
|-
| [[Attēls:LauraJSnyder.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18207085|Laura J. Snyder]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_snyder laura_snyder]
| [[:d:Q18207085|Q18207085]]
|-
|
| ''[[:d:Q23498217|Laura L. Carstensen]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_carstensen laura_carstensen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1277 1277]
| [[:d:Q23498217|Q23498217]]
|-
| [[Attēls:Dr. Laura M. Boykin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21506394|Laura Marie Boykin]]''
|
| ''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_boykin laura_boykin]
| [[:d:Q21506394|Q21506394]]
|-
|
| ''[[:d:Q21264244|Laura Robinson]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/laura_robinson laura_robinson]
| [[:d:Q21264244|Q21264244]]
|-
|
| ''[[:d:Q20675690|Laura Schulz]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laura_schulz laura_schulz]
| [[:d:Q20675690|Q20675690]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769557|Laura Trice]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/laura_trice laura_trice]
| [[:d:Q23769557|Q23769557]]
|-
| [[Attēls:Laura Vanderkam at Bullish Conference 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112537324|Laura Vanderkam]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/laura_vanderkam laura_vanderkam]
| [[:d:Q112537324|Q112537324]]
|-
| [[Attēls:Laurel Braitman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738992|Laurel Braitman]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1978-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurel_braitman laurel_braitman]
| [[:d:Q16738992|Q16738992]]
|-
| [[Attēls:Lauren Sallan in 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54704043|Lauren Cole Sallan]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16037036|paleobiologist]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_sallan lauren_sallan]
| [[:d:Q54704043|Q54704043]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798375|Lauren Hodge]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_hodge lauren_hodge]
| [[:d:Q23798375|Q23798375]]
|-
| [[Attēls:Lauren Zalaznick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797175|Lauren Zalaznick]]''
|
| ''[[:d:Q47541952|producer]]''<br/>[[kinoproducents]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lauren_zalaznick lauren_zalaznick]
| [[:d:Q23797175|Q23797175]]
|-
| [[Attēls:Laurie Garrett at Poptech shot by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11351111|Laurie Garrett]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_garrett laurie_garrett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/302 302]
| [[:d:Q11351111|Q11351111]]
|-
| [[Attēls:Laurie Santos (52733234543).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16215537|Laurie R. Santos]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[direktors]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/laurie_santos laurie_santos]
| [[:d:Q16215537|Q16215537]]
|-
| [[Attēls:Lawrence Lessig May 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q217790|Lawrence Lessig]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[profesors]]<br/>[[skolotājs]]
| 1961-06-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/larry_lessig larry_lessig]
| [[:d:Q217790|Q217790]]
|-
|
| ''[[:d:Q6509162|Leah Buechley]]''
|
| [[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_buechley leah_buechley]
| [[:d:Q6509162|Q6509162]]
|-
| [[Attēls:LeahChaseAp08Crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509170|Leah Chase]]''
|
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1923-01-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leah_chase leah_chase]
| [[:d:Q6509170|Q6509170]]
|-
|
| ''[[:d:Q81540695|Leah Garcés]]''
|
| ''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''
| 1978-02-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leah_garces leah_garces]
| [[:d:Q81540695|Q81540695]]
|-
| [[Attēls:Leana Wen 2017 04 14.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6509479|Leana Wen]]''
|
| [[ārsts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1983-01-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leana_wen leana_wen]
| [[:d:Q6509479|Q6509479]]
|-
| [[Attēls:Lee Hyeon-seo (2013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17306046|Lee Hyeon-seo]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ziemeļkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/hyeonseo_lee hyeonseo_lee]
| [[:d:Q17306046|Q17306046]]
|-
| [[Attēls:삼성전자 연구원 이진하 트위터 프로필 사진.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21059962|Lee Jin-ha]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/jinha_lee jinha_lee]
| [[:d:Q21059962|Q21059962]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760283|Lee Mokobe]]''
|
| [[dzejnieks]]
|
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lerato_mokobe lerato_mokobe]
| [[:d:Q23760283|Q23760283]]
|-
| [[Attēls:LeeSmolinAtHarvard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q437263|Lee Smolin]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1955-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_smolin lee_smolin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/310 310]
| [[:d:Q437263|Q437263]]
|-
| [[Attēls:Picture of Leila Hoteit.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q111658783|Leila Hoteit]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1974-05-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leila_hoteit leila_hoteit]
| [[:d:Q111658783|Q111658783]]
|-
|
| ''[[:d:Q55854926|Leila Pirhaji]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leila_pirhaji leila_pirhaji]
| [[:d:Q55854926|Q55854926]]
|-
| [[Attēls:Leila Takayama - PopTech 2012 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65733114|Leila Takayama]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leila_takayama leila_takayama]
| [[:d:Q65733114|Q65733114]]
|-
| [[Attēls:LEILI ANVAR.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3229191|Leili Anvar]]''
|
| ''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q16832248|iranologist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-05-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]<br/>[[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/leili_anvar leili_anvar]
| [[:d:Q3229191|Q3229191]]
|-
| [[Attēls:Leymah Gbowee (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Leimaha Gbovī]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-02-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leymah_gbowee leymah_gbowee]
| [[:d:Q107037|Q107037]]
|-
| [[Attēls:Lemn Sissay hopemas xmas partyeventful-org-uk low 18 (5273390039).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521230|Lemn Sissay]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''<br/>[[dzejnieks]]
| 1967-05-21<br/>1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemn_sissay lemn_sissay]
| [[:d:Q6521230|Q6521230]]
|-
| [[Attēls:Lemon Andersen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6521290|Lemon Andersen]]''
|
| [[aktieris]]
| 1975-04-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lemon_andersen lemon_andersen]
| [[:d:Q6521290|Q6521290]]
|-
| [[Attēls:Lennart Green 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5769932|Lennart Green]]''
|
| ''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1941-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lennart_green lennart_green]
| [[:d:Q5769932|Q5769932]]
|-
| [[Attēls:Leo Igwe at TAM 7-12-2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q6523857|Leo Igwe]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q10527030|humanist]]''
| 1970-07-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leo_igwe leo_igwe]
| [[:d:Q6523857|Q6523857]]
|-
| [[Attēls:LeonardSusskindStanfordNov2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q203243|Leonard Susskind]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q118313857|string theorist]]''
| 1940-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leonard_susskind leonard_susskind]<br/>[https://www.ted.com/speakers/992 992]
| [[:d:Q203243|Q203243]]
|-
|
| ''[[:d:Q19664256|Leor Weinberger]]''
|
| ''[[:d:Q15634281|virusologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leor_weinberger leor_weinberger]
| [[:d:Q19664256|Q19664256]]
|-
| [[Attēls:Lera Boroditsky.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528728|Lera Boroditsky]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>[[profesors]]
| 1976-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lera_boroditsky lera_boroditsky]
| [[:d:Q6528728|Q6528728]]
|-
| [[Attēls:Larry Page in the European Parliament, 17.06.2009.jpg|center|128px]]
| [[Lerijs Peidžs]]
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]
| 1973-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin_and_larry_page sergey_brin_and_larry_page]
| [[:d:Q4934|Q4934]]
|-
| [[Attēls:Dr. Leroy Cronin portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6528921|Leroy Cronin]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1973-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lee_cronin lee_cronin]
| [[:d:Q6528921|Q6528921]]
|-
|
| ''[[:d:Q4116838|Lesley Hazleton]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q24262594|religious writer]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[orators]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1945-09-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lesley_hazleton lesley_hazleton]
| [[:d:Q4116838|Q4116838]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656887|Leslie Dodson]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_dodson leslie_dodson]
| [[:d:Q23656887|Q23656887]]
|-
| [[Attēls:Leslie Herod.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q28480953|Leslie Herod]]''
|
| [[politiķis]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_herod leslie_herod]
| [[:d:Q28480953|Q28480953]]
|-
|
| ''[[:d:Q6531033|Leslie Morgan Steiner]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1965-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_morgan_steiner leslie_morgan_steiner]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1527 1527]
| [[:d:Q6531033|Q6531033]]
|-
|
| ''[[:d:Q6531172|Leslie T. Chang]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leslie_chang leslie_chang]
| [[:d:Q6531172|Q6531172]]
|-
|
| ''[[:d:Q115671096|Leticia Gasca]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/leticia_gasca leticia_gasca]
| [[:d:Q115671096|Q115671096]]
|-
|
| ''[[:d:Q124728014|Levon Biss]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/levon_biss levon_biss]
| [[:d:Q124728014|Q124728014]]
|-
| [[Attēls:Headshot Lewis Pugh.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q715979|Lewis Pugh]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1969-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lewis_pugh lewis_pugh]
| [[:d:Q715979|Q715979]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670651|Leyla Acaroglu]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/leyla_acaroglu leyla_acaroglu]
| [[:d:Q23670651|Q23670651]]
|-
|
| ''[[:d:Q9337816|Li-Huei Tsai]]''
|
| ''[[:d:Q3368718|pathologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960-03-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/li_huei_tsai li_huei_tsai]
| [[:d:Q9337816|Q9337816]]
|-
| [[Attēls:POPULATED BY ROBOTS HOW CRYPTOCURRENCY WILL RE-OPEN THE ARCTIC (36920210013).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18342403|Liam Young]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1979-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/liam_young liam_young]
| [[:d:Q18342403|Q18342403]]
|-
| [[Attēls:Lian Pin Koh, Founding Director, ConservationDrones.org; and Professor of Applied Ecology and Conservation, University of Adelaide (34299001125) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670480|Lian Pin Koh]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1976-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lian_pin_koh lian_pin_koh]
| [[:d:Q23670480|Q23670480]]
|-
| [[Attēls:Liana Finck (30817591717) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62575529|Liana Finck]]''
|
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liana_finck liana_finck]
| [[:d:Q62575529|Q62575529]]
|-
| [[Attēls:Lidia Yuknavitch 2141146.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21067165|Lidia Yuknavitch]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q10843402|peldētājs]]''
| 1963-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lidia_yuknavitch lidia_yuknavitch]
| [[:d:Q21067165|Q21067165]]
|-
|
| ''[[:d:Q112958470|Liene Ozoliņa]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q12347522|etnogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/liene_ozoli_a liene_ozoli_a]
| [[:d:Q112958470|Q112958470]]
|-
|
| ''[[:d:Q6547401|Lil Buck]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''
| 1988-05-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lil_buck lil_buck]
| [[:d:Q6547401|Q6547401]]
|-
| [[Attēls:Lili Haydn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q51603|Lili Haydn]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[vijolnieks]]
| 1969-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lili_haydn lili_haydn]
| [[:d:Q51603|Q51603]]
|-
| [[Attēls:Lily Tomlin in 2014.jpg|center|128px]]
| [[Lilija Tomlina]]
| amerikāņu aktrise un komiķe
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]
| 1939-09-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lily_tomlin lily_tomlin]
| [[:d:Q229271|Q229271]]
|-
| [[Attēls:Lilly Singh SDG 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17403226|Lilly Singh]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1988-09-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lilly_singh lilly_singh]
| [[:d:Q17403226|Q17403226]]
|-
|
| ''[[:d:Q21552205|Linda A. Hill]]''
|
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1956-07-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/linda_hill linda_hill]
| [[:d:Q21552205|Q21552205]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760269|Linda Cliatt-Wayman]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/linda_cliatt_wayman linda_cliatt_wayman]
| [[:d:Q23760269|Q23760269]]
|-
| [[Attēls:Linda Liukas at the Data of Tomorrow Conference 2017 (23496747288) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20252140|Linda Liukas]]''
|
| [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linda_liukas linda_liukas]
| [[:d:Q20252140|Q20252140]]
|-
| [[Attēls:Lindiwe Masibuko DA MP.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q937119|Lindiwe Mazibuko]]''
|
| [[politiķis]]
| 1980-04-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/lindiwe_mazibuko lindiwe_mazibuko]
| [[:d:Q937119|Q937119]]
|-
|
| ''[[:d:Q89161733|Lindsay C Malloy]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lindsay_malloy lindsay_malloy]
| [[:d:Q89161733|Q89161733]]
|-
|
| ''[[:d:Q125649033|Lindsay Morcom]]''
|
| ''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lindsay_morcom lindsay_morcom]
| [[:d:Q125649033|Q125649033]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712829|Lisa Bu]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_bu lisa_bu]
| [[:d:Q23712829|Q23712829]]
|-
| [[Attēls:Lisa Damour 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q79446431|Lisa Damour]]''
|
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_damour lisa_damour]
| [[:d:Q79446431|Q79446431]]
|-
|
| ''[[:d:Q52394619|Lisa Dyson]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_dyson lisa_dyson]
| [[:d:Q52394619|Q52394619]]
|-
| [[Attēls:Lisa Feldman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6557970|Lisa Feldman Barrett]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_feldman_barrett lisa_feldman_barrett]
| [[:d:Q6557970|Q6557970]]
|-
| [[Attēls:Lisa Gansky, entrepreneur, investor and author of The Mesh (15851050897).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6558012|Lisa Gansky]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]
| 1958-05-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_gansky lisa_gansky]
| [[:d:Q6558012|Q6558012]]
|-
|
| ''[[:d:Q13563157|Lisa Genova]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1970-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_genova lisa_genova]
| [[:d:Q13563157|Q13563157]]
|-
| [[Attēls:Lisa Harouni (6783963974).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23661649|Lisa Harouni]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_harouni lisa_harouni]
| [[:d:Q23661649|Q23661649]]
|-
| [[Attēls:Kofi Portrait.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6558163|Lisa Kristine]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1965-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_kristine lisa_kristine]
| [[:d:Q6558163|Q6558163]]
|-
| [[Attēls:Lisa Margonelli 2011 (6263290261).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797751|Lisa Margonelli]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_margonelli lisa_margonelli]
| [[:d:Q23797751|Q23797751]]
|-
| [[Attēls:Lisa Mosconi (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65201723|Lisa Mosconi]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_mosconi lisa_mosconi]
| [[:d:Q65201723|Q65201723]]
|-
| [[Attēls:Lisa P. Jackson official portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445734|Lisa P. Jackson]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1962-02-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lisa_jackson lisa_jackson]
| [[:d:Q445734|Q445734]]
|-
| [[Attēls:Liu Bolin painted portrait from Laurent Baillet.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q710377|Liu Bolin]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q15095148|grafiti mākslinieks]]''
| 1973-01-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/liu_bolin liu_bolin]
| [[:d:Q710377|Q710377]]
|-
| [[Attēls:Liu Thai Ker, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19561233|Liu Thai Ker]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1938-02-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/liu_thai_ker liu_thai_ker]
| [[:d:Q19561233|Q19561233]]
|-
| [[Attēls:Liv Boeree 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272529|Liv Boeree]]''
|
| ''[[:d:Q15295720|poker player]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[modele]]
| 1984-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/liv_boeree liv_boeree]
| [[:d:Q272529|Q272529]]
|-
|
| ''[[:d:Q120610499|Liz Fosslien]]''
|
| ''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/liz_fosslien liz_fosslien]
| [[:d:Q120610499|Q120610499]]
|-
|
| ''[[:d:Q109566748|Liz Ogbu]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liz_ogbu liz_ogbu]
| [[:d:Q109566748|Q109566748]]
|-
| [[Attēls:Portrait-liza-donnelly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6660387|Liza Donnelly]]''
|
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''
| 1955-01-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/liza_donnelly liza_donnelly]
| [[:d:Q6660387|Q6660387]]
|-
|
| ''[[:d:Q51473738|Lonneke Gordijn]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1980-03-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lonneke_gordijn lonneke_gordijn]
| [[:d:Q51473738|Q51473738]]
|-
| [[Attēls:Napoleoni Loretta by Peter Hodsoll 380dpi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2617501|Loretta Napoleoni]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1155838|korespondents]]''
| 1955-07-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/loretta_napoleoni loretta_napoleoni]
| [[:d:Q2617501|Q2617501]]
|-
| [[Attēls:Loretta Ross The Laura Flanders Show 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50361895|Loretta Ross]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1953-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/loretta_j_ross loretta_j_ross]
| [[:d:Q50361895|Q50361895]]
|-
|
| ''[[:d:Q6681071|Lori Gottlieb]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>[[autors]]
| 1966-12-20<br/>1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lori_gottlieb lori_gottlieb]
| [[:d:Q6681071|Q6681071]]
|-
| [[Attēls:Privacy and security in a connected age.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6681722|Lorrie Cranor]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1971-02-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lorrie_faith_cranor lorrie_faith_cranor]
| [[:d:Q6681722|Q6681722]]
|-
| [[Attēls:Louie Schwartzberg (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3260256|Louis Schwartzberg]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinooperators]]
| 1950-02-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/louie_schwartzberg louie_schwartzberg]
| [[:d:Q3260256|Q3260256]]
|-
|
| ''[[:d:Q454074|Louise Leakey]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''
| 1972-03-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_leakey louise_leakey]
| [[:d:Q454074|Q454074]]
|-
| [[Attēls:Fresco Louise Foto Henk Thomas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3490296|Louise O. Fresco]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[inženieris]]
| 1952-02-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/louise_fresco louise_fresco]
| [[:d:Q3490296|Q3490296]]
|-
|
| ''[[:d:Q11763228|Luca Turin]]''
|
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1953-11-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/luca_turin luca_turin]
| [[:d:Q11763228|Q11763228]]
|-
|
| ''[[:d:Q90257762|Lucas N. Joppa]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lucas_joppa lucas_joppa]
| [[:d:Q90257762|Q90257762]]
|-
| [[Attēls:Lucianne Walkowicz (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656158|Lucianne M. Walkowicz]]''
|
| [[astronoms]]
| 1979
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucianne_walkowicz lucianne_walkowicz]
| [[:d:Q23656158|Q23656158]]
|-
| [[Attēls:LuciePinson2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q104081019|Lucie Pinson]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucie_pinson lucie_pinson]
| [[:d:Q104081019|Q104081019]]
|-
| [[Attēls:TEDxAmsterdam Live 0511 (5933038975).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16194527|Lucien Engelen]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1962-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lucien_engelen lucien_engelen]
| [[:d:Q16194527|Q16194527]]
|-
|
| ''[[:d:Q69619569|Lucy C. Hone]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_hone lucy_hone]
| [[:d:Q69619569|Q69619569]]
|-
|
| ''[[:d:Q33127640|Lucy Cooke]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1970-03-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_cooke lucy_cooke]
| [[:d:Q33127640|Q33127640]]
|-
| [[Attēls:Lucy McBath, official portrait, 116th Congress.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54358424|Lucy McBath]]''
|
| ''[[:d:Q101539|flight attendant]]''<br/>[[politiķis]]
| 1960-06-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcbath lucy_mcbath]
| [[:d:Q54358424|Q54358424]]
|-
| [[Attēls:LucyMcRae-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662194|Lucy McRae]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q3317836|modeler]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/lucy_mcrae lucy_mcrae]
| [[:d:Q23662194|Q23662194]]
|-
|
| ''[[:d:Q86901696|Ludmila Rattis]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ludmila_rattis ludmila_rattis]
| [[:d:Q86901696|Q86901696]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662726|Ludwick Marishane]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ludwick_marishane ludwick_marishane]
| [[:d:Q23662726|Q23662726]]
|-
|
| ''[[:d:Q68704888|Luhan Yang]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/luhan_yang luhan_yang]
| [[:d:Q68704888|Q68704888]]
|-
|
| ''[[:d:Q28086279|Luis Zayas]]''
|
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/luis_zayas luis_zayas]
| [[:d:Q28086279|Q28086279]]
|-
| [[Attēls:Wikimania 2015 - Day 2 (18) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92984|Luis von Ahn]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]
| [https://www.ted.com/speakers/luis_von_ahn luis_von_ahn]
| [[:d:Q92984|Q92984]]
|-
| [[Attēls:2025-04-29-Luisa Neubauer-Maischberger-2989.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61625543|Luisa Neubauer]]''
|
| ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q901402|ģeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/luisa_neubauer luisa_neubauer]
| [[:d:Q61625543|Q61625543]]
|-
| [[Attēls:Luke Sital-Singh (Haldern Pop Festival 2014) IMGP1705 smial wp.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16232430|Luke Sital-Singh]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1988-03-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_sital_singh luke_sital_singh]
| [[:d:Q16232430|Q16232430]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727939|Luke Syson]]''
|
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>[[direktors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/luke_syson luke_syson]
| [[:d:Q23727939|Q23727939]]
|-
|
| ''[[:d:Q6702999|Luma Mufleh]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[treneris]]<br/>[[autors]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''
| 1975-03-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/luma_mufleh luma_mufleh]
| [[:d:Q6702999|Q6702999]]
|-
|
| ''[[:d:Q27494203|Luvvie Ajayi]]''
|
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q70591255|digital strategist]]''
| 1985-01-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/luvvie_ajayi luvvie_ajayi]
| [[:d:Q27494203|Q27494203]]
|-
| [[Attēls:Lynn Rothschild 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4795205|Lynn J. Rothschild]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1957-05-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/lynn_rothschild lynn_rothschild]
| [[:d:Q4795205|Q4795205]]
|-
|
| ''[[:d:Q91830904|Lýdia Machová]]''
|
| [[poliglots]]
| 1989-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/lydia_machova lydia_machova]
| [[:d:Q91830904|Q91830904]]
|-
| [[Attēls:Leland Melvin.jpg|center|128px]]
| [[Līlends Melvins]]
|
| [[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>[[inženieris]]
| 1964-02-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/leland_melvin leland_melvin]
| [[:d:Q632907|Q632907]]
|-
| [[Attēls:Lc3 2018 (263682303) (cropped).jpeg|center|128px]]
| [[Līnuss Tūrvaldss]]
| Somijas zviedru-amerikāņu programmētājs
| [[programmētājs]]<br/>[[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1969-12-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/linus_torvalds linus_torvalds]
| [[:d:Q34253|Q34253]]
|-
|
| ''[[:d:Q60655946|M. Saad Bhamla]]''
|
| ''[[:d:Q108348508|biomechanic]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/saad_bhamla saad_bhamla]
| [[:d:Q60655946|Q60655946]]
|-
| [[Attēls:Ma Jun - Annual Meeting of the New Champions 2012 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q986613|Ma Jun]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1968-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/jun_ma jun_ma]
| [[:d:Q986613|Q986613]]
|-
| [[Attēls:Ma Yansong World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8048959|Ma Yansong]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ma_yansong ma_yansong]
| [[:d:Q8048959|Q8048959]]
|-
| [[Attēls:Maajid Nawaz speaking at LibDem campaign event.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6721039|Maajid Nawaz]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1977-11-02<br/>1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/maajid_nawaz maajid_nawaz]
| [[:d:Q6721039|Q6721039]]
|-
| [[Attēls:Mac Barnett at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6722199|Mac Barnett]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1982-08-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mac_barnett mac_barnett]
| [[:d:Q6722199|Q6722199]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782713|Mac Stone]]''
|
| [[fotogrāfs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mac_stone mac_stone]
| [[:d:Q23782713|Q23782713]]
|-
|
| ''[[:d:Q113976785|Machine Dazzle]]''
|
| [[gleznotājs]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/machine_dazzle machine_dazzle]
| [[:d:Q113976785|Q113976785]]
|-
| [[Attēls:Madison McFerrin - 51627141277.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58413987|Madison McFerrin]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1991-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/madison_mcferrin madison_mcferrin]
| [[:d:Q58413987|Q58413987]]
|-
| [[Attēls:Madeleine Albright 1997.jpg|center|128px]]
| [[Medlina Olbraita|Madlēna Olbraita]]
| amerikāņu politiķe
| [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[vēstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q7330070|ārlietu ministrs]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''
| 1937-05-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Čehoslovākija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/madeleine_albright madeleine_albright]<br/>[https://www.ted.com/speakers/814 814]
| [[:d:Q174438|Q174438]]
|-
|
| ''[[:d:Q125320068|Mads Tang-Christensen]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/mads_tang_christensen mads_tang_christensen]
| [[:d:Q125320068|Q125320068]]
|-
| [[Attēls:Mae Carol Jemison.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q34091|Mae Jemison]]''
|
| [[kosmonauts]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]]<br/>[[fiziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''
| 1956-10-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mae_jemison mae_jemison]<br/>[https://www.ted.com/speakers/444 444]
| [[:d:Q34091|Q34091]]
|-
| [[Attēls:Magatte Wade 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30547266|Magatte Wade]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Senegāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/magatte_wade magatte_wade]
| [[:d:Q30547266|Q30547266]]
|-
|
| ''[[:d:Q84076056|Magda Sayeg]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/magda_sayeg magda_sayeg]
| [[:d:Q84076056|Q84076056]]
|-
|
| ''[[:d:Q600738|Magnus Larsson]]''
|
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''
| 1970-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/magnus_larsson magnus_larsson]
| [[:d:Q600738|Q600738]]
|-
|
| ''[[:d:Q115735933|Mahendra Singhi]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/mahendra_singhi mahendra_singhi]
| [[:d:Q115735933|Q115735933]]
|-
| [[Attēls:Mai Lan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15211605|Mai Lan]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mai_lan mai_lan]
| [[:d:Q15211605|Q15211605]]
|-
| [[Attēls:Maira kalman 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6736888|Maira Kalman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maira_kalman maira_kalman]
| [[:d:Q6736888|Q6736888]]
|-
| [[Attēls:Majora-Carter-headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q6738379|Majora Carter]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q104541864|urban activist]]''
| 1966-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/majora_carter majora_carter]
| [[:d:Q6738379|Q6738379]]
|-
| [[Attēls:Malcolm Gladwell 2014 (cropped) -2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q318429|Malcolm Gladwell]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1963-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_gladwell malcolm_gladwell]
| [[:d:Q318429|Q318429]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713725|Malcolm London]]''
|
| [[dzejnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_london malcolm_london]
| [[:d:Q23713725|Q23713725]]
|-
| [[Attēls:MalcomMcLarenspeaking.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q325377|Malcolm McLaren]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[talantu aģentūra]]<br/>[[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q1320883|menedžeris]]''<br/>''[[:d:Q21550489|conceptual artist]]''
| 1946-01-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/malcolm_mclaren malcolm_mclaren]
| [[:d:Q325377|Q325377]]
|-
| [[Attēls:Mallika-sarabhai-before-performance-saarang-2011-iit-madras.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3518417|Mallika Sarabhai]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1954-05-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mallika_sarabhai mallika_sarabhai]
| [[:d:Q3518417|Q3518417]]
|-
| [[Attēls:Rp23wiki-67.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1525015|Malte Spitz]]''
|
| [[politiķis]]
| 1984-04-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/malte_spitz malte_spitz]
| [[:d:Q1525015|Q1525015]]
|-
| [[Attēls:Malala Yousafzai at the 2024 Toronto International Film Festival 5.jpg|center|128px]]
| [[Malāla Jūsafzaja]]
| pakistāniešu sieviešu tiesību aktīviste
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11774156|memoirist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1997-07-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/malala_yousafzai malala_yousafzai]
| [[:d:Q32732|Q32732]]
|-
| [[Attēls:Manal al-Shraif face (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q445754|Manal al-Sharif]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1979-04-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Saūda Arābija]]
| [https://www.ted.com/speakers/manal_al_sharif manal_al_sharif]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1587 1587]
| [[:d:Q445754|Q445754]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782698|Mandy Len Catron]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mandy_len_catron mandy_len_catron]
| [[:d:Q23782698|Q23782698]]
|-
| [[Attēls:Mandë Holford at World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55264577|Mandë Holford]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mande_holford mande_holford]
| [[:d:Q55264577|Q55264577]]
|-
|
| ''[[:d:Q41571330|Manoush Zomorodi]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1973-06-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manoush_zomorodi manoush_zomorodi]
| [[:d:Q41571330|Q41571330]]
|-
| [[Attēls:Manu Prakash at TED.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22063727|Manu Prakash]]''
|
| ''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/manu_prakash manu_prakash]
| [[:d:Q22063727|Q22063727]]
|-
| [[Attēls:Manuel Lima.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6752682|Manuel Lima]]''
|
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1978-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Portugāle]]
| [https://www.ted.com/speakers/manuel_lima manuel_lima]
| [[:d:Q6752682|Q6752682]]
|-
| [[Attēls:Mar Hershenson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q87147801|Mar Hershenson]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mar_hershenson mar_hershenson]
| [[:d:Q87147801|Q87147801]]
|-
|
| ''[[:d:Q91998245|Marah J. Hardt]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marah_j_hardt marah_j_hardt]
| [[:d:Q91998245|Q91998245]]
|-
| [[Attēls:Marc Abraham in Chile with AECH 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755336|Marc Abrahams]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q3579163|scientific editor]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_abrahams marc_abrahams]
| [[:d:Q6755336|Q6755336]]
|-
| [[Attēls:Marc Bamuthi Joseph, interview with YBCA (July 2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755368|Marc Bamuthi Joseph]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''<br/>[[dramaturgs]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_bamuthi_joseph marc_bamuthi_joseph]
| [[:d:Q6755368|Q6755368]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662529|Marc Goodman]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marc_goodman marc_goodman]
| [[:d:Q23662529|Q23662529]]
|-
| [[Attēls:Marc koska.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755670|Marc Koska]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1961-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_koska marc_koska]
| [[:d:Q6755670|Q6755670]]
|-
|
| ''[[:d:Q19881192|Marc Kushner]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1977-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_kushner marc_kushner]
| [[:d:Q19881192|Q19881192]]
|-
| [[Attēls:Acting Director of the National Museum of American History Marc Jay Pachter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15917299|Marc Pachter]]''
|
| ''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1943-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_pachter marc_pachter]
| [[:d:Q15917299|Q15917299]]
|-
| [[Attēls:Marc raibert cebit hannover 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6755817|Marc Raibert]]''
|
| [[inženieris]]
| 1949-10-22<br/>1949-12-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marc_raibert marc_raibert]
| [[:d:Q6755817|Q6755817]]
|-
|
| ''[[:d:Q92425263|Marc Z Miskin]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/marc_miskin marc_miskin]
| [[:d:Q92425263|Q92425263]]
|-
| [[Attēls:MarcelDicke2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18521479|Marcel Dicke]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 1957-11-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcel_dicke marcel_dicke]
| [[:d:Q18521479|Q18521479]]
|-
| [[Attēls:Marcelo Mena.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q44010940|Marcelo Mena]]''
|
| ''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''<br/>[[politiķis]]
| 1975-03-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcelo_mena_carrasco marcelo_mena_carrasco]
| [[:d:Q44010940|Q44010940]]
|-
|
| ''[[:d:Q23303134|Marcin Jakubowski]]''
|
|
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marcin_jakubowski marcin_jakubowski]
| [[:d:Q23303134|Q23303134]]
|-
| [[Attēls:MarcoAlverà.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43191861|Marco Alverà]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1975-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_alvera marco_alvera]
| [[:d:Q43191861|Q43191861]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728391|Marco Annunziata]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marco_annunziata marco_annunziata]
| [[:d:Q23728391|Q23728391]]
|-
| [[Attēls:Marco Tempest.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q124966|Marco Tempest]]''
|
| [[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''
| 1964-12-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/marco_tempest marco_tempest]
| [[:d:Q124966|Q124966]]
|-
|
| ''[[:d:Q18352586|Marcus Byrne]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_byrne marcus_byrne]
| [[:d:Q18352586|Q18352586]]
|-
| [[Attēls:Sautoy2 cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536457|Marcus du Sautoy]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1965-08-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marcus_du_sautoy marcus_du_sautoy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/420 420]
| [[:d:Q536457|Q536457]]
|-
|
| ''[[:d:Q101242984|Margaret Bourdeaux]]''
|
| ''[[:d:Q18121578|directeur de recherche]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_bourdeaux margaret_bourdeaux]
| [[:d:Q101242984|Q101242984]]
|-
|
| ''[[:d:Q23765418|Margaret Gould Stewart]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_stewart margaret_stewart]
| [[:d:Q23765418|Q23765418]]
|-
| [[Attēls:Margaret Heffernan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6759505|Margaret Heffernan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1955-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_heffernan margaret_heffernan]
| [[:d:Q6759505|Q6759505]]
|-
| [[Attēls:Margaret Levi (48747801107).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6759639|Margaret Levi]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-03-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_levi margaret_levi]
| [[:d:Q6759639|Q6759639]]
|-
| [[Attēls:MargaretMitchell2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50346871|Margaret Mitchell]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q123574267|AI ethicist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_mitchell margaret_mitchell]
| [[:d:Q50346871|Q50346871]]
|-
| [[Attēls:Margaret Wertheim speaking at TED in 2009 (cropped closer).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4990332|Margaret Wertheim]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]]
| 1958-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/margaret_wertheim margaret_wertheim]<br/>[https://www.ted.com/speakers/334 334]
| [[:d:Q4990332|Q4990332]]
|-
| [[Attēls:Margrethe Vestager by Christian Ursilva (2026).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q270820|Margrethe Vestager]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[dzejnieks]]
| 1968-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/margrethe_vestager margrethe_vestager]
| [[:d:Q270820|Q270820]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671015|Maria Bezaitis]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/maria_bezaitis maria_bezaitis]
| [[:d:Q23671015|Q23671015]]
|-
| [[Attēls:Maria DAMANAKI.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q261709|Maria Damanaki]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[inženieris]]
| 1952-05-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_damanaki maria_damanaki]
| [[:d:Q261709|Q261709]]
|-
| [[Attēls:Maria Popova.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6761505|Maria Popova]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1984-07-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Bulgārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_popova maria_popova]
| [[:d:Q6761505|Q6761505]]
|-
|
| ''[[:d:Q28025108|Maria Van Kerkhove]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1977-02-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_van_kerkhove maria_van_kerkhove]
| [[:d:Q28025108|Q28025108]]
|-
|
| ''[[:d:Q24083392|Mariam Veiszadeh]]''
|
| [[advokāts]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177 mariam_veiszadeh_TEDxSydney20170615-22177]
| [[:d:Q24083392|Q24083392]]
|-
| [[Attēls:Marian Bantjes Pop!Tech.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3847649|Marian Bantjes]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1963-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_bantjes marian_bantjes]
| [[:d:Q3847649|Q3847649]]
|-
| [[Attēls:Marian Wright Edelman, 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1896700|Marian Wright Edelman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q85305832|children's rights activist]]''
| 1939-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marian_wright_edelman marian_wright_edelman]
| [[:d:Q1896700|Q1896700]]
|-
| [[Attēls:Mariana Mazzucato.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15127513|Mariana Mazzucato]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]]
| 1968-06-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mariana_mazzucato mariana_mazzucato]
| [[:d:Q15127513|Q15127513]]
|-
|
| ''[[:d:Q55688837|Mariano Sigman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mariano_sigman mariano_sigman]
| [[:d:Q55688837|Q55688837]]
|-
| [[Attēls:Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|center|128px]]
| [[Marijs Gells-Manns]]
|
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[fiziķis]]
| 1929-09-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/murray_gell_mann murray_gell_mann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/173 173]
| [[:d:Q172840|Q172840]]
|-
|
| ''[[:d:Q88976878|Marily Oppezzo]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/marily_oppezzo marily_oppezzo]
| [[:d:Q88976878|Q88976878]]
|-
| [[Attēls:Marilyn Waring 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q268510|Marilyn Waring]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[zemnieks]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1952-10-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/marilyn_waring marilyn_waring]
| [[:d:Q268510|Q268510]]
|-
| [[Attēls:Marina Abramović. The Cleaner (45524492341).jpg|center|128px]]
| [[Marina Abramoviča]]
|
| ''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q19850998|skaņu mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q2707485|scenogrāfs]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1946-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q1290149|Federal People's Republic of Yugoslavia]]''<br/>[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]]<br/>''[[:d:Q838261|Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]''<br/>[[Serbija un Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Dienvidslāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marina_abramovic marina_abramovic]
| [[:d:Q47496|Q47496]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760166|Marisa Fick-Jordan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marisa_fick_jordan marisa_fick_jordan]
| [[:d:Q23760166|Q23760166]]
|-
|
| ''[[:d:Q113679918|Marisa Franco]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/marisa_franco marisa_franco]
| [[:d:Q113679918|Q113679918]]
|-
| [[Attēls:Nacht van de Radicale Vernieuwing (44737558181) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33044550|Marjan van Aubel]]''
|
| ''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marjan_van_aubel marjan_van_aubel]
| [[:d:Q33044550|Q33044550]]
|-
| [[Attēls:Mark Applebaum at TEDx Stanford (7231657568).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6766581|Mark Applebaum]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_applebaum mark_applebaum]
| [[:d:Q6766581|Q6766581]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784752|Mark Bezos]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q20623701|private astronaut]]''
| 1969-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bezos mark_bezos]
| [[:d:Q23784752|Q23784752]]
|-
| [[Attēls:Mark Bittman 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3294002|Mark Bittman]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1950-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_bittman mark_bittman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/234 234]
| [[:d:Q3294002|Q3294002]]
|-
| [[Attēls:Mark Forsyth portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16216552|Mark Forsyth]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16312408|etymologist]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1977-04-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_forsyth mark_forsyth]
| [[:d:Q16216552|Q16216552]]
|-
| [[Attēls:Mark Kendall (born 1972) in the video 'WearOptimo and ANU – towards a healthcare future within the fourth industrial revolution'.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670507|Mark Kendall]]''
|
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''
| 1972-04-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_kendall mark_kendall]
| [[:d:Q23670507|Q23670507]]
|-
|
| ''[[:d:Q15994669|Mark Pagel]]''
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1954-06-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pagel mark_pagel]
| [[:d:Q15994669|Q15994669]]
|-
| [[Attēls:D07cd11-Guarup-Xingu-2007-Sue photos (22).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769279|Mark Plotkin]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''
| 1955-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_plotkin mark_plotkin]
| [[:d:Q6769279|Q6769279]]
|-
| [[Attēls:Mark Pollock.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6769287|Mark Pollock]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q13382576|airētājs]]''
| 1976-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_pollock mark_pollock]
| [[:d:Q6769287|Q6769287]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662165|Mark Raymond]]''
|
| [[arhitekts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mark_raymond mark_raymond]
| [[:d:Q23662165|Q23662165]]
|-
| [[Attēls:Mark Ronson and Jennifer Su, 2011 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q425821|Mark Ronson]]''
|
| [[mūzikas producents]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]
| 1975-09-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_ronson mark_ronson]
| [[:d:Q425821|Q425821]]
|-
|
| ''[[:d:Q6769512|Mark Roth]]''
|
| ''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_roth mark_roth]
| [[:d:Q6769512|Q6769512]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713549|Mark Shaw]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mark_shaw mark_shaw]
| [[:d:Q23713549|Q23713549]]
|-
|
| ''[[:d:Q51002222|Mark W. Tyndall]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mark_tyndall mark_tyndall]
| [[:d:Q51002222|Q51002222]]
|-
| [[Attēls:Mark Z. Jacobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6770480|Mark Z. Jacobson]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q19377727|environmental engineer]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[zinātnieks]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mark_z_jacobson mark_z_jacobson]
| [[:d:Q6770480|Q6770480]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662733|Markham Nolan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/markham_nolan markham_nolan]
| [[:d:Q23662733|Q23662733]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656649|Markus Fischer]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/markus_fischer markus_fischer]
| [[:d:Q23656649|Q23656649]]
|-
| [[Attēls:Markus giesler.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1789020|Markus Giesler]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104629540|editor]]''
| 1976-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/markus_giesler markus_giesler]
| [[:d:Q1789020|Q1789020]]
|-
|
| ''[[:d:Q16751209|Marla Spivak]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marla_spivak marla_spivak]
| [[:d:Q16751209|Q16751209]]
|-
| [[Attēls:Marlene Zuk, Palmerston North City Library.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7472231|Marlene Zuk]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1956-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marlene_zuk marlene_zuk]
| [[:d:Q7472231|Q7472231]]
|-
| [[Attēls:1 martha minow commencement 2010 harvard.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q522066|Martha Minow]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1954-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martha_minow martha_minow]
| [[:d:Q522066|Q522066]]
|-
| [[Attēls:Martin Ford Speaking July 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19971558|Martin Ford]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_ford martin_ford]
| [[:d:Q19971558|Q19971558]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656755|Martin Hanczyc]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/martin_hanczyc martin_hanczyc]
| [[:d:Q23656755|Q23656755]]
|-
| [[Attēls:Martin Jacques (2012).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6775790|Martin Jacques]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q135301631|broadcaster]]''
| 1945-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_jacques martin_jacques]
| [[:d:Q6775790|Q6775790]]
|-
| [[Attēls:Martin Lockley - Dinosaur Age Meets the Space Age at NASA Goddard (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6776022|Martin Lockley]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1950-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475 martin_lockley_TEDxMileHigh20220806-51475]
| [[:d:Q6776022|Q6776022]]
|-
|
| ''[[:d:Q20011313|Martin Pistorius]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q6859454|web developer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1975-12-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_pistorius martin_pistorius]
| [[:d:Q20011313|Q20011313]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Rees of Ludlow crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335213|Martin Rees]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''
| 1942-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sir_martin_rees sir_martin_rees]
| [[:d:Q335213|Q335213]]
|-
| [[Attēls:Martin Seligman Philadelphia 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320927|Martin Seligman]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q18437198|bridža spēlētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1942-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_seligman martin_seligman]
| [[:d:Q320927|Q320927]]
|-
| [[Attēls:Photo of filmmaker Martin Villeneuve, April 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3295670|Martin Villeneuve]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1978-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/martin_villeneuve martin_villeneuve]
| [[:d:Q3295670|Q3295670]]
|-
|
| ''[[:d:Q30754553|Martina Flor]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/martina_flor martina_flor]
| [[:d:Q30754553|Q30754553]]
|-
| [[Attēls:Martine-Rothblatt2-5773.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6777103|Martine Rothblatt]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1954-10-10
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/martine_rothblatt martine_rothblatt]
| [[:d:Q6777103|Q6777103]]
|-
| [[Attēls:Marvin Rees - 2023 (52717617130) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24039198|Marvin Rees]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q837703|non-executive director]]''
| 1972-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/marvin_rees marvin_rees]
| [[:d:Q24039198|Q24039198]]
|-
| [[Attēls:Marwa Al-Sabouni.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q71169687|Marwa Al-Sabouni]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1981-09-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/marwa_al_sabouni marwa_al_sabouni]
| [[:d:Q71169687|Q71169687]]
|-
| [[Attēls:Mary Ann Sieghart at Chiswick Book Festival (51456855512) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6778913|Mary Ann Sieghart]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1961-08-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ann_sieghart mary_ann_sieghart]
| [[:d:Q6778913|Q6778913]]
|-
|
| ''[[:d:Q114731911|Mary Ellen Hannibal]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ellen_hannibal mary_ellen_hannibal]
| [[:d:Q114731911|Q114731911]]
|-
| [[Attēls:Mary Gray, Microsoft Research, December 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59434193|Mary L. Gray]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6386271|media scholar]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_gray mary_gray]
| [[:d:Q59434193|Q59434193]]
|-
| [[Attēls:Mlj feb 25-hires.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41638|Mary Lou Jepsen]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1965-04-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_lou_jepsen mary_lou_jepsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1465 1465]
| [[:d:Q41638|Q41638]]
|-
|
| ''[[:d:Q123557701|Mary Maker]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidsudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_maker mary_maker]
| [[:d:Q123557701|Q123557701]]
|-
| [[Attēls:Mary Norris 2019 Texas Book Festival.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20979342|Mary Norris]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1952-02-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_norris mary_norris]
| [[:d:Q20979342|Q20979342]]
|-
| [[Attēls:2025 Mary Roach at the Library of Congress on 25 September (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q444136|Mary Roach]]''
|
| ''[[:d:Q18533509|medical writer]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''
| 1959-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_roach mary_roach]
| [[:d:Q444136|Q444136]]
|-
| [[Attēls:MARY T. BASSETT in 2023 06.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23767444|Mary Travis Bassett]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_bassett mary_bassett]
| [[:d:Q23767444|Q23767444]]
|-
|
| ''[[:d:Q108913675|Mary Ziegler]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1982-03-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mary_ziegler mary_ziegler]
| [[:d:Q108913675|Q108913675]]
|-
|
| ''[[:d:Q23498467|Maryn McKenna]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1959-01-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maryn_mckenna maryn_mckenna]
| [[:d:Q23498467|Q23498467]]
|-
|
| ''[[:d:Q6004352|María Neira]]''
|
| [[direktors]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_neira maria_neira]
| [[:d:Q6004352|Q6004352]]
|-
| [[Attēls:-VLPowerSummit 2017 - María Teresa Kumar (38165224031).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59110013|María Teresa Kumar]]''
|
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kolumbija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maria_teresa_kumar maria_teresa_kumar]
| [[:d:Q59110013|Q59110013]]
|-
| [[Attēls:Massimo banzi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16174456|Massimo Banzi]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1968-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/massimo_banzi massimo_banzi]
| [[:d:Q16174456|Q16174456]]
|-
|
| ''[[:d:Q91168750|Mathias Basner]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_basner mathias_basner]
| [[:d:Q91168750|Q91168750]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783045|Mathias Jud]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]<br/>[[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mathias_jud mathias_jud]
| [[:d:Q23783045|Q23783045]]
|-
|
| ''[[:d:Q3298792|Mathieu Lehanneur]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1974-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mathieu_lehanneur mathieu_lehanneur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/501 501]
| [[:d:Q3298792|Q3298792]]
|-
| [[Attēls:Matt Cutts Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q890702|Matt Cutts]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_cutts matt_cutts]
| [[:d:Q890702|Q890702]]
|-
|
| ''[[:d:Q16194081|Matt Goldman]]''
|
| [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''
| 1969-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_goldman matt_goldman]
| [[:d:Q16194081|Q16194081]]
|-
|
| ''[[:d:Q3299487|Matt Johnson]]''
|
| ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 1970-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_johnson matt_johnson]
| [[:d:Q3299487|Q3299487]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769530|Matt Kenyon]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_kenyon matt_kenyon]
| [[:d:Q23769530|Q23769530]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662668|Matt Killingsworth]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matt_killingsworth matt_killingsworth]
| [[:d:Q23662668|Q23662668]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662543|Matt Mills]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_mills_and_tamara_roukaerts matthew_mills_and_tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662543|Q23662543]]
|-
| [[Attēls:Matt Mullenweg (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92877|Matt Mullenweg]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1984-01-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_mullenweg matt_mullenweg]
| [[:d:Q92877|Q92877]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Viscount Ridley crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q961972|Matt Ridley]]''
|
| ''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1483709|zemes īpašnieks]]''
| 1958-02-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matt_ridley matt_ridley]
| [[:d:Q961972|Q961972]]
|-
|
| ''[[:d:Q23301826|Matt Weinstein]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matt_weinstein matt_weinstein]
| [[:d:Q23301826|Q23301826]]
|-
|
| ''[[:d:Q124606154|Matthew A. Wilson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matt_wilson matt_wilson]
| [[:d:Q124606154|Q124606154]]
|-
| [[Attēls:Matthew Carter, 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q383244|Matthew Carter]]''
|
| ''[[:d:Q354034|type designer]]''<br/>''[[:d:Q635734|arhivārs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1937-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_carter matthew_carter]
| [[:d:Q383244|Q383244]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783062|Matthew Childs]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_childs matthew_childs]
| [[:d:Q23783062|Q23783062]]
|-
| [[Attēls:Mathew Mazzotta head shot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q66685136|Matthew Mazzotta]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_mazzotta matthew_mazzotta]
| [[:d:Q66685136|Q66685136]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759559|Matthew O'Reilly]]''
|
| ''[[:d:Q1497094|emergency medical technician]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_o_reilly matthew_o_reilly]
| [[:d:Q23759559|Q23759559]]
|-
| [[Attēls:Matt Scientist Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52637795|Matthew P. Walker]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_walker matthew_walker]
| [[:d:Q52637795|Q52637795]]
|-
|
| ''[[:d:Q131552206|Matthew S. Broadhurst]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_broadhurst matthew_broadhurst]
| [[:d:Q131552206|Q131552206]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783080|Matthew White]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_white matthew_white]
| [[:d:Q23783080|Q23783080]]
|-
|
| ''[[:d:Q24041573|Matthew Williams]]''
|
| ''[[:d:Q2066131|sportists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthew_williams matthew_williams]
| [[:d:Q24041573|Q24041573]]
|-
| [[Attēls:Portrait de Matthieu Ricard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q732418|Matthieu Ricard]]''
|
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''
| 1946-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/matthieu_ricard matthieu_ricard]
| [[:d:Q732418|Q732418]]
|-
| [[Attēls:Seracini.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q283470|Maurizio Seracini]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[speciālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/maurizio_seracini maurizio_seracini]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1296 1296]
| [[:d:Q283470|Q283470]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662756|Max Little]]''
|
| [[matemātiķis]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/max_little max_little]
| [[:d:Q23662756|Q23662756]]
|-
| [[Attēls:Max Rashbrooke writer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93320757|Max Rashbrooke]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/max_rashbrooke max_rashbrooke]
| [[:d:Q93320757|Q93320757]]
|-
| [[Attēls:Max Tegmark 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2076321|Max Tegmark]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1967-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/max_tegmark max_tegmark]
| [[:d:Q2076321|Q2076321]]
|-
| [[Attēls:IMG2055 Timchenko Max crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q13718768|Maxim Timchenko]]''
|
| ''[[:d:Q2462658|treneris]]''
| 1975-08-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/maxim_timchenko maxim_timchenko]
| [[:d:Q13718768|Q13718768]]
|-
| [[Attēls:20101227 May El-Khalil cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1489143|May El-Khalil]]''
|
|
| 1955-12-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/may_el_khalil may_el_khalil]
| [[:d:Q1489143|Q1489143]]
|-
|
| ''[[:d:Q4081184|Maya Beiser]]''
|
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1963-12-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_beiser maya_beiser]
| [[:d:Q4081184|Q4081184]]
|-
| [[Attēls:Maya Penn headshot.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664921|Maya Penn]]''
|
| [[animators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''
| 2000-02-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maya_penn_1 maya_penn_1]<br/>[https://www.ted.com/speakers/maya_penn maya_penn]
| [[:d:Q19664921|Q19664921]]
|-
| [[Attēls:Maya Shankar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28033873|Maya Shankar]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/maya_shankar maya_shankar]
| [[:d:Q28033873|Q28033873]]
|-
| [[Attēls:General Session with Maysoon Zayid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6797978|Maysoon Zayid]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/maysoon_zayid maysoon_zayid]
| [[:d:Q6797978|Q6797978]]
|-
| [[Attēls:Maz Jobrani VOA 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1142510|Maz Jobrani]]''
|
| [[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[aktieris]]
| 1972-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/maz_jobrani maz_jobrani]
| [[:d:Q1142510|Q1142510]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798616|McKenna Pope]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mckenna_pope mckenna_pope]
| [[:d:Q23798616|Q23798616]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759676|Meaghan Ramsey]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/meaghan_ramsey meaghan_ramsey]
| [[:d:Q23759676|Q23759676]]
|-
| [[Attēls:Mechai Viravaidya 2008 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6584188|Mechai Viravaidya]]''
|
| [[politiķis]]
| 1941-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Taizeme]]
| [https://www.ted.com/speakers/mechai_viravaidya mechai_viravaidya]
| [[:d:Q6584188|Q6584188]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759544|Meera Vijayann]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/meera_vijayann meera_vijayann]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2071 2071]
| [[:d:Q23759544|Q23759544]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670504|Meg Jay]]''
|
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/meg_jay meg_jay]
| [[:d:Q23670504|Q23670504]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662848|Megan Kamerick]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5394545|freelance journalist]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/megan_kamerick megan_kamerick]
| [[:d:Q23662848|Q23662848]]
|-
| [[Attēls:Megan Phelps-Roper 266660.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22279168|Megan Phelps-Roper]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q2296674|social media manager]]''
| 1986-01-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_phelps_roper megan_phelps_roper]
| [[:d:Q22279168|Q22279168]]
|-
| [[Attēls:Megan Washington.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6808754|Megan Washington]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1986-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/megan_washington megan_washington]
| [[:d:Q6808754|Q6808754]]
|-
|
| ''[[:d:Q101111736|Mehret Mandefro]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mehret_mandefro mehret_mandefro]
| [[:d:Q101111736|Q101111736]]
|-
|
| ''[[:d:Q59706643|Mei Lin Neo]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/mei_lin_neo mei_lin_neo]
| [[:d:Q59706643|Q59706643]]
|-
| [[Attēls:Meklit Hadero and Susie Ibarra (15276289548) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6810590|Meklit Hadero Meklit]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/meklit_hadero meklit_hadero]
| [[:d:Q6810590|Q6810590]]
|-
| [[Attēls:Mélaku Belay & Zenash Tsegay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16664015|Melaku Belay]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/melaku_belay melaku_belay]
| [[:d:Q16664015|Q16664015]]
|-
| [[Attēls:ChangeNOW2022- Melati Wijsen, Youthtopia (52131649583) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40757815|Melati Wijsen]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/melati_wijsen melati_wijsen]
| [[:d:Q40757815|Q40757815]]
|-
|
| ''[[:d:Q23688634|Melati and Isabel Wijsen]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/melati_and_isabel_wijsen melati_and_isabel_wijsen]
| [[:d:Q23688634|Q23688634]]
|-
| [[Attēls:Melinda Gates - World Economic Forum Annual Meeting 2011.jpg|center|128px]]
| [[Melinda Geitsa]]
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[mecenāts]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>[[komersants]]
| 1964-08-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melinda_french_gates melinda_french_gates]<br/>[https://www.ted.com/speakers/803 803]
| [[:d:Q463877|Q463877]]
|-
| [[Attēls:Melissa Fleming (2021).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759770|Melissa Fleming]]''
|
| ''[[:d:Q17221|spokesperson]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_fleming melissa_fleming]
| [[:d:Q23759770|Q23759770]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662348|Melissa Garren]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_garren melissa_garren]
| [[:d:Q23662348|Q23662348]]
|-
|
| ''[[:d:Q85954688|Melissa J. Moore]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_j_moore melissa_j_moore]
| [[:d:Q85954688|Q85954688]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662916|Melissa Marshall]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_marshall melissa_marshall]
| [[:d:Q23662916|Q23662916]]
|-
| [[Attēls:Melissa Villasenor (Sad People Talking) 6843626905.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26924494|Melissa Villaseñor]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''
| 1987-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melissa_villasenor melissa_villasenor]
| [[:d:Q26924494|Q26924494]]
|-
| [[Attēls:Mellody Hobson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6813152|Mellody Hobson]]''
|
| [[komersants]]
| 1969-04-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mellody_hobson mellody_hobson]
| [[:d:Q6813152|Q6813152]]
|-
|
| ''[[:d:Q22095432|Keith Chen]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/keith_chen keith_chen]
| [[:d:Q22095432|Q22095432]]
|-
|
| ''[[:d:Q24054818|Melvin Russell]]''
|
| ''[[:d:Q384593|policists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/melvin_russell melvin_russell]
| [[:d:Q24054818|Q24054818]]
|-
| [[Attēls:Memory Banda.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760334|Memory Banda]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1996-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/memory_banda memory_banda]
| [[:d:Q23760334|Q23760334]]
|-
| [[Attēls:Mena Trott from The Sew Weekly.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52826|Mena Grabowski Trott]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mena_trott mena_trott]
| [[:d:Q52826|Q52826]]
|-
|
| ''[[:d:Q54956679|Mennat El Ghalid]]''
|
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/mennat_el_ghalid mennat_el_ghalid]
| [[:d:Q54956679|Q54956679]]
|-
| [[Attēls:Menno schilthuizen-1578685008.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6817184|Menno Schilthuizen]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16271261|malacologist]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q2083925|botanical collector]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/menno_schilthuizen menno_schilthuizen]
| [[:d:Q6817184|Q6817184]]
|-
| [[Attēls:Meta - Meron Gribetz - Founder-CEO - A.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25095565|Meron Gribetz]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/meron_gribetz meron_gribetz]
| [[:d:Q25095565|Q25095565]]
|-
| [[Attēls:Meryam Sugulle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100739878|Meryam Sugulle]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[profesors]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/meryam_sugulle meryam_sugulle]
| [[:d:Q100739878|Q100739878]]
|-
|
| ''[[:d:Q61159386|Mesmin Destin]]''
|
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392 dr_mesmin_destin_TEDxChicago20220909-50392]
| [[:d:Q61159386|Q61159386]]
|-
| [[Attēls:Mia Birdsong.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782693|Mia Birdsong]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mia_birdsong mia_birdsong]
| [[:d:Q23782693|Q23782693]]
|-
| [[Attēls:Michael Nielsen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6833069|Michael A. Nielsen]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>[[programmētājs]]
| 1974-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_nielsen michael_nielsen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1094 1094]
| [[:d:Q6833069|Q6833069]]
|-
| [[Attēls:Michael Anti.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q536668|Michael Anti]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_anti michael_anti]
| [[:d:Q536668|Q536668]]
|-
| [[Attēls:Michael Bierut.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3856114|Michael Bierut]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_bierut michael_bierut]
| [[:d:Q3856114|Q3856114]]
|-
| [[Attēls:Michael Botticelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6828740|Michael Botticelli]]''
|
| [[politiķis]]
| 1958-01-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_botticelli michael_botticelli]
| [[:d:Q6828740|Q6828740]]
|-
|
| ''[[:d:Q6829848|Michael Dickinson]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_dickinson michael_dickinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1551 1551]
| [[:d:Q6829848|Q6829848]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670632|Michael Green]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green michael_green]
| [[:d:Q23670632|Q23670632]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759758|Michael Green]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_green_spi michael_green_spi]
| [[:d:Q23759758|Q23759758]]
|-
|
| ''[[:d:Q6830936|Michael Hansmeyer]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hansmeyer michael_hansmeyer]
| [[:d:Q6830936|Q6830936]]
|-
|
| ''[[:d:Q40001545|Michael Hendryx]]''
|
| [[profesors]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_hendryx michael_hendryx]
| [[:d:Q40001545|Q40001545]]
|-
| [[Attēls:Sociologist Michael Kimmel in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1498283|Michael Kimmel]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_kimmel michael_kimmel]
| [[:d:Q1498283|Q1498283]]
|-
|
| ''[[:d:Q96176298|Michael L Middlebrooks]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536 michael_middlebrooks_TEDxPSU20220213-47536]
| [[:d:Q96176298|Q96176298]]
|-
| [[Attēls:Michael Levin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q39444955|Michael Levin]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Padomju Savienība]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_levin michael_levin]
| [[:d:Q39444955|Q39444955]]
|-
| [[Attēls:Michael Patrick Lynch at Senate House.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6832368|Michael Lynch]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_lynch michael_lynch]
| [[:d:Q6832368|Q6832368]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662341|Michael McDaniel]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_mcdaniel michael_mcdaniel]
| [[:d:Q23662341|Q23662341]]
|-
|
| ''[[:d:Q6832811|Michael Merzenich]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1942-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_merzenich michael_merzenich]
| [[:d:Q6832811|Q6832811]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727972|Michael Metcalfe]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_metcalfe michael_metcalfe]
| [[:d:Q23727972|Q23727972]]
|-
|
| ''[[:d:Q3308398|Michael Moschen]]''
|
| ''[[:d:Q17307272|circus performer]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_moschen michael_moschen]
| [[:d:Q3308398|Q3308398]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662981|Michael Norton]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_norton michael_norton]
| [[:d:Q23662981|Q23662981]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784724|Michael Pawlyn]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1967-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pawlyn michael_pawlyn]
| [[:d:Q23784724|Q23784724]]
|-
| [[Attēls:Michael Pollan at Yale 1 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1138996|Michael Pollan]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1955-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pollan michael_pollan]
| [[:d:Q1138996|Q1138996]]
|-
| [[Attēls:Michael porter.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q272146|Michael Porter]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_porter michael_porter]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1622 1622]
| [[:d:Q272146|Q272146]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783071|Michael Pritchard]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_pritchard michael_pritchard]
| [[:d:Q23783071|Q23783071]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768729|Michael Rubinstein]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_rubinstein michael_rubinstein]
| [[:d:Q23768729|Q23768729]]
|-
| [[Attēls:2023-08-07 Michael Sandel no Fronteiras do Pensamento 2023 em São Paulo (53103759044) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q381044|Michael Sandel]]''
|
| ''[[:d:Q18930007|politikas filozofs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953-03-05<br/>1953-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_sandel michael_sandel]
| [[:d:Q381044|Q381044]]
|-
| [[Attēls:Michael Schur 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1929297|Michael Schur]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1975-10-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_schur michael_schur]
| [[:d:Q1929297|Q1929297]]
|-
| [[Attēls:Michael Sheen crop n2 Good Omens panel at NYCC (61104).jpg|center|128px]]
| [[Maikls Šīns|Michael Sheen]]
| Velsas aktieris
| ''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1969-02-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_sheen michael_sheen]
| [[:d:Q298276|Q298276]]
|-
| [[Attēls:Michael Shellenberger.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6834344|Michael Shellenberger]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q30131998|cultural anthropologist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1971-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shellenberger michael_shellenberger]
| [[:d:Q6834344|Q6834344]]
|-
| [[Attēls:Michael Shermer wiki portrait4.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q126225|Michael Shermer]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2309784|riteņbraucējs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[filozofs]]
| 1954-09-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_shermer michael_shermer]
| [[:d:Q126225|Q126225]]
|-
| [[Attēls:Michael Specter Headshot new.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2356503|Michael Specter]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_specter michael_specter]
| [[:d:Q2356503|Q2356503]]
|-
| [[Attēls:Michael Stevens VidCon 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14436762|Michael Stevens]]''
|
| ''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>[[orators]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q138858|entertainer]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1986-01-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_stevens michael_stevens]
| [[:d:Q14436762|Q14436762]]
|-
| [[Attēls:MTTKeepingScore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q520493|Michael Tilson Thomas]]''
|
| ''[[:d:Q158852|diriģents]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''
| 1944-12-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_tilson_thomas michael_tilson_thomas]
| [[:d:Q520493|Q520493]]
|-
| [[Attēls:Michael Tubbs (34490285296).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916401|Michael Tubbs]]''
|
| [[politiķis]]
| 1990-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_tubbs michael_tubbs]
| [[:d:Q27916401|Q27916401]]
|-
| [[Attēls:General Fusion Michel Laberge (33250324636).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23727986|Michel Laberge]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/michel_laberge michel_laberge]
| [[:d:Q23727986|Q23727986]]
|-
|
| ''[[:d:Q60754633|Michel M Dugon]]''
|
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/michel_dugon michel_dugon]
| [[:d:Q60754633|Q60754633]]
|-
| [[Attēls:Michele Wucker - 2019.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q24204274|Michele Wucker]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michele_wucker michele_wucker]
| [[:d:Q24204274|Q24204274]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661627|Michelle Borkin]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_borkin michelle_borkin]
| [[:d:Q23661627|Q23661627]]
|-
|
| ''[[:d:Q96002234|Michelle Greene]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_greene michelle_greene]
| [[:d:Q96002234|Q96002234]]
|-
|
| ''[[:d:Q110336312|Michelle Kuo]]''
|
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4164507|mākslas kritiķis]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_kuo michelle_kuo]
| [[:d:Q110336312|Q110336312]]
|-
| [[Attēls:2024-11-29 Michèle Lamont 1080309.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3311640|Michèle Lamont]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1957-12-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/michele_lamont michele_lamont]
| [[:d:Q3311640|Q3311640]]
|-
| [[Attēls:Mick Cornett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12003032|Mick Cornett]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]
| 1958-07-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_cornett mick_cornett]
| [[:d:Q12003032|Q12003032]]
|-
| [[Attēls:Mick Ebeling (2015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6838160|Mick Ebeling]]''
|
| [[kinoproducents]]
| 1970-11-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_ebeling mick_ebeling]
| [[:d:Q6838160|Q6838160]]
|-
|
| ''[[:d:Q16732921|Mick Mountz]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mick_mountz mick_mountz]
| [[:d:Q16732921|Q16732921]]
|-
|
| ''[[:d:Q92753609|Miguel A Modestino]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/miguel_modestino miguel_modestino]
| [[:d:Q92753609|Q92753609]]
|-
| [[Attēls:Miguel Nicolelis (16397324065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q976399|Miguel Nicolelis]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''
| 1961-03-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/miguel_nicolelis miguel_nicolelis]
| [[:d:Q976399|Q976399]]
|-
|
| ''[[:d:Q89906394|Miho Janvier]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/miho_janvier miho_janvier]
| [[:d:Q89906394|Q89906394]]
|-
| [[Attēls:Mihaly Csikszentmihalyi.jpg|center|128px]]
| [[Mihājs Čīksentmihāji]]
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[filozofs]]
| 1934-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mihaly_csikszentmihalyi mihaly_csikszentmihalyi]
| [[:d:Q316147|Q316147]]
|-
|
| ''[[:d:Q957612|Mike Archer]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1945-03-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michael_archer michael_archer]
| [[:d:Q957612|Q957612]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657163|Mike Biddle]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/michael_biddle michael_biddle]
| [[:d:Q23657163|Q23657163]]
|-
| [[Attēls:Mike Cannon-Brookes Australian businessman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23939846|Mike Cannon-Brookes]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1979-11-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_cannon_brookes mike_cannon_brookes]
| [[:d:Q23939846|Q23939846]]
|-
| [[Attēls:Mikematas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21463338|Mike Matas]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q107573818|icon designer]]''
| 1986-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_matas mike_matas]
| [[:d:Q21463338|Q21463338]]
|-
| [[Attēls:Mike Rowe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q455808|Mike Rowe]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1962-03-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_rowe mike_rowe]
| [[:d:Q455808|Q455808]]
|-
|
| ''[[:d:Q24053199|Mike Velings]]''
|
| ''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q56249301|pisciculturist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mike_velings mike_velings]
| [[:d:Q24053199|Q24053199]]
|-
| [[Attēls:Mike deGruy.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6849378|Mike deGruy]]''
|
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>[[kinooperators]]
| 1951-12-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mike_degruy mike_degruy]
| [[:d:Q6849378|Q6849378]]
|-
| [[Attēls:Mikhail Zygar 2024 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4194814|Mikhail Zygar]]''
|
| ''[[:d:Q15973695|political reporter]]''<br/>''[[:d:Q12144794|prozaiķis]]''<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q164236|kara korespondents]]''<br/>''[[:d:Q589298|galvenais redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q108800680|media executive]]''
| 1981-01-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikhail_zygar mikhail_zygar]
| [[:d:Q4194814|Q4194814]]
|-
| [[Attēls:Mikko Hyppönen - 2021 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2489610|Mikko Hyppönen]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28344495|computer security consultant]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[speciālists]]
| 1969-10-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mikko_hypponen mikko_hypponen]
| [[:d:Q2489610|Q2489610]]
|-
| [[Attēls:Milton Glaser at Cooper Hewitt, Smithsonian Design Museum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1351481|Milton Glaser]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
| 1929-06-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/milton_glaser milton_glaser]
| [[:d:Q1351481|Q1351481]]
|-
|
| ''[[:d:Q4794835|Mina Bissell]]''
|
| ''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q15839136|cell biologist]]''<br/>''[[:d:Q2919046|bioķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1940
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mina_bissell mina_bissell]
| [[:d:Q4794835|Q4794835]]
|-
|
| ''[[:d:Q73482980|Mindy Scheier]]''
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mindy_scheier mindy_scheier]
| [[:d:Q73482980|Q73482980]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809265|Miranda Wang and Jeanny Yao]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/miranda_wang_and_jenny_yao miranda_wang_and_jenny_yao]
| [[:d:Q23809265|Q23809265]]
|-
| [[Attēls:Miru Kim in paris catacombs.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6874759|Miru Kim]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/miru_kim miru_kim]
| [[:d:Q6874759|Q6874759]]
|-
| [[Attēls:2022 - Opening Night PO1 3566 (52470197912) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99528599|Misan Harriman]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/misan_harriman misan_harriman]
| [[:d:Q99528599|Q99528599]]
|-
| [[Attēls:MishaGlenny.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3859025|Misha Glenny]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]
| 1958-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/misha_glenny misha_glenny]<br/>[https://www.ted.com/speakers/486 486]
| [[:d:Q3859025|Q3859025]]
|-
| [[Attēls:Mitchel Resnick.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q650983|Mitchel Resnick]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1956-06-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitch_resnick mitch_resnick]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1529 1529]
| [[:d:Q650983|Q650983]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795567|Mitchell Bessel]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_besser mitchell_besser]
| [[:d:Q23795567|Q23795567]]
|-
|
| ''[[:d:Q6881232|Mitchell H. Katz]]''
|
| [[ārsts]]
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_katz mitchell_katz]
| [[:d:Q6881232|Q6881232]]
|-
| [[Attēls:Mitchell joachim 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984089|Mitchell Joachim]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1972-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/mitchell_joachim mitchell_joachim]
| [[:d:Q984089|Q984089]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795336|Miwa Matreyek]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/miwa_matreyek miwa_matreyek]
| [[:d:Q23795336|Q23795336]]
|-
| [[Attēls:First Lady Michelle Obama and Dr. Jill Biden greet Scott Kelly, First Lady's State of the Union box guest, in the Blue Room of the White House, Jan. 20, 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Mišela Obama]]
| ASV pirmā lēdija no 2009. gada līdz 2017. gadam
| [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1964-01-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/michelle_obama michelle_obama]
| [[:d:Q13133|Q13133]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712268|Mohamed Ali]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_ali mohamed_ali]
| [[:d:Q23712268|Q23712268]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712650|Mohamed Hijri]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mohamed_hijri mohamed_hijri]
| [[:d:Q23712650|Q23712650]]
|-
| [[Attēls:Molly Crockett at World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15989936|Molly J. Crockett]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1983-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_crockett molly_crockett]
| [[:d:Q15989936|Q15989936]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Molly Stevens.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15896847|Molly Stevens]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/molly_stevens molly_stevens]
| [[:d:Q15896847|Q15896847]]
|-
|
| ''[[:d:Q75746978|Molly Webster]]''
|
| ''[[:d:Q3406651|radio producer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/molly_webster molly_webster]
| [[:d:Q75746978|Q75746978]]
|-
| [[Attēls:Mona Chalabi, 2013 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21793960|Mona Chalabi]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/mona_chalabi mona_chalabi]
| [[:d:Q21793960|Q21793960]]
|-
| [[Attēls:Monica Byrne Author.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21642356|Monica Byrne]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[dramaturgs]]
| 1981-07-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_byrne monica_byrne]
| [[:d:Q21642356|Q21642356]]
|-
| [[Attēls:MONIKA BULAJ 2015.1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3860861|Monika Bulaj]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1966-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Polija]]
| [https://www.ted.com/speakers/monika_bulaj monika_bulaj]
| [[:d:Q3860861|Q3860861]]
|-
| [[Attēls:MonicaLewinsky-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| [[Monika Levinska]]
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1973-07-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_lewinsky monica_lewinsky]
| [[:d:Q212659|Q212659]]
|-
|
| ''[[:d:Q92967714|Moreangels M Mbizah]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/moreangels_mbizah moreangels_mbizah]
| [[:d:Q92967714|Q92967714]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662833|Morgan O'Neill]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_o_neill morgan_o_neill]
| [[:d:Q23662833|Q23662833]]
|-
| [[Attēls:Morgan Spurlock 2012 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q364421|Morgan Spurlock]]''
|
| [[scenārists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1970-11-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morgan_spurlock morgan_spurlock]
| [[:d:Q364421|Q364421]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769521|Morgana Bailey]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/morgana_bailey morgana_bailey]
| [[:d:Q23769521|Q23769521]]
|-
| [[Attēls:JahTEDFellow.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q58468214|Moriba Jah]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''
| 1971-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/moriba_jah moriba_jah]
| [[:d:Q58468214|Q58468214]]
|-
| [[Attēls:Grimmepreis 2019 012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52554729|Moritz Riesewieck]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/moritz_riesewieck moritz_riesewieck]
| [[:d:Q52554729|Q52554729]]
|-
| [[Attēls:Morley.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6912508|Morley]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūzikas producents]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/morley morley]
| [[:d:Q6912508|Q6912508]]
|-
| [[Attēls:Moshe Safdie by Michal Ronnen Safdie (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q220944|Moshe Safdie]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_safdie moshe_safdie]
| [[:d:Q220944|Q220944]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro - 2019-01-14 - 26.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429344|Moshe Szyf]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/moshe_szyf moshe_szyf]
| [[:d:Q15429344|Q15429344]]
|-
| [[Attēls:Seminci 2025 - Mounia Akl-1 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q69525885|Mounia Akl]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''
| 1989-06-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Libāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/mounia_akl mounia_akl]
| [[:d:Q69525885|Q69525885]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768724|Mundano]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1986
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mundano mundano]
| [[:d:Q23768724|Q23768724]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662706|Munir Virani]]''
|
| [[fotogrāfs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/munir_virani munir_virani]
| [[:d:Q23662706|Q23662706]]
|-
| [[Attēls:Musimbi Kanyoro, CEO and President, Global Fund for Women, speaking at the Girl Summit 2014 (14701908346).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16185411|Musimbi Kanyoro]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1234713|teologs]]''
| 1953-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/musimbi_kanyoro musimbi_kanyoro]
| [[:d:Q16185411|Q16185411]]
|-
| [[Attēls:Mustafa Akyol.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6943223|Mustafa Akyol]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1972-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mustafa_akyol mustafa_akyol]
| [[:d:Q6943223|Q6943223]]
|-
| [[Attēls:Festival des Vieilles Charrues 2019 - Muthoni Drummer Queen - 039.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60836183|Muthoni Drummer Queen]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/muthoni_drummer_queen muthoni_drummer_queen]
| [[:d:Q60836183|Q60836183]]
|-
|
| ''[[:d:Q123219996|Mwende Katwiwa]]''
|
| [[dzejnieks]]
|
| ''[[:d:Q12964198|genderqueer]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/mwende_freequency_katwiwa mwende_freequency_katwiwa]
| [[:d:Q123219996|Q123219996]]
|-
|
| ''[[:d:Q6947648|Myles Allen]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
| 1965-08-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/myles_allen myles_allen]
| [[:d:Q6947648|Q6947648]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759569|Myriam Sidibe]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/myriam_sidibe myriam_sidibe]
| [[:d:Q23759569|Q23759569]]
|-
| [[Attēls:Monica Araya donated by Dave Malkoff (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q109969488|Mónica Araya]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kostarika]]
| [https://www.ted.com/speakers/monica_araya monica_araya]
| [[:d:Q109969488|Q109969488]]
|-
| [[Attēls:Marvin Minsky at OLPC.jpg|center|128px]]
| [[Mārvins Minskis]]
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1927-08-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/marvin_minsky marvin_minsky]
| [[:d:Q204815|Q204815]]
|-
| [[Attēls:Mary Robinson (2014).jpg|center|128px]]
| [[Mērija Robinsone]]
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q808967|barrister]]''
| 1944-05-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/mary_robinson mary_robinson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2526 2526]
| [[:d:Q188214|Q188214]]
|-
|
| ''[[:d:Q22095670|N. Jeremy Kasdin]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jeremy_kasdin jeremy_kasdin]
| [[:d:Q22095670|Q22095670]]
|-
|
| ''[[:d:Q95970932|Nabiha Saklayen]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nabiha_saklayen nabiha_saklayen]
| [[:d:Q95970932|Q95970932]]
|-
| [[Attēls:Nadia Al-Sakkaf, AlJazeera Channel - May 11, 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20423647|Nadia Al-Sakkaf]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[žurnālists]]
| 1977-03-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Jemena]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadia_al_sakkaf nadia_al_sakkaf]
| [[:d:Q20423647|Q20423647]]
|-
|
| ''[[:d:Q43252548|Nadia Drake]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadia_drake nadia_drake]
| [[:d:Q43252548|Q43252548]]
|-
| [[Attēls:Nadine Burke Harris (38590996961).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19878640|Nadine Burke Harris]]''
|
| [[ārsts]]
| 1975-10-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nadine_burke_harris_1 nadine_burke_harris_1]
| [[:d:Q19878640|Q19878640]]
|-
|
| ''[[:d:Q48043037|Nadya Mason]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadya_mason nadya_mason]
| [[:d:Q48043037|Q48043037]]
|-
| [[Attēls:Nadezhda Tolokonnikova während einer Paneldisskusion auf der republica 2015-cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q288956|Nadya Tolokonnikova]]''
|
| [[modele]]<br/>''[[:d:Q108309647|sewing machine slave]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q1027930|webcam model]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q12359071|anarchist]]''<br/>''[[:d:Q852857|sex worker]]''
| 1989-11-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nadya_tolokonnikova nadya_tolokonnikova]
| [[:d:Q288956|Q288956]]
|-
| [[Attēls:Nagin Cox with JPL icon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28678622|Nagin Cox]]''
|
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nagin_cox nagin_cox]
| [[:d:Q28678622|Q28678622]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795283|Naif Al-Mutawa]]''
|
| ''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/naif_al_mutawa naif_al_mutawa]
| [[:d:Q23795283|Q23795283]]
|-
| [[Attēls:Nalini Nadkarni speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1275902|Nalini M. Nadkarni]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''
| 1954-10-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nalini_nadkarni nalini_nadkarni]
| [[:d:Q1275902|Q1275902]]
|-
|
| ''[[:d:Q6962654|Nancy Duarte]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1758037|speaker]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_duarte nancy_duarte]
| [[:d:Q6962654|Q6962654]]
|-
|
| ''[[:d:Q11789453|Nancy Etcoff]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_etcoff nancy_etcoff]
| [[:d:Q11789453|Q11789453]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768711|Nancy Frates]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_frates nancy_frates]
| [[:d:Q23768711|Q23768711]]
|-
| [[Attēls:Introduction to the Simons Center, Nancy Kanwisher, 2m33s.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962770|Nancy Kanwisher]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_kanwisher nancy_kanwisher]
| [[:d:Q6962770|Q6962770]]
|-
| [[Attēls:Nancy Lublin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6962820|Nancy Lublin]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3492227|innovator]]''<br/>''[[:d:Q2994387|padomdevējs]]''
| 1971-06-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_lublin nancy_lublin]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1307 1307]
| [[:d:Q6962820|Q6962820]]
|-
|
| ''[[:d:Q18156724|Nancy N. Rabalais]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nancy_n_rabalais nancy_n_rabalais]
| [[:d:Q18156724|Q18156724]]
|-
| [[Attēls:Nandan M. Nilekani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1391255|Nandan Nilekani]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[politiķis]]
| 1955-06-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nandan_nilekani nandan_nilekani]
| [[:d:Q1391255|Q1391255]]
|-
| [[Attēls:Nanfu Wang 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24609090|Nanfu Wang]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nanfu_wang nanfu_wang]
| [[:d:Q24609090|Q24609090]]
|-
| [[Attēls:Naná Vasconcelos.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q707607|Naná Vasconcelos]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[aktieris]]
| 1944-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nana_vasconcelos nana_vasconcelos]
| [[:d:Q707607|Q707607]]
|-
|
| ''[[:d:Q11584846|Naoko Ishii]]''
|
| ''[[:d:Q622807|seiyū]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/naoko_ishii naoko_ishii]
| [[:d:Q11584846|Q11584846]]
|-
|
| ''[[:d:Q120615040|Naomi Bagdonas]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_bagdonas naomi_bagdonas]
| [[:d:Q120615040|Q120615040]]
|-
| [[Attēls:Naomi Klein - Brainwash Festival 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q236606|Naomi Klein]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1970-05-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_klein naomi_klein]<br/>[https://www.ted.com/speakers/845 845]
| [[:d:Q236606|Q236606]]
|-
|
| ''[[:d:Q59631607|Naomi McDougall Jones]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_mcdougall_jones naomi_mcdougall_jones]
| [[:d:Q59631607|Q59631607]]
|-
|
| ''[[:d:Q41232526|Naomi Mwaura]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_mwaura naomi_mwaura]
| [[:d:Q41232526|Q41232526]]
|-
| [[Attēls:Naomi Oreskes 2nd European TA conference in Berlin 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q205618|Naomi Oreskes]]''
|
| ''[[:d:Q16063546|zinātnes vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q12094958|ģeofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''
| 1958-11-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_oreskes naomi_oreskes]
| [[:d:Q205618|Q205618]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798128|Naomi Shah]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/naomi_shah naomi_shah]
| [[:d:Q23798128|Q23798128]]
|-
|
| ''[[:d:Q15126459|Nat Keohane]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nat_keohane nat_keohane]
| [[:d:Q15126459|Q15126459]]
|-
|
| ''[[:d:Q126278106|Natalie Cargill]]''
|
| ''[[:d:Q12362622|filantrops]]''<br/>[[advokāts]]
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_cargill natalie_cargill]
| [[:d:Q126278106|Q126278106]]
|-
| [[Attēls:Natalie Jeremijenko.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968182|Natalie Jeremijenko]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1779650|design engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_jeremijenko natalie_jeremijenko]
| [[:d:Q6968182|Q6968182]]
|-
| [[Attēls:Natalie MacMaster - Seattle - 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6968206|Natalie MacMaster]]''
|
| ''[[:d:Q3560496|fiddler]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1972-06-13<br/>1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_macmaster natalie_macmaster]
| [[:d:Q6968206|Q6968206]]
|-
| [[Attēls:Natalie Merchant 07 15 2017 -13 (36837904352).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q238215|Natalie Merchant]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1963-10-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_merchant natalie_merchant]
| [[:d:Q238215|Q238215]]
|-
| [[Attēls:Natalie Panek, NASA internship with Henning Leidecker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50379483|Natalie Panek]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_panek natalie_panek]
| [[:d:Q50379483|Q50379483]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656760|Natalie Warne]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/natalie_warne natalie_warne]
| [[:d:Q23656760|Q23656760]]
|-
|
| ''[[:d:Q57201099|Natasha Hurley-Walker]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_hurley_walker natasha_hurley_walker]
| [[:d:Q57201099|Q57201099]]
|-
|
| ''[[:d:Q16982366|Natasha Tsakos]]''
|
| [[aktieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/natasha_tsakos natasha_tsakos]
| [[:d:Q16982366|Q16982366]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661623|Nate Garvis]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nate_garvis nate_garvis]
| [[:d:Q23661623|Q23661623]]
|-
| [[Attēls:Nate silver poker.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562521|Nate Silver]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q15295720|poker player]]''
| 1978-01-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nate_silver nate_silver]
| [[:d:Q562521|Q562521]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-nathalie-cabrol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21005247|Nathalie A. Cabrol]]''
|
| ''[[:d:Q16742203|planetary scientist]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''<br/>''[[:d:Q9149093|alpīnists]]''<br/>[[autors]]
| 1963-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_cabrol nathalie_cabrol]
| [[:d:Q21005247|Q21005247]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656749|Nathalie Miebach]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nathalie_miebach nathalie_miebach]
| [[:d:Q23656749|Q23656749]]
|-
| [[Attēls:Nathan Myhrvold.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365578|Nathan Myhrvold]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>[[pavārs]]<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
| 1959-08-03<br/>1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_myhrvold nathan_myhrvold]
| [[:d:Q365578|Q365578]]
|-
| [[Attēls:Nathan Wolfe 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q15438588|Nathan Wolfe]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''<br/>''[[:d:Q15634281|virusologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1970-08-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathan_wolfe nathan_wolfe]
| [[:d:Q15438588|Q15438588]]
|-
| [[Attēls:Nathaniel Kahn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3329419|Nathaniel Kahn]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]
| 1962-11-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nathaniel_kahn nathaniel_kahn]
| [[:d:Q3329419|Q3329419]]
|-
|
| ''[[:d:Q54954376|Natsai Audrey Chieza]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/natsai_audrey_chieza natsai_audrey_chieza]
| [[:d:Q54954376|Q54954376]]
|-
| [[Attēls:2018-07-01 ZDF Fernsehgarten Naturally 7-0347.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1970037|Naturally 7]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/naturally_7 naturally_7]
| [[:d:Q1970037|Q1970037]]
|-
|
| ''[[:d:Q6982299|Navi Radjou]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/navi_radjou navi_radjou]
| [[:d:Q6982299|Q6982299]]
|-
| [[Attēls:Ndidi Nwuneli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19564385|Ndidi Okonkwo Nwuneli]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1975-03-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ndidi_nwuneli ndidi_nwuneli]
| [[:d:Q19564385|Q19564385]]
|-
| [[Attēls:Neal Katyal portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1747322|Neal Katyal]]''
|
| [[advokāts]]
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neal_katyal neal_katyal]
| [[:d:Q1747322|Q1747322]]
|-
|
| ''[[:d:Q115429801|Nedra Glover Tawwab]]''
|
| ''[[:d:Q2419397|terapeits]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nedra_tawwab nedra_tawwab]
| [[:d:Q115429801|Q115429801]]
|-
| [[Attēls:Negin Farsad and Jason Tottenham Rosemead-40 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6987345|Negin Farsad]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/negin_farsad negin_farsad]
| [[:d:Q6987345|Q6987345]]
|-
| [[Attēls:Neha Narula at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q102962826|Neha Narula]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/neha_narula neha_narula]
| [[:d:Q102962826|Q102962826]]
|-
| [[Attēls:Neil Burgess Royal Society.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657268|Neil Burgess]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966-07-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_burgess neil_burgess]
| [[:d:Q23657268|Q23657268]]
|-
| [[Attēls:Neil Gershenfeld 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1030183|Neil Gershenfeld]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_gershenfeld neil_gershenfeld]<br/>[https://www.ted.com/speakers/88 88]
| [[:d:Q1030183|Q1030183]]
|-
| [[Attēls:Neil Harbisson cyborgist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1355729|Neil Harbisson]]''
|
| ''[[:d:Q15977906|experimental artist]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1984-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_harbisson neil_harbisson]
| [[:d:Q1355729|Q1355729]]
|-
|
| ''[[:d:Q90240394|Neil M Vora]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/neil_vora neil_vora]
| [[:d:Q90240394|Q90240394]]
|-
| [[Attēls:Neil MacGregor Frankfurter Buchmesse 2015.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1226759|Neil MacGregor]]''
|
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1946-06-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_macgregor neil_macgregor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1018 1018]
| [[:d:Q1226759|Q1226759]]
|-
| [[Attēls:Neil Pasricha San Diego.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16733247|Neil Pasricha]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q26831130|life coach]]''
| 1979-09-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_pasricha neil_pasricha]
| [[:d:Q16733247|Q16733247]]
|-
| [[Attēls:Neil Turok AIMS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1386754|Neil Turok]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1958-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/neil_turok neil_turok]<br/>[https://www.ted.com/speakers/207 207]
| [[:d:Q1386754|Q1386754]]
|-
| [[Attēls:Nellie McKay.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q454975|Nellie McKay]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1982-04-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nellie_mckay nellie_mckay]<br/>[https://www.ted.com/speakers/248 248]
| [[:d:Q454975|Q454975]]
|-
| [[Attēls:Nemonte Nenquimo 2020 UNEP Champions of the Earth laureate credit UNEP020-compressed.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99543783|Nemonte Nenquimo]]''
|
| ''[[:d:Q62933979|indigenous leader of the Americas]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ekvadora]]
| [https://www.ted.com/speakers/nemonte_nenquimo nemonte_nenquimo]
| [[:d:Q99543783|Q99543783]]
|-
| [[Attēls:Neri Oxman - Pop!Tech 2009 - Camden, ME.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4981374|Neri Oxman]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[mākslinieks]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/neri_oxman neri_oxman]
| [[:d:Q4981374|Q4981374]]
|-
|
| ''[[:d:Q124130309|Newsha Ghaeli]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/newsha_ghaeli newsha_ghaeli]
| [[:d:Q124130309|Q124130309]]
|-
| [[Attēls:Newton Aduaka.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2422311|Newton Aduaka]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/newton_aduaka newton_aduaka]
| [[:d:Q2422311|Q2422311]]
|-
| [[Attēls:Okonjo-Iweala, Ngozi (2008 portrait).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q289350|Ngozi Okonjo-Iweala]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[ministrs]]<br/>''[[:d:Q32947888|bank manager]]''<br/>''[[:d:Q1944407|money management]]''<br/>''[[:d:Q7614320|finanšu ministrs]]''
| 1954-06-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ngozi_okonjo_iweala ngozi_okonjo_iweala]<br/>[https://www.ted.com/speakers/115 115]
| [[:d:Q289350|Q289350]]
|-
| [[Attēls:Niall Ferguson no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (37840342015) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q377638|Niall Ferguson]]''
|
| ''[[:d:Q17488363|economic historian]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1964-04-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/niall_ferguson niall_ferguson]
| [[:d:Q377638|Q377638]]
|-
|
| ''[[:d:Q22279054|Nic Marks]]''
|
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nic_marks nic_marks]
| [[:d:Q22279054|Q22279054]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Christakis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1094336|Nicholas A. Christakis]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[ārsts]]
| 1962-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_christakis nicholas_christakis]
| [[:d:Q1094336|Q1094336]]
|-
|
| ''[[:d:Q92979518|Nicholas J. Leeper]]''
|
| ''[[:d:Q15401884|medical researcher]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_leeper nicholas_leeper]
| [[:d:Q92979518|Q92979518]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Negroponte USNA 20090415 cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92601|Nicholas Negroponte]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1943-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_negroponte nicholas_negroponte]
| [[:d:Q92601|Q92601]]
|-
| [[Attēls:Nicholas Herbert Stern, Baron Stern of Brentford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q335441|Nicholas Stern, Baron Stern of Brentford]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''
| 1946-04-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/lord_nicholas_stern lord_nicholas_stern]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2127 2127]
| [[:d:Q335441|Q335441]]
|-
| [[Attēls:Prof Nick Bostrom 324-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460475|Nick Bostrom]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973-03-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_bostrom nick_bostrom]
| [[:d:Q460475|Q460475]]
|-
| [[Attēls:Nick Hanauer Laura Flanders 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q14633126|Nick Hanauer]]''
|
| [[komersants]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_hanauer nick_hanauer]
| [[:d:Q14633126|Q14633126]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769567|Nick Sears]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nick_sears_1 nick_sears_1]
| [[:d:Q23769567|Q23769567]]
|-
|
| ''[[:d:Q7028078|Nick Veasey]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/nick_veasey nick_veasey]
| [[:d:Q7028078|Q7028078]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727944|Nicolas Perony]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nicholas_perony nicholas_perony]
| [[:d:Q23727944|Q23727944]]
|-
| [[Attēls:Nicole Maines by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33124715|Nicole Maines]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1997-10-07
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_maines nicole_maines]
| [[:d:Q33124715|Q33124715]]
|-
|
| ''[[:d:Q24054775|Nicole Paris and Ed Cage]]''
|
| ''[[:d:Q59958430|beatboxer]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/nicole_paris nicole_paris]
| [[:d:Q24054775|Q24054775]]
|-
| [[Attēls:NielsDiffrient.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3277342|Niels Diffrient]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1928-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/niels_diffrient niels_diffrient]
| [[:d:Q3277342|Q3277342]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783481|Nigel Marsh]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nigel_marsh nigel_marsh]
| [[:d:Q23783481|Q23783481]]
|-
| [[Attēls:Nigel Topping at World Economic Forum Davos 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q115655521|Nigel Topping]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nigel_topping nigel_topping]
| [[:d:Q115655521|Q115655521]]
|-
| [[Attēls:Nighat Dad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20050928|Nighat Dad]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/nighat_dad nighat_dad]
| [[:d:Q20050928|Q20050928]]
|-
| [[Attēls:Nicola Sturgeon 2021.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q467112|Nikola Stērdžena]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]
| 1970-07-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/nicola_sturgeon nicola_sturgeon]
| [[:d:Q467112|Q467112]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729145|Nikolai Begg]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nikolai_begg nikolai_begg]
| [[:d:Q23729145|Q23729145]]
|-
| [[Attēls:Nili Gilbert at World Economic Forum Davos 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q115671502|Nili Gilbert]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nili_gilbert nili_gilbert]
| [[:d:Q115671502|Q115671502]]
|-
| [[Attēls:Nilofer Merchant At Inspirefest 2017 -July 2017--130283 (35410533590).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670940|Nilofer Merchant]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[orators]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nilofer_merchant nilofer_merchant]
| [[:d:Q23670940|Q23670940]]
|-
|
| ''[[:d:Q55236636|Nina Brochmann]]''
|
| [[autors]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1987-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_dolvik_brochmann nina_dolvik_brochmann]
| [[:d:Q55236636|Q55236636]]
|-
| [[Attēls:Nina Fedoroff at the New America Foundation (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4494049|Nina Fedoroff]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1942
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_fedoroff nina_fedoroff]
| [[:d:Q4494049|Q4494049]]
|-
| [[Attēls:Nina Jablonski.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16730096|Nina G. Jablonski]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_jablonski nina_jablonski]<br/>[https://www.ted.com/speakers/340 340]
| [[:d:Q16730096|Q16730096]]
|-
| [[Attēls:Nina Tandon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23657225|Nina Tandon]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nina_tandon nina_tandon]
| [[:d:Q23657225|Q23657225]]
|-
| [[Attēls:Dr. Nir Eyal at Harvard Effective Altruism lecture, April 2015.2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56808752|Nir Eyal]]''
|
| ''[[:d:Q47455777|bioethicist]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nir_eyal nir_eyal]
| [[:d:Q56808752|Q56808752]]
|-
| [[Attēls:Nirmalya Kumar.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7040060|Nirmalya Kumar]]''
|
| [[skolotājs]]
| 1960-03-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nirmalya_kumar nirmalya_kumar]
| [[:d:Q7040060|Q7040060]]
|-
| [[Attēls:Nita A Farahany at the World Economic Forum in 2016.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q60322343|Nita A Farahany]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q47455777|bioethicist]]''
| 1978-04-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nita_farahany nita_farahany]
| [[:d:Q60322343|Q60322343]]
|-
|
| ''[[:d:Q91232279|Nithya Ramanathan]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/nithya_ramanathan nithya_ramanathan]
| [[:d:Q91232279|Q91232279]]
|-
| [[Attēls:Re publica 19 - Day 2 (32852536387).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63790029|Niti Bhan]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/niti_bhan niti_bhan]
| [[:d:Q63790029|Q63790029]]
|-
|
| ''[[:d:Q93152278|Nitish Padmanaban]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/nitish_padmanaban nitish_padmanaban]
| [[:d:Q93152278|Q93152278]]
|-
| [[Attēls:Nizar Ibrahim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769268|Nizar Ibrahim]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/nizar_ibrahim nizar_ibrahim]
| [[:d:Q23769268|Q23769268]]
|-
|
| ''[[:d:Q101769900|Nkosilathi Nyathi]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 2003
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zimbabve]]
| [https://www.ted.com/speakers/nkosilathi_nyathi nkosilathi_nyathi]
| [[:d:Q101769900|Q101769900]]
|-
| [[Attēls:Nnedi Okorafor at National Book Festival 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3877423|Nnedi Okorafor]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''
| 1974-04-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/nnedi_okorafor nnedi_okorafor]
| [[:d:Q3877423|Q3877423]]
|-
| [[Attēls:Noah Feldman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1959850|Noah Feldman]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[autors]]
| 1970-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/noah_feldman noah_feldman]
| [[:d:Q1959850|Q1959850]]
|-
| [[Attēls:Noah Headshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q95988606|Noah Raford]]''
|
|
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/noah_raford noah_raford]
| [[:d:Q95988606|Q95988606]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663073|Noah Wilson-Rich]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/noah_wilson_rich noah_wilson_rich]
| [[:d:Q23663073|Q23663073]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-alih-OB7A0967-Nonny de la Pena.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18354191|Nonny de la Peña]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[komersants]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nonny_de_la_pena nonny_de_la_pena]
| [[:d:Q18354191|Q18354191]]
|-
|
| ''[[:d:Q92203204|Nora E. Atkinson]]''
|
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nora_atkinson nora_atkinson]
| [[:d:Q92203204|Q92203204]]
|-
|
| ''[[:d:Q62611988|Nora McInerny]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/nora_mcinerny nora_mcinerny]
| [[:d:Q62611988|Q62611988]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797707|Nora York]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/nora_york nora_york]
| [[:d:Q23797707|Q23797707]]
|-
| [[Attēls:Noreena Hertz - Trento - 1.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q94555|Noreena Hertz]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q18190897|foreign correspondent]]''<br/>''[[:d:Q1416279|finanšu analītiķis]]''
| 1967-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/noreena_hertz noreena_hertz]
| [[:d:Q94555|Q94555]]
|-
|
| ''[[:d:Q18817338|Noriko Arai]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/noriko_arai noriko_arai]
| [[:d:Q18817338|Q18817338]]
|-
| [[Attēls:20120515-OSEC-RBN-2077 (7205167124).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88078173|Norma Pimentel]]''
|
| [[gleznotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/norma_pimentel norma_pimentel]
| [[:d:Q88078173|Q88078173]]
|-
| [[Attēls:Norman Lear 1975 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1270283|Norman Lear]]''
|
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1922-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_lear norman_lear]
| [[:d:Q1270283|Q1270283]]
|-
|
| ''[[:d:Q7052808|Norman Spack]]''
|
| ''[[:d:Q4531850|endokrinologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/norman_spack norman_spack]
| [[:d:Q7052808|Q7052808]]
|-
|
| ''[[:d:Q83978785|Normand Voyer]]''
|
| ''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/normand_voyer normand_voyer]
| [[:d:Q83978785|Q83978785]]
|-
| [[Attēls:Un edificio sostenible de acero y cristal, nuevo proyecto de Foster para Madrid 04 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Normans Fosters]]
|
| [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1935-06-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/norman_foster norman_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/157 157]
| [[:d:Q104898|Q104898]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769298|Noy Thrupkaew]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/noy_thrupkaew noy_thrupkaew]
| [[:d:Q23769298|Q23769298]]
|-
| [[Attēls:OK Go at Lotusphere 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q736107|OK Go]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ok_go ok_go]
| [[:d:Q736107|Q736107]]
|-
|
| ''[[:d:Q87990786|Oded Shoseyov]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/oded_shoseyov oded_shoseyov]
| [[:d:Q87990786|Q87990786]]
|-
|
| ''[[:d:Q61994730|Ofer Levy]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ofer_levy ofer_levy]
| [[:d:Q61994730|Q61994730]]
|-
| [[Attēls:Ola Rosling on Factfulness.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22280133|Ola Rosling]]''
|
| [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1975-11-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ola_rosling ola_rosling]
| [[:d:Q22280133|Q22280133]]
|-
| [[Attēls:Ole Scheeren in Frankfurt.20130525.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67031|Ole Scheeren]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ole_scheeren ole_scheeren]
| [[:d:Q67031|Q67031]]
|-
| [[Attēls:Oleksandra Matviichuk December 2022 laughing.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q108128555|Oleksandra Matviichuk]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]]
| 1983-10-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/oleksandra_matviichuk oleksandra_matviichuk]
| [[:d:Q108128555|Q108128555]]
|-
|
| ''[[:d:Q95204574|Olesya Khromeychuk]]''
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/olesya_khromeychuk olesya_khromeychuk]
| [[:d:Q95204574|Q95204574]]
|-
| [[Attēls:NBF2024-oliver-jeffers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3350659|Oliver Jeffers]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q4853732|bērnu literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/oliver_jeffers oliver_jeffers]
| [[:d:Q3350659|Q3350659]]
|-
| [[Attēls:Oliversacks.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q258662|Oliver Sacks]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''<br/>''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[ārsts]]
| 1933-07-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/oliver_sacks oliver_sacks]
| [[:d:Q258662|Q258662]]
|-
|
| ''[[:d:Q47109725|Olivia Affuso]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/olivia_affuso olivia_affuso]
| [[:d:Q47109725|Q47109725]]
|-
| [[Attēls:Olivia Arthur - Magnum Photographer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16146066|Olivia Arthur]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/olivia_arthur olivia_arthur]
| [[:d:Q16146066|Q16146066]]
|-
|
| ''[[:d:Q116865135|Olivier Scalabre]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1976-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olivier_scalabre olivier_scalabre]
| [[:d:Q116865135|Q116865135]]
|-
| [[Attēls:OluTimehin Adegbeye Norwegian Council for Africa 2018 (174840).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32537994|OluTimehin Kukoyi]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1991-10-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olutimehin_adegbeye olutimehin_adegbeye]
| [[:d:Q32537994|Q32537994]]
|-
| [[Attēls:TaiwoLeiden2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99501373|Olúfẹ́mi Táíwò]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/olu_fe_mi_ta_i_wo olu_fe_mi_ta_i_wo]
| [[:d:Q99501373|Q99501373]]
|-
|
| ''[[:d:Q7089622|Omar Ahmad]]''
|
| ''[[:d:Q5287861|chief technology officer]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>[[politiķis]]
| 1964-06-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/omar_ahmad omar_ahmad]
| [[:d:Q7089622|Q7089622]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Baroness O'Neill of Bengarve crop 3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q336089|Onora O'Neill]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[politiķis]]
| 1941-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/onora_o_neill onora_o_neill]
| [[:d:Q336089|Q336089]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656126|Onyx Ashanti]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/onyx_ashanti onyx_ashanti]
| [[:d:Q23656126|Q23656126]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759585|Oren Yakobovich]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/oren_yakobovich oren_yakobovich]
| [[:d:Q23759585|Q23759585]]
|-
| [[Attēls:Ory Okolloh, Sept. 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49275|Ory Okolloh]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q19890746|Internet activist]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ory_okolloh ory_okolloh]
| [[:d:Q49275|Q49275]]
|-
|
| ''[[:d:Q7106910|Oskar Eustis]]''
|
| ''[[:d:Q1797162|artistic director]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>[[dramaturgs]]
| 1958-07-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/oskar_eustis oskar_eustis]
| [[:d:Q7106910|Q7106910]]
|-
| [[Attēls:P. Dee Boersma portrait at International Penguin Conference 10.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16971310|P. Dee Boersma]]''
|
| ''[[:d:Q76928813|conservation biologist]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q104828277|biology teacher]]''
| 1946-11-01
| No/unknown value
|
| [https://www.ted.com/speakers/dee_boersma dee_boersma]
| [[:d:Q16971310|Q16971310]]
|-
| [[Attēls:P W Singer Political Scientist and International Relations Expert (26294536015).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q320696|P. W. Singer]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[politiķis]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/p_w_singer p_w_singer]
| [[:d:Q320696|Q320696]]
|-
|
| ''[[:d:Q112686007|Paige Alexander]]''
|
|
| 1966-03-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paige_alexander paige_alexander]
| [[:d:Q112686007|Q112686007]]
|-
| [[Attēls:PamelaMeyerSeptember2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21063835|Pamela Meyer]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_meyer pamela_meyer]
| [[:d:Q21063835|Q21063835]]
|-
| [[Attēls:March for Science San Francisco 20170422-4376.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129246|Pamela Ronald]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamela_ronald pamela_ronald]
| [[:d:Q7129246|Q7129246]]
|-
| [[Attēls:Pam Warhurst at TDC12.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7129276|Pamela Warhurst]]''
|
| ''[[:d:Q4479442|founder]]''
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pam_warhurst pam_warhurst]
| [[:d:Q7129276|Q7129276]]
|-
| [[Attēls:Vienna 2013-07-12 'central garden' - Blublut feat. Colin Webster 078 Pamelia Kurstin.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q275179|Pamelia Kurstin]]''
|
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]]
| 1976-05-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pamelia_kurstin pamelia_kurstin]
| [[:d:Q275179|Q275179]]
|-
| [[Attēls:Pankaj Ghemawat - 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7131284|Pankaj Ghemawat]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>No/unknown value
| [https://www.ted.com/speakers/pankaj_ghemawat pankaj_ghemawat]
| [[:d:Q7131284|Q7131284]]
|-
| [[Attēls:Paola Antonelli in 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q440493|Paola Antonelli]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1963-05-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paola_antonelli paola_antonelli]
| [[:d:Q440493|Q440493]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662717|Paolo Cardini]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paolo_cardini paolo_cardini]
| [[:d:Q23662717|Q23662717]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Parag Khanna.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2051465|Parag Khanna]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1977-07-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/parag_khanna parag_khanna]
| [[:d:Q2051465|Q2051465]]
|-
|
| ''[[:d:Q97655984|Paramjit Parmar]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/pj_parmar pj_parmar]
| [[:d:Q97655984|Q97655984]]
|-
|
| ''[[:d:Q4970590|Paraorchestra]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/british_paraorchestra british_paraorchestra]
| [[:d:Q4970590|Q4970590]]
|-
| [[Attēls:Pardis Sabeti - PopTech 2011 - Camden Maine USA.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3063122|Pardis C. Sabeti]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''
| 1975-12-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pardis_sabeti pardis_sabeti]
| [[:d:Q3063122|Q3063122]]
|-
|
| ''[[:d:Q7136564|Pardis Parker]]''
|
| [[aktieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/pardis_parker pardis_parker]
| [[:d:Q7136564|Q7136564]]
|-
| [[Attēls:Yeonmi Park (53065489343) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18437771|Park Yeon-mi]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1993-10-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ziemeļkoreja]]<br/>[[Dienvidkoreja]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yeonmi_park yeonmi_park]
| [[:d:Q18437771|Q18437771]]
|-
| [[Attēls:Parul Sehgal NBCC 2011 Shankbone.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7141204|Parul Sehgal]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/parul_sehgal_1 parul_sehgal_1]
| [[:d:Q7141204|Q7141204]]
|-
| [[Attēls:Pat Mitchell (8157972890) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7143792|Pat Mitchell]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1943-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pat_mitchell pat_mitchell]
| [[:d:Q7143792|Q7143792]]
|-
| [[Attēls:2011 portrait - Patience Mthunzi (6197342763) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782661|Patience Mthunzi]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1976-05-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/patience_mthunzi patience_mthunzi]
| [[:d:Q23782661|Q23782661]]
|-
| [[Attēls:Patrice Gordon at SXSW London 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q136514661|Patrice Gordon]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrice_gordon patrice_gordon]
| [[:d:Q136514661|Q136514661]]
|-
| [[Attēls:Stanford2010PatriciaBurchat.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782676|Patricia Burchat]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_burchat patricia_burchat]
| [[:d:Q23782676|Q23782676]]
|-
|
| ''[[:d:Q7145662|Patricia K. Kuhl]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q2854916|otolaryngologist]]''
| 1946-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_kuhl patricia_kuhl]
| [[:d:Q7145662|Q7145662]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784397|Patricia Ryan]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_ryan patricia_ryan]
| [[:d:Q23784397|Q23784397]]
|-
| [[Attēls:Patrick Awuah (Ashesi).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7146064|Patrick Awuah, Jr.]]''
|
| ''[[:d:Q6017510|Independent inventor]]''<br/>[[Biznesa inkubators]]<br/>[[komersants]]<br/>[[inženieris]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Gana]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_awuah patrick_awuah]
| [[:d:Q7146064|Q7146064]]
|-
| [[Attēls:Patrick Chappatte-IMG 8680-square.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q116361|Patrick Chappatte]]''
|
| ''[[:d:Q3658608|karikatūrists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_chappatte patrick_chappatte]
| [[:d:Q116361|Q116361]]
|-
| [[Attēls:Patrick James McGinnis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q50082695|Patrick James McGinnis]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1976-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/patrick_mcginnis patrick_mcginnis]
| [[:d:Q50082695|Q50082695]]
|-
| [[Attēls:Patrisse Cullors.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090524|Patrisse Khan-Cullors]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patrisse_cullors patrisse_cullors]
| [[:d:Q20090524|Q20090524]]
|-
| [[Attēls:PATRICIA MEDICI. Foto por João Marcos Rosa.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769549|Patrícia Medici]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/patricia_medici patricia_medici]
| [[:d:Q23769549|Q23769549]]
|-
|
| ''[[:d:Q7148280|Patsy Rodenburg]]''
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q20971450|voice coach]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Režisors|teātra režisors]]
| 1953-09-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/patsy_rodenburg patsy_rodenburg]
| [[:d:Q7148280|Q7148280]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Pattie Maes.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7552|Pattie Maes]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pattie_maes pattie_maes]
| [[:d:Q7552|Q7552]]
|-
|
| ''[[:d:Q60539319|Patty McCord]]''
|
| ''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[Amatpersona|uzņēmumu amatpersona]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/patty_mccord patty_mccord]
| [[:d:Q60539319|Q60539319]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782390|Paul Bennett]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bennett paul_bennett]
| [[:d:Q23782390|Q23782390]]
|-
| [[Attēls:Paul Bloom no Fronteiras do Pensamento Porto Alegre 2014 (14929910380).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1590549|Paul Bloom]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1963-12-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_bloom paul_bloom]
| [[:d:Q1590549|Q1590549]]
|-
| [[Attēls:Paul Collier World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2059187|Paul Collier]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1949-04-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_collier paul_collier]
| [[:d:Q2059187|Q2059187]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661675|Paul Conneally]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_conneally paul_conneally]
| [[:d:Q23661675|Q23661675]]
|-
| [[Attēls:Paul Debevec.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q93006|Paul Debevec]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_debevec paul_debevec]
| [[:d:Q93006|Q93006]]
|-
|
| ''[[:d:Q108171225|Paul F. Hessburg]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_hessburg paul_hessburg]
| [[:d:Q108171225|Q108171225]]
|-
| [[Attēls:PaulGilding.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q2754187|Paul Gilding]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_gilding paul_gilding]
| [[:d:Q2754187|Q2754187]]
|-
| [[Attēls:OmegaAuthPhoto.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16196964|Paul Greenberg]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_greenberg paul_greenberg]
| [[:d:Q16196964|Q16196964]]
|-
| [[Attēls:Paul Hudson at the World Economic Forum.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q67029500|Paul Hudson]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1967-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_hudson paul_hudson]
| [[:d:Q67029500|Q67029500]]
|-
| [[Attēls:Paul J. Zak.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1967906|Paul J. Zak]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1962-02-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_zak paul_zak]
| [[:d:Q1967906|Q1967906]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712890|Paul Kemp-Robertson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_kemp_robertson paul_kemp_robertson]
| [[:d:Q23712890|Q23712890]]
|-
|
| ''[[:d:Q16274683|Paul Knoepfler]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1967-04-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_knoepfler paul_knoepfler]
| [[:d:Q16274683|Q16274683]]
|-
| [[Attēls:NMD 2019 Høyrepopulismens fremvekst 6 (32873985077) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152025|Paul Lewis]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_lewis paul_lewis]
| [[:d:Q7152025|Q7152025]]
|-
| [[Attēls:Paul maccready.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1374080|Paul MacCready]]''
|
| ''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q27732138|glider pilot]]''
| 1925-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_maccready paul_maccready]
| [[:d:Q1374080|Q1374080]]
|-
|
| ''[[:d:Q7152338|Paul McEuen]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_mceuen paul_mceuen]
| [[:d:Q7152338|Q7152338]]
|-
| [[Attēls:Paul Romer, 2005 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509262|Paul M. Romer]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[matemātiķis]]
| 1955-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_romer paul_romer]<br/>[https://www.ted.com/speakers/471 471]
| [[:d:Q509262|Q509262]]
|-
|
| ''[[:d:Q705347|Paul Moller]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1936-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_moller paul_moller]
| [[:d:Q705347|Q705347]]
|-
| [[Attēls:Paul Nicklen’s Polar Wonderland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7152732|Paul Nicklen]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''
| 1968-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_nicklen paul_nicklen]
| [[:d:Q7152732|Q7152732]]
|-
| [[Attēls:Paul Pholeros, SUST cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15430944|Paul Pholeros]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_pholeros paul_pholeros]
| [[:d:Q15430944|Q15430944]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728301|Paul Piff]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_piff paul_piff]
| [[:d:Q23728301|Q23728301]]
|-
|
| ''[[:d:Q7153314|Paul Root Wolpe]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1957-02-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_root_wolpe paul_root_wolpe]
| [[:d:Q7153314|Q7153314]]
|-
|
| ''[[:d:Q106687213|Paul Rucker]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]<br/>[[mūziķis]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_rucker paul_rucker]
| [[:d:Q106687213|Q106687213]]
|-
| [[Attēls:Paul Sereno Lab Photo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562813|Paul Sereno]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''
| 1957-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_sereno paul_sereno]
| [[:d:Q562813|Q562813]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657114|Paul Snelgrove]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/paul_snelgrove paul_snelgrove]
| [[:d:Q23657114|Q23657114]]
|-
| [[Attēls:Paul Stamets with Agarikon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q783942|Paul Stamets]]''
|
| ''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1955-07-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_stamets paul_stamets]
| [[:d:Q783942|Q783942]]
|-
| [[Attēls:Paul Tudor Jones, Tudor Investments.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154092|Paul Tudor Jones]]''
|
| ''[[:d:Q4182927|stockbroker]]''<br/>''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q3704253|tirgotājs]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1954-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_tudor_jones_ii paul_tudor_jones_ii]
| [[:d:Q7154092|Q7154092]]
|-
|
| ''[[:d:Q2663689|Paul W. Ewald]]''
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1950s<br/>1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_ewald paul_ewald]<br/>[https://www.ted.com/speakers/230 230]
| [[:d:Q2663689|Q2663689]]
|-
|
| ''[[:d:Q7154189|Paul W. K. Rothemund]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paul_rothemund paul_rothemund]
| [[:d:Q7154189|Q7154189]]
|-
|
| ''[[:d:Q23498304|Paula Johnson]]''
|
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_johnson paula_johnson]
| [[:d:Q23498304|Q23498304]]
|-
| [[Attēls:Paula Scher interview OnCreativity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7154764|Paula Scher]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[skolotājs]]
| 1948-10-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_scher paula_scher]
| [[:d:Q7154764|Q7154764]]
|-
|
| ''[[:d:Q64748198|Paula Stone Williams]]''
|
| ''[[:d:Q7143049|pastorālā padomdošana]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1951
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_stone_williams paula_stone_williams]
| [[:d:Q64748198|Q64748198]]
|-
| [[Attēls:Paula Hammond, PCAST Member (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16195100|Paula T. Hammond]]''
|
| ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1963
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/paula_hammond paula_hammond]
| [[:d:Q16195100|Q16195100]]
|-
| [[Attēls:Pavan Sukhdev (10186874696) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16254734|Pavan Sukhdev]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1960-03-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pavan_sukhdev pavan_sukhdev]
| [[:d:Q16254734|Q16254734]]
|-
|
| ''[[:d:Q7156113|Pawan Sinha]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1968-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/pawan_sinha pawan_sinha]
| [[:d:Q7156113|Q7156113]]
|-
|
| ''[[:d:Q120643687|Peachy Liv]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/peachy_liv peachy_liv]
| [[:d:Q120643687|Q120643687]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671263|Pearl Arredondo]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/pearl_arredondo pearl_arredondo]
| [[:d:Q23671263|Q23671263]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Ashdown of Norton-sub-Hamdon crop 2.jpg|center|128px]]
| [[Pedijs Ešdauns]]
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]
| 1941-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/paddy_ashdown paddy_ashdown]
| [[:d:Q333066|Q333066]]
|-
| [[Attēls:Peggy Orenstein on Boys and Sex.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7160710|Peggy Orenstein]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1961-11-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peggy_orenstein peggy_orenstein]
| [[:d:Q7160710|Q7160710]]
|-
| [[Attēls:Penelope Boston lecturing on Subsurface Astrobiology Cave Habitats on Earth, Mars, and Beyond.webp|center|128px]]
| ''[[:d:Q7162562|Penelope Boston]]''
|
| ''[[:d:Q16742175|speleologist]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>''[[:d:Q3061999|astrobiologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_boston penelope_boston]
| [[:d:Q7162562|Q7162562]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662947|Penelope Jagessar Chaffer]]''
|
| [[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/penelope_jagessar_chaffer penelope_jagessar_chaffer]
| [[:d:Q23662947|Q23662947]]
|-
| [[Attēls:Per Espen Stoknes (2017) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11995189|Per Espen Stoknes]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[politiķis]]
| 1967-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/per_espen_stoknes per_espen_stoknes]
| [[:d:Q11995189|Q11995189]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783063|Pete Alcorn]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/pete_alcorn pete_alcorn]
| [[:d:Q23783063|Q23783063]]
|-
| [[Attēls:2025 Peter Attia (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23712954|Peter Attia]]''
|
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q133575875|anti-aging practitioner and activist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1973-03-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_attia peter_attia]
| [[:d:Q23712954|Q23712954]]
|-
| [[Attēls:Peter Calthorpe on book tour (6545182197) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7173152|Peter Calthorpe]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_calthorpe peter_calthorpe]
| [[:d:Q7173152|Q7173152]]
|-
|
| ''[[:d:Q950763|Peter D. Ward]]''
|
| ''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ward peter_ward]
| [[:d:Q950763|Q950763]]
|-
| [[Attēls:Peter-Diamandis-Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q562799|Peter Diamandis]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1961-05-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_diamandis peter_diamandis]
| [[:d:Q562799|Q562799]]
|-
|
| ''[[:d:Q7173699|Peter Donnelly]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1959-05-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_donnelly peter_donnelly]<br/>[https://www.ted.com/speakers/63 63]
| [[:d:Q7173699|Q7173699]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712235|Peter Doolittle]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_doolittle peter_doolittle]
| [[:d:Q23712235|Q23712235]]
|-
| [[Attēls:Petereigenfeature.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q95830|Peter Eigen]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1938-06-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_eigen peter_eigen]
| [[:d:Q95830|Q95830]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759857|Peter Haas]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_haas peter_haas]
| [[:d:Q23759857|Q23759857]]
|-
| [[Attēls:Peter Hirshberg (916338285).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769555|Peter Hirshberg]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_hirshberg peter_hirshberg]
| [[:d:Q23769555|Q23769555]]
|-
| [[Attēls:Peter Molyneux 20080927 Festival du jeu video 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q164565|Peter Molyneux]]''
|
| [[Videospēļu programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q18882335|video game designer]]''
| 1959-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_molyneux peter_molyneux]
| [[:d:Q164565|Q164565]]
|-
|
| ''[[:d:Q58812993|Peter Ouko]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_ouko peter_ouko]
| [[:d:Q58812993|Q58812993]]
|-
|
| ''[[:d:Q20853515|Peter Reinhart]]''
|
| ''[[:d:Q160131|maiznieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 20th century<br/>1950
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_reinhart peter_reinhart]
| [[:d:Q20853515|Q20853515]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662569|Peter Saul]]''
|
| [[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_saul peter_saul]
| [[:d:Q23662569|Q23662569]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796156|Peter Tyack]]''
|
| ''[[:d:Q107267362|behavioral ecologist]]''<br/>''[[:d:Q107267423|marine mammalogist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_tyack peter_tyack]
| [[:d:Q23796156|Q23796156]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712817|Peter van Manen]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_manen peter_van_manen]
| [[:d:Q23712817|Q23712817]]
|-
| [[Attēls:Peter van Uhm.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2079298|Peter van Uhm]]''
|
| ''[[:d:Q47064|militārpersona]]''
| 1955-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_van_uhm peter_van_uhm]
| [[:d:Q2079298|Q2079298]]
|-
|
| ''[[:d:Q7181721|Phil Borges]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_borges phil_borges]
| [[:d:Q7181721|Q7181721]]
|-
|
| ''[[:d:Q3378790|Phil Hansen]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_hansen phil_hansen]
| [[:d:Q3378790|Q3378790]]
|-
| [[Attēls:Philip Plait 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2701388|Phil Plait]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1412961|Trekkie]]''
| 1964-09-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phil_plait phil_plait]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1109 1109]
| [[:d:Q2701388|Q2701388]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728383|Philip Evans]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/philip_evans philip_evans]
| [[:d:Q23728383|Q23728383]]
|-
| [[Attēls:Philip K. Howard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7183880|Philip K. Howard]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1948
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_k_howard philip_k_howard]<br/>[https://www.ted.com/speakers/621 621]
| [[:d:Q7183880|Q7183880]]
|-
| [[Attēls:Philip Rosedale in 2021 by Chris Michel 1d35908-4-26.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1978446|Philip Rosedale]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1968-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_rosedale philip_rosedale]
| [[:d:Q1978446|Q1978446]]
|-
| [[Attēls:Professor Zimbardo (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q296042|Philip Zimbardo]]''
|
| ''[[:d:Q10672931|social psychologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[autors]]
| 1933-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/philip_zimbardo philip_zimbardo]
| [[:d:Q296042|Q296042]]
|-
| [[Attēls:PhilippePetitAAFeb09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q705289|Philippe Petit]]''
|
| ''[[:d:Q11957145|akrobāts]]''<br/>''[[:d:Q17307272|circus performer]]''<br/>''[[:d:Q15855449|magician]]''<br/>''[[:d:Q3090865|tightrope walker]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kaskadieris]]
| 1949-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_petit philippe_petit]
| [[:d:Q705289|Q705289]]
|-
| [[Attēls:Phillippe Starck 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q316906|Philippe Starck]]''
|
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1949-01-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/philippe_starck philippe_starck]
| [[:d:Q316906|Q316906]]
|-
| [[Attēls:Phillip Atiba Goff (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27063586|Phillip Atiba Solomon]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[profesors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/phillip_goff phillip_goff]
| [[:d:Q27063586|Q27063586]]
|-
| [[Attēls:Pia Mancini.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18326639|Pia Mancini]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/pia_mancini pia_mancini]
| [[:d:Q18326639|Q18326639]]
|-
| [[Attēls:Pico Iyer 2.08.12 (6847745503).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2955951|Pico Iyer]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1957-02-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/pico_iyer pico_iyer]
| [[:d:Q2955951|Q2955951]]
|-
| [[Attēls:The make it happen crew - 4826111428 Pierre Thiam (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q127305851|Pierre Thiam]]''
|
| [[pavārs]]<br/>[[autors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Senegāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/pierre_thiam pierre_thiam]
| [[:d:Q127305851|Q127305851]]
|-
|
| ''[[:d:Q766390|Pilobolus]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/pilobolus pilobolus]
| [[:d:Q766390|Q766390]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662189|Plankton Chronicles Project]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/plankton_chronicles_project plankton_chronicles_project]
| [[:d:Q23662189|Q23662189]]
|-
|
| ''[[:d:Q56882240|Poppy Crum]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/poppy_crum poppy_crum]
| [[:d:Q56882240|Q56882240]]
|-
| [[Attēls:Pranavmistry.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2722796|Pranav Mistry]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1981-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/pranav_mistry pranav_mistry]
| [[:d:Q2722796|Q2722796]]
|-
|
| ''[[:d:Q59696234|Pratik Shah]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/pratik_shah pratik_shah]
| [[:d:Q59696234|Q59696234]]
|-
| [[Attēls:Preston Reed June 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q357378|Preston Reed]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1955-04-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/preston_reed preston_reed]
| [[:d:Q357378|Q357378]]
|-
| [[Attēls:Priyanka Chopra at Bulgary launch, 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Prijanka Čopra]]
| indiešu aktrise
| ''[[:d:Q18581305|skaistumkonkursu dalībnieks]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q3357567|fotomodele]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]]
| 1982-07-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/priyanka_chopra priyanka_chopra]
| [[:d:Q158957|Q158957]]
|-
|
| ''[[:d:Q2891977|Princess Al Mayassa bint Hamad of Qatar]]''
|
| ''[[:d:Q140686|chairperson]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''
| 1983
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Katara]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheikha_al_mayassa sheikha_al_mayassa]
| [[:d:Q2891977|Q2891977]]
|-
| [[Attēls:Priti Krishtel - Initiative for Medicines, Access and Knowledge (I-MAK).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q110316854|Priti Krishtel]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/priti_krishtel priti_krishtel]
| [[:d:Q110316854|Q110316854]]
|-
|
| ''[[:d:Q106904404|Priya Parker]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2462658|treneris]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/priya_parker priya_parker]
| [[:d:Q106904404|Q106904404]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662531|Prof. Todd Humphreys]]''
|
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/todd_humphreys todd_humphreys]
| [[:d:Q23662531|Q23662531]]
|-
| [[Attēls:LSU Museum of Natural Science - Prosanta Chakrabarty with zoological specimen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21338838|Prosanta Chakrabarty]]''
|
| ''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1978-11-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/prosanta_chakrabarty prosanta_chakrabarty]
| [[:d:Q21338838|Q21338838]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656762|Péter Fankhauser]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/peter_fankhauser peter_fankhauser]
| [[:d:Q23656762|Q23656762]]
|-
| [[Attēls:Peter Gabriel, Denver 2023.jpg|center|128px]]
| [[Pīters Geibriels]]
| britu mūziķis
| [[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''
| 1950-02-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_gabriel peter_gabriel]
| [[:d:Q175195|Q175195]]
|-
| [[Attēls:Peter Norvig in 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92832|Pīters Norvigs]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1956-12-05<br/>1956-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_norvig peter_norvig]
| [[:d:Q92832|Q92832]]
|-
| [[Attēls:Peter Singer 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Pīters Singers]]
|
| [[filozofs]]<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]
| 1946-07-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/peter_singer peter_singer]
| [[:d:Q211539|Q211539]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783069|Qi Zhang]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/qi_zhang qi_zhang]
| [[:d:Q23783069|Q23783069]]
|-
|
| ''[[:d:Q45175182|Qudus Onikeku]]''
|
| ''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/qudus_onikeku qudus_onikeku]
| [[:d:Q45175182|Q45175182]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657158|Quixotic Fusion]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/quixotic quixotic]
| [[:d:Q23657158|Q23657158]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657089|Quyen Nguyen]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/quyen_nguyen quyen_nguyen]
| [[:d:Q23657089|Q23657089]]
|-
| [[Attēls:Lukedubois.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7273818|R. Luke DuBois]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''
| 1975-09-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_luke_dubois r_luke_dubois]
| [[:d:Q7273818|Q7273818]]
|-
| [[Attēls:Rachel Armstrong (8460277065).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795664|Rachel Armstrong]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_armstrong rachel_armstrong]
| [[:d:Q23795664|Q23795664]]
|-
| [[Attēls:Explaining the Sharing Economy - Rachel Botsman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20995290|Rachel Botsman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_botsman rachel_botsman]
| [[:d:Q20995290|Q20995290]]
|-
|
| ''[[:d:Q109651518|Rachel Kleinfeld]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_kleinfeld rachel_kleinfeld]
| [[:d:Q109651518|Q109651518]]
|-
| [[Attēls:Vienna Energy Forum 2013 Rachel Kyte Kandeh Yumkella (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19663370|Rachel Kyte]]''
|
|
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_kyte rachel_kyte]
| [[:d:Q19663370|Q19663370]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783093|Rachel Pike]]''
|
| ''[[:d:Q105839787|atmospheric chemist]]''<br/>''[[:d:Q1113838|climatologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_pike rachel_pike]
| [[:d:Q23783093|Q23783093]]
|-
|
| ''[[:d:Q7279417|Rachel Sussman]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachel_sussman rachel_sussman]
| [[:d:Q7279417|Q7279417]]
|-
| [[Attēls:Horizonte 2014 Fr 1464.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q18397247|Rachelle Garniez]]''
|
| ''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]
| 1965-03-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rachelle_garniez rachelle_garniez]
| [[:d:Q18397247|Q18397247]]
|-
|
| ''[[:d:Q17517256|Radhika Nagpal]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/radhika_nagpal radhika_nagpal]
| [[:d:Q17517256|Q17517256]]
|-
| [[Attēls:Raffaello D’Andrea, Professor and artist (48088758103).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16864843|Raffaello D'Andrea]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1967-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/raffaello_d_andrea raffaello_d_andrea]
| [[:d:Q16864843|Q16864843]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795356|Raghava KK]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/kk_raghava kk_raghava]
| [[:d:Q23795356|Q23795356]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Mashelkar Apr09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7283012|Raghunath Anant Mashelkar]]''
|
| ''[[:d:Q7888586|ķīmiķis-inženieris]]''<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1943-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/r_a_mashelkar r_a_mashelkar]
| [[:d:Q7283012|Q7283012]]
|-
| [[Attēls:Raghuram Rajan, IMF 69MS040421048l.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q981496|Raghuram Rajan]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1963-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/raghuram_rajan raghuram_rajan]
| [[:d:Q981496|Q981496]]
|-
| [[Attēls:Rahaf Harfoush.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q11996983|Rahaf Harfoush]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rahaf_harfoush rahaf_harfoush]
| [[:d:Q11996983|Q11996983]]
|-
|
| ''[[:d:Q7283604|Rahul Mehrotra]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rahul_mehrotra rahul_mehrotra]
| [[:d:Q7283604|Q7283604]]
|-
|
| ''[[:d:Q23768717|Rainer Strack]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rainer_strack rainer_strack]
| [[:d:Q23768717|Q23768717]]
|-
| [[Attēls:Rainn Wilson 2011 Shankbone 2.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q349548|Rainn Wilson]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q948329|character actor]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q685433|salesperson]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1966-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rainn_wilson rainn_wilson]
| [[:d:Q349548|Q349548]]
|-
| [[Attēls:Raj Jayadev at Pacific News Service 40th anniversary celebration.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q100178541|Raj Jayadev]]''
|
| ''[[:d:Q28532974|community organizer]]''
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/raj_jayadev raj_jayadev]
| [[:d:Q100178541|Q100178541]]
|-
| [[Attēls:Raj Panjabi, NSC Senior Director.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28101938|Raj Panjabi]]''
|
| [[ārsts]]
| 1981-02-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/raj_panjabi raj_panjabi]
| [[:d:Q28101938|Q28101938]]
|-
| [[Attēls:Rajesh Rao 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14751924|Rajesh P.N. Rao]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1970-07-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rajesh_rao rajesh_rao]
| [[:d:Q14751924|Q14751924]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760316|Rajiv Maheswaran]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rajiv_maheswaran rajiv_maheswaran]
| [[:d:Q23760316|Q23760316]]
|-
|
| ''[[:d:Q41799934|Ralph Chami]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_chami ralph_chami]
| [[:d:Q41799934|Q41799934]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784293|Ralph Langner]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_langner ralph_langner]
| [[:d:Q23784293|Q23784293]]
|-
| [[Attēls:Ralph nader portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q193156|Ralph Nader]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11986654|lobbyist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''<br/>''[[:d:Q15958642|political writer]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''
| 1934-02-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ralph_nader ralph_nader]
| [[:d:Q193156|Q193156]]
|-
| [[Attēls:Ramanan laxminarayan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759575|Ramanan Laxminarayan]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ramanan_laxminarayan ramanan_laxminarayan]
| [[:d:Q23759575|Q23759575]]
|-
| [[Attēls:Ramesh Raskar (11539797465).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16735003|Ramesh Raskar]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1265807|information scientist]]''
| 1970-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ramesh_raskar ramesh_raskar]
| [[:d:Q16735003|Q16735003]]
|-
| [[Attēls:Ramez Naam at the SingularityU The Netherlands Summit 2016 (29025926993).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4177760|Ramez Naam]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q10272926|computer engineer]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/ramez_naam ramez_naam]
| [[:d:Q4177760|Q4177760]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657180|Ramona Pierson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ramona_pierson ramona_pierson]
| [[:d:Q23657180|Q23657180]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712989|Ramsey Musallam]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ramsey_musallam ramsey_musallam]
| [[:d:Q23712989|Q23712989]]
|-
| [[Attēls:Families Belong Together SF march 20180630-4564.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q33103779|Rana Abdelhamid]]''
|
| [[politiķis]]
| 1993-05-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rana_abdelhamid rana_abdelhamid]
| [[:d:Q33103779|Q33103779]]
|-
| [[Attēls:Rana el Kaliouby.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17465952|Rana el Kaliouby]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/rana_el_kaliouby rana_el_kaliouby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2533 2533]
| [[:d:Q17465952|Q17465952]]
|-
| [[Attēls:Randall Munroe 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q285048|Randall Munroe]]''
|
| [[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q98668847|geohasher]]''
| 1984-10-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randall_munroe randall_munroe]
| [[:d:Q285048|Q285048]]
|-
| [[Attēls:RandyPausch Wiki 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49828|Randy Pausch]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960-10-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/randy_pausch randy_pausch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/643 643]
| [[:d:Q49828|Q49828]]
|-
|
| ''[[:d:Q7294792|Rashad Robinson]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rashad_robinson rashad_robinson]
| [[:d:Q7294792|Q7294792]]
|-
|
| ''[[:d:Q12332886|Rasmus Ankersen]]''
|
| ''[[:d:Q26481809|sporta funkcionārs]]''<br/>''[[:d:Q937857|futbolists]]''<br/>[[treneris]]
| 1983-09-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852 rasmus_ankersen_TEDxManchester20180211-24852]
| [[:d:Q12332886|Q12332886]]
|-
|
| ''[[:d:Q23751633|Raspyni Brothers]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/raspyni_brothers raspyni_brothers]
| [[:d:Q23751633|Q23751633]]
|-
| [[Attēls:The Raul Midón Trio - Leverkusener Jazztage 2017-1537.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1375278|Raul Midón]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q6168364|džeza ģitārists]]''
| 1966-03-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/raul_midon raul_midon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/168 168]
| [[:d:Q1375278|Q1375278]]
|-
|
| ''[[:d:Q23784984|Ravin Agrawal]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ravin_agrawal ravin_agrawal]
| [[:d:Q23784984|Q23784984]]
|-
|
| ''[[:d:Q5555893|Ray Anderson]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]
| 1934-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_anderson ray_anderson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/351 351]
| [[:d:Q5555893|Q5555893]]
|-
| [[Attēls:Web Summit 2018 - Forum - Day 2, November 7 HM1 7481 (44858045925).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7297378|Ray Dalio]]''
|
| ''[[:d:Q43423468|hedge fund manager]]''<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''
| 1949-08-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_dalio ray_dalio]
| [[:d:Q7297378|Q7297378]]
|-
| [[Attēls:Ray Zahab speaking at TED in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7298329|Ray Zahab]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q11513337|vieglatlēts]]''
| 1968<br/>1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_zahab ray_zahab]
| [[:d:Q7298329|Q7298329]]
|-
| [[Attēls:Rayma Suprani 2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685271|Rayma Suprani]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1969-04-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Venecuēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/rayma_suprani rayma_suprani]
| [[:d:Q20685271|Q20685271]]
|-
| [[Attēls:Ray Kurzweil @ SXSW 2017 (32594766664).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q298341|Raymond Kurzweil]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q846430|futurist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[filozofs]]
| 1948-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ray_kurzweil ray_kurzweil]
| [[:d:Q298341|Q298341]]
|-
|
| ''[[:d:Q24054740|Raymond Wang]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/raymond_wang raymond_wang]
| [[:d:Q24054740|Q24054740]]
|-
|
| ''[[:d:Q7300377|Read Montague]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/read_montague read_montague]
| [[:d:Q7300377|Q7300377]]
|-
|
| ''[[:d:Q115671548|Rebeca Hwang Eun Young]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/rebeca_hwang rebeca_hwang]
| [[:d:Q115671548|Q115671548]]
|-
|
| ''[[:d:Q86113114|Rebecca A Brachman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_brachman rebecca_brachman]
| [[:d:Q86113114|Q86113114]]
|-
| [[Attēls:Rebecca Goldstein.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q766723|Rebecca Goldstein]]''
|
| [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864380|biogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q2468727|classical scholar]]''
| 1950-02-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_newberger_goldstein rebecca_newberger_goldstein]
| [[:d:Q766723|Q766723]]
|-
| [[Attēls:Rebecca MacKinnon (WMEU 2023 photoshoot).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2915379|Rebecca MacKinnon]]''
|
| ''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 1969-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_mackinnon rebecca_mackinnon]
| [[:d:Q2915379|Q2915379]]
|-
|
| ''[[:d:Q7301850|Rebecca Onie]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1977
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_onie rebecca_onie]
| [[:d:Q7301850|Q7301850]]
|-
|
| ''[[:d:Q7301901|Rebecca Saxe]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rebecca_saxe rebecca_saxe]
| [[:d:Q7301901|Q7301901]]
|-
|
| ''[[:d:Q85582624|Rebekah Shirley]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/rebekah_shirley rebekah_shirley]
| [[:d:Q85582624|Q85582624]]
|-
| [[Attēls:Reggie Watts at PopTech 2011 (a).jpg|center|128px]]
| [[Redžijs Votss]]
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1198887|music director]]''<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reggie_watts reggie_watts]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1160 1160]
| [[:d:Q3423441|Q3423441]]
|-
| [[Attēls:Reed Hastings, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7306657|Reed Hastings]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1960-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reed_hastings reed_hastings]
| [[:d:Q7306657|Q7306657]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759787|Reed Kroloff]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/reed_kroloff reed_kroloff]
| [[:d:Q23759787|Q23759787]]
|-
| [[Attēls:Dubai Future Forum 2024 - Refik Anadol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q63718992|Refik Anadol]]''
|
| ''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1985
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/refik_anadol refik_anadol]
| [[:d:Q63718992|Q63718992]]
|-
| [[Attēls:DARPA Director Dr regina dugan.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1709949|Regina E. Dugan]]''
|
| [[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1963-03-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/regina_dugan regina_dugan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1161 1161]
| [[:d:Q1709949|Q1709949]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783055|Regina Hartley]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/regina_hartley regina_hartley]
| [[:d:Q23783055|Q23783055]]
|-
| [[Attēls:Renata Salecl, Munich Security Conference 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6118610|Renata Salecl]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962-01-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Slovēnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/renata_salecl renata_salecl]
| [[:d:Q6118610|Q6118610]]
|-
| [[Attēls:Renee Montgomery UConn.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q299943|Renee Montgomery]]''
|
| ''[[:d:Q3665646|basketbolists]]''
| 1986-12-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/renee_montgomery renee_montgomery]
| [[:d:Q299943|Q299943]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795629|Renny Gleeson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/renny_gleeson renny_gleeson]
| [[:d:Q23795629|Q23795629]]
|-
| [[Attēls:Renzo Piano, portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q190148|Renzo Piano]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[politiķis]]
| 1937-09-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/renzo_piano renzo_piano]
| [[:d:Q190148|Q190148]]
|-
|
| ''[[:d:Q124428915|Renzo Vitale]]''
|
| ''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/renzo_vitale renzo_vitale]
| [[:d:Q124428915|Q124428915]]
|-
| [[Attēls:Renee Hlozek.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q54318944|Renée Hložek]]''
|
| ''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''<br/>[[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''
| 1983-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/1388817 1388817]
| [[:d:Q54318944|Q54318944]]
|-
| [[Attēls:2018-prathamusa-reshma-saujani.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7315375|Reshma Saujani]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[advokāts]]
| 1975-11-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reshma_saujani reshma_saujani]
| [[:d:Q7315375|Q7315375]]
|-
|
| ''[[:d:Q105441098|Resson Kantai Duff]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/resson_kantai_duff resson_kantai_duff]
| [[:d:Q105441098|Q105441098]]
|-
|
| ''[[:d:Q11140288|Reuben Heyday Margolin]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/reuben_margolin reuben_margolin]
| [[:d:Q11140288|Q11140288]]
|-
|
| ''[[:d:Q114630044|Reuben Jonathan Miller]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q8142883|criminologist]]''<br/>''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''<br/>''[[:d:Q37941017|fieldworker]]''<br/>''[[:d:Q27177003|research professor]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/reuben_jonathan_miller reuben_jonathan_miller]
| [[:d:Q114630044|Q114630044]]
|-
| [[Attēls:Rhiannon Giddens (53972453002).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7320514|Rhiannon Giddens]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q9648008|bandžo spēlētājs]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[vijolnieks]]<br/>''[[:d:Q8178443|libretists]]''
| 1977-02-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rhiannon_giddens rhiannon_giddens]
| [[:d:Q7320514|Q7320514]]
|-
|
| ''[[:d:Q17486500|Ric Elias]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1967-05-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ric_elias ric_elias]
| [[:d:Q17486500|Q17486500]]
|-
|
| ''[[:d:Q706665|Ricardo Semler]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ricardo_semler ricardo_semler]
| [[:d:Q706665|Q706665]]
|-
|
| ''[[:d:Q7323191|Rich Benjamin]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rich_benjamin rich_benjamin]
| [[:d:Q7323191|Q7323191]]
|-
| [[Attēls:Rich Powell at World Economic Forum Growth Summit 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q117249162|Rich Powell]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rich_powell rich_powell]
| [[:d:Q117249162|Q117249162]]
|-
| [[Attēls:Richard Bona-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25679|Richard Bona]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[dziedātājs]]
| 1967-10-28<br/>1966-10-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_bona richard_bona]
| [[:d:Q25679|Q25679]]
|-
| [[Attēls:Richard Browning.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30610966|Richard Browning]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1979-01-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_browning richard_browning]
| [[:d:Q30610966|Q30610966]]
|-
| [[Attēls:Richard Baraniuk at the SPARC 2014 OA Meeting - DSC00777 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7323946|Richard G. Baraniuk]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_baraniuk richard_baraniuk]<br/>[https://www.ted.com/speakers/26 26]
| [[:d:Q7323946|Q7323946]]
|-
| [[Attēls:Richard G Wilkinson.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2096593|Richard G. Wilkinson]]''
|
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1943-07-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_wilkinson richard_wilkinson]
| [[:d:Q2096593|Q2096593]]
|-
| [[Attēls:Mayor Richard J. Berry first photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7326701|Richard J. Berry]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1962-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_j_berry richard_j_berry]
| [[:d:Q7326701|Q7326701]]
|-
| [[Attēls:Richard L. Pyle On Boat in Philippines, with Poseidon SE7EN Rebreather.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21340682|Richard L. Pyle]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q4205432|ihtiologs]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q109120509|zoological collector]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q98544732|scientific collector]]''
| 1967-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_pyle richard_pyle]
| [[:d:Q21340682|Q21340682]]
|-
| [[Attēls:Richard H. Ledgett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17079639|Richard Ledgett]]''
|
|
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_ledgett rick_ledgett]
| [[:d:Q17079639|Q17079639]]
|-
|
| ''[[:d:Q320884|Richard Preston]]''
|
| ''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q17433421|science journalist]]''
| 1954-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_preston richard_preston]
| [[:d:Q320884|Q320884]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656666|Richard Resnick]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_resnick richard_resnick]
| [[:d:Q23656666|Q23656666]]
|-
|
| ''[[:d:Q23785283|Richard Sears]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_sears richard_sears]
| [[:d:Q23785283|Q23785283]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657219|Richard Seymour]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_seymour richard_seymour]
| [[:d:Q23657219|Q23657219]]
|-
| [[Attēls:Richard St. John, The 8 Traits Successful People Have in Common - Gulltaggen 2010 (4561385080).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795641|Richard St. John]]''
|
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_st_john richard_st_john]
| [[:d:Q23795641|Q23795641]]
|-
|
| ''[[:d:Q18609935|Richard T. Ford]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''
| 1966-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_thompson_ford richard_thompson_ford]
| [[:d:Q18609935|Q18609935]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797900|Richard Turere]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/richard_turere richard_turere]
| [[:d:Q23797900|Q23797900]]
|-
| [[Attēls:Making Education Work (42839111875).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7328635|Richard V. Reeves]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1969-07-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_v_reeves richard_v_reeves]
| [[:d:Q7328635|Q7328635]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670529|Richard Weller]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_weller richard_weller]
| [[:d:Q23670529|Q23670529]]
|-
| [[Attēls:Rick Doblin - MAPS.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7331358|Rick Doblin]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1953-11-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_doblin rick_doblin]
| [[:d:Q7331358|Q7331358]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662323|Rick Guidotti]]''
|
| [[fotogrāfs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rick_guidotti_s rick_guidotti_s]
| [[:d:Q23662323|Q23662323]]
|-
| [[Attēls:Rick.Smolan.headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7331756|Rick Smolan]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1949-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_smolan rick_smolan]
| [[:d:Q7331756|Q7331756]]
|-
| [[Attēls:Rick Warren (2016).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380107|Rick Warren]]''
|
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q152002|pastor]]''
| 1954-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_warren rick_warren]
| [[:d:Q380107|Q380107]]
|-
| [[Attēls:Rickard Falkvinge - 2006-06-03 (Jon Åslund).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443624|Rickard Falkvinge]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1662485|information professional]]''
| 1972-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rick_falkvinge rick_falkvinge]
| [[:d:Q443624|Q443624]]
|-
| [[Attēls:Riitta ikonen.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16299293|Riitta Ikonen]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Somija]]
| [https://www.ted.com/speakers/riitta_ikonen riitta_ikonen]
| [[:d:Q16299293|Q16299293]]
|-
| [[Attēls:Risa Wechsler 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q48698841|Risa Wechsler]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/risa_wechsler risa_wechsler]
| [[:d:Q48698841|Q48698841]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759728|Rishi Manchanda]]''
|
| [[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rishi_manchanda rishi_manchanda]
| [[:d:Q23759728|Q23759728]]
|-
|
| ''[[:d:Q23671271|Rita F. Pierson]]''
|
|
| 1951-10-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rita_f_pierson rita_f_pierson]
| [[:d:Q23671271|Q23671271]]
|-
|
| ''[[:d:Q3433529|Rives]]''
|
| [[dzejnieks]]
| 1968-10-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rives rives]
| [[:d:Q3433529|Q3433529]]
|-
| [[Attēls:5.3.10RichardBransonByDavidShankbone.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Brensons]]
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1950-07-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_branson richard_branson]
| [[:d:Q194419|Q194419]]
|-
| [[Attēls:Dinner with Richard Dawkins and CFI... like a candle in the dark.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Dokinss]]
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''<br/>''[[:d:Q3745071|science writer]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16270720|theoretical biologist]]''<br/>''[[:d:Q15632482|epistemologist]]''<br/>''[[:d:Q19356916|sociobiologist]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q69423232|kinoscenārists]]''<br/>''[[:d:Q116695160|video game actor]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1941-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_dawkins richard_dawkins]<br/>[https://www.ted.com/speakers/93 93]
| [[:d:Q44461|Q44461]]
|-
| [[Attēls:RichardFeynman-PaineMansionWoods1984 copyrightTamikoThiel bw.jpg|center|128px]]
| [[Ričards Fainmens]]
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q16745601|quantum physicist]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q4351403|percussionist]]''<br/>''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>[[politiķis]]
| 1918-05-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/richard_feynman richard_feynman]<br/>[https://www.ted.com/speakers/673 673]
| [[:d:Q39246|Q39246]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796184|Rob Dunbar]]''
|
| ''[[:d:Q11424604|Zemes zinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rob_dunbar rob_dunbar]
| [[:d:Q23796184|Q23796184]]
|-
|
| ''[[:d:Q22087979|Rob Forbes]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rob_forbes rob_forbes]
| [[:d:Q22087979|Q22087979]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783483|Rob Harmon]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rob_harmon rob_harmon]
| [[:d:Q23783483|Q23783483]]
|-
| [[Attēls:Rob Hopkins, 2014 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1594109|Rob Hopkins]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1968-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_hopkins rob_hopkins]
| [[:d:Q1594109|Q1594109]]
|-
| [[Attēls:Congreso Futuro 2020 - Rob Knight 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20657126|Rob Knight]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[zinātnieks]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_knight rob_knight]
| [[:d:Q20657126|Q20657126]]
|-
| [[Attēls:Robb Willer.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41634525|Robb Willer]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1977
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robb_willer robb_willer]
| [[:d:Q41634525|Q41634525]]
|-
| [[Attēls:Kid President in White House 2013 Easter Egg Roll Promo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18196390|Robby Novak]]''
|
| [[aktieris]]
| 2004-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/kid_president kid_president]
| [[:d:Q18196390|Q18196390]]
|-
| [[Attēls:Dr. Ballard visit 2023 (52976464273) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312867|Robert Ballard]]''
|
| ''[[:d:Q10669499|naval officer]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[ģeologs]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1942-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_ballard robert_ballard]
| [[:d:Q312867|Q312867]]
|-
| [[Attēls:330-PSA-153-63 (USN 711326) (22171848378) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2357840|Robert Fischell]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1929-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_fischell robert_fischell]
| [[:d:Q2357840|Q2357840]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728142|Robert Full]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_full robert_full]
| [[:d:Q23728142|Q23728142]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797194|Robert Gupta]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_gupta robert_gupta]
| [[:d:Q23797194|Q23797194]]
|-
| [[Attēls:RobReid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2798390|Robert H. Reid]]''
|
| ''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1965-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rob_reid rob_reid]
| [[:d:Q2798390|Q2798390]]
|-
|
| ''[[:d:Q104510834|Robert Hakiza]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]<br/>[[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_hakiza robert_hakiza]
| [[:d:Q104510834|Q104510834]]
|-
|
| ''[[:d:Q17299886|Robert Hammond]]''
|
|
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_hammond robert_hammond]
| [[:d:Q17299886|Q17299886]]
|-
| [[Attēls:ROBERT J. GORDON.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7345891|Robert J. Gordon]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1940-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_j_gordon robert_j_gordon]
| [[:d:Q7345891|Q7345891]]
|-
| [[Attēls:Robert J. Lang, origami expert.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q642995|Robert J. Lang]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[matemātiķis]]
| 1961-05-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lang robert_lang]
| [[:d:Q642995|Q642995]]
|-
|
| ''[[:d:Q16150166|Robert J. Waldinger]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_waldinger robert_waldinger]
| [[:d:Q16150166|Q16150166]]
|-
| [[Attēls:ETH-BIB-Katzschmann, Robert-Portr 17424.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56415714|Robert Katzschmann]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_katzschmann robert_katzschmann]
| [[:d:Q56415714|Q56415714]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797695|Robert Lee Hotz]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_lee_hotz robert_lee_hotz]
| [[:d:Q23797695|Q23797695]]
|-
|
| ''[[:d:Q8342|Robert Legato]]''
|
| [[kinooperators]]<br/>[[kinorežisors]]
| 1956-05-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_legato robert_legato]
| [[:d:Q8342|Q8342]]
|-
|
| ''[[:d:Q7347308|Robert Mankoff]]''
|
| ''[[:d:Q1114448|karikatūrists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1944-05-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_mankoff bob_mankoff]
| [[:d:Q7347308|Q7347308]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759693|Robert Muggah]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1974-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_muggah robert_muggah]
| [[:d:Q23759693|Q23759693]]
|-
| [[Attēls:Robert Neuwirth in 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7348003|Robert Neuwirth]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_neuwirth robert_neuwirth]
| [[:d:Q7348003|Q7348003]]
|-
|
| ''[[:d:Q23931473|Robert Palmer]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_palmer robert_palmer]
| [[:d:Q23931473|Q23931473]]
|-
|
| ''[[:d:Q67942469|Robert Reffkin]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q806798|baņķieris]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robert_reffkin robert_reffkin]
| [[:d:Q67942469|Q67942469]]
|-
| [[Attēls:Robert Sapolsky in 2023 A 16.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3118802|Robert Sapolsky]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1957-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_sapolsky robert_sapolsky]
| [[:d:Q3118802|Q3118802]]
|-
| [[Attēls:BobStein2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7350029|Robert Stein]]''
|
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q88109319|computer pioneer]]''
| 1946-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_stein bob_stein]
| [[:d:Q7350029|Q7350029]]
|-
| [[Attēls:Robert Swan in 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2582394|Robert Swan]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''
| 1956-07-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_swan robert_swan]
| [[:d:Q2582394|Q2582394]]
|-
| [[Attēls:Robert Thurman 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1377791|Robert Thurman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q333634|tulkotājs]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1941-08-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bob_thurman bob_thurman]
| [[:d:Q1377791|Q1377791]]
|-
| [[Attēls:Robert Wright journalist.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3123126|Robert Wright]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1957-01-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robert_wright robert_wright]
| [[:d:Q3123126|Q3123126]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809243|Roberto D'Angelo and Francesca Fedeli]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/roberto_and_francesca_d_angelo roberto_and_francesca_d_angelo]
| [[:d:Q23809243|Q23809243]]
|-
| [[Attēls:Robinchase2008.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352317|Robin Chase]]''
|
| [[uzņēmējs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_chase robin_chase]
| [[:d:Q7352317|Q7352317]]
|-
| [[Attēls:Robin Hanson in a field 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2159779|Robin Hanson]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]''
| 1959-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_hanson robin_hanson]
| [[:d:Q2159779|Q2159779]]
|-
|
| ''[[:d:Q106687805|Robin Hauser]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robin_hauser robin_hauser]
| [[:d:Q106687805|Q106687805]]
|-
| [[Attēls:Robin Ince - EdSciFest 2014.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7352559|Robin Ince]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18545066|stand-up comedian]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1969-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_ince robin_ince]
| [[:d:Q7352559|Q7352559]]
|-
| [[Attēls:RobinMorgan profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q450796|Robin Morgan]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1941-01-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_morgan robin_morgan]
| [[:d:Q450796|Q450796]]
|-
| [[Attēls:Murphy talk.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23782688|Robin Murphy]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q18844224|zinātniskās fantastikas rakstnieks]]''
| 1957-08-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/robin_murphy robin_murphy]
| [[:d:Q23782688|Q23782688]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713828|Robin Nagle]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robin_nagle robin_nagle]
| [[:d:Q23713828|Q23713828]]
|-
|
| ''[[:d:Q89132134|Robin S S Kramer]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/robin_kramer robin_kramer]
| [[:d:Q89132134|Q89132134]]
|-
|
| ''[[:d:Q55583699|Robin Steinberg]]''
|
| [[advokāts]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robin_steinberg robin_steinberg]
| [[:d:Q55583699|Q55583699]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760207|Robyn Stein DeLuca]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/robyn_stein_deluca robyn_stein_deluca]
| [[:d:Q23760207|Q23760207]]
|-
| [[Attēls:Rodney Brooks ML40.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92809|Rodney Brooks]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[matemātiķis]]
| 1954-12-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_brooks rodney_brooks]
| [[:d:Q92809|Q92809]]
|-
| [[Attēls:Rodney Mullen PopTech 2013 01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q313447|Rodney Mullen]]''
|
| ''[[:d:Q17502714|skateboarder]]''
| 1966-08-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rodney_mullen rodney_mullen]
| [[:d:Q313447|Q313447]]
|-
|
| ''[[:d:Q24052043|Rodrigo Bijou]]''
|
| ''[[:d:Q65952601|computer security engineer]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_bijou rodrigo_bijou]
| [[:d:Q24052043|Q24052043]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712290|Rodrigo Canales]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_canales rodrigo_canales]
| [[:d:Q23712290|Q23712290]]
|-
| [[Attēls:Rodrigo y Gabriela.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1469093|Rodrigo y Gabriela]]''
|
| [[komponists]]
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/rodrigo_y_gabriela rodrigo_y_gabriela]
| [[:d:Q1469093|Q1469093]]
|-
| [[Attēls:Roger Ebert cropped.jpg|center|128px]]
| [[Rodžers Īberts]]
| Amerikāņu kinokritiķis, autors, žurnālists un scenārists
| [[scenārists]]<br/>''[[:d:Q4220892|kinokritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q42909|reportieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1942-06-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_ebert roger_ebert]<br/>[https://www.ted.com/speakers/904 904]
| [[:d:Q212173|Q212173]]
|-
|
| ''[[:d:Q106736121|Roger Antonsen]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[programmētājs]]
| 1976-08-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_antonsen roger_antonsen]
| [[:d:Q106736121|Q106736121]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657103|Roger Doiron]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/roger_doiron roger_doiron]
| [[:d:Q23657103|Q23657103]]
|-
| [[Attēls:2021 - Centre Stage SM5 1003 (51652425540) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7358633|Roger McNamee]]''
|
| ''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[mūziķis]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''
| 1956-05-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_mcnamee roger_mcnamee]
| [[:d:Q7358633|Q7358633]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728309|Roger Stein]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/roger_stein roger_stein]
| [[:d:Q23728309|Q23728309]]
|-
|
| ''[[:d:Q57010924|Roger T. Hanlon]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1947-05-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roger_hanlon roger_hanlon]
| [[:d:Q57010924|Q57010924]]
|-
|
| ''[[:d:Q7359408|Rogier van der Heide]]''
|
| [[Gaismu mākslinieks]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rogier_van_der_heide rogier_van_der_heide]
| [[:d:Q7359408|Q7359408]]
|-
| [[Attēls:Rokia Traoré - Festival du Bout du Monde 2013 - 012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q256065|Rokia Traoré]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]
| 1974-01-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Mali]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rokia_traore rokia_traore]<br/>[https://www.ted.com/speakers/166 166]
| [[:d:Q256065|Q256065]]
|-
|
| ''[[:d:Q52151628|Rola Hallam]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sīrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rola_hallam rola_hallam]
| [[:d:Q52151628|Q52151628]]
|-
|
| ''[[:d:Q105338430|Roman Krznaric]]''
|
| [[filozofs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/roman_krznaric roman_krznaric]
| [[:d:Q105338430|Q105338430]]
|-
|
| ''[[:d:Q17388690|Roman Mars]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q112120568|radio program designer]]''<br/>[[orators]]
| 1974-10-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roman_mars roman_mars]
| [[:d:Q17388690|Q17388690]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769241|Romina Libster]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/romina_libster romina_libster]
| [[:d:Q23769241|Q23769241]]
|-
| [[Attēls:Mr. Romulus Whitaker.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3532796|Romulus Whitaker]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''
| 1943-05-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]<br/>[[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]
| [https://www.ted.com/speakers/romulus_whitaker romulus_whitaker]
| [[:d:Q3532796|Q3532796]]
|-
|
| ''[[:d:Q11099812|Ron Eglash]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1958-12-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_eglash ron_eglash]
| [[:d:Q11099812|Q11099812]]
|-
|
| ''[[:d:Q7363766|Ron Finley]]''
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q758780|gardener]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ron_finley ron_finley]
| [[:d:Q7363766|Q7363766]]
|-
| [[Attēls:Photo of Ron Gutman.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7363861|Ron Gutman]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_gutman ron_gutman]
| [[:d:Q7363861|Q7363861]]
|-
|
| ''[[:d:Q7364137|Ron McCallum]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1948-10-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ron_mccallum ron_mccallum]
| [[:d:Q7364137|Q7364137]]
|-
|
| ''[[:d:Q107012903|Ronald Rael]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[skolotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ronald_rael ronald_rael]
| [[:d:Q107012903|Q107012903]]
|-
|
| ''[[:d:Q7365256|Ronald S. Sullivan Jr.]]''
|
| [[profesors]]
| 1966-12-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ronald_sullivan ronald_sullivan]
| [[:d:Q7365256|Q7365256]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662811|Ronny Edry]]''
|
| [[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ronny_edry ronny_edry]
| [[:d:Q23662811|Q23662811]]
|-
| [[Attēls:Rory Bremner at the Savoy 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3400702|Rory Bremner]]''
|
| [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1961-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_bremner rory_bremner]
| [[:d:Q3400702|Q3400702]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Rory Stewart crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q328892|Rory Stewart]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3579035|travel writer]]''<br/>[[virsnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2066131|sportists]]''<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1973-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_stewart rory_stewart]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1045 1045]
| [[:d:Q328892|Q328892]]
|-
| [[Attēls:Business of Software - Rory Sutherland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19666293|Rory Sutherland]]''
|
| ''[[:d:Q10355417|advertising person]]''<br/>''[[:d:Q4178004|publicist]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q106879368|marketing theorist]]''<br/>''[[:d:Q1086863|slejinieks]]''
| 1965-11-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rory_sutherland rory_sutherland]
| [[:d:Q19666293|Q19666293]]
|-
|
| ''[[:d:Q7367220|Rosalind Brewer]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q593644|ķīmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosalind_g_brewer rosalind_g_brewer]
| [[:d:Q7367220|Q7367220]]
|-
| [[Attēls:Panel Discussion Close-up, Science, Faith, and Technology Cropped.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14109|Rosalind Picard]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
| 1962-05-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosalind_picard rosalind_picard]
| [[:d:Q14109|Q14109]]
|-
|
| ''[[:d:Q75975492|Rosamund Adoo-Kissi-Debrah]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[politiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosamund_kissi_debrah rosamund_kissi_debrah]
| [[:d:Q75975492|Q75975492]]
|-
| [[Attēls:Rosanne Cash, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q462289|Rosanne Cash]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''
| 1955-05-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosanne_cash rosanne_cash]
| [[:d:Q462289|Q462289]]
|-
| [[Attēls:Rose George on The Big Necessity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4949823|Rose George]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_george rose_george]
| [[:d:Q4949823|Q4949823]]
|-
| [[Attēls:Rose Goslinga - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6264061943).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759550|Rose Goslinga]]''
|
| ''[[:d:Q285759|apdrošinātājs]]''<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rose_goslinga rose_goslinga]
| [[:d:Q23759550|Q23759550]]
|-
|
| ''[[:d:Q76469472|Rose Mutiso]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/rose_m_mutiso rose_m_mutiso]
| [[:d:Q76469472|Q76469472]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728320|Roselinde Torres]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/roselinde_torres roselinde_torres]
| [[:d:Q23728320|Q23728320]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759581|Rosie King]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1998
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rosie_king rosie_king]
| [[:d:Q23759581|Q23759581]]
|-
| [[Attēls:Portrait of Ross Lovegrove.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q573143|Ross Lovegrove]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1958-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/ross_lovegrove ross_lovegrove]<br/>[https://www.ted.com/speakers/28 28]
| [[:d:Q573143|Q573143]]
|-
| [[Attēls:Roxane gay 9134940.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q16202911|Roxane Gay]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q20708269|Scrabble player]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q876864|editing staff]]''<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''
| 1974-10-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roxane_gay roxane_gay]
| [[:d:Q16202911|Q16202911]]
|-
| [[Attēls:Roy Bahat, head of Bloomberg Beta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q117249859|Roy Bahat]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/roy_bahat roy_bahat]
| [[:d:Q117249859|Q117249859]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728739|Roy R. Gould]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>[[astronoms]]
| 1947
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/roy_gould roy_gould]
| [[:d:Q23728739|Q23728739]]
|-
| [[Attēls:Roy Wood Jr. at Essence Festival of Culture July 2025 - 01 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7373522|Roy Wood Jr.]]''
|
| [[komiķis]]<br/>[[diskžokejs]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[aktieris]]
| 1978-12-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/roy_wood_jr roy_wood_jr]
| [[:d:Q7373522|Q7373522]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Roz Savage MP crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7375304|Roz Savage]]''
|
| ''[[:d:Q21081635|ocean rower]]''<br/>[[politiķis]]
| 1967-12-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/roz_savage roz_savage]
| [[:d:Q7375304|Q7375304]]
|-
|
| ''[[:d:Q7376380|Ruby Sales]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1948-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_sales ruby_sales]
| [[:d:Q7376380|Q7376380]]
|-
| [[Attēls:Ruby-Wax-2016 (cropped again).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460549|Ruby Wax]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q73306227|televīzijas scenāristi]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''<br/>[[scenārists]]
| 1953-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruby_wax ruby_wax]
| [[:d:Q460549|Q460549]]
|-
| [[Attēls:Rufus Cappadocia.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7378014|Rufus Cappadocia]]''
|
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''
| 1967
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_cappadocia rufus_cappadocia]
| [[:d:Q7378014|Q7378014]]
|-
|
| ''[[:d:Q23809230|Rufus Griscom and Alisa Volkman]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_griscom_alisa_volkam rufus_griscom_alisa_volkam]
| [[:d:Q23809230|Q23809230]]
|-
| [[Attēls:Oliver Mark - Rufus Wainwright, Berlin 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q192402|Rufus Wainwright]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[mūziķis]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1973-07-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/rufus_wainwright rufus_wainwright]
| [[:d:Q192402|Q192402]]
|-
| [[Attēls:Ruha Benjamin, Databite 124, 2019 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28935115|Ruha Benjamin]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ruha_benjamin ruha_benjamin]
| [[:d:Q28935115|Q28935115]]
|-
| [[Attēls:Rumaitha Al Busaidi at Sustainable Development Impact Summit 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q106923101|Rumaitha Al Busaidi]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Omāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/rumaitha_al_busaidi rumaitha_al_busaidi]
| [[:d:Q106923101|Q106923101]]
|-
| [[Attēls:Rumman Chowdhury at the AI for Good Global Summit 2018 (42110666692).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q41241224|Rumman Chowdhury]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q29169143|data scientist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/rumman_chowdhury rumman_chowdhury]
| [[:d:Q41241224|Q41241224]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713556|Rupal Patel]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/rupal_patel rupal_patel]
| [[:d:Q23713556|Q23713556]]
|-
| [[Attēls:Russ B. Altman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381092|Russ Altman]]''
|
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q26848923|bioengineer]]''
| 1961-11-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/russ_altman russ_altman]
| [[:d:Q7381092|Q7381092]]
|-
| [[Attēls:Russell G Foster - EdSciFest 2014 (20).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7381511|Russell G. Foster]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q12013238|ophthalmologist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/russell_foster russell_foster]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1623 1623]
| [[:d:Q7381511|Q7381511]]
|-
| [[Attēls:Russell Wilson at the 2013 Jessie Vetter Classic, July 1, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1149781|Russell Wilson]]''
|
| ''[[:d:Q19204627|amerikāņu futbola spēlētājs]]''<br/>''[[:d:Q10871364|beisbolists]]''
| 1988-11-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/russell_wilson russell_wilson]
| [[:d:Q1149781|Q1149781]]
|-
| [[Attēls:Rutger Bregman (2024)-32 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19747970|Rutger Bregman]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q24885626|thinker]]''
| 1988-04-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rutger_bregman rutger_bregman]
| [[:d:Q19747970|Q19747970]]
|-
| [[Attēls:Ruth Chang.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7382918|Ruth Chang]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q63677188|law professor]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ruth_chang ruth_chang]
| [[:d:Q7382918|Q7382918]]
|-
|
| ''[[:d:Q116456709|Ryan Gersava]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_gersava ryan_gersava]
| [[:d:Q116456709|Q116456709]]
|-
|
| ''[[:d:Q59939117|Ryan Gravel]]''
|
| ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_gravel ryan_gravel]
| [[:d:Q59939117|Q59939117]]
|-
|
| ''[[:d:Q24852229|Ryan Heffington]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''
| 1973-06-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_heffington ryan_heffington]
| [[:d:Q24852229|Q24852229]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727935|Ryan Holladay]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[komponists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_holladay ryan_holladay]
| [[:d:Q23727935|Q23727935]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783358|Ryan Lobo]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_lobo ryan_lobo]
| [[:d:Q23783358|Q23783358]]
|-
| [[Attēls:TerBurgDSCF0820 (34367491515).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16876158|Ryan Merkley]]''
|
| ''[[:d:Q707492|Chief of Staff]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_merkley ryan_merkley]
| [[:d:Q16876158|Q16876158]]
|-
| [[Attēls:Ryan Panchadsaram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17580365|Ryan Panchadsaram]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_panchadsaram ryan_panchadsaram]
| [[:d:Q17580365|Q17580365]]
|-
|
| ''[[:d:Q107224420|Ryan Phelan]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/ryan_phelan ryan_phelan]
| [[:d:Q107224420|Q107224420]]
|-
|
| ''[[:d:Q109715748|S. Julio Friedmann]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/julio_friedmann julio_friedmann]
| [[:d:Q109715748|Q109715748]]
|-
|
| ''[[:d:Q94458419|Sabine Doebel]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sabine_doebel sabine_doebel]
| [[:d:Q94458419|Q94458419]]
|-
| [[Attēls:Safeena Husain at Jaipur Literature Festival 2026 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18353268|Safeena Husain]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/safeena_husain safeena_husain]
| [[:d:Q18353268|Q18353268]]
|-
| [[Attēls:Safi Rauf Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q112056335|Safi Rauf]]''
|
|
| 1994
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/safi_rauf safi_rauf]
| [[:d:Q112056335|Q112056335]]
|-
|
| ''[[:d:Q56448248|Sahar Zand]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''
| 1989-01-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sahar_zand sahar_zand]
| [[:d:Q56448248|Q56448248]]
|-
| [[Attēls:Sakena Yacoobi Profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7402892|Sakena Yacoobi]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1950
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sakena_yacoobi sakena_yacoobi]
| [[:d:Q7402892|Q7402892]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670961|Saki Mafundikwa]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1955
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/saki_mafundikwa saki_mafundikwa]
| [[:d:Q23670961|Q23670961]]
|-
| [[Attēls:Salman Khan TED 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q471472|Sal Khan]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[matemātiķis]]<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1056391|skolas direktors]]''
| 1976-10-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/salman_khan salman_khan]
| [[:d:Q471472|Q471472]]
|-
| [[Attēls:Sallie Chisholm.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4794852|Sallie W. Chisholm]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1947-11-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/penny_chisholm penny_chisholm]
| [[:d:Q4794852|Q4794852]]
|-
| [[Attēls:Sally Kohn by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7405192|Sally Kohn]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q11499163|political pundit]]''<br/>''[[:d:Q111535220|nonprofit administrator]]''<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>''[[:d:Q28532974|community organizer]]''
| 1977-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sally_kohn sally_kohn]
| [[:d:Q7405192|Q7405192]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670952|Salvatore Iaconesi]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>[[hakeris]]<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/salvatore_iaconesi salvatore_iaconesi]
| [[:d:Q23670952|Q23670952]]
|-
| [[Attēls:Sam Gregory at Republica25 2025-05-26 02 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115558789|Sam Gregory]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sam_gregory sam_gregory]
| [[:d:Q115558789|Q115558789]]
|-
| [[Attēls:SamKass2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16220987|Sam Kass]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_kass sam_kass]
| [[:d:Q16220987|Q16220987]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795645|Sam Martin]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sam_martin sam_martin]
| [[:d:Q23795645|Q23795645]]
|-
|
| ''[[:d:Q4844862|Sam Richards]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''
| 1960-09-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_richards sam_richards]
| [[:d:Q4844862|Q4844862]]
|-
|
| ''[[:d:Q39067085|Sam Van Aken]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sam_van_aken sam_van_aken]
| [[:d:Q39067085|Q39067085]]
|-
| [[Attēls:Samantha Nutt New Image - -14.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7408709|Samantha Nutt]]''
|
| [[ārsts]]
| 1969-10-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_nutt samantha_nutt]
| [[:d:Q7408709|Q7408709]]
|-
| [[Attēls:Samantha Power in 2023 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q454970|Samantha Power]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1970-09-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/samantha_power samantha_power]
| [[:d:Q454970|Q454970]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782711|Samuel Cohen]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/samuel_cohen samuel_cohen]
| [[:d:Q23782711|Q23782711]]
|-
|
| ''[[:d:Q94488349|Sandeep Jauhar]]''
|
| ''[[:d:Q3264451|kardiologs]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandeep_jauhar sandeep_jauhar]
| [[:d:Q94488349|Q94488349]]
|-
|
| ''[[:d:Q122963546|Sandersan Onie]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709 sandersan_onie_TEDxSydney20220804-51709]
| [[:d:Q122963546|Q122963546]]
|-
| [[Attēls:Sandi Toksvig - Secret Comedy Podcast - 2013 (9468814916) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q293020|Sandi Toksvig]]''
|
| [[komiķis]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q3149505|improviser]]''<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1958-05-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandi_toksvig sandi_toksvig]
| [[:d:Q293020|Q293020]]
|-
|
| ''[[:d:Q111649594|Sandor Markon]]''
|
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1948-11-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ungārija]]
| [https://www.ted.com/speakers/speaker0046 speaker0046]
| [[:d:Q111649594|Q111649594]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670660|Sandra Aamodt]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_aamodt sandra_aamodt]
| [[:d:Q23670660|Q23670660]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657109|Sandra Fisher-Martins]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sandra_fisher_martins sandra_fisher_martins]
| [[:d:Q23657109|Q23657109]]
|-
| [[Attēls:S Dixson-Declève.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64853068|Sandrine Dixson-Declève]]''
|
| [[speciālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sandrine_dixson_decleve sandrine_dixson_decleve]
| [[:d:Q64853068|Q64853068]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782729|Sandrine Thuret]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sandrine_thuret sandrine_thuret]
| [[:d:Q23782729|Q23782729]]
|-
| [[Attēls:William Darity.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7417229|Sandy Darity, Jr.]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1953-04-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_sandy_darity william_sandy_darity]
| [[:d:Q7417229|Q7417229]]
|-
|
| ''[[:d:Q7417607|Sanford Biggers]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11569986|printmaker]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sanford_biggers sanford_biggers]
| [[:d:Q7417607|Q7417607]]
|-
| [[Attēls:Sangeeta N. Bhatia-Heritage-Day-2019-115.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7417919|Sangeeta N. Bhatia]]''
|
| [[inženieris]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sangeeta_bhatia sangeeta_bhatia]
| [[:d:Q7417919|Q7417919]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769249|Sangu Delle]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sangu_delle sangu_delle]
| [[:d:Q23769249|Q23769249]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713544|Sanjay Dastoor]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_dastoor sanjay_dastoor]
| [[:d:Q23713544|Q23713544]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662565|Sanjay Pradhan]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sanjay_pradhan sanjay_pradhan]
| [[:d:Q23662565|Q23662565]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728286|Sara Lewis]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1953
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sara_lewis sara_lewis]
| [[:d:Q23728286|Q23728286]]
|-
| [[Attēls:Sara Menker 2017.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54908063|Sara Menker]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_menker sara_menker]
| [[:d:Q54908063|Q54908063]]
|-
| [[Attēls:Sara Ramírez3.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q40069|Sara Ramirez]]''
|
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[komponists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''
| 1975-08-31
| [[nebināra dzimtes identitāte]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Meksika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_ramirez sara_ramirez]
| [[:d:Q40069|Q40069]]
|-
| [[Attēls:Sara Seager.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7421764|Sara Seager]]''
|
| [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1971-07-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sara_seager sara_seager]
| [[:d:Q7421764|Q7421764]]
|-
|
| ''[[:d:Q93349658|Sara-Jane Dunn]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sara_jane_dunn sara_jane_dunn]
| [[:d:Q93349658|Q93349658]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760629|Sarah Bergbreiter]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_bergbreiter sarah_bergbreiter]
| [[:d:Q23760629|Q23760629]]
|-
|
| ''[[:d:Q7422132|Sarah Brosnan]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_brosnan sarah_brosnan]
| [[:d:Q7422132|Q7422132]]
|-
| [[Attēls:Sarah P Corbett (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16205571|Sarah Corbett]]''
|
| ''[[:d:Q10694573|tekstilmākslinieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_corbett sarah_corbett]
| [[:d:Q16205571|Q16205571]]
|-
|
| ''[[:d:Q125749606|Sarah Jill Kurnick]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kurnick sarah_kurnick]
| [[:d:Q125749606|Q125749606]]
|-
| [[Attēls:SarahJones.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422463|Sarah Jones]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[dramaturgs]]
| 1973-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jones sarah_jones]
| [[:d:Q7422463|Q7422463]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kaminsky - TEDxTalk 2010 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797164|Sarah Kaminsky]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[scenārists]]
| 1979-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kaminsky sarah_kaminsky]
| [[:d:Q23797164|Q23797164]]
|-
| [[Attēls:Sarah Kay 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q32931|Sarah Kay]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1988-06-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_kay sarah_kay]
| [[:d:Q32931|Q32931]]
|-
| [[Attēls:Sarah Lewis at LA Times Festival of Books 2025 (cropped).png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422530|Sarah Lewis]]''
|
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1979-08-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_lewis sarah_lewis]
| [[:d:Q7422530|Q7422530]]
|-
| [[Attēls:Sarah Longwell - Publisher of the Bulwark (52549214676).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q72759128|Sarah Longwell]]''
|
| ''[[:d:Q2516866|izdevējs]]''<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_longwell sarah_longwell]
| [[:d:Q72759128|Q72759128]]
|-
| [[Attēls:Sarah Parcak, 2014 (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7422673|Sarah Parcak]]''
|
| ''[[:d:Q1350189|ēģiptologs]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_parcak sarah_parcak]
| [[:d:Q7422673|Q7422673]]
|-
|
| ''[[:d:Q57653565|Sarah Rugheimer]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_rugheimer sarah_rugheimer]
| [[:d:Q57653565|Q57653565]]
|-
|
| ''[[:d:Q3473432|Sarah Sze]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q11569986|printmaker]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_sze sarah_sze]
| [[:d:Q3473432|Q3473432]]
|-
|
| ''[[:d:Q24890253|Sarah T. Stewart-Mukhopadhyay]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_t_stewart sarah_t_stewart]
| [[:d:Q24890253|Q24890253]]
|-
| [[Attēls:Sarah-Jayne Blakemore, University College London.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15739591|Sarah-Jayne Blakemore]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sarah_jayne_blakemore sarah_jayne_blakemore]
| [[:d:Q15739591|Q15739591]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656709|Sasha Dichter]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sasha_dichter sasha_dichter]
| [[:d:Q23656709|Q23656709]]
|-
| [[Attēls:Sasha Luccioni 2022.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q122439015|Sasha Luccioni]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/sasha_luccioni sasha_luccioni]
| [[:d:Q122439015|Q122439015]]
|-
| [[Attēls:Saul Griffith shot at Pop!Tech by Kris Krug.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427302|Saul Griffith]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/saul_griffith saul_griffith]
| [[:d:Q7427302|Q7427302]]
|-
| [[Attēls:Sauti-Sol.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7427621|Sauti Sol]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sauti_sol sauti_sol]
| [[:d:Q7427621|Q7427621]]
|-
| [[Attēls:Sayu Bhojwani (14271186660) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88463628|Sayu Bhojwani]]''
|
|
| 1967
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sayu_bhojwani sayu_bhojwani]
| [[:d:Q88463628|Q88463628]]
|-
|
| ''[[:d:Q17017620|Saša Vučinić]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sasa_vucinic sasa_vucinic]
| [[:d:Q17017620|Q17017620]]
|-
|
| ''[[:d:Q539960|Scilla Elworthy]]''
|
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1943-06-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/scilla_elworthy scilla_elworthy]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1403 1403]
| [[:d:Q539960|Q539960]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782703|Scott Dinsmore]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/scott_dinsmore scott_dinsmore]
| [[:d:Q23782703|Q23782703]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662590|Scott Fraser]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/scott_fraser scott_fraser]
| [[:d:Q23662590|Q23662590]]
|-
| [[Attēls:Scott Galloway (51933097365) (cropped) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29017701|Scott Galloway]]''
|
| [[profesors]]<br/>[[orators]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1964-11-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_galloway scott_galloway]
| [[:d:Q29017701|Q29017701]]
|-
|
| ''[[:d:Q3476245|Scott Kim]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1954
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_kim scott_kim]
| [[:d:Q3476245|Q3476245]]
|-
| [[Attēls:Scott McCloud.Making Comics Tour.RISD.gk.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q454833|Scott McCloud]]''
|
| ''[[:d:Q715301|komiksu mākslinieks]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[gleznotājs]]
| 1960-06-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_mccloud scott_mccloud]
| [[:d:Q454833|Q454833]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661641|Scott Rickard]]''
|
| [[matemātiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/scott_rickard scott_rickard]
| [[:d:Q23661641|Q23661641]]
|-
|
| ''[[:d:Q21551156|Scott Summit]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/scott_summit scott_summit]
| [[:d:Q21551156|Q21551156]]
|-
|
| ''[[:d:Q37390205|Sean Davis]]''
|
| ''[[:d:Q2904006|bioinformatician]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sean_davis sean_davis]
| [[:d:Q37390205|Q37390205]]
|-
|
| ''[[:d:Q24054846|Sean Follmer]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_follmer sean_follmer]
| [[:d:Q24054846|Q24054846]]
|-
|
| ''[[:d:Q23817870|Sean Gourley]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_gourley sean_gourley]
| [[:d:Q23817870|Q23817870]]
|-
| [[Attēls:Seanmcarroll2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3129354|Sean M. Carroll]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1966-10-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sean_carroll sean_carroll]
| [[:d:Q3129354|Q3129354]]
|-
| [[Attēls:Sean Sherman at the Tatanka Truck 2021-10-09.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q64541096|Sean Sherman]]''
|
| ''[[:d:Q3499072|šefpavārs]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sean_sherman sean_sherman]
| [[:d:Q64541096|Q64541096]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Deterding (6777479684).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23662471|Sebastian Deterding]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[profesors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_deterding sebastian_deterding]
| [[:d:Q23662471|Q23662471]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Junger, April 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q969298|Sebastian Junger]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[kinooperators]]<br/>[[aktieris]]
| 1962-01-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_junger sebastian_junger]
| [[:d:Q969298|Q969298]]
|-
|
| ''[[:d:Q7442523|Sebastian Seung]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[profesors]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_seung sebastian_seung]<br/>[https://www.ted.com/speakers/751 751]
| [[:d:Q7442523|Q7442523]]
|-
| [[Attēls:Sebastian Thrun at IAA 2019 IMG 0893.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62901|Sebastian Thrun]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1967-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_thrun sebastian_thrun]<br/>[https://www.ted.com/speakers/972 972]
| [[:d:Q62901|Q62901]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795349|Sebastian Wernicke]]''
|
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sebastian_wernicke sebastian_wernicke]
| [[:d:Q23795349|Q23795349]]
|-
| [[Attēls:Sebastião Salgado (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q358158|Sebastião Salgado]]''
|
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1944-02-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastiao_salgado sebastiao_salgado]
| [[:d:Q358158|Q358158]]
|-
| [[Attēls:Sam Harris 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Sems Heriss]]
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-04-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sam_harris sam_harris]
| [[:d:Q296047|Q296047]]
|-
| [[Attēls:Sendhil Mullainathan - Behavioral Economics of Extreme Poverty - 2014 (13927918920) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q655590|Sendhil Mullainathan]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sendhil_mullainathan sendhil_mullainathan]<br/>[https://www.ted.com/speakers/546 546]
| [[:d:Q655590|Q655590]]
|-
| [[Attēls:Serena Williams at 2013 US Open.jpg|center|128px]]
| [[Serīna Viljamsa|Serena Viljamsa]]
| amerikāņu tenisiste
| ''[[:d:Q10833314|tenisists]]''<br/>''[[:d:Q18814623|autobiogrāfs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1981-09-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/serena_williams serena_williams]
| [[:d:Q11459|Q11459]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729052|Sergei Lupashin]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sergei_lupashin sergei_lupashin]
| [[:d:Q23729052|Q23729052]]
|-
| [[Attēls:Sergey Brin Ted 2010 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Sergejs Brins]]
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>[[autors]]
| 1973-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergey_brin sergey_brin]
| [[:d:Q92764|Q92764]]
|-
| [[Attēls:Sergiu P. Pașca in 2025 at Stanford.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q49018109|Sergiu Pasca]]''
|
| ''[[:d:Q5669847|assistant professor]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1982-01-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Rumānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sergiu_p_pasca sergiu_p_pasca]
| [[:d:Q49018109|Q49018109]]
|-
| [[Attēls:Seth F. Berkley - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7456439|Seth Berkley]]''
|
| ''[[:d:Q12765408|epidemiologist]]''
| 1956-10-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_berkley seth_berkley]
| [[:d:Q7456439|Q7456439]]
|-
| [[Attēls:Seth Godin in 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439396|Seth Godin]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[aktieris]]
| 1960-07-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_godin seth_godin]
| [[:d:Q439396|Q439396]]
|-
|
| ''[[:d:Q7456582|Seth Priebatsch]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_priebatsch seth_priebatsch]<br/>[https://www.ted.com/speakers/784 784]
| [[:d:Q7456582|Q7456582]]
|-
| [[Attēls:CSICON 2011-Seth Shostak.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q5762284|Seth Shostak]]''
|
| [[astronoms]]<br/>''[[:d:Q2722764|radio personība]]''<br/>[[fiziķis]]
| 1943-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/seth_shostak seth_shostak]
| [[:d:Q5762284|Q5762284]]
|-
| [[Attēls:Sethembile Msezane- Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q54915207|Sethembile Msezane]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1991
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sethembile_msezane sethembile_msezane]
| [[:d:Q54915207|Q54915207]]
|-
| [[Attēls:Severn Cullis-Suzuki.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q385329|Severn Cullis-Suzuki]]''
|
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1979-11-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/severn_cullis_suzuki severn_cullis_suzuki]
| [[:d:Q385329|Q385329]]
|-
|
| ''[[:d:Q109971390|Sevidzem Ernestine Leikeki]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1985<br/>1985-08-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ernestine_leikeki_sevidzem ernestine_leikeki_sevidzem]
| [[:d:Q109971390|Q109971390]]
|-
| [[Attēls:Seyi Oyesola.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7459066|Seyi Oyesola]]''
|
| [[ārsts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/seyi_oyesola seyi_oyesola]
| [[:d:Q7459066|Q7459066]]
|-
|
| ''[[:d:Q23498237|Shabana Basij-Rasikh]]''
|
| ''[[:d:Q974144|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q22336956|humānists]]''
| 1990
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shabana_basij_rasikh shabana_basij_rasikh]
| [[:d:Q23498237|Q23498237]]
|-
| [[Attēls:Shad Begum at 2012 IWOC Award (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7460202|Shad Begum]]''
|
| ''[[:d:Q7019111|sociālais darbinieks]]''
| 1979-01-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shad_begum shad_begum]
| [[:d:Q7460202|Q7460202]]
|-
|
| ''[[:d:Q16212117|Shaffi Mather]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1970-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaffi_mather shaffi_mather]
| [[:d:Q16212117|Q16212117]]
|-
| [[Attēls:Shai Agassi2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1235658|Shai Agassi]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1968-04-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_agassi shai_agassi]
| [[:d:Q1235658|Q1235658]]
|-
| [[Attēls:Shai Reshef.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7462389|Shai Reshef]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1955-09-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shai_reshef shai_reshef]
| [[:d:Q7462389|Q7462389]]
|-
| [[Attēls:Shaka Senghor - Flickr - Knight Foundation.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23498341|Shaka Senghor]]''
|
| [[pasniedzējs]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaka_senghor shaka_senghor]
| [[:d:Q23498341|Q23498341]]
|-
| [[Attēls:Shane Campbell-Staton.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q62018991|Shane Campbell-Staton]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16271064|herpetologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shane_campbell-staton shane_campbell-staton]
| [[:d:Q62018991|Q62018991]]
|-
| [[Attēls:Shane Koyczan and the Short Story Long.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6483777|Shane Koyczan]]''
|
| ''[[:d:Q17378128|spoken word artist]]''<br/>[[dzejnieks]]
| 1976-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/shane_koyczan shane_koyczan]
| [[:d:Q6483777|Q6483777]]
|-
|
| ''[[:d:Q22278829|Shane Legg]]''
|
| ''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Jaunzēlande]]
| [https://www.ted.com/speakers/shane_legg shane_legg]
| [[:d:Q22278829|Q22278829]]
|-
| [[Attēls:Shankar Vedantam April 4, 2016 (26216540846).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18153945|Shankar Vedantam]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shankar_vedantam shankar_vedantam]
| [[:d:Q18153945|Q18153945]]
|-
| [[Attēls:Shannon Lee.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q698411|Shannon Lee]]''
|
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[kaskadieris]]<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinoproducents]]
| 1969-04-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shannon_lee shannon_lee]
| [[:d:Q698411|Q698411]]
|-
| [[Attēls:Shantell Martin in 2024 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16221050|Shantell Martin]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1980-10-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/shantell_martin shantell_martin]
| [[:d:Q16221050|Q16221050]]
|-
| [[Attēls:ShaoLan speaks at TED 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19058856|Shaolan Hsueh]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[skolotājs]]
| 1971
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīnas Republika]]
| [https://www.ted.com/speakers/shaolan_hsueh shaolan_hsueh]
| [[:d:Q19058856|Q19058856]]
|-
|
| ''[[:d:Q89387184|Shari Liu]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/shari_liu_TEDxMIT20221204-52121 shari_liu_TEDxMIT20221204-52121]
| [[:d:Q89387184|Q89387184]]
|-
| [[Attēls:Sharmeen Obaid Chinoy World Economic Forum 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3563826|Sharmeen Obaid-Chinoy]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]
| 1978-11-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharmeen_obaid_chinoy sharmeen_obaid_chinoy]
| [[:d:Q3563826|Q3563826]]
|-
| [[Attēls:Sharon Brous.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7489999|Sharon Brous]]''
|
| [[rabīns]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_brous sharon_brous]
| [[:d:Q7489999|Q7489999]]
|-
| [[Attēls:Sharon F Terry headshot 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7490049|Sharon F. Terry]]''
|
| [[advokāts]]
| 1956-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_terry sharon_terry]
| [[:d:Q7490049|Q7490049]]
|-
| [[Attēls:Sharon Weinberger al Magnànim (34839642425).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7490261|Sharon Weinberger]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sharon_weinberger sharon_weinberger]
| [[:d:Q7490261|Q7490261]]
|-
| [[Attēls:Shashi Tharoor 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q195616|Shashi Tharoor]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1956-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shashi_tharoor shashi_tharoor]<br/>[https://www.ted.com/speakers/560 560]
| [[:d:Q195616|Q195616]]
|-
| [[Attēls:Shawn Achor by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16156426|Shawn Achor]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[autors]]
| 1978-03-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shawn_achor shawn_achor]
| [[:d:Q16156426|Q16156426]]
|-
|
| ''[[:d:Q7492127|Shea Hembrey]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shea_hembrey shea_hembrey]
| [[:d:Q7492127|Q7492127]]
|-
| [[Attēls:Sheena Iyengar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q29752|Sheena Iyengar]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1969-11-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheena_iyengar sheena_iyengar]
| [[:d:Q29752|Q29752]]
|-
|
| ''[[:d:Q17118618|Sheila Nirenberg]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_nirenberg sheila_nirenberg]
| [[:d:Q17118618|Q17118618]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797211|Sheila Patek]]''
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sheila_patek sheila_patek]
| [[:d:Q23797211|Q23797211]]
|-
| [[Attēls:Shekhar kapur 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q522232|Shekhar Kapur]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q326653|accountant]]''<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[modele]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q3455803|režisors]]''
| 1945-12-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Britu Indija]]<br/>[[Indijas Domīnija]]<br/>[[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shekhar_kapur shekhar_kapur]
| [[:d:Q522232|Q522232]]
|-
|
| ''[[:d:Q60057095|Shekinah Elmore]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1982-07-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shekinah_elmore shekinah_elmore]
| [[:d:Q60057095|Q60057095]]
|-
|
| ''[[:d:Q63121753|Shep Doeleman]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[astronoms]]
| 1967-01-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheperd_doeleman sheperd_doeleman]
| [[:d:Q63121753|Q63121753]]
|-
|
| ''[[:d:Q14159717|Shereen El Feki]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ēģipte]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/shereen_el_feki shereen_el_feki]
| [[:d:Q14159717|Q14159717]]
|-
| [[Attēls:Sherry Turkle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52919|Sherry Turkle]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1948-06-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherry_turkle sherry_turkle]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1166 1166]
| [[:d:Q52919|Q52919]]
|-
| [[Attēls:Sherwin Nuland.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2278468|Sherwin B. Nuland]]''
|
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1930-12-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sherwin_nuland sherwin_nuland]
| [[:d:Q2278468|Q2278468]]
|-
| [[Attēls:Sheryl Lee Ralph - Philadelphia BME Leadership Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q457180|Sheryl Lee Ralph]]''
|
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1956-12-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_lee_ralph sheryl_lee_ralph]
| [[:d:Q457180|Q457180]]
|-
| [[Attēls:Sheryl Sandberg WEF 2013 (crop by James Tamim).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q234653|Sheryl Sandberg]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[komersants]]
| 1969-08-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_sandberg sheryl_sandberg]
| [[:d:Q234653|Q234653]]
|-
| [[Attēls:WuDunn, Sheryl.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7126275|Sheryl WuDunn]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1959-11-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sheryl_wudunn sheryl_wudunn]
| [[:d:Q7126275|Q7126275]]
|-
| [[Attēls:Shigeru Ban.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q526725|Shigeru Ban]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q2145981|restorer]]''
| 1957-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shigeru_ban shigeru_ban]
| [[:d:Q526725|Q526725]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729147|Shih Chieh Huang]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shih_chieh_huang shih_chieh_huang]
| [[:d:Q23729147|Q23729147]]
|-
| [[Attēls:Shilo Shiv Suleman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685693|Shilo Shiv Suleman]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shilo_shiv_suleman shilo_shiv_suleman]
| [[:d:Q20685693|Q20685693]]
|-
|
| ''[[:d:Q23795685|Shimon Schocken]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_schocken shimon_schocken]
| [[:d:Q23795685|Q23795685]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796822|Shimon Steinberg]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shimon_steinberg shimon_steinberg]
| [[:d:Q23796822|Q23796822]]
|-
|
| ''[[:d:Q18233521|Shinpei Takahashi]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1979
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shimpei_takahashi shimpei_takahashi]
| [[:d:Q18233521|Q18233521]]
|-
| [[Attēls:Viennale talk (2), Shirin Neshat.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q262413|Shirin Neshat]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q106227216|video installation artist]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q11814411|documentarian]]''<br/>''[[:d:Q28054786|operas režisors]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1957-03-26
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/shirin_neshat shirin_neshat]<br/>[https://www.ted.com/speakers/830 830]
| [[:d:Q262413|Q262413]]
|-
| [[Attēls:Shivani Sirona (38198572896).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q61446521|Shivani Siroya]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shivani_siroya shivani_siroya]
| [[:d:Q61446521|Q61446521]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662139|Shlomo Benartzi]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1968
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/shlomo_benartzi shlomo_benartzi]
| [[:d:Q23662139|Q23662139]]
|-
| [[Attēls:Shohini brch 2018-1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q52707485|Shohini Ghose]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shohini_ghose shohini_ghose]
| [[:d:Q52707485|Q52707485]]
|-
| [[Attēls:Shonda Rhimes 2024.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q242329|Shonda Rhimes]]''
|
| [[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1440873|showrunner]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1970-01-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shonda_rhimes shonda_rhimes]
| [[:d:Q242329|Q242329]]
|-
| [[Attēls:TikTok CEO Shou Zi Chew.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115591126|Shou Zi Chew]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
| 1983-01-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Singapūra]]
| [https://www.ted.com/speakers/shou_chew shou_chew]
| [[:d:Q115591126|Q115591126]]
|-
| [[Attēls:Shree Bose (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797949|Shree Bose]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1994-03-27
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/shree_bose shree_bose]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1190 1190]
| [[:d:Q23797949|Q23797949]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728304|Shubhendu Sharma]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shubhendu_sharma shubhendu_sharma]
| [[:d:Q23728304|Q23728304]]
|-
| [[Attēls:Shukla bose.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7504834|Shukla Bose]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shukla_bose shukla_bose]
| [[:d:Q7504834|Q7504834]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662246|Shyam Sankar]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1982
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/shyam_sankar shyam_sankar]
| [[:d:Q23662246|Q23662246]]
|-
|
| ''[[:d:Q16192736|Siamak Hariri]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/siamak_hariri siamak_hariri]
| [[:d:Q16192736|Q16192736]]
|-
| [[Attēls:Sian Beilock - Dartmouth College - 10 January 2024 - 21 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16198523|Sian Beilock]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1976-01-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sian_leah_beilock sian_leah_beilock]
| [[:d:Q16198523|Q16198523]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Mukherjee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q983450|Siddhartha Mukherjee]]''
|
| ''[[:d:Q551835|physician writer]]''<br/>''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[zinātnieks]]
| 1970-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_mukherjee siddhartha_mukherjee]
| [[:d:Q983450|Q983450]]
|-
| [[Attēls:Siddhartha Roy - Kolkata 2011-05-21 3594.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q27663696|Siddhartha Roy]]''
|
| ''[[:d:Q16529590|vides zinātnieks]]''
| 1954-04-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/siddhartha_roy siddhartha_roy]
| [[:d:Q27663696|Q27663696]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670511|Siddharthan Chandran]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/siddharthan_chandran siddharthan_chandran]
| [[:d:Q23670511|Q23670511]]
|-
| [[Attēls:Siegfried Woldhek (2017).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7510710|Siegfried Woldhek]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q3024627|editorial cartoonist]]''<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1951-05-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/siegfried_woldhek siegfried_woldhek]
| [[:d:Q7510710|Q7510710]]
|-
| [[Attēls:Simon Anholt.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7518172|Simon Anholt]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''
| 1961
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_anholt simon_anholt]
| [[:d:Q7518172|Q7518172]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657275|Simon Berrow]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/simon_berrow simon_berrow]
| [[:d:Q23657275|Q23657275]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657193|Simon Lewis]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/simon_lewis simon_lewis]
| [[:d:Q23657193|Q23657193]]
|-
| [[Attēls:Simon Sinek speaks to I MIG Marines (2) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7519777|Simon Sinek]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1973-10-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simon_sinek simon_sinek]
| [[:d:Q7519777|Q7519777]]
|-
|
| ''[[:d:Q113534602|Simon Stiell]]''
|
| [[politiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/simon_stiell simon_stiell]
| [[:d:Q113534602|Q113534602]]
|-
|
| ''[[:d:Q12335376|Simona Abdallah]]''
|
| ''[[:d:Q386854|bundzinieks]]''
| 1979
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/simona_abdallah simona_abdallah]
| [[:d:Q12335376|Q12335376]]
|-
|
| ''[[:d:Q96065599|Simona Francese]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/simona_francese simona_francese]
| [[:d:Q96065599|Q96065599]]
|-
| [[Attēls:Simone Giertz in Studio.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23304510|Simone Giertz]]''
|
| ''[[:d:Q4110598|videoblogers]]''<br/>''[[:d:Q3437279|roboticist]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''
| 1990-11-01
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/simone_giertz simone_giertz]
| [[:d:Q23304510|Q23304510]]
|-
| [[Attēls:Sinan Aral - 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88200399|Sinan Aral]]''
|
| ''[[:d:Q15319501|social scientist]]''<br/>''[[:d:Q29169143|data scientist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sinan_aral sinan_aral]
| [[:d:Q88200399|Q88200399]]
|-
|
| ''[[:d:Q7530129|Sirena Huang]]''
|
| [[vijolnieks]]
| 1994-05-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sirena_huang sirena_huang]
| [[:d:Q7530129|Q7530129]]
|-
| [[Attēls:Sisonke Msimang - TEDxSoweto 2014 - arm raised (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q72181398|Sisonke Msimang]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q84681895|political analyst]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/sisonke_msimang sisonke_msimang]
| [[:d:Q72181398|Q72181398]]
|-
| [[Attēls:Sivamani 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595145|Sivamani]]''
|
| ''[[:d:Q4351403|percussionist]]''
| 1959-12-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sivamani sivamani]
| [[:d:Q3595145|Q3595145]]
|-
| [[Attēls:Siyanda Mohutsiwa (26683928862) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27987700|Siyanda Mohutsiwa]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1993-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Botsvāna|Botsvana]]
| [https://www.ted.com/speakers/siyanda_mohutsiwa siyanda_mohutsiwa]
| [[:d:Q27987700|Q27987700]]
|-
|
| ''[[:d:Q19564457|Skylar Tibbits]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/skylar_tibbits skylar_tibbits]
| [[:d:Q19564457|Q19564457]]
|-
| [[Attēls:Slava Balbek.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123992858|Slava Balbek]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1983-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/slava_balbek slava_balbek]
| [[:d:Q123992858|Q123992858]]
|-
|
| ''[[:d:Q1493085|Sleepy Man]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sleepy_man_banjo_boys sleepy_man_banjo_boys]
| [[:d:Q1493085|Q1493085]]
|-
| [[Attēls:Sofi Tukker 06 04 2016 -14 (27454016316).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22044898|Sofi Tukker]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sofi_tukker sofi_tukker]
| [[:d:Q22044898|Q22044898]]
|-
| [[Attēls:Sofia Crespo - Art Basel 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123682708|Sofia Crespo]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1991-04-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_crespo sofia_crespo]
| [[:d:Q123682708|Q123682708]]
|-
|
| ''[[:d:Q108514270|Sofia Jawed-Wessel]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_jawed_wessel sofia_jawed_wessel]
| [[:d:Q108514270|Q108514270]]
|-
| [[Attēls:Wikimedia-Futures-Lab-Sofia-Ongele.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q125724755|Sofia Ongele]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 2000
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sofia_ongele sofia_ongele]
| [[:d:Q125724755|Q125724755]]
|-
| [[Attēls:Solitaire Townsend.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7558197|Solitaire Townsend]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/solitaire_townsend solitaire_townsend]
| [[:d:Q7558197|Q7558197]]
|-
|
| ''[[:d:Q52004376|Solomon Goldstein-Rose]]''
|
| [[politiķis]]
| 1993-12-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/solomon_goldstein_rose solomon_goldstein_rose]
| [[:d:Q52004376|Q52004376]]
|-
| [[Attēls:SOMI, концерт в рамках фестиваля "Акваджаз" в "Зимнем театре".jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7560413|Somi]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>''[[:d:Q66314404|jazz singer]]''
| 1979-06-06<br/>1981-06-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/somi_kakoma somi_kakoma]
| [[:d:Q7560413|Q7560413]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661638|Sonaar Luthra]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sonaar_luthra sonaar_luthra]
| [[:d:Q23661638|Q23661638]]
|-
| [[Attēls:SoniaShahByJohnnyMartyr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3964777|Sonia Shah]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1969
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sonia_shah sonia_shah]
| [[:d:Q3964777|Q3964777]]
|-
| [[Attēls:Sophal Ear (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20685614|Sophal Ear]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kambodža]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophal_ear sophal_ear]
| [[:d:Q20685614|Q20685614]]
|-
| [[Attēls:Sophia Kianni headshot outside.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q95692533|Sophia Kianni]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q970153|bērnu aktieris]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 2001-12-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophia_kianni sophia_kianni]
| [[:d:Q95692533|Q95692533]]
|-
| [[Attēls:Sophie Howe Change Now.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q102277721|Sophie Howe]]''
|
| [[politiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_howe sophie_howe]
| [[:d:Q102277721|Q102277721]]
|-
| [[Attēls:Sophie Hunger 2009.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q260336|Sophie Hunger]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q1415090|film score composer]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''<br/>''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1983-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_hunger sophie_hunger]
| [[:d:Q260336|Q260336]]
|-
| [[Attēls:Sophie scott photo.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17278767|Sophie Scott]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sophie_scott sophie_scott]
| [[:d:Q17278767|Q17278767]]
|-
| [[Attēls:Annual Membership Meeting 2017 9832 3 - Soraya Chemaly.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60695598|Soraya Chemaly]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Bahamas]]
| [https://www.ted.com/speakers/soraya_chemaly soraya_chemaly]
| [[:d:Q60695598|Q60695598]]
|-
| [[Attēls:Sougwen Chung at World Economic Forum Annual Meeting of the New Champions 2023.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q28871477|Sougwen Chung]]''
|
| [[mākslinieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/sougwen_chung sougwen_chung]
| [[:d:Q28871477|Q28871477]]
|-
| [[Attēls:Soul Rebels in 2012.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7564283|Soul Rebels Brass Band]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/the_soul_rebels the_soul_rebels]
| [[:d:Q7564283|Q7564283]]
|-
|
| ''[[:d:Q91346129|Soyapi L Mumba]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/soyapi_mumba soyapi_mumba]
| [[:d:Q91346129|Q91346129]]
|-
| [[Attēls:Spencer Wells.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3595861|Spencer Wells]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-04-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/spencer_wells spencer_wells]
| [[:d:Q3595861|Q3595861]]
|-
| [[Attēls:Srđa Popović, 2012 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2315360|Srđa Popović]]''
|
| ''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>[[politiķis]]
| 1973-02-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Serbija]]
| [https://www.ted.com/speakers/srdja_popovic srdja_popovic]
| [[:d:Q2315360|Q2315360]]
|-
| [[Attēls:Stacey Abrams by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7595813|Stacey Abrams]]''
|
| [[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q106758751|voting rights activist]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q11499147|politiskais aktīvists]]''
| 1973-12-09
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_abrams stacey_abrams]
| [[:d:Q7595813|Q7595813]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769382|Stacey Baker]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_baker stacey_baker]
| [[:d:Q23769382|Q23769382]]
|-
|
| ''[[:d:Q23796642|Stacey Kramer]]''
|
| ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stacey_kramer stacey_kramer]
| [[:d:Q23796642|Q23796642]]
|-
|
| ''[[:d:Q117222205|Stacy Smith]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/stacy_smith stacy_smith]
| [[:d:Q117222205|Q117222205]]
|-
| [[Attēls:Stanley McChrystal BG 1999.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q374338|Stanley A. McChrystal]]''
|
| ''[[:d:Q38239859|army officer]]''<br/>''[[:d:Q11545923|military commander]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1954-08-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stanley_mcchrystal stanley_mcchrystal]
| [[:d:Q374338|Q374338]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713770|Stefan Larsson]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_larsson stefan_larsson]
| [[:d:Q23713770|Q23713770]]
|-
| [[Attēls:MJK61338 Stefan Sagmeister (Beyond Tellerrand München 2018).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q89568|Stefan Sagmeister]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1229025|tipogrāfs]]''<br/>[[Grafikas dizainers|grafikas dizaineris]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q644687|ilustrators]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1962-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_sagmeister stefan_sagmeister]
| [[:d:Q89568|Q89568]]
|-
| [[Attēls:Stefan Wolff.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7606332|Stefan Wolff]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1969-02-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stefan_wolff stefan_wolff]
| [[:d:Q7606332|Q7606332]]
|-
| [[Attēls:Stefana Broadbent (6920625333).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795676|Stefana Broadbent]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stefana_broadbent stefana_broadbent]
| [[:d:Q23795676|Q23795676]]
|-
|
| ''[[:d:Q27825327|Stefano Fratepietro]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[autors]]<br/>[[Kiberdrošība|datordrošība]]
| 1983-04-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefano_fratepietro stefano_fratepietro]
| [[:d:Q27825327|Q27825327]]
|-
| [[Attēls:Stefano Mancuso Laterza.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q23795300|Stefano Mancuso]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1965-05-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Itālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefano_mancuso stefano_mancuso]
| [[:d:Q23795300|Q23795300]]
|-
| [[Attēls:Stefon Harris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q720524|Stefon Harris]]''
|
| ''[[:d:Q15981151|džeza mūziķis]]''
| 1973-03-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stefon_harris stefon_harris]
| [[:d:Q720524|Q720524]]
|-
| [[Attēls:Stella Young.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16222140|Stella Young]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q61857538|disability rights activist]]''
| 1982-02-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/stella_young stella_young]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1937 1937]
| [[:d:Q16222140|Q16222140]]
|-
| [[Attēls:Stephanie Burt.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7608816|Stephanie Burt]]''
|
| ''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[dzejnieks]]
| 1971
| ''[[:d:Q1052281|transdzimuma sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_burt stephen_burt]
| [[:d:Q7608816|Q7608816]]
|-
| [[Attēls:Secretary Blinken Participates in an Interview (51700746148).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q76832840|Stephanie Busari]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1977-08-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_busari stephanie_busari]
| [[:d:Q76832840|Q76832840]]
|-
| [[Attēls:Kelton Ring Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15999879|Stephanie Kelton]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[autors]]
| 1969-10-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_kelton stephanie_kelton]
| [[:d:Q15999879|Q15999879]]
|-
| [[Attēls:240130 StephanieMehta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92622586|Stephanie Mehta]]''
|
| ''[[:d:Q1607826|redaktors]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephanie_mehta stephanie_mehta]
| [[:d:Q92622586|Q92622586]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727585|Stephen Cave]]''
|
| [[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_cave stephen_cave]
| [[:d:Q23727585|Q23727585]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661665|Stephen Coleman]]''
|
|
| 1942
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_coleman stephen_coleman]
| [[:d:Q23661665|Q23661665]]
|-
|
| ''[[:d:Q120052205|Stephen DeBerry]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16023665|riska kapitālists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_deberry stephen_deberry]
| [[:d:Q120052205|Q120052205]]
|-
| [[Attēls:Stephen Friend at NightScience 2013 in Paris.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q891710|Stephen Friend]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1953-12-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_friend stephen_friend]
| [[:d:Q891710|Q891710]]
|-
|
| ''[[:d:Q23661621|Stephen Lawler]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_lawler stephen_lawler]
| [[:d:Q23661621|Q23661621]]
|-
| [[Attēls:Steve Palumbi on Climate Change Recovery (52391781204).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23797692|Stephen Palumbi]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1956
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_palumbi stephen_palumbi]
| [[:d:Q23797692|Q23797692]]
|-
| [[Attēls:Stephen Petranek 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23301821|Stephen Petranek]]''
|
| [[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_petranek stephen_petranek]
| [[:d:Q23301821|Q23301821]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662878|Stephen Ritz]]''
|
| [[skolotājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_ritz stephen_ritz]
| [[:d:Q23662878|Q23662878]]
|-
|
| ''[[:d:Q3498677|Stephen Webb]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1963-02-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_webb stephen_webb]
| [[:d:Q3498677|Q3498677]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wilkes Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7610852|Stephen Wilkes]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1957
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wilkes stephen_wilkes]
| [[:d:Q7610852|Q7610852]]
|-
| [[Attēls:Stephen Wolfram PR.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q310798|Stephen Wolfram]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q715679|patent inventor]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>[[tirgotājs]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1959-08-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_wolfram stephen_wolfram]
| [[:d:Q310798|Q310798]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670647|Steve Howard]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steve_howard steve_howard]
| [[:d:Q23670647|Q23670647]]
|-
| [[Attēls:Steve Jurvetson 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q9079904|Steve Jurvetson]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1967-03-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Igaunija]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jurvetson steve_jurvetson]
| [[:d:Q9079904|Q9079904]]
|-
| [[Attēls:TNW Conference 2012 - Day 2 (6970534756).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23656010|Steve Keil]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steve_keil steve_keil]
| [[:d:Q23656010|Q23656010]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712705|Steve Ramirez]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1988
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steve_ramirez steve_ramirez]
| [[:d:Q23712705|Q23712705]]
|-
| [[Attēls:Dame Stephanie Shirley - 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q214661|Steve Shirley]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1933-09-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/dame_stephanie_steve_shirley dame_stephanie_steve_shirley]
| [[:d:Q214661|Q214661]]
|-
| [[Attēls:Steve Silberman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7613926|Steve Silberman]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1957-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_silberman steve_silberman]
| [[:d:Q7613926|Q7613926]]
|-
|
| ''[[:d:Q7614168|Steve Truglia]]''
|
| ''[[:d:Q2833480|stunt coordinator]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q17318006|freediver]]''<br/>[[kaskadieris]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_truglia steve_truglia]
| [[:d:Q7614168|Q7614168]]
|-
|
| ''[[:d:Q30530673|Steven A McCarroll]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steve_mccarroll steve_mccarroll]
| [[:d:Q30530673|Q30530673]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662571|Steven Addis]]''
|
| ''[[:d:Q125129579|brand strategist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steven_addis steven_addis]
| [[:d:Q23662571|Q23662571]]
|-
| [[Attēls:Professor Steven Cowley FRS.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2347488|Steven Cowley]]''
|
| [[fiziķis]]
| 1951
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_cowley steven_cowley]<br/>[https://www.ted.com/speakers/463 463]
| [[:d:Q2347488|Q2347488]]
|-
|
| ''[[:d:Q56488609|Steven D. Allison]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steven_d_allison steven_d_allison]
| [[:d:Q56488609|Q56488609]]
|-
| [[Attēls:Steven Levitt, 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q730969|Steven D. Levitt]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[autors]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1967-05-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_levitt steven_levitt]<br/>[https://www.ted.com/speakers/30 30]
| [[:d:Q730969|Q730969]]
|-
| [[Attēls:Steven Strogatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1384920|Steven H. Strogatz]]''
|
| [[matemātiķis]]<br/>[[fiziķis]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1959-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_strogatz steven_strogatz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/382 382]
| [[:d:Q1384920|Q1384920]]
|-
| [[Attēls:Steven Berlin Johnson - South by Southwest 2008 crop.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q980046|Steven Johnson]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1968-06-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_johnson steven_johnson]
| [[:d:Q980046|Q980046]]
|-
| [[Attēls:Attorney Steven M. Wise at Boston Vegetarian Society, 10-13-2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7615012|Steven M. Wise]]''
|
| ''[[:d:Q185351|jurists]]''<br/>[[advokāts]]
| 1950-12-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_wise steven_wise]
| [[:d:Q7615012|Q7615012]]
|-
| [[Attēls:StevenPetrow02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7615140|Steven Petrow]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1957-07-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_petrow steven_petrow]
| [[:d:Q7615140|Q7615140]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670976|Steven Schwaitzberg]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/steven_schwaitzberg steven_schwaitzberg]
| [[:d:Q23670976|Q23670976]]
|-
| [[Attēls:Stevesoundcheck.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4442562|Steven Sharp Nelson]]''
|
| ''[[:d:Q13219637|čellists]]''<br/>[[komponists]]
| 1977-07-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_sharp_nelson steven_sharp_nelson]
| [[:d:Q4442562|Q4442562]]
|-
|
| ''[[:d:Q7615646|Stew]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1961-08-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stew stew]
| [[:d:Q7615646|Q7615646]]
|-
| [[Attēls:Stewart Brand -Sausalito, California, USA -at home-14Dec2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q971994|Stewart Brand]]''
|
| ''[[:d:Q11774202|esejists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1208175|camera operator]]''
| 1938-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stewart_brand stewart_brand]
| [[:d:Q971994|Q971994]]
|-
| [[Attēls:Sting in April 2018.jpg|center|128px]]
| [[Sting]]
| angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>''[[:d:Q584301|basists]]''<br/>[[ģitārists]]<br/>[[komponists]]<br/>''[[:d:Q21166956|lautists]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[mūzikas producents]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2251335|skolotājs skolā]]''<br/>[[dziedātājs]]
| 1951-10-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sting sting]
| [[:d:Q483203|Q483203]]
|-
| [[Attēls:Stuart Firestein 2012.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7626530|Stuart Firestein]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1949
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_firestein stuart_firestein]
| [[:d:Q7626530|Q7626530]]
|-
| [[Attēls:Stuart Russell 01.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3656334|Stuart J. Russell]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_russell stuart_russell]
| [[:d:Q3656334|Q3656334]]
|-
| [[Attēls:Stuart Kauffman.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q516009|Stuart Kauffman]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''
| 1939-09-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_kauffman stuart_kauffman]
| [[:d:Q516009|Q516009]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783413|Stuart L. Brown]]''
|
| [[zinātnieks]]
| 1933
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/stuart_brown stuart_brown]
| [[:d:Q23783413|Q23783413]]
|-
| [[Attēls:Stephen Hawking.StarChild.jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Hokings]]
| Britu teorētiskais fiziķis un kosmologs
| ''[[:d:Q19350898|fiziķis-teorētiķis]]''<br/>''[[:d:Q2998308|cosmologist]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1942-01-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/stephen_hawking stephen_hawking]<br/>[https://www.ted.com/speakers/209 209]
| [[:d:Q17714|Q17714]]
|-
| [[Attēls:Steven Pinker in 2023 A 04 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Stīvens Pinkers]]
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q14467526|valodnieks]]''<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>[[filozofs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q84320739|evolutionary psychologist]]''<br/>''[[:d:Q115736435|experimental psychologist]]''<br/>[[autors]]
| 1954-09-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/steven_pinker steven_pinker]
| [[:d:Q212730|Q212730]]
|-
| [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP2.jpg|center|128px]]
| [[Stīvs Džobss]]
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''
| 1955-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/steve_jobs steve_jobs]
| [[:d:Q19837|Q19837]]
|-
|
| ''[[:d:Q47498682|Suchitra Krishnan-Sarin]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/suchitra_krishnan_sarin suchitra_krishnan_sarin]
| [[:d:Q47498682|Q47498682]]
|-
| [[Attēls:Sue Austin at TedX Monterrey (crop).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23308975|Sue Austin]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1965-09-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_austin sue_austin]
| [[:d:Q23308975|Q23308975]]
|-
|
| ''[[:d:Q61457270|Sue Klebold]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1949-03-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_klebold sue_klebold]
| [[:d:Q61457270|Q61457270]]
|-
| [[Attēls:Sue Savage Rumbaugh 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q3088125|Sue Savage-Rumbaugh]]''
|
| ''[[:d:Q16825962|primatologist]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q16831394|mammalogist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1946-08-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_savage_rumbaugh susan_savage_rumbaugh]
| [[:d:Q3088125|Q3088125]]
|-
| [[Attēls:Sugra mitra.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4352958|Sugata Mitra]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[profesors]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[fiziķis]]
| 1952-02-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sugata_mitra sugata_mitra]
| [[:d:Q4352958|Q4352958]]
|-
| [[Attēls:SuheirHammad.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2895141|Suheir Hammad]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1973-10-25
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/suheir_hammad suheir_hammad]
| [[:d:Q2895141|Q2895141]]
|-
| [[Attēls:Suki Kim, Miami Book Fair 2015 - 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7635852|Suki Kim]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[skolotājs]]
| 1970-09-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/suki_kim suki_kim]
| [[:d:Q7635852|Q7635852]]
|-
| [[Attēls:Writer Suleika Jaouad in 2025.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20858396|Suleika Jaouad]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
| 1988-07-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/suleika_jaouad suleika_jaouad]
| [[:d:Q20858396|Q20858396]]
|-
| [[Attēls:SunithaKrishnanJI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3530114|Sunitha Krishnan]]''
|
| ''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-05-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunitha_krishnan sunitha_krishnan]
| [[:d:Q3530114|Q3530114]]
|-
|
| ''[[:d:Q7640561|Sunni Brown]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1977-07-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sunni_brown sunni_brown]
| [[:d:Q7640561|Q7640561]]
|-
|
| ''[[:d:Q113667764|Supasorn Suwajanakorn]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/supasorn_suwajanakorn supasorn_suwajanakorn]
| [[:d:Q113667764|Q113667764]]
|-
|
| ''[[:d:Q56709133|Surya Mattu]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/surya_mattu surya_mattu]
| [[:d:Q56709133|Q56709133]]
|-
| [[Attēls:Susan Blackmore (2014).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q155199|Susan Blackmore]]''
|
| ''[[:d:Q215279|freelancer]]''<br/>[[pasniedzējs]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-07-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_blackmore susan_blackmore]
| [[:d:Q155199|Q155199]]
|-
| [[Attēls:SusanCainPortrait 250px 20120305.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2036370|Susan Cain]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''
| 1968-03-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_cain susan_cain]
| [[:d:Q2036370|Q2036370]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769279|Susan Colantuono]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/susan_colantuono susan_colantuono]
| [[:d:Q23769279|Q23769279]]
|-
|
| ''[[:d:Q96060013|Susan D. Emmett]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/susan_emmett susan_emmett]
| [[:d:Q96060013|Q96060013]]
|-
| [[Attēls:Susan Shaw with Seal Pup 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15429604|Susan D. Shaw]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q16060693|conservationist]]''<br/>''[[:d:Q113827227|environmental health scientist]]''
| 1943-10-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_shaw susan_shaw]
| [[:d:Q15429604|Q15429604]]
|-
| [[Attēls:SusanDavid.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q105970190|Susan David]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1113899|clinical psychologist]]''
| 1970-09-13
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/susan_david susan_david]
| [[:d:Q105970190|Q105970190]]
|-
| [[Attēls:SDH-3249.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7647750|Susan Desmond-Hellmann]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]
| 1958
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sue_desmond_hellman sue_desmond_hellman]
| [[:d:Q7647750|Q7647750]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759572|Susan Etlinger]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/susan_etlinger susan_etlinger]
| [[:d:Q23759572|Q23759572]]
|-
| [[Attēls:Susan L. Solomon Philanthropy Summit 2016 00.47.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16151526|Susan L. Solomon]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1951-08-23
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_solomon susan_solomon]
| [[:d:Q16151526|Q16151526]]
|-
| [[Attēls:Dr Susan Lim Mey Lee.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7648117|Susan Lim]]''
|
| ''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[komersants]]
| 1962
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/susan_lim susan_lim]
| [[:d:Q7648117|Q7648117]]
|-
| [[Attēls:Dr. Susan Lozier, Ronie-Richelle Garcia-Johnson Professor of Earth and Ocean Sciences at Duke University.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667508|Susan Lozier]]''
|
| ''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_lozier susan_lozier]
| [[:d:Q19667508|Q19667508]]
|-
| [[Attēls:Susan Pinker no Fronteiras do Pensamento São Paulo 2017 (38182000214).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q542461|Susan Pinker]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''
| 1957-06-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/susan_pinker susan_pinker]
| [[:d:Q542461|Q542461]]
|-
| [[Attēls:As Conexões e Desconexões do Amor - Suzana Herculano-Houzel em Sorocaba.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10375239|Suzana Herculano-Houzel]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzana_herculano_houzel suzana_herculano_houzel]
| [[:d:Q10375239|Q10375239]]
|-
|
| ''[[:d:Q70058784|Suzanne Barakat]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_barakat suzanne_barakat]
| [[:d:Q70058784|Q70058784]]
|-
| [[Attēls:Christine Butler-426.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7650902|Suzanne Lee]]''
|
| ''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1970
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_lee suzanne_lee]
| [[:d:Q7650902|Q7650902]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727927|Suzanne Talhouk]]''
|
| [[dzejnieks]]<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_talhouk suzanne_talhouk]
| [[:d:Q23727927|Q23727927]]
|-
| [[Attēls:Suzanne Simard.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q26702907|Suzanne W. Simard]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/suzanne_simard suzanne_simard]
| [[:d:Q26702907|Q26702907]]
|-
| [[Attēls:Suzie Sheehy, 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55230019|Suzie Sheehy]]''
|
| [[fiziķis]]<br/>[[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15143191|science communicator]]''
| 1984
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/suzie_sheehy suzie_sheehy]
| [[:d:Q55230019|Q55230019]]
|-
| [[Attēls:Professor Svante Paabo ForMemRS (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Svante Pēbo]]
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''
| 1955-04-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Zviedrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/svante_paabo svante_paabo]
| [[:d:Q170342|Q170342]]
|-
| [[Attēls:Sviatlana Tsikhanouskaya in 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Svjatlana Cihanouska]]
|
| [[politiķis]]
| 1982-09-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Baltkrievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sviatlana_tsikhanouskaya sviatlana_tsikhanouskaya]
| [[:d:Q97010473|Q97010473]]
|-
| [[Attēls:SwizzBeatz-byPhilipRomano.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q240523|Swizz Beatz]]''
|
| [[mūzikas producents]]<br/>''[[:d:Q2252262|reperis]]''<br/>[[diskžokejs]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q3089940|music executive]]''
| 1978-09-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/swizz_beatz swizz_beatz]
| [[:d:Q240523|Q240523]]
|-
| [[Attēls:Sxip Shirey performing in 2010.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7659404|Sxip Shirey]]''
|
| [[komponists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sxip_shirey sxip_shirey]
| [[:d:Q7659404|Q7659404]]
|-
|
| ''[[:d:Q115275764|Sylvester Chauke]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/sylvester_chauke sylvester_chauke]
| [[:d:Q115275764|Q115275764]]
|-
| [[Attēls:SylviaEarle.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q439046|Sylvia A. Earle]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''<br/>''[[:d:Q3546255|oceanographer]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1935-08-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/sylvia_earle sylvia_earle]
| [[:d:Q439046|Q439046]]
|-
|
| ''[[:d:Q3510362|Sébastien de Halleux]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1977-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Beļģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/sebastien_de_halleux sebastien_de_halleux]
| [[:d:Q3510362|Q3510362]]
|-
| [[Attēls:Autessereheadshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759752|Séverine Autesserre]]''
|
| ''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1976-12-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/severine_autesserre severine_autesserre]
| [[:d:Q23759752|Q23759752]]
|-
| [[Attēls:Caroline Shaw with Attacca Quartet and So Percussion at Miller Theater - 49517620871.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3487248|Sō Percussion]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/so_percussion so_percussion]
| [[:d:Q3487248|Q3487248]]
|-
| [[Attēls:T. Boone Pickens discusses the impact of shale natural gas on the American economy at the Hudson Institute on 6 April 2016 - 25 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q370092|T. Boone Pickens]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q1979607|finansists]]''<br/>''[[:d:Q1524582|rančo īpašnieks]]''
| 1928-05-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/t_boone_pickens t_boone_pickens]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1170 1170]
| [[:d:Q370092|Q370092]]
|-
|
| ''[[:d:Q58920868|T. Jane Zelikova]]''
|
| ''[[:d:Q15839134|ecologist]]''<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1978-03-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/jane_zelikova jane_zelikova]
| [[:d:Q58920868|Q58920868]]
|-
| [[Attēls:TabethaSuzanneBoyajian.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22080714|Tabetha S. Boyajian]]''
|
| [[astronoms]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tabetha_boyajian tabetha_boyajian]
| [[:d:Q22080714|Q22080714]]
|-
| [[Attēls:TaiyeSelasi P1030135.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7484811|Taiye Selasi]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[fotogrāfs]]
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/taiye_selasi taiye_selasi]
| [[:d:Q7484811|Q7484811]]
|-
|
| ''[[:d:Q11496991|Takaharu Tezuka]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1964-02-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Japāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/takaharu_tezuka takaharu_tezuka]
| [[:d:Q11496991|Q11496991]]
|-
|
| ''[[:d:Q23760236|Tal Danino]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tal_danino tal_danino]
| [[:d:Q23760236|Q23760236]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662204|Tal Golesworthy]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tal_golesworthy tal_golesworthy]
| [[:d:Q23662204|Q23662204]]
|-
| [[Attēls:Tali Sharot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q19667092|Tali Sharot]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/tali_sharot tali_sharot]
| [[:d:Q19667092|Q19667092]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729163|Talithia Williams]]''
|
| ''[[:d:Q2732142|statistiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/talithia_williams talithia_williams]
| [[:d:Q23729163|Q23729163]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662544|Tamara Roukaerts]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tamara_roukaerts tamara_roukaerts]
| [[:d:Q23662544|Q23662544]]
|-
| [[Attēls:TanTTLe.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q10823919|Tan Le]]''
|
| [[komersants]]
| 1977-05-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tan_le tan_le]
| [[:d:Q10823919|Q10823919]]
|-
|
| ''[[:d:Q23714031|Tania Luna]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tania_luna tania_luna]
| [[:d:Q23714031|Q23714031]]
|-
|
| ''[[:d:Q39754563|Tania S. Douglas]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-08-11
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tania_douglas tania_douglas]
| [[:d:Q39754563|Q39754563]]
|-
| [[Attēls:Tania Simoncelli.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7683264|Tania Simoncelli]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tania_simoncelli tania_simoncelli]
| [[:d:Q7683264|Q7683264]]
|-
|
| ''[[:d:Q51929051|Tanya Y Berger-Wolf]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[autors]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tanya_berger_wolf tanya_berger_wolf]
| [[:d:Q51929051|Q51929051]]
|-
| [[Attēls:Tara Houska .jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q104094025|Tara Houska]]''
|
| [[advokāts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8125919|political adviser]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tara_houska tara_houska]
| [[:d:Q104094025|Q104094025]]
|-
|
| ''[[:d:Q123348125|Tara Winkler]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tara_winkler tara_winkler]
| [[:d:Q123348125|Q123348125]]
|-
| [[Attēls:Tarana Burke from She's Revolutionary.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q43177774|Tarana Burke]]''
|
| ''[[:d:Q17010072|militant]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q34074720|feministe]]''
| 1973-09-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tarana_burke tarana_burke]
| [[:d:Q43177774|Q43177774]]
|-
|
| ''[[:d:Q534385|Taryn Simon]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q18216771|video mākslinieks]]''<br/>[[mākslinieks]]
| 1975-02-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taryn_simon taryn_simon]
| [[:d:Q534385|Q534385]]
|-
|
| ''[[:d:Q108168053|Tasos Frantzolas]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Grieķija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tasos_frantzolas tasos_frantzolas]
| [[:d:Q108168053|Q108168053]]
|-
| [[Attēls:CDH - Comissão de Direitos Humanos e Legislação Participativa (26495983277).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759688|Tasso Azevedo]]''
|
| ''[[:d:Q16021386|forestry engineer]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tasso_azevedo tasso_azevedo]
| [[:d:Q23759688|Q23759688]]
|-
| [[Attēls:Does Technology Need The Arts To Build A Better Future?, Tavares Strachan.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7689031|Tavares Strachan]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1979-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tavares_strachan tavares_strachan]
| [[:d:Q7689031|Q7689031]]
|-
| [[Attēls:MAKERS event New York Feb 7, 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q443207|Tavi Gevinson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q106568011|žurnālu redaktori]]''
| 1996-04-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tavi_gevinson tavi_gevinson]
| [[:d:Q443207|Q443207]]
|-
| [[Attēls:Tawanda Kanhema Profile.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q68519572|Tawanda Kanhema]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1980s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tawanda_kanhema tawanda_kanhema]
| [[:d:Q68519572|Q68519572]]
|-
|
| ''[[:d:Q117640068|Taylor Cassidy]]''
|
| ''[[:d:Q94791573|TikToker]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_cassidy taylor_cassidy]
| [[:d:Q117640068|Q117640068]]
|-
| [[Attēls:Taylor Mali.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5973239|Taylor Mali]]''
|
| [[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>[[dzejnieks]]
| 1965-03-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_mali taylor_mali]
| [[:d:Q5973239|Q5973239]]
|-
| [[Attēls:Taylor Wilson - 02.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1421302|Taylor Wilson]]''
|
| [[inženieris]]<br/>''[[:d:Q16742096|atomfiziķis]]''
| 1994-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/taylor_wilson taylor_wilson]
| [[:d:Q1421302|Q1421302]]
|-
|
| ''[[:d:Q7693254|Ted Halstead]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1968-07-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ted_halstead ted_halstead]
| [[:d:Q7693254|Q7693254]]
|-
| [[Attēls:MK34966 Teddy Cruz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q17350521|Teddy Cruz]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Gvatemala]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/teddy_cruz teddy_cruz]
| [[:d:Q17350521|Q17350521]]
|-
| [[Attēls:Teitur Lassen 20090502-DSCF1829.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q737181|Teitur Lassen]]''
|
| ''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''<br/>[[dziedātājs]]<br/>[[komponists]]<br/>[[ģitārists]]
| 1977-01-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/teitur teitur]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2396 2396]
| [[:d:Q737181|Q737181]]
|-
|
| ''[[:d:Q23887635|Temie Giwa]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q17232000|health care]]''
| 1985-12-04
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/temie_giwa_tubosun temie_giwa_tubosun]
| [[:d:Q23887635|Q23887635]]
|-
| [[Attēls:TempleGrandin (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232810|Temple Grandin]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1947-08-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/temple_grandin temple_grandin]
| [[:d:Q232810|Q232810]]
|-
| [[Attēls:Thandiwe Newton Peabody Awards, June 2021.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q229029|Tendija Ņūtona]]''
|
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''
| 1972-11-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandie_newton thandie_newton]<br/>[https://www.ted.com/speakers/thandiwe_newton thandiwe_newton]
| [[:d:Q229029|Q229029]]
|-
| [[Attēls:Teresa Bejan 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q30674189|Teresa Bejan]]''
|
| ''[[:d:Q15994177|politikas teorētiķis]]''
| 1984-03-30
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/teresa_bejan teresa_bejan]
| [[:d:Q30674189|Q30674189]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783488|Terry Moore]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/terry_moore terry_moore]
| [[:d:Q23783488|Q23783488]]
|-
|
| ''[[:d:Q106253912|Tessa Khan]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tessa_khan tessa_khan]
| [[:d:Q106253912|Q106253912]]
|-
|
| ''[[:d:Q130640464|Tessa West]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''<br/>''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tessa_west tessa_west]
| [[:d:Q130640464|Q130640464]]
|-
| [[Attēls:Thandiswa Mazwai1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4348940|Thandiswa Mazwai]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q488205|dziesminieks]]''
| 1976-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/thandiswa_mazwai thandiswa_mazwai]
| [[:d:Q4348940|Q4348940]]
|-
|
| ''[[:d:Q96002081|Thasunda Duckett]]''
|
|
| 1973-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thasunda_duckett thasunda_duckett]
| [[:d:Q96002081|Q96002081]]
|-
| [[Attēls:A Tribe Called Red, Hideaway Records and Bar, February 2014.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4660300|The Halluci Nation]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/a_tribe_called_red a_tribe_called_red]
| [[:d:Q4660300|Q4660300]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797818|The LXD]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/lxd lxd]
| [[:d:Q23797818|Q23797818]]
|-
|
| ''[[:d:Q23797880|The Lady Lifers]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/the_lady_lifers the_lady_lifers]
| [[:d:Q23797880|Q23797880]]
|-
|
| ''[[:d:Q23798957|The TED Staff]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/daffodil_hudson daffodil_hudson]
| [[:d:Q23798957|Q23798957]]
|-
| [[Attēls:Unleashing Entrepreneurial Innovation with Stanford University Theaster Gates.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7777257|Theaster Gates]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q7541856|keramiķis]]''
| 1973-08-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/theaster_gates theaster_gates]
| [[:d:Q7777257|Q7777257]]
|-
| [[Attēls:Thelma Golden - David Adjaye (4) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7781067|Thelma Golden]]''
|
| ''[[:d:Q674426|kurators]]''
| 1966-09-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thelma_golden thelma_golden]
| [[:d:Q7781067|Q7781067]]
|-
| [[Attēls:Jansen Theo Hannover.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q540764|Theo Jansen]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q21000481|kinetic artist]]''<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>[[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1779650|design engineer]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1948-03-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/theo_jansen theo_jansen]
| [[:d:Q540764|Q540764]]
|-
| [[Attēls:They Might Be Giants in Asheville, 2025.jpg|center|128px]]
| [[They Might Be Giants]]
| amerikāņu rokgrupa
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/they_might_be_giants they_might_be_giants]
| [[:d:Q420880|Q420880]]
|-
| [[Attēls:Thom Mayne, USC, 2023.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312847|Thom Mayne]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1944-01-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thom_mayne thom_mayne]
| [[:d:Q312847|Q312847]]
|-
| [[Attēls:Photo by Mark Ostrow.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q99237228|Thomas Abt]]''
|
| ''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q600751|prokurors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_abt thomas_abt]
| [[:d:Q99237228|Q99237228]]
|-
|
| ''[[:d:Q57091929|Thomas Curran]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1987-06-30
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Īrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_curran thomas_curran]
| [[:d:Q57091929|Q57091929]]
|-
|
| ''[[:d:Q109414016|Thomas Dohmke]]''
|
| [[programmatūras izstrādātājs]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1978
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_dohmke thomas_dohmke]
| [[:d:Q109414016|Q109414016]]
|-
| [[Attēls:Thomas Dolby, 2006.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q553790|Thomas Dolby]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>[[dziedātājs]]<br/>''[[:d:Q55960555|ierakstu mākslinieks]]''<br/>[[komponists]]
| 1958-10-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_dolby thomas_dolby]<br/>[https://www.ted.com/speakers/107 107]
| [[:d:Q553790|Q553790]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783479|Thomas Goetz]]''
|
| ''[[:d:Q5780518|communicator]]''<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_goetz thomas_goetz]
| [[:d:Q23783479|Q23783479]]
|-
| [[Attēls:CREDIT Raquel Diniz BO5A8061 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3051023|Thomas Heatherwick]]''
|
| ''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
| 1970-02-17
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_heatherwick thomas_heatherwick]
| [[:d:Q3051023|Q3051023]]
|-
| [[Attēls:Tidenes TV-seilas - NMD 2012 (7176547966) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23768719|Thomas Hellum]]''
|
| ''[[:d:Q578109|TV producents]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Norvēģija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_hellum thomas_hellum]
| [[:d:Q23768719|Q23768719]]
|-
|
| ''[[:d:Q77873402|Thomas L. Griffiths]]''
|
| ''[[:d:Q14565186|cognitive scientist]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tom_griffiths tom_griffiths]
| [[:d:Q77873402|Q77873402]]
|-
|
| ''[[:d:Q7792920|Thomas P. Campbell]]''
|
| ''[[:d:Q1792450|mākslas vēsturnieks]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_p_campbell thomas_p_campbell]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1217 1217]
| [[:d:Q7792920|Q7792920]]
|-
| [[Attēls:Thomas Barnett.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q381984|Thomas P. M. Barnett]]''
|
| ''[[:d:Q16947320|geopolitical analyst]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q115429803|geostrategist]]''
| 1962
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_barnett thomas_barnett]<br/>[https://www.ted.com/speakers/33 33]
| [[:d:Q381984|Q381984]]
|-
| [[Attēls:Thomas Piketty2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q984448|Thomas Piketty]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1706722|research fellow]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1971-05-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_piketty thomas_piketty]
| [[:d:Q984448|Q984448]]
|-
| [[Attēls:2014-01-08 Thomas Pogge 4737-cropped.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q66820|Thomas Pogge]]''
|
| [[filozofs]]
| 1953-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_pogge thomas_pogge]
| [[:d:Q66820|Q66820]]
|-
| [[Attēls:Thomas Insel NIMH 2011.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q891667|Thomas R. Insel]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1951-10-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_insel thomas_insel]
| [[:d:Q891667|Q891667]]
|-
| [[Attēls:Tom Shannon, The Highline.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7817541|Thomas Shannon]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1947-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_shannon tom_shannon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/445 445]
| [[:d:Q7817541|Q7817541]]
|-
|
| ''[[:d:Q23657200|Thomas Suarez]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_suarez thomas_suarez]
| [[:d:Q23657200|Q23657200]]
|-
| [[Attēls:Thomas Thwaites - PopTech 2011 - Camden Maine USA (6267267862).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23784804|Thomas Thwaites]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q11977439|interaction designer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_thwaites thomas_thwaites]
| [[:d:Q23784804|Q23784804]]
|-
| [[Attēls:Thordis Elva December 2019.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q28962547|Thordis Elva]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q487596|dramaturgs]]''
| 1980
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Islande]]
| [https://www.ted.com/speakers/thordis_elva thordis_elva]
| [[:d:Q28962547|Q28962547]]
|-
|
| ''[[:d:Q7798747|Thulasiraj Ravilla]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ravilla_thulasiraj ravilla_thulasiraj]
| [[:d:Q7798747|Q7798747]]
|-
| [[Attēls:Tierney Thys5 (14807437303) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20090055|Tierney Thys]]''
|
| ''[[:d:Q3640160|jūras biologs]]''
| 1966
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tierney_thys tierney_thys]
| [[:d:Q20090055|Q20090055]]
|-
|
| ''[[:d:Q109498389|Tiffany Watt Smith]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''<br/>''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tiffany_watt_smith tiffany_watt_smith]
| [[:d:Q109498389|Q109498389]]
|-
| [[Attēls:Tiffany Yu, Founder of Diversability, at A Day in the Life of a Refugee, Davos 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q91765487|Tiffany Yu]]''
|
|
| 1988
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856 tiffany_yu_TEDxBethesda20180303-22856]
| [[:d:Q91765487|Q91765487]]
|-
|
| ''[[:d:Q7803180|Tim Birkhead]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1225716|ornitologs]]''
| 1950-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_birkhead tim_birkhead]
| [[:d:Q7803180|Q7803180]]
|-
| [[Attēls:Interview with IDEO CEO Tim Brown about innovating together (Drucker Forum 2018) 3-5 screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q1735158|Tim Brown]]''
|
| ''[[:d:Q11287574|industrial designer]]''
| 1962-06-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_brown tim_brown]
| [[:d:Q1735158|Q1735158]]
|-
| [[Attēls:Timothy Ferriss (2315822162).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q563672|Tim Ferriss]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[orators]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''
| 1977-07-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_ferriss tim_ferriss]
| [[:d:Q563672|Q563672]]
|-
| [[Attēls:Tim Flannery.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q728660|Tim Flannery]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1662561|paleontologs]]''<br/>''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q18805|naturālists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 1956-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_flannery tim_flannery]
| [[:d:Q728660|Q728660]]
|-
| [[Attēls:Tim Guinee by Gage Skidmore.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q788586|Tim Guinee]]''
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''
| 1962-11-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_guinee tim_guinee]
| [[:d:Q788586|Q788586]]
|-
| [[Attēls:Tim Harford in 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1141956|Tim Harford]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''
| 1973-09-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_harford tim_harford]
| [[:d:Q1141956|Q1141956]]
|-
| [[Attēls:Tim Jackson, 2018 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q509730|Tim Jackson]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1957-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_jackson tim_jackson]
| [[:d:Q509730|Q509730]]
|-
| [[Attēls:Tim Leberecht - 2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23663091|Tim Leberecht]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q15978655|konsultants]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ģitārists]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_leberecht tim_leberecht]
| [[:d:Q23663091|Q23663091]]
|-
|
| ''[[:d:Q114349266|Tim Urban]]''
|
| ''[[:d:Q8246794|blogeris]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tim_urban tim_urban]
| [[:d:Q114349266|Q114349266]]
|-
|
| ''[[:d:Q7807273|Timothy J. Bartik]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1952-10-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_bartik timothy_bartik]
| [[:d:Q7807273|Q7807273]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662586|Timothy Prestero]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_prestero timothy_prestero]
| [[:d:Q23662586|Q23662586]]
|-
| [[Attēls:Timothy Snyder, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Timotijs Snaiders]]
|
| [[vēsturnieks]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q4263842|literatūrkritiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1969-08-18
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/timothy_snyder timothy_snyder]
| [[:d:Q747312|Q747312]]
|-
| [[Attēls:LS3 4919 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Tims Bērnerss-Lī]]
| Britu zinātnieks, Vispasaules tīmekļa izgudrotājs
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[fiziķis]]<br/>[[programmētājs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q6859454|web developer]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[autors]]
| 1955-06-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tim_berners_lee tim_berners_lee]
| [[:d:Q80|Q80]]
|-
|
| ''[[:d:Q2435551|Tina Seelig]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q20158113|management engineer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1958<br/>1957
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tina_seelig tina_seelig]
| [[:d:Q2435551|Q2435551]]
|-
|
| ''[[:d:Q19893434|Tiq Milan]]''
|
| [[orators]]<br/>''[[:d:Q19509201|LGBTQ rights activist]]''<br/>[[žurnālists]]
| 20th century
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tiq_milan tiq_milan]
| [[:d:Q19893434|Q19893434]]
|-
| [[Attēls:Titus Kaphar at CitizenUCon17 - Reckoning With History - Panel Discussion.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q28839817|Titus Kaphar]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]
| 1976
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/titus_kaphar titus_kaphar]
| [[:d:Q28839817|Q28839817]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670500|Toby Eccles]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/toby_eccles toby_eccles]
| [[:d:Q23670500|Q23670500]]
|-
| [[Attēls:PeVa IMG 7892 Vu Communicatie OAJ Toby Kiers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q78103998|Toby Kiers]]''
|
| ''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q2487799|mikologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1976
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/toby_kiers toby_kiers]
| [[:d:Q78103998|Q78103998]]
|-
| [[Attēls:Toby Shapshak - In Africa, necessity is the mother of innovation - Screenshot.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q19664221|Toby Shapshak]]''
|
| [[žurnālists]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/toby_shapshak toby_shapshak]
| [[:d:Q19664221|Q19664221]]
|-
| [[Attēls:Tod Machover JI1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3738050|Tod Machover]]''
|
| [[komponists]]<br/>''[[:d:Q16145150|mūzikas pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q486748|pianists]]''
| 1953-11-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tod_machover tod_machover]
| [[:d:Q3738050|Q3738050]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656743|Todd Kuiken]]''
|
| ''[[:d:Q19902880|biomedical engineer]]''<br/>[[ārsts]]<br/>[[inženieris]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/todd_kuiken todd_kuiken]
| [[:d:Q23656743|Q23656743]]
|-
|
| ''[[:d:Q88052951|Todd P Coleman]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/todd_coleman todd_coleman]
| [[:d:Q88052951|Q88052951]]
|-
| [[Attēls:Tom Chatfield - Debating Europe.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q7815261|Tom Chatfield]]''
|
| [[rakstnieks]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_chatfield tom_chatfield]
| [[:d:Q7815261|Q7815261]]
|-
|
| ''[[:d:Q7816025|Tom Gruber]]''
|
| [[inženieris]]
| 1959
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_gruber tom_gruber]
| [[:d:Q7816025|Q7816025]]
|-
|
| ''[[:d:Q23765117|Tom Honey]]''
|
| ''[[:d:Q1234713|teologs]]''<br/>[[vikārs]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/rev_tom_honey rev_tom_honey]
| [[:d:Q23765117|Q23765117]]
|-
|
| ''[[:d:Q108801323|Tom Hulme]]''
|
|
| 1976-06-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tom_hulme tom_hulme]
| [[:d:Q108801323|Q108801323]]
|-
| [[Attēls:Thomas Oxley with Stentrode.tif|center|128px]]
| ''[[:d:Q65048589|Tom Oxley]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 1980-09-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/thomas_oxley thomas_oxley]
| [[:d:Q65048589|Q65048589]]
|-
|
| ''[[:d:Q23655997|Tom Rielly]]''
|
| [[komiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tom_rielly tom_rielly]
| [[:d:Q23655997|Q23655997]]
|-
|
| ''[[:d:Q76140953|Tom Rivett-Carnac]]''
|
| ''[[:d:Q854997|Buddhist monk]]''
| 1977-11
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_rivett_carnac tom_rivett_carnac]
| [[:d:Q76140953|Q76140953]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712919|Tom Thum]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tom_thum tom_thum]
| [[:d:Q23712919|Q23712919]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783043|Tom Uglow]]''
|
| ''[[:d:Q667982|radošais direktors]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tom_uglow tom_uglow]
| [[:d:Q23783043|Q23783043]]
|-
| [[Attēls:Tom Wujec Speaking Photo.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q7818114|Tom Wujec]]''
|
| [[autors]]
| 1959-07-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/tom_wujec tom_wujec]
| [[:d:Q7818114|Q7818114]]
|-
| [[Attēls:Tomás Saraceno a Firenze, 21 febbraio 2020, 04.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2441279|Tomás Saraceno]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q10774753|performanču mākslinieks]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''<br/>[[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q15977927|mākslas skolotājs]]''
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Argentīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/toma_s_saraceno toma_s_saraceno]
| [[:d:Q2441279|Q2441279]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727824|Toni Griffin]]''
|
| ''[[:d:Q131062|pilsētplānotājs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/toni_griffin toni_griffin]
| [[:d:Q23727824|Q23727824]]
|-
| [[Attēls:Tony Fadell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92879|Tony Fadell]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[komersants]]
| 1969-03-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_fadell tony_fadell]
| [[:d:Q92879|Q92879]]
|-
|
| ''[[:d:Q9360020|Tony Porter]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tony_porter tony_porter]
| [[:d:Q9360020|Q9360020]]
|-
| [[Attēls:Tony Robbins (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q380429|Tony Robbins]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''
| 1960-02-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tony_robbins tony_robbins]
| [[:d:Q380429|Q380429]]
|-
|
| ''[[:d:Q23782672|Tony Wyss-Coray]]''
|
| [[zinātnieks]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tony_wyss_coray tony_wyss_coray]
| [[:d:Q23782672|Q23782672]]
|-
|
| ''[[:d:Q23769244|Topher White]]''
|
| ''[[:d:Q5352191|tehniķis]]''<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/topher_white topher_white]
| [[:d:Q23769244|Q23769244]]
|-
|
| ''[[:d:Q23759778|Torsten Reil]]''
|
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/torsten_reil torsten_reil]
| [[:d:Q23759778|Q23759778]]
|-
| [[Attēls:Touria El Glaoui.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27999600|Touria El Glaoui]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q780596|mākslas kurators]]''<br/>''[[:d:Q173950|art dealer]]''
| 1974
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Maroka]]
| [https://www.ted.com/speakers/touria_el_glaoui touria_el_glaoui]
| [[:d:Q27999600|Q27999600]]
|-
| [[Attēls:TraceeEllisRossbyErikMelvin (1).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q534371|Tracee Ellis Ross]]''
|
| [[aktieris]]<br/>[[modele]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q2059704|TV režisors]]''<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[komiķis]]<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1972-10-29
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracee_ellis_ross tracee_ellis_ross]
| [[:d:Q534371|Q534371]]
|-
| [[Attēls:Tracy Chevalier tree.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q232212|Tracy Chevalier]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]
| 1962-10-19
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracy_chevalier tracy_chevalier]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1393 1393]
| [[:d:Q232212|Q232212]]
|-
| [[Attēls:HRH Princess Haya of Jordan meets with Tracy Edwards MBE (cropped 2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7831729|Tracy Edwards]]''
|
| ''[[:d:Q476246|burātājs]]''
| 1962-09-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tracy_edwards tracy_edwards]
| [[:d:Q7831729|Q7831729]]
|-
| [[Attēls:Travis Kalanick at DLD Munich 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7836291|Travis Kalanick]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1976-08-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/travis_kalanick travis_kalanick]
| [[:d:Q7836291|Q7836291]]
|-
| [[Attēls:Travis rieder5188080.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q88971005|Travis N Rieder]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/travis_rieder travis_rieder]
| [[:d:Q88971005|Q88971005]]
|-
| [[Attēls:-rpTEN - Tag 2 (26728456081).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q115309212|Trebor Scholz]]''
|
| ''[[:d:Q6386271|media scholar]]''
| 1969
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/trebor_scholz trebor_scholz]
| [[:d:Q115309212|Q115309212]]
|-
|
| ''[[:d:Q18763756|Trevor Aaronson]]''
|
| [[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q15931838|investigative journalist]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/trevor_aaronson trevor_aaronson]
| [[:d:Q18763756|Q18763756]]
|-
|
| ''[[:d:Q123334883|Trevor Copp]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/trevor_copp trevor_copp]
| [[:d:Q123334883|Q123334883]]
|-
| [[Attēls:Tristan Harris at Collision Conf 2018.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q59781806|Tristan Harris]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1984
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristan_harris tristan_harris]
| [[:d:Q59781806|Q59781806]]
|-
|
| ''[[:d:Q23729168|Tristram D. Wyatt]]''
|
| ''[[:d:Q350979|zoologs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q16063497|evolutionary biologist]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q16831721|etologs]]''
| 1956-12-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_wyatt tristram_wyatt]
| [[:d:Q23729168|Q23729168]]
|-
| [[Attēls:Tristram Stuart, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2451241|Tristram Stuart]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1977-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/tristram_stuart tristram_stuart]
| [[:d:Q2451241|Q2451241]]
|-
| [[Attēls:Attitudes from Tehran - New America Foundation - Trita Parsi.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q4674518|Trita Parsi]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1238570|politologs]]''
| 1974-07-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Irāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/trita_parsi trita_parsi]
| [[:d:Q4674518|Q4674518]]
|-
|
| ''[[:d:Q124413853|Tsedal Neeley]]''
|
| ''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tsedal_neeley tsedal_neeley]
| [[:d:Q124413853|Q124413853]]
|-
| [[Attēls:Tshering Tobgay.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
|
| [[politiķis]]
| 1965-09-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Butāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/tshering_tobgay tshering_tobgay]
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
|-
|
| ''[[:d:Q23670993|Tyler "The Hand" DeWitt]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_dewitt tyler_dewitt]
| [[:d:Q23670993|Q23670993]]
|-
| [[Attēls:Tyler Cowen 1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q602278|Tyler Cowen]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q8246794|blogeris]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q15077007|podcaster]]''
| 1962-01-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyler_cowen tyler_cowen]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1186 1186]
| [[:d:Q602278|Q602278]]
|-
| [[Attēls:Tyrone Hayes at King University in 2013 (10680719164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7861609|Tyrone Hayes]]''
|
| ''[[:d:Q864503|biologs]]''
| 1967-07-29
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/tyrone_hayes tyrone_hayes]
| [[:d:Q7861609|Q7861609]]
|-
| [[Attēls:Tzeporah Berman, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14949536|Tzeporah Berman]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1969-02-05
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/tzeporah_berman tzeporah_berman]
| [[:d:Q14949536|Q14949536]]
|-
| [[Attēls:Gegenschatz.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q666346|Ueli Gegenschatz]]''
|
| ''[[:d:Q6060450|skydiver]]''
| 1971-01-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ueli_gegenschatz ueli_gegenschatz]
| [[:d:Q666346|Q666346]]
|-
|
| ''[[:d:Q21635200|Uldus Bakhtiozina]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1986-07-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Krievija]]
| [https://www.ted.com/speakers/uldus_bakhtiozina uldus_bakhtiozina]
| [[:d:Q21635200|Q21635200]]
|-
|
| ''[[:d:Q117222245|Uma Valeti]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/uma_valeti uma_valeti]
| [[:d:Q117222245|Q117222245]]
|-
| [[Attēls:Alon Uri.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7900508|Uri Alon]]''
|
| ''[[:d:Q11827483|ordinary professor]]''<br/>''[[:d:Q14906342|biofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q15839206|molekulārbiologs]]''<br/>''[[:d:Q864503|biologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1969-03-16
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/uri_alon uri_alon]
| [[:d:Q7900508|Q7900508]]
|-
|
| ''[[:d:Q42791358|Uri Hasson]]''
|
| ''[[:d:Q20739288|neurobiologist]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/uri_hasson uri_hasson]
| [[:d:Q42791358|Q42791358]]
|-
| [[Attēls:Ursus Wehrli, 2011 (cropped).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q1672786|Ursus Wehrli]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1969-08-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/ursus_wehrli ursus_wehrli]
| [[:d:Q1672786|Q1672786]]
|-
| [[Attēls:Ursula von der Leyen 2024.jpg|center|128px]]
| [[Urzula fon der Leiena|Urzula fon der Leiene]]
| Vācijas politiķe
| [[ārsts]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2730732|jātnieks]]''
| 1958-10-08
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ursula_von_der_leyen ursula_von_der_leyen]
| [[:d:Q60772|Q60772]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662548|Usman Riaz]]''
|
| [[mūziķis]]<br/>[[kinorežisors]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/usman_riaz usman_riaz]
| [[:d:Q23662548|Q23662548]]
|-
| [[Attēls:Ugur Sahin v1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2505089|Uğur Şahin]]''
|
| ''[[:d:Q16062369|onkologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>[[iestādes vadītājs]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''
| 1965-09-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/ugur_sahin ugur_sahin]
| [[:d:Q2505089|Q2505089]]
|-
| [[Attēls:Valarie Kaur, 2016 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q25197171|Valarie Kaur]]''
|
| ''[[:d:Q1235146|documentary filmmaker]]''
| 1981-02-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/valarie_kaur valarie_kaur]
| [[:d:Q25197171|Q25197171]]
|-
|
| ''[[:d:Q77814457|Valerie Purdie Greenaway]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/valerie_purdie_greenaway valerie_purdie_greenaway]
| [[:d:Q77814457|Q77814457]]
|-
|
| ''[[:d:Q16728981|Valorie Kondos Field]]''
|
| ''[[:d:Q3246315|galvenais treneris]]''
| 1959-08-20
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/valorie_kondos_field valorie_kondos_field]
| [[:d:Q16728981|Q16728981]]
|-
| [[Attēls:Van Jones (27958227305) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3742492|Van Jones]]''
|
| ''[[:d:Q15982858|motivational speaker]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/van_jones van_jones]
| [[:d:Q3742492|Q3742492]]
|-
| [[Attēls:Vanessa Nakate.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q83614709|Vanessa Nakate]]''
|
| ''[[:d:Q61048378|climate activist]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1996-11-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Uganda]]
| [https://www.ted.com/speakers/vanessa_nakate vanessa_nakate]
| [[:d:Q83614709|Q83614709]]
|-
| [[Attēls:Varun Sivaram.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q27916436|Varun Sivaram]]''
|
| ''[[:d:Q13582652|civil engineer]]''<br/>[[fiziķis]]
| 1989
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/varun_sivaram varun_sivaram]
| [[:d:Q27916436|Q27916436]]
|-
|
| ''[[:d:Q88961214|Veerle Provoost]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1974
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/veerle_provoost veerle_provoost]
| [[:d:Q88961214|Q88961214]]
|-
| [[Attēls:Vera Songwe at the UK-Africa Investment Summit 2020 (49418317753) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q22097089|Vera Songwe]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[uzņēmējs]]
| 1968
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kamerūna]]
| [https://www.ted.com/speakers/vera_songwe vera_songwe]
| [[:d:Q22097089|Q22097089]]
|-
| [[Attēls:Vernā Myers.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23769282|Vernā Myers]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/verna_myers verna_myers]
| [[:d:Q23769282|Q23769282]]
|-
|
| ''[[:d:Q23663066|Vicki Arroyo]]''
|
| ''[[:d:Q2906862|influencers]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/vicki_arroyo vicki_arroyo]
| [[:d:Q23663066|Q23663066]]
|-
|
| ''[[:d:Q28823210|Victor Rios]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/victor_rios victor_rios]
| [[:d:Q28823210|Q28823210]]
|-
| [[Attēls:VVescovo at the Calypso Deep Prior to Diving Feb 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q60050774|Victor Vescovo]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>[[kosmonauts]]<br/>''[[:d:Q20623701|private astronaut]]''
| 1966-02-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/victor_vescovo victor_vescovo]
| [[:d:Q60050774|Q60050774]]
|-
|
| ''[[:d:Q7929163|Vijay Kumar]]''
|
| ''[[:d:Q3437279|roboticist]]''
| 1962-04-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vijay_kumar vijay_kumar]
| [[:d:Q7929163|Q7929163]]
|-
| [[Attēls:Visita - Artista Plástico Vik Muniz (53515588190) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1288454|Vik Muniz]]''
|
| [[fotogrāfs]]<br/>[[gleznotājs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q33123562|land artist]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q14623005|architectural draftsperson]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1961-12-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Brazīlija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vik_muniz vik_muniz]<br/>[https://www.ted.com/speakers/32 32]
| [[:d:Q1288454|Q1288454]]
|-
| [[Attēls:Vikram Patel at The Asian Awards.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q21712261|Vikram Patel]]''
|
| ''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1964-05-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_patel vikram_patel]
| [[:d:Q21712261|Q21712261]]
|-
|
| ''[[:d:Q87839253|Vikram Sharma]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/vikram_sharma vikram_sharma]
| [[:d:Q87839253|Q87839253]]
|-
| [[Attēls:Viktor Frankl2.jpg|center|128px]]
| [[Viktors Frankls]]
|
| ''[[:d:Q1900167|psihoterapeits]]''<br/>''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q64485042|existential therapist]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q774306|ķirurgs]]''<br/>[[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1905-03-26
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Austrija]]
| [https://www.ted.com/speakers/viktor_e_frankl viktor_e_frankl]
| [[:d:Q154723|Q154723]]
|-
| [[Attēls:Vilayanur S Ramachandran 2011 Shankbone.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q380221|Vilayanur S. Ramachandran]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''<br/>''[[:d:Q783906|neirologs]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>[[rakstnieks]]
| 1951-08-10
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vilayanur_ramachandran vilayanur_ramachandran]
| [[:d:Q380221|Q380221]]
|-
|
| ''[[:d:Q114874475|Vinay Shandal]]''
|
|
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/vinay_shandal vinay_shandal]
| [[:d:Q114874475|Q114874475]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662545|Vinay Venkatraman]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/vinay_venkatraman vinay_venkatraman]
| [[:d:Q23662545|Q23662545]]
|-
|
| ''[[:d:Q16682693|Vincent Cochetel]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_cochetel vincent_cochetel]
| [[:d:Q16682693|Q16682693]]
|-
| [[Attēls:Vincent Moon.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q977743|Vincent Moon]]''
|
| [[kinorežisors]]
| 1979-08-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/vincent_moon vincent_moon]<br/>[https://www.ted.com/speakers/2104 2104]
| [[:d:Q977743|Q977743]]
|-
| [[Attēls:Vinod Khosla, Web 2.0 Conference.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q738005|Vinod Khosla]]''
|
| [[uzņēmējs]]
| 1955-01-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vinod_khosla vinod_khosla]
| [[:d:Q738005|Q738005]]
|-
| [[Attēls:Dr Vint Cerf ForMemRS.jpg|center|128px]]
| [[Vints Serfs]]
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q139648|technology evangelist]]''
| 1943-06-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vint_cerf vint_cerf]
| [[:d:Q92743|Q92743]]
|-
| [[Attēls:Virginia Postrel.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7934461|Virginia Postrel]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]
| 1960-01-14
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/virginia_postrel virginia_postrel]
| [[:d:Q7934461|Q7934461]]
|-
| [[Attēls:Vishaan Chakrabarti Headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q85678964|Vishaan Chakrabarti]]''
|
| [[arhitekts]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/vishaan_chakrabarti vishaan_chakrabarti]
| [[:d:Q85678964|Q85678964]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783076|Vishal Vaid]]''
|
| [[mūziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/vishal_vaid vishal_vaid]
| [[:d:Q23783076|Q23783076]]
|-
|
| ''[[:d:Q88839071|Vittorio Loreto]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/vittorio_loreto vittorio_loreto]
| [[:d:Q88839071|Q88839071]]
|-
| [[Attēls:Vivek Maru.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24248305|Vivek Maru]]''
|
| ''[[:d:Q380075|advokāts]]''<br/>''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vivek_maru vivek_maru]
| [[:d:Q24248305|Q24248305]]
|-
| [[Attēls:Vivian Hunt public headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q47010849|Vivian Hunt]]''
|
| ''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>[[Vecmāte|akušiere]]
| 1967-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/vivian_hunt vivian_hunt]
| [[:d:Q47010849|Q47010849]]
|-
| [[Attēls:Vusi Mahlasela 2015.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q909069|Vusi Mahlasela]]''
|
| [[komponists]]<br/>[[ģitārists]]<br/>''[[:d:Q753110|dziesmu autors]]''<br/>[[dziedātājs]]
| 1965
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]
| [https://www.ted.com/speakers/vusi_mahlasela vusi_mahlasela]
| [[:d:Q909069|Q909069]]
|-
| [[Attēls:Wadah Khanfar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2918071|Wadah Khanfar]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1968-09-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Palestīnas Valsts]]
| [https://www.ted.com/speakers/wadah_khanfar wadah_khanfar]
| [[:d:Q2918071|Q2918071]]
|-
| [[Attēls:Wade-Davis (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7959036|Wade Davis]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q32518759|ethnobotanist]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q2374149|botāniķis]]''
| 1953-12-14
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kanāda]]
| [https://www.ted.com/speakers/wade_davis wade_davis]
| [[:d:Q7959036|Q7959036]]
|-
| [[Attēls:Wael ghonim.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q312823|Wael Ghonim]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[politiķis]]
| 1980-12-23
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Ēģipte]]
| [https://www.ted.com/speakers/wael_ghonim wael_ghonim]
| [[:d:Q312823|Q312823]]
|-
| [[Attēls:SXSW-2024-OB7A0147-alih-Wajahat Ali.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q65493690|Wajahat Ali]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>[[dramaturgs]]<br/>''[[:d:Q1642960|pundit]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wajahat_ali wajahat_ali]
| [[:d:Q65493690|Q65493690]]
|-
|
| ''[[:d:Q55080924|Wale Oyejide]]''
|
| [[advokāts]]<br/>''[[:d:Q3501317|modes dizainers]]''<br/>[[mūziķis]]
| 1981
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wale_oyejide wale_oyejide]
| [[:d:Q55080924|Q55080924]]
|-
|
| ''[[:d:Q22110955|Wan F.A. Jusoh]]''
|
| ''[[:d:Q3055126|entomologs]]''
|
|
|
| [https://www.ted.com/speakers/wan_faridah_akmal_jusoh wan_faridah_akmal_jusoh]
| [[:d:Q22110955|Q22110955]]
|-
|
| ''[[:d:Q41570105|Wanda Díaz-Merced]]''
|
| ''[[:d:Q752129|astrofiziķis]]''<br/>''[[:d:Q9379869|lektors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanda_diaz_merced wanda_diaz_merced]
| [[:d:Q41570105|Q41570105]]
|-
|
| ''[[:d:Q457420|Wangechi Mutu]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q3391743|visual artist]]''<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>''[[:d:Q15296811|zīmētājs]]''<br/>''[[:d:Q22343478|kolāžists]]''<br/>''[[:d:Q18074503|installation artist]]''
| 1972-06-22
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wangechi_mutu wangechi_mutu]
| [[:d:Q457420|Q457420]]
|-
| [[Attēls:Wanjira Mathai at Global Scholars Symposium 2013.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q79996197|Wanjira Mathai]]''
|
| ''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1971-12
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanjira_mathai wanjira_mathai]
| [[:d:Q79996197|Q79996197]]
|-
| [[Attēls:Wanuri Kahiu at the 2025 Sundance Film Festival (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3566180|Wanuri Kahiu]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[scenārists]]
| 1980-06-21
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kenija]]
| [https://www.ted.com/speakers/wanuri_kahiu wanuri_kahiu]
| [[:d:Q3566180|Q3566180]]
|-
| [[Attēls:Wayne McGregor (Random Dance Company) (2545447164).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q2553119|Wayne McGregor]]''
|
| ''[[:d:Q2490358|horeogrāfs]]''<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]<br/>''[[:d:Q1231865|pedagogs]]''
| 1970-03-12
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/wayne_mcgregor wayne_mcgregor]
| [[:d:Q2553119|Q2553119]]
|-
|
| ''[[:d:Q111536479|Wayne Ting]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wayne_ting wayne_ting]
| [[:d:Q111536479|Q111536479]]
|-
|
| ''[[:d:Q23727987|Wendy Chung]]''
|
| ''[[:d:Q3126128|ģenētiķis]]''<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_chung wendy_chung]
| [[:d:Q23727987|Q23727987]]
|-
| [[Attēls:Wendy Freedman (4617812603).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5384049|Wendy Freedman]]''
|
| [[astronoms]]<br/>[[fiziķis]]
| 1957-07-17
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_freedman wendy_freedman]
| [[:d:Q5384049|Q5384049]]
|-
|
| ''[[:d:Q7982704|Wendy Luers]]''
|
| [[politiķis]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_woods wendy_woods]
| [[:d:Q7982704|Q7982704]]
|-
|
| ''[[:d:Q7982712|Wendy MacNaughton]]''
|
| ''[[:d:Q644687|ilustrators]]''
| 1977-11-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_macnaughton wendy_macnaughton]
| [[:d:Q7982712|Q7982712]]
|-
| [[Attēls:Wendy Suzuki at National Institutes of Health Director’s Lecture (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q56065068|Wendy Suzuki]]''
|
| ''[[:d:Q15143191|science communicator]]''<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_suzuki wendy_suzuki]
| [[:d:Q56065068|Q56065068]]
|-
|
| ''[[:d:Q56026002|Wendy Troxel]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wendy_troxel wendy_troxel]
| [[:d:Q56026002|Q56026002]]
|-
| [[Attēls:Wes Moore Official Governor Portrait.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q7983732|Wes Moore]]''
|
| [[Karavīrs|kareivis]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''<br/>''[[:d:Q2883465|investment banker]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1978-10-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/wes_moore wes_moore]
| [[:d:Q7983732|Q7983732]]
|-
|
| ''[[:d:Q18978040|Will Guidara]]''
|
| ''[[:d:Q3427922|restorāna īpašnieks]]''
| 1979-11-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_guidara will_guidara]
| [[:d:Q18978040|Q18978040]]
|-
| [[Attēls:Will Hurd Texas.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18639742|Will Hurd]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1977-08-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_hurd will_hurd]
| [[:d:Q18639742|Q18639742]]
|-
| [[Attēls:TechCrunch Disrupt San Francisco 2018 - day 1 (43784198524).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23688148|Will Marshall]]''
|
| [[iestādes vadītājs]]<br/>[[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_marshall will_marshall]
| [[:d:Q23688148|Q23688148]]
|-
| [[Attēls:Will Potter 0959.JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q8003021|Will Potter]]''
|
| [[žurnālists]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_potter will_potter]
| [[:d:Q8003021|Q8003021]]
|-
| [[Attēls:Will Wright - Game Developers Conference 2010 (2).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q309493|Will Wright]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q2405480|balss aktieris]]''<br/>''[[:d:Q3630699|game designer]]''<br/>''[[:d:Q58287519|video game developer]]''<br/>''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>''[[:d:Q7016454|jauno mediju mākslinieks]]''
| 1960-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_wright will_wright]
| [[:d:Q309493|Q309493]]
|-
| [[Attēls:Willard Wigan (sq cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8003505|Willard Wigan]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1957-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/willard_wigan willard_wigan]
| [[:d:Q8003505|Q8003505]]
|-
| [[Attēls:Bill Ford 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q321698|William Clay Ford]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13382533|tekvondists]]''<br/>''[[:d:Q2961975|uzņēmumu amatpersonas]]''
| 1957-05-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_ford bill_ford]<br/>[https://www.ted.com/speakers/912 912]
| [[:d:Q321698|Q321698]]
|-
| [[Attēls:Danny Hillis2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92942|William Daniel Hillis]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1956-09-25
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/danny_hillis danny_hillis]<br/>[https://www.ted.com/speakers/961 961]
| [[:d:Q92942|Q92942]]
|-
| [[Attēls:William K. Black.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3568755|William K. Black]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>[[advokāts]]
| 1951-09-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_black william_black]<br/>[https://www.ted.com/speakers/1888 1888]
| [[:d:Q3568755|Q3568755]]
|-
| [[Attēls:William Kamkwamba at TED in 2007.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q448964|William Kamkwamba]]''
|
| ''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1326820|electronician]]''<br/>''[[:d:Q1327627|electrotechnician]]''
| 1987-08-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Malāvija]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_kamkwamba william_kamkwamba]<br/>[https://www.ted.com/speakers/245287 245287]
| [[:d:Q448964|Q448964]]
|-
|
| ''[[:d:Q23783392|William Li]]''
|
| [[zinātnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/william_li william_li]
| [[:d:Q23783392|Q23783392]]
|-
| [[Attēls:William MacAskill Portrait 2015 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20684655|William MacAskill]]''
|
| [[filozofs]]<br/>''[[:d:Q5403434|ethicist]]''
| 1987-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/will_macaskill will_macaskill]
| [[:d:Q20684655|Q20684655]]
|-
| [[Attēls:William McDonough (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q1662745|William McDonough]]''
|
| [[arhitekts]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1951-02-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_mcdonough william_mcdonough]
| [[:d:Q1662745|Q1662745]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662458|William Noel]]''
|
| ''[[:d:Q12008505|academic librarian]]''
| 1965-08-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/will_noel will_noel]
| [[:d:Q23662458|Q23662458]]
|-
| [[Attēls:William Stone by VPosypai (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8018871|William Stone]]''
|
| ''[[:d:Q11900058|ceļotājs-pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q10497074|military flight engineer]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1952-12-07
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/bill_stone bill_stone]
| [[:d:Q8018871|Q8018871]]
|-
|
| ''[[:d:Q18749288|William Ury]]''
|
| [[autors]]<br/>''[[:d:Q4773904|antropologs]]''
| 1953
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/william_ury william_ury]
| [[:d:Q18749288|Q18749288]]
|-
| [[Attēls:Willie Smits.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q939502|Willie Smits]]''
|
| ''[[:d:Q21244999|forestry scientist]]''<br/>''[[:d:Q11966252|animal rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q3779582|mikrobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1957-02-22
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nīderlandes Karaliste]]<br/>[[Indonēzija]]
| [https://www.ted.com/speakers/willie_smits willie_smits]
| [[:d:Q939502|Q939502]]
|-
|
| ''[[:d:Q23301429|Wingham Rowan]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wingham_rowan wingham_rowan]
| [[:d:Q23301429|Q23301429]]
|-
|
| ''[[:d:Q23662498|Wolfgang Kessling]]''
|
| [[fiziķis]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/wolfgang_kessling wolfgang_kessling]
| [[:d:Q23662498|Q23662498]]
|-
|
| ''[[:d:Q8033686|Woody Norris]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1938
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/woody_norris woody_norris]
| [[:d:Q8033686|Q8033686]]
|-
| [[Attēls:Xavier Cortada 2007 artist headshot.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16195477|Xavier Cortada]]''
|
| [[gleznotājs]]
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Kuba]]
| [https://www.ted.com/speakers/xavier_cortada xavier_cortada]
| [[:d:Q16195477|Q16195477]]
|-
| [[Attēls:Xavier Vilalta.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8043321|Xavier Vilalta]]''
|
| [[arhitekts]]
| 1980-05-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Spānija]]
| [https://www.ted.com/speakers/xavier_vilalta xavier_vilalta]
| [[:d:Q8043321|Q8043321]]
|-
| [[Attēls:Xiye Bastida, 2020 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q81646058|Xiye Bastida]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q61048378|climate activist]]''
| 2002-04-18
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Meksika]]<br/>[[Čīle]]
| [https://www.ted.com/speakers/xiye_bastida xiye_bastida]
| [[:d:Q81646058|Q81646058]]
|-
|
| ''[[:d:Q23713831|Xu Liu]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/xu_liu xu_liu]
| [[:d:Q23713831|Q23713831]]
|-
|
| ''[[:d:Q82046593|Yael Eisenstat]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yael_eisenstat yael_eisenstat]
| [[:d:Q82046593|Q82046593]]
|-
| [[Attēls:Yang Lan - Annual Meeting of the New Champions 2012.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8048424|Yang Lan]]''
|
| [[komersants]]<br/>''[[:d:Q13590141|presenter]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q1420621|media proprietor]]''
| 1968-03-31
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ķīna]]
| [https://www.ted.com/speakers/yang_lan yang_lan]
| [[:d:Q8048424|Q8048424]]
|-
|
| ''[[:d:Q28976247|Yaniv Erlich]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''
| 1979-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yaniv_erlich yaniv_erlich]
| [[:d:Q28976247|Q28976247]]
|-
| [[Attēls:Yann Arthus-Bertrand, 2009 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q314223|Yann Arthus-Bertrand]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[kinorežisors]]<br/>[[žurnālists]]<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q728425|balloonist]]''<br/>''[[:d:Q3578589|vides aktīvists]]''
| 1946-03-13
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yann_arthus_bertrand yann_arthus_bertrand]
| [[:d:Q314223|Q314223]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728380|Yann Dall'Aglio]]''
|
| [[filozofs]]
| 20th century
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yann_dall_aglio yann_dall_aglio]
| [[:d:Q23728380|Q23728380]]
|-
| [[Attēls:Yann LeCun - 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3571662|Yann Le Cun]]''
|
| ''[[:d:Q1709010|programmatūras inženieris]]''<br/>''[[:d:Q1326886|elektroinženieris]]''<br/>''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976092|artificial intelligence researcher]]''<br/>[[profesors]]
| 1960-07-08
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yann_lecun yann_lecun]
| [[:d:Q3571662|Q3571662]]
|-
| [[Attēls:Yara Shahidi in 2018.png|center|128px]]
| ''[[:d:Q453620|Yara Shahidi]]''
| amerikāņu aktieris
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[modele]]
| 2000-02-10
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yara_shahidi yara_shahidi]
| [[:d:Q453620|Q453620]]
|-
| [[Attēls:Huang Yasheng.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q14948726|Yasheng Huang]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1960-03-03
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yasheng_huang yasheng_huang]
| [[:d:Q14948726|Q14948726]]
|-
|
| ''[[:d:Q119840344|Yasmin Green]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yasmin_green yasmin_green]
| [[:d:Q119840344|Q119840344]]
|-
| [[Attēls:Yasmin Hurd.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q18044124|Yasmin Hurd]]''
|
| [[ārsts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yasmin_hurd yasmin_hurd]
| [[:d:Q18044124|Q18044124]]
|-
| [[Attēls:-5 - Yassmin Abdel-Magied.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23760263|Yassmin Abdel-Magied]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q1906857|mechanical engineer]]''<br/>[[inženieris]]
| 1991-03-03
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]<br/>[[Sudāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/yassmin_abdel_magied yassmin_abdel_magied]
| [[:d:Q23760263|Q23760263]]
|-
| [[Attēls:Yat Siu, Chief Executive Officer, Outblaze, Hong Kong - Flickr - Horasis.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16214630|Yat Siu]]''
|
| [[komersants]]
| 1973
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yat_siu yat_siu]
| [[:d:Q16214630|Q16214630]]
|-
|
| ''[[:d:Q51363202|Yejin Choi]]''
|
| ''[[:d:Q82594|datorzinātnieks]]''<br/>''[[:d:Q15976270|computational linguist]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Dienvidkoreja]]
| [https://www.ted.com/speakers/yejin_choi yejin_choi]
| [[:d:Q51363202|Q51363202]]
|-
|
| ''[[:d:Q129739802|Yifat Susskind]]''
|
| ''[[:d:Q1021386|civil rights advocate]]''<br/>''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''<br/>[[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yifat_susskind yifat_susskind]
| [[:d:Q129739802|Q129739802]]
|-
| [[Attēls:Yilian-Canzares-350kzm1qdtka22tddedrcw6zxumisuqsur9ufxckj5ubj0cvu.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q20056629|Yilian Cañizares]]''
|
| [[dziedātājs]]<br/>[[vijolnieks]]
| 1980-12-16
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Šveice]]<br/>[[Kuba]]
| [https://www.ted.com/speakers/yilian_canizares yilian_canizares]
| [[:d:Q20056629|Q20056629]]
|-
|
| ''[[:d:Q23656971|Yoav Medan]]''
|
| [[komersants]]
|
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yoav_medan yoav_medan]
| [[:d:Q23656971|Q23656971]]
|-
| [[Attēls:YochaiBenklerJI6.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q982240|Yochai Benkler]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[advokāts]]<br/>''[[:d:Q16012028|legal scholar]]''<br/>''[[:d:Q185351|jurists]]''
| 1964
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br/>[[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yochai_benkler yochai_benkler]
| [[:d:Q982240|Q982240]]
|-
| [[Attēls:Yongey-Mingyur-Rinpoche-in-2016.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q3314967|Yongey Mingyur Rinpoche]]''
|
| ''[[:d:Q191421|Lama]]''<br/>[[mācītājs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1975-11<br/>1975
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Nepāla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yongey_mingyur_rinpoche yongey_mingyur_rinpoche]
| [[:d:Q3314967|Q3314967]]
|-
| [[Attēls:Yoram Yovell.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q6977235|Yoram Yovell]]''
|
| ''[[:d:Q6337803|neirobiologs]]''<br/>''[[:d:Q3410028|psihoanalītiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>''[[:d:Q211346|psihiatrs]]''
| 1958-08-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yoram_yovell yoram_yovell]
| [[:d:Q6977235|Q6977235]]
|-
| [[Attēls:Yoruba Richen (7311549170).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q16738382|Yoruba Richen]]''
|
| [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]
| 1972
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yoruba_richen yoruba_richen]
| [[:d:Q16738382|Q16738382]]
|-
| [[Attēls:Yossi Vardi, 2005.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q4027187|Yossi Vardi]]''
|
| [[komersants]]<br/>[[uzņēmējs]]
| 1942-09-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yossi_vardi yossi_vardi]
| [[:d:Q4027187|Q4027187]]
|-
|
| ''[[:d:Q8060785|Yuko Munakata]]''
|
| ''[[:d:Q212980|psihologs]]''<br/>''[[:d:Q357813|adjunct professor]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/yuko_munakata_1 yuko_munakata_1]
| [[:d:Q8060785|Q8060785]]
|-
| [[Attēls:MKr364751 Yuval Noah Harari (Frankfurter Buchmesse 2024).jpg|center|128px]]
| [[Juvals Noa Harari|Yuval Harari]]
|
| ''[[:d:Q3332711|medievalist]]''<br/>''[[:d:Q112972705|popular science author]]''<br/>''[[:d:Q1493121|military historian]]''<br/>[[filozofs]]<br/>[[rakstnieks]]
| 1976-02-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Izraēla]]
| [https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari yuval_noah_harari]
| [[:d:Q2484404|Q2484404]]
|-
|
| ''[[:d:Q23712653|Yuyu Rau]]''
|
|
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
|
| [https://www.ted.com/speakers/yuyu_rau yuyu_rau]
| [[:d:Q23712653|Q23712653]]
|-
|
| ''[[:d:Q118444951|Yve Blake]]''
|
| [[rakstnieks]]
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Austrālija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yve_blake yve_blake]
| [[:d:Q118444951|Q118444951]]
|-
| [[Attēls:Yves Behar.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q123419|Yves Béhar]]''
|
| ''[[:d:Q5322166|dizainers]]''<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-05-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_behar yves_behar]<br/>[https://www.ted.com/speakers/236 236]
| [[:d:Q123419|Q123419]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728732|Yves Morieux]]''
|
| ''[[:d:Q683476|financial adviser]]''
| 1960
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_morieux yves_morieux]
| [[:d:Q23728732|Q23728732]]
|-
| [[Attēls:Yves Rossi mg 4625.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q460670|Yves Rossy]]''
|
| [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''
| 1959-08-27
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Šveice]]
| [https://www.ted.com/speakers/yves_rossy yves_rossy]
| [[:d:Q460670|Q460670]]
|-
| [[Attēls:Yvonne Aki-Sawyerr.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q55238200|Yvonne Aki-Sawyerr]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q326653|accountant]]''
| 1968-01-07
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Sjerraleone]]
| [https://www.ted.com/speakers/yvonne_aki_sawyerr yvonne_aki_sawyerr]
| [[:d:Q55238200|Q55238200]]
|-
| [[Attēls:Official portrait of Lord Goldsmith of Richmond Park crop 2.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q391562|Zac Goldsmith]]''
|
| [[politiķis]]<br/>''[[:d:Q1607826|redaktors]]''<br/>[[žurnālists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q15839134|ecologist]]''
| 1975-01-20
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/zac_goldsmith zac_goldsmith]
| [[:d:Q391562|Q391562]]
|-
| [[Attēls:Zach Kaplan and Brian Fitzpatrick at ORD Camp 2014 (13907776842) (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8063810|Zach Kaplan]]''
|
| [[komersants]]
| 1970s
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zach_kaplan zach_kaplan]
| [[:d:Q8063810|Q8063810]]
|-
| [[Attēls:Zach King Photo.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q15734051|Zach King]]''
|
| [[kinoproducents]]<br/>[[aktieris]]<br/>''[[:d:Q1414443|kinematogrāfs]]''<br/>[[scenārists]]<br/>''[[:d:Q1053574|izpildproducente]]''<br/>''[[:d:Q7042855|filmas montāžists]]''<br/>''[[:d:Q17125263|jūtuberis]]''<br/>''[[:d:Q13235160|producents]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>[[kinorežisors]]
| 1990-02-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zach_king zach_king]
| [[:d:Q15734051|Q15734051]]
|-
| [[Attēls:Hindi Zahra @ le Chabada, Angers (4315967453).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23670988|Zahra' Langhi]]''
|
| ''[[:d:Q1476215|starptautisko cilvēktiesību darbinieki]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''
| 1975-01-28
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Lībija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zahra_langhi zahra_langhi]
| [[:d:Q23670988|Q23670988]]
|-
| [[Attēls:Zainab Salbi.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12214935|Zainab Salbi]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>''[[:d:Q4479442|founder]]''<br/>''[[:d:Q28692502|sieviešu tiesību aktīvists]]''
| 1969-09-24
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| ''[[:d:Q3108185|Ba'athist Iraq]]''<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zainab_salbi zainab_salbi]
| [[:d:Q12214935|Q12214935]]
|-
|
| ''[[:d:Q99197458|Zainab Usman]]''
|
| ''[[:d:Q188094|ekonomists]]''
| 1986
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zainab_usman zainab_usman]
| [[:d:Q99197458|Q99197458]]
|-
| [[Attēls:Zak Ebrahim (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23728371|Zak Ebrahim]]''
|
| [[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q16323111|miera aktīvists]]''<br/>''[[:d:Q16003550|pacifists]]''
| 1983-03-24
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zak_ebrahim zak_ebrahim]
| [[:d:Q23728371|Q23728371]]
|-
|
| ''[[:d:Q47544805|Zaria Forman]]''
|
| [[mākslinieks]]
| 1982
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/zaria_forman zaria_forman]
| [[:d:Q47544805|Q47544805]]
|-
|
| ''[[:d:Q110028598|Zarlasht Halaimzai]]''
|
| ''[[:d:Q15253558|aktīvists]]''
| 1981
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Afganistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/zarlasht_halaimzai zarlasht_halaimzai]
| [[:d:Q110028598|Q110028598]]
|-
| [[Attēls:Ze Frank at the 2010 Streamy Awards (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q169286|Ze Frank]]''
|
| [[mākslinieks]]<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''
| 1972-03-31
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ze_frank ze_frank]
| [[:d:Q169286|Q169286]]
|-
| [[Attēls:Zeresenay Alemseged (2013-01).JPG|center|128px]]
| ''[[:d:Q163169|Zeresenay Alemseged]]''
|
| ''[[:d:Q4773904|antropologs]]''<br/>''[[:d:Q3621491|arheologs]]''<br/>''[[:d:Q17488316|prehistorian]]''<br/>''[[:d:Q21272406|paleoanthropologist]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 1969-06-04
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Etiopija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeresenay_alemseged zeresenay_alemseged]<br/>[https://www.ted.com/speakers/141 141]
| [[:d:Q163169|Q163169]]
|-
| [[Attēls:Zeynep Tufekci crop.jpeg|center|128px]]
| ''[[:d:Q23759736|Zeynep Tüfekçi]]''
|
| ''[[:d:Q2306091|sociologs]]''<br/>''[[:d:Q6051619|publicists]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[žurnālists]]<br/>''[[:d:Q123853167|magazine writer]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''
| 20th century
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zeynep_tufekci zeynep_tufekci]
| [[:d:Q23759736|Q23759736]]
|-
| [[Attēls:Photo of Ziauddin Yousafzai.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q8071389|Ziauddin Yousafzai]]''
|
| [[diplomāts]]<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q47799218|education activist]]''
| 1969-01
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Pakistāna]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziauddin_yousafzai ziauddin_yousafzai]
| [[:d:Q8071389|Q8071389]]
|-
|
| ''[[:d:Q23728728|Ziyah Gafić]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1980
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Bosnija un Hercegovina]]
| [https://www.ted.com/speakers/ziyah_gafic ziyah_gafic]
| [[:d:Q23728728|Q23728728]]
|-
|
| ''[[:d:Q97160702|Zoia Lytvyn]]''
|
| ''[[:d:Q662729|public figure]]''<br/>[[komersants]]
| 1986-04-02
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Ukraina]]
| [https://www.ted.com/speakers/zoya_lytvyn zoya_lytvyn]
| [[:d:Q97160702|Q97160702]]
|-
| [[Attēls:Zubaida Bai 2025 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q24572427|Zubaida Bai]]''
|
| [[uzņēmējs]]<br/>''[[:d:Q12336252|social entrepreneur]]''
|
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/zubaida_bai zubaida_bai]
| [[:d:Q24572427|Q24572427]]
|-
| [[Attēls:EL Seed (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q12955922|eL Seed]]''
|
| [[gleznotājs]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''
| 1981-08-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Tunisija]]<br/>[[Francija]]
| [https://www.ted.com/speakers/el_seed el_seed]
| [[:d:Q12955922|Q12955922]]
|-
| [[Attēls:IO Tillett Wright.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q5972933|iO Tillett Wright]]''
|
| [[fotogrāfs]]
| 1985-09-02
| ''[[:d:Q2449503|transdzimuma vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/io_tillett_wright io_tillett_wright]
| [[:d:Q5972933|Q5972933]]
|-
| [[Attēls:Prince of Wales in Normandy 2024.jpg|center|128px]]
| [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]]
|
| [[Lidotājs|aviators]]<br/>''[[:d:Q13218361|polo player]]''<br/>''[[:d:Q20726593|helicopter pilot]]''<br/>''[[:d:Q2478141|aristokrāts]]''<br/>''[[:d:Q12362622|filantrops]]''
| 1982-06-21
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Apvienotā Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/prince_william_duke_of_cambridge prince_william_duke_of_cambridge]
| [[:d:Q36812|Q36812]]
|-
| [[Attēls:Ólafur Elíasson Internationale Jury Berlinale 2017 (cropped).jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q365691|Ólafur Elíasson]]''
|
| ''[[:d:Q3391743|visual artist]]''
| 1967-02-05
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dānijas Karaliste]]
| [https://www.ted.com/speakers/olafur_eliasson olafur_eliasson]<br/>[https://www.ted.com/speakers/336 336]
| [[:d:Q365691|Q365691]]
|-
| [[Attēls:Ozlem Tureci v1.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q92379963|Özlem Türeci]]''
|
| ''[[:d:Q1650915|pētnieks]]''<br/>[[komersants]]<br/>[[ārsts]]<br/>''[[:d:Q12119633|imunologi]]''<br/>''[[:d:Q3400985|akadēmiķis]]''<br/>''[[:d:Q1622272|universitātes profesors]]''
| 1967-03-06
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Vācija]]<br/>[[Turcija]]
| [https://www.ted.com/speakers/oezlem_tuereci oezlem_tuereci]
| [[:d:Q92379963|Q92379963]]
|-
| [[Attēls:Adam Driver.jpg|center|128px]]
| [[Ādams Draivers]]
| ASV aktieris
| ''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>[[aktieris]]
| 1983-11-19
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_driver adam_driver]
| [[:d:Q4678990|Q4678990]]
|-
| [[Attēls:AdamSavageJul2011 cropped.jpg|center|128px]]
| [[Ādams Sevidžs]]
|
| [[aktieris]]<br/>''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[inženieris]]<br/>''[[:d:Q1281618|skulptors]]''<br/>[[skolotājs]]<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q21560152|specefektu mākslinieks]]''
| 1967-07-15
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/adam_savage adam_savage]
| [[:d:Q297618|Q297618]]
|-
| [[Attēls:Aaron Huey, 2011.jpg|center|128px]]
| ''[[:d:Q302103|Ārons Hjuijs]]''
|
| ''[[:d:Q957729|fotožurnālists]]''<br/>[[fotogrāfs]]<br/>[[žurnālists]]
| 1975-12-09
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/aaron_huey aaron_huey]
| [[:d:Q302103|Q302103]]
|-
| [[Attēls:2025-06-16 Chimamanda Ngozi Adichie no Fronteiras do Pensamento 2025 em São Paulo, 013 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Čimamānda Ngozi Adīčija]]
| Nigērijas rakstniece
| [[pavārs]]<br/>[[dzejnieks]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15949613|stāstu rakstnieks]]''<br/>''[[:d:Q15980158|zinātniskās literatūras rakstnieks]]''<br/>[[žurnālists]]
| 1977-09-15
| ''[[:d:Q6581072|sieviete]]''
| [[Nigērija]]
| [https://www.ted.com/speakers/chimamanda_ngozi_adichie chimamanda_ngozi_adichie]
| [[:d:Q230141|Q230141]]
|-
| [[Attēls:Elon Musk - 54820081119 (cropped).jpg|center|128px]]
| [[Īlons Masks]]
| ASV uzņēmējs
| [[programmētājs]]<br/>[[inženieris]]<br/>[[komersants]]<br/>''[[:d:Q557880|investors]]''<br/>[[politiķis]]<br/>''[[:d:Q212238|civildienesta ierēdnis]]''<br/>''[[:d:Q133253419|technology entrepreneur]]''<br/>''[[:d:Q205375|izgudrotājs]]''<br/>''[[:d:Q11481802|dub actor]]''
| 1971-06-28
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Dienvidāfrika]]<br/>[[Kanāda]]<br/>[[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/elon_musk elon_musk]
| [[:d:Q317521|Q317521]]
|-
| [[Attēls:Ethan Hawke at the 2025 Berlin International Film Festival-67055.jpg|center|128px]]
| [[Ītans Hoks]]
| amerikāņu aktieris
| ''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>[[kinorežisors]]<br/>''[[:d:Q6625963|romānu rakstnieks]]''<br/>[[scenārists]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>''[[:d:Q2259451|teātra aktieris]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''<br/>''[[:d:Q11892507|comics writer]]''<br/>[[Režisors|teātra režisors]]
| 1970-11-06
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| [https://www.ted.com/speakers/ethan_hawke ethan_hawke]
| [[:d:Q484615|Q484615]]
|-
| [[Attēls:Shah Rukh Khan graces the launch of the new Santro.jpg|center|128px]]
| [[Šāhruhs Hāns]]
| indiešu aktieris
| ''[[:d:Q947873|televīzijas programmas vadītājs]]''<br/>[[aktieris]]<br/>[[scenārists]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>''[[:d:Q5716684|dejotājs]]''<br/>''[[:d:Q10800557|kinoaktieris]]''<br/>''[[:d:Q578109|TV producents]]''<br/>''[[:d:Q10798782|televīzijas aktieris]]''
| 1965-11-02
| ''[[:d:Q6581097|vīrietis]]''
| [[Indija]]
| [https://www.ted.com/speakers/shah_rukh_khan shah_rukh_khan]
| [[:d:Q9535|Q9535]]
|}
{{Wikidata list end}}
fbo05gx29crgpw4oe8havuzx8nnw5sg
Ēvalda Rimbenieka iela
0
328828
4452241
4331989
2026-04-09T08:46:56Z
Olgerts V
41522
karte
4452241
wikitext
text/x-wiki
{{Ielas infokaste
|nosaukums = Ēvalda Rimbenieka iela
|attēls = E.Rimbenieka iela.JPG
|attēla paraksts =
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte =
| mapframe-zoom = 16
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
|pilsēta = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta =
|apkaime = [[Vecliepāja]]
|ielas garums = 130 m
|atklāta =
|vēst nosaukumi =
|joslu skaits = betona [[bruģis]]
|ievēr celtnes =
|autobuss =
|mikroautobuss =
|cits =
}}
'''Ēvalda Rimbenieka iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Ēvalda Rimbenieka iela sākas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Hika iela|Hika ielu]]. Aptuvenais ielas garums ir 130 metri un to pilnā garumā sedz akmens bruģis. Ēvalda Rimbenieka ielā kustība norit divos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka mājām.
Iela nosaukta 1998. gadā [[Ēvalds Rimbenieks|Ēvalda Rimbenieka]] vārdā, kurš bija politiķis un ilggadīgs [[Liepājas dome]]s vadītājs. 2008. gadā par godu Ēvaldam Rimbeniekam ielā tika atklāts viņam veltīts piemineklis.
== Ielu savienojumi ==
Ēvalda Rimbenieka iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Uliha iela]]
* [[Vites iela (Liepāja)|Vites iela]]
* [[Hika iela]] (T veida krustojums)
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]
kdtid7xm127wiltkx0wmkghoahgjz9k
Ieva Segliņa
0
338828
4452037
4404724
2026-04-08T18:04:23Z
Ivario
51458
4452037
wikitext
text/x-wiki
{{Aktiera infokaste
| vārds = Ieva Segliņa
| dz datums = {{ddv|1990|5|1}}
| nodarbošanās = [[aktrise]]
| dzīvesbiedrs = [[Arturs Krūzkops]]
| dzimums = sieviete
}}
'''Ieva Segliņa-Krūzkopa''' (dzimusi '''Ieva Segliņa''' {{dat|1990|5|1}}) ir latviešu [[Aktieris|aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]] un [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]].
2011. gadā absolvējusi Maskavas Akadēmiskās Dailes teātra (MHAT) skolu — studiju. No 2011. gada strādā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref>[https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/ieva-seglina Dailes teātris. Ieva Segliņa]</ref>
[[Spēlmaņu nakts 2020/2021|2021. gada "Spēlmaņu nakts"]] balvu pasniegšanas ceremonijā I. Segliņa saņēma “Skatuves naglu” par [[Rainis|Raiņa]] lomu Dailes teātra izrādē “Smiļģis”.
Precējusies ar aktieri [[Arturs Krūzkops|Arturu Krūzkopu]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/20526-apprecejusies-saplestas-kruzes-zvaigzne-ieva-seglina-un-arturs-kruzkops-foto Jauns.lv. Apprecējusies "Saplēstās krūzes" zvaigzne Ieva Segliņa un Artūrs Krūzkops.] 2016</ref>
== Kinolomas ==
* [[Lācars]] (2015)
* [[Nospiedumi]] (2026)
== TV lomas ==
* [[Saplēstā krūze]] (2016)
* [[Ēnu spēles]] (2012)
* [[Likteņa līdumnieki]] (2008)
* [[Nemīlētie]] (2020)
* Tunelis (2023)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/ieva-seglina-7410 Ieva Segliņa ] izrades.lv
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Segliņa, Ieva}}
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
exrl18unepdw2cro7x587e79cautcuf
Salate
0
342918
4451903
4083765
2026-04-08T12:55:38Z
Kikos
3705
/* Uzvedība un barība */
4451903
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Aspius aspius Prague Vltava 3.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Actinopteri
| klase_lv = Starspures
| kārta = Cypriniformes
| kārta_lv = Karpveidīgās
| dzimta = Leuciscidae
| dzimta_lv = Sapalu dzimta
| ģints = Leuciscus
| ģints_lv = Eirāzijas sapali
| suga = Leuciscus aspius
| suga_lv = Salate
| binomial = Leuciscus aspius <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small>
| kategorijas = nē
| sinonīmi =
*''Aspius aspius''
*''Aspius rapax''
}}
'''Salate''' jeb '''meža vimba''' (''Leuciscus aspius'') ir [[sapalu dzimta]]s (''Leuciscidae'') saldūdens zivs, kas sastopama [[Eiropa|Eiropā]], [[Rietumāzija|Rietumāzijā]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].<ref name=fish>[http://www.fishbase.org/summary/Leuciscus-aspius.html FishBase: Leuciscus aspius (Linnaeus, 1758) Asp]</ref> Nesenā pagātnē salate tika klasificēta [[Eirāzijas sapali|salatu ģintī]] (''Aspius''), bet mūsdienās, saskaņā ar jaunākajiem [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, salatu ģints apvienota ar [[Eirāzijas sapali|Eirāzijas sapalu ģinti]] (''Leuciscus'').<ref>[http://www.fishbase.org/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Cypriniformes&famcode=122&subfamily=Leuciscinae&genus=Leuciscus&areacode=&c_code=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species FishBase: Genus: Leuciscus]</ref><ref name=iuc/>
== Izplatība ==
[[Attēls:Aspius aspius Prague Vltava 2.jpg|thumb|left|260px|Salate mājo visās Latvijas lielākajās upēs]]
Salate mājo [[Ziemeļu jūra|Ziemeļu]], [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Egejas jūra|Egejas]], [[Melnā jūra|Melnās]], [[Azovas jūra|Azovas]] un [[Kaspijas jūra]]s upju baseinos. Izplatības areāla rietumu robežu veido [[Vēzere]]s un [[Elba]]s upju baseini. Vistālāk uz dienvidiem salate sastopama [[Turcija]]s Melnās jūras baseina upēs ([[Ankara]]s apkārtnē), kā arī [[Irāna]]s un [[Pakistāna]]s ziemeļos, bet vistālāk austrumos salate mājo [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]].<ref name=fish/><ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/2178/0 IUCN: Aspius aspius]</ref>
== Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] salate sastopama visās lielākajās [[upe|upēs]], kā arī [[jūra|jūrā]] upju grīvu tiešā tuvumā. Konstatēta arī ezeros: [[Lubāns|Lubānā]], [[Babītes ezers|Babītes]], [[Dzirnezers|Dzirnezerā]], [[Lielais Nabas ezers|Lielajā]] un [[Mazais Nabas ezers|Mazajā Nabas]], [[Lielais Stropu ezers|Lielajā Stropu]], [[Lilastes ezers|Lilastes]] un [[Mazais Baltezers|Mazajā Baltezerā]], kā arī [[Daugava]]s ūdenskrātuvēs. Senākos rakstos pieminēti arī [[Ķīšezers]], [[Juglas ezers|Juglas]] un [[Lielais Baltezers]].<ref name=lat>[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/aspius-aspius-l/ Latvijas Daba: Salate]</ref>
== Izskats ==
Salate ir vidēji liela vai liela saldūdens [[zivs]]. Tās garums var sasniegt 120 cm, svars 15 kg, lai gan visbiežāk tā ir apmēram 55 cm gara.<ref name=fish/><ref name=lat/> Latvijā salate aug līdz apmēram 80 cm, sasniedzot 7,5 kg masu.<ref name=lat/> Ķermenis salatei ir slaids, no sāniem saplacināts, [[galva]] gara ar smailu purnu. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabaini. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura pelēkas vai brūngansarkanas. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.<ref name=fish/><ref name=lat/> Apakšžoklis ar izcilni, kas ieguļas augšžokļa izliekumā. Sānu līnijā ir 64—76 [[zvīņas]],<ref name=fish/> kas ir vairāk zvīņu nekā [[sapals|sapalam]], [[baltais sapals|baltajam sapalam]] un [[vīķe]]i.<ref name=lat/>
== Uzvedība un barība ==
[[Attēls:Aspius aspius Serbia 1.jpg|thumb|260px|Salatei ir gara galva ar smailu purnu un apakšžoklis ar izcilni]]
Salate mājo lielās un vidēji lielās zemieņu upēs, kā arī lielos ezeros. Pieaugušie īpatņi parasti uzturas upju lejtecēs un grīvās.<ref name=fish/> Tie parasti ir vienpatņi, bet mazuļi veido barus, lai gan pieaugušie īpatņi veido nelielus barus nārsta laikā un ziemojot. Salatei ir novērota līdz 300 [[kilometrs|km]] tāla migrācija.<ref name=lat/> Salate ir plēsīga un netipiski karpu dzimtas zivīm barojas ar [[zivis|zivīm]], kā arī ar nelieliem [[ūdensputni]]em.<ref name=fish/><ref name=lat/> Iecienīts medijums ir [[vīķe]] un [[Salaka (zivs)|salaka]].<ref name=fish/>
== Vairošanās ==
Dzimumgatavība salatei iestājas 3—10 gadu vecumā, sasniedzot 25—62 cm garumu. Nārsto strauji tekošās upēs no marta līdz jūnijam, kad ūdens [[temperatūra]] ir 4—18° C. Nārsts notiek gan seklumā, gan dziļumā (20—600 cm) uz grants vai augiem, bet sekmīgs nārsts saistās ar seklu un siltu ūdeni.<ref name=fish/><ref name=lat/> Salatei raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst no dažām dienām līdz mēnesim. Auglība 6—487 tūkst. ikru. Tie ir lipīgi, un [[ikri]] pielīp pie akmeņiem, augiem un cita substrāta. To attīstība ilgst 5—25 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]] ar [[ālants|ālantu]]. Salate var sasniegt 17 gadu vecumu, Latvijā dzīvo līdz 9 gadu vecumam.<ref name=lat/>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/170228-mezene_salate_jeb_meza_vimba Mežene, salate jeb meža vimba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170508163033/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/170228-mezene_salate_jeb_meza_vimba |date={{dat|2017|05|08||bez}} }}
*[http://www.copejam.id.lv/zivis/barbe-linis-un-meza-vimba/ Copējam Latvijā: Barbe, Līnis, un Meža Vimba]{{Novecojusi saite}}
*[http://www.cabi.org/isc/datasheet/92623 Cabi: spius aspius (asp)]
*[http://www.luontoportti.com/suomi/en/kalat/asp-en NatureGate: Asp]
*[http://www.ecosystema.ru/08nature/fish/016.htm Жерех обыкновенный — Aspius aspius (Linnaeus, 1758)]
[[Kategorija:Eirāzijas sapali]]
[[Kategorija:Latvijas zivis]]
[[Kategorija:Eiropas zivis]]
[[Kategorija:Āzijas zivis]]
[[Kategorija:Baltijas jūras fauna]]
fh8c5h1v5oldzhxg2vkn95rtfamlm5l
Progresīvie
0
344928
4451885
4451832
2026-04-08T12:28:29Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451885
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''Andris Šuvajevs'''
'''Justīne Panteļējeva'''
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
mp9cjtwne3k0c53i2e990behofj59to
4451887
4451885
2026-04-08T12:29:43Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451887
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|Andris Šuvajevs
Justīne Panteļējeva
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
fwzsqz4odh3umincncklb92nu71b1ob
4451891
4451887
2026-04-08T12:38:38Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451891
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''
[[Atis Švinka]]<br />[[Mairita Lūse]]
Niks Derums
[[Kaspars Briškens]]
Zane Pūpola (atbr. 22.05.2024)
Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024)<br />[[Dāvis Lodziņš]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
iyza3ykssejsw0328k0mvc5n73c32af
4451892
4451891
2026-04-08T12:40:46Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451892
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|[[Andris Šuvajevs "Andris Šuvajevs"|'''Andris Šuvajevs''']]
[[Justīne Panteļējeva "Justīne Panteļējeva"|'''Justīne Panteļējeva''']]
[[Atis Švinka "Atis Švinka"|Atis Švinka]]
[[Mairita Lūse "Mairita Lūse"|Mairita Lūse]]
Niks Derums
[[Kaspars Briškens "Kaspars Briškens"|Kaspars Briškens]]
Zane Pūpola (atbr. 22.05.2024)
Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024)
[[Dāvis Lodziņš "Dāvis Lodziņš"|Dāvis Lodziņš]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
5ynir4vvlgklno4swvkatrv14xkn2i2
4451893
4451892
2026-04-08T12:44:57Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451893
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
5rux4ov40ni5lvrkm7wy3hezj476c8u
4451898
4451893
2026-04-08T12:53:04Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451898
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />'''[[Kaspars Briškens]]'''<br />'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />[[Aleksandrs Kalējs]]<br />'''[[Zane Pūpola]]'''<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />'''[[Atis Švinka]]'''
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
6wnwvtvq34601rd5hpgqacu88ai6fhu
4451900
4451898
2026-04-08T12:54:20Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451900
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />[[Justīne Panteļējeva]]'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />[[Aleksandrs Kalējs]]<br />[[Zane Pūpola]]<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
7x0ijiym3cj54qldodzz7tk9sjk7ms3
4451902
4451900
2026-04-08T12:54:44Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451902
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />[[Aleksandrs Kalējs]]<br />[[Zane Pūpola]]<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
orqdmlve4cy7nww2o9bahyltm6a338t
4451904
4451902
2026-04-08T12:56:11Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451904
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />Aleksandrs Kalējs<br />[[Zane Pūpola]]<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
ifn6wzic4fnrp5ywx06yp4n0yb1g4oy
4451909
4451904
2026-04-08T12:57:34Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451909
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024)<br />[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
nffr81bjouv5y2ell5cubxinnqnw9l2
4451914
4451909
2026-04-08T13:02:42Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451914
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024)<br />[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]]<br />[[Mārtiņš Mieriņš]]<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Paula Zvejniece]]
|-
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
oaw7mtkxrybxhw053n5av9eizo8k58o
4451916
4451914
2026-04-08T13:06:04Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451916
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024.)<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024.)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />[[Agnese Lāce]]'''[[Agnese Lāce]]'''<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]] (atbr. 22.10.2025.)<br />[[Mārtiņš Mieriņš]] (iecelts 22.10.2025.)<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Paula Zvejniece]]
|-
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
ltwabrxv1x4kv9e7s7szr4zntcd0d89
4451917
4451916
2026-04-08T13:06:59Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451917
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024.)<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024.)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''tagad''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Agnese Lāce]]'''<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]] (atbr. 22.10.2025.)<br />[[Mārtiņš Mieriņš]] (iecelts 22.10.2025.)<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Paula Zvejniece]]
|-
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
anw0u2yvrfvlyhe2m8ayzq33laldxr3
4451918
4451917
2026-04-08T13:07:22Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451918
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024.)<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024.)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''šobrīd''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Agnese Lāce]]'''<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]] (atbr. 22.10.2025.)<br />[[Mārtiņš Mieriņš]] (iecelts 22.10.2025.)<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Paula Zvejniece]]
|-
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
pg1qr2okwr0gdrm04gm1640x9g7ds1u
4451919
4451918
2026-04-08T13:09:34Z
~2026-21517-96
143808
/* Vadība */
4451919
wikitext
text/x-wiki
{{Politiskās partijas infokaste
| name = Partija "Progresīvie"
| logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]]
| colorcode = #E64632
| leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji
| leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]]
| leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref>
| leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]]
| leader3_title = Partijas valde
| leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]
| founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" />
| split = [[Biedrība "Progresīvie"]]
| headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]]
| membership_year = 2026
| membership = 1014{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
| ideology = * [[sociāldemokrātija]]
* [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref>
* [[progresīvisms]]
| position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" />
| colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small>
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#E64632}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}}
| website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}}
| country = [[Latvija]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]]
| european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]]
| european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]]
}}
'''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi.
== Priekšvēsture ==
Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref>
2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
== Vēsture ==
=== 2018. gada Saeimas vēlēšanas ===
"Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref>
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref>
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" />
"Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref>
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref>
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref>
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Antoņina Ņenaševa]]
|[[Inga Liepa-Meiere]]
|[[Agnese Logina]]
|[[Dace Kavasa]]
|[[Līga Rasnača]]
|-
!2
|[[Roberts Putnis]]
|[[Ervins Labanovskis]]
|[[Gunita Vanaga]]
|[[Ansis Dobelis]]
|[[Ģirts Šolis]]
|}
=== 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ===
2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref>
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref>
=== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ===
[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref>
=== 2022. gada Saeimas vēlēšanas ===
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]].
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref>
== Vēlēšanas ==
=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,62
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,16
| {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}}
|
|}
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,90
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 7,45
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}}
|
|}
=== Pašvaldību vēlēšanas ===
==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 26,16
| {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}}
| Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]"
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 16,62
| {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}}
|
|}
==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" />
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]]
| 916
| 27,32
| {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}}
| Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners
|-
| {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]]
| 526
| 8,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}}
| Edgars Jansons
|-
| {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]]
| 425
| 2,40
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]]
| 26
| 1,09
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref>
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref>
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]]
| 683
| 12,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]]
| 806
| 6,01
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 390
| 5,62
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]]
| 661
| 5,21
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]]
|-
| {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]]
| 357
| 4,46
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 641
| 4,42
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]]
| 300
| 3,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]]
| 242
| 2,15
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
| 99
| 1,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 105
| 0,90
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|}
==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
2025. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 3 valstpilsētās un 7 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 9 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.
{| class="wikitable sortable"
! rowspan="2" | Pilsēta/Novads
! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts
! rowspan="2" | Deputātu vietas
! rowspan="2" | Piezīmes
|-
! Balsis
! %
|-
| {{flagicon image|Preiļu novads COA.svg}} [[Preiļu novads]]
| 1303
| 20,00
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
| {{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
| 1117
| 17,04
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]]
| 1768
| 15,56
| {{center|{{Infobox political party/seats|3|19|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]
|-
| {{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]]
| 681
| 11,89
| {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}}
| Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
| {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]]
| 1409
| 7,31
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Valkas novads COA.svg}} [[Valkas novads]]
| 219
| 7,29
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
| 617
| 6,99
| {{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
| 486
| 4,78
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
| 558
| 3,07
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]]
| 387
| 2,45
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|-
| {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
| 211
| 1,53
| {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}}
|
|}
== Vadība ==
{| class="wikitable" style="text-align: left;"
!Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
|-
!1
|style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref>
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}
|'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!2
|style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}
|'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]
|-
!3
|style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/>
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]]
|-
!4
|style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref>
|style="text-align: center;"|2023. gada 29. aprīlis
|'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]]
|-
!5
| style="text-align: center;" |{{Dat|2023|4|29|N|bez}}
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Justīne Panteļējeva]]'''<br />[[Kaspars Briškens]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />[[Zane Pūpola]] (atbr. 22.05.2024.)<br />Aleksandrs Kalējs (iecelts 22.05.2024.)<br />[[Niks Derums]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Atis Švinka]]
|-
!6
| style="text-align: center;" |{{Dat|2024|11|9|N|bez}}
| style="text-align: center;" |''šobrīd''
|'''[[Andris Šuvajevs]]'''<br />'''[[Agnese Lāce]]'''<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]] (atbr. 22.10.2025.)<br />[[Mārtiņš Mieriņš]] (iecelts 22.10.2025.)<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Paula Zvejniece]]
|-
|}
== Partijas finansējums ==
"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref>
== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=2|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo
|File:Progresivie-logo.png|2017–tagad
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces|30em|refs=
<ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref>
<ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref>
<ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
<ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref>
}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
[[Kategorija:Kreisa politika]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
gt4ljep3vgiffbznh8qu6juvaf2v1gd
Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste
2
350844
4452255
4451821
2026-04-09T10:30:05Z
Tttoooxxx
65596
/* Pretēji rotējošas dzenskrūves */
4452255
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt & Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt & Whitney Canada PW100|''Pratt & Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].<ref>[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī</ref> Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.
Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.<ref>[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī</ref> Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.<ref>Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.</ref>
== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos.
Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.
Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.
Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa.
Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni.
Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:
<math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>,
kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]].
Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.
Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.
Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Tipi ==
=== Fiksētā soļa dzenskrūve ===
Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai.
Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Vadaptvere ===
[[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]]
Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas.
Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Mainīgā soļa dzenskrūve ===
[[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]]
Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm.
Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi.
Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu.
Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde.
Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi.
Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi.
Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā.
Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā.
Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai.
Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība.
Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās.
Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Pretēji rotējošas dzenskrūves ===
Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]
9vj4culjfzvbv8kz8fsu05yh23mnf0c
4452256
4452255
2026-04-09T10:30:42Z
Tttoooxxx
65596
/* Pretēji rotējošas dzenskrūves */
4452256
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt & Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt & Whitney Canada PW100|''Pratt & Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].<ref>[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī</ref> Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.
Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.<ref>[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī</ref> Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.<ref>Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.</ref>
== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos.
Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.
Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.
Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa.
Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni.
Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:
<math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>,
kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]].
Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.
Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.
Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Tipi ==
=== Fiksētā soļa dzenskrūve ===
Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai.
Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Vadaptvere ===
[[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]]
Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas.
Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Mainīgā soļa dzenskrūve ===
[[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]]
Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm.
Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi.
Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu.
Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde.
Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi.
Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi.
Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā.
Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā.
Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai.
Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība.
Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās.
Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Pretēji rotējošas dzenskrūves ===
Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]
6mm8vgomq4j9ffjjcypxmt1bmi4epzj
4452257
4452256
2026-04-09T10:33:25Z
Tttoooxxx
65596
/* Pretēji rotējošas dzenskrūves */
4452257
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt & Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt & Whitney Canada PW100|''Pratt & Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].<ref>[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī</ref> Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.
Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.<ref>[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī</ref> Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.<ref>Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.</ref>
== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos.
Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.
Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.
Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa.
Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni.
Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:
<math>\frac{\pi D ^{2}}{4}</math>,
kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]].
Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.
Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.
Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Tipi ==
=== Fiksētā soļa dzenskrūve ===
Fiksētā soļa dzenskrūve, kuģim pārvietojoties caur ūdeni, ir pakļauta pretestībai un slīdei. Parasti, būdama izgatavota no atšķirīga materiāla nekā kuģa korpusa tērauds, tā ir pakļauta parastajai un iedobumu korozijai, kas, vairumā gadījumu, liek uzstādīt upurējamos [[Anods|anodus]] dzenskrūves un stūres kompleksa tuvumā. Arī šie anodi var radīt papildus pretestību kustībai.
Ja tiek bojāta viena no dzenskrūves lāpstām, var būt nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi (ja vien dzenskrūves izgatavošanas [[materiāls]] nav metināms). Dzenskrūves nomaiņa ir dārga un parasti ir nepieciešama kuģa ievietošana sausajā dokā.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Vadaptvere ===
[[Attēls:Union_Sapphire_close_up_of_the_propellor_11-Jan-2005.jpg|thumb|Pagriežama skrūves kolonna sausajā dokā. Šāda dzenskrūve var nodrošināt ne tikai kustību uz priekšu un atpakaļ, bet arī tikt izmantota kā daudzpusīga piestūrēšanas ierīce, jo to var grozīt ap vertikālo asi 360° leņķī]]
Dzenskrūves ar vadaptverēm pie lieliem [[Ātrums|ātrumiem]] strādā ar samazinātu slīdi, bet pie maziem ātrumiem, paaugstinātas slodzes apstākļos, var strādāt ar palielinātu slīdi. Tāpat vadaptveres iekšpusē un lāpstu galos, kavitācijas un tās radītā virpuļa dēļ, veidojas erozija. Vadaptvere pati par sevi aizsargā dzenskrūvi no peldošiem atkritumiem, kuri varētu skart dzenskrūves lāpstas.
Šādas dzenskrūves plaši izmanto [[Kuģa priekšgals|priekšgala]] piestūrēšanas ierīcēs, pakaļgala piestūrēšanas ierīcēs, kuras ievietotas skegā,<ref>Skegs ir šaura, vertikāla kuģa korpusa daļa tā pakaļgalā. Tas ir vairāk izteikts divu skrūvju kuģiem un domāts, lai uzlabotu turēšanos kursā palielinot vertikālo sānu laukumu. Parasti tas ir pirmais rajons, kurš saskarās ar ķīļblokiem, kuģi paceļot sausajā dokā. Divu skrūvju kuģi var tikt būvēti arī ar diviem skegiem.</ref> un skrūves kolonnās. Laika gaitā vadaptveres tiek pakļautas bojājumiem un korozijai.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Mainīgā soļa dzenskrūve ===
[[Attēls:Controllable pitch propeller schematic.svg|thumb|Mainīgā soļa dzenskrūve]]
Mainīgā soļa dzenskrūvju uzstādīšana ir dārgāka nekā fiksētā soļa dzenskrūvju uzstādīšana, īpaši, ja to dara pēc kuģa uzbūvēšanas. Tām ir nepieciešama biežāka un apjomīgāka apkope, tomēr mainīgā soļa dzenskrūvēm piemīt izteiktas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm.
Ja lāpsta tiek bojāta, to var salīdzinoši ātri noņemt un nomainīt ar rezerves lāpstu (parasti esošu uz kuģa). Nav nepieciešams nomainīt visu dzenskrūvi. Mainīgā soļa dzenskrūve samazina kopējās izmaksas, jo ar pastāvīgu ātrumu rotējošu dzenvārpstu var izmantot dzenvārpstas [[Maiņstrāvas ģenerators|ģeneratoru]] piedziņai, tādējādi padarot liekus palīgdzinēju darbinātos ģeneratorus. Atsevišķiem palīgdzinējiem nepieciešama dārgāka, augstākas kvalitātes degviela, kāda nepieciešama kuģiem, kuri apgādāti ar fiksētā soļa dzenskrūvi.
Mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocība salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, raugoties no kuģu vadītāju redzespunkta, ir momentāla manevrēšanas iespēja no tiltiņa bez vajadzības ziņot [[mašīntelpa]]i, lai iegūtu iespēju manevrēt ar gaitu.
Tomēr mainīgā soļa dzenskrūves tāpat rada pretestību, īpaši pie nulles soļa vērtības un tās tāpat ir pakļautas līdzīgai korozijai kā fiksētā soļa dzenskrūves, to pašu iemeslu dēļ. Parasti tām piemīt samazināta slīde.
Lai arī pastāv daudzi mainīgā soļa dzenskrūvju ražotāji, vairums no tiem pieturas pie vienas, pamata konstrukcijas, kur viena vārpsta ir ievietota otrā. Pie ārējās, galvenās, rotējošās vārpstas pievienotas lāpstas. Bet iekšējā vārpsta, kuru var pārvietot virzienā uz priekšu un atpakaļ pa kopējo dzenvārpstas rotācijas [[Orientēta taisne|asi]], maina soļa vērtību izmainot lāpstu leņķi.
Iekšējā vārpsta tiek pārvietota virzienā uz priekšu un atpakaļ ar [[hidraulika]]s palīdzību, bet tās aizmugurējais gals ir pievienots zirneklim. Atsevišķo lāpstu saites vienā galā ir pievienotas zirneklim, bet otrā galā pie katras lāpstas apaļās pamatnes malas. Tiklīdz iekšējā vārpsta tiek pārvietota uz priekšu vai atpakaļ, lāpstas tiek pagrieztas par noteiktu soļa leņķi.
Uz iekšējās vārpstas priekšgalu iedarbojas līdzīgi kā uz [[Virzulis|virzuli]], izraisot vārpstas taisnvirziena kustību. Attālums, par kādu iekšējā vārpsta tiek pārbīdīta, ir tieši saistīts ar iegūstamo soļa vērtību (jeb kuģa vadītājam nepieciešamo ātrumu). Tipiskai tiltiņa vadības konsolei divām mainīgā soļa dzenskrūvēm, būs divi vadības rokturi. Kad rokturi tiek pabīdīti uz priekšu, arī virzulis tiek pabīdīts un lāpstas pagriežas, lai izveidotos pozitīvs solis. Kad vadības rokturi tiek pavilkti atpakaļ, spiediens uz virzuli tiek uzlikts pretējā virzienā izveidojot negatīvu soli. Kuģis sāks iet atpakaļgaitā.
Kad vadības rokturi ir neitrālā stāvoklī uz nulles soļa vērtības, vārpsta turpina rotēt, bet lāpstām solis nav ne uz priekšu, ne aizmuguri. Tādējādi kuģis paliek uz vietas bez vajadzības apturēt un atkal palaist dzinējus. Sistēmu darbā jāizmanto uzmanīgi, jo tā var radīt lienošu efektu, stāvokli, kurā kuģa vadītājs domā, ka solis ir nulle, bet īstenībā ir palikusi nepamanīta un atstāta neliela soļa vērtība. Īpaši bīstami tas ir kuģim atrodoties pie piestātnes [[Tauvošanās|pietauvotam]] ar automātiskajām pietauvošanās vinčām, jo tad kuģis netīšām pats sevi var pārvilkt uz priekšu vai aizmuguri. Lai novērstu šādus gadījumus, vadības rokturi bieži apgādāti ar fiksējošo uzmavu soļa vērtības nulles punktā, kas garantē, ka lāpstas tiešām atrodas nulles soļa pozīcijā.
Mainīgā soļa dzenskrūves priekšrocības jau tika minētas: pie nemainīga dzenvārpstas rotācijas ātruma ir iespējams izmantot dzenvārpstas ģeneratorus ietaupot uz palīgdzinēju degvielas rēķina, daudz efektīvāka nepastarpinātā manevrēšanas iespēja ar gaitu un bojātās lāpstas var viegli nomainīt. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka kuģi var apturēt neapstādinot dzinēju. Lai palaistu dzinēju, nepieciešams mazāks gaisa daudzums. Tas nozīmē, ka nepieciešams mazāks saspiesta gaisa apjoms, samazinot svaru un aizņemto vietu, kuru var izmantot lietderīgās [[krava]]s pārvadāšanai.
Kopumā mainīgā soļa dzenskrūvēm ir ievērojamas priekšrocības salīdzinot ar fiksētā soļa dzenskrūvēm, ļaujot dažiem kuģiem iztikt bez dārgu [[Velkonis|velkoņu]] izmantošanas ienākot un izejot no ostas. Galvenais trūkums ir sākotnējās šādas sistēmas uzstādīšanas izmaksas un tās apkopes nepieciešamība.
Mainīgā soļa dzenskrūvē, visas lāpstas ir atsevišķas un neatkarīgi nostiprinātas pie dzenskrūves rumbas, kura, savukārt, nostiprināta uz dzenvārpstas. Šīs lāpstas ir pieskrūvētas pie rumbas pieguļošajām virsmām (pieguļošo virsmu skaits vienāds ar lāpstu skaitu). Kad katra lāpsta ir pieskrūvēta savā vietā, [[Skrūve#Nostiprināšanas|bultskrūvju]] galvas savās vietās tiek nostiprinātas uzmetinot metāla stīpu. Tādējādi tiek novērsta to patvaļīga atskrūvēšanās.
Viena no daudzām mainīgā soļa dzenskrūvju priekšrocībām ir tāda, ka lāpstas bojājuma gadījumā, to var viegli noņemt ar kuģa mehāniķu spēkiem un aizvietot ar rezerves lāpstu (kāda parasti atrodas uz kuģa).<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 61. - 63. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
=== Pretēji rotējošas dzenskrūves ===
Tās ir divas tandēmā izvietotas dzenskrūves uz koaksiālām dzenvārpstām, kuras rotē pretējos virzienos. Šāds dzenskrūvju izvietojums nodrošina augstāku to izmantošanas efektivitāti.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 66. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Dzenskrūves nostiprināšana ==
=== Ar ierievi ===
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]
qwvxctda8n1qcmsffa2bbjpv7pz5geq
Saldus novada dome
0
353496
4452201
4415690
2026-04-09T06:46:17Z
Lasks
38532
4452201
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| background_color = #ABBAD6
| text_color =
| name = Saldus novada dome
| native_name =
| native_name_lang =
| transcription_name =
| legislature =
| coa_pic = Saldus novads COA.svg
| coa_res = 100px
| coa_alt =
| foundation = 2009. gadā
| house_type =
| body =
| houses =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Māris Zusts]]
| party1 = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| election1 = 2018. gada 8. jūnija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saldus.lv/novada-aktualitates/arhivs7/89532/par-saldus-novada-domes-priekssedetaju-i2/|title=Par Saldus novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Zusts|publisher=Saldus novada dome|accessdate={{dat|2018|6|8||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Raivis Zīrups (politiķis)|Raivis Zīrups]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
* [[Inta Vanaga]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
* [[Kristīna Maslovska]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]</small>
| members = 15
| house1 =
| house2 =
| structure1 = 2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt =
| structure2 =
| structure2_res =
| structure2_alt =
| political_groups1 =
* {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (6)
* {{krāsa|#F9D02F}} [[Saldus novadam|SN]] (6)
* {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)
* {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku Savienība|ZZS]] (1)
| political_groups2 =
| committees1 =
| committees2 =
| joint_committees =
| term_length = 4 gadi
| voting_system1 =
| voting_system2 =
| last_election1 = [[2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = 2029. gadā
| session_room = Saldus novada domes ēka.jpg
| session_res =
| session_alt =
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Saldus|Striķu iela 3|3s=Striķu iela (Saldus)}}
| website = {{URL|https://saldus.lv/}}
| footnotes =
| motto =
}}
'''Saldus novada dome''', arī '''Saldus novada pašvaldība''', ir [[Saldus novads|Saldus novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kas sastāv no 15 deputātiem, kurus ik pa 4 gadiem vēlē [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2018. gada 8. jūnija Saldus novada domes priekšsēdētājs ir [[Māris Zusts]] no [[Latvijas Zaļā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saldu-notikusi-varas-maina.a281365/ |title=Saldū notikusi varas maiņa |date={{dat|2018|06|08||bez}} |access-date={{dat|2023|08|20||bez}} }}</ref>
== Domes sastāvs ==
Pašreizējais Saldus domes sastāvs ievēlēts [[2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2025. gada Saldus novada domes vēlēšanās]].
=== Partijas ===
{| class="wikitable"
! colspan="2" | Saraksts
! | Deputāti
|-
| width="5px" style="background-color:#56D175" |
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| {{Infobox political party/seats|6|15|hex=#56D175}}
|-
| style="background-color:#F9D02F" |
| [[Saldus novadam]]
| {{Infobox political party/seats|6|15|hex=#FFDE00}}
|-
| style="background-color:#5A0505" |
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#5A0505}}
|-
| style="background-color:#258B4C" |
| [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#618C3E}}
|-
| colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:'''
| 15
|-
| colspan="6" | <small>Avots: [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/ Centrālā vēlēšanu komisija]</small>
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.saldus.lv/ Saldus novada oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250626070445/https://www.saldus.lv/ |date={{dat|2025|06|26||bez}} }}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
[[Kategorija:Saldus novada dome]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
4g9tkm9vjsc5lxxop77n3tn2exrnkdq
4452203
4452201
2026-04-09T06:47:11Z
Lasks
38532
4452203
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| background_color = #ABBAD6
| text_color =
| name = Saldus novada dome
| native_name =
| native_name_lang =
| transcription_name =
| legislature =
| coa_pic = Saldus novads COA.svg
| coa_res = 100px
| coa_alt =
| foundation = 2009. gadā
| house_type =
| body =
| houses =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Māris Zusts]]
| party1 = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| election1 = 2018. gada 8. jūnija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saldus.lv/novada-aktualitates/arhivs7/89532/par-saldus-novada-domes-priekssedetaju-i2/|title=Par Saldus novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Zusts|publisher=Saldus novada dome|accessdate={{dat|2018|6|8||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Raivis Zīrups (politiķis)|Raivis Zīrups]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
* [[Inta Vanaga]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
* [[Kristīna Maslovska]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small>
| members = 15
| house1 =
| house2 =
| structure1 = 2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt =
| structure2 =
| structure2_res =
| structure2_alt =
| political_groups1 =
* {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (6)
* {{krāsa|#F9D02F}} [[Saldus novadam|SN]] (6)
* {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)
* {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku Savienība|ZZS]] (1)
| political_groups2 =
| committees1 =
| committees2 =
| joint_committees =
| term_length = 4 gadi
| voting_system1 =
| voting_system2 =
| last_election1 = [[2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = 2029. gadā
| session_room = Saldus novada domes ēka.jpg
| session_res =
| session_alt =
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Saldus|Striķu iela 3|3s=Striķu iela (Saldus)}}
| website = {{URL|https://saldus.lv/}}
| footnotes =
| motto =
}}
'''Saldus novada dome''', arī '''Saldus novada pašvaldība''', ir [[Saldus novads|Saldus novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kas sastāv no 15 deputātiem, kurus ik pa 4 gadiem vēlē [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2018. gada 8. jūnija Saldus novada domes priekšsēdētājs ir [[Māris Zusts]] no [[Latvijas Zaļā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saldu-notikusi-varas-maina.a281365/ |title=Saldū notikusi varas maiņa |date={{dat|2018|06|08||bez}} |access-date={{dat|2023|08|20||bez}} }}</ref>
== Domes sastāvs ==
Pašreizējais Saldus domes sastāvs ievēlēts [[2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2025. gada Saldus novada domes vēlēšanās]].
=== Partijas ===
{| class="wikitable"
! colspan="2" | Saraksts
! | Deputāti
|-
| width="5px" style="background-color:#56D175" |
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| {{Infobox political party/seats|6|15|hex=#56D175}}
|-
| style="background-color:#F9D02F" |
| [[Saldus novadam]]
| {{Infobox political party/seats|6|15|hex=#FFDE00}}
|-
| style="background-color:#5A0505" |
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#5A0505}}
|-
| style="background-color:#258B4C" |
| [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#618C3E}}
|-
| colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:'''
| 15
|-
| colspan="6" | <small>Avots: [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/ Centrālā vēlēšanu komisija]</small>
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.saldus.lv/ Saldus novada oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250626070445/https://www.saldus.lv/ |date={{dat|2025|06|26||bez}} }}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
[[Kategorija:Saldus novada dome]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
jas0h4mshkc5gyt6c4m5fu4vh6xaekh
Ādažu-Carnikavas draudzes novads
0
355222
4451881
4286840
2026-04-08T12:17:38Z
Ivario
51458
4451881
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ādažu-Carnikavas draudzes novads 1791.jpg|thumb|250px|Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera.]]
'''Ādažu-Carnikavas draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Neuermühlen}}) bija viens no 25 [[Vidzemes guberņa]]s, kā arī [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] un [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. Pirmo reizi rakstos minēts 1549. gadā.
1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila [[Baltezera baznīca|Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām - koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas.
==Muižas==
[[Attēls:Carnikava kihelkonna mõisad (1905).jpg|thumb|250px|Carnikavas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]]
[[Attēls:Ādaži kihelkonna mõisad (parandatud) (1905).jpg|thumb|250px|Ādažu draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).]]
1826. gadā Ādažu-Carnikavas draudzes novadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref>
*[[Ādažu mācītājmuiža|Neijermīles mācītājmuiža]] (''Neuermühlen Pastorat'') jeb Ādažu mācītājmuiža, šobrīd [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]]
*[[Kluses muiža]] (''Kluß, Klus'')
*[[Ādaži|Gaujas pļavas muiža]] (''Aahof'') un [[Sužu muiža]] (''Suschen'')
*[[Baloža muiža|Bonaventūras muiža]] (''Bonaventura'')
*[[Skrivermuiža]] (''Abgunst'')
*[[Štāles muiža]] (''Stahlenhof'')
*[[Kalna muiža]] (''Berghof'')
*[[Ādaži|Remberģes muiža]] (''Ringenberg'')
*[[Iļķene|Iļķenes muiža]] (''Hilchensfähr'') (nejaukt ar Iļķēnsalas muižu Jaunmīlgrāvī un Rutku salā)
*[[Carnikavas muiža]] (''Zarnikau'') jeb Meņģeles muiža
<gallery>
Bm03154am.jpg|Ādažu muižas tilts ([[Broce]])
BM06207Am.jpg|Ādažu Mūra kroga (apakšā) iekšpuse pie Rīgas-Pleskavas lielceļa ([[Broce]], 1796)
BM06213Am.jpg|Skats aiz Ādažu tilta (augšā, [[Broce]], 1796)
Baltezera baznīca 2000-03-12.jpg|[[Baltezera baznīca|Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca]] (2000).
Carnikavas baznīca 2000-12-17.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]] (2000).
</gallery>
== Ārējās saites ==
*{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=364 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA364,M1 }}
*{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=58-63|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|accessdate={{dat|2017|07|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA58,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}
*{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=227–228 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA227,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}
*{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=51–56 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |accessdate={{dat|2017|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA51,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Rīgas apriņķa draudžu novadi}}
[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]
[[Kategorija:Rīgas apriņķa draudžu novadi]]
2t6ar1gqvysfhj7sucmjz17fmm3km0z
Huseins ibn Alī
0
360208
4452024
4408006
2026-04-08T17:50:22Z
Baisulis
11523
sīkumi......
4452024
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = El Huseins ibn Alī ibn Abī Tālibs
| vārds_orig = {{ara|الحسين ابن علي ابن أبي طالب}}
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 625
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 10
| dz_vieta = [[Medīna|Medīnā]], [[Hidžāzs|Hidžāzā]] (tagad {{SAU}})
| m_gads = 680
| m_mēnesis = 10
| m_diena = 10
| m_vieta = [[Kerbela|Kerbelā]], [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātā]] (tagad {{IRQ}})
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| nodarbošanās = [[šiītu islāms|šiītu]] imāms
| ienākumi =
| darbības_gadi =
| dzimums =
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| alma_mater =
| paraksts =
| paraksts_plat =
| piezīmes =
| kategorijas =
| citas daļas =
}}
'''El Huseins ibn Alī ibn Abī Tālibs''' ({{val|ar|الحسين ابن علي ابن أبي طالب}}, dzimis {{dat|625|10|10}},<ref>Dažos avotos dzimšanas datums tiek minēts {{dat|626|1|8|N}}</ref> miris {{dat|680|10|10}}) bija pravieša [[Muhameds|Muhameda]] mazdēls, [[Alī ibn Abī Tālibs|Alī]] un [[Fātima]]s dēls. Huseinam ibn Alī ir liela loma [[islāms|islāma]] vēsturē. Viņš bija trešais [[šiītu islāms|šiītu]] imāms.
Miris [[Karbalas kauja|Karbalas kaujā]], kurā cīnījās [[Umajādu kalifāts|umajādi]] ar Huseina ibn Alī sekotājiem. Līdz ar to viņš ir kļuvis par islāma musulmaņu [[moceklis|mocekli]].
No Huseina ibn Alī pēcnācējiem ir radušies [[šarifi]] — musulmaņu kopiena.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{islāms-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Šiītu islāms]]
[[Kategorija:Imāmi]]
[[Kategorija:Mocekļi]]
[[Kategorija:Musulmaņi]]
9z120409v0b84fxiijw8t8r6xg9x1pb
Jēkabs Jančevskis
0
362580
4452149
4447511
2026-04-09T01:35:56Z
Андрей Романенко
6046
/* ievads */
4452149
wikitext
text/x-wiki
{{Aktiera infokaste
| vārds = Jēkabs Jančevskis
| vārds_orig =
| attēls =
| attēla izmērs =
| komentārs =
| dz. vārds =
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|18}}
| dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| miršanas datums =
| miršanas vieta =
| citi vārdi =
| nodarbošanās = [[komponists]], [[diriģents]]
| darbības gadi =
| dzīvesbiedrs =
| mājaslapa =
| paraksts =
| apbalvojumi =
| dzimums = V
}}
'''Jēkabs Jančevskis''' (dzimis {{dat|1992|4|18}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]] un [[diriģents]]. Viņa māte ir aktrise [[Zane Jančevska]].
Mācījies [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]]. Paralēli mācījies klavierspēli [[Rīgas 1. Mūzikas skola|Rīgas 1. Mūzikas skolā]] un kompozīciju pie [[Ilze Arne|Ilzes Arnes]]. 2008. gadā sācis mācīties diriģēšanu [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]]; skolu pabeidza 2012. gadā. Paralēli mācībām Rīgas Doma kora skolā apguvis kompozīciju pie [[Pauls Dambis|Paula Dambja]] un [[Ēriks Ešenvalds|Ērika Ešenvalda]]. 2012. gadā iestājies [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], lai studētu kompozīciju pie profesores Selgas Mences. Maģistra grādu kompozīcijā ieguvis pie Jāņa Petraškeviča.
Jančevskis strādā par diriģentu korī "Anima Mea", pasniedz kompozīciju [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]].
Bērnībā tēlojis vairākās teātra izrādēs, filmējies arī filmās, tai skaitā "[[Izpostītā ligzda]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-jancevskis-4551#work|title=Jančevskis Jēkabs, komponists|publisher=Latvijas mūzikas informācijas centrs}}</ref>
== Apbalvojumi ==
* 2019. gadā [[UNESCO]] Starptautiskajā jauno komponistu jaundarbu skatē “Rostrum” [[Argentīna|Argentīnā]] dalībnieku grupā līdz 30 gadiem Jančevskis ar kompozīciju “When” ieguvis galveno balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/jekabs-jancevskis-guvis-uzvaru-jauno-komponistu-skate-argentina|title=Jēkabs Jančevskis guvis uzvaru jauno komponistu skatē Argentīnā|publisher=|work=Latvijas Avīze|access-date=28.05.2019|date=25.05.2019|last=|first=|archive-date=29.11.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129120950/https://www.la.lv/jekabs-jancevskis-guvis-uzvaru-jauno-komponistu-skate-argentina}}</ref>
* 2020. gada sākumā kopā ar diriģentu Jurģi Cābuli un Rīgas Doma Kora skolas jaukto kori Lielbritānijas ierakstu kompānijā "Hyperion" Jēkabs izdevis savu pirmo kormūzikas albumu.
* 2022. gadā saņēmis augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā — [[Lielā Mūzikas balva|Lielo mūzikas balvu]] kategorijā „Gada komponists”.
* 2023. gadā saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu kategorijā [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|"Gada jaundarbs mūzikā"]] par mūziku izrādei "Brands".
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/jekabs-jancevskis-8536 Jēkabs Jančevskis] izrades.lv
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Jančevskis, Jēkabs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
dgh2h9nfc8o2wg0l9r5wyoyynw47qnn
Galvas nociršana Jānim Kristītājam
0
366224
4451956
4008235
2026-04-08T14:34:45Z
Ziv
104262
([[c:GR|GR]]) [[File:CaravaggioSalomeMadrid.jpg]] → [[File:Salomé con la cabeza del Bautista (Caravaggio).jpg]] → File replacement: update from an old version to a newer one with better quality ([[c:c:GR]])
4451956
wikitext
text/x-wiki
{{mākslas darba infokaste/wikidata}}
'''''Galvas nociršana Jānim Kristītājam''''' ir itāliešu gleznotāja [[Karavadžo]] eļļas krāsas glezna. Andrea Pomella savā grāmatā ''Caravaggio: An Artist through Images'' (2005) šo darbu nosaucis par Karavadžo meistardarbu, kā arī par vienu no svarīgākajiem darbiem rietumu glezniecībā.<ref name="CaravaggioPomella2005">{{grāmatas atsauce|last=Pomella|first=Andrea|title=Caravaggio: an artist through images|url=https://books.google.com/books?id=JDH4lOa8qRgC&pg=PA106|accessdate=28 June 2010|year=2005|publisher=ATS Italia Editrice|isbn=978-88-88536-62-0|page=106}}</ref>
== Kompozīcija ==
Tā gleznota ar eļļas krāsu uz audekla 3,7 × 5,2 metru izmērā<ref>{{grāmatas atsauce|last=Partel|first=Francis J.|date=2011|title=The Chess Players, a Novel of the Cold War at Sea|url=https://books.google.com.mt/books?id=5NYBiLaTD3MC&pg=PA287&dq=baroque+architecture+in+merchant+street+valletta&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwitp4XK-tjRAhXHXRQKHWGOBgUQ6AEIMDAF#v=onepage&q=baroque%20architecture%20in%20merchant%20street%20valletta&f=false|publisher=Navy Log LLC|isbn=9780615414515|page=287}}</ref> un tajā dominē košā sarkanā un siltā dzeltenā krāsa, ko bieži izmantoja [[baroks|baroka]] periodā un ''[[chiaroscuro]]'' tehnikā.<ref name="sammut">{{publikācijas atsauce|journal=Scientia|last=Sammut|first=E.|date=1949|title=Caravaggio in Malta|url=http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20(Malta)/Scientia.%2015(1949)2(Apr.-Jun.)/03.pdf|volume=15|issue=2|pages=88|access-date={{dat|2017|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008090746/http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20(Malta)/Scientia.%2015(1949)2(Apr.-Jun.)/03.pdf|archive-date={{dat|2018|10|08||bez}}}}</ref> Gleznā attēlota nāvessoda izpilde [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]], netālu stāvot Salomei ar zelta paplāti, kur novietot viņa galvu. Netālu stāv vēl viena sieviete, kas identificēta kā [[Herodija]] vai arī vienkārša blakusstāvētāja, kas saprot, ka nāvessods ir netaisns,<ref name="Harris2005">{{grāmatas atsauce|last=Harris|first=Ann Sutherland|title=Seventeenth-century art & architecture|url=https://books.google.com/books?id=Xd0CuzsPYJcC&pg=PA48|year=2005|publisher=Laurence King Publishing|isbn=978-1-85669-415-5|page=48}}</ref><ref name="Gaul2007">{{grāmatas atsauce|last=Gaul|first=Simon|title=Malta Gozo & Comino, 4th|url=https://books.google.com/books?id=Fevix8jSqg0C&pg=PA109|date=1 October 2007|publisher=New Holland Publishers|isbn=978-1-86011-365-9|page=109|access-date={{dat|2017|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170215051424/https://books.google.com/books?id=Fevix8jSqg0C&pg=PA109}}</ref> kamēr cietuma uzraugs dod rīkojumus, bet [[bende]] jau izvelk dunci, lai pabeigtu galvas atdalīšanu. Šī aina, kas populāra Itālijas mākslinieku vidū un pašam Karavadžo, nav radusies tiešā [[Bībele]]s ietekmē, bet gan kā stāsts no [[Zelta leģenda]]s.<ref name="Hibbard1985">{{grāmatas atsauce|last=Hibbard|first=Howard|title=The Caravaggio: Reflections on Political Change and the Clinton Administration|url=https://books.google.com/books?id=SwLpTgpjAVYC&pg=PA228|date=1983|publisher=Harper & Row,|isbn=978-0-06-430128-2|page=228|access-date={{dat|2017|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170215051429/https://books.google.com/books?id=SwLpTgpjAVYC&pg=PA228}}</ref>
Tas ir vienīgais Karavadžo darbs, uz kura ir gleznotāja paraksts, ko viņš izvietoja sarkanajās asinīs, kas tek no Jāņa Kristītāja pārgrieztās rīkles.<ref name="Rowland2005">{{grāmatas atsauce|last=Rowland|first=Ingrid Drake|title=From heaven to Arcadia: the sacred and the profane in the Renaissance|url=https://books.google.com/books?id=yke1Kx4v9sYC&pg=PA163|year=2005|publisher=New York Review of Books|isbn=978-1-59017-123-3|page=163}}</ref> Gleznā ir daudz tukšas telpas, bet tā kā tās pamatne ir diezgan liela, tēli ir aptuveni reālā izmērā.<ref>Hibbard (1985), 232.</ref>
Karavadžo gleznas fonu gleznoja no savām atmiņām par [[Maltas ordeņa vēsture|Maltas Bruņinieku ordeņa]] cietumu, kur pats bija ieslodzīts.<ref name="VarrianoCaravaggio2006">{{grāmatas atsauce|last=Varriano|first=John L.|title=Caravaggio: the art of realism|url=https://books.google.com/books?id=YMhkLIxpOWkC&pg=PA116|year=2006|publisher=Penn State Press|isbn=978-0-271-02717-3|page=116}}</ref> Kā raksturīgi viņa vēlākajām gleznām, tajā parādās samērā nedaudz atribūtu un tie ir minimāli detalizēti.<ref>Varriano (2006), 125.</ref>
== Vēsture ==
[[Attēls:CaravaggioSalomeLondon.jpg|thumb|left|Karavadžo glezna "[[Salome ar Jāņa Kristītāja galvu (Karavadžo, Londona)|Salome ar Jāņa Kristītāja galvu]]", Londona]]
Glezna tika pabeigta 1608. gadā [[Malta|Maltā]] pēc [[Maltas ordeņa vēsture|Maltas ordeņa]] pasūtījuma kā [[altārglezna]];<ref name="CaravaggioPomella2005"/><ref>Varriano (2006), pp. 74, 116.</ref> tā bija lielākā no viņa radītajām altārgleznām.<ref name="Patrick2007">{{grāmatas atsauce|last=Patrick|first=James|title=Renaissance and Reformation|url=https://books.google.com/books?id=i6ZJlLHLPY8C&pg=PA194|year=2007|publisher=Marshall Cavendish|isbn=978-0-7614-7651-1|page=194}}</ref> Tā joprojām atrodas [[Svētā Jāņa katedrāle (Valleta)|Svētā Jāņa katedrālē]], kam tā bija pasūtināta un kur pašu Karavadžo īslaicīgi uzņēma bruņinieka kārtā.<ref name="Rowland2005"/><ref name="Patrick2007"/> Tomēr Karavadžo kalpošanas laiks ordenim bija īss un nepatikšanām pilns; viņš drīz tika padzīts, jo izbēga no cietuma par nereģistrētu noziegumu.<ref name="Gaul2007"/> Kad Karavadžo apmēram sešus mēnešus pēc uzņemšanas tika izslēgts kā "nepatīkams un sapuvis biedrs", ceremonija notika oratorijā, viņam klāt neesot, viņa paša gleznas priekšā.<ref name="Gaul2007"/><ref name="WarwickCaravaggio2006">{{grāmatas atsauce|last=Warwick|first=Genevieve|title=Caravaggio: Realism, Rebellion, Reception|url=https://books.google.com/books?id=vvOqwz1M0BUC&pg=PA30|year=2006|publisher=University of Delaware Press|isbn=978-0-87413-936-5|page=30}}</ref>
[[Attēls:Salomé con la cabeza del Bautista (Caravaggio).jpg|thumb|right|Karavadžo glezna "[[Salome ar Jāņa Kristītāja galvu (Karavadžo, Madride)|Salome ar Jāņa Kristītāja galvu]]", Madride]]
Karavadžo radīja vairākus darbus, attēlojot notikumus pēc tiem, kas attēloti šajā gleznā. Viens no šiem darbiem atrodas Londonas [[Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)|Nacionālajā galerijā]], cits [[Madrides karaliskā pils|Madrides karaliskajā pilī]]. Tiek uzskatīts, ka viens no tiem varētu būt darbs, ko Karavadžo varētu būt nosūtījis, lai samierinātos ar [[Alofs de Vinjakūrs|Alofu de Vinjakūru]], Maltas ordeņa [[lielmestrs|lielmestru]], bet šie notikumi nav pārliecinoši zināmi.<ref>Hibbard (1985), 249.</ref>
"Galvas nociršana Jānim Kristītājam" tikusi pamatīgi bojāta,<ref name="HagenHagen2002">{{grāmatas atsauce|last1=Hagen|first1=Rose-Marie|author2=Rainer Hagen|title=What great paintings say|url=https://books.google.com/books?id=aOzohrk8Mm8C&pg=PA216|date=2 February 2002|publisher=Taschen|isbn=978-3-8228-2100-8|page=216}}</ref> lai arī to nedaudz restaurēja 1950. gados pirms ievērojamas izstādes [[Roma|Romā]] 1955.—1956. gadā, kas darbam piesaistīja ievērojamu uzmanību.<ref>Hibbard (1985), p. 230.</ref> Šīs restaurācijas laikā mūsdienu skatītājiem tika padarīts redzams Karavadžo paraksts asinīs.<ref name="Hammill2002">{{grāmatas atsauce|last=Hammill|first=Graham L.|title=Sexuality and Form: Caravaggio, Marlowe, and Bacon|url=https://books.google.com/books?id=UhcWIlk-67IC&pg=PA95|date=15 December 2002|publisher=University of Chicago Press|isbn=978-0-226-31519-5|page=95}}</ref> Paraksts izraisījis vairākus strīdus. Darbs parakstīts kā ''f. Michelang.o'' (''f'' norādot uz viņa piederību ordenim),<ref>Warwick (2006), p. 15.</ref> bet bieži tiek apgalvots, ka Karavadžo parakstījies "Es, Karavadžo, to izdarīju" ({{val|en|I, Caravaggio, did this}}), atzīstoties kādā noziegumā, iespējams, saistītā ar 1606. gadā notikušo Ranučo Tomazoni nāvi no Karavadžo rokas, kas gleznotājam lika pamest Romu.<ref name="Pencak2002">{{grāmatas atsauce|last=Pencak|first=William|title=The films of Derek Jarman|url=https://books.google.com/books?id=CZiBbPphZEwC&pg=PA70|date=October 2002|publisher=McFarland|isbn=978-0-7864-1430-7|page=70}}</ref><ref name="Peachment2003">{{grāmatas atsauce|last=Peachment|first=Christopher|title=Caravaggio|url=https://books.google.com/books?id=N9UyHvUxDVcC&pg=PA168|date=6 May 2003|publisher=Macmillan|isbn=978-0-312-31448-4|page=168}}</ref><ref name="Jackson1995">{{grāmatas atsauce|last=Jackson|first=Earl|title=Strategies of deviance: studies in gay male representation|url=https://books.google.com/books?id=o2ZfhAYmNoYC&pg=PA81|year=1995|publisher=Indiana University Press|isbn=978-0-253-33115-1|page=81}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:1608. gada gleznas]]
[[Kategorija:Karavadžo gleznas]]
ro3sjcbe39j597v23lhq749dxhekxdr
IFK Norrköping
0
367203
4452223
4360611
2026-04-09T07:23:29Z
Vylks
50297
4452223
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #D4A017
| bg_color = #114477
| nos = ''IFK Norrköping''
| logo_links = IFK Norrkoping logo.svg
| logo_izm = 175px
| pilns = ''Idrottsföreningen<br />Kamraterna Norrköping''
| iesauka = ''Peking'' ([[Pekina]])<br />''Snoka''<br />''VitaBlå'' (Balti-zilie)
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Noršēpinga}}
| līga = ''[[Superettan]]''
| sez = 2025.
| poz = 14. vieta {{decrease}}
| dib = 1897
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 29
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''Östgötaporten''
| ietilp = 17 234
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Sakariass Mords
| menedžeris =
| tren = {{flaga|Zviedrija}} Martins Falks
| kapteinis =
| mediji = {{URL|http://ifknorrkoping.se/}}
| sadarbojas =
| current =
| pattern_la1 = _norrkoping16h
| pattern_b1 = _norrkoping16h
| pattern_ra1 = _norrkoping16h
| pattern_sh1 =
| leftarm1 = ffffff
| body1 = ffffff
| rightarm1 = ffffff
| shorts1 = 2c5cc0
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 =
| pattern_b2 =
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| leftarm2 = ee0a0a
| body2 = ee0a0a
| rightarm2 = ee0a0a
| shorts2 = ee0a0a
| socks2 = ee0a0a
}}
'''''IFK Norrköping''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Noršēpinga]]s. Dibināts [[1897. gads|1897]]. gadā. Pašlaik spēlē ''[[Superettan]]'', Zviedrijas futbola otrajā pēc līmeņa līgā. Komanda ir 13 reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu, pēdējo no tiem 2015. gadā, kā arī sešas reizes kļuvusi par Zviedrijas kausa ieguvējiem. Mājas spēles aizvada ''Östgötaporten'' jeb ''Nya Parken'' stadionā.
== Sasniegumi ==
* '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Čempioni (13): 1943, 1945, 1946, 1947, 1948, 1952, 1956, 1957, 1960, 1962, 1963, 1989, 2015
=== Līgas ===
* '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''''
** Uzvarētāji (13): 1942–43, 1944–45, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1960, 1962, 1963, 1992, 2015
** Vicečempioni (10): 1952–53, 1957–58, 1959, 1961, 1966, 1987, 1989, 1990, 1993, 2018
* '''''[[Superettan]]'''''
** Uzvarētāji (1): 2007
** Vicečempioni (1): 2010
* '''''Mästerskapsserien'''''
** Finālisti (2): 1991, 1992
=== Kausi ===
* '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Kausa ieguvēji (6): 1943, 1945, 1968–69, 1987–88, 1990–91, 1993–94
** Finālisti (5): 1944, 1953, 1967, 1971–72, 2016–17
* '''Zviedrijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedsupcuphist.html |title=Sweden - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Kausa ieguvēji (1): 2015
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50099/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
[[Kategorija:IFK Norrköping]]
dwgg8m46v5lbgxmp0ifo0aeloah4o14
Carnikavas luterāņu baznīca
0
370332
4452263
4396033
2026-04-09T11:06:52Z
Ivario
51458
4452263
wikitext
text/x-wiki
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Carnikavas Evaņģēliski Luteriskā baznīca
| image = Carnikavas luteranu baznica.jpg
| image_size =
| caption =
| map_type = Latvija
| map_caption =
| map_alt =
| map_size =
| latd = 57
| latm = 07
| lats = 30.6
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 19
| longs = 17.3
| longEW = E
| religious_affiliation = [[Luterisms]]
| rite =
| location = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Carnikavas pagasts|Siguļi}}
| consecration_year =
| status = Nav saglabājusies (nodegusi 2017.g.), draudze pulcējas Carnikavā
| functional_status =
| heritage_designation =
| leadership =
| website = {{URL|http://www.carnikavasbaznica.lv/}}
| architecture =
| architect =
| architecture_type =
| architecture_style =
| general_contractor =
| facade_direction =
| groundbreaking =
| year_completed = 1728
| construction_cost =
| specifications =
| capacity =
| length =
| width =
| width_nave =
| height_max =
| dome_quantity =
| dome_height_outer =
| dome_height_inner =
| dome_dia_outer =
| dome_dia_inner =
| minaret_quantity =
| minaret_height =
| spire_quantity =
| spire_height =
| materials =
| embedded =
}}
'''Carnikavas Evaņģēliski Luteriskā baznīca''' (arī '''Siguļu baznīca''', '''Meņģeles baznīca''')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carnikavasbaznica.lv/lv/carnikavas-baznicas-vesture|title=Carnikavas baznīcas vēsture {{!}} Carnikavas Baznica|website=www.carnikavasbaznica.lv|access-date=2023-07-06}}</ref> bija 1728. gadā celta koka baznīca, kas atradās [[Ādažu novads|Ādažu novada]], [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Siguļi|Siguļos]]. Tas bija vecākais Vidzemes jūras piekrastes koka dievnams. Baznīca nodega rekonstrukcijas darbu laikā naktī uz 2017. gada 10. decembri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/carnikava-nodegusi-gandriz-atjaunota-sigulu-baznica.a260405/|title=Carnikavā nodegusi gandrīz atjaunotā Siguļu baznīca|publisher=|work=[[lsm.lv]]|access-date=2017-12-22|date=|last=|first=|language=lv}}</ref>
Pirmās liecības par Carnikavas dievnamu atrodamas ap 1643. gadu, kad vēstīts, ka Carnikavā ceļ jaunu koka baznīcu, jo iepriekšējā nonākusi nelietojamā stāvoklī. [[Zviedru Vidzeme|Zviedrijas impērijas varas laikā]] iedalīta arī Carnikavas mācītāja mājas zeme [[Gauja|Gaujas]] labajā krastā, netālu no jūras, ko gan vēlāk Carnikavas īpašnieki – [[Mengdeni]] – pievienojuši [[Carnikavas pils|Carnikavas muižai]], maksājot par to 1450 Alberta [[Dālderis|dālderu]], kas koroborēti kā Carnikavas muižas parāds Carnikavas draudzei. Šī kapitāla augļus Carnikavas muiža maksāja mācītāja atalgošanai līdz Latvijas valsts izveidei.
1669. gadā vizitācijas komisija konstatē, ka Carnikavas baznīca atkal ir bēdīgā stāvoklī. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā baznīca ir pavisam iznīcināta un dievkalpojumus notur Carnikavas muižā līdz jaunas ēkas būvniecībai 1728. gadā. Dievnamu rekonstruē un pārbūvē 1851. un 1924. gadā.<ref name=":0" />
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ēkas soli, ērģeles un cita iekārtas tiek iznīcinātas vai izlaupītas, tajā kādu laiku dzīvo [[Vācijas Impērija|Vācijas]] armijas karavīri. Baznīca stipri cieš arī [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], 40. gadu beigās draudze veic daļēju remontu. 50. gados draudze panīkst, pēdējais dievkalpojums dievnamā notiek 1954. gadā. Padomju okupācijas gados tajā izvieto PMK (Pārvietojamā mehanizētā kolona) elektrosadales skapju ražošanas iecirkni. Draudze atjaunojas 1992. gadā, bet sliktā ēkas stāvokļa dēļ līdz 2000. gadu vidum pulcējas Carnikavas Tautas namā "Ozolaine".<ref name=":0" /> No 1998. gada baznīca bija reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta {{!}} Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2026-01-15|language=en}}</ref>
Šobrīd baznīcas draudze pulcējas [[Carnikava|Carnikavā]] esošajā "Laivu mājā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikavasbaznica.lv/lv/aktuala-informacija/carnikavas-laivu-maja-lidzfinansejums-naksnosanas-vietas-izveidei-camino-cela-gajejiem-124|title=Aktuālā informācija {{!}} Carnikavas Baznica|website=carnikavasbaznica.lv|access-date=2023-07-06}}</ref> Baznīcu pārvalda [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|LELB]] Ādažu draudze ar centru [[Baltezera baznīca|Baltezera baznīcā]].
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.carnikavasbaznica.lv/}}
{{Reliģija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{Latvijas baznīcas}}
[[Kategorija:Carnikavas pagasts]]
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
ayoggj90efh0li23cubtm00lbd4ktcn
Kategorija:Nepabeigti raksti par Kipru
14
381658
4452085
2830570
2026-04-08T19:23:47Z
Treisijs
347
{{slēpta kategorija}}
4452085
wikitext
text/x-wiki
{{slēpta kategorija}}
[[Kategorija:Kipra|μ]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Eiropu|Kipru]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm|Kipru]]
6ffuaca6axu9pll5uzc88g320te2sf9
DoReDoS
0
381855
4451976
4407238
2026-04-08T15:31:24Z
Lasks
38532
4451976
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = DoReDos
| Attēls = DoReDoS 2017.jpg
| Att_izm =
| Apraksts =
| Fons = grupa
| Vieta = [[Ribnica (Moldova)|Ribnica]], {{karogs|Moldova}}<br/ >{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]]
| Žanrs = [[Popfolks]], [[deju mūzika]]
| Nodarbošanās =
| Gadi = 2011―pašlaik
|Izdevējkompānija = ''Ragoza Music''
| Darbojies_arī =
| Mlapa = {{URL|https://doredos.com}}
| Dalībnieki = [[Marina Džandjeta]]<br />[[Endženijauss Adrianovs]]<br />[[Seržjo Mita]]<ref name="DoReDos">{{Tīmekļa atsauce|url=http://newwavestars.eu/en/portfolio/doredos-band-moldova/|title=The DoReDoS band, Moldova|accessdate=24 February 2018|publisher=New Wave|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180225214522/http://newwavestars.eu/en/portfolio/doredos-band-moldova/|archivedate={{dat|2018|02|25||bez}}}}</ref> | Bij_dalībnieki =
}}
'''''DoReDos''''' ir [[moldāvi|moldāvu]] [[mūzikas grupa]], kas savu darbību aizsāka [[2011. gads|2011. gadā]].<ref name="DoReDos" /> Grupa pārstāvēja [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovu]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]] pēc uzvaras nacionālajā atlasē, kurā grupa jau bija piedalījusies arī [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursam]], ar dziesmu ''[[My Lucky Day]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/24/moldova-doredos-eurovision-2018/|title=Moldova: DoReDos to Eurovision 2018|date=24 February 2018|publisher=Eurovoix|last=Avelino|first=Gerry}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/24/moldova-doredos-wins-o-melodie-pentru-europa-2018/218477/|title=Moldova: DoReDos win O Melodie Pentru Europa with "My Lucky Day"|date=24 February 2018|publisher=Wiwibloggs|last=Honciuc|first=Bogdan|access-date={{dat|2018|04|01||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180228041626/http://wiwibloggs.com/2018/02/24/moldova-doredos-wins-o-melodie-pentru-europa-2018/218477/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last1=Mercereau|first1=Damien|title=Eurovision 2018 : DoReDos, le folklore moldav|url=http://tvmag.lefigaro.fr/programme-tv/eurovision-2018-doredos-le-folklore-moldave_feb3d9a8-239f-11e8-8a65-70e85706a163/|accessdate=29 March 2018|publisher=[[Le Figaro]]|date=11 March 2018|language=fr}}</ref> Savā pusfinālā viņi ieguva 3. vietu, kas ļāva kvalificēties finālam, kurā grupa ieguva 10. vietu. Grupa uzvarēja arī 2017. gada [[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunajā Vilnī]], pārstāvot [[Moldova|Moldovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://newwavestars.eu/en/results-contest-day-3/|title=Results|date=13 September 2017|publisher=New Wave|access-date={{dat|2018|04|01||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180225214526/http://newwavestars.eu/en/results-contest-day-3/}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = ''[[SunStroke Project]]''<br />ar dziesmu ''[[Hey, Mama]]'' | virsraksts = [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[My Lucky Day]]'' | periods = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Anna Odobesku]]<br />ar dziesmu ''[[Stay (Annas Odubesku dziesma)|Stay]]''}}
{{kastes beigas}}
{{Moldova-aizmetnis}}
{{mūzika-aizmetnis}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Moldovas deju mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
pzfz0ybll8ds4vsw9l5kvg7uc2ttpe6
Kategorija:Nepabeigti raksti par Kosovu
14
383677
4452083
2846058
2026-04-08T19:22:54Z
Treisijs
347
{{slēpta kategorija}}
4452083
wikitext
text/x-wiki
{{slēpta kategorija}}
[[Kategorija:Kosova|μ]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm|Kosova]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Eiropu|Kosova]]
[[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Kosova]]
2juxqd8hob0bfekzsvz0r5me2vvrbnb
2026. gada FIFA Pasaules kauss
0
398126
4452031
4451192
2026-04-08T17:59:18Z
Krišjānis
51961
/* Astotdaļfināli */
4452031
wikitext
text/x-wiki
{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = futbols
| nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
| citi_nosaukumi =
| attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
| att_izm = 150px
| valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}}
| laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
| komandu_skaits = 48
| konfederācijas = 6
| stadioni = 16
| pilsētas = 16
| pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}
'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}</ref>
Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.
== Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.
== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{| class="wikitable"
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}
=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class="wikitable"
|-
! style="width:25%" | 1. grozs
! style="width:25%" | 2. grozs
! style="width:25%" | 3. grozs
! style="width:25%" | 4. grozs
|- style="vertical-align:top"
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small>
* {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small>
* {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small>
* {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small>
* {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small>
* {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small>
|}
== Stadioni ==
{| class="wikitable" style="text-align:center"
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan="3" rowspan="12"|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}
== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE
<!--Team definitions-->
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|11|N}}
| laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|MEX}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
| komanda2 = {{fb|RSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CZE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|18|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CZE}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
| komanda2 = {{fb|RSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|18|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|MEX}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CZE}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MEX}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|RSA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI
<!--Team definitions-->
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|12|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CAN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BIH}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|13|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SUI}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|18|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SUI}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BIH}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|18|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CAN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SUI}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CAN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BIH}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO
<!--Team definitions-->
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|13|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BRA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|13|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|HAI}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SCO}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|19|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SCO}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|19|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BRA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HAI}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SCO}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BRA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|24|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|MAR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HAI}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR
<!--Team definitions-->
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|12|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|USA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|13|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TUR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|19|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|USA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|TUR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|TUR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
| komanda2 = {{fb|USA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|PAR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU
<!--Team definitions-->
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|14|N}}
| laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|GER}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CUW}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|14|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CIV}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ECU}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|20|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|GER}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CIV}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|20|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ECU}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CUW}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CUW}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CIV}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ECU}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
| komanda2 = {{fb|GER}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN
<!--Team definitions-->
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|14|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NED}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JAP}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|14|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SWE}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TUN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|20|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NED}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SWE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|20|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|TUN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JAP}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|JAP}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SWE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|25|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|TUN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NED}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL
<!--Team definitions-->
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|15|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BEL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
| komanda2 = {{fb|EGY}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|15|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NZL}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|21|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BEL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NZL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
| komanda2 = {{fb|EGY}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|EGY}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NZL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BEL}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU
<!--Team definitions-->
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|15|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ESP}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CPV}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|15|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
| komanda2 = {{fb|URU}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|21|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ESP}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|URU}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CPV}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CPV}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|URU}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ESP}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR
<!--Team definitions-->
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|16|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|FRA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SEN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|22|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|FRA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|22|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NOR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SEN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NOR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
| komanda2 = {{fb|FRA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|26|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|SEN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR
<!--Team definitions-->
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ARG}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ALG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|16|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|AUT}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|22|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ARG}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|22|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ALG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ALG}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ARG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL
<!--Team definitions-->
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|17|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|POR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
| komanda2 = {{fb|COD}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|17|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
| komanda2 = {{fb|COL}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|23|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|POR}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|23|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|COL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
| komanda2 = {{fb|COD}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|COL}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
| komanda2 = {{fb|POR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|COD}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
<!--Update positions below (check tiebreakers)-->
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN
<!--Team definitions-->
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}
<!--Update standings below (including date)-->
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=
|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|17|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ENG}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CRO}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|17|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|GHA}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|23|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|ENG}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
| komanda2 = {{fb|GHA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|23|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|PAN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CRO}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|PAN}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
| komanda2 = {{fb|ENG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|27|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|CRO}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
| komanda2 = {{fb|GHA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL
<!--Update team results below (including date)-->
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=
<!--Team definitions-->
|name_GrA=<!--{{fb|}}-->A3
|name_GrB=<!--{{fb|}}-->B3
|name_GrC=<!--{{fb|}}-->C3
|name_GrD=<!--{{fb|}}-->D3
|name_GrE=<!--{{fb|}}-->E3
|name_GrF=<!--{{fb|}}-->F3
|name_GrG=<!--{{fb|}}-->G3
|name_GrH=<!--{{fb|}}-->H3
|name_GrI=<!--{{fb|}}-->I3
|name_GrJ=<!--{{fb|}}-->J3
|name_GrK=<!--{{fb|}}-->K3
|name_GrL=<!--{{fb|}}-->L3
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}
== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu
|29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2|
|29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2|
|2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2|
|2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2|
|1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->D1||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2|
|30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2|
|30. jūnijs|<!--{{fb|}}-->A1||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2|
|3. jūlijs|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2|
|2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3|
|4. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|4. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|6. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|6. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|5. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|5. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|7. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|7. jūlijs |<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|9. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|10. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|11. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|11. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|14. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|15. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
|19. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}--|
|18. jūlijs|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->|
}}
=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|28|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = A2
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
| komanda2 = B2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|29|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = C1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
| komanda2 = F2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|29|N}}
| laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>)
| komanda1 = E1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
| komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|29|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>)
| komanda1 = F1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
| komanda2 = C2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|30|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 = E2
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
| komanda2 = I2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|30|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>)
| komanda1 = I1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
| komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|06|30|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>)
| komanda1 = A1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
| komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|01|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>)
| komanda1 = L1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
| komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|01|N}}
| laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 = G1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
| komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|01|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>)
| komanda1 = D1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
| komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|02|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 = H1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
| komanda2 = J2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|02|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>)
| komanda1 = K2
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
| komanda2 = L2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|02|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>)
| komanda1 = B1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
| komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|03|N}}
| laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>)
| komanda1 = D2
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
| komanda2 = G2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|03|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>)
| komanda1 = J1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
| komanda2 = H2
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|03|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>)
| komanda1 = K1
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
| komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|04|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|04|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|05|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|05|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|06|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|06|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|07|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|07|N}}
| laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|09|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|10|N}}
| laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|11|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|14|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|15|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|18|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
=== Fināls ===
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|07|19|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>)
| komanda1 =
| rezultāts =
| pārskats =
| komanda2 =
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
12s6oqoy2kwe4wnyerlgdv8fmukv9v3
Dzērve (uzvārds)
0
402879
4452074
3629216
2026-04-08T19:04:48Z
Biafra
13794
Ilze Dzērve
4452074
wikitext
text/x-wiki
'''Dzērve''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:
* [[Aija Dzērve]] (dzimusi 1979) — aktrise;
* [[Ilze Dzērve]] (dzimusi 1948) — koncertmeistare;
* [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists.
{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]
o17pxysgt9v40fe5aoym60b5i3o34il
Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas
10
413574
4452033
4451664
2026-04-08T18:01:12Z
EdgarsBot
50781
upd
4452033
wikitext
text/x-wiki
<div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div>
Atjaunināts: 2026-04-08 18:01:12{{clear}}
{| class="sortable wikitable"
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 19 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...</nowiki> || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026)
|-
| {{page-multi|page=Tomas Berzins|t|h|d}} || 2026-04-07 16:18:49 || 1 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || maznozīmīgs un ilgstoši nesakārtots || 5 (12.04.2026)
|-
|}<noinclude>
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude>
25s4jx8q6v7fdzu66g3bwrea9y3gyqf
Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita
4
415707
4452032
4451663
2026-04-08T18:00:56Z
EdgarsBot
50781
Bots: atjaunināta tabula
4452032
wikitext
text/x-wiki
Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.
== Statistika ==
<!-- TABLE_START -->
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|08||bez}}.
{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās<br />365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199316}}]
| {{formatnum:1324}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13687}}]
| 2009-02-13
| 2026-04-08
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171364}}]
| {{formatnum:11117}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7946}}]
| 2007-12-03
| 2026-04-08
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}]
| {{formatnum:955}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-03-01
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112787}}]
| {{formatnum:10379}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9578}}]
| 2007-11-24
| 2026-04-08
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:110976}}]
| {{formatnum:9698}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1856}}]
| 2009-10-02
| 2026-04-08
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85809}}]
| {{formatnum:7472}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6581}}]
| 2005-10-30
| 2026-04-07
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68919}}]
| {{formatnum:11429}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2127}}]
| 2009-05-24
| 2026-04-08
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68173}}]
| {{formatnum:1495}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-04-08
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58792}}]
| {{formatnum:1272}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-08
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50222}}]
| {{formatnum:8169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6168}}]
| 2018-06-22
| 2026-04-08
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48685}}]
| {{formatnum:1614}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3506}}]
| 2006-05-03
| 2026-04-06
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47480}}]
| {{formatnum:4675}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:373}}]
| 2007-01-07
| 2026-04-08
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42679}}]
| {{formatnum:4228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1462}}]
| 2015-03-11
| 2026-04-08
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:2042}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37714}}]
| {{formatnum:4972}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:740}}]
| 2013-03-30
| 2026-04-08
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30654}}]
| {{formatnum:3715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:584}}]
| 2020-05-10
| 2026-04-07
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27410}}]
| {{formatnum:9192}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4020}}]
| 2023-01-18
| 2026-04-05
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25482}}]
| {{formatnum:4547}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:863}}]
| 2015-08-30
| 2026-04-08
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-06
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19344}}]
| {{formatnum:2814}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-03-29
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15450}}]
| {{formatnum:1307}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-04-07
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14360}}]
| {{formatnum:1982}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1902}}]
| 2005-07-30
| 2026-04-08
|-
| 32.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14340}}]
| {{formatnum:594}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}]
| 2011-08-03
| 2026-04-07
|-
| 33.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14174}}]
| {{formatnum:3247}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1309}}]
| 2014-07-27
| 2026-04-08
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14027}}]
| {{formatnum:759}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:224}}]
| 2013-06-21
| 2026-04-06
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13105}}]
| {{formatnum:1005}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-04-08
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10510}}]
| {{formatnum:234}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-04-08
|-
| 40.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10493}}]
| {{formatnum:2169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:380}}]
| 2021-07-27
| 2026-04-03
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10078}}]
| {{formatnum:265}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-04-07
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9533}}]
| {{formatnum:278}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-04-03
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8577}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-01-25
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-03-31
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:45}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6493}}]
| {{formatnum:909}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-08
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}]
| {{formatnum:109}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-03-18
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}]
| {{formatnum:93}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}]
| 2020-12-20
| 2026-01-23
|- style="background-color: #EEEEEE"
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
<!-- TABLE_END -->
{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}
== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]
[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]
guc8kkc6449vkt90qeqdu33y0av3ha5
Baltijas pogainais ronis
0
423127
4451905
4115604
2026-04-08T12:56:12Z
Kikos
3705
/* Uzvedība un barība */
4451905
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Baltische_ringelrob.JPG
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| apakškārta = Caniformia
| apakškārta_lv = Suņveidīgie
| virsdzimta = Pinnipedia
| virsdzimta_lv = Airkāji
| dzimta = Phocidae
| dzimta_lv = Roņi
| ģints = Pusa
| ģints_lv = Pogainie roņi
| suga = Pusa hispida
| suga_lv = Pogainais ronis
| pasuga = Pusa hispida botnica
| pasuga_lv = Baltijas pogainais ronis
| binomial = Pusa hispida botnica <small>([[Johann Friedrich Gmelin|Gmelin]], 1788)</small>
| kategorijas = nē
| sinonīmi =
*''Phoca hispida botnica''
}}
'''Baltijas pogainais ronis''' jeb '''Baltijas pogainais sīkronis''' (''Pusa hispida botnica'') ir viena no [[pogainais ronis|pogainā roņa]] (''Pusa hispida'') pasugām, kas sastopma tikai [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].<ref name=mamm>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=14001066 Mammal Species of the World: Genus Pusa]</ref> Lielākā populācija mājo [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]].
Baltijas pogainais ronis ir aizsargājama suga. Tas iekļauts Pasaules [[sarkanā grāmata|sarkanajā grāmatā]], kā arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. To aizsargā arī citu Baltijas jūras valstu nacionālie normatīvie akti.<ref name=lv/>
== Izplatība ==
[[Attēls:Pusa_hispida_botnica_Oulu_20150516_05.JPG|thumb|left|240px|Rīgas līča populācijā ir apmēram 1000 īpatņi, sastopami galvenokārt pie [[Igaunija]]s krastiem]]
[[Attēls:Pusa_hispida_botnica_Oulu_20150516_04.JPG|thumb|left|240px|Baltijas pogainais ronis piemērojies vasarā iztikt bez ledus]]
Baltijas pogainais ronis ir [[endēms|endēma]] Baltijas jūras [[zīdītāji|zīdītāju]] pasuga. Sastopams galvenokart jūras ziemeļdaļā: [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]], [[Šēru jūra|Šēru jūrā]], [[Somu līcis|Somu]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; [[Zviedrija]]s, [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Krievija]]s un [[Latvija]]s jūras teritorijās. Reizēm ieklejo [[Polija]]s un [[Vācija]]s piekrastēs.<ref>[http://www.helcom.fi/Red%20List%20Species%20Information%20Sheet/HELCOM%20Red%20List%20Phoca%20hispida%20botnica.pdf Species Information sheet: Baltic ringed seal]</ref> Bieži novērojams jūras centrālajā daļā, mazākā skaitā, bet pastāvīgi.<ref name=lv/><ref name=wwf/>
=== Populācija ===
20. gadsimta sākumā Baltijas pogainā roņa kopējā populācijā bija apmēram 200 000 īpatņi, bet mūsdienās tajā ir vairs tikai aptuveni 20 000 īpatņi.<ref name=wwf>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wwf.fi/mediabank/9825.pdf |title=WWF: The Baltic ringed seal |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190321185149/https://wwf.fi/mediabank/9825.pdf }}</ref> Lielākā populācija ar apmēram 10 000—20 000 īpatņiem mājo Botnijas līcī. Šēru jūras populācijā ir apmēram 200 īpatņi, Rīgas līča populācijā 1000 īpatņi (galvenokārt pie [[Igaunija]]s krastiem), Somu līča populācijā 100 īpatņi, bet to skaitam ir tendence samazināties.<ref name=wwf/>
Botnijas līča populācija ir nostiprinājusies un sākusi atjaunoties, bet pārējās, kas atrodas no Botnijas līča uz dienvidiem, Šēru jūras, Somu un Rīgas līča populācijas joprojām samazinās, un to izdzīvošana ir kritiskā stāvoklī. Visnopietnākais Baltijas pogainā roņa apdraudējums ir [[globālā sasilšana]]. Lai šī suga varētu sekmīgi vairoties, ir nepieciešams ledus, bet pēdējos gados ļoti bieži [[Šēru jūra]] un [[Rīgas līcis]] neaizsalst vispār.<ref name=wwf/>
== Latvijā ==
[[Latvija]]s teritorijā Baltijas pogainais ronis sastopams reti, biežāk [[Vidzeme]]s piekrastē. Nedaudzi novērojumi saistīti arī ar [[ezers|ezeriem]], kuriem ir savienojums ar jūru (piemēram, [[Babītes ezers]], [[Ķīšezers]]) un upju ([[Daugava]]s, [[Lielupe]]s) lejtecēm.<ref name=lv/>
== Izskats ==
[[Attēls:Pusa_hispida_botnica_Oulu_20150516_07.JPG|thumb|240px|Pelēkais kažoks mugurpusē ir daudz tumšāks nekā vēderpusē]]
Kopumā [[pogainais ronis]] ir pasaules mazākā [[roņi|roņu]] suga, un tas ir mazākais no Baltijas jūrā sastopamajiem roņiem. Baltijas pogainais ronis gan ir vislielākā no pogainā roņa pasugām, un tās lielākie īpatņi pārsniedz 1,5 m garumu.<ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Pusa_hispida/ ADW: Pusa hispida]</ref> Ķermeņa garums 100—175 [[centimetrs|cm]], svars 40—124 kg,<ref name=lv/><ref name=adw/> izņēmuma gadījumos sasniedzot pat 140 kg.<ref name="norw">[http://www.npolar.no/en/species/ringed-seal.html Norwegian Polar Institut: Ringed seal (Pusa hispida)]</ref> Tēviņi lielāki nekā mātītes. Pogainā roņa ķermenis ir pagarināts, vārpstveidīgs, plūdlīniju formās, sašaurinās virzienā no galvas uz asti. Kakls īss, resns. [[Galva]] neliela, noapaļota, ar strupu, kaķim līdzīgu purnu, uz kura gari vibrisi jeb [[tauste]]s mati.<ref name=lv/>
Pogainajam ronim apmatojums ir vidēji garš, raupjš, biezs un pieguļošs. Pamatkrāsa visbiežāk sudrabaini [[pelēkā krāsa|pelēka]] (mugurpusē daudz tumšāka nekā vēderpusē).<ref name=lv/><ref name="norw" /> Kažoks haotiski izraibināts ar raksturīgiem, neregulāras formas (pārsvarā ovālveida) plankumiem. Augšpusē plankumi tumši, ieskauti gaišos gredzenos. Muguras vidusdaļa parasti bez plankumojuma, vēderpuse bez gaišajiem gredzeniem, vien ar tumšiem plankumiem.<ref name=lv/>
=== Līdzīgas sugas ===
Baltijas jūrā mājo līdzīgais [[pelēkais ronis]] un no pogainā roņa atšķiras ar ievērojami lielāku izmēru (parasti garāks par 180 cm), ar citādu ķermeņa apmatojuma krāsu un ornamentējumu (nav raksturīgo gaišo gredzenveida plankumu), garāku purnu un atšķirīgu galvas profila līniju (tā ir taisna, bez ieliekuma acu apvidū), ar vienu no otras vairāk attālinātām nāsīm. Latvijas ūdeņos sastopams biežāk par pogaino roni.
Trešā Baltijas jūras roņu suga [[plankumainais ronis]] no pogainā roņa arī atšķiras ar lielāku izmēru (parasti garāks par 150 cm), ar atšķirīgu ķermeņa apmatojuma ornamentējumu (nav raksturīgo gaišo gredzenveida plankumu). Sastopams ļoti reti, Latvijas piekrastē konstatēts tikai divas reizes.<ref name=lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/phoca-hispida-schreber/ |title=Latvijas Daba: Pogainais ronis |access-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200921035512/https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/phoca-hispida-schreber/ }}</ref>
== Uzvedība un barība ==
Baltijas pogainais ronis, līdzīgi kā nominālpasuga [[Arktikas pogainais ronis]] ir atkarīgs no ledus, tomēr atšķirībā no tā, dēļ ierobežotā ģeogrāfiskā izplatības areāla, nevar sekot līdzi ledum, tādēļ vasaras periodā ir spiests kāpt laukā uz sauszemes, tam galvenokārt izmantojot neapdzīvotas saliņas un sēkļus.<ref name=adw/> Ziemā galvenokārt uzturas zem ledus, izplēšot ar priekškājām ledū āliņģi elpošanai un atpūšoties uz plašākiem ledus klājumiem izklaidus.<ref name=lv/><ref name=fin>Halkka, Antti: Suomi aloittaa norpanpyynnin. Suomen Luonto, 2010, nro 7, s. 9. Suomen luonnonsuojeluliitto</ref> Pogainais ronis galvenokārt barojas ar [[zivis|zivīm]] un nelielos daudzumos ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], lai gan ronēnu galvenais loms ir vēžveidīgie. Baltijas jūrā pogainais ronis ķer baros dzīvojošās, pelaģiskās zivis, piemēram, [[reņģe]]s, [[brētliņa]]s, [[Salaka (zivs)|salakas]], [[siļķes]], [[lucīši|lucīšus]].<ref name=lv/><ref name=adw/>
== Vairošanās ==
Baltijas populācijas roņiem mazuļi, atkarībā no mātīšu dzīves vietas, dzimst no janvāra beigām līdz marta sākumam. Tēviņi ir poligāmi, pēc sapārošanās pāris škiras un par mazuļiem rūpējas tikai māte.<ref name=lv/>
Lai jaunā paaudze sekmīgi izaugtu, pogainajiem roņiem nepieciešams [[ledus]] un [[sniegs|sniega]] sanesumi uz ledus, tā kā mazulis dzimst mātes izraktā alā zem sniega. Alā ir arī āliņģis, pa kuru māte dodas barības meklējumos un atkal atgriežas pie mazuļa. Ja sniega nav, mazulis dzimst uz ledus, viegli ieraugāms visiem pogainā roņa ienaidniekiem. Šādas ziemas, kad jūra aizsalst un uz ledus tiek saputināti sniega vāli, pēdējos gados stabili turas tikai Botnijas līcī, bet pārējos pogainā roņa apdzīvotajos līčos reizēm nav pat ledus. Tad ronēni dzimst krastā un ir vēl neaizsargātāki pret [[plēsēji]]em, nekā dzimstot uz ledus. Baltijas pogainā roņa populācijas atjaunošanos apdraud arī mātīšu neauglība, kas veidojas piesārņotās jūras ([[toksīni|toksīnu]]) ietekmē.<ref name=fin/>
Piedzimst viens mazulis. Jaundzimušā garums 55—65 cm, svars 4—6 kg. Tas klāts ar baltu, biezu, garu, pūkainu embrionālo apmatojumu, 2—3 nedēļu laikā pakāpeniski nomainās pret matojumu, kas atgādina pieaugušo roņu kažoku. Salīdzinoši ronēna matojums ir garāks. Mazulis ir labi attīstīts un jau pirmajā nedēļā kļūst peldēt un nirt spējīgs. Māte to apmāca peldēt, nirt un medīt zivis. Zīdīšanas periodā, kas ilgst apmēram 5—6 nedēļas, mazulis, ēzdams [[tauki]]em bagāto mātes [[piens|pienu]], sasniedz apmēram 20 kg svaru. Jaunie īpatņi līdz dzimumgatavības sasniegšanai ir klejotāji.<ref name=lv/><ref name=adw/>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/133/1354879278.pdf Roņu noteicējs]
*[https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_15_Marmoni_DAP_Roni_Baltijas_jura.pdf Roņi Baltijas jūrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150620114016/http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_15_Marmoni_DAP_Roni_Baltijas_jura.pdf |date={{dat|2015|06|20||bez}} }}
*[https://www.tvnet.lv/6551616/igaunu-ronena-krapa-piedzivojumi-latvija Igauņu ronēna Krapa piedzīvojumi Latvijā]
*[http://www.vsegei.ru/ru/conf/summary/gof18/presentations/18-10/Jussi%20Mart%20-%20Advances%20in%20ringed%20seal%20(Pusa%20hispida%20botnica)%20sea-use%20studies%20in%20the%20Gulf%20of%20Finland.pdf Advances in ringed seal (Pusa hispida botnica)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190324075156/http://www.vsegei.ru/ru/conf/summary/gof18/presentations/18-10/Jussi%2520Mart%2520-%2520Advances%2520in%2520ringed%2520seal%2520(Pusa%2520hispida%2520botnica)%2520sea-use%2520studies%2520in%2520the%2520Gulf%2520of%2520Finland.pdf |date={{dat|2019|03|24||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20190323181326/https://www.sealifebase.org/summary/Pusa-hispida.html Sea Life Base: Pusa hispida (Schreber, 1775)]
*[https://www.mmrec.ru/kolchataya-nerpa Кольчатая нерпа] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190324075154/https://www.mmrec.ru/kolchataya-nerpa |date={{dat|2019|03|24||bez}} }}
[[Kategorija:Pogainie roņi]]
[[Kategorija:Latvijas zīdītāji]]
[[Kategorija:Baltijas jūras fauna]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]
[[Kategorija:Somijas fauna]]
e7dke13k5qojblvl4z5ypwgm4kfygid
Saimā pogainais ronis
0
423160
4451906
4112625
2026-04-08T12:56:40Z
Kikos
3705
/* Ieradumi un barība */
4451906
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Pusa_hispida_saimensis_ca_1956.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| apakškārta = Caniformia
| apakškārta_lv = Suņveidīgie
| virsdzimta = Pinnipedia
| virsdzimta_lv = Airkāji
| dzimta = Phocidae
| dzimta_lv = Roņi
| ģints = Pusa
| ģints_lv = Pogainie roņi
| suga = Pusa hispida
| suga_lv = Pogainais ronis
| pasuga = Pusa hispida saimensis
| pasuga_lv = Saimā pogainais ronis
| binomial = Pusa hispida saimensis <small>([[Oscar Frithiof Nordqvist|Nordquist]], 1899)</small>
| kategorijas = nē
| sinonīmi =
*''Phoca hispida saimensis''
}}
'''Saimā pogainais ronis''' jeb '''Saimā ronis''' (''Pusa hispida saimensis'') ir viena no [[pogainais ronis|pogainā roņa]] (''Pusa hispida'') pasugām, kas ir viens no retajiem [[saldūdens]] [[roņi]]em pasaulē.<ref name=mamm>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=14001066 Mammal Species of the World: Genus Pusa]</ref> Tas ir arī viens no visapdraudētākajiem [[roņi]]em pasaulē, un kopējā populācijā ir mazāk nekā 400 īpatņu.<ref name=wwf>[https://wwf.fi/en/saimaaringedseal/ WWF: Saimaa Ringed Seal]</ref> Sastopams tikai [[Saimā|Saimā ezerā]] un ar to savienoto ezeru sistēmā.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/41675/66991678#geographic-range IUCN: Saimaa Seal]</ref>
Saimā ronis ģeogrāfiski izolētā vidē dzīvojis apmēram 8000—10 000 gadus, šajā laikā iegūstot atšķirīgas [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskas]] un ekoloģiskas iezīmes no nominālpasugas — [[pogainais ronis|Arktikas pogainā roņa]].<ref name=iuc/><ref>Palo, J.U. (2003). "Postglacial loss of microsatellite variation in the landlocked Lake Saimaa ringed seal". Conservation Genetics. 4 (2): 117–128. doi:10.1023/a:1023303109701. ISSN 1566-0621.</ref><ref name=geno>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saimaaringedseal.org/ |title=Saimaa Ringed Seal Genome Project |access-date={{dat|2019|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607004258/http://www.saimaaringedseal.org/ }}</ref> Nošķirtība no kopējās pogaino roņu populācijas izveidojās pēc pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]]. Saimā roņa tuvākais radinieks ir [[Lādogas pogainais ronis]], kas mājo [[Lādogas ezers|Lādogas ezerā]]. Abi [[ezers|ezeri]] (Saimā un Lādogas) savienoti ar [[Vuoksa]]s upi.
== Dzīves vide ==
[[Attēls:Linnansaari1.jpg|thumb|left|240px|[[Saimā|Saimā ezerā]] ir apmēram 13 000 saliņu]]
Saimā pogainais ronis sastopams tikai Saimā ezerā [[Somija|Somijā]]. [[ezers|Ezera]] platība ir apmēram 4400 km²,<ref name=iuc/> tas ir samērā sekls, vidēji ap 12 [[metrs|m]], dziļākajās vietās 85 m.<ref name=palo>Palo, J.U. (2003). "Postglacial loss of microsatellite variation in the landlocked Lake Saimaa ringed seal". Conservation Genetics. 4 (2): 117–128. doi:10.1023/a:1023303109701. ISSN 1566-0621</ref> Ezerā ir ļoti daudz saliņu, apmēram 13 000, ar 14 850 [[kilometrs|km]] garu kopējo krasta līniju.<ref name=palo/> Ezers ir aizsalis laikā no novembra līdz maijam, tādējādi Saimā ronim var izdalīt divus uzvedības modeļus: [[ziema|ziemā]], kad ezers ir aizsalis, un vasarā, kad ezerā ledus nav.<ref>Kunnasranta, Mervi; Hyvärinen, Heikki; Häkkinen, Jani; Koskela, Jouni T. (March 2002). "Dive types and circadian behaviour patterns of Saimaa ringed sealsPhoca hispida saimensis during the open-water season". Acta Theriologica. 47 (1): 63–72. doi:10.1007/bf03193567. ISSN 0001-7051.</ref>
== Izskats ==
Saimā pogainais ronis ir vidēji liels [[pogainais ronis]]. Ķermeņa garums 130—160 [[centimetrs|cm]] (visbiežāk ap 132 cm), svars 45—124 [[kilograms|kg]] (visbiežāk ap 59 kg).<ref name=iuc/><ref name=fi>[https://wwf.fi/elainlajit/saimaannorppa/ WWF: Saimaannorppa]</ref><ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Pusa_hispida/ ADW: Pusa hispida]</ref><ref name=finn/> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s<ref name=adw/> un atkarībā no sezonas mainās īpatņa masa. Vissmagākais ronis ir ziemas sākumā, īsi pirms aizsalst ezers, bet visvieglākais tas ir vasaras sākumā pēc vairošanās un apmatojuma maiņas sezonām. Matojuma maiņas laikā Saimā ronis pārtrauc baroties.<ref name=finn/> Saimā ronis ir tumšāks nekā citas pasugas. Kažoks ir tumši [[pelēkā krāsa|pelēks]], mugura tumšāka (gandrīz [[melnā krāsa|melna]]) nekā pavēdere. Tumšos, izstieptas un neregulāras formas plankumus ieskauj balti gredzeni.<ref name=fi/><ref name=adw/> Katram īpatnim ir savs individuālais gredzenu raksts, kas neatkārtojas. Pēc tiem, līdzīgi kā cilvēku pēc pirkstu nospiedumiem, var identificēt katru īpatni. [[Galva]] neliela, noapaļota, ar strupu purnu, uz kura gari vibrisi jeb [[tauste]]s mati.<ref name=finn/> Apmatojums ir vidēji garš, raupjš, biezs un pieguļošs, to maina reizi gadā.<ref>Hyvärinen; Kunnasranta; Nieminen & Taskinen: Hyle – Saimaan oma norppa. Helsinki: Tammi, 2004. {{ISBN|951-31-3070-3}}.</ref> Priekšējām airkājām ir spēcīgi nagi, ar kuriem ronis spēj izplēst ledū āliņģi.<ref name=finn/>
== Ieradumi un barība ==
Apmatojumu ronis maina, kad ledus ir izkusis, uzturoties saliņu pludmalēs. Katru gadu apmatojuma maiņas laikā Saimā ronis izvēlas vienu un to pašu vietu.<ref name=iuc/> Barojas ar dažādām nelielām zivīm, galvenokārt tām, kas uzturas baros, piemēram, [[Salaka (zivs)|salakām]], [[ķīsis|ķīšiem]], [[repsis|repšiem]], [[asaris|asariem]], [[rauda|raudām]] un [[karūsa|karūsām]]. Nelielos daudzumos barojas arī ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Gada laikā ronis apēd apmēram 1000 kg zivju.<ref name=iuc/><ref name=finn/> Lielāko daļu dzīves Saimā ronis pavada ūdenī, izņemot laiku, kad mainās apmatojums un kad mātīte baro mazuli. Zem ūdens Saimā ronis var atrasties ilgāk nekā 20 minūtes, bet parasti ieelpo ātrāk kā pēc 10 minūtēm.<ref name=finn/>
== Vairošanās ==
Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 3,5—7,1 gadu vecumā, tēviņi 8—10 gados. Saimā ronis gadu no gada atgriežas vienās un tajās pašās vairošanās vietās. Kopumā mūsdienās novērotas 14 ģeogrāfiski atšķirīgas vietas, kurās tam dzimst mazuļi. Tie dzimst laikā, kad ezeru klāj ledus, no februāra beigām līdz marta sākumam. Mātīte [[sniegs|sniega]] sanesumos mazuļa dzimšanai izrok [[ala|alu]], kurā ieeja ir caur āliņģi. Piedzimst viens mazulis. Ronēns tiek zīdīts ar pienu 7—9 nedēļas. Šī perioda laikā, apmēram marta beigās vai aprīļa sākumā, mātīte sapārojas atkal.<ref name=iuc/> Saimā ronis var sasniegt 50 gadu vecumu, bet populācijas vidējais mūža ilgums ir 19—23 gadi.<ref name=iuc/><ref name=finn/>
== Apdraudējums ==
Saimā roni dēļ ilgstošās izolācijas apdraud zemais [[ģenētika|ģenētiskās]] dažādības līmenis, [[globālā sasilšana]], dabas piesārņojums, cilvēka saimnieciskā darbība (piemēram, ronis sapinas zvejas tīklos) un arī atpūtas pasākumi (ronis tiek traucēts vairošanās sezonas laikā).<ref name=geno/><ref name=finn>[https://www.nationalparks.fi/saimaa-ringed-seal Saimaa Ringed Seal, a Persistent Finn]</ref> Viens no lielākajiem apdraudējumiem Saimā roņu populācijai ir silta ziema, kad trūkst sniega un mātīte nevar izrakt mazulim alu. Šādos gadījumos mazulis dzimst uz ledus bez piesega, tad mazuļiem var uzbrukt [[suns|suņi]] un [[rudā lapsa|lapsas]]. Ja arī ledus kārta nav pietiekama, tad ronēns dzimst krastā vai tuvu krastam un sauszemes [[plēsēji|plēsēju]] uzbrukumu iespējamība palielinās.<ref name=iuc/>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[http://www.europarc.org/wp-content/uploads/2018/11/The-endangered-Saimaa-ringed-seal_PhD_Auttila-Miina.pdf The endangered Saimaa ringed seal in a changing climate]
*[https://finland.fi/life-society/still-saving-finlands-saimaa-ringed-seal/ Still saving Finland's Saimaa ringed seal]
*[https://wwf.panda.org/?323071/WWF-shoveling-snow-to-save-Finlands-Saimaa-ringed-seal WWF: WWF shoveling snow to save Finland’s Saimaa ringed seal]
[[Kategorija:Pogainie roņi]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Somijas fauna]]
cs0k7q0ncnpl1e47165z2t8zef4do5r
Čikāga liesmās
0
448625
4452146
4448776
2026-04-09T00:24:11Z
Stephan1000000
83884
291
4452146
wikitext
text/x-wiki
{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Čikāga liesmās
| image = Chicago Fire Title Card.jpg
| image_alt =
| genre = drāma<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}</ref>
| creator = * Dereks Hāss
* Maikls Brendts
| starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]]
* [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]]
* [[Monica Raymund|Monika Reimunda]]
* [[Lauren German|Lorēna Džermana]]
* [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]]
* [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]]
* [[Teri Reeves|Teri Rīvss]]
* [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]]
* [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]]
* [[Christian Stolte|Kristians Stolte]]
* [[Joe Minoso|Džo Minoso]]
* [[Kara Killmer|Kara Kilmere]]
* [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]]
* [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]]
* [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]]
* [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]]
* [[Alverto Rozende]]
| opentheme =
| endtheme =
| composer =
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 14<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!-->
| num_episodes = 291
| list_episodes =
| executive_producer =
| producer =
| camera = <!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] -->
| runtime = 42 minūtes
| company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''
* ''[[Universal Television]]''
| distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]''
| network = [[NBC]]
| picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]]
| audio_format =
| first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}}
| last_aired =
| related = * ''[[Chicago P.D.]]''
* ''[[Chicago Med]]''
| production_website =
}}
'''"Čikāga liesmās"''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi.
Šis ir pirmais darbs Dika Volfa "Čikāgas" seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam ir trīspadsmit sezonas un vairāk nekā 250 sērijas. "Čikāga liesmās" pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}}}}</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{TV-aizmetnis}}
[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]
soycwjlte88zrxlu4yzcr8nhwd1zb9o
Gatis Ērglis
0
451299
4451975
3525293
2026-04-08T15:31:23Z
Egilus
27634
4451975
wikitext
text/x-wiki
{{Infokaste futbolists
| playername = Gatis Ērglis
| image =
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1969|4|24}}
| cityofbirth = [[Sigulda]]
| countryofbirth = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| height = 186
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| pcupdate = 01.01.2003.
| years1 = 1985-1987
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Valmiera|Gauja]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 1988—1991
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RAF Jelgava]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 1992
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Valmiera|Gauja]]
| caps3 = 0
| goals3 = 0
| years4 = 1992—1995
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK RAF Jelgava]]
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| years5 = 1996—2003
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Valmiera]]
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| ntupdate = 09.07.1994.
| nationalyears1 = 1992—1994
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 0
| manageryears1 = 2002—2004
| managerclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Valmiera]]
| manageryears2 = 2007—2008
| managerclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrmala]]
| manageryears3 = 2010—2018
| managerclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Valmiera]]
| name =
| caption =
| birth_date =
| birth_place =
}}
'''Gatis Ērglis''' (dzimis {{dat|1969|4|24}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir bijušais latviešu [[Futbols|futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, šobrīd futbola treneris, strādā [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubā [[FK Valmiera]]. Pārstāvējis [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]]. 2015. gadā nosaukts par "Gada valmierieti 2015"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmieraszinas.lv/sveikti-goda-un-gada-valmieriesi-2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201130105124/https://www.valmieraszinas.lv/sveikti-goda-un-gada-valmieriesi-2015/ }}</ref>.
Viņa dēls ir futbolists [[Mārcis Ērglis]], kas šobrīd spēlē [[FK Valmiera]].
== Futbolista karjera ==
Futbolā sācis trenēties piektajā klasē pie trenera Aivara Pundiņa, turpinājis pie Jevgeņija Katajeva.<ref name="auto1">{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/24042013-gata_ergla_biografija_un_intervija_ar_vin|title=Gata Ērgļa biogrāfija un intervija|date=2013. gada 24. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref>
1985. gadā tika uzaicināts uz pieaugušo komandu [[FK Valmiera|FK Gauja]], izcīnīja Latvijas čempionāta bronzas medaļu.<ref name="auto1"/> Tika iekļauts jaunatnes izlasē.
Sākot ar 1987. gadu tika iesaukts karadienestā un turpināja karjeru sporta rotā Rīgā, pēc kuras jaunos futbolistus iekļāva [[FK RAF Jelgava]].<ref name="auto1"/>
[[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]] debitējis 23 gadu vecumā trenera [[Jānis Gilis|Jāņa Giļa]] vadībā 1992. gada 18. novembrī.<ref>{{Cite web|url=https://www.transfermarkt.com/gatis-erglis/nationalmannschaft/spieler/181693/verein_id/3555|title=Gatis Erglis - National team|website=www.transfermarkt.com}}</ref> Kopā pieaugušo izlasē aizvadījis 10 spēles.<ref>https://lff.lv/speletaji/gatis-erglis-17318/</ref>
1996. gadā atgriezās Valmierā komandā [[FK Valmiera|"Gauja"]], bijis tās kapteinis.
== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sācis 2001. gadā kā spēlējošais treneris, [[FK Valmiera|"Gaujas"]] galvenā trenera [[Vladimirs Serbins|Vladimira Serbina]] palīgs.<ref name="auto1"/> No 2002. gada nozīmēts kā komandas galvenais treneris<ref name="auto1"/>. Savā pirmajā sezonā izcīnīja [[2002._gada_Latvijas_futbola_Virslīgas_sezona|5. vietu Virslīgā]], savā [[2003._gada_Latvijas_futbola_Virslīgas_sezona|otrajā sezonā izcīnīja 6. vietu Virslīgā]].<ref name="auto">{{Cite web|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/valmieras-puika-zem-jurmalas-tanka/|title=Valmieras puika zem Jūrmalas tanka|access-date={{dat|2020|02|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210117225853/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/valmieras-puika-zem-jurmalas-tanka/}}</ref>
2004. gadā [[FK Valmiera|"Gauja"]] atteicās no spēlēšanas Virslīgā, jo klubam netika atrasts finansējums,<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/4679032/gauja-atsakas-no-dalibas-virsligas-cempionata|title=«Gauja» atsakās no dalības virslīgas čempionātā|date=2004. gada 13. janv.|website=Apollo.lv}}</ref> un pārcēlās uz 1. līgu.
2005. gadā bija asistents [[FK Jūrmala]] trenerim [[Jurijs Popkovs|Jurijam Popkovam]].<ref name="auto"/> 2007. gadā tika nozīmēts par [[FK Jūrmala]] galveno treneri, kad to atstāja galvenais treneris Oļegs Stogovs.<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/5068091/fk-jurmala-lidz-sezonas-beigam-trenes-gatis-erglis|title=FK «Jūrmala» līdz sezonas beigām trenēs Gatis Ērglis|date=2007. gada 18. jūl.|website=Apollo.lv}}</ref>
2010. gada sāka vadīt [[FK Valmiera]]: vispirms 1. līgā, no 2017. gada — Virslīgā.<ref>{{Cite web|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/ergla-valmiera-cela-uz-virsligu/|title=Ērgļa Valmiera ceļā uz virslīgu|access-date={{dat|2020|02|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200920163010/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/ergla-valmiera-cela-uz-virsligu/}}</ref>
2018. gadā [[FK Valmiera]] komandas menedžeris Uldis Pūcītis paziņoja, ka Gatis Ērglis vairs nebūs galvenais komandas treneris,<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28052018-virsliga_darbu_zaudejis_vel_viens_treneri|title=Virslīgā vēl divas atlaišanas: jauni treneri būs arī Jelgavā un Valmierā|date=2018. gada 28. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> par iemeslu minot treniņu procesa trūkumus un izsakot piedāvājumu palikt kluba sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eliesma.lv/valmieras-treneriem-izsniegta-vilka-pase |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201127204204/https://www.eliesma.lv/valmieras-treneriem-izsniegta-vilka-pase }}</ref>
Šobrīd (2020) ir trenera palīgs [[FK Valmiera]] galvenajam trenerim [[Tamazs Pertija|Tamazam Pertijam]].<ref>{{Cite web|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/brinumi-bez-brinumiem-jeb-valmiera-satricina-latvijas-futbola-cempionatu/|title=Brīnumi bez brīnumiem jeb Valmiera satricina Latvijas futbola čempionātu|access-date={{dat|2020|02|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201123162245/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/brinumi-bez-brinumiem-jeb-valmiera-satricina-latvijas-futbola-cempionatu/}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Ērglis, Gatis}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Valmiera spēlētāji]]
[[Kategorija:Gauja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Valmiera treneri]]
[[Kategorija:Latvijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Futbola aizsargi]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
4pis63jqtvg078r0vl2qd9h9dhuc76u
Slovākijas Republikas Bruņotie spēki
0
457720
4452260
4425274
2026-04-09T10:42:15Z
Deltaspace42
143623
([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Slovak Armed Forces - Organization 2024.png]] → [[File:Slovak Armed Forces - Organization 2026.png]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request) · better name and up to date as of today
4452260
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts armija
|country = Slovākija
|name = Slovākijas Republikas Bruņotie spēki
|native_name = Ozbrojené sily Slovenskej republiky
|image = [[Attēls:Slovak Armed Forces logo.svg]]
|caption = SRBS emblēma
|image2 =
|caption2 =
|founded = 1993. gada 1. janvāris
|current_form =
|disbanded =
|branches = {{nowrap|[[File:Slovak Army Roundel.svg|15px]] Sauszemes spēki}}<br />{{nowrap|[[File:Coat of arms of Slovakia.svg|15px]] Gaisa spēki}}<br />{{nowrap|[[File:Insigne incognitum.svg|15px]] Speciālo operāciju spēki}}
|headquarters = [[Bratislava]]
|flying_hours =
<!-- Bruņoto spēku vadība -->
|commander-in-chief = [[Zuzana Čaputova]]
|commander-in-chief_title = Virspavēlniece, vienlaikus valsts prezidente
|minister = Peters Gajdošs
|minister_title = Aizsardzības ministrs
|commander = Daniels Zmeko
|commander_title = Ģenerālā štāba priekšnieks
<!-- Personālsastāvs -->
|age = no 18 gadiem
|conscription = brīvprātīga kopš 2006. gada
|manpower_data =
|manpower_age =
|available =
|available_f =
|fit =
|fit_f =
|reaching =
|reaching_f =
|active = 17 000 aktīvajā dienestā (2017)<ref>{{cite web|url=http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|title=V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP|date=10 August 2017|website=Dnesky.sk|accessdate=15 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170927155453/http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|archive-date=27 September 2017|url-status=|df=}}</ref> un 4800 civilo darbinieku (2016)<ref>{{cite web|url=http://www.hlavnespravy.sk/v-armade-ma-posobit-viac-vojakov-aj-civilnych-zamestnancov/830815|title=V armáde má pôsobiť viac vojakov aj civilných zamestnancov - Hlavné správy|first=Heureka|last=Evolution|date=11 September 2016|work=hlavnespravy.sk|accessdate=19 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170215002638/http://www.hlavnespravy.sk/v-armade-ma-posobit-viac-vojakov-aj-civilnych-zamestnancov/830815|archive-date=15 February 2017|url-status=|df=}}</ref>
|ranked =
|reserve =
|deployed = 464 (tai skaitā {{flag|Kipra}} — 169, {{flag|Afganistāna}} — 49)
|amount = 1,905 miljardu EUR (2019)<ref name="NATO">{{cite web |title=Defence Expenditure of NATO Countries (2012-2019) |url=https://www.nato.int/nato_static_fl2014/assets/pdf/pdf_2019_06/20190625_PR2019-069-EN.pdf|date=25 June 2019|publisher=NATO Public Diplomacy Division|access-date=31 August 2019}}</ref>
|percent_GDP = 1,74% (2019)<ref name="NATO" />
|domestic_suppliers =
|foreign_suppliers = {{USA}} <br />{{ISR}} <br />{{ITA}} <br />{{GER}} <br />{{CZE}} <br />{{JAP}} <br />{{POL}} <br />{{RUS}}<ref>{{cite web|url=https://www.defense.gov/News/Article/Article/633563/work-slovakian-defense-minister-review-bilateral-relationship/|title=Work, Slovakian Defense Minister Review Bilateral Relationship|website=Defense.gov|accessdate=15 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170901071837/https://www.defense.gov/News/Article/Article/633563/work-slovakian-defense-minister-review-bilateral-relationship/|archive-date=1 September 2017|url-status=|df=}}</ref>
|imports =
|exports =
<!-- Related aricles -->
|history =
|ranks =
}}
'''Slovākijas Republikas Bruņotie spēki''' ({{val-sk|Ozbrojené sily Slovenskej republiky}}) ir profesionālā [[Slovākija]]s [[Karaspēks|armija]].
Mūsdienu Slovākijas armija tika izveidota no kopīgās [[Čehoslovākija]]s armijas pēc [[Čehoslovākijas sadalīšanās]] 1993. gada 1. janvārī. Slovākija pievienojās [[NATO]] 2004. gada 29. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/docu/update/2004/03-march/e0329a.htm|title=NATO Update: Seven new members join NATO - 29 March 2004|website=Nato.int|access-date=24 December 2014}}</ref> Kopš 2006. gada armija pārveidota par pilnībā profesionālu organizāciju un obligātais militārais dienests ir atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lt.justice.gov.sk/Attachment/vlastn%C3%BD%20materi%C3%A1l_doc.pdf?instEID=-1&attEID=52223&docEID=291685&matEID=5903&langEID=1&tStamp=20130212112258283|title=kniha o obrane SR 2013"|website=Lt.justice.gov.sk|access-date=15 December 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004214318/https://lt.justice.gov.sk/Attachment/vlastn%C3%BD%20materi%C3%A1l_doc.pdf?instEID=-1&attEID=52223&docEID=291685&matEID=5903&langEID=1&tStamp=20130212112258283|archivedate={{dat|2013|10|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/nato_static/assets/pdf/pdf_topics/20140224_140224-PR2014-028-Defence-exp.pdf|title=Financial and Economic Data Relating to NATO Defence|website=Nato.int|access-date=15 December 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://komentare.sme.sk/c/7191511/slovenska-armada-je-v-kritickom-stave-moze-to-mat-fatalne-nasledky.html|title=Slovenská armáda je v kritickom stave, má to fatálne následky|website=Komentare.sme.sk|access-date=24 December 2014}}</ref> Slovākijas bruņotajos spēkos 2014. gadā bija 15 996 militāru un 3761 civilu personu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cas.sk/clanok/272600/slovenska-armada-v-cislach-475-vojakov-nebolo-na-testoch-fyzickej-sposobilosti.html|title=Slovenská armáda v číslach: 475 vojakov nebolo na testoch fyzickej spôsobilosti!|website=Cas.sk|access-date=24 December 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aktuality.sk/clanok/207764/vojakov-je-menej-za-desat-rokov-klesol-ich-pocet-o-8000/|title=Vojakov je menej. Za desať rokov klesol ich počet o 8000|website=Aktuality.sk|access-date=24 December 2014}}</ref> 2017. gadā militārpersonu skaits bija pieaudzis līdz 17 501.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/|title=V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2017|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170927155453/http://www.dnesky.sk/v-armade-sr-bude-posobit-viac-vojakov-bude-mat-aj-viac-hufnic-ci-bvp/}}</ref>
[[Attēls:Slovak Armed Forces - Organization 2026.png|right|thumb|299x299px| Slovākijas Republikas bruņoto spēku struktūra 2024 (noklikšķiniet, lai palielinātu) ]]
== Sauszemes spēki ==
* Sauszemes spēku pavēlniecība (izvietota [[Trenčīna|Trenčīnā]])
* 1. mehanizētā brigāde (vadība [[Topoļčani|Topoļčanos]])
* 2. mehanizētā brigāde (vadība [[Prešova|Prešovā]])
* Kaujas dienesta atbalsta brigāde (vadība Trenčīnā)
2015. gadā Slovākijas sauszemes spēkiem bija 22 [[Tanks|tanki]] T-72, ap 700 kājnieku kaujas mašīnas (pamatā [[BMP-1]] tipa), ap 80 [[Mīnmetējs|mīnmetēju]] un [[Haubice|haubiču]] un 27 pārvietojamās raķešu zalvju sistēmas (raķešmetēji jeb "''gradi''").
== Gaisa spēki ==
Slovākijas gaisa spēki, oficiāli ''Slovākijas Republikas bruņoto spēku gaisa spēki,'' aizstāv Slovākijas gaisa telpu. Slovākijas gaisa spēkos pašlaik ir viens [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] [[spārns]] (izvietots Sliačā pie [[Zvolena|Zvolenas]]), viens [[Helikopters|helikopteru]] spārns ([[Prešova|Prešovā]]), viens transportlidmašīnu spārns (Malackos netālu no [[Bratislava|Bratislavas]]) un viena SAM brigāde ([[Nitra|Nitrā]]). Tajos ir ap 20 lidmašīnas (6 iznīcinātāji [[MiG-29]], 7 mācību lidmašīnas Aero L-39, izlūklidmašīna un 7 transportlidmašīnas), kā arī 15 helikopteri (6 Mi-17 un 9 Black Hawk). Plānots iepirkt 14 iznīcinātājus [[F-16 Fighting Falcon|F-16]], lai aizvietotu novecojušos. Gaisa spēki šobrīd ir daļa no NATO integrētās gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas - NATINADS.
== Īpašo operāciju spēki ==
Vadība atrodas Trenčinā. Sastāvā:
* 5. speciālo spēku pulks ([[Žilina|Žilinā]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense.gov/News/Contracts/Contract-View/Article/1158321/|title=Contracts for April 20, 2017|website=Defense.gov|access-date=15 December 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefirearmblog.com/blog/2017/04/27/colt-capitalizes-foreign-military-sales-program/|title=Colt Capitalizes on Foreign Military Sales Program - The Firearm Blog|website=Thefirearmblog.com|access-date=15 December 2017|date=27 April 2017}}</ref>
* 23. motorizētais bataljons ([[Trebišova|Trebišovā]])
* Civilās un militārās sadarbības (CIMIC) /Psiholoģisko Operāciju (PsyOps) centrs ([[Martina|Martinā]])
Nākotnē tiks pievienota kiberaizsardzības vienība un ĪOS apmācības bāze.
== Misijas ārpus Slovākijas ==
Slovākijas 169 militārpersonas tika izvietotas [[Kipra|Kiprā]] ''UNFICYP'' ietvaros [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] vadītajā miera atbalsta operācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/en/peacekeeping/contributors/2014/jun14_3.pdf|title=United Nations Mission´s Summary detailed by Country 2014|website=Un.org|access-date=15 December 2017|date=30 June 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/en/peacekeeping/resources/statistics/contributors.shtml|title=Archived copy|access-date=2016-10-07}}</ref> Slovākija apņēmās līdz 2016. gada beigām palielināt karaspēka daļu [[Afganistāna|Afganistānā]] līdz aptuveni 45 vīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cenaa.org/wp-content/uploads/2012/05/Posobenie-Slovenska-v-zahr.-misiach-a-operaciach_0112.pdf|title="Pôsobenie Slovenska v zahraničných misiách a operáciách"|website=Cenaa.org|access-date=15 December 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131220134526/http://cenaa.org/wp-content/uploads/2012/05/Posobenie-Slovenska-v-zahr.-misiach-a-operaciach_0112.pdf|archivedate={{dat|2013|12|20||bez}}}}</ref> 41 slovāku kareivis ir dislocēts [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ''EUFOR Althea'' ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euforbih.org/index.php?option=com_content&view=article&id=2354:eufor-exercise-quick-response-2-begins&catid=105:press-statements&Itemid=70|title=EUFOR "Exercise Quick Response 2" begins|last=Jasmin|website=EUFOR ALTHEA|access-date=24 December 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131221132639/http://www.euforbih.org/index.php?option=com_content&view=article&id=2354:eufor-exercise-quick-response-2-begins&catid=105:press-statements&Itemid=70|archivedate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> Slovākijas karaspēks tika izvests no Kosovas, jo Slovākijas bruņotie spēki izvirzīja savu prioritāti galvenokārt koncentrēties uz NATO vadīto Afganistānas misiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.b92.net/eng/news/politics-article.php?yyyy=2010&mm=01&dd=04&nav_id=64243|title=B92 - Info - Slovakia pulling soldiers from Kosovo|website=B92|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224164608/http://www.b92.net/eng/news/politics-article.php?yyyy=2010&mm=01&dd=04&nav_id=64243}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mzv.sk/sk/zahranicna__politika/slovensko_v_nato-ucast_slovenska_v_mierovych_operaciach_nato#operacieISAF|title=Účasť Slovenska v mierových operáciách NATO - Slovensko v NATO - Zahraničná politika - Ministerstvo zahraničných vecí a európskych záležitostí Slovenskej republiky|website=Mzv.sk|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224165335/http://www.mzv.sk/sk/zahranicna__politika/slovensko_v_nato-ucast_slovenska_v_mierovych_operaciach_nato#operacieISAF}}</ref> Kopš Slovākijas neatkarības 1993. gadā dienesta laikā Apvienoto Nāciju Organizācijā un NATO (uz 2018. gada 30. aprīli) bojā gājuši 60 Slovākijas kareivju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defensenews.com/apps/pbcs.dll/article?AID=2013312270009|title=Two Slovakian Soldiers Killed in Kabul Suicide Car Bomb|website=Defense News|access-date=24 December 2014|archive-date={{dat|2014|01|10||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140110100326/http://www.defensenews.com/apps/pbcs.dll/article?AID=2013312270009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usembassy.sk/20years/index.php?page=20|title=20 Years of U.S. - Slovak Diplomatic Relations|website=Usembassy.sk|access-date=24 December 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140805094444/http://www.usembassy.sk/20years/index.php?page=20|archivedate={{dat|2014|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense.gov/News/News-Releases/News-Release-View/Article/605340/readout-of-secretary-of-defense-chuck-hagels-meeting-with-the-slovakian-defense|title=Readout of Secretary of Defense Chuck Hagel|website=defense.gov|access-date=19 March 2017}}</ref>
2020. gada aprīlī Slovākijas armija atgrieza mājās 29 no 49 Slovākijas militārpersonām no Afganistānas, lai mazinātu saslimstības risku [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. Ārzemju misijās tobrīd atradās 464 Slovākijas kareivji.<ref>[https://www.mil.sk/89408/?pg=1 Slovenskí vojaci sa vrátili z operácie v Afganistane, rezort obrany zabezpečil návrat na Slovensko aj jednej civilistke] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241205052057/https://www.mil.sk/89408/?pg=1 |date={{dat|2024|12|05||bez}} }} '''(slovākiski)'''</ref>
== Akcijas Slovākijā ==
Vairums helikopteru Mi-17 tiek izmantoti palīdzībai civilo glābšanas dienestu darbā, ieskaitot sanitāro transportu un ugunsdzēšanu.
2020. gadā Slovākijas armija sniedza transporta un materiālo palīdzību medicīniskajiem dienestiem, kas nodarbojās ar vīrusu epidēmijas apspiešanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.sk/89424/?pg=1 |title=Zabezpečili sme ďalšiu prepravu zdravotníckeho materiálu |access-date={{dat|2020|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209021852/https://www.mil.sk/89424/?pg=1 }}</ref> Armija kopā ar policiju aprīlī tāpat pārņēma kontroli pār vairākiem ciematiem, kuros bija izplatījusies infekcija, bloķējot to sakarus ar ārieni, nodrošinot tur dzīvojošajiem [[Čigāni|mazākumtautības pārstāvjiem]] pārtikas piegādi un medicīnisko palīdzību, kā arī palīdzot veikt vīrusu testus.<ref>[https://www.mosr.sk/46895-sk/ozbrojene-sily-sr-pokracuju-v-odoberani-vzoriek-na-vychode-slovenska-zacali-tiez-s-prvou-civilno-vojenskou-operaciou-umbrella-1/ Ozbrojené sily SR pokračujú v odoberaní vzoriek na východe Slovenska, začali tiež s prvou civilno-vojenskou operáciou UMBRELLA 1] '''(slovākiski)'''</ref><ref>[https://www.mosr.sk/46868-sk/ozbrojene-sily-zabezpecili-prepravu-vzoriek-z-romskych-komunit-do-laboratoria-vojenskym-vrtulnikom-black-hawk/ Ozbrojené sily zabezpečili prepravu vzoriek z rómskych komunít do laboratória vojenským vrtuľníkom Black Hawk] '''(slovākiski)'''</ref><ref>[https://rsi.rtvs.sk/russkiy/clanky/covid-19/222283/voenno-grazhdanskaya-operaciya-umbrella-1 Slovākijas radio: Военно-гражданская операция UMBRELLA 1]{{Novecojusi saite}} '''(krieviski)'''</ref>
== Galerija ==
<gallery>
Attēls:Tatrapan.jpg| Bruņutehnika Tatrapan
Attēls:RM MODULAR.jpg| Raķešu zalvju sistēma RM-70 MODULAR
Attēls:Slovak Air Force MiG-29AS.JPG| Slovākijas modernizētie iznīcinātāji MiG-29AS
Attēls:Slovak Air Force, Let L-410 Turbolet, 2818 - 2016 KLu Open Dagen.jpg| Slovākijas Gaisa spēku transporta lidmašīna [[Let L-410 Turbolet|Let L-410 Turbolet]]
Attēls:Slovak Army 5th Special Forces Regiment in Afghanistan2.jpg| Slovākijas 5. speciālo spēku pulks, kas darbojas Afganistānas austrumos
Attēls:110623-A-CO174-007.jpg| 5. īpašo spēku pulka kareivis sargā nocietinātu pozīciju
Attēls:Soldiers from 12th Mechanized Battalion of 1st Mechanized Brigade2.jpg| 12. mehanizētā bataljona karavīri
</gallery>
== Ārējās saites ==
* [http://www.mosr.sk Aizsardzības ministrijas mājas lapa]
* [https://www.mil.sk/ Bruņoto spēku mājas lapa]
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
[[Kategorija:Bruņotie spēki pēc valsts]]
7aif0dmwxx63s3xkrcbghuszzfvhrv5
Varbergs BoIS
0
458239
4452224
4174622
2026-04-09T07:24:32Z
Vylks
50297
4452224
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #080
| nos = ''Varbergs BoIS''
| logo_links = Varbergs BoIS logo.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = ''Varbergs Boll- och<br/>Idrottssällskap''
| iesauka =
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Vārberja}}
| līga = ''[[Superettan]]''
| sez = 2024.
| poz = 10. vieta
| dib = 1925
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 25
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''[[Påskbergsvallen]]''
| ietilp = 4500
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Hokans Antehags
| menedžeris =
| tren = ''vakants''
| kapteinis =
| mediji = {{URL|https://www.boisfc.nu/}}
| sadarbojas =
| current =
<!------ Tērpu krāsas ------->
| pattern_la1=_vbfc21h
| pattern_b1=_vbfc21h
| pattern_ra1=_vbfc21h
| pattern_sh1=
| pattern_so1=_vbfc21h
| leftarm1=000000
| body1=007711
| rightarm1=000000
| shorts1=000000
| socks1=000000
| pattern_la2=_vbfc21a
| pattern_b2=_vbfc21a
| pattern_ra2=_vbfc21a
| pattern_sh2=
| pattern_so2=_vbfc21a
| leftarm2=FFFFFF
| body2=FFFFFF
| rightarm2=FFFFFF
| shorts2=FFFFFF
| socks2=FFFFFF
}}
'''''Varbergs BoIS''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vārberja]]s [[Hallandes lēne|Hallandes lēnē]]. Klubs ir dibināts 1925. gadā. 2024. gada sezonā spēlēs ''[[Superettan]]'', Zviedrijas otrajā pēc līmeņa futbola līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Påskbergsvallen]]'' stadionā. 2019. gadā izcīnīja otro vietu Zviedrijas ''Superettan'' un pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē iekļuva ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/zGzxmr/varbergs-bois-klart-for-allsvenskan |title=Varbergs Bois klart för allsvenskan |date={{dat|2019|11|3||bez}}|language=sv |accessdate={{dat|2020|4|30||bez}} |website=aftonbladet.se}}</ref>
== Sasniegumi ==
* '''''[[Superettan]]'''''
** 2. vieta (1): 2019
== Sezonas ==
{|class="wikitable"
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! @
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2012.html|title=Sweden 2012|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#FFe2e2" style="text-align:center;"| '''13.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2013.html|title=Sweden 2013|website=www.rsssf.org}}</ref>
| bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"|
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2014.html|title=Sweden 2014|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2015.html|title=Sweden 2015|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2016.html|title=Sweden 2016|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2017.html|title=Sweden 2017|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2018'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#FFe2e2" style="text-align:center;"| '''14.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2018.html|title=Sweden 2018|website=www.rsssf.org}}</ref>
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"|
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2019'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2019.html|title=Sweden 2019|website=www.rsssf.org}}</ref>
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| {{increase}}
|-
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''
| bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2020.html|title=Sweden 2020|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''
| bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2021.html|title=Sweden 2021|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''
| bgcolor="#FFe2e2" style="text-align:center;"| '''14.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2022.html|title=Sweden 2022|website=www.rsssf.org}}</ref>
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"|
|-
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2023'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.'''
| bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''
| bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''16.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2023.html|title=Sweden 2023|website=www.rsssf.org}}</ref>
| bgcolor="#FFe2e2" style="text-align:center;"| {{decrease}}
|-
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2024'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.'''
| bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Superettan]]'''
| bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.'''
| <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwed2024.html|title=Sweden 2024|website=www.rsssf.org}}</ref>
|-
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.boisfc.nu/ Oficiālā mājaslapa] {{se ikona}}
* [https://www.allsvenskan.se/lagen/varbergs-bois allsvenskan.se] (Kluba profils vietnē)
* [https://int.soccerway.com/teams/sweden/varbergs-bois-fc/7809/ Kluba profils vietnē ''soccerway.com''] {{en ikona}}
* [https://www.allsvenskan.se/lagen/varbergs-bois allsvenskan.se] (Kluba profils vietnē)
* [https://www.facebook.com/varbergsboisfc/ Facebook] (Kluba profils vietnē)
* [https://twitter.com/varbergsboisfc Twitter] (Kluba profils vietnē)
* [https://www.sofascore.com/team/football/varbergs-bois/7101 Sofascore] (Kluba profils vietnē)
* [https://www.transfermarkt.com/varbergs-bois/spielplan/verein/10507/saison_id/2020 Transfermarkt] (Kluba profils vietnē)
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Varbergs BoIS}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
c9vemcrudo1vx0rch3vwfez47xzj2tz
Veidne:Allsvenskan
10
458245
4452220
4242274
2026-04-09T07:20:36Z
Vylks
50297
4452220
wikitext
text/x-wiki
{{navbox
|name = Allsvenskan
|title = 2026. gada ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' komandas
|listclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* ''[[AIK Fotboll|AIK]]''
* ''[[BK Häcken]]''
* ''[[Degerfors IF]]''
* ''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]''
* ''[[GAIS]]''
* ''[[Halmstads BK]]''
* ''[[Hammarby IF]]''
* ''[[IF Brommapojkarna]]''
* ''[[IF Elfsborg]]''
* ''[[IFK Göteborg]]''
* ''[[IK Sirius FK|IK Sirius]]''
* ''[[Kalmar FF]]''
* ''[[Malmö FF]]''
* ''[[Mjällby AIF]]''
* ''[[Västerås SK]]''
* ''[[Örgryte IS]]''
}}<noinclude>
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:Futbola veidnes]]
</noinclude>
c3kprpb3445nxyzhkba3lbmndx8fffx
Eduarda Tisē iela
0
461125
4452030
4212114
2026-04-08T17:59:17Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452030
wikitext
text/x-wiki
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Eduarda Tisē iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls =
| apkaime = [[Ezerkrasts]]
| priekšpilsēta =
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| karte =
| mapframe-zoom = 14
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 220
| ielas garums = ap 950 m
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes =
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]]
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Eduarda Tisē iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas Ezerkrasta apkaimē. Eduarda Tisē iela sākas krustojumā ar [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma ielu]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Ielas garums ir ap 950 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Eduarda Tisē ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] autobusu maršruti. Ielas apbūve sastāv pārsvarā no daudzdzīvokļu mājām.
Ielas nosaukums ir veltīts Liepājā dzimušajam [[Kinooperators|kinooperatoram]] [[Eduards Tisē|Eduardam Tisē]].
== Ielu savienojumi ==
Eduarda Tisē iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]]
* [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]] (T veida krustojums)
* [[Usmas iela (Liepāja)|Usmas iela]] (T veida krustojums)
* [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]]
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]]
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]]
tblrdfruxj5q6o5zh67ju68ze71z1it
4452036
4452030
2026-04-08T18:04:02Z
Olgerts V
41522
/* Ielu savienojumi */ precīz.
4452036
wikitext
text/x-wiki
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Eduarda Tisē iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls =
| apkaime = [[Ezerkrasts]]
| priekšpilsēta =
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| karte =
| mapframe-zoom = 14
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 220
| ielas garums = ap 950 m
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| ievēr celtnes =
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]]
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Eduarda Tisē iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas Ezerkrasta apkaimē. Eduarda Tisē iela sākas krustojumā ar [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma ielu]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Ielas garums ir ap 950 metriem un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Kustība ielā norit abos virzienos. Caur Eduarda Tisē ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]] autobusu maršruti. Ielas apbūve sastāv pārsvarā no daudzdzīvokļu mājām.
Ielas nosaukums ir veltīts Liepājā dzimušajam [[Kinooperators|kinooperatoram]] [[Eduards Tisē|Eduardam Tisē]].
== Ielu savienojumi ==
Eduarda Tisē iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]]
* [[Airītes iela (Liepāja)|Airītes iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzērves iela (Liepāja)|Dzērves iela]] (T veida krustojums)
* [[Usmas iela (Liepāja)|Usmas iela]] (T veida krustojums)
* [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]]
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Tukuma iela (Liepāja)|Tukuma iela]] (ielas turpinājums)
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Ezerkrastā]]
ofqx2f1rt0mmtn3ph653eh40o0mn0xz
Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)
0
461250
4452049
4212333
2026-04-08T18:30:39Z
Olgerts V
41522
noform., papild.
4452049
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Eduarda Veidenbauma iela|Eduarda Veidenbauma iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Eduarda Veidenbauma iela
| vēst nosaukumi = * Tiklo iela
* Rāmavas iela
| atklāta =
| attēls = Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 15
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = ap 760 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss =
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Eduarda Veidenbauma iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Eduarda Veidenbauma iela sākas krustojumā ar [[Siena iela (Liepāja)|Siena ielu]] un [[Kuršu laukums|Kuršu laukumu]], bet beidzas krustojumā ar [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu ielu]] un [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras ielu]]. Ielas garums ir ap 760 metriem un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons]]. Kustība ielā norit abos virzienos. Ielas apbūve sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām un savrupmājām.
Eduarda Veidenbauma ielā 1 atrodas [[Liepājas Svētās Annas baznīca]], bet Eduarda Veidenbauma ielā 3 atrodas Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests.
Ielas nosaukums ir veltīts latviešu dzejniekam [[Eduards Veidenbaums|Eduardam Veidenbaumam]]. Tās vēsturiskais nosaukums bija '''Tiklo iela''' ({{val|de|Frommenstrasse}}, {{val|ru|Скромная улица}}), bet no 1940. līdz 1955. gadam ielu dēvēja par '''Rāmavas ielu'''.
== Ielu savienojumi ==
Eduarda Veidenbauma iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Siena iela (Liepāja)|Siena iela]]
* [[Kuršu laukums]]
* [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]] (T veida krustojums)
* [[Palmu iela (Liepāja)|Palmu iela]] (T veida krustojums)
* [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Apšu iela (Liepāja)|Apšu iela]]
* [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērzu iela]]
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Dorupes iela]]
* [[Caunu iela (Liepāja)|Caunu iela]]
* [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]]
* [[Tebras iela (Liepāja)|Tebras iela]] (ielas turpinājums)
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]
fk62pzsmt6691xb183gh1mpkzb7gq6s
Jumis (grāmatvedības sistēma)
0
469482
4452209
4370413
2026-04-09T07:00:41Z
JekaCern
137631
saite uz Jumis iegādi
4452209
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|grāmatvedības sistēmu|latviešu dievību|Jumis}}
{{Programmatūras infokaste
| developer = ''[[Jumis Pro (uzņēmums)|SIA "Jumis Pro"]]''
| released = {{dat|1994}} ar nosaukumu "Tildes Jumis"
| license = [[Slēgtais kods]]
| website = https://mansjumis.lv
| language = [[Latviešu valoda]]
| title = Jumis
| operating system = [[Microsoft Windows]]
| engine = [[Microsoft Access]] 2010, [[Microsoft SQL Server]] 2008R2, {{Starpviki saite|lv=Windows Forms|val=en}}
| programming language = {{Starpviki saite|lv=Visual Basic for Applications|val=en}}
| latest release version = 2025 maija izlaidums<ref>https://mansjumis.lv/jaunumi/jumis/izlaidums-jumis-2025-maijs-makonrisinajuma-klientiem</ref>
| latest release date = {{dat|2025|5|26}}
| logo = Jumis logo.svg
| logo_size = 164
}}
'''Jumis''' ir Latvijā izstrādāta [[grāmatvedība]]s un [[Uzņēmums|uzņēmuma]] vadības sistēma, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Sistēma nodrošina pilnu [[Finanses|finanšu]] uzskaiti, [[Alga|algu]] aprēķinu, krājumu kontroli, rēķinu apriti un uzņēmuma procesu pārvaldību. <!-- "Jumis" ir viena no atpazīstamākajām un ilglaicīgāk lietotajām grāmatvedības programmām Latvijā.{{nepieciešama atsauce}} -->
== Vēsture ==
"Jumis" [[programmatūra]]s izstrāde sākās 1994. gadā, kad tika publicēta pirmā versija “Tildes Jumis”. Risinājumu izstrādāja kompānija "Jumis Pro" sadarbībā ar [[Tilde (uzņēmums)|SIA “Tilde”]]. Laika gaitā sistēma kļuva par vienu no populārākajiem grāmatvedības rīkiem Latvijā.{{nepieciešama atsauce}}
2020. gadā "Jumis Pro" pievienojās starptautiskajai tehnoloģiju grupai "[[Visma]]", kas nodrošina sistēmas turpmāku attīstību, mākoņtehnoloģiju infrastruktūru un jaunu produktu [https://www.db.lv/zinas/visma-iegadajas-tildes-jumis-499388 ieviešanu].
== Funkcionalitāte ==
Jumis nodrošina šādas grāmatvedības un uzņēmuma vadības funkcijas:
* '''Finanšu uzskaite''' — pilns grāmatvedības cikls, automatizētas kontēšanas shēmas, nodokļu aprēķini, pārskati.
* '''Nodokļu atskaites''' — PVN deklarācijas, UIN, IIN, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, e-pārskatu iesniegšana.
* '''Algu aprēķins''' — darba samaksas uzskaite, sociālo iemaksu aprēķins, atvaļinājumu rezerves, e-darba devēja atskaites.
* '''Krājumu un noliktavas uzskaite''' — preču atlikumi, kustības reģistri, komplektēšana, noliktavu atskaites.
* '''Rēķini un e-rēķini''' — saņemto un izrakstīto rēķinu aprite, bankas maksājumu integrācijas, e-rēķinu standartu atbalsts.
* '''Uzņēmuma vadības moduļi''' — pamatlīdzekļi, līgumi, klientu un piegādātāju uzskaite, iekšējie procesi.
* '''Mākoņrisinājumi''' — piekļuve tiešsaistē, datu koplietošana un integrācijas.
== Mērķauditorija ==
Jumis orientējas uz:
* mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā,
* grāmatvedības pakalpojumu birojiem,
* komersantiem ar preču un noliktavas uzskaiti,
* uzņēmumiem ar algu un personāla uzskaiti,
* organizācijām, kas vēlas integrētu uzskaites un biznesa vadības risinājumu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://mansjumis.lv Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.visma.lv/uznemumi/jumis-pro Visma oficiālā mājaslapa]
{{DEFAULTSORT:Jumis (grāmatvedības sistēma)}}
[[Kategorija:Grāmatvedība]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
h233bxrwf3zb6og2mu9p5h64ugjlxwx
4452213
4452209
2026-04-09T07:10:00Z
JekaCern
137631
/* Atsauces */
4452213
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|grāmatvedības sistēmu|latviešu dievību|Jumis}}
{{Programmatūras infokaste
| developer = ''[[Jumis Pro (uzņēmums)|SIA "Jumis Pro"]]''
| released = {{dat|1994}} ar nosaukumu "Tildes Jumis"
| license = [[Slēgtais kods]]
| website = https://mansjumis.lv
| language = [[Latviešu valoda]]
| title = Jumis
| operating system = [[Microsoft Windows]]
| engine = [[Microsoft Access]] 2010, [[Microsoft SQL Server]] 2008R2, {{Starpviki saite|lv=Windows Forms|val=en}}
| programming language = {{Starpviki saite|lv=Visual Basic for Applications|val=en}}
| latest release version = 2025 maija izlaidums<ref>https://mansjumis.lv/jaunumi/jumis/izlaidums-jumis-2025-maijs-makonrisinajuma-klientiem</ref>
| latest release date = {{dat|2025|5|26}}
| logo = Jumis logo.svg
| logo_size = 164
}}
'''Jumis''' ir Latvijā izstrādāta [[grāmatvedība]]s un [[Uzņēmums|uzņēmuma]] vadības sistēma, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Sistēma nodrošina pilnu [[Finanses|finanšu]] uzskaiti, [[Alga|algu]] aprēķinu, krājumu kontroli, rēķinu apriti un uzņēmuma procesu pārvaldību.
== Vēsture ==
"Jumis" [[programmatūra]]s izstrāde sākās 1994. gadā, kad tika publicēta pirmā versija “Tildes Jumis”. Risinājumu izstrādāja kompānija "Jumis Pro" sadarbībā ar [[Tilde (uzņēmums)|SIA “Tilde”]].
2020. gadā "Jumis Pro" pievienojās starptautiskajai tehnoloģiju grupai "[[Visma]]", kas nodrošina sistēmas turpmāku attīstību, mākoņtehnoloģiju infrastruktūru un jaunu produktu [https://www.db.lv/zinas/visma-iegadajas-tildes-jumis-499388 ieviešanu].
== Funkcionalitāte ==
Jumis nodrošina šādas grāmatvedības un uzņēmuma vadības funkcijas:
* '''Finanšu uzskaite''' — pilns grāmatvedības cikls, automatizētas kontēšanas shēmas, nodokļu aprēķini, pārskati.
* '''Nodokļu atskaites''' — PVN deklarācijas, UIN, IIN, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, e-pārskatu iesniegšana.
* '''Algu aprēķins''' — darba samaksas uzskaite, sociālo iemaksu aprēķins, atvaļinājumu rezerves, e-darba devēja atskaites.
* '''Krājumu un noliktavas uzskaite''' — preču atlikumi, kustības reģistri, komplektēšana, noliktavu atskaites.
* '''Rēķini un e-rēķini''' — saņemto un izrakstīto rēķinu aprite, bankas maksājumu integrācijas, e-rēķinu standartu atbalsts.
* '''Uzņēmuma vadības moduļi''' — pamatlīdzekļi, līgumi, klientu un piegādātāju uzskaite, iekšējie procesi.
* '''Mākoņrisinājumi''' — piekļuve tiešsaistē, datu koplietošana un integrācijas.
== Mērķauditorija ==
Jumis orientējas uz:
* mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā,
* grāmatvedības pakalpojumu birojiem,
* komersantiem ar preču un noliktavas uzskaiti,
* uzņēmumiem ar algu un personāla uzskaiti,
* organizācijām, kas vēlas integrētu uzskaites un biznesa vadības risinājumu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://mansjumis.lv Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.visma.lv/uznemumi/jumis-pro Visma oficiālā mājaslapa]
{{DEFAULTSORT:Jumis (grāmatvedības sistēma)}}
[[Kategorija:Grāmatvedība]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
drnua8qlhpo1kh222vg0do3zm7se152
4452248
4452213
2026-04-09T09:56:20Z
Egilus
27634
4452248
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|grāmatvedības sistēmu|latviešu dievību|Jumis}}
{{Programmatūras infokaste
| developer = ''[[Jumis Pro (uzņēmums)|SIA "Jumis Pro"]]''
| released = {{dat|1994}} ar nosaukumu "Tildes Jumis"
| license = [[Slēgtais kods]]
| website = https://mansjumis.lv
| language = [[Latviešu valoda]]
| title = Jumis
| operating system = [[Microsoft Windows]]
| engine = [[Microsoft Access]] 2010, [[Microsoft SQL Server]] 2008R2, {{Starpviki saite|lv=Windows Forms|val=en}}
| programming language = {{Starpviki saite|lv=Visual Basic for Applications|val=en}}
| latest release version = 2025 maija izlaidums<ref>https://mansjumis.lv/jaunumi/jumis/izlaidums-jumis-2025-maijs-makonrisinajuma-klientiem</ref>
| latest release date = {{dat|2025|5|26}}
| logo = Jumis logo.svg
| logo_size = 164
}}
'''Jumis''' ir Latvijā izstrādāta [[grāmatvedība]]s un [[Uzņēmums|uzņēmuma]] vadības sistēma, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Sistēma nodrošina pilnu [[Finanses|finanšu]] uzskaiti, [[Alga|algu]] aprēķinu, krājumu kontroli, rēķinu apriti un uzņēmuma procesu pārvaldību.
== Vēsture ==
"Jumis" [[programmatūra]]s izstrāde sākās 1994. gadā, kad tika publicēta pirmā versija “Tildes Jumis”. Risinājumu izstrādāja kompānija "Jumis Pro" sadarbībā ar [[Tilde (uzņēmums)|SIA “Tilde”]].
2020. gadā "Jumis Pro" pievienojās starptautiskajai tehnoloģiju grupai "[[Visma]]".<ref>[https://www.db.lv/zinas/visma-iegadajas-tildes-jumis-499388 Visma iegādājas Tildes Jumis]</ref>
== Funkcionalitāte ==
Jumis nodrošina šādas grāmatvedības un uzņēmuma vadības funkcijas:
* Finanšu uzskaite — pilns grāmatvedības cikls, automatizētas kontēšanas shēmas, nodokļu aprēķini, pārskati.
* Nodokļu atskaites — PVN deklarācijas, UIN, IIN, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, e-pārskatu iesniegšana.
* Algu aprēķins — darba samaksas uzskaite, sociālo iemaksu aprēķins, atvaļinājumu rezerves, e-darba devēja atskaites.
* Krājumu un noliktavas uzskaite — preču atlikumi, kustības reģistri, komplektēšana, noliktavu atskaites.
* Rēķini un e-rēķini — saņemto un izrakstīto rēķinu aprite, bankas maksājumu integrācijas, e-rēķinu standartu atbalsts.
* Uzņēmuma vadības moduļi — pamatlīdzekļi, līgumi, klientu un piegādātāju uzskaite, iekšējie procesi.
* Mākoņrisinājumi — piekļuve tiešsaistē, datu koplietošana un integrācijas.
== Mērķauditorija ==
Jumis orientējas uz:
* mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā,
* grāmatvedības pakalpojumu birojiem,
* komersantiem ar preču un noliktavas uzskaiti,
* uzņēmumiem ar algu un personāla uzskaiti,
* organizācijām, kas vēlas integrētu uzskaites un biznesa vadības risinājumu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://mansjumis.lv Oficiālā mājaslapa]
* [https://www.visma.lv/uznemumi/jumis-pro Visma oficiālā mājaslapa]
{{DEFAULTSORT:Jumis (grāmatvedības sistēma)}}
[[Kategorija:Grāmatvedība]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
ng6og5zb59uonesbvprxnu857viyies
Andris Skride
0
476989
4451920
4425715
2026-04-08T13:10:03Z
~2026-21643-33
143818
4451920
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Skride
| vārds_orģ =
| attēls = 098A0255 Andris-Skride.jpg
| att_izm =
| mazs_att =
| apraksts = Andris Skride 2025. gadā
<!------ Pirmais amats ------>
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents =
| vicepremjers =
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis =
| pēctecis =
<!------ Personas dati ------>
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| apglabāts =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] <small>(kopš 2013)</small>
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = [[ārsts]]
| alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]
| reliģija =
| paraksts =
| paraksts_izm =
| piezīmes =
}}
'''Andris Skride''' (dzimis 1982. gada 22. aprīlī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], [[kardiologs]], zinātnieks, pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Politiskās partijas "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" dibinātājs 2013. gadā un valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam. Bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzava|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem.
2011. gadā A. Skride sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (PSKUS). 2013. gadā Andris Skride ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi Latvijā, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī</ref>
2013. gadā dibināja nodibinājumu "Skrides fonds", kura mērķis ir veicināt izglītību Latvijā, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus, kā arī popularizēt mākslinieka [[Ārijs Skride|Ārija Skrides]] vārdu un atbalstīt [[Cesvaines pils]] atjaunošanu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, kā arī veicināt Cesvaines pils kā kultūras un mākslas centra attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skridesfonds.lv/|title=Skrides fonds|website=skridesfonds.lv|access-date=2026-03-07}}</ref>
2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu.
2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada rudenim Andris Skride bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref>
=== Politiskā darbība ===
2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "Izaugsmes" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]</ref>
2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, kurā iekļāvās partija "Izaugsme". Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title="Attīstībai Par!" |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].
2023. gadā partijas "Izaugsme" ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title="Izaugsmes" ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}</ref>
== Vaļasprieki ==
2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību "''Vilkatis Group''", producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās "Bakana apburtie" (2010), "Krāsaini ..." (2011) un ''Sesswegen'' (2012).<ref>[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{13. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Skride, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:"Izaugsmes" politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
ssujqfsdnd8jah6xkdz16t9yqqpy9xf
4451923
4451920
2026-04-08T13:12:06Z
~2026-21643-33
143818
4451923
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Skride
| vārds_orģ =
| attēls = 098A0255 Andris-Skride.jpg
| att_izm =
| mazs_att =
| apraksts = Andris Skride 2025. gadā
<!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents =
| vicepremjers =
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis =
| pēctecis = <!------ Personas dati ------>
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| apglabāts =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] <small>(kopš 2013)</small>
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = [[ārsts]], [[pasniedzējs]], [[zinātnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]
| reliģija =
| paraksts =
| paraksts_izm =
| piezīmes =
}}
'''Andris Skride''' (dzimis 1982. gada 22. aprīlī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], [[kardiologs]], zinātnieks, pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Politiskās partijas "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" dibinātājs 2013. gadā un valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam. Bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzava|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem.
2011. gadā A. Skride sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (PSKUS). 2013. gadā Andris Skride ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi Latvijā, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī</ref>
2013. gadā dibināja nodibinājumu "Skrides fonds", kura mērķis ir veicināt izglītību Latvijā, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus, kā arī popularizēt mākslinieka [[Ārijs Skride|Ārija Skrides]] vārdu un atbalstīt [[Cesvaines pils]] atjaunošanu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, kā arī veicināt Cesvaines pils kā kultūras un mākslas centra attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skridesfonds.lv/|title=Skrides fonds|website=skridesfonds.lv|access-date=2026-03-07}}</ref>
2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu.
2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada rudenim Andris Skride bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref>
=== Politiskā darbība ===
2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "Izaugsmes" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]</ref>
2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, kurā iekļāvās partija "Izaugsme". Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title="Attīstībai Par!" |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].
2023. gadā partijas "Izaugsme" ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title="Izaugsmes" ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}</ref>
== Vaļasprieki ==
2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību "''Vilkatis Group''", producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās "Bakana apburtie" (2010), "Krāsaini ..." (2011) un ''Sesswegen'' (2012).<ref>[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{13. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Skride, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:"Izaugsmes" politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
as4y9t60xt72rwn92ohyoqgczkragm1
4451925
4451923
2026-04-08T13:14:09Z
~2026-21643-33
143818
4451925
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Skride
| vārds_orģ =
| attēls = 098A0255 Andris-Skride.jpg
| att_izm =
| mazs_att =
| apraksts = Andris Skride 2025. gadā
<!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents =
| vicepremjers =
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis =
| pēctecis = <!------ Personas dati ------>
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| apglabāts =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] <small>(kopš 2013)</small>
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = [[ārsts]], [[pasniedzējs]], [[zinātnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]
| reliģija =
| paraksts =
| paraksts_izm =
| piezīmes =
}}
'''Andris Skride''' (dzimis 1982. gada 22. aprīlī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], [[kardiologs]], zinātnieks, pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Politiskās partijas "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" dibinātājs 2013. gadā un valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam. [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s asociētais profesors, bijis Veselības studiju prorektors.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzava|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem.
2011. gadā A. Skride sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (PSKUS). 2013. gadā Andris Skride ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi Latvijā, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī</ref>
2013. gadā dibināja nodibinājumu "Skrides fonds", kura mērķis ir veicināt izglītību Latvijā, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus, kā arī popularizēt mākslinieka [[Ārijs Skride|Ārija Skrides]] vārdu un atbalstīt [[Cesvaines pils]] atjaunošanu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, kā arī veicināt Cesvaines pils kā kultūras un mākslas centra attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skridesfonds.lv/|title=Skrides fonds|website=skridesfonds.lv|access-date=2026-03-07}}</ref>
2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu.
2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada rudenim Andris Skride bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref>
=== Politiskā darbība ===
2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "Izaugsmes" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]</ref>
2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, kurā iekļāvās partija "Izaugsme". Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title="Attīstībai Par!" |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].
2023. gadā partijas "Izaugsme" ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title="Izaugsmes" ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}</ref>
== Vaļasprieki ==
2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību "''Vilkatis Group''", producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās "Bakana apburtie" (2010), "Krāsaini ..." (2011) un ''Sesswegen'' (2012).<ref>[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{13. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Skride, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:"Izaugsmes" politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
p2ci99swajknbygcmk55pjokx6z4xzb
4451928
4451925
2026-04-08T13:27:41Z
~2026-21643-33
143818
4451928
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Skride
| vārds_orģ =
| attēls = 098A0255 Andris-Skride.jpg
| att_izm =
| mazs_att =
| apraksts = Andris Skride 2025. gadā
<!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents =
| vicepremjers =
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis =
| pēctecis = <!------ Personas dati ------>
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| apglabāts =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] <small>(kopš 2013)</small>
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb =
| bērni =
| profesija = [[ārsts]], [[pasniedzējs]], [[zinātnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]
| reliģija =
| paraksts =
| paraksts_izm =
| piezīmes =
}}
'''Andris Skride''' (dzimis 1982. gada 22. aprīlī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], zinātnieks, pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Politiskās partijas "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" dibinātājs 2013. gadā un valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam. [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s asociētais profesors, bijis Veselības studiju prorektors.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzava|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem.
2011. gadā A. Skride sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (PSKUS). 2013. gadā Andris Skride ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi Latvijā, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī</ref>
2013. gadā dibināja nodibinājumu "Skrides fonds", kura mērķis ir veicināt izglītību Latvijā, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus, kā arī popularizēt mākslinieka [[Ārijs Skride|Ārija Skrides]] vārdu un atbalstīt [[Cesvaines pils]] atjaunošanu un kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, kā arī veicināt Cesvaines pils kā kultūras un mākslas centra attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skridesfonds.lv/|title=Skrides fonds|website=skridesfonds.lv|access-date=2026-03-07}}</ref>
2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu.
2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada rudenim Andris Skride bija [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref>
=== Politiskā darbība ===
2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "Izaugsmes" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]</ref>
2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, kurā iekļāvās partija "Izaugsme". Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title="Attīstībai Par!" |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].
2023. gadā partijas "Izaugsme" ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title="Izaugsmes" ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}</ref>
== Vaļasprieki ==
2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību "''Vilkatis Group''", producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās "Bakana apburtie" (2010), "Krāsaini ..." (2011) un ''Sesswegen'' (2012).<ref>[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{13. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Skride, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:"Izaugsmes" politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
1d3mqclyx4m3ik2ar5hu01790ehy5an
Elīna Kokareviča
0
494999
4452249
4331871
2026-04-09T10:10:29Z
Kartonic
143835
Pievienota saņēmta 2025.gadā balva par literāru darbu
4452249
wikitext
text/x-wiki
{{Rakstnieka infokaste
| platums =
| vārds = Elīna Kokareviča
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| nodarbošanās =
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2021—pašlaik
| apbalvojumi =
| dzimums = S
}}
'''Elīna Kokareviča''' (dzimusi 1986. gada 12. februārī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu literatūrzinātniece, rakstniece, redaktore un korektore.
Ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijas studijās [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]], studējusi doktorantūrā, apzinot [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] daiļradi. Darbojusies kā literārā redaktore. Strādājusi [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība|Latvijas Ornitoloģijas biedrībā]], bijusi viena no literatūras portāla Ubisunt.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ |title=Ubisunt.lv |access-date={{dat|2021|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005112805/https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ }}</ref> idejas autorēm un redaktorēm (2011—2016). Vadījusi biedrību [[Valodu muzejs]].<ref name="grāmata rēgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |title=Grāmata "Rēgi" |website=www.valodumaja.lv |accessdate=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ }}</ref> Kopš 2024. gada ir Latvijas PEN valdes locekle. Strādā par projektu vadītāju biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem".
2021. gadā "[[Valodu māja]]" izdevusi Elīnas Kokarevičas stāstu krājumu "Rēgi"<ref>[https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ "Rēgi"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |date={{dat|2021|10|05||bez}} }} Valodu māja</ref>, kas ir viņas debija literatūrā. 2024. gada nogalē publicēts otrais stāstu krājums "Flora un fauna", ko arī izdevusi "Valodu māja". Abas grāmatas nominētas grāmatu mākslas konkursā "[[Zelta ābele (konkurss)|Zelta ābele]]" un iekļautas [[Latvijas Literatūras gada balva]]s garajā sarakstā. 2025.gadā vinā ir saņēmusi "Krasta masīvs" balvu par "Flora un fauna"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/foto-un-video-balva-krasta-laudis-elinai-kokarevicai/|title=Foto un video: “Flora un fauna” atzīta par labāko – Elīna Kokareviča saņem Egona Līva balvu “Krasta ļaudis”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref>.
== References ==
{{Atsauces}}
== External links ==
* [https://literatura.lv/lv/person/Elina-Kokarevica/885139 www.literatura.lv]
{{DEFAULTSORT:Kokareviča, Elīna}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
bzvd54nveuovsw0wlelarlpuvx5i4sw
4452250
4452249
2026-04-09T10:11:57Z
Kartonic
143835
Izlabota stilistiska kļūda, lai saglabātu viendabīgumu
4452250
wikitext
text/x-wiki
{{Rakstnieka infokaste
| platums =
| vārds = Elīna Kokareviča
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| nodarbošanās =
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2021—pašlaik
| apbalvojumi =
| dzimums = S
}}
'''Elīna Kokareviča''' (dzimusi 1986. gada 12. februārī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu literatūrzinātniece, rakstniece, redaktore un korektore.
Ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijas studijās [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]], studējusi doktorantūrā, apzinot [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] daiļradi. Darbojusies kā literārā redaktore. Strādājusi [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība|Latvijas Ornitoloģijas biedrībā]], bijusi viena no literatūras portāla Ubisunt.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ |title=Ubisunt.lv |access-date={{dat|2021|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005112805/https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ }}</ref> idejas autorēm un redaktorēm (2011—2016). Vadījusi biedrību [[Valodu muzejs]].<ref name="grāmata rēgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |title=Grāmata "Rēgi" |website=www.valodumaja.lv |accessdate=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ }}</ref> Kopš 2024. gada ir Latvijas PEN valdes locekle. Strādā par projektu vadītāju biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem".
2021. gadā "[[Valodu māja]]" izdevusi Elīnas Kokarevičas stāstu krājumu "Rēgi"<ref>[https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ "Rēgi"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |date={{dat|2021|10|05||bez}} }} Valodu māja</ref>, kas ir viņas debija literatūrā. 2024. gada nogalē publicēts otrais stāstu krājums "Flora un fauna", ko arī izdevusi "Valodu māja". Abas grāmatas nominētas grāmatu mākslas konkursā "[[Zelta ābele (konkurss)|Zelta ābele]]" un iekļautas [[Latvijas Literatūras gada balva]]s garajā sarakstā. 2025.gadā saņēmusi "Krasta masīvs" balvu par "Flora un fauna"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/foto-un-video-balva-krasta-laudis-elinai-kokarevicai/|title=Foto un video: “Flora un fauna” atzīta par labāko – Elīna Kokareviča saņem Egona Līva balvu “Krasta ļaudis”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref>.
== References ==
{{Atsauces}}
== External links ==
* [https://literatura.lv/lv/person/Elina-Kokarevica/885139 www.literatura.lv]
{{DEFAULTSORT:Kokareviča, Elīna}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
m2ighi7uvr150b5g5omtsy311vgsgvs
4452251
4452250
2026-04-09T10:12:51Z
Kartonic
143835
Izlabota kļūda balvas nosaukumā
4452251
wikitext
text/x-wiki
{{Rakstnieka infokaste
| platums =
| vārds = Elīna Kokareviča
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| nodarbošanās =
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2021—pašlaik
| apbalvojumi =
| dzimums = S
}}
'''Elīna Kokareviča''' (dzimusi 1986. gada 12. februārī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu literatūrzinātniece, rakstniece, redaktore un korektore.
Ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijas studijās [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]], studējusi doktorantūrā, apzinot [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] daiļradi. Darbojusies kā literārā redaktore. Strādājusi [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība|Latvijas Ornitoloģijas biedrībā]], bijusi viena no literatūras portāla Ubisunt.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ |title=Ubisunt.lv |access-date={{dat|2021|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005112805/https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ }}</ref> idejas autorēm un redaktorēm (2011—2016). Vadījusi biedrību [[Valodu muzejs]].<ref name="grāmata rēgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |title=Grāmata "Rēgi" |website=www.valodumaja.lv |accessdate=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ }}</ref> Kopš 2024. gada ir Latvijas PEN valdes locekle. Strādā par projektu vadītāju biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem".
2021. gadā "[[Valodu māja]]" izdevusi Elīnas Kokarevičas stāstu krājumu "Rēgi"<ref>[https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ "Rēgi"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |date={{dat|2021|10|05||bez}} }} Valodu māja</ref>, kas ir viņas debija literatūrā. 2024. gada nogalē publicēts otrais stāstu krājums "Flora un fauna", ko arī izdevusi "Valodu māja". Abas grāmatas nominētas grāmatu mākslas konkursā "[[Zelta ābele (konkurss)|Zelta ābele]]" un iekļautas [[Latvijas Literatūras gada balva]]s garajā sarakstā. 2025.gadā saņēmusi "Krasta ļaudis" balvu par "Flora un fauna"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/foto-un-video-balva-krasta-laudis-elinai-kokarevicai/|title=Foto un video: “Flora un fauna” atzīta par labāko – Elīna Kokareviča saņem Egona Līva balvu “Krasta ļaudis”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref>.
== References ==
{{Atsauces}}
== External links ==
* [https://literatura.lv/lv/person/Elina-Kokarevica/885139 www.literatura.lv]
{{DEFAULTSORT:Kokareviča, Elīna}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
cxk40lq0s701q2dlrd7wj2utq6ls5m0
4452252
4452251
2026-04-09T10:13:56Z
Egilus
27634
4452252
wikitext
text/x-wiki
{{Rakstnieka infokaste
| platums =
| vārds = Elīna Kokareviča
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1986
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| nodarbošanās =
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 2021—pašlaik
| apbalvojumi =
| dzimums = S
}}
'''Elīna Kokareviča''' (dzimusi 1986. gada 12. februārī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu literatūrzinātniece, rakstniece, redaktore un korektore.
Ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijas studijās [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]], studējusi doktorantūrā, apzinot [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] daiļradi. Darbojusies kā literārā redaktore. Strādājusi [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība|Latvijas Ornitoloģijas biedrībā]], bijusi viena no literatūras portāla Ubisunt.lv<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ |title=Ubisunt.lv |access-date={{dat|2021|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005112805/https://www.ubisunt.lu.lv/lv/ }}</ref> idejas autorēm un redaktorēm (2011—2016). Vadījusi biedrību [[Valodu muzejs]].<ref name="grāmata rēgi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |title=Grāmata "Rēgi" |website=www.valodumaja.lv |accessdate=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ }}</ref> Kopš 2024. gada ir Latvijas PEN valdes locekle. Strādā par projektu vadītāju biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem".
2021. gadā "[[Valodu māja]]" izdevusi Elīnas Kokarevičas stāstu krājumu "Rēgi"<ref>[https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ "Rēgi"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211005152736/https://www.valodumaja.lv/gramata-regi/ |date={{dat|2021|10|05||bez}} }} Valodu māja</ref>, kas ir viņas debija literatūrā. 2024. gada nogalē publicēts otrais stāstu krājums "Flora un fauna", ko arī izdevusi "Valodu māja". Abas grāmatas nominētas grāmatu mākslas konkursā "[[Zelta ābele (konkurss)|Zelta ābele]]" un iekļautas [[Latvijas Literatūras gada balva]]s garajā sarakstā. 2025. gadā saņēmusi balvu "Krasta ļaudis" par "Floru un faunu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/foto-un-video-balva-krasta-laudis-elinai-kokarevicai/|title=Foto un video: “Flora un fauna” atzīta par labāko – Elīna Kokareviča saņem Egona Līva balvu “Krasta ļaudis”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref>
== References ==
{{Atsauces}}
== External links ==
* [https://literatura.lv/lv/person/Elina-Kokarevica/885139 www.literatura.lv]
{{DEFAULTSORT:Kokareviča, Elīna}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
6e6y6k2x0t0bhp63grala6293x9ffht
Alata
0
501402
4451907
3539539
2026-04-08T12:57:09Z
Kikos
3705
/* Skaitliskie dati */
4451907
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Thymallus thymallus Pénzes pér.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Actinopteri
| klase_lv = Starspures
| kārta = Salmoniformes
| kārta_lv = Lašveidīgās
| dzimta = Salmonidae
| dzimta_lv = Lašu dzimta
| apakšdzimta = Salmoninae
|apakšdzimta_lv = Alatu apakšdzimta
| ģints = Thymallus
| ģints_lv = Alatas
| suga = Thymallus thymallus
| suga_lv = Alata
| binomial = Thymallus thymallus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small>
| izplatība = [[Eiropa]]
| kategorijas = nē
}}
[[Attēls:Grayling Thymallus thymallus.JPG|thumb|Alata makšķernieka tīkliņā]]
[[Attēls:Thymallus thymallus.jpg|thumb]]
[[Attēls:Thymallus thymallus by Christian Maier.jpg|thumb|No augšas alata ir grūti pamanāma]]
[[Attēls:Lipan podhorní na mošce.jpg|thumb|Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme]]
'''Alata''' jeb '''alate''' (''Thymallus thymallus'') ir [[zivis|zivs]], [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') alatu ģints [[tipiskā suga]], vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama [[Eiropa|Eiropā]]. Daudzās valstīs, arī Latvijā, iekļauta [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref>[https://zivjugids.lv/zivis/alata Zivjugids. Alata]</ref> Eiropā aizsargājama saskaņā ar [[Bernes dabas aizsardzības konvencija]]s trešo pielikumu,<ref name="fishbase">[https://www.fishbase.se/summary/Thymallus-thymallus.html Fishbase. Thymallus thymallus (Linnaeus, 1758) Grayling]</ref> Saldūdens zivs, retos gadījumos sastopama iesāļā ūdenī piekrastē.<ref name="DAP">[https://www.daba.gov.lv/lv/media/1803/download Dabas aizsardzības pārvalde]</ref>
== Latvijā ==
Latvijā droši zināma tikai [[Gauja]]s un [[Venta]]s baseinu galvenajās upēs un dažās to pietekās. 20. gadsimta sākumā un vidū literatūrā norādīta daudzās nelielajās šo upju pietekās, kā arī [[Pededze|Pededzē]]. Parasti sastopama ar [[skābeklis|skābekli]] bagātu, nepiesārņotu upju straujajos un krāčainajos posmos, ar stingru smilšu vai akmeņotu gultni.<ref name="fishbase" /> Ezeros Latvijā nav atrasta.<ref name="LD">[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/thymallus-thymallus-l/ Latvijas daba. Alata] Thymallus thymallus (L.) (syn. Thymallus vulgaris)</ref> Apdraudējumus sugai rada vides piesārņotība, upju regulēšana un aizsprostošana,<ref name="DAP" /> malu elektrozveja.<ref name="Līgatne">[http://www.ligatne.lv/jaunumi/1936 Līgatne. Iepazīsim dabu ap mums - Alata]</ref> Tiek uzskatīts, ka alatas, visticamāk, bijušas starp pirmajām zivju sugām, kas ieradušās Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta beigām.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/30584 Nacionālā enciklopēdija. Mugurkaulnieki Latvijā]</ref>
== Izskats un īpašības ==
Ķermenis slaids un ieapaļš. Mute vērsta uz priekšu, ar sīkiem zobiem tajā. Mugura zaļgani pelēka, pārējais ķermenis sudrabots, ar neizteiktām gareniskām brūnganām svītrām uz sāniem un melniem plankumiņiem uz muguras un sānu augšdaļas. Krūšu un vēdera spuras no dzeltenīgām līdz sarkanām, muguras, anālā un astes spura violetas. Uz neparasti augstās muguras spuras vairākās rindās četrstaraini tumši plankumiņi. Pirmsnārsta periodā tēviņu krāsojums pastiprinās un tiem izveidojas nārsta kārpiņas. Mazuļiem uz sāniem tumšas šķērssvītras.<ref name="LD" />
=== Skaitliskie dati ===
* Maksimālais garums: līdz 69 cm, Latvijā līdz 40 (43) cm, garums bez astes spuras Latvijā līdz 33 cm.
* Parastais garums: pasaulē ap 30 cm.
* Maksimālais svars: līdz 6,7 kg, Latvijā līdz 0,6 (1,0) kg.
* Maksimālais vecums: 14 gadi.
* [[Muguras spura]] (D): 3-10 cietie un 11-18 mīkstie stari,
* [[Anālā spura]] (A): 2—6 cietie un 8-11 mīkstie stari,
* [[Krūšu spura]]s (P): 1—2 cietie un 11-16 mīkstie stari,
* [[Vēdera spura]]s (V): 1—2 cietie un 8-12 mīkstie stari,
* [[Astes spura]] (C): 19-21 stars,
* [[Zvīņas|zvīņu]] skaits sānu līnijā: 68-98,
* Pirmā [[Žaunas|žaunu]] loka bārkstiņu skaits: 6-30,
* Mugurkaula [[skriemelis|skriemeļu]] skaits: 53-62.<ref name="fishbase" /><ref name="LD" />
No līdzīgajām sugām atšķiras ar [[taukspura]]s esamību un lielāku staru skaitu muguras spurā nekā citām lašu dzimtas zivīm, tāpat lielāku nekā [[sīgu dzimta]]s zivīm vai [[Salaka (zivs)|salakām]].<ref name="LD" />
== Dzīves cikls ==
Saldūdens zivs, kas sastopama upēs un lielos tīros ezeros ar akmeņainu gultni. Vēlamais skābums [[pH]] 7,0 — 7,5. Uzturas pa vienai vai nelielos baros, nārsta laikā koncentrējas lielākos baros. Nelielos baros medību laikā raksturīga savas ieņemamās vietas saglabāšana.<ref>[https://receptes.tvnet.lv/vardnica/zivis-un-juras-veltes/102-alata Tvnet receptes. Alata]</ref> Novērota līdz 37 km tāla migrācija. Pamatbarība: [[bentoss]] un ūdenī iekrituši [[kukaiņi]], tomēr ir visēdāja, var ēst arī mazās zivtiņas, kā [[mailīte]]s. Sasniedz 15 gadu, Latvijā 6 gadu vecumu. Dzimumgatavība iestājas 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 15-45 cm garumu., nērš 0,3-36,0 tūkstošus [[ikri|ikru]]. Nārsto martā-jūnijā pie ūdens temperatūras 3-12 °C, no 5 cm līdz 4 m dziļumā, parasti 20-40 cm.<ref name="fishbase" /> Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 7-25 dienas.<ref name="DAP" /> Mātīte veido ligzdu, ierokot ikrus oļos vai grantī. Ikri nav lipīgi, to attīstība ilgst 13-26 dienas.<ref name="LD" />
== Izmantošana ==
Alata uzskatāma par vides tīrības indikatoru, jo ir ļoti jutīga pret piesārņojumu. Dažās valstīs to ir atļauts zvejot; Latvijā kopš 2009. gada makšķerniekam tika atļauts paturēt lomā vienu alatu, kas nozvejota bez dabiskās ēsmas palīdzības.<ref name="Līgatne" />
Sugas latīniskais nosaukums veidots no grieķu vārda ''θύμαλλος'' ([[timiāns]]), jo svaigi noķertas alatas smaržojot tam līdzīgi.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Latvijas zivis]]
[[Kategorija:Eiropas zivis]]
282lq82b8s17ahnvh9gjxwm1rs6arn2
IFK Värnamo
0
508038
4452221
4361544
2026-04-09T07:21:57Z
Vylks
50297
4452221
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #006ab2
| nos = ''IFK Värnamo''
| logo_links = IFK Varnamo logo.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = ''Idrottsföreningen Kamraterna Värnamo''
| iesauka =
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Vērnamū}}
| līga = ''[[Superettan]] (II)''
| sez = 2025.
| poz = {{decrease}} 16. vieta, ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] (I)''
| dib = 1912
| dib_mēn =
| dib_dat =
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''[[Finnvedsvallen]]''
| ietilp = 5000
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Kajs Lāšons
| menedžeris =
| tren = {{flaga|Norvēģija}} Arne Sanstē
| kapteinis =
| mediji = {{URL|https://ifkvarnamo.se/}}
| sadarbojas =
| current =
| pattern_la1 = _pumafinal21w
| pattern_b1 = _pumafinal21w
| pattern_ra1 = _pumafinal21w
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 0044FF
| socks1 = 0044FF
| pattern_la2 = _pumafinal21r
| pattern_b2 = _pumafinal21r
| pattern_ra2 = _pumafinal21r
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FF0000
}}
'''''IFK Värnamo''''' ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vērnamū]]. Dibināts 1912. gadā, pašlaik spēlē ''[[Superettan]]'', Zviedrijas futbola otrajā pēc līmeņa līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Finnvedsvallen]]'' stadionā.
Lielāko daļu savas vēstures komanda spēlēja zemākajās Zviedrijas līgās. 2010. gadā, uzvarot 1. divīzijas Ziemeļu grupā, iekļuva otrajā spēcīgākajā Zviedrijas līgā ''[[Superettan]]'' un nospēlēja tajā astoņas sezonas, bet 2018. gadā izkrita uz 1. divīziju. 2020. gadā izdevās atgriezties ''Superettan'', bet 2021. gadā uzvarēja tajā un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva ''Allsvenskan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/x85deG/ifk-varnamo-klart-for-allsvenskan |title=IFK Värnamo klart för allsvenskan |language=sv |website=aftonbladet.se |date={{dat|2021|11|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|4|2||bez}}}}</ref> 2023. gada sezonā ''Allsvenskan'' ieguva 5. vietu, kas ir kluba lielākais sasniegums.
Viens no kluba jaunatnes sistēmas visu laiku pazīstamākajiem audzēkņiem ir [[Jūnass Terns]], kurš bija [[Zviedrijas futbola izlase]]s kapteinis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš ir vairākas reizes bijis arī komandas galvenais treneris.
== Sasniegumi ==
* '''''[[Superettan]]'''''
** Uzvarētāji (1): 2021
* '''1. divīzijas Ziemeļu grupa'''
** Uzvarētāji (2): 2010, 2020
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{se ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/ifk-varnamo/startseite/verein/3622 Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/sweden/ildrottsforeningen-kamraterna-varnamo/3333/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
[[Kategorija:IFK Värnamo]]
4es07wjn5dv5ov59gsefrg1k88kn9bn
Mirča Lučesku
0
512606
4451880
4451695
2026-04-08T12:17:02Z
Vylks
50297
4451880
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dat|1945|7|29}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|4|7|1945|7|29}}
| manageryears1 = 1979–1982
| clubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| manageryears2 = 1981–1986
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]]
| totalgoals = 90
| totalcaps = 401
| years3 = 1977–1982
| years2 = 1965–1967
| years1 = 1963–1977
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| playername = Mirča Lučesku
| name =
| years4 = 1990
| caption = Lučesku 2017. gadā
| nationalcaps1 = 70
| nationalgoals1 = 9
| nationalyears1 = 1966–1979
| nationalteam1 = {{fb|ROU|1952}}
| goals4 = 0
| caps4 = 1
| manageryears3 = 1985–1990
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| managerclubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]]
| managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| manageryears5 = 1991–1996
| managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa S.C.|Pisa]]
| managerclubs2 = {{fb|ROU|1952}}
| managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| manageryears15 = 2020–2023
| manageryears14 = 2017–2019
| manageryears13 = 2016–2017
| manageryears12 = 2004–2016
| manageryears11 = 2002–2004
| manageryears10 = 2000–2002
| manageryears9 = 1999–2000
| manageryears8 = 1998–1999
| manageryears7 = 1997–1998
| managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]
| managerclubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| image = Mircea Lucescu 2017.jpg
| goals3 = 21
| goals2 = 12
| goals1 = 57
| currentclub =
| countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Bukareste]]
| clubs3 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Sportul Studențesc București|Știința București]]
| clubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| caps3 = 111
| managerclubs13 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| caps2 = 39
| caps1 = 250
| height = 177
| birth_place =
| manageryears4 = 1990–1991
| manageryears6 = 1996–1997
| managerclubs15 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| managerclubs14 = {{fb|TUR}}
| manageryears16 = 2024–2026
| managerclubs16 = {{fb|ROU}}
}}
'''Mirča Lučesku''' ({{Val|ro|Mircea Lucescu}}, dzimis {{Dat|1945|7|29}}; miris {{dat|2026|4|7}}) bija [[Rumānija]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2024. gada augusta līdz 2026. gadam bija Rumānijas izlases galvenais treneris.
Lučesku bija viens no visu laiku pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem futbolistiem, kuri ir spēlējuši [[Liga I|Rumānijas Pirmajā līgā]]. Ar [[FC Dinamo București|''Dinamo București'']] viņš septiņas reizes kļuva par Rumānijas čempionu.
[[Rumānijas futbola izlase]]s sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1979. gadam. Kopumā nospēlējis 70 mačus un guvis 9 vārtus. Bijis izlases kapteinis [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]].
Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, [[Itālija|Itālijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Krievija|Krievijā]]. No 1981. līdz 1986. gadam vadījis Rumānijas izlasi. Vislabāk pazīstams, vadot [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandu [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], amatā esot 12 gadus. Ar ''Shakhtar'' komandu izcīnījis astoņus Premjerlīgas titulus. 2015. gadā kļuvis tikai par piekto treneri, kuri ir vadījuši komandas vismaz 100 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlēs. No 2017. līdz 2019. gadam vadījis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. 2020. gadā Lučesku tika apstiprināts par [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']] treneri, kas izraisīja lielus protestus no ''Dynamo Kyiv'' faniem, tomēr komandu viņš turpināja vadīt. {{Dat|2020|10|20|5=bez}}, Čempionu līgas mačā pret [[Juventus FC|''Juventus'']], Lučesku 75 gadu un 83 dienu vecumā kļuva par visu laiku vecāko treneri, kurš ir vadījis komandu turnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559665|title=Morata double as Juve beat Dynamo Kyiv|work=BBC Sport|access-date=2022-05-26|language=en}}</ref> 2024. gada augustā otro reizi karjerā kļuva par Rumānijas izlases galveno treneri, stājoties amatā [[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]] vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.romania-insider.com/mircea-lucescu-coach-romanias-national-football-team-aug-2024|title=Mircea Lucescu replaces Edi Iordănescu as coach of Romania’s national football team|website=romania-insider.com|access-date=2024-08-06|language=en}}</ref>
Miris 2026. gada 7. aprīlī, kad Bukarestes Universitātes slimnīca preses relīzē paziņoja par viņa nāvi.<ref>{{Cite web |last=Stoica |first=Iulian |date=2026-04-07 |title=Mircea Lucescu a murit! Marele antrenor român a încetat din viață la 80 de ani |url=https://www.fanatik.ro/mircea-lucescu-a-murit-marele-antrenor-roman-a-incetat-din-viata-la-80-de-ani-21444223 |access-date=2026-04-07 |website=Fanatik.ro |language=ro}}</ref><ref>{{cite web |title=Romanian soccer great Mircea Lucescu has died at age 80 |url=https://apnews.com/article/mircea-lucescu-dead-romania-8d80a7bc64e66d57cdd51a139a2c0cc9 |website=AP News |access-date=7 April 2026 |language=en |date=7 April 2026}}</ref>
== Sasniegumi ==
=== Spēlētāja karjera ===
'''Dinamo București'''
* [[Liga I|Rumānijas A divīzija]]: 1963–64, 1964–65, 1970–71, 1972–73, 1974–75, 1976–77, 1989–90
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1967–68
'''Corvinul Hunedoara'''
* [[Liga II|Rumānijas 2. līga]]: 1979–80
=== Trenrera karjera ===
'''Corvinul Hunedoara'''
* Rumānijas 2. līga: 1979–80
'''Dinamo București'''
* Rumānijas A divīzija: 1989–90
* Rumānijas kauss: 1985–86, 1989–90
'''Brescia'''
* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 1991–92
'''Rapid București'''
* Rumānijas A divīzija: 1998–99
* Rumānijas kauss: 1998–99
* [[Rumānijas Superkauss]]: 1999
'''Galatasaray'''
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2001–02
* [[UEFA Superkauss]]: 2000
'''Beşiktaş'''
* Turcijas Superlīga: 2002–03
'''Shakhtar Donetsk'''
* [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015
* [[UEFA kauss]]: 2008–09
'''Zenit Saint Petersburg'''
* [[Krievijas Superkauss]]: 2016
'''Dynamo Kyiv'''
* Ukrainas Premjerlīga: 2020–21
* Ukrainas kauss: 2020–21
* Ukrainas Superkauss: 2020
=== Apbalvojumi ===
* [[File:Ukraine-zaslug3.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] III pakāpe (2006)<ref>{{Cite web|url=http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/697/2006|title = Про відзначення державними нагородами України}}</ref>
* [[File:ROM Ordinul Meritul Sportiv clasa III BAR.svg|50px]] Sporta nopelnu ordenis (Rumānija) III pakāpe (2008)
* [[File:Order of the Star of Romania - Ribbon bar.svg|50px]] [[Rumānijas zvaigznes ordenis]] (2009)<ref name="auto">{{Cite web|url=https://shakhtar.com/news/all-news/|title=Новости футбольного клуба "Шахтер" | Официальный сайт ФК "Шахтер" (Донецк)|website=shakhtar.com}}</ref>
* [[File:Ukraine-zaslug2.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] II pakāpe (2009)
* [[File:Ukraine-zaslug1.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] I pakāpe (2011)<ref>{{cite web |url=http://www.president.gov.ua/documents/13574.html |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ № 579/2011 - Офiцiйне представництво Президента України |access-date=2014-12-24 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20141224192957/http://www.president.gov.ua/documents/13574.html |archive-date=24 December 2014}}</ref>
* [[File:Greater Coat of Arms of Donetsk (1995).svg|30px]] [[Doņecka]]s goda pilsonis<ref>{{cite web |url=http://lukyanchenko.donetsk.ua/news_echo.php?id=5069 |title=Мирча Луческу - почетный гражданин города Донецка |access-date=2014-12-24 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20141129140941/http://lukyanchenko.donetsk.ua/news_echo.php?id=5069 |archive-date=29 November 2014}}</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Lučesku, Mirča}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Turcijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:1970. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]]
[[Kategorija:Bukarestes "Dinamo" spēlētāji]]
32yz9gbid6s555nimtnfyk3d06wwq01
4451882
4451880
2026-04-08T12:17:42Z
Vylks
50297
/* Apbalvojumi */
4451882
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dat|1945|7|29}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|4|7|1945|7|29}}
| manageryears1 = 1979–1982
| clubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| manageryears2 = 1981–1986
| managerclubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]]
| totalgoals = 90
| totalcaps = 401
| years3 = 1977–1982
| years2 = 1965–1967
| years1 = 1963–1977
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| playername = Mirča Lučesku
| name =
| years4 = 1990
| caption = Lučesku 2017. gadā
| nationalcaps1 = 70
| nationalgoals1 = 9
| nationalyears1 = 1966–1979
| nationalteam1 = {{fb|ROU|1952}}
| goals4 = 0
| caps4 = 1
| manageryears3 = 1985–1990
| managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| managerclubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]]
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]]
| managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| manageryears5 = 1991–1996
| managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa S.C.|Pisa]]
| managerclubs2 = {{fb|ROU|1952}}
| managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| manageryears15 = 2020–2023
| manageryears14 = 2017–2019
| manageryears13 = 2016–2017
| manageryears12 = 2004–2016
| manageryears11 = 2002–2004
| manageryears10 = 2000–2002
| manageryears9 = 1999–2000
| manageryears8 = 1998–1999
| manageryears7 = 1997–1998
| managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]
| managerclubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| image = Mircea Lucescu 2017.jpg
| goals3 = 21
| goals2 = 12
| goals1 = 57
| currentclub =
| countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Bukareste]]
| clubs3 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Sportul Studențesc București|Știința București]]
| clubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
| caps3 = 111
| managerclubs13 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]
| caps2 = 39
| caps1 = 250
| height = 177
| birth_place =
| manageryears4 = 1990–1991
| manageryears6 = 1996–1997
| managerclubs15 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]
| managerclubs14 = {{fb|TUR}}
| manageryears16 = 2024–2026
| managerclubs16 = {{fb|ROU}}
}}
'''Mirča Lučesku''' ({{Val|ro|Mircea Lucescu}}, dzimis {{Dat|1945|7|29}}; miris {{dat|2026|4|7}}) bija [[Rumānija]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2024. gada augusta līdz 2026. gadam bija Rumānijas izlases galvenais treneris.
Lučesku bija viens no visu laiku pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem futbolistiem, kuri ir spēlējuši [[Liga I|Rumānijas Pirmajā līgā]]. Ar [[FC Dinamo București|''Dinamo București'']] viņš septiņas reizes kļuva par Rumānijas čempionu.
[[Rumānijas futbola izlase]]s sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1979. gadam. Kopumā nospēlējis 70 mačus un guvis 9 vārtus. Bijis izlases kapteinis [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]].
Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, [[Itālija|Itālijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Krievija|Krievijā]]. No 1981. līdz 1986. gadam vadījis Rumānijas izlasi. Vislabāk pazīstams, vadot [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandu [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], amatā esot 12 gadus. Ar ''Shakhtar'' komandu izcīnījis astoņus Premjerlīgas titulus. 2015. gadā kļuvis tikai par piekto treneri, kuri ir vadījuši komandas vismaz 100 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlēs. No 2017. līdz 2019. gadam vadījis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. 2020. gadā Lučesku tika apstiprināts par [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']] treneri, kas izraisīja lielus protestus no ''Dynamo Kyiv'' faniem, tomēr komandu viņš turpināja vadīt. {{Dat|2020|10|20|5=bez}}, Čempionu līgas mačā pret [[Juventus FC|''Juventus'']], Lučesku 75 gadu un 83 dienu vecumā kļuva par visu laiku vecāko treneri, kurš ir vadījis komandu turnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559665|title=Morata double as Juve beat Dynamo Kyiv|work=BBC Sport|access-date=2022-05-26|language=en}}</ref> 2024. gada augustā otro reizi karjerā kļuva par Rumānijas izlases galveno treneri, stājoties amatā [[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]] vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.romania-insider.com/mircea-lucescu-coach-romanias-national-football-team-aug-2024|title=Mircea Lucescu replaces Edi Iordănescu as coach of Romania’s national football team|website=romania-insider.com|access-date=2024-08-06|language=en}}</ref>
Miris 2026. gada 7. aprīlī, kad Bukarestes Universitātes slimnīca preses relīzē paziņoja par viņa nāvi.<ref>{{Cite web |last=Stoica |first=Iulian |date=2026-04-07 |title=Mircea Lucescu a murit! Marele antrenor român a încetat din viață la 80 de ani |url=https://www.fanatik.ro/mircea-lucescu-a-murit-marele-antrenor-roman-a-incetat-din-viata-la-80-de-ani-21444223 |access-date=2026-04-07 |website=Fanatik.ro |language=ro}}</ref><ref>{{cite web |title=Romanian soccer great Mircea Lucescu has died at age 80 |url=https://apnews.com/article/mircea-lucescu-dead-romania-8d80a7bc64e66d57cdd51a139a2c0cc9 |website=AP News |access-date=7 April 2026 |language=en |date=7 April 2026}}</ref>
== Sasniegumi ==
=== Spēlētāja karjera ===
'''Dinamo București'''
* [[Liga I|Rumānijas A divīzija]]: 1963–64, 1964–65, 1970–71, 1972–73, 1974–75, 1976–77, 1989–90
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1967–68
'''Corvinul Hunedoara'''
* [[Liga II|Rumānijas 2. līga]]: 1979–80
=== Trenrera karjera ===
'''Corvinul Hunedoara'''
* Rumānijas 2. līga: 1979–80
'''Dinamo București'''
* Rumānijas A divīzija: 1989–90
* Rumānijas kauss: 1985–86, 1989–90
'''Brescia'''
* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 1991–92
'''Rapid București'''
* Rumānijas A divīzija: 1998–99
* Rumānijas kauss: 1998–99
* [[Rumānijas Superkauss]]: 1999
'''Galatasaray'''
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2001–02
* [[UEFA Superkauss]]: 2000
'''Beşiktaş'''
* Turcijas Superlīga: 2002–03
'''Shakhtar Donetsk'''
* [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015
* [[UEFA kauss]]: 2008–09
'''Zenit Saint Petersburg'''
* [[Krievijas Superkauss]]: 2016
'''Dynamo Kyiv'''
* Ukrainas Premjerlīga: 2020–21
* Ukrainas kauss: 2020–21
* Ukrainas Superkauss: 2020
=== Apbalvojumi ===
* [[File:Ukraine-zaslug3.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] III pakāpe (2006)<ref>{{Cite web|url=http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/697/2006|title = Про відзначення державними нагородами України}}</ref>
* [[File:ROM Ordinul Meritul Sportiv clasa III BAR.svg|50px]] Sporta nopelnu ordenis (Rumānija) III pakāpe (2008)
* [[File:Order of the Star of Romania - Ribbon bar.svg|50px]] [[Rumānijas zvaigznes ordenis]] (2009)<ref name="auto">{{Cite web|url=https://shakhtar.com/news/all-news/|title=Новости футбольного клуба "Шахтер" | Официальный сайт ФК "Шахтер" (Донецк)|website=shakhtar.com}}</ref>
* [[File:Ukraine-zaslug2.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] II pakāpe (2009)
* [[File:Ukraine-zaslug1.png|50px]] [[Nopelnu ordenis (Ukraina)|Nopelnu ordenis]] I pakāpe (2011)<ref>{{cite web |url=http://www.president.gov.ua/documents/13574.html |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ № 579/2011 - Офiцiйне представництво Президента України |access-date=2014-12-24 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20141224192957/http://www.president.gov.ua/documents/13574.html |archive-date=24 December 2014}}</ref>
* [[File:Greater Coat of Arms of Donetsk (1995).svg|30px]] [[Donecka]]s goda pilsonis<ref>{{cite web |url=http://lukyanchenko.donetsk.ua/news_echo.php?id=5069 |title=Мирча Луческу - почетный гражданин города Донецка |access-date=2014-12-24 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20141129140941/http://lukyanchenko.donetsk.ua/news_echo.php?id=5069 |archive-date=29 November 2014}}</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Lučesku, Mirča}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Turcijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:1970. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]]
[[Kategorija:Bukarestes "Dinamo" spēlētāji]]
33lglatrh21q7xt7z5bro9a03pzj3b8
Flotes iela (Liepāja)
0
517235
4452244
4213887
2026-04-09T09:20:46Z
Olgerts V
41522
noform., precīz.
4452244
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Flotes iela|Flotes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Flotes iela
| vēst nosaukumi = * Emigrantu iela
* Sarkanās flotes iela
| atklāta =
| attēls = Flotes iela (Liepaja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 15
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = ap 250 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]] [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]]
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Flotes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkārtnē. Flotes iela sākas krustojumā ar [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir ap 250 metriem un to sedz gan [[grants]], gan [[asfaltbetons|asfalts]].
Flotes iela kādreiz tika saukta par '''Emigrantu ielu''' un '''Sarkanās flotes ielu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6|title=Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2006. gada 31. maijs :: Kurzemes-Vards.lv|website=www.kurzemes-vards.lv|access-date=2022-07-16|archive-date=2022-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200603102116/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6}}</ref>
== Ielu savienojumi ==
Flotes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]]
* [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]]
* [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]] / [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]]
* [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums)
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}}
[[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]]
gbh71l7i7p2sowgwn3z5p32rb2ue2d9
4452245
4452244
2026-04-09T09:23:13Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452245
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Flotes iela|Flotes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Flotes iela
| vēst nosaukumi = * Emigrantu iela
* Sarkanās flotes iela
| atklāta =
| attēls = Flotes iela (Liepaja).jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 15
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = ap 250 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Liepāja)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Liepāja)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8.]] [[11. autobusu maršruts (Liepāja)|11.]]
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Flotes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkārtnē. Flotes iela sākas krustojumā ar [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]]. Ielas garums ir ap 250 metriem un to sedz gan [[grants]], gan [[asfaltbetons|asfalts]].
Flotes iela kādreiz tika saukta par '''Emigrantu ielu''' un '''Sarkanās flotes ielu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6|title=Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2006. gada 31. maijs :: Kurzemes-Vards.lv|website=www.kurzemes-vards.lv|access-date={{dat|2022|7|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|7|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200603102116/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/05/31/?p=6}}</ref>
== Ielu savienojumi ==
Flotes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Mežu iela (Liepāja)|Mežu iela]]
* [[Krūmu iela (Liepāja)|Krūmu iela]]
* [[Rubeņu iela (Liepāja)|Rubeņu iela]] / [[Medņu iela (Liepāja)|Medņu iela]]
* [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] (T veida krustojums)
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}}
[[Kategorija:Ielas Ziemeļu priekšpilsētā (Liepāja)]]
42sw8rti628pe4abpcbthimo8oscc1p
Elkoņu iela (Liepāja)
0
517549
4452070
4212334
2026-04-08T19:00:04Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452070
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Elkoņu iela|Elkoņu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Elkoņu iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls = Kūrmājas prospekts 15 (Liepāja).jpg
| attēla paraksts = Ēka Elkoņu ielas un [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] stūrī
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 16
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = 187 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 1
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss =
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Elkoņu iela''' ir L-veida iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Elkoņu iela sākas krustojumā ar [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]] un [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]]. Elkoņu ielas garums ir aptuveni 187 metri un to pilnībā sedz asfalts. Kustība ielā notiek vienā virzienā, no Uliha ielas uz Kūrmājas prospekta pusi.
== Ielu savienojumi ==
Elkoņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kūrmājas prospekts]]
* [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]]
* [[Uliha iela]] (T veida krustojums)
== Skatīt arī ==
* [[Vecliepāja]]
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]
fslooyc4mnseljyg7tm6mtswtns9ja0
Esperanto iela
0
517555
4452198
4212194
2026-04-09T06:11:06Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452198
wikitext
text/x-wiki
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Esperanto iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls =
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Jaunliepāja]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 15
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = ap 270 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss =
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Esperanto iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunliepāja|Jaunliepājas]] apkaimē. Esperanto iela sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku ielu]] un [[Loku iela (Liepāja)|Loku ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 270 metri un to pilnībā sedz [[Asfaltbetons|asfalts]].
== Ielu savienojumi ==
Esperanto iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] (T veida krustojums)
* [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]]
* [[Zemnieku iela (Liepāja)|Zemnieku iela]]
* [[Loku iela (Liepāja)|Loku iela]] (ielas turpinājums)
== Skatīt arī ==
* [[Jaunliepāja]]
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]]
9wfw81f3l8ykikg8vcm5btkmskn1h37
Ezera iela (Liepāja)
0
517556
4452204
4212339
2026-04-09T06:50:13Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452204
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Ezera iela|Ezera iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Ezera iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls =
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Vecliepāja]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 14
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = ap 1107 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10.]]
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Ezera iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Ezera iela sākas krustojumā ar [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielu]], [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas ielu]] un [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas ielu]] un beidzas netālu no [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]]. Ielas garums ir aptuveni 1107 metri un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfaltbetons|asfalts]], gan arī [[grants]]. Posmā no ielas sākuma līdz [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu ielai]] kustība notiek vienā virzienā. Caur ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Liepāja)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Liepāja)|4.]], [[9. autobusu maršruts (Liepāja)|9.]] un [[10. autobusu maršruts (Liepāja)|10. autobusu maršruts]].
Ezera ielā 53/55 atrodas PII "Cīrulītis".
== Ielu savienojumi ==
Ezera iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu iela]]
* [[Jūrmalas iela (Liepāja)|Jūrmalas iela]]
* [[Klaipēdas iela (Liepāja)|Klaipēdas iela]]
* [[Bārtas iela (Liepāja)|Bārtas iela]]
* [[Bernātu iela (Liepāja)|Bernātu iela]]
* [[Pļavu iela (Liepāja)|Pļavu iela]]
* [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību iela]]
* [[Ozolu iela (Liepāja)|Ozolu iela]]
* [[Riekstu iela (Liepāja)|Riekstu iela]]
* [[Zirņu iela (Liepāja)|Zirņu iela]]
* [[Amatas iela (Liepāja)|Amatas iela]]
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Vecliepājā]]
oivxvoudm6ztj9j5grsztrpdz9ckfwf
Ezermalas iela (Liepāja)
0
517557
4452237
4212196
2026-04-09T08:26:27Z
Olgerts V
41522
noformējums
4452237
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Ezermalas iela|Ezermalas iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Ezermalas iela
| vēst nosaukumi =
| atklāta =
| attēls = Near Metallurg - panoramio.jpg
| pilsēta = {{Liepāja}}
| pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
| apkaime = [[Jaunliepāja]]
| priekšpilsēta =
| karte =
| mapframe-zoom = 14
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
| ielas garums = 1036 m
| ievēr celtnes =
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| joslu skaits = 2
| tramvajs =
| trolejbuss =
| autobuss =
| mikroautobuss =
| cits =
}}
'''Ezermalas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Ezermalas iela sākas krustojumā ar [[Jaunā ostmala|Jauno ostmalu]] un [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]], bet beidzas netālu no [[Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] teritorijas. Ielas garums ir aptuveni 1036 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. Iela tiek izmantota, lai piekļūtu Zirgu salai.
== Ielu savienojumi ==
Ezermalas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Jaunā ostmala]]
* [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]]
== Skatīt arī ==
* [[Jaunliepāja]]
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Jaunliepājā]]
6elosi1ae5vy2firbuej3fk5ms0ggl8
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā
0
518885
4451987
4451227
2026-04-08T16:09:25Z
ListeriaBot
56598
Wikidata list updated [V2]
4451987
wikitext
text/x-wiki
Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]].
{{monument-title-wikidata|113483510}}
{{Wikidata list
|sparql=SELECT
?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
VALUES ?currList { wd:Q113483510 } .
VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } .
?currNovads wdt:P300 ?region .
?item wdt:P2817 ?currList .
?item wdt:P2494 ?vaid .
?item wdt:P1435 ?type .
?item wdt:P131 ?munid.
?munid wdt:P131 ?upmunid .
?munid wdt:P131* ?currNovads .
?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .
BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) .
?munsitelink schema:about ?munid .
?munsitelink schema:inLanguage "lv" .
BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) .
OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . }
OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
?item p:P625 ?coordinate .
?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv"
BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) }
?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv")
?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv")
?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv")
?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv")
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46909406
| label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ambeļi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ambeļu katoļu baznīcā
| lat = 56.03805556
| long = 26.8475
| p625 = {{Coord|56.03805556|26.8475|display=inline}}
| vaid = 3238
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Ambe%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46909290
| label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem
| lat = 56.024680795926
| long = 26.869431604291
| p625 = {{Coord|56.024680795926|26.869431604291|display=inline}}
| vaid = 653
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909324
| label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]]
| name = Melnais kalns - pilskalns
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Putāniem un Greižām
| lat = 56.060723630968
| long = 26.867256668183
| p625 = {{Coord|56.060723630968|26.867256668183|display=inline}}
| vaid = 654
| wikipediauri = Melnais_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909363
| label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ubodišķos
| lat = 56.041267031201
| long = 26.922841709847
| p625 = {{Coord|56.041267031201|26.922841709847|display=inline}}
| vaid = 655
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007677
| label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]''
| name = Altāri (3)
| municipality = Bebrene
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu baznīcā
| lat = 56.06638889
| long = 26.13027778
| p625 = {{Coord|56.06638889|26.13027778|display=inline}}
| image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg
| vaid = 3244
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Bebrene
}}
{{monument
| qid = Q47007666
| label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]''
| name = Bebrenes senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dainām
| lat = 56.068752035746
| long = 26.123283831065
| p625 = {{Coord|56.068752035746|26.123283831065|display=inline}}
| vaid = 657
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007668
| label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]''
| name = Dagu senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dagiem
| lat = 56.044809879666
| long = 26.11616167646
| p625 = {{Coord|56.044809879666|26.11616167646|display=inline}}
| vaid = 658
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007669
| label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]''
| name = Ezeru senkapi (Franču kapi)
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Ezeriem
| lat = 56.051404586895
| long = 26.080688624573
| p625 = {{Coord|56.051404586895|26.080688624573|display=inline}}
| vaid = 659
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007670
| label = [[Ilzes pilskalns]]
| name = Ilzes pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem
| lat = 56.040225830991
| long = 26.094953368156
| p625 = {{Coord|56.040225830991|26.094953368156|display=inline}}
| vaid = 660
| wikipediauri = Ilzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007671
| label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]]
| name = Valaiņu pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Valaiņiem
| lat = 56.092954589835
| long = 27.059790368316
| p625 = {{Coord|56.092954589835|27.059790368316|display=inline}}
| vaid = 9024
| wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts)
| year = 5.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007672
| label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]''
| name = Valaiņu apmetne un dobumakmens
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem
| lat = 56.053336
| long = 26.175593
| p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}}
| vaid = 9022
| year = 11.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007674
| label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]''
| name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu kapos
| lat = 56.071318762759
| long = 26.14858430188
| p625 = {{Coord|56.071318762759|26.14858430188|display=inline}}
| image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg
| commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene
| vaid = 8708
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007675
| label = [[Čamaņu kapu kapliča]]
| name = Čamaņu kapu kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi
| lat = 56.030412350848
| long = 26.149813475632
| p625 = {{Coord|56.030412350848|26.149813475632|display=inline}}
| vaid = 8728
| wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da
| year = 1821.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909903
| label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]''
| name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta
| municipality = Birkineļi
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.816139113751
| long = 26.45663624385
| p625 = {{Coord|55.816139113751|26.45663624385|display=inline}}
| image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg
| commonscat = Birkineļi Manor
| vaid = 20
| year = 1872.-1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Birkine%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46910555
| label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]''
| name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)
| municipality = Buivīši
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.125578407037
| long = 26.340875644516
| p625 = {{Coord|56.125578407037|26.340875644516|display=inline}}
| vaid = 683
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q46909706
| label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]''
| name = Robežnieku pilskalns ar apmetni
| municipality = Demenes pagasts
| district = Demenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem
| lat = 55.710316067393
| long = 26.656511572048
| p625 = {{Coord|55.710316067393|26.656511572048|display=inline}}
| vaid = 8921
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Demenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16355113
| label = [[Dvietes apmetne]]
| name = Dvietes apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera
| lat = 56.056314438536
| long = 26.265051863295
| p625 = {{Coord|56.056314438536|26.265051863295|display=inline}}
| vaid = 664
| wikipediauri = Dvietes_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007678
| label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]''
| name = Grīvas ezera apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā
| lat = 56.069273
| long = 26.192319
| p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}}
| vaid = 9020
| year = 3400.–2300. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007680
| label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]''
| name = Slobodas apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā
| lat = 56.07032
| long = 26.187849
| p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}}
| vaid = 9021
| year = 2300.–1500. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218177
| label = [[Lašu pilskalns]]
| name = Lašu pilskalns
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Eglaines krejotavas
| lat = 55.95805556
| long = 26.115
| p625 = {{Coord|55.95805556|26.115|display=inline}}
| image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg
| commonscat = Laši Hillfort
| vaid = 666
| wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007682
| label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3249
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007686
| label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3250
| year = ap 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007688
| label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3251
| year = ap 1805. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007689
| label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3253
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15218899
| label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.890776387053
| long = 26.712947786496
| p625 = {{Coord|55.890776387053|26.712947786496|display=inline}}
| image = Elerne%20church.jpg
| commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne
| vaid = 6300
| wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca
| year = 1651., 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911193
| label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]''
| name = Cilnis "Marijas pasludināšana"
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā
| lat = 55.890738326753
| long = 26.71315814784
| p625 = {{Coord|55.890738326753|26.71315814784|display=inline}}
| vaid = 3304
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911483
| label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]''
| name = Ezerstarpu senkapi
| municipality = Ezerstarpi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.133523199816
| long = 26.886982137327
| p625 = {{Coord|56.133523199816|26.886982137327|display=inline}}
| vaid = 716
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ezerstarpi
}}
{{monument
| qid = Q46909445
| label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]''
| name = Galvānu senkapi
| municipality = Galvāni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042112471154
| long = 26.849923759339
| p625 = {{Coord|56.042112471154|26.849923759339|display=inline}}
| vaid = 646
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909469
| label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]''
| name = Gņilojas Ručejas senkapi
| municipality = Gļinaruča
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.023240274217
| long = 26.940240778506
| p625 = {{Coord|56.023240274217|26.940240778506|display=inline}}
| vaid = 647
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da
}}
{{monument
| qid = Q113483852
| label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]''
| name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti
| municipality = Ilūkste
| district = Ilūkste
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.97662
| long = 26.29893
| p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}}
| image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg
| vaid = 9310
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis<br/>valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Il%C5%ABkste
}}
{{monument
| qid = Q46910747
| label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]''
| name = Ērģeļu prospekta fragmenti
| municipality = Jaunborne
| district = Jaunborne<br/>Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Jaunbornes katoļu baznīcā
| lat = 55.866103999849
| long = 26.925525999814
| p625 = {{Coord|55.866103999849|26.925525999814|display=inline}}
| vaid = 3266
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Jaunborne
}}
{{monument
| qid = Q46910071
| label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]''
| name = Janušanu senkapi
| municipality = Jaunušāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.935363995745
| long = 26.441311098537
| p625 = {{Coord|55.935363995745|26.441311098537|display=inline}}
| vaid = 672
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q15219035
| label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
| municipality = Juzefova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = "Pēteri"
| lat = 55.92638889
| long = 26.72277778
| p625 = {{Coord|55.92638889|26.72277778|display=inline}}
| image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova
| vaid = 8713
| wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca
| year = 1936., 1958.-1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11196513
| label = [[Kalkūnes pilskalns]]
| name = Kalkūnes pilskalns
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem
| lat = 55.82611111
| long = 26.46388889
| p625 = {{Coord|55.82611111|26.46388889|display=inline}}
| vaid = 668
| wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909835
| label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]''
| name = Kilušku senkapi
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, pie Grantiņiem
| lat = 55.829949360799
| long = 26.454185573951
| p625 = {{Coord|55.829949360799|26.454185573951|display=inline}}
| vaid = 667
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909942
| label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kalupes katoļu baznīcā
| lat = 56.09694444
| long = 26.54388889
| p625 = {{Coord|56.09694444|26.54388889|display=inline}}
| image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg
| commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior)
| vaid = 3258
| year = 1882. 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909996
| label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ķīšos (Ķeišos)
| lat = 56.117675536707
| long = 26.539740068862
| p625 = {{Coord|56.117675536707|26.539740068862|display=inline}}
| vaid = 669
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911016
| label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Kaķīšu pilskalns (Zamok)
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.896604489797
| long = 26.386066135739
| p625 = {{Coord|55.896604489797|26.386066135739|display=inline}}
| vaid = 702
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911044
| label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]''
| name = Kaķīšu senkapi
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.898601799001
| long = 26.386895999332
| p625 = {{Coord|55.898601799001|26.386895999332|display=inline}}
| vaid = 703
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911261
| label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]]
| name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni
| municipality = Lasenberga
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lasenbekas muižā
| lat = 55.854765874335
| long = 26.596468601795
| p625 = {{Coord|55.854765874335|26.596468601795|display=inline}}
| image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg
| vaid = 712
| wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Lasenbekas muiža]]
| munwiki = Lasenberga
}}
{{monument
| qid = Q46910037
| label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Laucesas pagasts
| district = Laucesas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Klajumiem
| lat = 55.843969294776
| long = 26.503693550479
| p625 = {{Coord|55.843969294776|26.503693550479|display=inline}}
| vaid = 671
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucesas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909497
| label = [[Leperu pilskalns]]
| name = Leperu pilskalns
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.036650126332
| long = 26.928674134013
| p625 = {{Coord|56.036650126332|26.928674134013|display=inline}}
| vaid = 648
| wikipediauri = Leperu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q46909527
| label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]''
| name = Leperu senkapi
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026657159529
| long = 26.923897528377
| p625 = {{Coord|56.026657159529|26.923897528377|display=inline}}
| vaid = 649
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q47007706
| label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]''
| name = Palazdiņu pilskalns
| municipality = Liellazdas
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.020349484879
| long = 26.294272094059
| p625 = {{Coord|56.020349484879|26.294272094059|display=inline}}
| vaid = 686
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liellazdas
}}
{{monument
| qid = Q46909558
| label = [[Baranaukas pilskalns]]
| name = Baranaukas pilskalns
| municipality = Lielā Baranovska
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.046217400504
| long = 26.859032844538
| p625 = {{Coord|56.046217400504|26.859032844538|display=inline}}
| vaid = 650
| wikipediauri = Baranaukas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liel%C4%81_Baranovska
}}
{{monument
| qid = Q46910097
| label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Līksna
| district = Līksna<br/>Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Līksnas katoļu baznīcā
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}}
| vaid = 3263
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABksna
}}
{{monument
| qid = Q131160415
| label = [[Ļūbasta pilskalns]]
| name = Ļūbasta pilskalns
| municipality = Līksnas pagasts
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.942527777778
| long = 26.452722222222
| p625 = {{Coord|55.94252777777778|26.45272222222222|display=inline}}
| vaid = 9522
| wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16363144
| label = [[Markovas pilskalns]]
| name = Markovas pilskalns
| municipality = Markova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918889671237
| long = 26.888363797121
| p625 = {{Coord|55.918889671237|26.888363797121|display=inline}}
| vaid = 675
| wikipediauri = Markovas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911510
| label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Maskavas pilskalns (Gorodok)
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.041312058542
| long = 26.804965174582
| p625 = {{Coord|56.041312058542|26.804965174582|display=inline}}
| vaid = 717
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46911545
| label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]''
| name = Maskavas senkapi
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.044811805261
| long = 26.799188181845
| p625 = {{Coord|56.044811805261|26.799188181845|display=inline}}
| vaid = 718
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46910300
| label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]''
| name = Melderišķu senkapi
| municipality = Melderiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.938778575966
| long = 26.912136432505
| p625 = {{Coord|55.938778575966|26.912136432505|display=inline}}
| vaid = 676
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melderi%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910133
| label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Munciški
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.08454585093
| long = 26.367094435506
| p625 = {{Coord|56.08454585093|26.367094435506|display=inline}}
| vaid = 673
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Munci%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910579
| label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]''
| name = Malagala apmetne
| municipality = Mālgals
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.172513611442
| long = 26.315251536104
| p625 = {{Coord|56.172513611442|26.315251536104|display=inline}}
| vaid = 684
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lgals
}}
{{monument
| qid = Q4110154
| label = [[Vecračinas pilskalns]]
| name = Vecračinas pilskalns
| municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.915<br/>55.914850618886
| long = 26.932222222222<br/>26.932359211285
| p625 = {{Coord|55.915|26.932222222222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914850618886|26.932359211285|display=inline}}
| vaid = 681
| wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina
}}
{{monument
| qid = Q46910334
| label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]''
| name = Nitišu senkapi
| municipality = Nitiši
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.892028264038
| long = 26.733927501693
| p625 = {{Coord|55.892028264038|26.733927501693|display=inline}}
| vaid = 677
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Niti%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q4993833
| label = [[Nīcgales Lielais akmens]]
| name = Nīcgales Lielais akmens
| municipality = Nīcgales pagasts
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Nīcgali un Vārkavu
| lat = 56.15214987265
| long = 26.461463519661
| p625 = {{Coord|56.15214987265|26.461463519661|display=inline}}
| image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg
| commonscat = Nīcgale Great Stone
| vaid = 685
| wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911579
| label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]''
| name = Ostrovas senkapi
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.054140530107
| long = 26.819427366536
| p625 = {{Coord|56.054140530107|26.819427366536|display=inline}}
| vaid = 719
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911602
| label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Višķu pilskalns (Gorodok)
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.060983781937
| long = 26.839046849172
| p625 = {{Coord|56.060983781937|26.839046849172|display=inline}}
| vaid = 720
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007692
| label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]''
| name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem
| lat = 56.029936318852
| long = 26.289556655929
| p625 = {{Coord|56.029936318852|26.289556655929|display=inline}}
| image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg
| commonscat = Zamečka Hillfort
| vaid = 687
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007693
| label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]''
| name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.054610225627
| long = 26.204817508815
| p625 = {{Coord|56.054610225627|26.204817508815|display=inline}}
| vaid = 688
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007695
| label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]''
| name = Grantiņu senkapi II
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| vaid = 9023
| year = 10.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007696
| label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]''
| name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Kalnājiem (Speķiem)
| lat = 56.049431414305
| long = 26.215130468487
| p625 = {{Coord|56.049431414305|26.215130468487|display=inline}}
| vaid = 689
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007699
| label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]''
| name = Lapsukalns - pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Paradīzēm (Rajām)
| lat = 55.970374556177
| long = 26.188648244837
| p625 = {{Coord|55.970374556177|26.188648244837|display=inline}}
| vaid = 690
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007700
| label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]''
| name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rurāniem
| lat = 56.02580326663
| long = 26.209116684058
| p625 = {{Coord|56.02580326663|26.209116684058|display=inline}}
| vaid = 691
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007701
| label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]''
| name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.016008610688
| long = 26.213348059848
| p625 = {{Coord|56.016008610688|26.213348059848|display=inline}}
| vaid = 692
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007703
| label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]''
| name = Sidrabiņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.018795670132
| long = 26.21168499364
| p625 = {{Coord|56.018795670132|26.21168499364|display=inline}}
| vaid = 693
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007704
| label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]''
| name = Varoņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Varoņiem un Grantiņiem
| lat = 56.054113548142
| long = 26.203512917769
| p625 = {{Coord|56.054113548142|26.203512917769|display=inline}}
| vaid = 694
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007705
| label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]''
| name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Senčiem un Ķirškalniem
| lat = 55.98002245684
| long = 26.263296103878
| p625 = {{Coord|55.98002245684|26.263296103878|display=inline}}
| vaid = 695
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q46909773
| label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]''
| name = Piparu senkapi
| municipality = Pipari
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.078838127862
| long = 26.728709521466
| p625 = {{Coord|56.078838127862|26.728709521466|display=inline}}
| vaid = 662
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q12650390
| label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]''
| name = Bārenes pilskalns
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Paškānos pie Upītēm
| lat = 56.10244
| long = 25.84628
| p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}}
| vaid = 701
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138514628
| label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]''
| name = Baltmuižas kungu māja ar parku
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 6298
| year = 1801., 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]]
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910167
| label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Ribaki
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.951609839829
| long = 26.423193026384
| p625 = {{Coord|55.951609839829|26.423193026384|display=inline}}
| vaid = 674
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ribaki
}}
{{monument
| qid = Q46910360
| label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]''
| name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)
| municipality = Rudāni
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.907419336736
| long = 26.841044633078
| p625 = {{Coord|55.907419336736|26.841044633078|display=inline}}
| vaid = 678
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rud%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46910612
| label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]''
| name = Kerkūzu apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kerkūzos
| lat = 55.878401490531
| long = 26.926968883423
| p625 = {{Coord|55.878401490531|26.926968883423|display=inline}}
| vaid = 696
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910647
| label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]''
| name = Janomoles senkapi
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Jaunmoles
| lat = 55.916339093934
| long = 26.912624432534
| p625 = {{Coord|55.916339093934|26.912624432534|display=inline}}
| vaid = 697
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910684
| label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]''
| name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Upīšiem
| lat = 55.811117193998
| long = 26.941681052168
| p625 = {{Coord|55.811117193998|26.941681052168|display=inline}}
| vaid = 698
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910715
| label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]''
| name = Līdaku apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Līdakām
| lat = 55.873793259498
| long = 26.929821409744
| p625 = {{Coord|55.873793259498|26.929821409744|display=inline}}
| vaid = 699
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911303
| label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]''
| name = Sarkaņu senkapi
| municipality = Sarkaņi
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.995939280764
| long = 26.462113876818
| p625 = {{Coord|55.995939280764|26.462113876818|display=inline}}
| vaid = 713
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909587
| label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]]
| name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042736905588
| long = 26.89760949517
| p625 = {{Coord|56.042736905588|26.89760949517|display=inline}}
| image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg
| commonscat = Skromaņi Greita Hillfort
| vaid = 651
| wikipediauri = Greitas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46909614
| label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]''
| name = Skromaņu senkapi
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.037646942239
| long = 26.900388548968
| p625 = {{Coord|56.037646942239|26.900388548968|display=inline}}
| vaid = 652
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46910825
| label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Skrudaliena
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā
| lat = 55.814772000063
| long = 26.711984999227
| p625 = {{Coord|55.814772000063|26.711984999227|display=inline}}
| vaid = 3268
| year = 19.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Skrudaliena
}}
{{monument
| qid = Q46910788
| label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]''
| name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)
| municipality = Skrudalienas pagasts
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Pļaviņām
| lat = 55.791808587283
| long = 26.694771949142
| p625 = {{Coord|55.791808587283|26.694771949142|display=inline}}
| vaid = 700
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrudalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910387
| label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]''
| name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.913102893529
| long = 26.885526849593
| p625 = {{Coord|55.913102893529|26.885526849593|display=inline}}
| vaid = 679
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910411
| label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]''
| name = Slutišku sādža
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 8986
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q30183922
| label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]]
| name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| lat = 56.00111111
| long = 25.91361111
| p625 = {{Coord|56.00111111|25.91361111|display=inline}}
| image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Subate
| vaid = 6299
| wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007708
| label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.006064318123
| long = 25.913232704116
| p625 = {{Coord|56.006064318123|25.913232704116|display=inline}}
| image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg
| commonscat = Historic Centre of Subate
| vaid = 7430
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007709
| label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]''
| name = Altārdaļas sētiņa
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3280
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007710
| label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3281
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007712
| label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3283
| year = 18.gs.s. 19.gs. 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007715
| label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3284
| year = 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007716
| label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3285
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007718
| label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3289
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q12649060
| label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]''
| name = Arāju pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Arājiem
| lat = 55.9118881
| long = 26.2616158
| p625 = {{Coord|55.9118881|26.2616158|display=inline}}
| vaid = 704
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910894
| label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]''
| name = Āpšukalns - pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 55.902501774891
| long = 26.330892167666
| p625 = {{Coord|55.902501774891|26.330892167666|display=inline}}
| vaid = 705
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910926
| label = ''[[:d:Q46910926|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Sudmaļu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sudmaļiem
| lat = 55.900829129364
| long = 26.34323249784
| p625 = {{Coord|55.900829129364|26.34323249784|display=inline}}
| vaid = 706
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910965
| label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Timšānu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Timšāniem
| lat = 55.911347713232
| long = 26.30141099383
| p625 = {{Coord|55.911347713232|26.30141099383|display=inline}}
| vaid = 707
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910992
| label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]''
| name = Turību senkapi
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Turībām
| lat = 55.88687614159
| long = 26.4019895535
| p625 = {{Coord|55.88687614159|26.4019895535|display=inline}}
| vaid = 708
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909806
| label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]''
| name = Svilišķu pilskalns
| municipality = Svilišķi
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.0915132111
| long = 26.745508443314
| p625 = {{Coord|56.0915132111|26.745508443314|display=inline}}
| vaid = 663
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911082
| label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]''
| name = Ellernas Āboltiņu apmetne
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Āboltiņiem
| lat = 55.90138499735
| long = 26.719665270576
| p625 = {{Coord|55.90138499735|26.719665270576|display=inline}}
| vaid = 709
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911121
| label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]''
| name = Lipikišķu senkapi
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Lipikišķu Ozoliem
| lat = 55.850749796673
| long = 26.740042231621
| p625 = {{Coord|55.850749796673|26.740042231621|display=inline}}
| vaid = 710
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911158
| label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mednieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem
| lat = 55.835953068238
| long = 26.714152949962
| p625 = {{Coord|55.835953068238|26.714152949962|display=inline}}
| vaid = 711
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911336
| label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]''
| name = Vaboles muižas apbūve ar parku
| municipality = Vabole
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026484842039
| long = 26.461967095703
| p625 = {{Coord|56.026484842039|26.461967095703|display=inline}}
| image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg
| commonscat = Vabole Manor
| vaid = 9017
| year = 19.gs I.p., 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vabole_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q10989039
| label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
| municipality = Vaikuļāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = "Draudzes māja"
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}}
| image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg
| commonscat = Sacred Heart church in Līksna
| vaid = 8717
| wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1909.-1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46909642
| label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]''
| name = Vecstupelišķu senkapi
| municipality = Vecie Stupeliški
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.040583037
| long = 26.904532739793
| p625 = {{Coord|56.040583037|26.904532739793|display=inline}}
| vaid = 656
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q4161770
| label = [[Dinaburgas pils]]
| name = Dinaburgas pils
| municipality = Vecpils
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.9125
| long = 26.725
| p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}}
| image = Dinaburg4.JPG
| commonscat = Dinaburga Castle
| vaid = 680
| wikipediauri = Dinaburgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911378
| label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]''
| name = Sīķeles apmetne
| municipality = Vecsalienas pagasts
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Sīķelē, Daugavas krastā
| lat = 55.885714879769
| long = 26.769867389913
| p625 = {{Coord|55.885714879769|26.769867389913|display=inline}}
| vaid = 714
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911645
| label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]''
| name = Višķu senkapi
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa
| lat = 56.063988403029
| long = 26.765157846744
| p625 = {{Coord|56.063988403029|26.765157846744|display=inline}}
| vaid = 721
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911676
| label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]''
| name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.053971110885
| long = 26.791300763626
| p625 = {{Coord|56.053971110885|26.791300763626|display=inline}}
| vaid = 723
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911708
| label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]]
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}}
| vaid = 3320
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911764
| label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = Višķu katoļu baznīcā
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}}
| vaid = 3324
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911446
| label = [[Zabornajas pilskalns]]
| name = Zabornajas pilskalns
| municipality = Višķu pagasts
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Zabornaju un Podgurji
| lat = 56.087050096461
| long = 26.812299142982
| p625 = {{Coord|56.087050096461|26.812299142982|display=inline}}
| image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg
| commonscat = Zabornaja Hillfort
| vaid = 722
| wikipediauri = Zabornajas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4190977
| label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]]
| name = Zemgales dzelzceļa stacija
| municipality = Zemgale (Demenes pagasts)
| district = Demenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.714305555556
| long = 26.47
| p625 = {{Coord|55.714305555556|26.47|display=inline}}
| image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg
| commonscat = Zemgale train station
| vaid = 8703
| wikipediauri = Zemgale_(stacija)
| year = 1922.-1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q7917770
| label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]''
| name = Vecsalienas muižas pils
| municipality = Červonka
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Červonkas pils
| lat = 55.82611111
| long = 26.77166667
| p625 = {{Coord|55.82611111|26.77166667|display=inline}}
| image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg
| commonscat = Vecsaliena manor house
| vaid = 8963
| year = 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecsalienas muiža]]
| munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911613
| label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]''
| name = Špogu senkapi
| municipality = Špoģi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē
| lat = 56.079189497365
| long = 26.735932293152
| p625 = {{Coord|56.079189497365|26.735932293152|display=inline}}
| vaid = 715
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0po%C4%A3i
}}
{{monument
| qid = Q47007707
| label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]''
| name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Elkšņiem
| lat = 55.937440348353
| long = 26.164529613087
| p625 = {{Coord|55.937440348353|26.164529613087|display=inline}}
| vaid = 665
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q130748363
| label = [[Keklišku pilskalns]]
| name = Keklišku pilskalns
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.857555555556
| long = 26.292722222222
| p625 = {{Coord|55.85755555555556|26.29272222222222|display=inline}}
| vaid = 9604
| wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910501
| label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]''
| name = Židinas senkapi
| municipality = Židina
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918652165676
| long = 26.899385062404
| p625 = {{Coord|55.918652165676|26.899385062404|display=inline}}
| vaid = 682
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDidina
}}
{{Wikidata list end}}
{{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}}
{{Latvijas kultūras mantojums}}
[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]
bnokmblx6rqkcb2rfhzi90spnf7hvaj
Atis Švinka
0
525686
4451951
4245857
2026-04-08T14:26:03Z
~2026-21517-96
143808
4451951
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Atis Švinka
| vārds_orģ =
| attēls = Atis Švinka (Atis Svinka) in 2024 (cropped).jpg
| att_izm =
| apraksts = Atis Švinka 2024. gadā
<!------ Pirmais amats ------>
| amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2025|03|6|N|bez}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| viceprezidents =
| vicepremjers =
| vietnieks =
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Kaspars Briškens]]
| pēctecis =
<!------ Otrais amats ------>
| amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]
| term_sākums2 = 2023. gada 21. septembris
| premjers2 = Evika Siliņa
| priekštecis2 = Jānis Eglīts
<!------ Trešais amats ------>
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2025|3|13|N|bez}}
| viceprezidents3 =
| vicepremjers3 =
| prezidents3 = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers3 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis3 =
| pēctecis3 =
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|03|24}}
| dzim_vieta =
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| apglabāts =
| partija = [[Progresīvie]]
| dinastija =
| tēvs =
| māte =
| dzīvesb = Anda Švinka
| bērni = divas meitas un divi dēli
| profesija = uzņēmējs, politiķis
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija =
| paraksts =
| paraksts_izm =
| piezīmes =
}}
'''Atis Švinka''' (dzimis {{dat|1973|03|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, jaunatnes mentors un politiķis,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/atis-svinka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-13}}</ref> pārstāv partiju "[[Progresīvie]]", bijis tās līdzpriekšsēdētājs. 2022. gada 1. oktobrī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Šobrīd [[Latvijas Satiksmes ministrs|Latvijas Republikas satiksmes ministrs]].
== Biogrāfija ==
Dzimis 1973. gada 24. martā Rīgā. 2002. gadā ieguvis [[Latvijas Universitāte]]s sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/atis-svinka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref>
20 gadu vecumā A. Švinka tika iecelts par "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitolufonds.lv/aktualitates/arhivs/ata-svinkas-stipendija|title=Uzņēmējs Atis Švinka dibina stipendiju {{!}} Nodibinājums Vītolu Fonds|website=www.vitolufonds.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu beigās kopā ar komandu ieviesis [[ekonomika]]s mācību priekšmetu skolās un vadījis šobrīd plaši pazīstamos projektus: Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) praksi, Līderu programmu un "Ēnu dienu". 1998. gadā par ieguldījumu ekonomikā un tautsaimniecībā saņēmis Kultūras fonda Spīdolas balvu.<ref name=":1" /> Dibinājis stipendiju talantīgu skolēnu atbalstam.<ref name=":1" />
Vadījis vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "LIC Gotus",<ref name=":0" /> kas ir viena no vadošajām firmām Baltijā DIY (''Do It Yourself'') produktu vairumtirdzniecībā (A. Švinka aizvien ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs), kā arī līmēšanas un hermetizācijas industriālo risinājumu tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.licgotus.lv/par-licgotus/|title=SIA "LIC GOTUS"|access-date=31.01.23.}}</ref>
Brīvajā laikā aizrāvies ar [[hokejs|hokeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ehl.entuziasti.com/personas/atis-svinka/1601/2589|title=EHL|website=ehl.entuziasti.com|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref>
== Politiskā darbība ==
Iesaistījies partijā "[[Progresīvie]]", kur strādājis pie ekonomikas un demogrāfijas jautājumiem.<ref name=":1" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopējā saraksta, taču nav ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref>
2021. gadā ievēlēts par partijas "Progresīvie" valdes locekli un līdzpriekšsēdētāju (kopā ar [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/460630-progresivie-butiski-maina-partijas-valdes-sastavu|title=Jauns.lv}}</ref>
2022. gadā kandidējis [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> Priekšvēlēšanu laikā par savām prioritātēm izvirzījis t.sk. energoresursu cenu un inflācijas krīzes risinājumu, energoneatkarību no Krievijas fosilo resursu piegādēm, tā vietā attīstot atjaunīgos energoresursus. Aktualizējis arī kooperatīvu un krājsabiedrību attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, industriālās politikas attīstību, digitalizāciju un jaunuzņēmumu ekosistēmas atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/1578-atis-svinka|title=Atis Švinka - "PROGRESĪVIE" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> Ar šiem jautājumiem [[14. Saeima|14. Saeimā]] strādājis Ilgtspējīgas attīstības komisijā,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DCD195F4ED104059C22588E0002AE477?OpenDocument&lang=LV|title=Atis Švinka - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> parlamentā darbojas arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā.<ref name=":2" />
No 2023. gada septembra līdz 2025. gada martam ([[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabineta]] apstiprināšanas) bija [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> un darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DCD195F4ED104059C22588E0002AE477?OpenDocument&lang=LV|title=Atis Švinka - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2023-10-03}}</ref>
2025. gada 6. martā apstiprināts [[Latvijas Satiksmes ministrs|Latvijas Republikas Satiksmes ministra]] amatā, stājoties [[Kaspars Briškens|Kaspara Briškena]] vietā.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Kaspars Briškens]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| periods = {{dat|2025|03|6|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{DEFAULTSORT:Švinka, Atis}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
muxvpia1f6kbr6nlie6kyee41fb49nq
2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona
0
528280
4451934
4364908
2026-04-08T13:39:07Z
Bendžamins
76862
/* F grupa */
4451934
wikitext
text/x-wiki
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = futbols
| nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona
| laiks = {{dat|2023|10|12|N}} - {{dat|2025|11|18|N}}
| komandu_skaits = 46
| konfederācijas = 1
| spēles = 225
| vārti = 630
| skatītāji = 4995451
| rezultatīvākais = {{flaga|Katara}} [[Almoezs Ali]] (12 vārti)
| mvp =
| pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2022]]
| nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2030]]
}}
'''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] AFC zonas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācija]]''' bija atlases sacensības [[Āzijas Futbola konfederācija]]s (AFC) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram. Turnīrā piedalījās 47 konfederācijas izlases kuras aizvadija kvalifikāciju piecās kārtās — 8 komandas kvalificējās finālturnīram, bet vēl viena komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]]. AFC zonas kvalifikācijas pirmās divas kārtas kalpoja arī kā kvalifikācija [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausam futbolā]]
== Izloze ==
Kvalifikācijā piedalījās visas 47 AFC konfederācijas komandas, bet [[Ziemeļu Marianas Salu futbola izlase]] kā vienīgā izlase, kas nav FIFA dalībvalsts, var piedalīties tikai līdz 2. kārtai — Āzijas kausa futbolā kvalifikācijai.
25 labākās komandas uzreiz kvalificējas otrajai kārtai. Komandu reitingi un spēļu izlozes pirmajai kārtai notika 2023. gada 27. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-afc.com/en/more/football_calendar.html|title=AFC Competitions Calendar (Jun 2023 - May 2024) |publisher=AFC|date=19 May 2023}}</ref> [[AFC]] galvenajā mītnē — [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika izsētas 4 grozos — pirmās 26 ranga komandas — no pirmā līdz trešajam grozam un pārējas — ceturtajā grozā. 4. groza komandas tika ielozētas pirmās kārtas spēlēm — pārējie grozi (un viens pāris no 4. groza) — otrajai kārtai.
{| class="wikitable"
|-
! 1. grozs
! 2. grozs
! 3. grozs
! 4. grozs
|- style="vertical-align:top"
| {{unbulleted list
|{{fb|JPN}} (20)
|{{fb|IRN}} (22)
|{{fb|AUS}} (27)
|{{fb|KOR}} (28)
|{{fb|KSA}} (53)
|{{fb|QAT}} (58)
|{{fb|IRQ}} (70)
|{{fb|UAE}} (72)
|{{fb|OMA}} (73)
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|UZB}} (74)
|{{fb|CHN}} (79)
|{{fb|JOR}} (82)
|{{fb|BHR}} (86)
|{{fb|SYR}} (94)
|{{fb|VIE}} (95)
|{{fb|PLE}} (96)
|{{fb|KGZ}} (97)
|{{fb|IND}} (100)
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|LBN}} (102)
|{{fb|TJK}} (109)
|{{fb|THA}} (113)
|{{fb|PRK}} (115)
|{{fb|PHI}} (135)
|{{fb|MAS}} (137)
|{{fb|TKM}} (138)
|{{fb|KUW}} (141)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|HKG}} (149)
|{{fb|IDN}} (150)
|{{fb|TPE}} (153)
|{{fb|MDV}} (154)
|{{fb|YEM}} (156)
|{{fb|AFG}} (157)
|{{fb|SIN}} (158)
|{{fb|MYA}} (160)
|{{fb|NEP}} (175)
|{{fb|CAM}} (176)
|{{fb|MAC}} (182)
|{{fb|MNG}} (183)
|{{fb|BHU}} (184)
|{{fb|LAO}} (188)
|{{fb|BRU}} (191)
|{{fb|BAN}} (192)
|{{fb|TLS}} (195)
|{{fb|PAK}} (201)
|{{fb|GUM}} (206)
|{{fb|SRI}} (207)
}}
|}
== Formāts ==
# kārta — 20 komandas (27. — 46. vieta rangā) tika sadalītas 11 pāros, kuri izspēlēja savstarpēju spēļu pārus — uzvarētāji kvalificējās 2. kārtai
# kārta — 36 komandas (1. — 26. vieta rangā un 10 pirmās kārtas uzvarētāji) tika sadalītas 9 grupās pa 4 komandām katrā, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas kvalificējās trešajai kārtai
# kārta — 18 komandas 2. kārtas uzvarētāji tika sadalītas 3 grupās pa 6 komandām, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas (6 komandas) kvalificējās finālturnīram, katras grupas trešās un ceturtās vietas ieguvēji kvalificējās 4. kārtai
# kārta — 6 komandas tika sadalītas 2 grupās pa 3 komandā, pēc vienas kārtas grupu turnīra izspēles neitrālā laukumā, katras grupas uzvarētājas (2 komandas) kvalificējas finālturnīram, otro vietu ieguvēji kvalificējas 5. kārtai
# kārta — 2 komandas izspēlēja savstarpējās spēles, lai noteiktu kura komanda kvalificējas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm.
== 1. kārta ==
Piedalījās 22 komandas. Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}.
Spēļu sākuma laiki norādīti pēc vietējā laika. Iekavās norādīts Latvijas laiks ([[UTC+2]] vai [[UTC+3]]).
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017147 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MNG}}
| vārti1 = [[Džabars Šarza|Šarza]] {{goal|60}}
| vārti2 =
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]], ([[Tadžikistāna]]){{refn|group=P|name=Afganistāna|Afganistāna kara dēļ Afganistānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 1 456
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 15:00 [[UTC+8]]<br /><small>(10:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MNG}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017159 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Faršads Nūrs|Nūrs]] {{goal|72}}
| stadions = MFF Futbola centrs, [[Ulanbatora]]
| skatītāji = 2 185
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|AFG}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 16:00 [[UTC+5]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MDV}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017151 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Hasans Nazīms|Nazīms]] {{goal|87}}
| vārti2 = [[Mda Sāds Udins|Sāds]] {{goal|90+2}}
| stadions = Maldīvijas Nacionālais futbola stadions, [[Male]]
| skatītāji = 2 555
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Vahīds Kazemi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 17:45 [[UTC+5]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017160 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MDV}}
| vārti1 = [[Rakibs Hoseins|Rakibs]] {{goal|11}}<br />[[Foisals Ahmeds Fahims|Fahims]] {{goal|46}}
| vārti2 = [[Aisams Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|36}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 6 729
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|BAN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017154 Informācija]
| komanda2 = {{fb|GUM}}
| vārti1 = [[Kristofers van Huizens|van Huizens]] {{goal|35}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Džeisons Kunlifs|Kunlifs]] {{goal|90}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 10 355
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Muhameds Gabajens
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|GUM}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017158 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|81}}
| stadions = GFA Nacionālais treniņu centrs, [[Dededo]]
| skatītāji = 1 012
| tiesnesis = {{flaga|Taivāna}} Čens Sinčuans
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|SIN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017155 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SRI}}
| vārti1 = [[Ahmeds Mahers|Mahers]] {{goal|33}}<br />[[Nasers Al Gavaši|Al Gavaši]] {{goal|67}}<br />[[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|90+3}}
| vārti2 =
| stadions = Damaka Kluba stadions, [[Hamismušaita]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena|[[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] dēļ Jemenas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 1 526
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 15:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(12:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SRI}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017165 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 = [[Čarita Ratnajaks|Ratnajaks]] {{goal|89}}
| vārti2 = [[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|4}}
| stadions = Kolombo hipodroms, [[Kolombo]]
| skatītāji = 3 000
| tiesnesis = {{flaga|Filipīnas}} Klifords Dajpujats
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|YEM}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(12:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017152 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAC}}
| vārti1 = [[Lvins Mo Auns]] {{goal|39}},{{goal|90+5}}<br />[[So Mo Kjavs]] {{goal|62}}<br />[[Auns Kauns Mans]] {{goal|81}}<br />[[Najs Mo Nains]] {{goal|90+1}}
| vārti2 = [[Nikijs Torao|Torao]] {{goal|51}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 6 213
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAC}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017163 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''Estádio Campo Desportivo'', [[Makao]]
| skatītāji = 2 187
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Salims Al Mažarafi
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''5:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|MYA}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CAM}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017156 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Olimpiskais stadions, [[Pnompeņa]]
| skatītāji = 11 718
| tiesnesis = {{flaga|Palestīna}} Barā Aiša
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017164 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CAM}}
| vārti1 = [[Haruns Hamids|Hamids]] {{goal|68}}
| vārti2 =
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 9 562
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Ferass Tavīls
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''1:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|PAK}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017148 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TLS}}
| vārti1 = [[Ju Jaosins]] {{goal|4}},{{goal|60}}<br />[[Čens Tinjans]] {{goal|57}}<br />[[Ko Jutins]] {{goal|88}}
| vārti2 =
| stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]]
| skatītāji = 1 894
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Ismaels Habibs Alī
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TLS}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017166 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Hangs Jučia]] {{goal|18}}<br />[[Vu Jenšu]] {{goal|21}}<br />[[Ange Kuamē|Kuamē]] {{goal|24}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]] {{refn|group=P|Austrumtimoras izlase atbildes spēli aizvadīs Taivānā, jo Austrumtimoras Nacionālais stadions [[Dili]] neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 745
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Tejass Nagvenkars
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''7:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|TPE}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 6:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017150 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BRU}}
| vārti1 = [[Dimass Drajads|Dimass]] {{goal|7}},{{goal|72}},{{goal|90+2}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|12}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|63|11m}},{{goal|67}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 23 318
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 20:15 [[UTC+8]]<br /><small>(15:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BRU}}
| rezultāts = 0:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017161 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Hokijs Caraka|Caraka]] {{goal|6}},{{goal|44}}<br />[[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|42}}<br />[[Vitans Subamans|Vitans]] {{goal|47|11m}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|64}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|82}}
| stadions = Hasanala Bolkiaha nacionālais stadions, [[Bandarseribegavana]]
| skatītāji = 17 281
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Al Ali
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''12:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|IDN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017149 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHU}}
| vārti1 = [[Maikls Udebuluzors|Udebuluzors]] {{goal|10}},{{goal|16}}<br />[[Šiniči Čans|Čans]] {{goal|28}}<br />[[Tenzins Norbu|Norbu]] {{goal|35|s.v.}}
| vārti2 =
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 10 259
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 18:00 [[UTC+6]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHU}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017157 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Čenčo Gjeltšens|Gjeltšens]] {{goal|28}}<br />[[Lobzangs Čogjals|Čogjals]] {{goal|47}}
| vārti2 =
| stadions = Čanglimitanga stadions, [[Thimphu]]
| skatītāji = 5 300
| tiesnesis = {{flaga|Indonēzija}} Toriks Alkatiri
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|HKG}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 17:30 [[UTC+5:45]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017153 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LAO}}
| vārti1 = [[Andžans Bista|Bista]] {{goal|48}}
| vārti2 = [[Bonpačans Bounkons|Bounkons]] {{goal|33}}
| stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]]
| skatītāji = 11 235
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LAO}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017162 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Manišs Dangi|Dangi]] {{goal|53}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]]
| skatītāji = 9 772
| tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Ali Reda
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|NEP}}'''
== 2. kārta ==
Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}.
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=QAT |team2=KUW |team3=IND |team4=AFG
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_QAT=5 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=18 |ga_QAT=3
|win_IND=1 |draw_IND=2 |loss_IND=3 |gf_IND=3 |ga_IND=7
|win_KUW=2 |draw_KUW=1 |loss_KUW=3 |gf_KUW=6 |ga_KUW=6
|win_AFG=1 |draw_AFG=2 |loss_AFG=3 |gf_AFG=3 |ga_AFG=14
<!--Team definitions-->
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_IND={{fb|IND}} |short_IND={{fbicon|IND}}
|name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}}
|name_AFG={{fb|AFG}} |short_AFG={{fbicon|AFG}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 8:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017176?gender=1&date=2023-11-15 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|11}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|15}}, {{goal|26}}, {{goal|33|11m}}, {{goal|45+3|11m}}<br />[[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|18}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|53|11m}}<br />[[Tamīms el Abdula|el Abdula]] {{goal|90+4}}
| vārti2 = [[Amredīns Šarifi|Šarifi]] {{goal|13}}
| stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 19 374
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017174?gender=1&date=2023-11-15 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Manvirs Sings|Manvirs]] {{goal|76}}
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 32 786
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017168?gender=1&date=2023-11-20 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Šabaibabs el Haldi|el Haldi]] {{goal|18|11m}}< {{goal|80}}<br />[[Mohameds Dahams|Dahams]] {{goal|69}}<br />[[Atbi Salehs|Salehs]] {{goal|82}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 330
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017172?gender=1&date=2023-11-20 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|4}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|47}}<br />[[Jusufs Abdurisags|Abdurisags]] {{goal|86}}
| stadions = Kalinga stadions, [[Bhubanešbara]]
| skatītāji = 11 389
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017178 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|47}}, {{goal|68}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|51}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 9 826
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jumpejs Ida
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017167 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 3 900
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Hegons
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017170 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Sunils Čhetri|Čhetri]] {{goal|38|11m}}
| vārti2 = [[Rahmats Akbari|Akbari]] {{goal|70}}<br />[[Šarifs Muhamads|Muhamads]] {{goal|88|11m}}
| stadions = Indiras Gandijas atlētikas stadions, [[Gauhātī]]
| skatītāji = 8 932
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017175 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Miuhameds Dahams|Dahams]] {{goal|79}}
| vārti2 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|77}}, {{goal|80}}
| stadions = Ali Saba el Salema stadions, [[Farvanija]]
| skatītāji = 8 460
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017169 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Prinča Abdula bin Džalavi sporta pilsētas stadions, [[Hofufa]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 651
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017171 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Sālsezera stadions, [[Kolkata]]
| skatītāji = 58 921
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017177 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 = [[Jusefs Aimans|Aimans]] {{goal|73}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|85}}
| vārti2 = [[Lalianzuala Čangte|Čangte]] {{goal|37}}
| stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 2 816
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017173 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Eids el Rašidi|el Rašidi]] {{goal|81}}
| vārti2 =
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji =11 680
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JPN |team2=PRK |team3=SYR |team4=MYA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_JPN=6 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=24 |ga_JPN=0
|win_SYR=2 |draw_SYR=1 |loss_SYR=3 |gf_SYR=9 |ga_SYR=12
|win_PRK=3 |draw_PRK=0 |loss_PRK=3 |gf_PRK=11 |ga_PRK=7
|win_MYA=0 |draw_MYA=1 |loss_MYA=5 |gf_MYA=3 |ga_MYA=28
<!--Team definitions-->
|name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}}
|name_SYR={{fb|SYR}} |short_SYR={{fbicon|SYR}}
|name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}}
|name_MYA={{fb|MYA}} |short_MYA={{fbicon|MYA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+9]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017254 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|11}}, {{goal|45+4}}, {{goal|50}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|28}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|86}}
| vārti2 =
| stadions = Suitas ''Panasonic'' stadions, [[Osaka]]
| skatītāji = 34 484
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017259 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Omārs el Soma|el Soma]] {{goal|37|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija|[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] dēļ Sīrijas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 4 285
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(11:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 1:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017252 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Vins Nains Tuns]] {{goal|77}}
| vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|56}}<br />[[Čo Jusuns]] {{goal|34|11m}}<br />[[Hans Vansuns]] {{goal|38}}<br />[[Ri Hjonjins]] {{goal|70}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 9 500
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017261 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|32}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|47}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|82}}
| stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}}
| skatītāji = 6 130
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:23 [[UTC+9]]<br /><small>(12:23)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017255 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Ao Tanaka|Tanaka]] {{goal|2}}
| vārti2 =
| stadions = [[Japānas nacionālais stadions|Nacionālais stadions]], [[Tokija]]
| skatītāji = 59 354
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(13:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017253 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[So Mo Kjavs]] {{goal|35}}
| vārti2 = [[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|71}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 7 580
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017260 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Omars Hirbins|Hirbins]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims Hesars|Hesars]] {{goal|47}}<br />[[Moajads Adžans|Adžans]] {{goal|51}}, {{goal|68}}<br />[[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|80}}
| vārti2 =
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}}
| skatītāji = 3 252
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks =
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = ''0-3 Piešķirta tehniskā uzvara''{{refn|group=P|FIFA pieņēma lēmumu spēli atcelt<ref>{{Ziņu atsauce |date=23 March 2024 |title=Update on Korea DPR v Japan World Cup qualifying match |url= https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/korea-dpr-japan-afc-update |work=[[FIFA]] |accessdate=23 March 2024}}</ref>}}
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017258 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions =
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 18:40 [[UTC+6:30]]<br/ ><small>(15:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017251 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|17}}, {{goal|90+3}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|37}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|75}}, {{goal|83}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 21 200
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017262 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja|Spēle notiks neitrālā laukumā pēc Sīrijas izlases pieprasījuma<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nknews.org/2024/05/world-cup-qualifier-in-north-korea-scrapped-again-dprk-to-face-syria-in-laos/ |title=World Cup qualifier in North Korea scrapped again; DPRK to face Syria in Laos |website=[[NK News]] |first=Joe |last=Smith |date=20 May 2024 |access-date=25 May 2024}}</ref>}}
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:14 [[UTC+9:00]]<br/ ><small>(13:14)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017256 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|13}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|19}}<br />[[Taers Kroma|Kroma]] {{goal|21|s.v.}}<br />[[Juki Soma|Soma]] {{goal|73|11m}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|85}}
| vārti2 =
| stadions = Edioma miera spārns, [[Hirosima]]
| skatītāji = 26 650
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017257 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Ri Ilsuns]] {{goal|12}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|16}}, {{goal|43}}, {{goal|87|11m}}
| vārti2 = [[Vai Lins Auns]] {{goal|57}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja}}
| skatītāji = 141
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao
}}
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KOR |team2=CHN |team3=THA |team4=SIN
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KOR=5 |draw_KOR=1 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=1
|win_CHN=2 |draw_CHN=2 |loss_CHN=2 |gf_CHN=9 |ga_CHN=9
|win_THA=2 |draw_THA=2 |loss_THA=2 |gf_THA=9 |ga_THA=9
|win_SIN=0 |draw_SIN=1 |loss_SIN=5 |gf_SIN=5 |ga_SIN=24
<!--Team definitions-->
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}}
|name_THA={{fb|THA}} |short_THA={{fbicon|THA}}
|name_SIN={{fb|SIN}} |short_SIN={{fbicon|SIN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017245 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Čo Kjusons]] {{goal|44}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|49}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|63}}<br />[[Hvans Ijčo]] {{goal|58|11m}}<br />[[I Kanins]] {{goal|85}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 64 381
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017249 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Saračs Jūjens|Saračs]] {{goal|23}}
| vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|29}}<br />[[Vans Šanjuans]] {{goal|74}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji = 35 009
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017241 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|5}}<br />[[Sufanats Muenta|Sufenats]] {{goal|66}}, {{goal|87}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 29 644
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmads el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017243 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|11|11m}}, {{goal|45}}<br />[[Juns Sejuns]] {{goal|87}}
| stadions = Šeņdžeņas Universiādes sporta centrs, [[Šeņdžeņa]]
| skatītāji = 39 969
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017247 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Sons Hinmins]] {{goal|42}}
| vārti2 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|61}}
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 64 912
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017239 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|53}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|81}}
| vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|10}},{{goal|45+2}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 28 414
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br/ ><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017242 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Vu Lejs]] {{goal|21}}, {{goal|85}}<br />[[Fernandiņu]] {{goal|65|11m}}<br />[[Vejs Sjihao]] {{goal|90}}
| vārti2 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|22}}
| stadions = Tiaņdzjiņas olimpiskais stadions, [[Tiaņdzjiņa]]
| skatītāji = 42 977
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017250 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Česons]] {{goal|19}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|54}}<br />[[Paks Čiseps]] {{goal|82}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji = 45 458
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 0:7
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017240 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Kanins]] {{goal|9}}, {{goal|54}}<br />[[Ju Minju]] {{goal|20}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|53}}, {{goal|56}}<br />[[Bai Inho]] {{goal|79}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|81}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 49 097
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017244 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Džans Junins]] {{goal|79}}
| vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|20}}
| stadions = Šeņjanas Olimpiskā Sporta Centra stadions, [[Šeņjana]]
| skatītāji = 46 979
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017246 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[I Kanins]] {{goal|61}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules Kausa sations, [[Seula]]
| skatītāji = 64 935
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 15:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017248 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|37}}<br />[[Poramets Adžvirajs|Poramets]] {{goal|79}}<br />[[Jaronsaks Vongorns|Jaronsaks]] {{goal|86}}
| vārti2 = [[Iksans Fandi|Ik. Fandi]] {{goal|57}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji =39 404
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=OMA |team2=KGZ |team3=MAS |team4=TPE
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_OMA=4 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=11 |ga_OMA=2
|win_KGZ=3 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=1 |gf_KGZ=13 |ga_KGZ=7
|win_MAS=3 |draw_MAS=1 |loss_MAS=2 |gf_MAS=9 |ga_MAS=9
|win_TPE=0 |draw_TPE=0 |loss_TPE=6 |gf_TPE=2 |ga_TPE=17
<!--Team definitions-->
|name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}}
|name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}}
|name_MAS={{fb|MAS}} |short_MAS={{fbicon|MAS}}
|name_TPE={{fb|TPE}} |short_TPE={{fbicon|TPE}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 4:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017232 informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Dions Kols|Kols]] {{goal|7}}, {{goal|77}}<br />[[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|72|s.v.}}<br />[[Faisals Halims|Halims]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Kairats Žirgalbekulu|Žirgalbekulu]] {{goal|42}}<br />[[Ernists Batirkanovs|Batirkanovs]] {{goal|44}}<br />[[Kajs Merks|Merks]] {{goal|57}}
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 17 142
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017233 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Kābi|el Kābi]] {{goal|41}}<br />[[Matazs Salehs|Salehs]] {{goal|90+1}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 4 155
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017227 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Darens Loks|Loks]] {{goal|72}}
| stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]]
| skatītāji = 9 521
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017238 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|49}}
| vārti2 =
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 19 000
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017229 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Kajs Merks|Ka. Merks]] {{goal|80}}
| stadions = Gaosjunas Nanzihas futbola stadions stadions, [[Gaosjuna]]
| skatītāji = 1 028
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Jahja el Mula
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017234 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|88}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 21 836
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017236 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|17}}, {{goal|38}}, {{goal|45}}<br />[[Kristians Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|79}}<br />[[Kimi Merks|Ki. Merks]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Vu Jenšu]] {{goal|87|11m}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 13 657
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017231 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|45+4|11m}}<br />[[Muhameds el Gafri|el Gafri]] {{goal|90|4}}
| vārti2 =
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 26 000
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017228 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|31}}, {{goal|55}}, {{goal|75}}
| stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]]
| skatītāji = 5 700
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Zaīds Tamers
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+6]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017237 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|24}}
| vārti2 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|38|s.v.}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 14 135
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017235 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Eržans Tokotajevs|Tokotajevs]] {{goal|57|s.v.}}
| vārti2 = [[Eldijars Zaripbekovs|Zaripbekovs]] {{goal|19}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 13 754
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017230 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Savafi Rasids|Savafi]] {{goal|53}}<br />[[Paulo Hosue]] {{goal|69}}<br />[[Adibs Rops|Adips]] {{goal|90+6}}
| vārti2 = [[Ju Jaosins]] {{goal|20}}
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 14 731
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali
}}
=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRN |team2=UZB |team3=TKM |team4=HKG
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRN=4 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=16 |ga_IRN=4
|win_UZB=4 |draw_UZB=2 |loss_UZB=0 |gf_UZB=13 |ga_UZB=4
|win_TKM=0 |draw_TKM=2 |loss_TKM=4 |gf_TKM=4 |ga_TKM=14
|win_HKG=0 |draw_HKG=2 |loss_HKG=4 |gf_HKG=4 |ga_HKG=15
<!--Team definitions-->
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_TKM={{fb|TKM}} |short_TKM={{fbicon|TKM}}
|name_HKG={{fb|HKG}} |short_HKG={{fbicon|HKG}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+3:30]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017218 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|12}}, {{goal|15}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|87}}<br />[[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 6 191
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017223 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Mejliss Dinijevs|Dinijevs]] {{goal|44}}
| vārti2 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|57}}, {{goal|77}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|90+1}}
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 19 500
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017216 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Vons Vajs]] {{goal|12}}<br />[[Evertons Kamargo|Kamargo]] {{goal|65}}
| vārti2 = [[Ruslans Mingazovs|Mingazovs]] {{goal|4}}, {{goal|36}}
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 6 601
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Abdels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017225 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|52}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|14}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|38}}
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 551
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Mohameds Abdula Hasans Mohameds
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017217 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|49}}<br />[[Rustams Ašurmatovs|Ašurmatovs]] {{goal|66}}
| stadions = Mongkoka stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 6 263
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017219 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Hoseins Kanānizadegans|Kanānizadegans]] {{goal|10}},{{goal|48}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|13}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|56}}<br />[[Omids Nurafkans|Nurafkans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 23 109
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017224 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|20}}<br />[[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|63}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 29 584
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017222 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+5}}
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 10 230
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 2:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017215 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Ma Heivai]] {{goal|14}}<br />[[Entonijs Pinto|Pinto]] {{goal|59}}
| vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12|11m}}, {{goal|34|11m}}, {{goal|56}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|65}}
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 9 992
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(17:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017226 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Husnidins Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|17}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|29}}<br />[[Šerzods Nasrulajevs|Nasrulajevs]] {{goal|70}}
| vārti2 = [[Šanazars Tirkišovs|Tirkišovs]] {{goal|25}}
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 27 306
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017220 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 15 403
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017221 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 10 324
| tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Huseins Abo Jehija
}}
=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRQ |team2=IDN |team3=VIE |team4=PHI
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRQ=6 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=17 |ga_IRQ=2
|win_VIE=2 |draw_VIE=0 |loss_VIE=4 |gf_VIE=6 |ga_VIE=10
|win_PHI=0 |draw_PHI=1 |loss_PHI=5 |gf_PHI=3 |ga_PHI=14
|win_IDN=3 |draw_IDN=1 |loss_IDN=2 |gf_IDN=8 |ga_IDN=8
<!--Team definitions-->
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_VIE={{fb|VIE}} |short_VIE={{fbicon|VIE}}
|name_PHI={{fb|PHI}} |short_PHI={{fbicon|PHI}}
|name_IDN={{fb|IDN}} |short_IDN={{fbicon|IDN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 17:45 [[UTC+3]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017206 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 = [[Bašars Rezans|Rezans]] {{goal|20}}<br />[[Džordi Amats|Amats]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Osama Rašids|Rašids]] {{goal|60}}<br />[[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|81}}<br />[[Ibrahims el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|88}}
| vārti2 = [[Šains Patinama|Patinama]] {{goal|45+3}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 64 447
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Ahmeds Eisa
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017211 Informācija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ngujens Van Toans]] {{goal|16}}<br />[[Ngujens Din Bacs]] {{goal|90+4}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 10 378
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017204 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|23}}
| vārti2 = [[Sadils Ramdani|Sadils]] {{goal|70}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 9 880
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017213 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|90+7}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 20 568
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdula el Mari
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017205 Indonēzija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 = [[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|52}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 57 696
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017207 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|84}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 63 750
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017212 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džajs Idzess|Idzess]] {{goal|9}}<br />[[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|23}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|69+8}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 27 832
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017210 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|14}}, {{goal|36}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|30}}<br />[[Zidāns Ikbals|Ikbals]] {{goal|62}}<br />[[Zaīds Tahsīns|Tahsīns]] {{goal|77}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 10 014
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017203 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Aimans Huseins|Huseins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|88}}
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 60 245
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017214 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Ngujens Tjens Lins]] {{goal|65}}, {{goal|76}}<br />[[Fams Tuans Hajs]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|62}}<br />[[Kevins Ingreso|Ingreso]] {{goal|89}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 11 568
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017208 Informācija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 = [[Huseins Ali|H. Ali]] {{goal|12}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|71}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+2}}
| vārti2 = [[Fams Tuans Hajs]] {{goal|84}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 42 791
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017209 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|32}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|56}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 64 942
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JOR |team2=KSA |team3=TJK |team4=PAK
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KSA=4 |draw_KSA=1 |loss_KSA=2 |gf_KSA=12 |ga_KSA=3
|win_JOR=4 |draw_JOR=1 |loss_JOR=1 |gf_JOR=16 |ga_JOR=4
|win_TJK=2 |draw_TJK=2 |loss_TJK=2 |gf_TJK=11 |ga_TJK=7
|win_PAK=0 |draw_PAK=0 |loss_PAK=6 |gf_PAK=1 |ga_PAK=26
<!--Team definitions-->
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}
|name_TJK={{fb|TJK}} |short_TJK={{fbicon|TJK}}
|name_PAK={{fb|PAK}} |short_PAK={{fbicon|PAK}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017197 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|6}}, {{goal|48|11m}}<br />[[Abdelrahmans Garībs|Garībs]] {{goal|90+1}}<br />[[Abdula Radifs|Radifs]] {{goal|90+6}}
| vārti2 =
| stadions = ''Al-Fateh'' kluba stadions, [[Hofufa]]
| skatītāji = 11 150
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017201 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|89}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|90+3}}
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 13 650
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Ali Saba
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 1:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017193 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Rahiss Nabi|Nabi]] {{goal|21}}
| vārti2 = [[Amadons Kamolovs|Kamolovs]] {{goal|9}}, {{goal|66}}<br />[[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|13}}<br />[[Parvižons Umarbajevs|Umarbajevs]] {{goal|26}}<br />[[Esons Pandžšanbe|Pandžšanbe]] {{goal|45}}<br />[[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|90+1}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 18 316
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017195 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|8}}, {{goal|30}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 13 845
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017191 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|2}}, {{goal|86}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|9|11m}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 9 625
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017199 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Salems el Davsari|el Davasri]] {{goal|23}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 18 756
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017194 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|15}}, {{goal|62}}, {{goal|79}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|28}}<br />[[Saeds el Rosans|el Rosans]] {{goal|52}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|75}}<br />[[Muhameds Abu Zraiks|Abu Zraiks]] {{goal|83}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 695
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017202 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|80}}
| vārti2 = [[Firass el Buirakans|el Buirakans]] {{goal|46}}
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 13 300
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+5]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017192 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|26}}, {{goal|41}}<br />[[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|59}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 20 124
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017196 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|51}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|68}}<br />[[Ibrahims Sadehs|Sadehs]] {{goal|90+4}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 795
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017200 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Šervons Mabatšojevs|Mabatšojevs]] {{goal|35}}<br />[[Manučekrs Safarovs|Safarovs]] {{goal|65}}<br />[[Vadats Hanonovs|Hanonovs]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 7 800
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017198 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|16}}
| vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|27}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|45+2}}
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 17 871
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi
}}
=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=UAE |team2=BHR |team3=YEM |team4=NEP
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_UAE=5 |draw_UAE=1 |loss_UAE=0 |gf_UAE=16 |ga_UAE=2
|win_BHR=3 |draw_BHR=2 |loss_BHR=1 |gf_BHR=11 |ga_BHR=3
|win_YEM=1 |draw_YEM=2 |loss_YEM=3 |gf_YEM=5 |ga_YEM=9
|win_NEP=0 |draw_NEP=1 |loss_NEP=5 |gf_NEP=2 |ga_NEP=20
<!--Team definitions-->
|name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}}
|name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}}
|name_YEM={{fb|YEM}} |short_YEM={{fbicon|YEM}}
|name_NEP={{fb|NEP}} |short_NEP={{fbicon|NEP}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+4]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017188 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Halifa el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|11}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|36|11m}}, {{goal|44}}<br />[[Fābio Lima|Lima]] {{goal|45+1}}
| vārti2 =
| stadions = Al Maktuma stadions, [[Dubaija]]
| skatītāji = 3 640
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Hetikamkanamge Perera
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017181 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Muhameds Marhuns|Marhuns]] {{goal|38}}<br />[[Harvans el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|48|s.v.}}
| stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji = 1 291
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:45]]<br /><small>(15:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017179 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Omars el Dahi|O. el Dahi]] {{goal|72}}<br />[[Mohameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90}}
| stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]]
| skatītāji = 13 735
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017187 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abdula Ramadans|Ramadans]] {{goal|36}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|90|11m}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 18 267
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017189 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 = [[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|24}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|72}}
| vārti2 = [[Abdula Idrīss|Idrīss]] {{goal|69|s.v.}}
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 2 948
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017182 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mahdi el Humaidans|el Humaidans]] {{goal|2}}<br />[[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|4}}<br />[[Ali Madans|Madans]] {{goal|45+4}}<br />[[Ebrahims el Hatals|El Hatals]] {{goal|87}}<br />[[Ismails Abdulatifs|Abdulatifs]] {{goal|90+6}}
| stadions = Bahreinas Nacionālais stadions, [[Riffa]] (Bahreina){{refn|group=P|Nepāla spēli aizvadīs Bahreinā, jo Nepālas nacionālais - '' Dasharath Rangasala'' stadions neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 5 041
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alekss Kings
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017185 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|7}}<br />[[Abdula Jusufs Helals|Helals]] {{goal|18}}<br />[[Kamils el Asvads|el Asvads]] {{goal|36}}
| vārti2 =
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 2 475
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Rjo Tanimoto
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(23:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017183 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|14}}, {{goal|22}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|35}}
| stadions = Prinča Saūda bin Džalavi stadions, [[Hobara]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji = 1 135
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017184 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|12}}, {{goal|14}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|53}}<br />[[Hazems Muhameds|Muhameds]] {{goal|75}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|Nepālas izlase atbildes spēli aizvadīs Saūda Arābijā, jo Nepālas ''Dasharath Rangasala'' stadions [[Katmandu]] neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 2 450
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Pajams Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017186 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 2 632
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017190 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|10}}
| vārti2 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|4}}
| stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]]
| skatītāji =953
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017180 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Nasers el Gavaši|el Gavaši]] {{goal|9|11m}}<br />[[Muhameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90+1}}
| vārti2 = [[Sandžībs Bista|Bista]] {{goal|22}}<br />[[Gilespi Jungs Karki|Karki]] {{goal|66}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji =905
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Ibrahims
}}
=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=AUS |team2=PLE |team3=LBN |team4=BAN
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_AUS=6 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=22 |ga_AUS=0
|win_PLE=2 |draw_PLE=2 |loss_PLE=2 |gf_PLE=6 |ga_PLE=6
|win_LBN=1 |draw_LBN=3 |loss_LBN=2 |gf_LBN=5 |ga_LBN=8
|win_BAN=0 |draw_BAN=1 |loss_BAN=5 |gf_BAN=1 |ga_BAN=20
<!--Team definitions-->
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}}
|name_LBN={{fb|LBN}} |short_LBN={{fbicon|LBN}}
|name_BAN={{fb|BAN}} |short_BAN={{fbicon|BAN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+11]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017269 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|4}}<br />[[Brendos Borello|Borello]] {{goal|20}}<br />[[Mičels Djūks|Djūks]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Džeimijs Maklārens|Maklārens]] {{goal|70}}, {{goal|48}}, {{goal|84|}}
| vārti2 =
| stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]]
| skatītāji = 20 876
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Arols Riskulajevs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017268 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Haleda bin Muhameda stadions, [[Šardža]] (Apvienotie Arābu Emirāti){{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 200
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 17:45 [[UTC+6]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017263 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 = [[Šeks Morsalins|Morsalins]] {{goal|72}}
| vārti2 = [[Mažeds Osmans|Osmans]] {{goal|67}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 6 297
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Dejons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017274 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|18}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 14 537
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017270 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 = [[Kianu Bakuss|Bakuss]] {{goal|5}}<br />[[Kajs Roulzs|Roulzs]] {{goal54}}
| vārti2 =
| stadions = Rietumsidnejas stadions, [[Sidneja]]
| skatītāji = 27 026
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Hamiss el Mari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017272 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Odajs Dabahs|Dabahs]] {{goal|43}}, {{goal|53}}, {{goal|77}}<br />[[Šehabs Kunbars|Kunbars]] {{goal|45+1}},{{goal|49}}
| vārti2 =
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita) {{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 37 432
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinao
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 15:30 [[UTC+6]]<br /><small>(11:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017265 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mihels Termamini|Termanini]] {{goal|90+4}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 5 195
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+11]]<br/ ><small>(11:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017267 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|2}}<br/ >[[Bazels Džradi|Džradi]] {{goal|47|s.v.}}<br />[[Kreigs Gudvons|Gudvins]] {{goal|48}}, {{goal|81}}<br />[[Džons Airdeils|Airdeils]] {{goal|68}}
| stadions = Kanberas stadions, [[Kanbera]] (Austrālja) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 25 023
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 16:45 [[UTC+6]]<br/ ><small>(13:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017264 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ajdins Hrustičs|Hrustičs]] {{goal|29}}<br />[[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|62}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 5 227
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Jansens Fū
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017273 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 2 428
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+8]]<br/ ><small>(15:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017271 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|5|11m}}, {{goal|41}}<br />[[Adams Tagarts|Tagarts]] {{goal|26}}<br />[[Martins Boils|Boils]] {{goal|53}}<br />[[Nestorijs Irakunda|Irakunda]] {{goal|87|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]]
| skatītāji = 18 261
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017266 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Hasans Mātuks|Mātuks]] {{goal|5|11m}}, {{goal|49}}, {{goal|60}}<br />[[Naders Matars|Matars]] {{goal|45+2}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 13 721
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali
}}
== 3. kārta ==
Trešajai kārtai kvalificējās 18 komandas — otrās kārtas grupu turnīra uzvarētāji un otrās vietas ieguvēji. Trešajā kārtā komandas tika ielozētas 3 grupās un aizvadīja divu apļu turnīru. Grupu izloze notika {{dat|2024|06|27}} [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika sadalītas sešos grozos, balstoties uz FIFA izlašu rangu 2024. gada jūnijā.
{| class="wikitable"
|-
!width=33%|1. grozs
!width=33%|2. grozs
!width=33%|3. grozs
|-
|{{unbulleted list
|{{fb|JPN}} (17)
|{{fb|IRN}} (20)
|{{fb|KOR}} (22)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|AUS}} (23)
|{{fb|QAT}} (35)
|{{fb|IRQ}} (55)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|KSA}} (56)
|{{fb|UZB}} (62)
|{{fb|JOR}} (68)
}}
|-
!4. grozs
!5. grozs
!6. grozs
|-
|{{unbulleted list
|{{fb|UAE}} (69)
|{{fb|OMA}} (76)
|{{fb|BHR}} (81)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|CHN}} (88)
|{{fb|PLE}} (95)
|{{fb|KGZ}} (101)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|PRK}} (110)
|{{fb|INA}} (134)
|{{fb|KUW}} (137)
}}
|}
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRN |team2=UZB |team3=UAE |team4=QAT |team5=KGZ |team6=PRK
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRN=7 |draw_IRN=2 |loss_IRN=1 |gf_IRN=19 |ga_IRN=8
|win_QAT=4 |draw_QAT=1 |loss_QAT=5 |gf_QAT=17 |ga_QAT=24
|win_UZB=6 |draw_UZB=3 |loss_UZB=1 |gf_UZB=14 |ga_UZB=7
|win_UAE=4 |draw_UAE=3 |loss_UAE=3 |gf_UAE=15 |ga_UAE=8
|win_KGZ=2 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=6 |gf_KGZ=12 |ga_KGZ=18
|win_PRK=0 |draw_PRK=3 |loss_PRK=7 |gf_PRK=9 |ga_PRK=21
<!--Team definitions-->
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}}
|name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}}
|name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018461 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Džalalodins Mašaripovs|Mašaripovs]] {{goal|20}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 24 205
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018438 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|34}}
| vārti2 =
| stadions = Fuladšahra stadions, [[Fuladšahra]]
| skatītāji = 12 077
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018447 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|38}}
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|38}}<br />[[Haleds Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|80}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|90+4}}
| stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 33 952
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018441 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[I Ilsuns]] {{goal|19}}<br />[[Kans Kucjols]] {{goal|52}}
| vārti2 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|31|11m}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|44}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa|Spēle, pēc Ziemeļkorejas pieprasījuma - atsaucoties uz "drošības riskiem", tiks aizvadīta neitrāla laukumā Laosā}}
| skatītāji = 140
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018459 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|15}}<br />[[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|35}}
| vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|17}}<br />[[Husnidīns Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|45}}<br />[[Ostons Uronovs|Uronovs]] {{goal|72}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 13 282
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018450 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+3}}
| stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]]
| skatītāji = 17 826
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018460 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 33 829
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018448 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|39}}<br />[[Tamirlans Kozubajevs|Kozubajevs]] {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|81}}
| vārti2 = [[Alimardons Šukurov|Šukurovs]] {{goal|76}}
| stadions = Tumana stadions, [[Doha]]
| skatītāji = 25 195
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018451 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|66}}
| vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|86}}
| stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]]
| skatītāji = 8 536
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018463 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|76|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 773
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018456 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|11}}
| vārti2 =
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 9 769
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Haleds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018436 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|42}}, {{goal|48}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|65}}, {{goal|90+8}}
| vārti2 =
| stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]] (AAE) {{refn|group=P|name=Irāna|Irānas - Izraēlas konflikta dēļ, spēle tika aizvadīta neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 7 890
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018440 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|56|s.v.}}<br />[[Kims Isons]] {{goal|59}}
| vārti2 = [[Mehdī Gajedi|Gajedi]] {{goal|29}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|41}}, {{goal|45}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}}
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018449 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|25}}, {{goal|41}}<br />[[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|90+12}}
| vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|75}}, {{goal|80}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 10 759
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+4]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018453 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|15}}, {{goal|89}}<br />[[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|35}}
| vārti2 =
| stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 6 238
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018444 Infomācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|44}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}}
| skatītāji = 166
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018455 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|51}}, {{goal|64|11m}}
| vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12}}<br />[[Salehs Hardāni|Hardāni]] {{goal|33}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|76}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 10 021
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018452 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|4}}, {{goal|45|11m}}, {{goal|45+5}}, {{goal|56|11m}}<br />[[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|73}}
| vārti2 =
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 12 825
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018464 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Hojiakbars Alijonovs|Alijonovs]] {{goal|40}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 458
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018437 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|45+27}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 32 458
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018446 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Ganehi|el Ganehi]] {{goal|23}}<br />[[Kims Jusons]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|56}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|66}}
| vārti2 = [[Paks Vanuns]] {{goal|86}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]]
| skatītāji =10 375
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(15:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018457 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|45+1}}<br />[[Aleksandrs Miščenko|Miščenko]] {{goal|82}}<br />[[Alimardons Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|52}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 12 325
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018439 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|52}}, {{goal|83}}
| vārti2 = [[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|16}}<br />[[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|53}}
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 36 702
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018442 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Kims Jusons]] {{goal|43}}
| vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|5}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}}
| stadions = Prinča Faisala bin Fahfa sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija)
| skatītāji = 223
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018454 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 9 820
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018445 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Pedro Migels]] {{goal|41}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 8 925
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018443 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Paks Vanuns]] {{goal|44}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|52}}
| vārti2 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|57}}<br />[[Kims Sunje]] {{goal|90+5|s.v.}}
| stadions = Prinča Faisala bin Fahda sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija)
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+5]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018462 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Azizeks Turgonbojevs|Turgonbojevs]] {{goal|28}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|86}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 931
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018458 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Kajs Merks|Merks]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|30}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 12 258
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018435 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Muhameds Mehdi Mohebi|Mehdi Mohebi]] {{goal|74}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|77}}<br />[[Amirhuseins Huseinzade|Huseinzade]] {{goal|90+3}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 16 803
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KOR |team2=JOR |team3=IRQ |team4=OMA |team5=PLE |team6=KUW
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KOR=6 |draw_KOR=4 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=7
|win_IRQ=4 |draw_IRQ=3 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=9 |ga_IRQ=9
|win_JOR=4 |draw_JOR=4 |loss_JOR=2 |gf_JOR=16 |ga_JOR=8
|win_OMA=3 |draw_OMA=2 |loss_OMA=5 |gf_OMA=9 |ga_OMA=14
|win_PLE=2 |draw_PLE=4 |loss_PLE=4 |gf_PLE=10 |ga_PLE=13
|win_KUW=0 |draw_KUW=5 |loss_KUW=5 |gf_KUW=7 |ga_KUW=20
<!--Team definitions-->
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}
|name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}}
|name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}}
|name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018479 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 59 579
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018468 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Aimans Huseins|Huseins]] {{goal|13}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 63 720
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018472 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|14}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|90+2|11m}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 13 555
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018491 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|V. Ali]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|5}}, {{goal|50}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|72}}
| stadions = Kualalumpuras stadions, [[Kualalumpura]] (Malaizija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 3 012
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018487 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Čons Sejuns]] {{goal|45+2|s.v.}}
| vārti2 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|82}}<br />[[Čo Minju]] {{goal|90+11}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 27 144
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018480 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 58 000
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018471 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Česons]] {{goal|38}}<br />[[O Jenju]] {{goal|68}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 655
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018488 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|17}}, {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|30}}<br />[[Abdula Favazs|Favazs]] {{goal|79}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 25 891
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018469 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|31}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 44 773
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018475 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[O Seuns]] {{goal|41}}<br />[[O Jenju]] {{goal|74}}<br />[[I Česons]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|50}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+5}}
| stadions = Jongina Mireu stadions, [[Jongina]]
| skatītāji = 35 198
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018473 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|26}}, {{goal|54}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|49|11m}},{{goal|87}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 515
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018493 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|41|11m}}<br />[[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|31|11m}}, {{goal|80}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 1 827
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018482 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|60}}
| vārti2 = [[O Seuns]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|19|11m}}<br />[[Ba Inho]] {{goal|74}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 22 791
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|83}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 21 754
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018465 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 65 000
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018492 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|12}}
| vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|16}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 2 405
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|36}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 26 377
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018481 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|68}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|21}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 29 400
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018478 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Ali el Busaidi|el Busaidi]] {{goal|80}}
| stadions = Kojanas stadions, [[Kojana]]
| skatītāji = 35 212
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018467 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Akams Hašims|Hašims]] {{goal|90+3}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+11}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|39}}, {{goal|70}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji =45 851
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018474 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|3}}<br />[[Abdalla Nasibs|Nasibs]] {{goal|11}}<br />[[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|45+3}}
| vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|33}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji =9 555
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018476 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[I Česons]] {{goal|5}}
| vārti2 = [[Mahmuds el Mardi|el Mardi]] {{goal|30}}
| stadions = Suvonas Pasaules kausa stadions, [[Suvona]]
| skatītāji = 41 532
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018490 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88}}<br />[[Amīds Mahajna|Mahajna]] {{goal|90+7}}
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|34}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 7 305
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018483 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|56}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 41 322
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018486 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|45+7|11m}}, {{goal|51}}, {{goal|64}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 13 878
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018466 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Kims Inju]] {{goal|63}}<br />[[O Jenju]] {{goal|82}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 55 972
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018484 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|32}}<br />[[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88|11m}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 5 250
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018477 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Faheds el Hadžari|el Hadžari]] {{goal|30|s.v.}}<br />[[I Kanins]] {{goal|51}}<br />[[O Jenju]] {{goal|54}}<br />[[I Česons]] {{goal|73}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 41 119
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018470 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sadžads Džasims|Džasims]] {{goal|73}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 15 502
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018494 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|90+7|11m}}
| stadions = Karaļa Abdula II stadions, [[Ammāna]] (Jordānija) {{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 8 500
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JPN |team2=AUS |team3=KSA |team4=INA |team5=CHN |team6=BHR
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_JPN=7 |draw_JPN=2 |loss_JPN=1 |gf_JPN=30 |ga_JPN=3
|win_AUS=5 |draw_AUS=4 |loss_AUS=1 |gf_AUS=16 |ga_AUS=7
|win_KSA=3 |draw_KSA=4 |loss_KSA=3 |gf_KSA=7 |ga_KSA=8
|win_BHR=1 |draw_BHR=3 |loss_BHR=6 |gf_BHR=5 |ga_BHR=16
|win_CHN=3 |draw_CHN=0 |loss_CHN=7 |gf_CHN=7 |ga_CHN=20
|win_INA=3 |draw_INA=3 |loss_INA=4 |gf_INA=9 |ga_INA=20
<!--Team definitions-->
|name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbcion|AUS}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}}
|name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}}
|name_INA={{fb|INA}} |short_INA={{fbicon|INA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018509 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Vataru Endo|Endo]] {{goal|12}}<br />[[Kaoru Mitoma|Mitoma]] {{goal|45+2}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|52}}, {{goal|58}}<br />[[Junja Ito|Ito]] {{goal|77}}<br />[[Daizens Maeda|Maeda]] {{goal|87}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|90+5}}
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 52 398
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+10]]<br /><small>(13:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018516 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|89|s.v.}}
| stadions = Robina stadions, [[Goldkosta]]
| skatītāji = 24 644
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018514 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|45+3}}
| vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|19}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 42 385
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018507 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 70 059
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018501 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|14|s.v.}}
| vārti2 = [[Hasans Kadešs|Kadešs]] {{goal|39}}, {{goal|90}}
| stadions = Daliaņas futbola stadions, [[Daliaņa]]
| skatītāji = 48 628
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018497 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37|11m}}, {{goal|47}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|61}}, {{goal|64}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 22 729
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:40 [[UTC+10:30]]<br /><small>(12:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018517 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|45+2}}<br />[[Kreigs Gudvins|Gudvins]] {{goal|53}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|90+2}}
| vārti2 = [[Sje Venens]] {{goal|20}}
| stadions = Adelaides ovāls, [[Adelaide]]
| skatītāji = 46 219
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018496 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Muhameds Marhūns|Marhūns]] {{goal|15}}, {{goal|90+9}}
| vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|45+3}}<br />[[Rafaels Struiks|Struiks]] {{goal|74}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 10 731
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018515 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|14}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 56 283
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018511 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|76|s.v.}}
| vārti2 = [[Šogo Taniguči|Taniguči]] {{goal|58|s.v.}}
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 730
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018499 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Behrams Abduveli|Abduveli]] {{goal|21}}<br />[[Čans Junji|Junji]] {{goal|44}}
| vārti2 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|86}}
| stadions = Cjindao jauniešu futbola stadions, [[Cjindao]]
| skatītāji = 37 133
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018512 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 35 437
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018519 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]]
| skatītāji = 27 491
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018495 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Zjans Junins]] {{goal|90+1}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 7 921
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018505 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džastins Hubners|Hubners]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|40}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|49}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|69}}
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 60 304
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018500 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 = [[Lins Linmins]] {{goal|48}}
| vārti2 = [[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|39}}, {{goal|54}}<br />[[Ko Itakura|Itakura]] {{goal|45+6}}
| stadions = Sjameņas gārņa stadions, [[Sjameņa]]
| skatītāji = 45 336
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018506 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Marselino Ferdinands|Marselino]] {{goal|32}}, {{goal|57}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 55 970
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 18:15 [[UTC+3]]<br /><small>(17:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018498 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|75}}, {{goal|77}}
| vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|1}}, {{goal|90+6}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 6 873
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018518 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Martins Boils|Boils]] {{goal|18|11m}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|20}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|34}}, {{goal|90}}<br />[[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|61}}
| vārti2 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|78}}
| stadions = Sidnejas futbola stadions, [[Sidneja]]
| skatītāji = 35 241
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(12:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018508 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|66}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|87}}
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 137
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018513 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Salems el Davsari|S. el Davsari]] {{goal|50}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 24 742
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018510 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 003
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018502 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|16}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|29}}
| stadions = Handžou sporta parka stadions, [[Handžou]]
| skatītāji = 70 588
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(15:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018503 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|24}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 69 599
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018524 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 = [[Azizs Behičs|Behičs]] {{goal|90}}
| vārti2 =
| stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]]
| skatītāji = 57 226
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018504 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|45|11m}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 69 661
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018520 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|16}}<br />[[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|78}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 15 075
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 6:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018522 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|15}}, {{goal|45+6}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|19}}<br />[[Rjoja Morišita|Morišita]] {{goal|55}}<br />[[Šuto Mačino|Mačino]] {{goal|58}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|80}}
| vārti2 =
| stadions = Suitas pilsētas stadions, [[Suita]]
| skatītāji = 33 661
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018521 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Vans Idons]] {{goal|90+3|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Lonsjinas futbola stadions, [[Čuncjina]]
| skatītāji = 51 236
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018523 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|19}}
| vārti2 = [[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|42}}<br />[[Mičs Djūks|Djūks]] {{goal|48}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 24 620
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
== 4. kārta ==
Ceturtās kārtas izloze notika 2025. gada 17. jūlijā [[Osaka|Osakā]]. Katra grupa aizvadīja viena apļa turnīru 1. groza komandu laukumā. Komandas tika izsētas 3 grozos balstoties uz FIFA izlašu reitingu.
{| class="wikitable"
|-
! style="width:33%" | 1. grozs
! style="width:33%" | 2. grozs
! style="width:3325%" | 3. grozs
|- style="vertical-align:top"
|
* {{fb|QAT}} (53)
* {{fb|KSA}} (58)
|
* {{fb|IRQ}} (59)
* {{fb|UAE}} (66)
|
* {{fb|OMA}} (79)
* {{fb|INA}} (118)
|}
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=AFC
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=QAT |team2=UAE |team3=OMA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_QAT=1 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=1 |ga_QAT=0
|win_UAE=1 |draw_UAE=0 |loss_UAE=1 |gf_UAE=3 |ga_UAE=3
|win_OMA=0 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=1 |ga_OMA=2
<!--Team definitions-->
|name_QAT={{fb|QAT}}
|name_UAE={{fb|UAE}}
|name_OMA={{fb|OMA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=PK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|8|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020389 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 12 975
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|11|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020390 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|76}}<br />[[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Kuome Autons|Autons]] {{goal|12|s.v.}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 8 817
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|14|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020391 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Bualems Huki|Huki]] {{goal|49}}<br />[[Pedro Migels]] {{goal|74}}
| vārti2 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=AFC
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KSA |team2=IRQ |team3=INA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KSA=1 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=3 |ga_KSA=2
|win_IRQ=1 |draw_IRQ=1 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=0
|win_INA=0 |draw_INA=0 |loss_INA=2 |gf_INA=2 |ga_INA=4
<!--Team definitions-->
|name_KSA={{fb|KSA}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}}
|name_INA={{fb|INA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=PK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|8|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020392 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Kevins Diks|Diks]] {{goal|11|11m}}, {{goal|88|11m}}
| vārti2 = [[Salahs Abu el Šamats|Abu el Šamats]] {{goal|17}}<br />[[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|36|11m}}, {{goal|62}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|11|N}}
| laiks = 22:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020393 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Zidans Ikbals|Ikbals]] {{goal|76}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 14 687
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|14|N}}
| laiks = 22:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020394 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 60 816
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
== 5. kārta ==
4. kārtas otro vietu ieguvēji izspēlēja savstarpējo spēļu pāri, lai noskaidrotu, kura komanda kvalificējas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]]
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|11|13}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020395 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[Luanziņjo]] {{goal|18}}
| vārti2 = [[Ali el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|10}}
| stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 32 008
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|11|18}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020396 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|66}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|90+17}}
| vārti2 = [[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|52}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|IRQ}}'''
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}
=== Atsauces ===
{{Atsauces}}
{{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]]
occqc45usthg0hsrsumbkl5o9osd623
4451941
4451934
2026-04-08T13:53:47Z
Bendžamins
76862
/* B grupa */
4451941
wikitext
text/x-wiki
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = futbols
| nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona
| laiks = {{dat|2023|10|12|N}} - {{dat|2025|11|18|N}}
| komandu_skaits = 46
| konfederācijas = 1
| spēles = 225
| vārti = 630
| skatītāji = 4995451
| rezultatīvākais = {{flaga|Katara}} [[Almoezs Ali]] (12 vārti)
| mvp =
| pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2022]]
| nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2030]]
}}
'''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] AFC zonas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācija]]''' bija atlases sacensības [[Āzijas Futbola konfederācija]]s (AFC) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram. Turnīrā piedalījās 47 konfederācijas izlases kuras aizvadija kvalifikāciju piecās kārtās — 8 komandas kvalificējās finālturnīram, bet vēl viena komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]]. AFC zonas kvalifikācijas pirmās divas kārtas kalpoja arī kā kvalifikācija [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausam futbolā]]
== Izloze ==
Kvalifikācijā piedalījās visas 47 AFC konfederācijas komandas, bet [[Ziemeļu Marianas Salu futbola izlase]] kā vienīgā izlase, kas nav FIFA dalībvalsts, var piedalīties tikai līdz 2. kārtai — Āzijas kausa futbolā kvalifikācijai.
25 labākās komandas uzreiz kvalificējas otrajai kārtai. Komandu reitingi un spēļu izlozes pirmajai kārtai notika 2023. gada 27. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-afc.com/en/more/football_calendar.html|title=AFC Competitions Calendar (Jun 2023 - May 2024) |publisher=AFC|date=19 May 2023}}</ref> [[AFC]] galvenajā mītnē — [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika izsētas 4 grozos — pirmās 26 ranga komandas — no pirmā līdz trešajam grozam un pārējas — ceturtajā grozā. 4. groza komandas tika ielozētas pirmās kārtas spēlēm — pārējie grozi (un viens pāris no 4. groza) — otrajai kārtai.
{| class="wikitable"
|-
! 1. grozs
! 2. grozs
! 3. grozs
! 4. grozs
|- style="vertical-align:top"
| {{unbulleted list
|{{fb|JPN}} (20)
|{{fb|IRN}} (22)
|{{fb|AUS}} (27)
|{{fb|KOR}} (28)
|{{fb|KSA}} (53)
|{{fb|QAT}} (58)
|{{fb|IRQ}} (70)
|{{fb|UAE}} (72)
|{{fb|OMA}} (73)
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|UZB}} (74)
|{{fb|CHN}} (79)
|{{fb|JOR}} (82)
|{{fb|BHR}} (86)
|{{fb|SYR}} (94)
|{{fb|VIE}} (95)
|{{fb|PLE}} (96)
|{{fb|KGZ}} (97)
|{{fb|IND}} (100)
}}
| {{unbulleted list
|{{fb|LBN}} (102)
|{{fb|TJK}} (109)
|{{fb|THA}} (113)
|{{fb|PRK}} (115)
|{{fb|PHI}} (135)
|{{fb|MAS}} (137)
|{{fb|TKM}} (138)
|{{fb|KUW}} (141)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|HKG}} (149)
|{{fb|IDN}} (150)
|{{fb|TPE}} (153)
|{{fb|MDV}} (154)
|{{fb|YEM}} (156)
|{{fb|AFG}} (157)
|{{fb|SIN}} (158)
|{{fb|MYA}} (160)
|{{fb|NEP}} (175)
|{{fb|CAM}} (176)
|{{fb|MAC}} (182)
|{{fb|MNG}} (183)
|{{fb|BHU}} (184)
|{{fb|LAO}} (188)
|{{fb|BRU}} (191)
|{{fb|BAN}} (192)
|{{fb|TLS}} (195)
|{{fb|PAK}} (201)
|{{fb|GUM}} (206)
|{{fb|SRI}} (207)
}}
|}
== Formāts ==
# kārta — 20 komandas (27. — 46. vieta rangā) tika sadalītas 11 pāros, kuri izspēlēja savstarpēju spēļu pārus — uzvarētāji kvalificējās 2. kārtai
# kārta — 36 komandas (1. — 26. vieta rangā un 10 pirmās kārtas uzvarētāji) tika sadalītas 9 grupās pa 4 komandām katrā, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas kvalificējās trešajai kārtai
# kārta — 18 komandas 2. kārtas uzvarētāji tika sadalītas 3 grupās pa 6 komandām, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas (6 komandas) kvalificējās finālturnīram, katras grupas trešās un ceturtās vietas ieguvēji kvalificējās 4. kārtai
# kārta — 6 komandas tika sadalītas 2 grupās pa 3 komandā, pēc vienas kārtas grupu turnīra izspēles neitrālā laukumā, katras grupas uzvarētājas (2 komandas) kvalificējas finālturnīram, otro vietu ieguvēji kvalificējas 5. kārtai
# kārta — 2 komandas izspēlēja savstarpējās spēles, lai noteiktu kura komanda kvalificējas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm.
== 1. kārta ==
Piedalījās 22 komandas. Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}.
Spēļu sākuma laiki norādīti pēc vietējā laika. Iekavās norādīts Latvijas laiks ([[UTC+2]] vai [[UTC+3]]).
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017147 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MNG}}
| vārti1 = [[Džabars Šarza|Šarza]] {{goal|60}}
| vārti2 =
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]], ([[Tadžikistāna]]){{refn|group=P|name=Afganistāna|Afganistāna kara dēļ Afganistānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 1 456
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 15:00 [[UTC+8]]<br /><small>(10:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MNG}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017159 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Faršads Nūrs|Nūrs]] {{goal|72}}
| stadions = MFF Futbola centrs, [[Ulanbatora]]
| skatītāji = 2 185
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|AFG}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 16:00 [[UTC+5]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MDV}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017151 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Hasans Nazīms|Nazīms]] {{goal|87}}
| vārti2 = [[Mda Sāds Udins|Sāds]] {{goal|90+2}}
| stadions = Maldīvijas Nacionālais futbola stadions, [[Male]]
| skatītāji = 2 555
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Vahīds Kazemi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 17:45 [[UTC+5]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017160 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MDV}}
| vārti1 = [[Rakibs Hoseins|Rakibs]] {{goal|11}}<br />[[Foisals Ahmeds Fahims|Fahims]] {{goal|46}}
| vārti2 = [[Aisams Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|36}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 6 729
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|BAN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017154 Informācija]
| komanda2 = {{fb|GUM}}
| vārti1 = [[Kristofers van Huizens|van Huizens]] {{goal|35}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Džeisons Kunlifs|Kunlifs]] {{goal|90}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 10 355
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Muhameds Gabajens
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|GUM}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017158 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|81}}
| stadions = GFA Nacionālais treniņu centrs, [[Dededo]]
| skatītāji = 1 012
| tiesnesis = {{flaga|Taivāna}} Čens Sinčuans
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|SIN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017155 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SRI}}
| vārti1 = [[Ahmeds Mahers|Mahers]] {{goal|33}}<br />[[Nasers Al Gavaši|Al Gavaši]] {{goal|67}}<br />[[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|90+3}}
| vārti2 =
| stadions = Damaka Kluba stadions, [[Hamismušaita]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena|[[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] dēļ Jemenas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 1 526
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 15:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(12:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SRI}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017165 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 = [[Čarita Ratnajaks|Ratnajaks]] {{goal|89}}
| vārti2 = [[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|4}}
| stadions = Kolombo hipodroms, [[Kolombo]]
| skatītāji = 3 000
| tiesnesis = {{flaga|Filipīnas}} Klifords Dajpujats
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|YEM}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(12:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017152 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAC}}
| vārti1 = [[Lvins Mo Auns]] {{goal|39}},{{goal|90+5}}<br />[[So Mo Kjavs]] {{goal|62}}<br />[[Auns Kauns Mans]] {{goal|81}}<br />[[Najs Mo Nains]] {{goal|90+1}}
| vārti2 = [[Nikijs Torao|Torao]] {{goal|51}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 6 213
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAC}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017163 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''Estádio Campo Desportivo'', [[Makao]]
| skatītāji = 2 187
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Salims Al Mažarafi
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''5:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|MYA}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CAM}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017156 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Olimpiskais stadions, [[Pnompeņa]]
| skatītāji = 11 718
| tiesnesis = {{flaga|Palestīna}} Barā Aiša
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017164 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CAM}}
| vārti1 = [[Haruns Hamids|Hamids]] {{goal|68}}
| vārti2 =
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 9 562
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Ferass Tavīls
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''1:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|PAK}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017148 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TLS}}
| vārti1 = [[Ju Jaosins]] {{goal|4}},{{goal|60}}<br />[[Čens Tinjans]] {{goal|57}}<br />[[Ko Jutins]] {{goal|88}}
| vārti2 =
| stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]]
| skatītāji = 1 894
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Ismaels Habibs Alī
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TLS}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017166 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Hangs Jučia]] {{goal|18}}<br />[[Vu Jenšu]] {{goal|21}}<br />[[Ange Kuamē|Kuamē]] {{goal|24}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]] {{refn|group=P|Austrumtimoras izlase atbildes spēli aizvadīs Taivānā, jo Austrumtimoras Nacionālais stadions [[Dili]] neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 745
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Tejass Nagvenkars
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''7:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|TPE}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 6:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017150 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BRU}}
| vārti1 = [[Dimass Drajads|Dimass]] {{goal|7}},{{goal|72}},{{goal|90+2}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|12}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|63|11m}},{{goal|67}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 23 318
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 20:15 [[UTC+8]]<br /><small>(15:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BRU}}
| rezultāts = 0:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017161 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Hokijs Caraka|Caraka]] {{goal|6}},{{goal|44}}<br />[[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|42}}<br />[[Vitans Subamans|Vitans]] {{goal|47|11m}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|64}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|82}}
| stadions = Hasanala Bolkiaha nacionālais stadions, [[Bandarseribegavana]]
| skatītāji = 17 281
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Al Ali
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''12:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|IDN}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017149 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHU}}
| vārti1 = [[Maikls Udebuluzors|Udebuluzors]] {{goal|10}},{{goal|16}}<br />[[Šiniči Čans|Čans]] {{goal|28}}<br />[[Tenzins Norbu|Norbu]] {{goal|35|s.v.}}
| vārti2 =
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 10 259
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 18:00 [[UTC+6]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHU}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017157 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Čenčo Gjeltšens|Gjeltšens]] {{goal|28}}<br />[[Lobzangs Čogjals|Čogjals]] {{goal|47}}
| vārti2 =
| stadions = Čanglimitanga stadions, [[Thimphu]]
| skatītāji = 5 300
| tiesnesis = {{flaga|Indonēzija}} Toriks Alkatiri
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|HKG}}'''
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|12}}
| laiks = 17:30 [[UTC+5:45]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017153 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LAO}}
| vārti1 = [[Andžans Bista|Bista]] {{goal|48}}
| vārti2 = [[Bonpačans Bounkons|Bounkons]] {{goal|33}}
| stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]]
| skatītāji = 11 235
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|10|17}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LAO}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017162 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Manišs Dangi|Dangi]] {{goal|53}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]]
| skatītāji = 9 772
| tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Ali Reda
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|NEP}}'''
== 2. kārta ==
Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}.
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=QAT |team2=KUW |team3=IND |team4=AFG
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_QAT=5 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=18 |ga_QAT=3
|win_IND=1 |draw_IND=2 |loss_IND=3 |gf_IND=3 |ga_IND=7
|win_KUW=2 |draw_KUW=1 |loss_KUW=3 |gf_KUW=6 |ga_KUW=6
|win_AFG=1 |draw_AFG=2 |loss_AFG=3 |gf_AFG=3 |ga_AFG=14
<!--Team definitions-->
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_IND={{fb|IND}} |short_IND={{fbicon|IND}}
|name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}}
|name_AFG={{fb|AFG}} |short_AFG={{fbicon|AFG}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 8:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017176?gender=1&date=2023-11-15 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|11}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|15}}, {{goal|26}}, {{goal|33|11m}}, {{goal|45+3|11m}}<br />[[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|18}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|53|11m}}<br />[[Tamīms el Abdula|el Abdula]] {{goal|90+4}}
| vārti2 = [[Amredīns Šarifi|Šarifi]] {{goal|13}}
| stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 19 374
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017174?gender=1&date=2023-11-15 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Manvirs Sings|Manvirs]] {{goal|76}}
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 32 786
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017168?gender=1&date=2023-11-20 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Šabaibabs el Haldi|el Haldi]] {{goal|18|11m}}< {{goal|80}}<br />[[Mohameds Dahams|Dahams]] {{goal|69}}<br />[[Atbi Salehs|Salehs]] {{goal|82}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 330
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017172?gender=1&date=2023-11-20 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|4}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|47}}<br />[[Jusufs Abdurisags|Abdurisags]] {{goal|86}}
| stadions = Kalinga stadions, [[Bhubanešbara]]
| skatītāji = 11 389
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017178 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|47}}, {{goal|68}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|51}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 9 826
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jumpejs Ida
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017167 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 3 900
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Hegons
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017170 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Sunils Čhetri|Čhetri]] {{goal|38|11m}}
| vārti2 = [[Rahmats Akbari|Akbari]] {{goal|70}}<br />[[Šarifs Muhamads|Muhamads]] {{goal|88|11m}}
| stadions = Indiras Gandijas atlētikas stadions, [[Gauhātī]]
| skatītāji = 8 932
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017175 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Miuhameds Dahams|Dahams]] {{goal|79}}
| vārti2 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|77}}, {{goal|80}}
| stadions = Ali Saba el Salema stadions, [[Farvanija]]
| skatītāji = 8 460
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|AFG}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017169 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Prinča Abdula bin Džalavi sporta pilsētas stadions, [[Hofufa]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}}
| skatītāji = 651
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IND}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017171 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Sālsezera stadions, [[Kolkata]]
| skatītāji = 58 921
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017177 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IND}}
| vārti1 = [[Jusefs Aimans|Aimans]] {{goal|73}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|85}}
| vārti2 = [[Lalianzuala Čangte|Čangte]] {{goal|37}}
| stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 2 816
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017173 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AFG}}
| vārti1 = [[Eids el Rašidi|el Rašidi]] {{goal|81}}
| vārti2 =
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji =11 680
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JPN |team2=PRK |team3=SYR |team4=MYA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_JPN=6 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=24 |ga_JPN=0
|win_SYR=2 |draw_SYR=1 |loss_SYR=3 |gf_SYR=9 |ga_SYR=12
|win_PRK=3 |draw_PRK=0 |loss_PRK=3 |gf_PRK=11 |ga_PRK=7
|win_MYA=0 |draw_MYA=1 |loss_MYA=5 |gf_MYA=3 |ga_MYA=28
<!--Team definitions-->
|name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}}
|name_SYR={{fb|SYR}} |short_SYR={{fbicon|SYR}}
|name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}}
|name_MYA={{fb|MYA}} |short_MYA={{fbicon|MYA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+9]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017254 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|11}}, {{goal|45+4}}, {{goal|50}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|28}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|86}}
| vārti2 =
| stadions = Suitas ''Panasonic'' stadions, [[Osaka]]
| skatītāji = 34 484
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017259 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Omārs el Soma|el Soma]] {{goal|37|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija|[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] dēļ Sīrijas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 4 285
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(11:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 1:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017252 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Vins Nains Tuns]] {{goal|77}}
| vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|56}}<br />[[Čo Jusuns]] {{goal|34|11m}}<br />[[Hans Vansuns]] {{goal|38}}<br />[[Ri Hjonjins]] {{goal|70}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 9 500
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017261 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|32}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|47}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|82}}
| stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}}
| skatītāji = 6 130
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:23 [[UTC+9]]<br /><small>(12:23)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017255 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Ao Tanaka|Tanaka]] {{goal|2}}
| vārti2 =
| stadions = [[Japānas nacionālais stadions|Nacionālais stadions]], [[Tokija]]
| skatītāji = 59 354
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(13:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017253 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[So Mo Kjavs]] {{goal|35}}
| vārti2 = [[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|71}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 7 580
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SYR}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017260 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Omars Hirbins|Hirbins]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims Hesars|Hesars]] {{goal|47}}<br />[[Moajads Adžans|Adžans]] {{goal|51}}, {{goal|68}}<br />[[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|80}}
| vārti2 =
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}}
| skatītāji = 3 252
| tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks =
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = ''0-3 Piešķirta tehniskā uzvara''{{refn|group=P|FIFA pieņēma lēmumu spēli atcelt<ref>{{Ziņu atsauce |date=23 March 2024 |title=Update on Korea DPR v Japan World Cup qualifying match |url= https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/korea-dpr-japan-afc-update |work=[[FIFA]] |accessdate=23 March 2024}}</ref>}}
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017258 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions =
| skatītāji =
| tiesnesis =
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 18:40 [[UTC+6:30]]<br/ ><small>(15:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MYA}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017251 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|17}}, {{goal|90+3}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|37}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|75}}, {{goal|83}}
| stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]]
| skatītāji = 21 200
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017262 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja|Spēle notiks neitrālā laukumā pēc Sīrijas izlases pieprasījuma<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nknews.org/2024/05/world-cup-qualifier-in-north-korea-scrapped-again-dprk-to-face-syria-in-laos/ |title=World Cup qualifier in North Korea scrapped again; DPRK to face Syria in Laos |website=[[NK News]] |first=Joe |last=Smith |date=20 May 2024 |access-date=25 May 2024}}</ref>}}
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:14 [[UTC+9:00]]<br/ ><small>(13:14)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017256 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SYR}}
| vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|13}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|19}}<br />[[Taers Kroma|Kroma]] {{goal|21|s.v.}}<br />[[Juki Soma|Soma]] {{goal|73|11m}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|85}}
| vārti2 =
| stadions = Edioma miera spārns, [[Hirosima]]
| skatītāji = 26 650
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017257 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MYA}}
| vārti1 = [[Ri Ilsuns]] {{goal|12}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|16}}, {{goal|43}}, {{goal|87|11m}}
| vārti2 = [[Vai Lins Auns]] {{goal|57}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja}}
| skatītāji = 141
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao
}}
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KOR |team2=CHN |team3=THA |team4=SIN
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KOR=5 |draw_KOR=1 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=1
|win_CHN=2 |draw_CHN=2 |loss_CHN=2 |gf_CHN=9 |ga_CHN=9
|win_THA=2 |draw_THA=2 |loss_THA=2 |gf_THA=9 |ga_THA=9
|win_SIN=0 |draw_SIN=1 |loss_SIN=5 |gf_SIN=5 |ga_SIN=24
<!--Team definitions-->
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}}
|name_THA={{fb|THA}} |short_THA={{fbicon|THA}}
|name_SIN={{fb|SIN}} |short_SIN={{fbicon|SIN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017245 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Čo Kjusons]] {{goal|44}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|49}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|63}}<br />[[Hvans Ijčo]] {{goal|58|11m}}<br />[[I Kanins]] {{goal|85}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 64 381
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017249 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Saračs Jūjens|Saračs]] {{goal|23}}
| vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|29}}<br />[[Vans Šanjuans]] {{goal|74}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji = 35 009
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017241 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|5}}<br />[[Sufanats Muenta|Sufenats]] {{goal|66}}, {{goal|87}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 29 644
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmads el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017243 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|11|11m}}, {{goal|45}}<br />[[Juns Sejuns]] {{goal|87}}
| stadions = Šeņdžeņas Universiādes sporta centrs, [[Šeņdžeņa]]
| skatītāji = 39 969
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017247 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Sons Hinmins]] {{goal|42}}
| vārti2 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|61}}
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 64 912
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017239 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|53}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|81}}
| vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|10}},{{goal|45+2}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 28 414
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br/ ><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017242 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Vu Lejs]] {{goal|21}}, {{goal|85}}<br />[[Fernandiņu]] {{goal|65|11m}}<br />[[Vejs Sjihao]] {{goal|90}}
| vārti2 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|22}}
| stadions = Tiaņdzjiņas olimpiskais stadions, [[Tiaņdzjiņa]]
| skatītāji = 42 977
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017250 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Česons]] {{goal|19}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|54}}<br />[[Paks Čiseps]] {{goal|82}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji = 45 458
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|SIN}}
| rezultāts = 0:7
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017240 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Kanins]] {{goal|9}}, {{goal|54}}<br />[[Ju Minju]] {{goal|20}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|53}}, {{goal|56}}<br />[[Bai Inho]] {{goal|79}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|81}}
| stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]]
| skatītāji = 49 097
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017244 Informācija]
| komanda2 = {{fb|THA}}
| vārti1 = [[Džans Junins]] {{goal|79}}
| vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|20}}
| stadions = Šeņjanas Olimpiskā Sporta Centra stadions, [[Šeņjana]]
| skatītāji = 46 979
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017246 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[I Kanins]] {{goal|61}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules Kausa sations, [[Seula]]
| skatītāji = 64 935
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 15:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|THA}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017248 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SIN}}
| vārti1 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|37}}<br />[[Poramets Adžvirajs|Poramets]] {{goal|79}}<br />[[Jaronsaks Vongorns|Jaronsaks]] {{goal|86}}
| vārti2 = [[Iksans Fandi|Ik. Fandi]] {{goal|57}}
| stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]]
| skatītāji =39 404
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=OMA |team2=KGZ |team3=MAS |team4=TPE
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_OMA=4 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=11 |ga_OMA=2
|win_KGZ=3 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=1 |gf_KGZ=13 |ga_KGZ=7
|win_MAS=3 |draw_MAS=1 |loss_MAS=2 |gf_MAS=9 |ga_MAS=9
|win_TPE=0 |draw_TPE=0 |loss_TPE=6 |gf_TPE=2 |ga_TPE=17
<!--Team definitions-->
|name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}}
|name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}}
|name_MAS={{fb|MAS}} |short_MAS={{fbicon|MAS}}
|name_TPE={{fb|TPE}} |short_TPE={{fbicon|TPE}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 4:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017232 informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Dions Kols|Kols]] {{goal|7}}, {{goal|77}}<br />[[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|72|s.v.}}<br />[[Faisals Halims|Halims]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Kairats Žirgalbekulu|Žirgalbekulu]] {{goal|42}}<br />[[Ernists Batirkanovs|Batirkanovs]] {{goal|44}}<br />[[Kajs Merks|Merks]] {{goal|57}}
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 17 142
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017233 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Kābi|el Kābi]] {{goal|41}}<br />[[Matazs Salehs|Salehs]] {{goal|90+1}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 4 155
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017227 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Darens Loks|Loks]] {{goal|72}}
| stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]]
| skatītāji = 9 521
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017238 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|49}}
| vārti2 =
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 19 000
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017229 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Kajs Merks|Ka. Merks]] {{goal|80}}
| stadions = Gaosjunas Nanzihas futbola stadions stadions, [[Gaosjuna]]
| skatītāji = 1 028
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Jahja el Mula
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017234 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|88}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 21 836
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017236 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|17}}, {{goal|38}}, {{goal|45}}<br />[[Kristians Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|79}}<br />[[Kimi Merks|Ki. Merks]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Vu Jenšu]] {{goal|87|11m}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 13 657
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017231 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|45+4|11m}}<br />[[Muhameds el Gafri|el Gafri]] {{goal|90|4}}
| vārti2 =
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 26 000
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TPE}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017228 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|31}}, {{goal|55}}, {{goal|75}}
| stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]]
| skatītāji = 5 700
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Zaīds Tamers
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+6]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017237 Informācija]
| komanda2 = {{fb|MAS}}
| vārti1 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|24}}
| vārti2 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|38|s.v.}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 14 135
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017235 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Eržans Tokotajevs|Tokotajevs]] {{goal|57|s.v.}}
| vārti2 = [[Eldijars Zaripbekovs|Zaripbekovs]] {{goal|19}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 13 754
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|MAS}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017230 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TPE}}
| vārti1 = [[Savafi Rasids|Savafi]] {{goal|53}}<br />[[Paulo Hosue]] {{goal|69}}<br />[[Adibs Rops|Adips]] {{goal|90+6}}
| vārti2 = [[Ju Jaosins]] {{goal|20}}
| stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]]
| skatītāji = 14 731
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali
}}
=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRN |team2=UZB |team3=TKM |team4=HKG
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRN=4 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=16 |ga_IRN=4
|win_UZB=4 |draw_UZB=2 |loss_UZB=0 |gf_UZB=13 |ga_UZB=4
|win_TKM=0 |draw_TKM=2 |loss_TKM=4 |gf_TKM=4 |ga_TKM=14
|win_HKG=0 |draw_HKG=2 |loss_HKG=4 |gf_HKG=4 |ga_HKG=15
<!--Team definitions-->
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_TKM={{fb|TKM}} |short_TKM={{fbicon|TKM}}
|name_HKG={{fb|HKG}} |short_HKG={{fbicon|HKG}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+3:30]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017218 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|12}}, {{goal|15}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|87}}<br />[[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 6 191
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017223 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Mejliss Dinijevs|Dinijevs]] {{goal|44}}
| vārti2 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|57}}, {{goal|77}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|90+1}}
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 19 500
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017216 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Vons Vajs]] {{goal|12}}<br />[[Evertons Kamargo|Kamargo]] {{goal|65}}
| vārti2 = [[Ruslans Mingazovs|Mingazovs]] {{goal|4}}, {{goal|36}}
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 6 601
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Abdels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017225 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|52}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|14}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|38}}
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 551
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Mohameds Abdula Hasans Mohameds
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017217 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|49}}<br />[[Rustams Ašurmatovs|Ašurmatovs]] {{goal|66}}
| stadions = Mongkoka stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 6 263
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017219 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Hoseins Kanānizadegans|Kanānizadegans]] {{goal|10}},{{goal|48}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|13}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|56}}<br />[[Omids Nurafkans|Nurafkans]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 23 109
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(16:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017224 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|20}}<br />[[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|63}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 29 584
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017222 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+5}}
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 10 230
| tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|HKG}}
| rezultāts = 2:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017215 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Ma Heivai]] {{goal|14}}<br />[[Entonijs Pinto|Pinto]] {{goal|59}}
| vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12|11m}}, {{goal|34|11m}}, {{goal|56}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|65}}
| stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]]
| skatītāji = 9 992
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(17:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017226 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TKM}}
| vārti1 = [[Husnidins Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|17}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|29}}<br />[[Šerzods Nasrulajevs|Nasrulajevs]] {{goal|70}}
| vārti2 = [[Šanazars Tirkišovs|Tirkišovs]] {{goal|25}}
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 27 306
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017220 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 15 403
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TKM}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017221 Informācija]
| komanda2 = {{fb|HKG}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]]
| skatītāji = 10 324
| tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Huseins Abo Jehija
}}
=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRQ |team2=IDN |team3=VIE |team4=PHI
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRQ=6 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=17 |ga_IRQ=2
|win_VIE=2 |draw_VIE=0 |loss_VIE=4 |gf_VIE=6 |ga_VIE=10
|win_PHI=0 |draw_PHI=1 |loss_PHI=5 |gf_PHI=3 |ga_PHI=14
|win_IDN=3 |draw_IDN=1 |loss_IDN=2 |gf_IDN=8 |ga_IDN=8
<!--Team definitions-->
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_VIE={{fb|VIE}} |short_VIE={{fbicon|VIE}}
|name_PHI={{fb|PHI}} |short_PHI={{fbicon|PHI}}
|name_IDN={{fb|IDN}} |short_IDN={{fbicon|IDN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 17:45 [[UTC+3]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017206 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 = [[Bašars Rezans|Rezans]] {{goal|20}}<br />[[Džordi Amats|Amats]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Osama Rašids|Rašids]] {{goal|60}}<br />[[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|81}}<br />[[Ibrahims el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|88}}
| vārti2 = [[Šains Patinama|Patinama]] {{goal|45+3}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 64 447
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Ahmeds Eisa
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017211 Informācija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ngujens Van Toans]] {{goal|16}}<br />[[Ngujens Din Bacs]] {{goal|90+4}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 10 378
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(12:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017204 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|23}}
| vārti2 = [[Sadils Ramdani|Sadils]] {{goal|70}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 9 880
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017213 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|90+7}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 20 568
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdula el Mari
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017205 Indonēzija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 = [[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|52}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 57 696
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017207 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|84}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 63 750
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017212 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IDN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džajs Idzess|Idzess]] {{goal|9}}<br />[[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|23}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|69+8}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 27 832
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PHI}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017210 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|14}}, {{goal|36}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|30}}<br />[[Zidāns Ikbals|Ikbals]] {{goal|62}}<br />[[Zaīds Tahsīns|Tahsīns]] {{goal|77}}
| stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]]
| skatītāji = 10 014
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017203 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|88}}
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 60 245
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|VIE}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017214 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Ngujens Tjens Lins]] {{goal|65}}, {{goal|76}}<br />[[Fams Tuans Hajs]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|62}}<br />[[Kevins Ingreso|Ingreso]] {{goal|89}}
| stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]]
| skatītāji = 11 568
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017208 Informācija]
| komanda2 = {{fb|VIE}}
| vārti1 = [[Huseins Ali|H. Ali]] {{goal|12}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|71}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+2}}
| vārti2 = [[Fams Tuans Hajs]] {{goal|84}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 42 791
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IDN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017209 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PHI}}
| vārti1 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|32}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|56}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 64 942
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JOR |team2=KSA |team3=TJK |team4=PAK
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KSA=4 |draw_KSA=1 |loss_KSA=2 |gf_KSA=12 |ga_KSA=3
|win_JOR=4 |draw_JOR=1 |loss_JOR=1 |gf_JOR=16 |ga_JOR=4
|win_TJK=2 |draw_TJK=2 |loss_TJK=2 |gf_TJK=11 |ga_TJK=7
|win_PAK=0 |draw_PAK=0 |loss_PAK=6 |gf_PAK=1 |ga_PAK=26
<!--Team definitions-->
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}
|name_TJK={{fb|TJK}} |short_TJK={{fbicon|TJK}}
|name_PAK={{fb|PAK}} |short_PAK={{fbicon|PAK}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017197 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|6}}, {{goal|48|11m}}<br />[[Abdelrahmans Garībs|Garībs]] {{goal|90+1}}<br />[[Abdula Radifs|Radifs]] {{goal|90+6}}
| vārti2 =
| stadions = ''Al-Fateh'' kluba stadions, [[Hofufa]]
| skatītāji = 11 150
| tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017201 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|89}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|90+3}}
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 13 650
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Ali Saba
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 1:6
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017193 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Rahiss Nabi|Nabi]] {{goal|21}}
| vārti2 = [[Amadons Kamolovs|Kamolovs]] {{goal|9}}, {{goal|66}}<br />[[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|13}}<br />[[Parvižons Umarbajevs|Umarbajevs]] {{goal|26}}<br />[[Esons Pandžšanbe|Pandžšanbe]] {{goal|45}}<br />[[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|90+1}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 18 316
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017195 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|8}}, {{goal|30}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 13 845
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017191 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|2}}, {{goal|86}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|9|11m}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 9 625
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017199 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Salems el Davsari|el Davasri]] {{goal|23}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 18 756
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017194 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|15}}, {{goal|62}}, {{goal|79}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|28}}<br />[[Saeds el Rosans|el Rosans]] {{goal|52}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|75}}<br />[[Muhameds Abu Zraiks|Abu Zraiks]] {{goal|83}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 695
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017202 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|80}}
| vārti2 = [[Firass el Buirakans|el Buirakans]] {{goal|46}}
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 13 300
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+5]]<br /><small>(18:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PAK}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017192 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|26}}, {{goal|41}}<br />[[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|59}}
| stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]]
| skatītāji = 20 124
| tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017196 Informācija]
| komanda2 = {{fb|TJK}}
| vārti1 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|51}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|68}}<br />[[Ibrahims Sadehs|Sadehs]] {{goal|90+4}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 795
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|TJK}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017200 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PAK}}
| vārti1 = [[Šervons Mabatšojevs|Mabatšojevs]] {{goal|35}}<br />[[Manučekrs Safarovs|Safarovs]] {{goal|65}}<br />[[Vadats Hanonovs|Hanonovs]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]]
| skatītāji = 7 800
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017198 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|16}}
| vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|27}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|45+2}}
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 17 871
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi
}}
=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=UAE |team2=BHR |team3=YEM |team4=NEP
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_UAE=5 |draw_UAE=1 |loss_UAE=0 |gf_UAE=16 |ga_UAE=2
|win_BHR=3 |draw_BHR=2 |loss_BHR=1 |gf_BHR=11 |ga_BHR=3
|win_YEM=1 |draw_YEM=2 |loss_YEM=3 |gf_YEM=5 |ga_YEM=9
|win_NEP=0 |draw_NEP=1 |loss_NEP=5 |gf_NEP=2 |ga_NEP=20
<!--Team definitions-->
|name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}}
|name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}}
|name_YEM={{fb|YEM}} |short_YEM={{fbicon|YEM}}
|name_NEP={{fb|NEP}} |short_NEP={{fbicon|NEP}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+4]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017188 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Halifa el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|11}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|36|11m}}, {{goal|44}}<br />[[Fābio Lima|Lima]] {{goal|45+1}}
| vārti2 =
| stadions = Al Maktuma stadions, [[Dubaija]]
| skatītāji = 3 640
| tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Hetikamkanamge Perera
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017181 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Muhameds Marhuns|Marhuns]] {{goal|38}}<br />[[Harvans el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|48|s.v.}}
| stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji = 1 291
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5:45]]<br /><small>(15:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017179 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Omars el Dahi|O. el Dahi]] {{goal|72}}<br />[[Mohameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90}}
| stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]]
| skatītāji = 13 735
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017187 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abdula Ramadans|Ramadans]] {{goal|36}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|90|11m}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 18 267
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017189 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 = [[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|24}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|72}}
| vārti2 = [[Abdula Idrīss|Idrīss]] {{goal|69|s.v.}}
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 2 948
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017182 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mahdi el Humaidans|el Humaidans]] {{goal|2}}<br />[[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|4}}<br />[[Ali Madans|Madans]] {{goal|45+4}}<br />[[Ebrahims el Hatals|El Hatals]] {{goal|87}}<br />[[Ismails Abdulatifs|Abdulatifs]] {{goal|90+6}}
| stadions = Bahreinas Nacionālais stadions, [[Riffa]] (Bahreina){{refn|group=P|Nepāla spēli aizvadīs Bahreinā, jo Nepālas nacionālais - '' Dasharath Rangasala'' stadions neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 5 041
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alekss Kings
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017185 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|7}}<br />[[Abdula Jusufs Helals|Helals]] {{goal|18}}<br />[[Kamils el Asvads|el Asvads]] {{goal|36}}
| vārti2 =
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 2 475
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Rjo Tanimoto
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(23:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017183 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|14}}, {{goal|22}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|35}}
| stadions = Prinča Saūda bin Džalavi stadions, [[Hobara]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji = 1 135
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|NEP}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017184 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|12}}, {{goal|14}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|53}}<br />[[Hazems Muhameds|Muhameds]] {{goal|75}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|Nepālas izlase atbildes spēli aizvadīs Saūda Arābijā, jo Nepālas ''Dasharath Rangasala'' stadions [[Katmandu]] neatbilst FIFA standartiem}}
| skatītāji = 2 450
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Pajams Heidari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 20:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017186 Informācija]
| komanda2 = {{fb|YEM}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 2 632
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017190 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|10}}
| vārti2 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|4}}
| stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]]
| skatītāji =953
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|YEM}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017180 Informācija]
| komanda2 = {{fb|NEP}}
| vārti1 = [[Nasers el Gavaši|el Gavaši]] {{goal|9|11m}}<br />[[Muhameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90+1}}
| vārti2 = [[Sandžībs Bista|Bista]] {{goal|22}}<br />[[Gilespi Jungs Karki|Karki]] {{goal|66}}
| stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}}
| skatītāji =905
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Ibrahims
}}
=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA]
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=AUS |team2=PLE |team3=LBN |team4=BAN
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_AUS=6 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=22 |ga_AUS=0
|win_PLE=2 |draw_PLE=2 |loss_PLE=2 |gf_PLE=6 |ga_PLE=6
|win_LBN=1 |draw_LBN=3 |loss_LBN=2 |gf_LBN=5 |ga_LBN=8
|win_BAN=0 |draw_BAN=1 |loss_BAN=5 |gf_BAN=1 |ga_BAN=20
<!--Team definitions-->
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}}
|name_LBN={{fb|LBN}} |short_LBN={{fbicon|LBN}}
|name_BAN={{fb|BAN}} |short_BAN={{fbicon|BAN}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=TK
|result2=TK
|col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+11]]<br /><small>(11:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017269 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|4}}<br />[[Brendos Borello|Borello]] {{goal|20}}<br />[[Mičels Djūks|Djūks]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Džeimijs Maklārens|Maklārens]] {{goal|70}}, {{goal|48}}, {{goal|84|}}
| vārti2 =
| stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]]
| skatītāji = 20 876
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Arols Riskulajevs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|16|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017268 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Haleda bin Muhameda stadions, [[Šardža]] (Apvienotie Arābu Emirāti){{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 200
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 17:45 [[UTC+6]]<br /><small>(14:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017263 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 = [[Šeks Morsalins|Morsalins]] {{goal|72}}
| vārti2 = [[Mažeds Osmans|Osmans]] {{goal|67}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 6 297
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Dejons
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2023|11|21|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017274 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|18}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 14 537
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017270 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 = [[Kianu Bakuss|Bakuss]] {{goal|5}}<br />[[Kajs Roulzs|Roulzs]] {{goal54}}
| vārti2 =
| stadions = Rietumsidnejas stadions, [[Sidneja]]
| skatītāji = 27 026
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Hamiss el Mari
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|21|N}}
| laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017272 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Odajs Dabahs|Dabahs]] {{goal|43}}, {{goal|53}}, {{goal|77}}<br />[[Šehabs Kunbars|Kunbars]] {{goal|45+1}},{{goal|49}}
| vārti2 =
| stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita) {{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 37 432
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinao
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 15:30 [[UTC+6]]<br /><small>(11:30)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017265 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mihels Termamini|Termanini]] {{goal|90+4}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 5 195
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|03|26|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+11]]<br/ ><small>(11:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017267 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|2}}<br/ >[[Bazels Džradi|Džradi]] {{goal|47|s.v.}}<br />[[Kreigs Gudvons|Gudvins]] {{goal|48}}, {{goal|81}}<br />[[Džons Airdeils|Airdeils]] {{goal|68}}
| stadions = Kanberas stadions, [[Kanbera]] (Austrālja) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 25 023
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 16:45 [[UTC+6]]<br/ ><small>(13:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BAN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017264 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ajdins Hrustičs|Hrustičs]] {{goal|29}}<br />[[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|62}}
| stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]]
| skatītāji = 5 227
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Jansens Fū
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|06|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017273 Informācija]
| komanda2 = {{fb|LBN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 2 428
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+8]]<br/ ><small>(15:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017271 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|5|11m}}, {{goal|41}}<br />[[Adams Tagarts|Tagarts]] {{goal|26}}<br />[[Martins Boils|Boils]] {{goal|53}}<br />[[Nestorijs Irakunda|Irakunda]] {{goal|87|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]]
| skatītāji = 18 261
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|06|11|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|LBN}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017266 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BAN}}
| vārti1 = [[Hasans Mātuks|Mātuks]] {{goal|5|11m}}, {{goal|49}}, {{goal|60}}<br />[[Naders Matars|Matars]] {{goal|45+2}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 13 721
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali
}}
== 3. kārta ==
Trešajai kārtai kvalificējās 18 komandas — otrās kārtas grupu turnīra uzvarētāji un otrās vietas ieguvēji. Trešajā kārtā komandas tika ielozētas 3 grupās un aizvadīja divu apļu turnīru. Grupu izloze notika {{dat|2024|06|27}} [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika sadalītas sešos grozos, balstoties uz FIFA izlašu rangu 2024. gada jūnijā.
{| class="wikitable"
|-
!width=33%|1. grozs
!width=33%|2. grozs
!width=33%|3. grozs
|-
|{{unbulleted list
|{{fb|JPN}} (17)
|{{fb|IRN}} (20)
|{{fb|KOR}} (22)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|AUS}} (23)
|{{fb|QAT}} (35)
|{{fb|IRQ}} (55)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|KSA}} (56)
|{{fb|UZB}} (62)
|{{fb|JOR}} (68)
}}
|-
!4. grozs
!5. grozs
!6. grozs
|-
|{{unbulleted list
|{{fb|UAE}} (69)
|{{fb|OMA}} (76)
|{{fb|BHR}} (81)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|CHN}} (88)
|{{fb|PLE}} (95)
|{{fb|KGZ}} (101)
}}
|{{unbulleted list
|{{fb|PRK}} (110)
|{{fb|INA}} (134)
|{{fb|KUW}} (137)
}}
|}
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=IRN |team2=UZB |team3=UAE |team4=QAT |team5=KGZ |team6=PRK
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_IRN=7 |draw_IRN=2 |loss_IRN=1 |gf_IRN=19 |ga_IRN=8
|win_QAT=4 |draw_QAT=1 |loss_QAT=5 |gf_QAT=17 |ga_QAT=24
|win_UZB=6 |draw_UZB=3 |loss_UZB=1 |gf_UZB=14 |ga_UZB=7
|win_UAE=4 |draw_UAE=3 |loss_UAE=3 |gf_UAE=15 |ga_UAE=8
|win_KGZ=2 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=6 |gf_KGZ=12 |ga_KGZ=18
|win_PRK=0 |draw_PRK=3 |loss_PRK=7 |gf_PRK=9 |ga_PRK=21
<!--Team definitions-->
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}}
|name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}}
|name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018461 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Džalalodins Mašaripovs|Mašaripovs]] {{goal|20}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 24 205
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018438 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|34}}
| vārti2 =
| stadions = Fuladšahra stadions, [[Fuladšahra]]
| skatītāji = 12 077
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018447 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|38}}
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|38}}<br />[[Haleds Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|80}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|90+4}}
| stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 33 952
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018441 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[I Ilsuns]] {{goal|19}}<br />[[Kans Kucjols]] {{goal|52}}
| vārti2 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|31|11m}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|44}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa|Spēle, pēc Ziemeļkorejas pieprasījuma - atsaucoties uz "drošības riskiem", tiks aizvadīta neitrāla laukumā Laosā}}
| skatītāji = 140
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018459 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|15}}<br />[[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|35}}
| vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|17}}<br />[[Husnidīns Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|45}}<br />[[Ostons Uronovs|Uronovs]] {{goal|72}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 13 282
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018450 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+3}}
| stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]]
| skatītāji = 17 826
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018460 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 33 829
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018448 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|39}}<br />[[Tamirlans Kozubajevs|Kozubajevs]] {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|81}}
| vārti2 = [[Alimardons Šukurov|Šukurovs]] {{goal|76}}
| stadions = Tumana stadions, [[Doha]]
| skatītāji = 25 195
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018451 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|66}}
| vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|86}}
| stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]]
| skatītāji = 8 536
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018463 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|76|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 773
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018456 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|11}}
| vārti2 =
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 9 769
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Haleds el Hoiši
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 4:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018436 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|42}}, {{goal|48}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|65}}, {{goal|90+8}}
| vārti2 =
| stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]] (AAE) {{refn|group=P|name=Irāna|Irānas - Izraēlas konflikta dēļ, spēle tika aizvadīta neitrālā laukumā}}
| skatītāji = 7 890
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018440 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|56|s.v.}}<br />[[Kims Isons]] {{goal|59}}
| vārti2 = [[Mehdī Gajedi|Gajedi]] {{goal|29}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|41}}, {{goal|45}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}}
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018449 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|25}}, {{goal|41}}<br />[[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|90+12}}
| vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|75}}, {{goal|80}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 10 759
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+4]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018453 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|15}}, {{goal|89}}<br />[[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|35}}
| vārti2 =
| stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 6 238
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018444 Infomācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|44}}
| stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}}
| skatītāji = 166
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018455 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|51}}, {{goal|64|11m}}
| vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12}}<br />[[Salehs Hardāni|Hardāni]] {{goal|33}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|76}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 10 021
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 5:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018452 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|4}}, {{goal|45|11m}}, {{goal|45+5}}, {{goal|56|11m}}<br />[[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|73}}
| vārti2 =
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 12 825
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018464 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Hojiakbars Alijonovs|Alijonovs]] {{goal|40}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 458
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018437 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|45+27}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|70}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 32 458
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018446 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Ganehi|el Ganehi]] {{goal|23}}<br />[[Kims Jusons]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|56}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|66}}
| vārti2 = [[Paks Vanuns]] {{goal|86}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]]
| skatītāji =10 375
| tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(15:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018457 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|45+1}}<br />[[Aleksandrs Miščenko|Miščenko]] {{goal|82}}<br />[[Alimardons Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|52}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 12 325
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018439 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|52}}, {{goal|83}}
| vārti2 = [[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|16}}<br />[[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|53}}
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 36 702
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018442 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Kims Jusons]] {{goal|43}}
| vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|5}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}}
| stadions = Prinča Faisala bin Fahfa sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija)
| skatītāji = 223
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018454 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UZB}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 9 820
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018445 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRN}}
| vārti1 = [[Pedro Migels]] {{goal|41}}
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 8 925
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PRK}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018443 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KGZ}}
| vārti1 = [[Paks Vanuns]] {{goal|44}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|52}}
| vārti2 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|57}}<br />[[Kims Sunje]] {{goal|90+5|s.v.}}
| stadions = Prinča Faisala bin Fahda sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija)
| skatītāji = 100
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 18:45 [[UTC+5]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UZB}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018462 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 = [[Azizeks Turgonbojevs|Turgonbojevs]] {{goal|28}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|86}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|90+2}}
| vārti2 =
| stadions = Milija stadions, [[Taškenta]]
| skatītāji = 32 931
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KGZ}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018458 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Kajs Merks|Merks]] {{goal|90+5}}
| vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|30}}
| stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]]
| skatītāji = 12 258
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRN}}
| rezultāts = 3:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018435 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PRK}}
| vārti1 = [[Muhameds Mehdi Mohebi|Mehdi Mohebi]] {{goal|74}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|77}}<br />[[Amirhuseins Huseinzade|Huseinzade]] {{goal|90+3}}
| vārti2 =
| stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]]
| skatītāji = 16 803
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KOR |team2=JOR |team3=IRQ |team4=OMA |team5=PLE |team6=KUW
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KOR=6 |draw_KOR=4 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=7
|win_IRQ=4 |draw_IRQ=3 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=9 |ga_IRQ=9
|win_JOR=4 |draw_JOR=4 |loss_JOR=2 |gf_JOR=16 |ga_JOR=8
|win_OMA=3 |draw_OMA=2 |loss_OMA=5 |gf_OMA=9 |ga_OMA=14
|win_PLE=2 |draw_PLE=4 |loss_PLE=4 |gf_PLE=10 |ga_PLE=13
|win_KUW=0 |draw_KUW=5 |loss_KUW=5 |gf_KUW=7 |ga_KUW=20
<!--Team definitions-->
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}
|name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}}
|name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}}
|name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018479 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 59 579
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018468 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|13}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 63 720
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018472 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|14}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|90+2|11m}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 13 555
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018491 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|V. Ali]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|5}}, {{goal|50}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|72}}
| stadions = Kualalumpuras stadions, [[Kualalumpura]] (Malaizija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 3 012
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018487 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Čons Sejuns]] {{goal|45+2|s.v.}}
| vārti2 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|82}}<br />[[Čo Minju]] {{goal|90+11}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 27 144
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018480 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 58 000
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018471 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[I Česons]] {{goal|38}}<br />[[O Jenju]] {{goal|68}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 655
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018488 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|17}}, {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|30}}<br />[[Abdula Favazs|Favazs]] {{goal|79}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 25 891
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018469 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|31}}
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 44 773
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 3:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018475 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[O Seuns]] {{goal|41}}<br />[[O Jenju]] {{goal|74}}<br />[[I Česons]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|50}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+5}}
| stadions = Jongina Mireu stadions, [[Jongina]]
| skatītāji = 35 198
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018473 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|26}}, {{goal|54}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|49|11m}},{{goal|87}}
| vārti2 =
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 14 515
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018493 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|41|11m}}<br />[[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|90+3}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|31|11m}}, {{goal|80}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 1 827
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018482 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|60}}
| vārti2 = [[O Seuns]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|19|11m}}<br />[[Ba Inho]] {{goal|74}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 22 791
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|83}}
| vārti2 =
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 21 754
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018465 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 65 000
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018492 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 = [[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|12}}
| vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|16}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 2 405
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|36}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 26 377
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018481 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|68}}
| vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|21}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 29 400
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018478 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|41}}
| vārti2 = [[Ali el Busaidi|el Busaidi]] {{goal|80}}
| stadions = Kojanas stadions, [[Kojana]]
| skatītāji = 35 212
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018467 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Akams Hašims|Hašims]] {{goal|90+3}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+11}}
| vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|39}}, {{goal|70}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji =45 851
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018474 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 = [[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|3}}<br />[[Abdalla Nasibs|Nasibs]] {{goal|11}}<br />[[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|45+3}}
| vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|33}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji =9 555
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018476 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 = [[I Česons]] {{goal|5}}
| vārti2 = [[Mahmuds el Mardi|el Mardi]] {{goal|30}}
| stadions = Suvonas Pasaules kausa stadions, [[Suvona]]
| skatītāji = 41 532
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018490 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88}}<br />[[Amīds Mahajna|Mahajna]] {{goal|90+7}}
| vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|34}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 7 305
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018483 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|56}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 41 322
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018486 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|45+7|11m}}, {{goal|51}}, {{goal|64}}
| stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]]
| skatītāji = 13 878
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018466 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KOR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Kims Inju]] {{goal|63}}<br />[[O Jenju]] {{goal|82}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji = 55 972
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KUW}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018484 Informācija]
| komanda2 = {{fb|PLE}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|32}}<br />[[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88|11m}}
| stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]]
| skatītāji = 5 250
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|KOR}}
| rezultāts = 4:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018477 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KUW}}
| vārti1 = [[Faheds el Hadžari|el Hadžari]] {{goal|30|s.v.}}<br />[[I Kanins]] {{goal|51}}<br />[[O Jenju]] {{goal|54}}<br />[[I Česons]] {{goal|73}}
| vārti2 =
| stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]]
| skatītāji = 41 119
| tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|JOR}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018470 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Sadžads Džasims|Džasims]] {{goal|73}}
| stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]]
| skatītāji = 15 502
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|PLE}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018494 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|90+7|11m}}
| stadions = Karaļa Abdula II stadions, [[Ammāna]] (Jordānija) {{refn|group=P|name=Palestīna}}
| skatītāji = 8 500
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=JPN |team2=AUS |team3=KSA |team4=INA |team5=CHN |team6=BHR
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_JPN=7 |draw_JPN=2 |loss_JPN=1 |gf_JPN=30 |ga_JPN=3
|win_AUS=5 |draw_AUS=4 |loss_AUS=1 |gf_AUS=16 |ga_AUS=7
|win_KSA=3 |draw_KSA=4 |loss_KSA=3 |gf_KSA=7 |ga_KSA=8
|win_BHR=1 |draw_BHR=3 |loss_BHR=6 |gf_BHR=5 |ga_BHR=16
|win_CHN=3 |draw_CHN=0 |loss_CHN=7 |gf_CHN=7 |ga_CHN=20
|win_INA=3 |draw_INA=3 |loss_INA=4 |gf_INA=9 |ga_INA=20
<!--Team definitions-->
|name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbcion|AUS}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}}
|name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}}
|name_INA={{fb|INA}} |short_INA={{fbicon|INA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=F
|result3=CK
|result4=CK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 7:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018509 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Vataru Endo|Endo]] {{goal|12}}<br />[[Kaoru Mitoma|Mitoma]] {{goal|45+2}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|52}}, {{goal|58}}<br />[[Junja Ito|Ito]] {{goal|77}}<br />[[Daizens Maeda|Maeda]] {{goal|87}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|90+5}}
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 52 398
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+10]]<br /><small>(13:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018516 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|89|s.v.}}
| stadions = Robina stadions, [[Goldkosta]]
| skatītāji = 24 644
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|5|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018514 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|45+3}}
| vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|19}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 42 385
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018507 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 70 059
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018501 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|14|s.v.}}
| vārti2 = [[Hasans Kadešs|Kadešs]] {{goal|39}}, {{goal|90}}
| stadions = Daliaņas futbola stadions, [[Daliaņa]]
| skatītāji = 48 628
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|9|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:5
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018497 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37|11m}}, {{goal|47}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|61}}, {{goal|64}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 22 729
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:40 [[UTC+10:30]]<br /><small>(12:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 3:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018517 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|45+2}}<br />[[Kreigs Gudvins|Gudvins]] {{goal|53}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|90+2}}
| vārti2 = [[Sje Venens]] {{goal|20}}
| stadions = Adelaides ovāls, [[Adelaide]]
| skatītāji = 46 219
| tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018496 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Muhameds Marhūns|Marhūns]] {{goal|15}}, {{goal|90+9}}
| vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|45+3}}<br />[[Rafaels Struiks|Struiks]] {{goal|74}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 10 731
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|10|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018515 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|14}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 56 283
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018511 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|76|s.v.}}
| vārti2 = [[Šogo Taniguči|Taniguči]] {{goal|58|s.v.}}
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 730
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018499 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Behrams Abduveli|Abduveli]] {{goal|21}}<br />[[Čans Junji|Junji]] {{goal|44}}
| vārti2 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|86}}
| stadions = Cjindao jauniešu futbola stadions, [[Cjindao]]
| skatītāji = 37 133
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|10|15|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018512 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 35 437
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018519 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]]
| skatītāji = 27 491
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018495 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Zjans Junins]] {{goal|90+1}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 7 921
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|14|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 0:4
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018505 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džastins Hubners|Hubners]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|40}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|49}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|69}}
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 60 304
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018500 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 = [[Lins Linmins]] {{goal|48}}
| vārti2 = [[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|39}}, {{goal|54}}<br />[[Ko Itakura|Itakura]] {{goal|45+6}}
| stadions = Sjameņas gārņa stadions, [[Sjameņa]]
| skatītāji = 45 336
| tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018506 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Marselino Ferdinands|Marselino]] {{goal|32}}, {{goal|57}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 55 970
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2024|11|19|N}}
| laiks = 18:15 [[UTC+3]]<br /><small>(17:15)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 2:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018498 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|75}}, {{goal|77}}
| vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|1}}, {{goal|90+6}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 6 873
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 5:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018518 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Martins Boils|Boils]] {{goal|18|11m}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|20}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|34}}, {{goal|90}}<br />[[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|61}}
| vārti2 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|78}}
| stadions = Sidnejas futbola stadions, [[Sidneja]]
| skatītāji = 35 241
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(12:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 2:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018508 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|66}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|87}}
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 137
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|20|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018513 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Salems el Davsari|S. el Davsari]] {{goal|50}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]]
| skatītāji = 24 742
| tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018510 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]]
| skatītāji = 58 003
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018502 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|16}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|29}}
| stadions = Handžou sporta parka stadions, [[Handžou]]
| skatītāji = 70 588
| tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|3|25|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(15:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018503 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|24}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 69 599
| tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|AUS}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018524 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JPN}}
| vārti1 = [[Azizs Behičs|Behičs]] {{goal|90}}
| vārti2 =
| stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]]
| skatītāji = 57 226
| tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(16:45)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018504 Informācija]
| komanda2 = {{fb|CHN}}
| vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|45|11m}}
| vārti2 =
| stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]]
| skatītāji = 69 661
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|5|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|BHR}}
| rezultāts = 0:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018520 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|16}}<br />[[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|78}}
| stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]]
| skatītāji = 15 075
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|JPN}}
| rezultāts = 6:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018522 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|15}}, {{goal|45+6}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|19}}<br />[[Rjoja Morišita|Morišita]] {{goal|55}}<br />[[Šuto Mačino|Mačino]] {{goal|58}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|80}}
| vārti2 =
| stadions = Suitas pilsētas stadions, [[Suita]]
| skatītāji = 33 661
| tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|CHN}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018521 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BHR}}
| vārti1 = [[Vans Idons]] {{goal|90+3|11m}}
| vārti2 =
| stadions = Lonsjinas futbola stadions, [[Čuncjina]]
| skatītāji = 51 236
| tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|6|10|N}}
| laiks = 21:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 1:2
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018523 Informācija]
| komanda2 = {{fb|AUS}}
| vārti1 = [[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|19}}
| vārti2 = [[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|42}}<br />[[Mičs Djūks|Djūks]] {{goal|48}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 24 620
| tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims
}}
== 4. kārta ==
Ceturtās kārtas izloze notika 2025. gada 17. jūlijā [[Osaka|Osakā]]. Katra grupa aizvadīja viena apļa turnīru 1. groza komandu laukumā. Komandas tika izsētas 3 grozos balstoties uz FIFA izlašu reitingu.
{| class="wikitable"
|-
! style="width:33%" | 1. grozs
! style="width:33%" | 2. grozs
! style="width:3325%" | 3. grozs
|- style="vertical-align:top"
|
* {{fb|QAT}} (53)
* {{fb|KSA}} (58)
|
* {{fb|IRQ}} (59)
* {{fb|UAE}} (66)
|
* {{fb|OMA}} (79)
* {{fb|INA}} (118)
|}
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=AFC
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=QAT |team2=UAE |team3=OMA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_QAT=1 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=1 |ga_QAT=0
|win_UAE=1 |draw_UAE=0 |loss_UAE=1 |gf_UAE=3 |ga_UAE=3
|win_OMA=0 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=1 |ga_OMA=2
<!--Team definitions-->
|name_QAT={{fb|QAT}}
|name_UAE={{fb|UAE}}
|name_OMA={{fb|OMA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=PK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|8|N}}
| laiks = 18:00 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|OMA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020389 Informācija]
| komanda2 = {{fb|QAT}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 12 975
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|11|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020390 Informācija]
| komanda2 = {{fb|OMA}}
| vārti1 = [[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|76}}<br />[[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|83}}
| vārti2 = [[Kuome Autons|Autons]] {{goal|12|s.v.}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji = 8 817
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|14|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|QAT}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020391 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Bualems Huki|Huki]] {{goal|49}}<br />[[Pedro Migels]] {{goal|74}}
| vārti2 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}}
| stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no
|source=AFC
<!--Update team positions below (check tiebreakers)-->
|team1=KSA |team2=IRQ |team3=INA
<!--Update team results below (including date)-->
|update=complete
|win_KSA=1 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=3 |ga_KSA=2
|win_IRQ=1 |draw_IRQ=1 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=0
|win_INA=0 |draw_INA=0 |loss_INA=2 |gf_INA=2 |ga_INA=4
<!--Team definitions-->
|name_KSA={{fb|KSA}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}}
|name_INA={{fb|INA}}
<!--Qualification column definitions-->
|res_col_header=Q
|result1=F
|result2=PK
|col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram
|col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|8|N}}
| laiks = 20:15 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|INA}}
| rezultāts = 2:3
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020392 Informācija]
| komanda2 = {{fb|KSA}}
| vārti1 = [[Kevins Diks|Diks]] {{goal|11|11m}}, {{goal|88|11m}}
| vārti2 = [[Salahs Abu el Šamats|Abu el Šamats]] {{goal|17}}<br />[[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|36|11m}}, {{goal|62}}
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|11|N}}
| laiks = 22:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020393 Informācija]
| komanda2 = {{fb|INA}}
| vārti1 = [[Zidāns Ikbals|Ikbals]] {{goal|76}}
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 14 687
| tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|10|14|N}}
| laiks = 22:30 [[UTC+3]]
| komanda1 = {{fb-rt|KSA}}
| rezultāts = 0:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020394 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 =
| vārti2 =
| stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]]
| skatītāji = 60 816
| tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme
}}
== 5. kārta ==
4. kārtas otro vietu ieguvēji izspēlēja savstarpējo spēļu pāri, lai noskaidrotu, kura komanda kvalificējas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]]
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|11|13}}
| laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|UAE}}
| rezultāts = 1:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020395 Informācija]
| komanda2 = {{fb|IRQ}}
| vārti1 = [[Luanziņjo]] {{goal|18}}
| vārti2 = [[Ali el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|10}}
| stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]]
| skatītāji = 32 008
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2025|11|18}}
| laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small>
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts =
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020396 Informācija]
| komanda2 = {{fb|UAE}}
| vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|66}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|90+17}}
| vārti2 = [[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|52}}
| stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]]
| skatītāji =
| tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
}}
Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|IRQ}}'''
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}
=== Atsauces ===
{{Atsauces}}
{{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]]
ekgtbmjzwpqi9bdnjt3j0e13e9zbqz3
Jānis Blaus
0
536489
4451878
4232999
2026-04-08T12:08:09Z
Ivario
51458
/* Dzīvesgājums */
4451878
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Jānis Blaus
| vārds_orig =
| attēls = Jānis Blaus.jpg
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1880
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 4
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Taurupes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1941
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 22
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās =
| ienākumi =
| darbības_gadi =
| dzimums = V
| vecāki = Jānis un Ede Blaui<ref name="LA">{{tīmekļa atsauce |last1=Treijs |first1=Rihards |title=Četri Lāčplēši vienā ģimenē |url=http://www.la.lv/cetri-lacplesi-viena-gimene%E2%80%A9-2 |website=[[Latvijas Avīze]] |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}}}}</ref>
| brāļi = [[Roberts Blaus|Roberts]], [[Eduards Blaus|Eduards]] un [[Leopolds Blaus|Leopolds]]
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| alma_mater =
| paraksts =
| paraksts_plat =
| piezīmes =
| kategorijas =
| citas daļas =
}}
'''Jānis Alberts Blaus''' (1880—1941) bija latviešu būv[[inženieris]] un [[virsnieks]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1880. gada 4. jūnijā [[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]] Purgaiļos zemnieku Jāņa un Mades Blauu ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/J%C4%81nis-Alberts-Blaus/6000000002081796449 geni.com]</ref> Mācījās [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|RPI]], iegūstot inženiera arhitekta grādu. Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada bija kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē.
Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas atgriezās tēva mājās.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. februārī savās tēva mājās kopā ar brāļiem izturēja kauju ar mājās iebrukušajiem lielinieku miličiem un atkāpās pāri frontes līnijai uz Valku, kur 23. februārī viņus ieskaitīja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras kājnieku pulkā]]. 7. aprīlī [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]] pie Rušku mājām kopā ar brāļiem parādīja varonību kaujā ar lieliniekiem, par ko vēlāk saņēma [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša ordeni]]. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu, iecelts par [[Vecgulbene]]s komandantu, 7. augustā iecelts par Latvijas armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku leitnanta — inženiera dienesta pakāpē.
Pēc atvaļināšanās no karadienesta 1921. gada 1. jūnijā atsāka strādāt par civilo inženieri, no 1926. gada bija Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas civilbūvju daļas vadītājs. [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizācijas loceklis.
Pēc Latvijas okupācijas turpināja strādāt par vecāko arhitektu [[Latvijas dzelzceļi|Dzelzceļu pārvaldes]] projektēšanas daļā. Pēc viņa projekta ir uzcelta esošā [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijas]] ēka un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/reel/1962950597170262/|title=Carnikava, dzelzceļš un nēģi {{!}} Latvijas dzelzceļš|website=Facebook|access-date=2026-04-08|date=2020-08-07}}</ref>
1941. gada 25. februārī viņu apcietināja un 28. aprīlī piesprieda nāvessodu pēc Krievijas PFSR KK 58-13 panta.
Nošauts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] 1941. gada 22. jūnijā.<ref>[https://timenote.info/lv/Janis-Blaus-04.06.1880 timenote.info]</ref>
== Projektētās celtnes ==
* Latviešu biedrības nams Liepājā, Rožu laukumā 5/6 (1934—1935)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |title=Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā |access-date={{dat|2023|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf }}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Blaus, Jānis}}
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
rjde61e91wgmejms0a2bfw5peezbov0
Latvijas—Igaunijas Basketbola līga
0
537350
4452078
4451696
2026-04-08T19:16:26Z
Biafra
13794
atj.
4452078
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = ''Optibet'' Latvijas—Igaunijas Basketbola līga
| aktuāla_sezona = 2025.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona
| logo = Optibet Latvian-Estonian Basketball League logo.jpg
| pikseļi = 150
| apraksts =
| sports = [[basketbols]]
| dibin = 2018
| moto =
| komandas = 15
| valsts = {{LVA}}<br>{{EST}}
| čempions = {{flaga|LVA}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (2026)
| mlapa = [https://www.estlatbl.com/en/participating-teams estlatbl.com]
}}
'''Latvijas—Igaunijas Basketbola līga''', saukta tās galvenā sponsora vārdā '''''Optibet'' Latvijas—Igaunijas Basketbola līga''', ir [[basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s spēcīgākie vīriešu basketbola klubi, bet no 2022. gada līdz 2024. gadam spēlēja arī [[Ukraina]]s vadošais klubs. Līga tika izveidota 2018. gadā, un par tās čempioniem ir kļuvuši [[BK Ventspils]] (2019), [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] (2021), [[VEF Rīga]] (2022 un 2025), [[Slobožanskes "Prometey"]] (2023 un 2024) un [[Valmiera Glass Via (basketball)|Valmiera Glass ViA]] (2026). Vienā sezonā uzvarētāji netika noskaidroti, jo 2020. gadā čempionātu pārtrauca [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]].
Pēc Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonas noslēguma Latvijas un Igaunijas klubi noskaidro savas valsts čempionus, izspēlējot, attiecīgi [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Igaunijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēles.
2024.—2025. gada sezonā čempionātā spēlē 8 komandas no Igaunijas, 7 komandas no Latvijas ([[VEF Rīga]], [[BK Ventspils]], [[BK Ogre]], [[BK Liepāja]], [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], [[Rīgas Zeļļi]]).
== Komandas 2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā ==
{| class="wikitable sortable"
!Komanda
!Pilsēta
!Arēna
!Ietilpība
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[BC Kalev|BC Kalev/Cramo]]''
|[[Tallina]]
|''[[Kalev Sports Hall]]''
|align=center|{{Nts|1780}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kalevi Spordihall|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/614/kalevi_spordihall|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Liepāja]]
|[[Liepāja]]
|[[Liepājas Olimpiskais Centrs]]
|align=center|{{Nts|2542}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Ogre]]
|[[Ogre]]
|[[Arēna Ogre]]
|align=center|{{Nts|1700}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK Ventspils]]
|[[Ventspils]]
|[[Ventspils Olimpiskais Centrs]]
|align=center|{{Nts|3085}}
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[Keila Coolbet]]''
|[[Keila]]
|''[[Keila Health Center]]''
|align=center|{{Nts|800}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Keila Tervisekeskus|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/1016/keila_tervisekeskus|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[Keila KK]]''
|[[Keila]]
|''[[Keila Health Center]]''
|align=center|{{Nts|800}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Keila Tervisekeskus|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/1016/keila_tervisekeskus|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|{{flagicon|LAT}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]]
|[[Rīga]]
|[[Rimi Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|830}}
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[BC Pärnu|Pärnu Sadam]]''
|[[Pērnava]]
|''[[Pärnu Sports Hall]]''
|align=center|{{Nts|1820}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Pärnu Spordihall|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/2466/parnu_spordihall|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|rowspan=2|{{flagicon|LAT}} [[Rīgas Zeļļi]]
|rowspan=2|Rīga
|''[[Xiaomi Arena]]''
|align=center|{{Nts|11200}}
|-
|[[Komandu sporta spēļu halle|KSSH]]
|align=center|{{Nts|2700}}
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[TalTech Basketball|TalTech/Alexela]]''
|[[Tallina]]
|''TalTech Sports Hall''
|align=center|{{Nts|1000}}
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''
|[[Tartu]]
|''[[Tartu Ülikooli Spordihoone]]''
|align=center|{{Nts|2600}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Tartu Ülikooli Spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/904/tartu_ulikooli_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|{{flagicon|EST}} ''[[Rapla KK|Utilitas Rapla]]''
|[[Rapla]]
|''[[Sadolin Sports Hall]]''
|align=center|{{Nts|958}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sadolin Spordihoone|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/25/sadolin_spordihoone|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|-
|{{flagicon|LAT}} [[Valmiera Glass Via (basketball)|Valmiera Glass ViA]]
|[[Valmiera]]
|[[Valmieras Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|1500}}
|-
|{{flagicon|LAT}} [[BK VEF Rīga|VEF Rīga]]
|[[Rīga]]
|[[Rimi Olimpiskais centrs]]
|align=center|{{Nts|830}}
|-
|{{flagicon|EST}} [[KK Viimsi|Viimsi]]
|[[Hābnēme]]
|''[[Forus Sports Center]]''
|align=center|{{Nts|500}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=FORUS Spordikeskus Viimsi|url=https://www.spordiregister.ee/et/ehitis/4286/forus_spordikeskus_viimsi|language=et|website=spordiregister.ee|access-date=31 August 2023}}</ref>
|}
== Sezonas ==
{| class="wikitable sortable"
|-
! Gads
!width=150| Regulārās sezonas uzvarētājs
!width=150| Čempions
!width=150| Finālists
!width=150| Trešais
!width=150| Finālsērijas labākais spēlētājs
|-
| [[2018.–2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2018—2019]]
| {{flagicon|LAT}} [[BK Ventspils]] (27—1)
| {{flagicon|LAT}} '''[[BK Ventspils]]'''
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]]
| {{flagicon|EST}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rihards Lomažs]]
|-
| [[2019.–2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2019—2020]]
| colspan=4 align=center| Sezona netika pabeigta ([[Covid-19 pandēmija]])
|-
| [[2020.–2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020—2021]]
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]] (23—2)
| {{flagicon|EST}} '''[[Tallinas "Kalev/Cramo"]]'''
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]]
| {{flagicon|LAT}} [[BK Ogre]]
| {{flaga|ASV}} [[Moriss Kemps]]
|-
| [[2021.–2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2021—2022]]
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]] (23—3)
| {{flagicon|LAT}} '''[[VEF Rīga]]'''
| {{flagicon|EST}} ''[[KK Viimsi]]''
| {{flagicon|EST}} ''[[Pärnu Sadam]]''
| {{flaga|ASV}} [[Džeilens Railijs]]
|-
| [[2022.–2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2022—2023]]
| {{flagicon|UKR}} [[Slobožanskes "Prometey"]] <br> (29—1)
| {{flagicon|UKR}} '''[[Slobožanskes "Prometey"]]'''
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]]
| {{flagicon|EST}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''
| {{flaga|Puertoriko}} [[Džians Klavels]]
|-
| [[2023.–2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2023—2024]]
| {{flagicon|EST}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] <br> (29—1)
| {{flagicon|UKR}} '''[[Slobožanskes "Prometey"]]'''
| {{flagicon|EST}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]]
| {{flaga|Puertoriko}} [[Džians Klavels]]
|-
| [[2024.–2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024—2025]]
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]] (25—3)
| {{flagicon|LAT}} '''[[VEF Rīga]]'''
| {{flagicon|LAT}} [[Rīgas Zeļļi]]
| {{flagicon|EST}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]
| {{flaga|Ukraina}} [[Vjačeslavs Bobrovs]]
|-
| [[2025.–2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2025—2026]]
| {{flagicon|EST}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' (21—5)
| {{flagicon|LAT}} '''[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]'''
| {{flagicon|EST}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''
| {{flagicon|LAT}} [[VEF Rīga]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Anivaniva Teits-Džonss]]
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Igaunijas Basketbola līga]]
== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.estlatbl.com}}
{{Basketbols Latvijā}}
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]]
[[Kategorija:Sporta sacensības Igaunijā]]
hrsh93rvbgs3o0ylt6etdnizss361em
Talabu salas
0
540731
4451911
4330665
2026-04-08T12:58:09Z
Kikos
3705
/* Vēsture */
4451911
wikitext
text/x-wiki
{{Salu infokaste
| nosaukums = Talabu salas
| attēls = Talab Islands.jpg
| attēla paraksts = Skats no Talabas salas uz abām pārējām salām
| attēla izmērs =
| vietaskarte = Pleskavas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Eiropa
| reljefa_karte = jā
| position =
| vietējais nosaukums = ''Талабские острова''
| izvietojums = [[Pleskavas ezers]]
| arhipelāgs =
| latd = 58
| latm = 00
| lats =
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 01
| longs =
| longEW = E
| platība = 1,54
| garums =
| platums =
| krasta līnija =
| augstākais kalns =
| augstums =
| salu skaits = 3
| valsts = Krievija
| valsts adm vienības tips = Federācijas subjekts
| valsts adm vienība = Zaļitu salu starpciemu teritorija, [[Pleskavas rajons]]
| iedzīvotāji = 145
| iedzīvotāju gads = 2021
| blīvums = 94
| pamatiedzīvotāji =
| valsts lielpilsēta =
| piezīme =
}}
[[Attēls:Talabskie ostrova.jpg|thumb|Talabu salas: pa labi — Zaļita sala, pa kreisi — Verhņijas sala, vidū Talabeņeca]]
[[Attēls:Pine forest on Belov Island - panoramio.jpg|thumb|Verhņijas salas piekraste]]
[[Attēls:Вид со стороны Псковского озера.jpg|thumb|Baznīca Verhņijas salā]]
[[Attēls:Школа на острове Талабск.jpg|thumb|Skola Talabas salā]]
'''Talabu salas''' ({{val|ru|Талабские острова}}) jeb '''Zaļita salas''' ({{val|ru|Залитские острова}}) ir mazs arhipelāgs [[Pleskavas ezers|Pleskavas ezerā]], [[Krievijas Federācija]]s ziemeļrietumos ap 20 km no robežas ar Igauniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rf-map.ru/690537.html|title=Карта дорог Псковской области. Крупномасштабная карта Псковской области. Большая автомобильная карта Псковской обл России|website=rf-map.ru|access-date=2023-05-09}}</ref> Administratīvi ietilpst [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pleskavas rajons|Pleskavas rajonā]] kā starpciemu teritorija. Izvietojies ezera dienvidaustrumos 25 km uz ziemeļrietumiem no [[Pleskava]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://gkt.pskov.ru/news/18.11.11/328|title=Жителей острова Залита учили делать сувениры своими руками {{!}} Государственный комитет Псковской области по инвестициям и пространственному развитию|website=web.archive.org|access-date=2023-05-09|date=2013-10-20|archive-date=2013-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20131020095122/http://gkt.pskov.ru/news/18.11.11/328}}</ref>
== Ģeogrāfija ==
Grupā ietilpst trīs salas:
* Verhņija (Augšējā) jeb Belova sala ar platību 0,85 km²,<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://touristam.com/ostrov-zalita-i-talabskie-ostrova.html|title=Остров Залита на Псковском озере и Талабские острова. История, Великие монастыри, экскурсии, карта, как добраться|last=tooot|website=Туризм и путешествия, континенты, страны и города. Самое интересное о каждом уголке мира всем туристам!|access-date=2023-05-09|date=2019-08-28|language=ru-RU|archive-date=2023-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230509224707/https://touristam.com/ostrov-zalita-i-talabskie-ostrova.html}}</ref> daļēji apbūvēta,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravoslavie.ru/jurnal/070824121955.htm|title=Интернет-журнал Сретенского монастыря|website=www.pravoslavie.ru|access-date=2023-05-09}}</ref>
* Talabas sala jeb Zaļita sala ar platību 0,62 km²,<ref name=":9" /> pilnībā apbūvēta,<ref name=":1" />
* Talabeņecas jeb Talabecas sala ar platību 0,07 km²,<ref name=":9" /> neapdzīvota.<ref name=":0" /><ref name=":1" />
Kopējā platība ir 1,54 km².
=== Nosaukums ===
Pēc vienas no leģendām, nosaukums esot radies 11. gadsimtā no igauņu ([[Igauņi|čudu]]) zvejnieka Tala vārda, kurš pirmais apmeties salās.<ref name=":1" /> Pēc cita viedokļa, nosaukums radies no krievu saknes "''талый''",<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://province-pskov.ru/province/2011/34/470|title=Газета «Псковская провинция»|website=province-pskov.ru|access-date=2023-05-09|archive-date=2023-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230509222341/https://province-pskov.ru/province/2011/34/470}}</ref> ar ko apzīmē ledus kušanas ūdeņus. Pastāv arī citas versijas, piemēram, ka vietējo somugru valodā ''talo'' nozīmēja māju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talaby.ru/|title=Контакты информационного центра Талабы|website=talaby.ru|access-date=2023-05-09|language=ru}}</ref> Stefana Batorija laikā Talabas sala dokumentos nosaukta par Talavas salu un iedzīvotāji par talaviešiem.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.culture.pskov.ru/ru/objects/object/218|title=Администрация Псковской области. Талабские острова}}</ref> 1913. gadā Pleskavas ezeram atzīmēts otrs nosaukums — Talabas ezers.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vrev.ru/books/pspu078.pdf|title=Сборник документов и и материалов по истории Псковского края (IX-XX вв.) Глава 3. Экономическое положение Псковской губернии и губернского центра|access-date={{dat|2023|05|09||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130528145021/http://www.vrev.ru/books/pspu078.pdf}}</ref>
Padomju laikos salas un ciemi tika pārdēvēti: Talaba (Talabska) — par Zaļita salu ({{val|ru|остров Залит; Остров имени Залита}}), bet Verhņija — par Belova salu ({{val|ru|остров Белов; Остров имени Белова}}) — par godu pirmajiem sarkanajiem komisāriem (skolotājam [[Ivans Zaļits|Jānim Zālītim]] un viņa līdzgaitniekam Ivanam Belovam), kuri mēģināja salās nodibināt padomju varu un tika nonāvēti. Taču ja apdzīvotās vietas uz tām oficiāli un faktiski parasti tiek sauktas komisāru vārdos, tad salām gan novadpētniecības literatūrā, gan oficiālajos dokumentos, gan iedzīvotāju vidū biežāk lieto pirmspadomju nosaukumus.
== Iedzīvotāji ==
2000. gadā Talabu salās bija 326 iedzīvotāji, 2007. gadā — ap 350 iedzīvotāju, 2010. gadā — 202 iedzīvotāji, 2012. gadā — 193 iedzīvotāji, 2021. gadā — 145 iedzīvotāji. Administratīvi salas pieder Pleskavas rajonam un veido Zaļita salu starpciemu teritoriju. Iedzīvotāji ir koncentrēti divos ciemos: Ostrovzaļitā un Ostrovbelovā attiecīgajās salās.
Līdz 2005. gadam pastāvīgus sakarus ar salām uzturēja ātrgaitas kuģis no Pleskavas.<ref name=":1" /> Vēlāk to sāka veikt ne katru dienu kursējošs kuteris.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pln-pskov.ru/tourism/ptourism/histtour/288139.html|title=Талабские острова: Осторожно, вызывают зависимость!|website=pln-pskov.ru|access-date=2023-05-09}}</ref>
Salas ir pazīstamas ar savām mūku apmetnēm, jo īpaši mežainā Verhņijas sala.<ref name=":1" /> Talabas salā atrodas sv. Nikolaja baznīca, kuru 1958.-2002. gadā vadīja Nikolajs Gurjanovs (1942. gadā bijis priesteris arī [[Rīgas svētās Trīsvienības sieviešu klosteris|Rīgas Trīsvienības sieviešu klosterī]]),<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bibliopskov.ru/guryanov.htm|title=Вересова Т. Старец Николай. / Тамара Вересова // Псковская земля. История в лицах. "Сии бо люди крылати...". - М.,2007. - С.371 - 374.|website=bibliopskov.ru|access-date=2023-05-09}}</ref> kuru augstu vērtēja pareizticīgie un uzskatīja, ka tam piemīt pareģošanas un brīnumdara spējas.<ref name=":6" /> 2002. gadā viņš tika apglabāts šajā salā un uz viņa kapu tiek veikti svētceļojumi.<ref name=":1" />
== Vēsture ==
Arhipelāgs izveidojies apmēram pirms 10 000-12 000 gadiem [[Ledus laikmets|ledāja atkāpšanās laikā]].<ref name=":9" /><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mirsg.ru/ru/pages/talabskie-ostrova-drevnerusskoe-mesto-sily|title=Талабские острова – древнерусское место силы|website=Мир своими глазами|access-date=2023-05-09}}</ref>
Salas vēsturiski bijušas no ārējām varām autonoma zvejnieku apmetne,<ref name=":3" /> kas ķēruši un pārdevuši [[Salaka (zivs)|salaku]] mazo (Peipusa) [[Morfa|morfu]].<ref name=":1" /> 1470. gadā Verhņijas salā nodibināja klosteri.<ref name=":3" />
Talabieši palīdzēja apturēt [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēka uzbrukumu Pleskavai (1581—1582), piedaloties pārtikas apgādē aplenktajiem pleskaviešiem. Uz salām tika izvietots krievu garnizons.<ref name=":1" /> Talabieši, būdami zvejnieki, bija arī fiziski spēcīgi u izturīgi,<ref name=":4" /> un pat mūsdienās vēl šī atšķirība no citiem Pleskavas reģiona iemītniekiem ir manāma,<ref name=":2" /> kas ietekmēja arī viņu militāro vērtību. Saskaņā ar leģendu, daļa talabiešu karotāju — "garu" par savas dzīvības cenu neļāvuši Stefanam Batorijam sasniegt [[Pečori|Pečoru klosteri]].<ref name=":2" /> Tiek apgalvots, ka kā pateicības zīmi par viņu centību [[Ivans IV|Ivans Bargais]] atļāva salas iedzīvotājiem brīvi tirgoties no savām pietauvošanās vietām;<ref name=":2" /> šī ekonomiskā priekšrocība saglabājās līdz 18. gadsimta beigām. Tolaik salu iedzīvotāju skaits bija aptuveni 3000 iedzīvotāju, kas pārdeva svaigas un kaltētas salakas.
1821. gada 12. martā Talabas salas no imperatora [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] saņēma bezapriņķa pilsētas statusu un nosaukumu Aleksandrovskijposada.<ref name=":2" /> Tajā pašā laikā Talabskā parādījās [[rātsnams]], kas darbojās līdz 1875. gadam. Talabas un Verhņijas salās atvēra skolas.
Saskaņā ar 1887. gada tautas skaitīšanu Talabas salās jeb Aleksandrovskijposadā bija 2849 iedzīvotāju, bet pēc 1897. gada tautas skaitīšanas — 3381 iedzīvotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%B0%D0%B4|title=ЭСБЕ/Александровский посад — Викитека|website=ru.wikisource.org|access-date=2023-05-09|language=ru}}</ref>
1917. gada 2. (15.) jūlijā pirmajā arhipelāga zvejnieku sēdē tika ievēlēta Talabas zvejnieku deputātu padomes izpildkomiteja, kas nolēma nosūtīt vienu pārstāvi uz Pleskavas karavīru un strādnieku deputātu padomi. Skolotājs Jānis Zālītis (Ivans Zaļits) pēc 1917. gada oktobra tika ievēlēts par Zvejnieku deputātu padomes priekšsēdētāju, vēlāk par Pleskavas rajona padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju, kas darbojās 1918. gadā no vācu okupācijas brīvajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edapskov.narod.ru/pbs/pbs8.htm|title=Псковская провинция|website=web.archive.org|access-date=2023-05-09|date=2014-02-03|archive-date=2014-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140203223602/http://edapskov.narod.ru/pbs/pbs8.htm}}</ref>
Vācieši, kuri 1918. gada februārī ieņēma Pleskavu, uzbruka arī Talabu salām, nosūtot pāri ledum uz salu nelielu kavalērijas vienību, taču labi bruņotie zvejnieki to padzina.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.province-pskov.ru/province/2011/37/507|title=Газета «Псковская провинция»|website=www.province-pskov.ru|access-date=2023-05-09|archive-date=2023-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230509222345/https://www.province-pskov.ru/province/2011/37/507}}</ref> 1918. gada 26. oktobrī [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] avīze "[[Izvestija]]" ziņoja par Talabu salu zaudēšanu: "Talabu salas ieņēma baltgvardi, kuru vidū bija daudz vācu virsnieku. Viņi ieradās ar tvaikoņiem "Jeļizarija" un "Pskova". Viņu sagūstīts Talabā un ezerā noslīcināts bijušais Pleskavas rajona deputātu padomes priekšsēdētājs Zaļits. Izpildkomitejas locekļi ir ieslodzīti. Piespiedu mobilizāciju veic no 18 līdz 45 gadiem ... Pleskavā savu darbību atsākusi cara ohranka, kas strādā kontaktā ar vāciešiem." Pleskavas guberņas "sarkano" izpildkomiteja 24. oktobrī vēl ziņoja ārlietu ministram mīkstākā formā, ka komisāri "laikam noslīcināti".
Boļševiki 1918. gadā mēģināja ar varu mobilizēt talabiešu zvejniekus Sarkanajā armijā, taču no arhipelāga zvejniekiem izveidotais Talabas bataljons (vēlāk — pulks) nostājās balto pusē un iekļāvās ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumu armijā]]. Pulkā bija no 1000 līdz 1500 cīnītājiem, tostarp 700-800 salinieku. Par pulka komandieri tika iecelts tā organizators, jaunais kapteinis Boriss Permikins.<ref name=":7" /> Uzzinājis, ka Talabas arhipelāgu ir sagrābuši sarkanie, viņš 1918. gada novembra ([[Vecā un jaunā stila datumi|pēc vecā stila]] — oktobra) naktī kopā ar septiņpadsmit baltajiem karavīriem izkāpa Talabas salā un sakāva piecdesmit kaujinieku sarkano vienību un komisārus (Janu Zaļitu, Ivanu Belovu, Osipu Horevu, Ivanu Šļapņikovu, Ivanu Galakhovu) lika iemest ezerā. Saskaņā ar citu versiju sarkanos komisārus nonāvēja [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Bulaka-Balahoviča]] baltgvardu vienība.<ref name=":3" /> 1919. gada pavasarī, kad salas bija atgriezušās sarkano kontrolē, atrada komisāru līķus un nolēma pārdēvēt ciemus uz salām par godu Zaļitam un Belovam, lai gan pēc vienas no versijām, paša Zaļita līķis atrasts netika.<ref name=":7" /> Talabas salā viņiem uzcelts piemineklis.
1919. gada decembrī netālu no [[Narva]]s talabieši, piesedzot Judeņiča ziemeļrietumu armijas izvešanu pār [[Narva (upe)|Narvas upi]], nokļuva starp uzbrūkošajiem sarkanajiem vienā krastā un atkāpjošos igauņu karaspēku otrā krastā. Par tālāko viņu likteni ir dažādas versijas. Pēc vienas no tām, kad visi dzīvi palikušie Judeniča armijas karavīri pārcēlās uz Igaunijas piekrasti, arī talabieši nolēma atkāpties, taču igauņi atklāja uz viņiem uguni un aizdzina atpakaļ uz Narvas ledu, bet sarkanie šāva no otras puses. Tādējādi krustugunī gājis bojā viss pulks.<ref name=":1" /> Pēc citas versijas igauņi, piekrituši talabiešus ielaist bez ieročiem un nosūtīt uz Poliju, viņus atbruņoja, taču pie tās šķērsošanas nodevuši: talabu karavīrus nošāvuši no abām pusēm — igauņi un sarkanie.<ref name=":7" /> Pēdējie izdzīvojušie no Talabas pulka tika padomju represēti un nošauti 1934.-1937. gadā.<ref name=":7" />
1943. gadā salas okupējušie [[Trešais reihs|vācieši]] atkāpdamies nodedzināja visas koka ēkas salās.<ref name=":5" />
1979. gadā Verhņijas (Belova) sala saņēma dabas un vēstures pieminekļa statusu.<ref name=":10" /> Salā sastopami reti putni.
Līdz 1990. gadiem Talabu salas bija zvejniecības centrs, kuru padomju laikā organizēja Zaļita [[kolhozs]]. Pēc tam vietējo zvejnieksaimniecību piemeklēja bankrots,<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon-region2.ru/5/44879/|title=Распоряжение Администрации Псковской области от 26.10.2010 N 289-р “Об утверждении концепции и разработке областной долгосрочной целевой программы “Комплексное развитие межселенной территории Залитских островов на период 2010 - 2012 годы“|website=zakon-region2.ru|access-date=2023-05-09|archive-date=2018-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180830210140/http://zakon-region2.ru/5/44879/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sovross.ru/modules.php?name=News&file=article&sid=1744|title=Официальный сайт газеты Советская Россия - ОСТРОВ СЛЁЗ|website=web.archive.org|access-date=2023-05-09|date=2007-10-28|archive-date=2007-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20071028113425/http://www.sovross.ru/modules.php?name=News&file=article&sid=1744}}</ref> un nozveja kritās. 2010. gados apgabala attīstības mērķprogrammas ietvaros salu iedzīvotāji tika mudināti attīstīt tūrismu, kurš bija panīcis sakarā ar efektīvas kuģu satiksmes pārtraukšanu un nepieciešamību uzturēt sakarus ar krastu galvenokārt ar privāto ūdens transportu vai ziemā pa ledu,<ref name=":8" /> un gatavot vietējos suvenīrus.<ref name=":0" /> Programma paredzēja palielināt Zaļita kolhoza pilnvaras.<ref name=":8" /> Neraugoties uz to, 2019. gadā salu saimniecība joprojām bija izteikti depresīva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelblog.lv/chudo-talabskih-ostrovov/|title=Чудо Талабских островов|last=Соколова|first=Марина|website=Travel Blog|access-date=2023-05-09|date=2019-12-29|language=ru-RU}}</ref>
Uz salām 2019. gadā plānoja izveidot municipālo pašvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://informpskov.ru/news/305508.html|title=Талабские острова планируют сделать отдельным муниципальным образованием|website=ПАИ Новости Псковской области|access-date=2023-05-09|language=ru|archive-date=2022-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220208031314/https://informpskov.ru/news/305508.html}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Krievijas salas]]
[[Kategorija:Pleskavas apgabals]]
20tes3nricwbbc72va9umev81rx13aa
Ziemeļkosova
0
542535
4452090
4176334
2026-04-08T19:32:28Z
Treisijs
347
noņēmu [[Kategorija:Kosova]]; pievienoju [[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]
4452090
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:North Kosovo blank map.png|thumb|Ziemeļkosova oranžā krāsā]]
'''Ziemeļkosova''' ({{val|sr|Северно Косово / Severno Kosovo}}, {{val|sq|Kosova Veriore}}) ir neoficiāls nosaukums apgabalam [[Kosova]]s ziemeļos, kurā pārsvarā dzīvo [[serbi]], bet pārējā teritorijā pārsvarā dzīvo [[albāņi]] (vairāk nekā 90%).
Faktiski Kosovas ziemeļu daļu pārvalda pašvaldība saskaņā ar [[Serbija]]s tiesību aktiem, taču Serbijai ir aizliegts uzturēt Ziemeļkosovā savus drošības spēkus. Šo teritoriju no Serbijas un Kosovas albāņu daļas atdala [[muita]]s un apsargāta robeža.
Galvenā valūta ir [[Serbijas dinārs]] (albāņu Kosovas daļā izmanto [[eiro]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/novyj-konflikt-v-kosovo-evro-protiv-dinara/a-68268179|title=Новый конфликт в Косово: евро против динара – DW – 19.02.2024|website=dw.com|access-date=2024-11-17|language=ru}}</ref> Situācija saistībā ar Serbijas dināra izmantošanu Kosovas ziemeļu daļā joprojām rada spriedzi starp Kosovas iestādēm un Serbiju, jo īpaši saistībā ar normalizācijas sarunām.
== Atsauces ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Serbija]]
[[Kategorija:Kosovas ģeogrāfija]]
5iwm4gkj39vonqmbvpp7gk757mrcppb
2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles
0
550490
4451926
4448530
2026-04-08T13:18:12Z
Bendžamins
76862
/* Otrais zars */
4451926
wikitext
text/x-wiki
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = futbols
| nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles
| laiks = 2026. gada marts
| komandu_skaits = 6
| konfederācijas = 5
| spēles = 4
| vārti = 8
| skatītāji = 163799
| rezultatīvākais = {{flaga|Bolīvija}} [[Moizess Panijagva]] (2 vārti)
| mvp =
| pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|2022]]
| nak_sez = [[2039. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|2030]]
}}
'''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] starpkonfederāciju izslēgšanas spēles''' bija pēdējais kvalifikācijas posms, kurā tika noskaidrotas pēdējās divas finālturnīra dalībnieces. Starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm kvalificējās - 2 komandas no [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|CONCACAF]] kvalifikācijas 3. kārtas, kā arī pa vienai komandai no [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|AFC]] kvalifikācijas 5. kārtas, [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|CONMEBOL]] kvalifikācijas turnīra grupas izspēles, [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm un [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|OFC]] kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm.
Pēc FIFA ranga divas labākas komandas tika izsētas izspēles turnīrā un pārējās četras komandas savstarpēji izlozētajās spēlēs noskaidroja izsēto komandu pretinieces. Abu spēļu pāru uzvarētājkomandas kvalificējās finālturnīram. Starpkonfederāciju izslēgšanas spēles tika aizvadītas turnīra rīkotājvalstī 2026. gada martā, kā izmēģinājums finālturnīra norisei.
== Komandas ==
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|AFC zona]] - piektās kārtas uzvarētājs - '''{{fb|IRQ}}'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF zona]] - otrās kārtas uzvarētājs - '''{{fb|COD}}'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|CONCACAF zona]] - trešās kārtas labākais otrās vietas ieguvējs - '''{{fb|JAM}}'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|CONCACAF zona]] - trešās kārtas otrs labākais otrās vietas ieguvējs - '''{{fb|SUR}}'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|CONMEBOL zona]] - grupu turnīra septītās vietas ieguvējs - '''{{fb|BOL}}'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|OFC zona]] - 3. kārtas finālspēles zaudētājs - '''{{fb|NCL|football}}'''
== Izloze ==
Izloze notika 20. novembrī Cīrihē, Šveicē. Divas, pēc ranga labākās komandas tika izsētas finālos, pārejās 4 komandas tika izlozētas spēļu pāros.
{| class="wikitable"
|-
! style="width:190px" | Izsētas komandas
! style="width:210px" | Neizsētās komandas
|- style="vertical-align:top"
| {{unbulleted list
| {{fb|IRQ}}
| {{fb|COD}}
}}
| {{unbulleted list
| {{fb|JAM}}
| {{fb|BOL}}
| {{fb|SUR}}
| {{fb|NCL|football}}
}}
|}
== Turnīrs ==
=== Pirmais zars ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=no|skipmatch=1|omit_blanks=yes|flex_tree=yes
|RD1=Pusfināls
|RD2=Fināls
|2026. gada marts|{{fb|NCL|football}}|0|'''{{fb|JAM}}'''|'''1'''
<!-- Final -->
|2026. gada marts|'''{{fb|COD}}'''|'''1 (pap.)'''|{{fb|JAM}}|0
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|03|26|N}}
| laiks = 20:00 [[UTC-6]]<br />(<small>27. martā, 04:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|NCL|football}}
| rezultāts = 0:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/292616/292617/400021436 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JAM}}
| vārti1 =
| vārti2 = [[Beilijs Kadamarteri|Kadamarteri]] {{goal|18}}
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji = 40 983
| tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|03|31|N}}
| laiks = 15:00 [[UTC-6]]<br />(<small>1. aprīli, 00:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|COD}}
| rezultāts = 1:0
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/292616/292617/400021438 Informācija]
| komanda2 = {{fb|JAM}}
| vārti1 = [[Aksels Tuanzebe|Tuanzebe]] {{goal|100}}
| vārti2 =
| stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
| skatītāji = 39 983
| tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Fakundo Teljo
}}
=== Otrais zars ===
{{#invoke:RoundN|N4
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=no|skipmatch=1|omit_blanks=yes|flex_tree=yes
|RD1=Pusfināls
|RD2=Fināls
<!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 -->
<!-- Semi-final -->
|2026. gada marts|'''{{fb|BOL}}'''|'''2'''|{{fb|SUR}}|1
<!-- Final -->
|2026. gada marts|'''{{fb|IRQ}}'''|'''2'''|{{fb|BOL}}|1
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|03|26|N}}
| laiks = 17:00 [[UTC-6]]<br />(<small>27. martā, 01:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|BOL}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/292616/292617/400021437 Informācija]
| komanda2 = {{fb|SUR}}
| vārti1 = [[Moizess Panijagva|Panijagva]] {{goal|72}}<br />[[Migels Terseross|Terseross]] {{goal|79|11m}}
| vārti2 = [[Liams van Gelderens|van Gelderens]]
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji = 33 547
| tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani
}}
{{futbola spēle
| datums = {{dat|2026|03|31|N}}
| laiks = 21:00 [[UTC-6]]<br />(<small>1. aprīli, 06:00</small>)
| komanda1 = {{fb-rt|IRQ}}
| rezultāts = 2:1
| pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/292616/292617/400021439 Informācija]
| komanda2 = {{fb|BOL}}
| vārti1 = [[Ali el-Hamadi|el-Hamadi]] {{goal|10}}<br /> [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|53}}
| vārti2 = [[Moizess Panijagva|Panijagva]] {{goal|38}}
| stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
| skatītāji = 49 286
| tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} Ivans Bartons
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]]
i8rs6rpiurghow7c4bjjeq4ur2ax4s8
Onušķu katoļu baznīca
0
561525
4452003
3991429
2026-04-08T17:06:35Z
Kikos
3705
/* ievads */
4452003
wikitext
text/x-wiki
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Onušķu katoļu baznīca
| infobox_width =
| image = Onuškis,_bažnyčia_(Rokiškis).JPG
| image_size =
| caption = Onušķu katoļu baznīca
| map_type = Lietuva
| map_size =
| map_label = Onušķu katoļu baznīca
| position = left
| latd = 56.13
| longd = 25.5313
| location = {{vieta|Lietuva|Panevēžas apriņķis|Rokišķu rajona pašvaldība|Onušķi}}
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year =
| status =
| functional_status = draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership =
| website =
| architect =
| architecture_style = [[baroks|baroka]] iezīmes
| facade_direction =
| groundbreaking =
| year_completed = 1774./1908. gads
| length =
| width =
| width_nave =
| height_max =
| materials =
}}
<mapframe text="Onušķu katoļu baznīca" width=260 height=260 zoom=19 >
{
"type": "ExternalData",
"service": "geoshape",
"ids": "Q12667265"
}
</mapframe>
'''Onušku Sv. erceņģeļa Mikeļa baznīca''' ({{val|lt|Onuškio šv. arkangelo Mykolo bažnyčia}}) ir 1774. gadā uzcelts [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[baznīca (ēka)|dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s ziemeļaustrumos, [[Rokišķu rajona pašvaldība]]s [[Onušķi|Onušķu]] ciemā, 3 kilometrus no Latvijas robežas. Baznīcas ansamblis ir reģiona nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 23610).
Pirmā baznīca ciemā tika uzcelta 1674. gadā, 1772. gadā tā bija sliktā stāvoklī. 1774. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1908. gadā tā ievērojami pārbūvēta. 20. gadsimta pirmajā pusē vairākkārt remontēta.
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/BB8F9827-FBAB-41DF-BEE5-C854B5DC2BB5 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Lietuvas baznīcas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]
khejvqitckuaqujb2rwgcrumqy5tbcm
4452004
4452003
2026-04-08T17:07:17Z
Kikos
3705
4452004
wikitext
text/x-wiki
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Onušķu katoļu baznīca
| infobox_width =
| image = Onuškis,_bažnyčia_(Rokiškis).JPG
| image_size =
| caption = Onušķu katoļu baznīca
| map_type = Lietuva
| map_size =
| map_label = Onušķu katoļu baznīca
| position = left
| latd = 56.13
| longd = 25.5313
| location = {{vieta|Lietuva|Panevēžas apriņķis|Rokišķu rajona pašvaldība|Onušķi}}
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year =
| status =
| functional_status = draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership =
| website =
| architect =
| architecture_style = [[baroks|baroka]] iezīmes
| facade_direction =
| groundbreaking =
| year_completed = 1774./1908. gads
| length =
| width =
| width_nave =
| height_max =
| materials =
}}
<mapframe text="Onušķu katoļu baznīca" width=260 height=260 zoom=19 >
{
"type": "ExternalData",
"service": "geoshape",
"ids": "Q12667265"
}
</mapframe>
'''Onušku Sv. erceņģeļa Mikeļa baznīca''' ({{val|lt|Onuškio šv. arkangelo Mykolo bažnyčia}}) ir 1774. gadā uzcelts [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[baznīca (ēka)|dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s ziemeļaustrumos, [[Rokišķu rajona pašvaldība]]s [[Onušķi (Rokišķu rajons)|Onušķu]] ciemā, 3 kilometrus no Latvijas robežas. Baznīcas ansamblis ir reģiona nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 23610).
Pirmā baznīca ciemā tika uzcelta 1674. gadā, 1772. gadā tā bija sliktā stāvoklī. 1774. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1908. gadā tā ievērojami pārbūvēta. 20. gadsimta pirmajā pusē vairākkārt remontēta.
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/BB8F9827-FBAB-41DF-BEE5-C854B5DC2BB5 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Lietuvas baznīcas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķis]]
ae82vw3uzdovjv1g1r3nbhprcgopb50
Ādažu novada dome
0
569451
4452141
4407804
2026-04-08T22:45:06Z
Lasks
38532
4452141
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Ādažu novada dome
| legislature =
| coa_pic = Ādažu novads COA 2022.svg
| coa-pic =
| session_room = Ādažu Kultūras centrs.jpg
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētāja
| leader1 = [[Gatis Miglāns]] <small>([[Zaļo un Zemnieku savienība]]) (''pienākumu izpildītājs'')</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 = * [[Jānis Vaivads (1974)|Jānis Vaivads]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small>
| election1 =
| members = 15
| structure1 = 2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = '''Pozīcija (10):'''<ref>[https://www.facebook.com/LatvijasRegionuApvieniba/posts/%C5%A1odien-2025-gada-27-j%C5%ABnij%C4%81-%C4%81da%C5%BEu-novada-dom%C4%93-svin%C4%ABgi-parakst%C4%ABts-koal%C4%ABcijas-l%C4%ABgum/1040342901621399/ Šodien, 2025. gada 27. jūnijā, Ādažu novada domē svinīgi parakstīts koalīcijas līgums starp četrām politiskajām partijām[..] | Facebook]</ref>
* {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (6)
* {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2)
* {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1)
* {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (1)
'''Opozīcija (5):'''
* {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''', '''[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2)
* {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (2)
* {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (1)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Ādaži|Gaujas iela 33A}}<br>{{vieta|Latvija|Carnikava|Stacijas iela 5}}
| website = {{URL|https://www.adazunovads.lv/}}
| coa_res = 100px
}}
'''Ādažu novada dome''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Ādažu kultūras centrs|Ādažu kultūras centra]] ēkā [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 33A, [[Ādaži|Ādažos]], bet kopš 2021. gada daļa sēžu un citas darbības notiek [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ēkā [[Stacijas iela (Carnikava)|Stacijas ielā]] 5, [[Carnikava|Carnikavā]].
Līdz kultūras centra atklāšanai 2010. gadā [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu pagasta un novada dome]] darbojās 1893. gadā pēc [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] projekta būvētajā Ādažu pagasta namā Gaujas ielā 16.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2016/01/adazu-pagasta-namam-125-gadi.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Ādažu pagasta namam 125 gadi|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2024-06-19|date=sestdiena, 2016. gada 9. janvāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazikultura.lv/telpu-noma/telpu-noma-adazu-kulturas-centrs/|title=Telpu noma Ādažu kultūras centrs|website=Ādažu Kultūras centrs|access-date=2024-06-19|language=lv-LV}}</ref>
[[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Latvijas Reģionu apvienība]] ar 35,39% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē.
== Komitejas ==
* izglītības, kultūras, sporta un sociālā komiteja,
* attīstības komiteja,
* finanšu komiteja
== Termiņa sākumā ==
{{Pamatraksts|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}}
Pēc [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanām]] Ādažu novada domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/adazu-novads/|title=Ādažu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-06-09}}</ref>
{| class="wikitable"
! style="background:#ccc" |
! style="background:#ccc" |Frakcija
! style="background:#ccc" |Mandātu skaits
|-
| style="background:#1F355E|
| [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
| style="text-align: center" |'''6'''
|-
| style="background:#258B4C" |
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style="text-align: center" |2
|-
| style="background:#EFC800 |
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style="text-align: center" |2
|-
| style="background:#A8343C |
|[[Latvija pirmajā vietā]]
| style="text-align: center" |2
|-
| style="background:#E64632 |
|[[Progresīvie]]
| style="text-align: center" |1
|-
| style="background:#6767ad |
|[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]
| style="text-align: center" |1
|-
| style="background:#00FF80 |
|[[Latvijas Zaļā partija]]
| style="text-align: center" |1
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.adazunovads.lv/ Ādažu novada pašvaldība]
* [https://www.adazunovads.lv/lv/deputati Deputātu saraksts]
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
{{DEFAULTSORT:Ādažu novada dome}}
[[Kategorija:Ādažu novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
l90xwaehoi046ela3gq6egrot2xiwdz
4F
0
573911
4451886
4417704
2026-04-08T12:29:29Z
SEO4F
133008
Pievienojot jaunu rindkopu par tehnoloģijām
4451886
wikitext
text/x-wiki
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = 4F
| website = https://4fstore.lv/
| logo = 4F (company) logo.svg
| location_country = {{POL|#}}
| location_city = [[Krakova]]
| launch_date = 2003
| num_employees = 850
}}
'''4F''' ir [[Polija]]s uzņēmuma OTCF sporta apģērbu un aksesuāru zīmols. Ar 4F zīmolu tiek tirgoti produkti treniņiem, kā arī ikdienas nēsāšanai gan profesionāliem [[Sports|sportistiem]], gan amatieriem. No 2008. līdz 2023. gadam 4F bija [[Polijas Olimpiskā komiteja|Polijas Olimpiskās komitejas]] sponsors un nodrošināja tērpus Polijas izlasēm septiņās olimpiskajās spēlēs. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] 4F sagatavotajos tērpos startēja kopumā astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]].
Zīmolam 4F pieder vairāk nekā 350 mazumtirdzniecības veikalu Polijā, kā arī veidota sadarbība ar vairākiem simtiem partneru. Vairāk nekā desmit veikalu ir arī Lietuvā, Latvijā, Slovākijā un [[Rumānija|Rumānijā]]. Bez [[mazumtirdzniecība]]s zīmols 4F ir pieejams vēl 42 valstīs, izmantojot [[vairumtirdzniecība]]s tīklu, bet zīmola produkti ir pieejami vairāk nekā 900 [[multibrand]] tipa veikalos visā pasaulē.
== Vēsture ==
2003. gadā uzņēmums ''Horn Partner'' (šobrīd ''OTCF S.A.'') uzsāka mazumtirdzniecību un atvēra savus pirmos zīmola ''4Fun'' sporta apģērbu veikalus. 2007. gadā nosaukums tika mainīts uz ''4F Sport Performance'', bet kopš 2010. gada zīmols ir pazīstams kā 4F.
2016. gadā zīmols 4F uzsāka darbību aiz Polijas robežām, atverot savus veikalus Latvijā, Slovākijā, Rumānijā un Čehijā. 2017. gadā tika izveidots zīmols bērniem ''4F Junior'', bet 2018. gadā profesionālais zīmols ''4F PROteam''.
== Sadarbība ar sporta klubiem ==
Pēc tam, kad par jauno zīmola vēstnieku tika pasludināts [[Roberts Levandovskis]], sporta pasaulē izskanēja baumas par to, ka 4F ienāks [[Futbols|futbola tirgū]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany|title=4F w Ekstraklasie i 1. Lidze? Nadchodzą ciekawe zmiany|last=Kasprzyk|first=Piotr|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240815150035/https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany}}</ref> Pirmais [[futbola klubs]], par kura tehnisko [[Sponsors|sponsoru]] kļuva 4F, bija [[Kelces "Korona"]], kurš parakstīja ar zīmolu triju gadu [[Līgums|līgumu]] — no 2021/2022 sezonas līdz 2024/2025 sezonai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cksport.pl/pokazWiadomosc/22578_firma_kielczanina_4f_ubierze_pilkarzy_korony_kielce.html|title=Firma kielczanina, 4F, ubierze piłkarzy Korony Kielce|last=Kaleta|first=Mateusz|date=14-06-2021}}</ref> 2024. gada sākumā šis līgums tika pagarināts vēl uz nākamajiem trijiem gadiem. Bez tam 4F ir kļuvis par tehnisko partneri divām citām [[Ekstraklasa|PKO BP Ekstraklases]] komandām — [[Glivices "Piast"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://piast-gliwice.eu/aktualnosci/newsy/4f-partnerem-technicznym-piasta-gliwice|title=4F Partnerem Technicznym Piasta Gliwice|last=piast-gliwice.eu}}</ref> un [[Melecas "Stal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.podkarpacielive.pl/pl/wydarzenia/32667,4f-partnerem-technicznym-pge-fks-stali-mielec|title=4F partnerem technicznym PGE FKS Stali Mielec}}</ref> 2022/2023 sezonā zīmola 4F formās savu pirmo Polijas Čempionu kausu ieguva [[Čenstohovas "Raków"|Čenstohovas "Rakow"]].
Zīmols attīsta arī partnerību ar volejbola līgas ''Plus Liga'' klubiem. Kopš 2021. gada sadarbojas ar trīskārtējiem [[CEV Čempionu līga]]s uzvarētājiem — Kendžežinas-Kozles komandu ZAKSA. 4F formās ģērbjas arī volejbola komandas ''Projekt Warszawa'', ''Enea Czarnych Radom'', kā arī ''Slepsk Malow Suwalki''.
Vairāku gadu sadarbības ietvaros ar [[Polijas Basketbola līga|Polijas Basketbola līgu]] zīmols projektē un piegādā formas tērpus visiem basketbola līgu [[Orlen Basket]] (vīriešu un sieviešu) klubiem. Šī sadarbība tiek veidota uz kontraktu līgas pamata, sekojot [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] piemēram.
== Sadarbība ar olimpisko kustību ==
'''[[Polijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar POK risinājās laika posmā no 2008. līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,64998,30339058,polska-podpisala-umowe-ze-swiatowym-gigantem-az-na-piec-lat.html|title=Polska podpisała umowę ze światowym gigantem! Aż na pięć lat. Rewolucja|last=Niedziałek|first=Agnieszka|date=25.10.2023}}</ref> Zīmols 4F piegādāja sacensību un reprezentācijas tērpus ziemas olimpiskajām spēlēm [[Vankūvera|Vankūverā]] 2010. gadā, [[Soči|Sočos]] 2014. gadā, [[Phjončhana|Pjončhanā]] 2018. gadā, Pekinā 2022. gadā, kā arī vasaras olimpiskajām spēlēm [[Londona|Londonā]] 2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l|title=Sport – Sport Onet – wiadomości sportowe, wyniki i relacje live|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222110014/http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l}}</ref> [[Riodežaneiro]] 2016. gadā un [[Tokija|Tokijā]] 2020. gadā.
Zīmols nodrošināja apģērbus arī Polijas izlasēm Eiropas spēlēs ([[Baku]] 2015. gadā, [[Minska]] 2019. gadā, Krakova-Mazpolija 2023. gadā), Jaunatnes olimpiskajās spēlēs ([[Singapūra|Singapūrā]] 2010. gadā, [[Lillehammere|Lillehammerē]] 2016. gadā, [[Buenosairesa|Buenosairesā]] 2016. gadā, [[Lozanna|Lozannā]] 2020. gadā, Kanvondo 2024. gadā) kā arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajos festivālos ([[Trabzona|Trabzonā]] 2011. gadā, [[Utrehta|Utrehtā]] 2013. gadā, [[Brašova|Brašovā]] 2014. gadā, Foralbergā un Lihtenšteinā 2015. gadā, [[Tbilisi]] 2015. gadā, [[Ģēra|Ģērā]] 2017. gadā, [[Sarajeva|Sarajevā]] 2019. gadā, kā arī Baku 2019. gadā).
'''Polijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība sākās ar 2010. gada Paraolimpiskajām spēlēm Vankūverā un noslēdzās 2024. gada sākumā. Šajā laikā zīmols parūpējās par apģērbu Polijas izlasēm Paraolimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gadā, Riodežaneiro 2016. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://niepelnosprawni.pl/ledge/x/324919;jsessionid=E9EA6E939CCFACEA8A94111A2D067F22#ad-image-0|title=Pokaz kolekcji para- i olimpijskiej na Rio 2016|date=18.05.2016}}</ref> Pjončhanā 2018. gadā, Tokijā 2020. gadā un Pekinā 2022. gadā.
'''[[Latvijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju tika nodibināta 2015. gada novembrī un aptvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, Tokijā 2020. gadā un Parīzē 2024. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā. 4F nodrošinās apģērbu Latvijas izlasei arī 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs.
'''[[Horvātijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2017. gadā. Horvātijas olimpiskā izlase 4F darinātajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā un Pekinā 2022. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā un vēl citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F Horvātijas izlasei apģērbu sagatavos arī 2024. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm.
'''[[Grieķijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2018. gada. 4F apģērbos grieķu olimpieši piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbus sportistiem uz citām sacensībām, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F parūpēsies par Grieķijas izlases tērpiem arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Slovākijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2019. gada. Zīmols nodrošināja apģērbu sportistiem, treneriem un citiem olimpiskās izlases sastāvā esošajiem darbiniekiem vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā, kā arī citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F zīmols apģērbs Slovākijas izlases dalībniekus arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Ukrainas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība uzsākta 2023. gadā. 4F rūpējās par Ukrainas izlases apģērbiem IV Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu laikā Kanvondo, 2024. gadā. Zīmols sagatavo arī īpašu apģērbu kolekciju Olimpiskajām spēlēm Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F nodrošinās apģērbus Kosovas izlasei Parīzes Olimpisko spēļu laikā, 2024. gadā.
'''[[Ziemeļmaķedonijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2017. gada. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] olimpiskā izlase 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, kā arī vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā.
'''[[Serbijas Olimpiskā komiteja]]''' — 2016. gada janvārī tika parakstīts sponsorēšanas līgums, kas ietvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu Serbijas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022. gadā. Serbijas izlase bija viena no piecām vislabāk saģērbtajām komandām Riodežaneiro Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2016. gadā, turklāt 4F zīmola apģērbus nēsā arī tenisists [[Novaks Džokovičs]].
'''[[Lietuvas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2019. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbu kolekciju Lietuvas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā un ziemas olimpiskajām spēlē Pekinā 2022. gadā, kā arī dalībai citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles.
'''Slovākijas Paraolimpiskā komiteja''' — Slovākijas paraolimpieši 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās 2022. gada Ziemas paraolimpiskajās spēlēs Pekinā. Zīmols arī nodrošinās parādes tērpus izlasei 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē.
'''Horvātijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība kopš 2020. gada. Zīmols nodrošinās Horvātijas paraolimpiešiem īpaši sagatavotu parādes apģērbu kolekciju 2024. gada Olimpiskajām spēlēm Parīzē.
'''Grieķijas Paraolimpiskā komiteja''' — Grieķijas paraolimpieši piedalīsies 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē 4F zīmola sagatavotās kolekcijas apģērbos.
== Sadarbība ar sporta federācijām ==
Zīmols 4F ir profesionālā sporta partneris kopš 2007. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skionline.pl/sprzet/4f-oficjalnym-partnerem-polskiego-zwiazku-narciarskiego,newsy,2306.html|title=4F oficjalnym partnerem Polskiego Związku Narciarskiego}}</ref> kad iesākās sadarbība ar Polijas slēpošanas federāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skijumping.pl/wiadomosci/17974/4f-oficjalnym-partnerem-pzn-przez-kolejne-cztery-lata/|title=4F oficjalnym partnerem PZN przez kolejne cztery lata|date=2014-07-28}}</ref> 2010. gadā tika parakstīts līgums ar Polijas Biatlona federāciju, bet pēc tam arī ar Polijas Vieglatlētikas federāciju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://4outdoor.pl/2013/08/07/4f-rozpoczyna-wsp%C3%B3%C5%82prac%C4%99-z-polskim-zwi%C4%85zkiem-lekkiej-atletyki/|title=4F rozpoczyna współpracę z Polskim Związkiem Lekkiej Atletyki|last=Żukowska|first=Aneta|date=2013-08-07}}</ref>(2013. gadā), kā arī ar Polijas Ātrslidošanas federāciju (2014. gadā). Kopš 2019. gada zīmols sadarbojas ar Lietuvas Vieglatlētikas federāciju, bet kopš 2023. gada — ar Ungārijas Vieglatlētikas federāciju. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam 4F bija saistīts ar Polijas Rokasbumbas federāciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-reczna/reprezentacja-polski/4f-wchodzi-do-druzyny-pilki-recznej-polska-marka-sponsorem-technicznym-zprp/cknffnx|title=4F wchodzi do drużyny piłki ręcznej. Polska marka Sponsorem Technicznym ZPRP|date=2016-12-28}}</ref> bet no 2018. līdz 2022. gadam ar Slovākijas Biatlona federāciju. Kopš 2021. gada 4F ir Polijas Basketbola federācijas tehniskais partneris. Sadarbības līguma ietvaros zīmols piegādā sacensību tērpus visām basketbola valstsvienībām — senioru, junioru, sieviešu, vīriešu un arī 3x3 izlasēm.
== Pašreizējie zīmola vēstnieki ==
* [[Roberts Levandovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/917138/robert-lewandowski-z-nowym-sponsorem-dolaczyl-do-zony-i-gwiazd-polskiego-sportu|title=Robert Lewandowski z nowym sponsorem. Dołączył do żony i gwiazd polskiego sportu|last=Witczyk|first=Łukasz|date=2021-01-02}}</ref> — Polijas futbolists, [[Polijas futbola izlase]]s kapteinis un [[FC Barcelona]] uzbrucējs
* [[Anna Levandovska]] — daudzkārtēja Pasaules, Eiropas un Polijas karatē čempionātu medaļniece, sporta trenere
* Tomašs Fornals - Polijas volejbolists, Polijas izlases spēlētājs.
* [[Bartošs Zmarzliks]] — vistitulētākais Polijas spīdveja motobraucējs. Četrkārtējs Pasaules čempions individuālajā uzskaitē.
* [[Natālija Mališevska]] — Eiropas čempione, Pasaules vicečempione un Pasaules kausa ieguvēja šorttrekā.
* Martina Kotvila — Polijas vieglatlēte, kuras specialitāte ir sprinta distances
* Mihals Kostjuško — viens no visvairāk titulētajiem Polijas rallija braucējiem.
* Alina Rotaru-Kotmana — Rumānijas vieglatlēte, tāllēcēja.
* Jakubs Grigars — Slovākijas airētājs airēšanas slaloma disciplīnā.
* Alina Čeusana — Rumānijas influencere un televīzijas personība
* Ioana Grama — Rumānijas fitnesa influencere
== Bijušie zīmola vēstneši ==
* Sebastians Klosiņskis — viens no labākajiem Polijas ātrslidotājiem
* Macejs Kots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/|title=Podejmij wyzwanie z Maciejem Kotem|last=Służewska|first=Katarzyna|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240619120447/https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/}}</ref> — Polijas tramplīnlēcējs
* Marcins Habovskis — Polijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs
* Ivonna Bernadelli (Levandovska) — Polijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja
* [[Katažina Ņevjadoma]] — Polijas šosejas riteņbraucēja
* Paula Goricka — Polijas riteņbraucēja
* Lukašs Kubots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/|title=Tenisista serwuje – 4F Łukasz Kubot Collection|last=Jaśniewicz|first=Michał|date=2015-04-15|access-date=2024-06-19|archive-date=2017-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222111145/http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/}}</ref> — Polijas tenisists
* [[Monika Hojniša-Starenga|Monika Hojniša]] — Polijas biatloniste
* Natālija Červonka — Polijas ātrslidotāja
* Andžejs Pjonteks — Polijas riteņbraucējs
* [[Kamils Stohs]] — Polijas tramplīnlēcējs
* [[Paulīna Bātovska-Fialkova|Paulina Fialkova]] — Slovākijas biatloniste
* Vilfredo Leons — Polijas volejbolists
* Kamila Žuka — Polijas biatloniste
* Adriana Suleka — Polijas daudzcīņniece
== Tehnoloģijas 4F apģērbā ==
4F zīmola apģērbā izmantotās tehnoloģijas ietver gan paša izstrādātus risinājumus, gan modernus tehniskos materiālus, kas tiek izmantoti sporta un outdoor nozarē. Galvenās, paša izstrādātās tehnoloģijas ir:
* '''4F Dry''', kas nodrošina mitruma novadīšanu un sausuma saglabāšanu slodzes laikā;
* '''4F Skin''', kas nodrošina elastīgu piegulšanu un kustību brīvību,
* '''4F NeoDry''' - membrāna, kas aizsargā pret lietu un vēju, vienlaikus saglabājot elpojamību,
* '''4F Warm''', kas palīdz uzturēt siltuma komfortu zemākās temperatūrās.
Šie risinājumi bieži darbojas kopā viena produkta ietvaros, veidojot integrētu funkcionālu sistēmu, kas pielāgota dažādiem aktivitātes līmeņiem un laikapstākļiem. Pateicoties tam, apģērbs ir piemērots gan sportam, gan ikdienas lietošanai.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://4fstore.lv/ Oficiālā 4F vietne]
[[Kategorija:Polijas uzņēmumi]]
dqbh0ixgyo95dv7gj4utgtnxbwzyews
4451889
4451886
2026-04-08T12:31:47Z
SEO4F
133008
Teksta secības maiņa
4451889
wikitext
text/x-wiki
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = 4F
| website = https://4fstore.lv/
| logo = 4F (company) logo.svg
| location_country = {{POL|#}}
| location_city = [[Krakova]]
| launch_date = 2003
| num_employees = 850
}}
'''4F''' ir [[Polija]]s uzņēmuma OTCF sporta apģērbu un aksesuāru zīmols. Ar 4F zīmolu tiek tirgoti produkti treniņiem, kā arī ikdienas nēsāšanai gan profesionāliem [[Sports|sportistiem]], gan amatieriem. No 2008. līdz 2023. gadam 4F bija [[Polijas Olimpiskā komiteja|Polijas Olimpiskās komitejas]] sponsors un nodrošināja tērpus Polijas izlasēm septiņās olimpiskajās spēlēs. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] 4F sagatavotajos tērpos startēja kopumā astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]].
Zīmolam 4F pieder vairāk nekā 350 mazumtirdzniecības veikalu Polijā, kā arī veidota sadarbība ar vairākiem simtiem partneru. Vairāk nekā desmit veikalu ir arī Lietuvā, Latvijā, Slovākijā un [[Rumānija|Rumānijā]]. Bez [[mazumtirdzniecība]]s zīmols 4F ir pieejams vēl 42 valstīs, izmantojot [[vairumtirdzniecība]]s tīklu, bet zīmola produkti ir pieejami vairāk nekā 900 [[multibrand]] tipa veikalos visā pasaulē.
== Vēsture ==
2003. gadā uzņēmums ''Horn Partner'' (šobrīd ''OTCF S.A.'') uzsāka mazumtirdzniecību un atvēra savus pirmos zīmola ''4Fun'' sporta apģērbu veikalus. 2007. gadā nosaukums tika mainīts uz ''4F Sport Performance'', bet kopš 2010. gada zīmols ir pazīstams kā 4F.
2016. gadā zīmols 4F uzsāka darbību aiz Polijas robežām, atverot savus veikalus Latvijā, Slovākijā, Rumānijā un Čehijā. 2017. gadā tika izveidots zīmols bērniem ''4F Junior'', bet 2018. gadā profesionālais zīmols ''4F PROteam''.
== Tehnoloģijas 4F apģērbā ==
4F zīmola apģērbā izmantotās tehnoloģijas ietver gan paša izstrādātus risinājumus, gan modernus tehniskos materiālus, kas tiek izmantoti sporta un outdoor nozarē. Galvenās, paša izstrādātās tehnoloģijas ir:
* '''4F Dry''', kas nodrošina mitruma novadīšanu un sausuma saglabāšanu slodzes laikā;
* '''4F Skin''', kas nodrošina elastīgu piegulšanu un kustību brīvību,
* '''4F NeoDry''' - membrāna, kas aizsargā pret lietu un vēju, vienlaikus saglabājot elpojamību,
* '''4F Warm''', kas palīdz uzturēt siltuma komfortu zemākās temperatūrās.
Šie risinājumi bieži darbojas kopā viena produkta ietvaros, veidojot integrētu funkcionālu sistēmu, kas pielāgota dažādiem aktivitātes līmeņiem un laikapstākļiem. Pateicoties tam, apģērbs ir piemērots gan sportam, gan ikdienas lietošanai.
== Sadarbība ar sporta klubiem ==
Pēc tam, kad par jauno zīmola vēstnieku tika pasludināts [[Roberts Levandovskis]], sporta pasaulē izskanēja baumas par to, ka 4F ienāks [[Futbols|futbola tirgū]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany|title=4F w Ekstraklasie i 1. Lidze? Nadchodzą ciekawe zmiany|last=Kasprzyk|first=Piotr|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240815150035/https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany}}</ref> Pirmais [[futbola klubs]], par kura tehnisko [[Sponsors|sponsoru]] kļuva 4F, bija [[Kelces "Korona"]], kurš parakstīja ar zīmolu triju gadu [[Līgums|līgumu]] — no 2021/2022 sezonas līdz 2024/2025 sezonai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cksport.pl/pokazWiadomosc/22578_firma_kielczanina_4f_ubierze_pilkarzy_korony_kielce.html|title=Firma kielczanina, 4F, ubierze piłkarzy Korony Kielce|last=Kaleta|first=Mateusz|date=14-06-2021}}</ref> 2024. gada sākumā šis līgums tika pagarināts vēl uz nākamajiem trijiem gadiem. Bez tam 4F ir kļuvis par tehnisko partneri divām citām [[Ekstraklasa|PKO BP Ekstraklases]] komandām — [[Glivices "Piast"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://piast-gliwice.eu/aktualnosci/newsy/4f-partnerem-technicznym-piasta-gliwice|title=4F Partnerem Technicznym Piasta Gliwice|last=piast-gliwice.eu}}</ref> un [[Melecas "Stal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.podkarpacielive.pl/pl/wydarzenia/32667,4f-partnerem-technicznym-pge-fks-stali-mielec|title=4F partnerem technicznym PGE FKS Stali Mielec}}</ref> 2022/2023 sezonā zīmola 4F formās savu pirmo Polijas Čempionu kausu ieguva [[Čenstohovas "Raków"|Čenstohovas "Rakow"]].
Zīmols attīsta arī partnerību ar volejbola līgas ''Plus Liga'' klubiem. Kopš 2021. gada sadarbojas ar trīskārtējiem [[CEV Čempionu līga]]s uzvarētājiem — Kendžežinas-Kozles komandu ZAKSA. 4F formās ģērbjas arī volejbola komandas ''Projekt Warszawa'', ''Enea Czarnych Radom'', kā arī ''Slepsk Malow Suwalki''.
Vairāku gadu sadarbības ietvaros ar [[Polijas Basketbola līga|Polijas Basketbola līgu]] zīmols projektē un piegādā formas tērpus visiem basketbola līgu [[Orlen Basket]] (vīriešu un sieviešu) klubiem. Šī sadarbība tiek veidota uz kontraktu līgas pamata, sekojot [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] piemēram.
== Sadarbība ar olimpisko kustību ==
'''[[Polijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar POK risinājās laika posmā no 2008. līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,64998,30339058,polska-podpisala-umowe-ze-swiatowym-gigantem-az-na-piec-lat.html|title=Polska podpisała umowę ze światowym gigantem! Aż na pięć lat. Rewolucja|last=Niedziałek|first=Agnieszka|date=25.10.2023}}</ref> Zīmols 4F piegādāja sacensību un reprezentācijas tērpus ziemas olimpiskajām spēlēm [[Vankūvera|Vankūverā]] 2010. gadā, [[Soči|Sočos]] 2014. gadā, [[Phjončhana|Pjončhanā]] 2018. gadā, Pekinā 2022. gadā, kā arī vasaras olimpiskajām spēlēm [[Londona|Londonā]] 2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l|title=Sport – Sport Onet – wiadomości sportowe, wyniki i relacje live|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222110014/http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l}}</ref> [[Riodežaneiro]] 2016. gadā un [[Tokija|Tokijā]] 2020. gadā.
Zīmols nodrošināja apģērbus arī Polijas izlasēm Eiropas spēlēs ([[Baku]] 2015. gadā, [[Minska]] 2019. gadā, Krakova-Mazpolija 2023. gadā), Jaunatnes olimpiskajās spēlēs ([[Singapūra|Singapūrā]] 2010. gadā, [[Lillehammere|Lillehammerē]] 2016. gadā, [[Buenosairesa|Buenosairesā]] 2016. gadā, [[Lozanna|Lozannā]] 2020. gadā, Kanvondo 2024. gadā) kā arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajos festivālos ([[Trabzona|Trabzonā]] 2011. gadā, [[Utrehta|Utrehtā]] 2013. gadā, [[Brašova|Brašovā]] 2014. gadā, Foralbergā un Lihtenšteinā 2015. gadā, [[Tbilisi]] 2015. gadā, [[Ģēra|Ģērā]] 2017. gadā, [[Sarajeva|Sarajevā]] 2019. gadā, kā arī Baku 2019. gadā).
'''Polijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība sākās ar 2010. gada Paraolimpiskajām spēlēm Vankūverā un noslēdzās 2024. gada sākumā. Šajā laikā zīmols parūpējās par apģērbu Polijas izlasēm Paraolimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gadā, Riodežaneiro 2016. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://niepelnosprawni.pl/ledge/x/324919;jsessionid=E9EA6E939CCFACEA8A94111A2D067F22#ad-image-0|title=Pokaz kolekcji para- i olimpijskiej na Rio 2016|date=18.05.2016}}</ref> Pjončhanā 2018. gadā, Tokijā 2020. gadā un Pekinā 2022. gadā.
'''[[Latvijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju tika nodibināta 2015. gada novembrī un aptvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, Tokijā 2020. gadā un Parīzē 2024. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā. 4F nodrošinās apģērbu Latvijas izlasei arī 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs.
'''[[Horvātijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2017. gadā. Horvātijas olimpiskā izlase 4F darinātajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā un Pekinā 2022. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā un vēl citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F Horvātijas izlasei apģērbu sagatavos arī 2024. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm.
'''[[Grieķijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2018. gada. 4F apģērbos grieķu olimpieši piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbus sportistiem uz citām sacensībām, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F parūpēsies par Grieķijas izlases tērpiem arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Slovākijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2019. gada. Zīmols nodrošināja apģērbu sportistiem, treneriem un citiem olimpiskās izlases sastāvā esošajiem darbiniekiem vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā, kā arī citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F zīmols apģērbs Slovākijas izlases dalībniekus arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Ukrainas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība uzsākta 2023. gadā. 4F rūpējās par Ukrainas izlases apģērbiem IV Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu laikā Kanvondo, 2024. gadā. Zīmols sagatavo arī īpašu apģērbu kolekciju Olimpiskajām spēlēm Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F nodrošinās apģērbus Kosovas izlasei Parīzes Olimpisko spēļu laikā, 2024. gadā.
'''[[Ziemeļmaķedonijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2017. gada. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] olimpiskā izlase 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, kā arī vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā.
'''[[Serbijas Olimpiskā komiteja]]''' — 2016. gada janvārī tika parakstīts sponsorēšanas līgums, kas ietvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu Serbijas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022. gadā. Serbijas izlase bija viena no piecām vislabāk saģērbtajām komandām Riodežaneiro Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2016. gadā, turklāt 4F zīmola apģērbus nēsā arī tenisists [[Novaks Džokovičs]].
'''[[Lietuvas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2019. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbu kolekciju Lietuvas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā un ziemas olimpiskajām spēlē Pekinā 2022. gadā, kā arī dalībai citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles.
'''Slovākijas Paraolimpiskā komiteja''' — Slovākijas paraolimpieši 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās 2022. gada Ziemas paraolimpiskajās spēlēs Pekinā. Zīmols arī nodrošinās parādes tērpus izlasei 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē.
'''Horvātijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība kopš 2020. gada. Zīmols nodrošinās Horvātijas paraolimpiešiem īpaši sagatavotu parādes apģērbu kolekciju 2024. gada Olimpiskajām spēlēm Parīzē.
'''Grieķijas Paraolimpiskā komiteja''' — Grieķijas paraolimpieši piedalīsies 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē 4F zīmola sagatavotās kolekcijas apģērbos.
== Sadarbība ar sporta federācijām ==
Zīmols 4F ir profesionālā sporta partneris kopš 2007. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skionline.pl/sprzet/4f-oficjalnym-partnerem-polskiego-zwiazku-narciarskiego,newsy,2306.html|title=4F oficjalnym partnerem Polskiego Związku Narciarskiego}}</ref> kad iesākās sadarbība ar Polijas slēpošanas federāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skijumping.pl/wiadomosci/17974/4f-oficjalnym-partnerem-pzn-przez-kolejne-cztery-lata/|title=4F oficjalnym partnerem PZN przez kolejne cztery lata|date=2014-07-28}}</ref> 2010. gadā tika parakstīts līgums ar Polijas Biatlona federāciju, bet pēc tam arī ar Polijas Vieglatlētikas federāciju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://4outdoor.pl/2013/08/07/4f-rozpoczyna-wsp%C3%B3%C5%82prac%C4%99-z-polskim-zwi%C4%85zkiem-lekkiej-atletyki/|title=4F rozpoczyna współpracę z Polskim Związkiem Lekkiej Atletyki|last=Żukowska|first=Aneta|date=2013-08-07}}</ref>(2013. gadā), kā arī ar Polijas Ātrslidošanas federāciju (2014. gadā). Kopš 2019. gada zīmols sadarbojas ar Lietuvas Vieglatlētikas federāciju, bet kopš 2023. gada — ar Ungārijas Vieglatlētikas federāciju. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam 4F bija saistīts ar Polijas Rokasbumbas federāciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-reczna/reprezentacja-polski/4f-wchodzi-do-druzyny-pilki-recznej-polska-marka-sponsorem-technicznym-zprp/cknffnx|title=4F wchodzi do drużyny piłki ręcznej. Polska marka Sponsorem Technicznym ZPRP|date=2016-12-28}}</ref> bet no 2018. līdz 2022. gadam ar Slovākijas Biatlona federāciju. Kopš 2021. gada 4F ir Polijas Basketbola federācijas tehniskais partneris. Sadarbības līguma ietvaros zīmols piegādā sacensību tērpus visām basketbola valstsvienībām — senioru, junioru, sieviešu, vīriešu un arī 3x3 izlasēm.
== Pašreizējie zīmola vēstnieki ==
* [[Roberts Levandovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/917138/robert-lewandowski-z-nowym-sponsorem-dolaczyl-do-zony-i-gwiazd-polskiego-sportu|title=Robert Lewandowski z nowym sponsorem. Dołączył do żony i gwiazd polskiego sportu|last=Witczyk|first=Łukasz|date=2021-01-02}}</ref> — Polijas futbolists, [[Polijas futbola izlase]]s kapteinis un [[FC Barcelona]] uzbrucējs
* [[Anna Levandovska]] — daudzkārtēja Pasaules, Eiropas un Polijas karatē čempionātu medaļniece, sporta trenere
* Tomašs Fornals - Polijas volejbolists, Polijas izlases spēlētājs.
* [[Bartošs Zmarzliks]] — vistitulētākais Polijas spīdveja motobraucējs. Četrkārtējs Pasaules čempions individuālajā uzskaitē.
* [[Natālija Mališevska]] — Eiropas čempione, Pasaules vicečempione un Pasaules kausa ieguvēja šorttrekā.
* Martina Kotvila — Polijas vieglatlēte, kuras specialitāte ir sprinta distances
* Mihals Kostjuško — viens no visvairāk titulētajiem Polijas rallija braucējiem.
* Alina Rotaru-Kotmana — Rumānijas vieglatlēte, tāllēcēja.
* Jakubs Grigars — Slovākijas airētājs airēšanas slaloma disciplīnā.
* Alina Čeusana — Rumānijas influencere un televīzijas personība
* Ioana Grama — Rumānijas fitnesa influencere
== Bijušie zīmola vēstneši ==
* Sebastians Klosiņskis — viens no labākajiem Polijas ātrslidotājiem
* Macejs Kots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/|title=Podejmij wyzwanie z Maciejem Kotem|last=Służewska|first=Katarzyna|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240619120447/https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/}}</ref> — Polijas tramplīnlēcējs
* Marcins Habovskis — Polijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs
* Ivonna Bernadelli (Levandovska) — Polijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja
* [[Katažina Ņevjadoma]] — Polijas šosejas riteņbraucēja
* Paula Goricka — Polijas riteņbraucēja
* Lukašs Kubots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/|title=Tenisista serwuje – 4F Łukasz Kubot Collection|last=Jaśniewicz|first=Michał|date=2015-04-15|access-date=2024-06-19|archive-date=2017-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222111145/http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/}}</ref> — Polijas tenisists
* [[Monika Hojniša-Starenga|Monika Hojniša]] — Polijas biatloniste
* Natālija Červonka — Polijas ātrslidotāja
* Andžejs Pjonteks — Polijas riteņbraucējs
* [[Kamils Stohs]] — Polijas tramplīnlēcējs
* [[Paulīna Bātovska-Fialkova|Paulina Fialkova]] — Slovākijas biatloniste
* Vilfredo Leons — Polijas volejbolists
* Kamila Žuka — Polijas biatloniste
* Adriana Suleka — Polijas daudzcīņniece
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://4fstore.lv/ Oficiālā 4F vietne]
[[Kategorija:Polijas uzņēmumi]]
e9dmnzv0oizl6ngpgrpm72fst5isvjk
4451977
4451889
2026-04-08T15:36:22Z
Egilus
27634
Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4451886|4451886]] until [[Special:Diff/4451889|4451889]] Informācijas formā tas būtu lietderīgi, bet plātīgas reklāmas formā ne.
4451977
wikitext
text/x-wiki
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = 4F
| website = https://4fstore.lv/
| logo = 4F (company) logo.svg
| location_country = {{POL|#}}
| location_city = [[Krakova]]
| launch_date = 2003
| num_employees = 850
}}
'''4F''' ir [[Polija]]s uzņēmuma OTCF sporta apģērbu un aksesuāru zīmols. Ar 4F zīmolu tiek tirgoti produkti treniņiem, kā arī ikdienas nēsāšanai gan profesionāliem [[Sports|sportistiem]], gan amatieriem. No 2008. līdz 2023. gadam 4F bija [[Polijas Olimpiskā komiteja|Polijas Olimpiskās komitejas]] sponsors un nodrošināja tērpus Polijas izlasēm septiņās olimpiskajās spēlēs. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] 4F sagatavotajos tērpos startēja kopumā astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]].
Zīmolam 4F pieder vairāk nekā 350 mazumtirdzniecības veikalu Polijā, kā arī veidota sadarbība ar vairākiem simtiem partneru. Vairāk nekā desmit veikalu ir arī Lietuvā, Latvijā, Slovākijā un [[Rumānija|Rumānijā]]. Bez [[mazumtirdzniecība]]s zīmols 4F ir pieejams vēl 42 valstīs, izmantojot [[vairumtirdzniecība]]s tīklu, bet zīmola produkti ir pieejami vairāk nekā 900 [[multibrand]] tipa veikalos visā pasaulē.
== Vēsture ==
2003. gadā uzņēmums ''Horn Partner'' (šobrīd ''OTCF S.A.'') uzsāka mazumtirdzniecību un atvēra savus pirmos zīmola ''4Fun'' sporta apģērbu veikalus. 2007. gadā nosaukums tika mainīts uz ''4F Sport Performance'', bet kopš 2010. gada zīmols ir pazīstams kā 4F.
2016. gadā zīmols 4F uzsāka darbību aiz Polijas robežām, atverot savus veikalus Latvijā, Slovākijā, Rumānijā un Čehijā. 2017. gadā tika izveidots zīmols bērniem ''4F Junior'', bet 2018. gadā profesionālais zīmols ''4F PROteam''.
== Sadarbība ar sporta klubiem ==
Pēc tam, kad par jauno zīmola vēstnieku tika pasludināts [[Roberts Levandovskis]], sporta pasaulē izskanēja baumas par to, ka 4F ienāks [[Futbols|futbola tirgū]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany|title=4F w Ekstraklasie i 1. Lidze? Nadchodzą ciekawe zmiany|last=Kasprzyk|first=Piotr|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240815150035/https://pilkarski.biz/polska/4f-w-ekstraklasie-i-1-lidze-nadchodza-ciekawe-zmiany}}</ref> Pirmais [[futbola klubs]], par kura tehnisko [[Sponsors|sponsoru]] kļuva 4F, bija [[Kelces "Korona"]], kurš parakstīja ar zīmolu triju gadu [[Līgums|līgumu]] — no 2021/2022 sezonas līdz 2024/2025 sezonai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cksport.pl/pokazWiadomosc/22578_firma_kielczanina_4f_ubierze_pilkarzy_korony_kielce.html|title=Firma kielczanina, 4F, ubierze piłkarzy Korony Kielce|last=Kaleta|first=Mateusz|date=14-06-2021}}</ref> 2024. gada sākumā šis līgums tika pagarināts vēl uz nākamajiem trijiem gadiem. Bez tam 4F ir kļuvis par tehnisko partneri divām citām [[Ekstraklasa|PKO BP Ekstraklases]] komandām — [[Glivices "Piast"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://piast-gliwice.eu/aktualnosci/newsy/4f-partnerem-technicznym-piasta-gliwice|title=4F Partnerem Technicznym Piasta Gliwice|last=piast-gliwice.eu}}</ref> un [[Melecas "Stal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.podkarpacielive.pl/pl/wydarzenia/32667,4f-partnerem-technicznym-pge-fks-stali-mielec|title=4F partnerem technicznym PGE FKS Stali Mielec}}</ref> 2022/2023 sezonā zīmola 4F formās savu pirmo Polijas Čempionu kausu ieguva [[Čenstohovas "Raków"|Čenstohovas "Rakow"]].
Zīmols attīsta arī partnerību ar volejbola līgas ''Plus Liga'' klubiem. Kopš 2021. gada sadarbojas ar trīskārtējiem [[CEV Čempionu līga]]s uzvarētājiem — Kendžežinas-Kozles komandu ZAKSA. 4F formās ģērbjas arī volejbola komandas ''Projekt Warszawa'', ''Enea Czarnych Radom'', kā arī ''Slepsk Malow Suwalki''.
Vairāku gadu sadarbības ietvaros ar [[Polijas Basketbola līga|Polijas Basketbola līgu]] zīmols projektē un piegādā formas tērpus visiem basketbola līgu [[Orlen Basket]] (vīriešu un sieviešu) klubiem. Šī sadarbība tiek veidota uz kontraktu līgas pamata, sekojot [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] piemēram.
== Sadarbība ar olimpisko kustību ==
'''[[Polijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar POK risinājās laika posmā no 2008. līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,64998,30339058,polska-podpisala-umowe-ze-swiatowym-gigantem-az-na-piec-lat.html|title=Polska podpisała umowę ze światowym gigantem! Aż na pięć lat. Rewolucja|last=Niedziałek|first=Agnieszka|date=25.10.2023}}</ref> Zīmols 4F piegādāja sacensību un reprezentācijas tērpus ziemas olimpiskajām spēlēm [[Vankūvera|Vankūverā]] 2010. gadā, [[Soči|Sočos]] 2014. gadā, [[Phjončhana|Pjončhanā]] 2018. gadā, Pekinā 2022. gadā, kā arī vasaras olimpiskajām spēlēm [[Londona|Londonā]] 2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l|title=Sport – Sport Onet – wiadomości sportowe, wyniki i relacje live|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222110014/http://eurosport.onet.pl/kolekcja-olimpijska-4f/9l98l}}</ref> [[Riodežaneiro]] 2016. gadā un [[Tokija|Tokijā]] 2020. gadā.
Zīmols nodrošināja apģērbus arī Polijas izlasēm Eiropas spēlēs ([[Baku]] 2015. gadā, [[Minska]] 2019. gadā, Krakova-Mazpolija 2023. gadā), Jaunatnes olimpiskajās spēlēs ([[Singapūra|Singapūrā]] 2010. gadā, [[Lillehammere|Lillehammerē]] 2016. gadā, [[Buenosairesa|Buenosairesā]] 2016. gadā, [[Lozanna|Lozannā]] 2020. gadā, Kanvondo 2024. gadā) kā arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajos festivālos ([[Trabzona|Trabzonā]] 2011. gadā, [[Utrehta|Utrehtā]] 2013. gadā, [[Brašova|Brašovā]] 2014. gadā, Foralbergā un Lihtenšteinā 2015. gadā, [[Tbilisi]] 2015. gadā, [[Ģēra|Ģērā]] 2017. gadā, [[Sarajeva|Sarajevā]] 2019. gadā, kā arī Baku 2019. gadā).
'''Polijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība sākās ar 2010. gada Paraolimpiskajām spēlēm Vankūverā un noslēdzās 2024. gada sākumā. Šajā laikā zīmols parūpējās par apģērbu Polijas izlasēm Paraolimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gadā, Riodežaneiro 2016. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://niepelnosprawni.pl/ledge/x/324919;jsessionid=E9EA6E939CCFACEA8A94111A2D067F22#ad-image-0|title=Pokaz kolekcji para- i olimpijskiej na Rio 2016|date=18.05.2016}}</ref> Pjončhanā 2018. gadā, Tokijā 2020. gadā un Pekinā 2022. gadā.
'''[[Latvijas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju tika nodibināta 2015. gada novembrī un aptvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, Tokijā 2020. gadā un Parīzē 2024. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā. 4F nodrošinās apģērbu Latvijas izlasei arī 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs.
'''[[Horvātijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2017. gadā. Horvātijas olimpiskā izlase 4F darinātajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā un Pekinā 2022. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā un vēl citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F Horvātijas izlasei apģērbu sagatavos arī 2024. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm.
'''[[Grieķijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2018. gada. 4F apģērbos grieķu olimpieši piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbus sportistiem uz citām sacensībām, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F parūpēsies par Grieķijas izlases tērpiem arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Slovākijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2019. gada. Zīmols nodrošināja apģērbu sportistiem, treneriem un citiem olimpiskās izlases sastāvā esošajiem darbiniekiem vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, 2020. gadā, ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, 2022. gadā, kā arī citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles. 4F zīmols apģērbs Slovākijas izlases dalībniekus arī Olimpiskajās spēlēs Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Ukrainas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība uzsākta 2023. gadā. 4F rūpējās par Ukrainas izlases apģērbiem IV Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu laikā Kanvondo, 2024. gadā. Zīmols sagatavo arī īpašu apģērbu kolekciju Olimpiskajām spēlēm Parīzē, 2024. gadā.
'''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' — 4F nodrošinās apģērbus Kosovas izlasei Parīzes Olimpisko spēļu laikā, 2024. gadā.
'''[[Ziemeļmaķedonijas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība kopš 2017. gada. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] olimpiskā izlase 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Pjončhanā 2018. gadā, kā arī vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā.
'''[[Serbijas Olimpiskā komiteja]]''' — 2016. gada janvārī tika parakstīts sponsorēšanas līgums, kas ietvēra pilnas apģērbu kolekcijas sagatavošanu Serbijas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā, ziemas olimpiskajām spēlēm Pjončhanā 2018. gadā, vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā, kā arī ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022. gadā. Serbijas izlase bija viena no piecām vislabāk saģērbtajām komandām Riodežaneiro Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2016. gadā, turklāt 4F zīmola apģērbus nēsā arī tenisists [[Novaks Džokovičs]].
'''[[Lietuvas Olimpiskā komiteja]]''' — sadarbība tika uzsākta 2019. gadā. Zīmols 4F sagatavoja apģērbu kolekciju Lietuvas izlasei vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā un ziemas olimpiskajām spēlē Pekinā 2022. gadā, kā arī dalībai citās sacensībās, piemēram, Eiropas Jaunatnes olimpiskie festivāli, Jauniešu olimpiskās spēles un Eiropas spēles.
'''Slovākijas Paraolimpiskā komiteja''' — Slovākijas paraolimpieši 4F zīmola sagatavotajos tērpos piedalījās 2022. gada Ziemas paraolimpiskajās spēlēs Pekinā. Zīmols arī nodrošinās parādes tērpus izlasei 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē.
'''Horvātijas Paraolimpiskā komiteja''' — sadarbība kopš 2020. gada. Zīmols nodrošinās Horvātijas paraolimpiešiem īpaši sagatavotu parādes apģērbu kolekciju 2024. gada Olimpiskajām spēlēm Parīzē.
'''Grieķijas Paraolimpiskā komiteja''' — Grieķijas paraolimpieši piedalīsies 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē 4F zīmola sagatavotās kolekcijas apģērbos.
== Sadarbība ar sporta federācijām ==
Zīmols 4F ir profesionālā sporta partneris kopš 2007. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skionline.pl/sprzet/4f-oficjalnym-partnerem-polskiego-zwiazku-narciarskiego,newsy,2306.html|title=4F oficjalnym partnerem Polskiego Związku Narciarskiego}}</ref> kad iesākās sadarbība ar Polijas slēpošanas federāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skijumping.pl/wiadomosci/17974/4f-oficjalnym-partnerem-pzn-przez-kolejne-cztery-lata/|title=4F oficjalnym partnerem PZN przez kolejne cztery lata|date=2014-07-28}}</ref> 2010. gadā tika parakstīts līgums ar Polijas Biatlona federāciju, bet pēc tam arī ar Polijas Vieglatlētikas federāciju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://4outdoor.pl/2013/08/07/4f-rozpoczyna-wsp%C3%B3%C5%82prac%C4%99-z-polskim-zwi%C4%85zkiem-lekkiej-atletyki/|title=4F rozpoczyna współpracę z Polskim Związkiem Lekkiej Atletyki|last=Żukowska|first=Aneta|date=2013-08-07}}</ref>(2013. gadā), kā arī ar Polijas Ātrslidošanas federāciju (2014. gadā). Kopš 2019. gada zīmols sadarbojas ar Lietuvas Vieglatlētikas federāciju, bet kopš 2023. gada — ar Ungārijas Vieglatlētikas federāciju. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam 4F bija saistīts ar Polijas Rokasbumbas federāciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-reczna/reprezentacja-polski/4f-wchodzi-do-druzyny-pilki-recznej-polska-marka-sponsorem-technicznym-zprp/cknffnx|title=4F wchodzi do drużyny piłki ręcznej. Polska marka Sponsorem Technicznym ZPRP|date=2016-12-28}}</ref> bet no 2018. līdz 2022. gadam ar Slovākijas Biatlona federāciju. Kopš 2021. gada 4F ir Polijas Basketbola federācijas tehniskais partneris. Sadarbības līguma ietvaros zīmols piegādā sacensību tērpus visām basketbola valstsvienībām — senioru, junioru, sieviešu, vīriešu un arī 3x3 izlasēm.
== Pašreizējie zīmola vēstnieki ==
* [[Roberts Levandovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/917138/robert-lewandowski-z-nowym-sponsorem-dolaczyl-do-zony-i-gwiazd-polskiego-sportu|title=Robert Lewandowski z nowym sponsorem. Dołączył do żony i gwiazd polskiego sportu|last=Witczyk|first=Łukasz|date=2021-01-02}}</ref> — Polijas futbolists, [[Polijas futbola izlase]]s kapteinis un [[FC Barcelona]] uzbrucējs
* [[Anna Levandovska]] — daudzkārtēja Pasaules, Eiropas un Polijas karatē čempionātu medaļniece, sporta trenere
* Tomašs Fornals - Polijas volejbolists, Polijas izlases spēlētājs.
* [[Bartošs Zmarzliks]] — vistitulētākais Polijas spīdveja motobraucējs. Četrkārtējs Pasaules čempions individuālajā uzskaitē.
* [[Natālija Mališevska]] — Eiropas čempione, Pasaules vicečempione un Pasaules kausa ieguvēja šorttrekā.
* Martina Kotvila — Polijas vieglatlēte, kuras specialitāte ir sprinta distances
* Mihals Kostjuško — viens no visvairāk titulētajiem Polijas rallija braucējiem.
* Alina Rotaru-Kotmana — Rumānijas vieglatlēte, tāllēcēja.
* Jakubs Grigars — Slovākijas airētājs airēšanas slaloma disciplīnā.
* Alina Čeusana — Rumānijas influencere un televīzijas personība
* Ioana Grama — Rumānijas fitnesa influencere
== Bijušie zīmola vēstneši ==
* Sebastians Klosiņskis — viens no labākajiem Polijas ātrslidotājiem
* Macejs Kots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/|title=Podejmij wyzwanie z Maciejem Kotem|last=Służewska|first=Katarzyna|access-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240619120447/https://skoki24.pl/2015/11/14/podejmij-wyzwanie-z-maciejem-kotem/}}</ref> — Polijas tramplīnlēcējs
* Marcins Habovskis — Polijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs
* Ivonna Bernadelli (Levandovska) — Polijas vieglatlēte, garo distanču skrējēja
* [[Katažina Ņevjadoma]] — Polijas šosejas riteņbraucēja
* Paula Goricka — Polijas riteņbraucēja
* Lukašs Kubots<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/|title=Tenisista serwuje – 4F Łukasz Kubot Collection|last=Jaśniewicz|first=Michał|date=2015-04-15|access-date=2024-06-19|archive-date=2017-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170222111145/http://www.tenisklub.pl/aktualnosci/polska/25605/tenisista-serwuje-%E2%80%93-4f-lukasz-kubot-collection/}}</ref> — Polijas tenisists
* [[Monika Hojniša-Starenga|Monika Hojniša]] — Polijas biatloniste
* Natālija Červonka — Polijas ātrslidotāja
* Andžejs Pjonteks — Polijas riteņbraucējs
* [[Kamils Stohs]] — Polijas tramplīnlēcējs
* [[Paulīna Bātovska-Fialkova|Paulina Fialkova]] — Slovākijas biatloniste
* Vilfredo Leons — Polijas volejbolists
* Kamila Žuka — Polijas biatloniste
* Adriana Suleka — Polijas daudzcīņniece
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://4fstore.lv/ Oficiālā 4F vietne]
[[Kategorija:Polijas uzņēmumi]]
enk70jj52dquea8ez7vxvgwih0ueazc
Sergejs Barbarezs
0
581973
4451992
4375492
2026-04-08T16:34:57Z
Vylks
50297
/* Trenera karjera */
4451992
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| name = Sergejs Barbarezs
| image = Sergej Barbarez 04 (cropped).jpg
| caption = Sergejs Barbarezs 2024. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|09|17}}
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Mostara|td=Bosnija un Hercegovina}}
| height = 188
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{fb|BIH}}<br />(galvenais treneris)
| youthyears1 = 1984—1989
| youthclubs1 = {{flaga|YUG}} [[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]
| years1 = 1989—1991
| clubs1 = {{flaga|YUG}} [[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]
| caps1 =
| goals1 =
| years2 = 1992—1993
| clubs2 = {{flaga|GER}} [[Hannover 96]]
| caps2 = 18
| goals2 = 2
| years3 = 1993—1996
| clubs3 = {{flaga|GER}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| caps3 = 88
| goals3 = 46
| years4 = 1996—1998
| clubs4 = {{flaga|GER}} [[F.C. Hansa Rostock|Hansa Rostock]]
| caps4 = 59
| goals4 = 13
| years5 = 1998—2000
| clubs5 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]
| caps5 = 36
| goals5 = 6
| years6 = 2000—2006
| clubs6 = {{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]
| caps6 = 174
| goals6 = 65
| years7 = 2006—2008
| clubs7 = {{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
| caps7 = 61
| goals7 = 11
| totalcaps = 436
| totalgoals = 143
| nationalyears1 = 1998—2006
| nationalteam1 = {{fb|BIH}}
| nationalcaps1 = 47
| nationalgoals1 = 17
| manageryears1 = 2024—
| managerclubs1 = {{fb|BIH}}
}}
'''Sergejs Barbarezs''' ({{val|bs|Sergej Barbarez}}; dzimis {{dat|1971|09|17}} [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis vairākus [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubus, bijis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s spēlētājs. Pašlaik ir Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris.
== Futbolista karjera ==
Spēlētāja karjeru sāka [[Mostaras "Velež"]]. 1992. gadā pievienojās [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] klubam ''[[Hannover 96]]''. Pēc gada pārgāja uz klubu ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'', ar kuru vienu sezonu nospēlēja Oberlīgā, bet vēl divas sezonas Reģionālajā līgā. 1996. gadā pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam [[Rostokas "Hansa"]]. Karjeras turpinājumā pārstāvēja arī tādus Bundeslīgas klubus kā [[Dortmundes "Borussia"]], ''[[Hamburger SV]]'' un [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[2000.—2001. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2000.—2001. gada sezonā]] ''Hamburger SV'' rindās guva 22 vārtus Bundeslīgā un kļuva par sezonas labāko vārtu guvēju, dalot pirmo vietu ar [[Ebe Sands|Ebe Sandu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/goalgetter/bundesliga-2000-2001/ |title=Germany » Bundesliga 2000/2001 - Top Scorer |language=en |access-date={{dat|2024|10|12||bez}} |website=worldfootball.net}}</ref> Profesionāla futbolista karjeru noslēdza 2008. gada jūnijā.
[[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegivinas izlasē]] debitēja {{dat|1998|5|14||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 5. septembrī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Barbarezs ir bijis arī izlases [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Izlasē aizvadījis 47 spēles un guvis 17 vārtus. Pēdējā spēle izlases rindās viņam bija {{dat|2006|10|7||bez}} pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eu-football.info/_player.php?id=1252 |title=Sergej Barbarez, international footballer |language=en |access-date={{dat|2024|10|12||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> Trīs reizes atzīts par Bosnijas un Hercegovinas gada futbolistu, iegūstot balvu ''Idol Nacije'' (2001, 2002, 2003).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/footballer_of_the_year/bosnien-herzegowina/ |title=Player of the year » Bosnia-Herzegovina |language=en |access-date={{dat|2024|10|12||bez}} |website=worldfootball.net |archive-date={{dat|2013|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130906092041/http://www.worldfootball.net/footballer_of_the_year/bosnien-herzegowina/ }}</ref>
== Trenera karjera ==
2011. gada janvārī ieguva ''UEFA Pro'' trenera licenci.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/profesionalne-licence-barbarezu-piplici-i-kolegama/110105084 |title=Profesionalne licence Barbarezu, Piplici i kolegama |language=bs |date={{dat|2011|1|5|N|bez}}|access-date={{dat|2024|10|12||bez}} |website=klix.ba}}</ref> {{dat|2024|4|19||bez}} [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] apstiprināja Barbarezu [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] galvenā trenera amatā, parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/barbarez-bilo-bi-nekorektno-komentarisati-proslost-drzimo-se-vizije-koju-imamo/240419159 |title=Barbarez: Bilo bi nekorektno komentarisati prošlost, držimo se vizije koju imamo |language=bs |date={{dat|2024|4|19|N|bez}}|access-date={{dat|2024|10|12||bez}} |website=klix.ba}}</ref> Barbareza vadībā izlase kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, izšķirošajā kvalifikācijas spēlē pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/02a3-2047c06e29c6-0a8f1c84272a-1000--bosnia-and-herzegovina-1-1-italy-4-3-on-pens-hosts-win-2026/ |title=Bosnia and Herzegovina 1-1 Italy highlights (4-1 on pens): Hosts win 2026 World Cup play-off final shoot-out |language=en |date={{dat|2026|3|31|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|8||bez}} |website=uefa.com}}</ref>
== Sasniegumi ==
;''Hamburger SV''
* Vācijas Līgas kauss: 2003
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2005
;Individuālie
* Bosnijas gada futbolists: 2001, 2002, 2003
* [[Vācijas Bundeslīga]]s rezultatīvākais spēlētājs: 2000—01
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Barbarezs, Sergejs}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola treneri]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases treneri]]
jawboih5rj5jclhgw23v1utrz0fayxu
Jānis Matulis (teologs)
0
591165
4452075
4377778
2026-04-08T19:05:29Z
Biafra
13794
4452075
wikitext
text/x-wiki
{{Infobox Christian leader
| type = Arhibīskaps
| honorific-prefix =
| name = Jānis Matulis
| honorific-suffix =
| title = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps]]
| image =
| image_size =
| alt =
| caption =
| native_name =
| native_name_lang =
| church = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| archdiocese = Rīga
| province =
| metropolis =
| diocese =
| see =
| elected = {{dat|1969|2|22}}
| term = 1969–1985
| quashed =
| predecessor = [[Alberts Freijs]]
| successor = [[Ēriks Mesters]]
| opposed =
| other_post =
<!---------- Orders ---------->
| ordination =
| ordained_by =
| consecration = {{dat|1969|9|14}}
| consecrated_by = Svens Danels
| rank =
<!---------- Personal details ---------->
| birth_name =
| birth_date = {{dat|1911|2|21}}
| birth_place = [[Kaluga]]s guberņa, [[Krievijas impērija]]
| death_date = {{Miršanas datums un vecums|1985|8|19|1911|2|21}}
| death_place = [[Rīga]], [[Latvija]]
| buried = <!-- or | tomb = -->
| resting_place_coordinates =
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| religion = [[luterisms]]
| residence =
| parents =
| spouse = Margarita Akere, Mirdza Kangare
| children = Jānis, [[Ilze Dzērve]]
| occupation =
| profession = [[luterisms|Luterāņu]] arhibīskaps
| education =
| alma_mater =
| motto =
| signature =
| signature_alt =
| coat_of_arms =
| coat_of_arms_alt =
}}
'''Jānis Matulis''' (1911–1985) bija latviešu [[teologs]], [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] no 1969. līdz 1985. gadam.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1911. gada 21. februārī [[Kaluga]]s guberņā kalpotāju ģimenē. Pēc vecāku ģimenes atgriešanās dzimtenē mācījās Krapes pamatskolā (1920-1925), tad [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] (1925-1931). Strādāja vairākās Rīgas skolās, līdztekus studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinību fakultātē]], tad no 1936. līdz 1943. gadam studēja teoloģiju. 1941. gadā salaulājās ar Margaritu Akeri.
1943. gadā 9. jūnijā kļuva par [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca]]s II draudzes adjunktu, 1944. gadā bija laikraksta „Baznīcas Ziņas” redaktora vietnieks. Ielenktajā [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] bija [[Kandavas draudze]]s pagaidu adjunkts (1944-1945). 1946. gadā viņu ievēlēja par [[Talsu draudze]]s mācītāju, vēlāk arī par Iģenes un Stendes draudžu mācītāju. No 1957. līdz 1960. gadam J. Matulis bija Jaunās Derības emendācijas komisijas loceklis. [[Latvijas PSR VDK kartotēka]]s lapiņā minēts, ka mācītājs Jānis Matulis savervēts 1965. gadā ar segvārdu "Kļava". 1968. gadā viņu ievēlēja par LELB Konsistorijas padomnieku.
1969. gada 22. februārī LELB Ārkārtas Ģenerālajā sinodē sakarā ar ievēlētā arhibīskapa Pētera Klepera nāvi Jāni Matuli ievēlēja par LELB arhibīskapu. Zviedrijas bīskaps Svens Danels viņu konsekrēja 1969. gada 14. septembrī. 1975. gadā viņš otrreiz apprecējās ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Mirdzu Kangari.
Miris 1985. gada 19. augustā, izvadīts 27. augustā no Sv. Jāņa baznīcas uz [[Meža kapi (Rīga)|Meža kapiem]].<ref>[https://timenote.info/lv/Janis-Matulis-21.02.1911 timenote.info]</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Matulis, Jānis}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Arhibīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
k7pr95ry0y8g5z8q38dujz9xbaj0ia4
Pūres luterāņu baznīca
0
594038
4452052
4451756
2026-04-08T18:36:57Z
Biafra
13794
4452052
wikitext
text/x-wiki
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| building_name = Pūres evaņģēliski luteriskā baznīca
| map_type = Latvija
| label_position = top
| latNS = N
| latd = 57.03515
| longEW = E
| longd = 22.92693
| location = {{vieta|Latvija|Tukuma novads|Pūres pagasts|Pūre}}
| years_built = 1 gads
| year_completed = 1805
| image = Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg
| caption = Pūres baznīca 2000. gadā
}}
'''Pūres evanģēliski luteriskā baznīca''' ir 19. gadsimta [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[Baznīca (celtne)|dievnams]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūres pagasts|Pūres pagasta]] [[Pūre|Pūrē]].
== Vēsture ==
Baznīcas būvniecība sākta 1804. gadā barona Filipa Gustava fon Rennes vadībā un pabeigta 1805. gada nogalē, kad tā tika iesvētīta. 1858. gadā barons Aleksandrs Hermanis Lēberehts fon Renne organizēja baznīcas pārbūvi, piešķirot tai mūsdienās redzamo izskatu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.puresdraudze.lv/bazn298ca.html|title=BAZNĪCA|website=Pūres evaņģēliski luteriskā draudze|access-date=2025-03-11|language=en}}</ref>
1930. gadā baznīcā tika iesvētīts zvans, kas tiek izmantots dievkalpojumu iezvanīšanai arī mūsdienās. Tomēr 1962. gadā finansiālu grūtību dēļ draudze bija spiesta atteikties no dievnama, un 1964. gadā tas tika slēgts, kā arī nojaukts krusta tornis.<ref name=":0" />
1967. gadā baznīcā tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna. Baznīca tika izmantota kā kapliča, un daļa logu tika aizmūrēti.<ref name=":0" />
No 1975. līdz 1984. gadam ēka tika izremontēta ciema padomes priekšsēdētājas A. Rudzājas vadībā, un tā ieguva kultūras un vēstures pieminekļa statusu. 1984. gadā nojaukts ieejas fasādes krusta tornītis.<ref name=":0" />
1991. gadā Pūres evaņģēliski luteriskā draudze atsāka savu darbību un atguva dievnamu savā īpašumā. 1998. gadā baznīcā tika iesvētīta jaunā altārglezna "Kristus debesbraukšana", ko veidojusi māksliniece Katrīna Taivāne.<ref name=":0" />
2004.—2005. gadā projekta "Sakrālais tūrisms" ietvaros tika rekonstruēti baznīcas tornīši un atjaunota fasāde. 2005. gadā Pūres baznīca svinēja savu 200 gadu jubileju.<ref name=":0" />
Pēc draudzes darbības atjaunošanas veikts baznīcas iekštelpu kosmētiskais remonts, sakārtota lietus notekūdeņu sistēma un pakāpeniski tiek atjaunotas logu vitrāžas.<ref name=":0" />
== Atsauces ==
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Pūre]]
h11qc6u6hmzkjpw2t3as8jnfjl5ki2f
Gints Jegermanis
0
594053
4452055
4244567
2026-04-08T18:39:41Z
Biafra
13794
4452055
wikitext
text/x-wiki
{{infokaste+}}
'''Gints Jegermanis''' (dzimis {{dat|1964|4|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[filologs]] un [[diplomāts]].
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1964. gadā Rīgā. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Filoloģijas fakultātē (1982—1989), no 1987. līdz 1990. gadam strādāja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas un literatūras institūtā]] par vecāko laborantu un jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku.
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadu sākumā strādāja par [[Diena (laikraksts)|laikraksta "Diena"]] komentētāju, galvenā redaktora vietnieku, vadīja komentētāju nodaļu. 1994. gadā G. Jegermanis kļuva par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s plānošanas grupas padomnieku, 1995. gadā par [[Latvijas vēstniecība Krievijā|Latvijas vēstniecības Krievijā]] padomnieku Maskavā. Bija [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>[https://www.literatura.lv/en/persons/gints-jegermanis literatura.lv]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Jegermanis, Gints}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Zviedrijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Igaunijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Dānijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki ANO]]
ibmxa0eek8lhti7kzy7jctg6bkilxdr
Mastodonti
0
594085
4452056
4240135
2026-04-08T18:43:14Z
Biafra
13794
4452056
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = Knight Mastodon.jpg
| att_nosaukums = {{TaksoSaite|Mammut americanum|Amerikas mastodonts}}
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
|augstākā kārta =Afrotheria
|augstākā kārta_lv = Āfrikas placentāļi
| virskārta = Paenungulata
| virskārta_lv = Āfrikas nagaiņi
| kārta = Proboscidea
| kārta_lv = Snuķaiņi
| dzimta = Mammutidae
| dzimta_lv = Mastodontīdi
| ģints = Mammut
| ģints_lv = Mastodonti
| binomial = Mammut <small>(Blumenbach, 1799)</small>
| sinonīmi = ''Mastodon'' <small>Cuvier, 1806</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Mastodonti''' (''Mammut'' syn. ''Mastodon'' no grieķu ''μαστός'' — pups un ''ὀδούς'' — zobs) ir izmirušu [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Kainozojs|kainozoja ērā]], pārsvarā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur tos var izsekot no vēlā [[Miocēns|miocēna]] (pirms apmēram 9 miljoniem gadu) līdz izmira [[Holocēns|holocēna]] sākumā pirms apmēram 11 000 gadu. Pats pazīstamākais šīs ģints pārstāvis ir [[Amerikas mastodonts]]. Atsevišķas mastodontu sugas tika konstatētas arī [[Eirāzija|Eirāzijā]], taču to neapšaubāma piederība mastodontiem nav īsti skaidra. Ja tas tā tiešām ir, tad šīs ģints pārstāvji šeit izmira [[Pliocēns|pliocēna]] un [[Pleistocēns|pleistocēna]] mijā. Mastodonta nosaukums ir cēlies no [[Grieķu valoda|grieķu]] ''μαστός'' "pupi" un ''ὀδούς'' "zobi", burtiski pupzobji, kas norāda uz tā [[Dzeroklis|dzerokļu]] raksturīgo formu.
Mastodontu ģinti pārstāv lieli snuķaiņu īpatņi ar relatīvi izsteiptu ķermeni un garu [[Galvaskauss|galvaskausu]]. [[Triecējzobi]] atrodas galvenokārt tikai [[Augšžokļa kauls|augšžoklī]] un ir vai nu taisni, vai arī izliekti uz augšu. Apakšējie triecējzobi ir reducējušies, bet reizēm var būt sastopami [[Rudiments|rudimentārā]] formā. [[Dzerokļi]] ir raksturīgi ar asiem šķērseniskiem ķīļiem. Visi mastodontu ģints pārstāvji dzīvoja pārsvarā mežā un barojās galvenokārt ar mīkstu augu barību, kā, piemēram, koku lapas, skujas un zari. Iespējams, tie jau sāka veidot nelielas ģimeņu grupas, līdzīgi mūsdienu [[ziloņi]]em.
Zinātniskais nosaukums ''Mammut'' tika ieviests 1799. gadā, taču tas nebija vispārpieņemts. Bet par [[mamuti]]em sāka saukt ''[[Mammuthus]]'' ģints pārstāvjus. Lai nebūtu sajukums, ''Mammut'' ģints pārstāvjus sauca par mastodontiem, kuru latīniskais nosaukums ''Mastodon'' bija ieviests 1806. gadā. Lai gan senākais [[Latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums ir atjaunots, latviešu un citās valodās joprojām šo ģinti sauc par mastodontiem.
== Apraksts ==
=== Galvaskauss ===
[[Attēls:Annual report of the Director to the Board of Trustees for the year .. (1926) (17811715973).jpg|thumb|280px|Jauna mastodonta galvaskauss]]
[[Attēls:Mammut americanum molar.png|thumb|310px|Mastodonta ''Mammut americanum'' dzeroklis]]
No [[zigolofodonti]]em mastodonti atšķiras ar saīsinātu galvaskausa pamatni (''basicranium'') un augstu augšdaļu. Sakarā ar apakšējo triecējzobu izušanu, mastodontiem ir saīsināts (brevirostrinēts) [[apakšžokļa simfīzs]], pretstatā zigolofodontiem ar attīstītiem apakšējiem triecējzobiem, kuriem bija pagarināts (longirostrinēts) apakšžokļa simfīzs un horizontāli izstiepts purns. Attīstības gaitā mastodontu [[Zobi|zobu]] uzbūve iegūst individuālas iezīmes, kuras tos vairāk saista ar tādiem jaunākiem snuķaiņiem, kā [[gomfoteriji]] un [[ziloņi]]. Šeit var minēt zobu horizontālo nomaiņu, kurā žokļu aizmugurējā daļā pastāvīgi veidojas jauns zobu materiāls, kad priekšējā daļā izvietotie dzerokļi nodilst barības uzņemšanas procesā. Rezultātā vienlaicīgi funkcionē tikai daži dzerokļi, atšķirībā no vertikālās zobu nomaiņas [[Zīdītāji|zīdītāju]] lielajam vairumam, kur gremošanas procesā tiek iesaistīti visi dzerokļi vienlaicīgi. Līdzīgi mūsdienu ziloņiem, mastodontiem dzīves laikā varēja nomainīties sešas zobu paaudzes. Tādējādi dzerokļu rindu veidoja trīs (piena) priekšdzerokļi un trīs pamatdzerokļi katrā žokļa lokā. Zobu formula mastodontiem ir šāda: <small><math>\frac{1.0.(3).3.}{0.0.(3).3.}</math></small>.<ref>Henry Fairfield Osborn: The Proboscidea. New York, Part 1. 1936, S. 1—802</ref> Taču zobu uzbūvē, salīdzinot ar citām snuķaiņu grupām, ir atšķirības. Mastodontiem, līdzīgi citiem [[mastodontīdi]]em, ir izteikti zigodonti vai zigolofodonti zobi. Attiecīgi, uz gremojošās virsmas ir izveidojušies šķērseniski ķīļi, kas savieno pretējos izciļņus. Parasti gareniska vaga sadala šos ķīļus divās pusēs. Starp atsevišķiem ķīļiem ir izteikti padziļinājumi, kā rezultātā zoba struktūra atgādina jumtiņus. Gomfoterīdiem viņu bunodontajā zobu uzbūvē papildus izciļņi nobīda garenisko vagu un īpaši šķerseniskos padziļinājumus, kā rezultātā zobu virsma ir nevienmērīgāka. Savukārt, ziloņu zobiem ir plātņveida struktūra. Mastodontu augšējos dzerokļos ķīļi izvietoti perpendikulāri zoba garenasij, turpretī apakšējos dzerokļos tie bija orientēti zem neliela leņķa pret to. Priekšdzerokļi un dzerokļi atšķiras pēc šķērsenisko ķīļu skaita. Parasti diviem priekšējiem priekšdzerokļiem bija tikai divi ķīļi, t.i. tie bija bilofodonti. Trešajam priekšdzeroklim un pirmajiem diviem pamatdzerokļiem bija pa trim ķīļiem, un to sauc par trilofodontismu. Pēdējam dzeroklim bija četri, bet reizēm arī vairāk ķīļu, kā arī attīstīts [[cingulums]] (izvirzīts [[emalja]]s ķīlis) zoba galā. Palielinoties ķīļu skaitam no pirmā priekšdzerokļa līdz pēdējam dzeroklim, palielinās arī zobu izmērs. Ja priekšējo zobu garums vidēji ir 3,3 cm, tad pēdējie zobi var sasniegt 19 cm garumu.<ref>Jeremy L. Green und Richard C. Hulbert, Jr.: The deciduous premolars of Mammut americanum (Mammalia, Proboscidea). Journal of Vertebrate Paleontology 25 (3), 2005, S. 702—715</ref> Atšķirībā no zigolofodontiem, mastodontiem ir novērojama būtiska zobu vainaga augstuma palielināšanās un pašu zobu paplašināšanās.
=== Skelets ===
[[Attēls:Cohoes Mastodon, New York State Museum.jpg|thumb|310px|Mastodonta ''Mammut americanum'' skelets]]
Tā kā snuķaiņu diagnostiskās īpašības tiek balstītas galvenokārt zobu uzbūvē, pārējās skeleta anatomiskās īpatnības izmirušajiem snuķaiņiem, arī mastodontiem, akadēmiskajā literatūrā ir aprakstīta nepilnīgi. Caurmērā lielajiem snuķaiņiem [[Skelets|skeleta]] uzbūve ir līdzīga un šeit var minēt tikai dažas īpatnības. [[Loceklis (anatomija)|Ekstremitāšu]] kauli parasti ir smagnēji un masīvi, turklāt [[Augšdelma kauls|augšdelma]] un [[Augšstilba kauls|augšstilba kauli]] ir paši lielākie skeleta elementi. [[Elkoņa kauls]] bija īpaši izturīgs tā apakšējā daļā un, iespējams, tas balstīja priekškājas svara lielāko daļu. [[Lielais liela kauls]] un [[mazais liela kauls]] bija pilnībā atdalīti viens no otra, un pēdējais nobeidzās ar plakanu, bet uz sāniem izvirzītu apakšējo [[locītava]]s galu. Līdzīgi citiem snuķaiņiem, priekšējā un aizmugurējā ekstremitāte nobeidzās ar pieciem radiāliem kauliem, kas veidoja [[Plauksta|plaukstu]] un [[Pēda|pēdu]]. Šiem atsevišķajiem kauliem bija īsa un kompakta struktūra, taču kopumā pēda bija šaurāka par plaukstu.
== Izplatība ==
[[Attēls:Mammut distribution.svg|thumb|310px|Mastodontu izplatība]]
Mastodonti bija plaši izplatīti kā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], tā arī [[Eirāzija|Eirāzijā]]. Taču pēdējā gadījumā nav pilnas skaidrības, jo daži zinātnieki attiecina Eirāzijas atradumus daļēji vai pilnībā uz zigolofodontiem. Savukārt, Ziemeļamerikā šie dzīvnieki bija izplatīti no galējiem ziemeļiem [[Aļaska|Aļaskā]] un [[Jukona]]s teritorijā līdz dienvidiem mūsdienu [[Meksika|Meksikā]]. Atradumu lielākā daļa ir koncentrēta Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu un centrālajā daļā. Pats galējais dienvidu atradums bija dzeroklis no [[Hondurasa]]s ziemeļiem, taču tā [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] izcelsme paliek neskaidra. Atšķirībā no tajā laikā dzīvojošajiem gomfoterijiem, mastodonti nekad netika sasnieguši [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]. Ziemeļamerikas centrālajā daļā mastodonti bija izplatīti no austrumu līdz rietumu piekrastei. Vislielākā atradumu koncentrācija ir novērojama [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] rajonā un mūsdienu [[Florida]]s teritorijā. Neskatoties uz mastodontu plašo izplatību, ir diezgan lielas hronoloģiskās atšķirības. Atradumu lielākā daļa tiek datēta ar pēdējo [[Ledus laikmets|ledus laikmetu]] un ir pārstāvēta ar divām sugām: ''Mammut americanum'' un ''Mammut pacificus''. No šīm sugām ir atrasti vairāki ļoti labi saglabājušies skeleti. Savukārt, senāki atradumi, īpaši tie, kas attiecas uz agrīno [[Filoģenētika|filoģenētisko]] periodu, ir diezgan sporādiski un fragmentāri.<ref>Jeffrey J. Saunders: North American Mammutidae. In: Jeheskel Shoshani und Pascal Tassy (Hrsg.): The Proboscidea: Evolution and Palaeoecology of Elephants and Their Relatives. Oxford Science Publication, 1996, S. 271—279</ref>
Eirāzijā ģints izplatības centrs ir [[Eiropa]]s dienvidaustrumu daļa, pārsvarā no mūsdienu [[Grieķija]]s līdz [[Ukraina]]i. Ir ziņojumi par mastodontu atradumiem [[Spānija]]s rietumu rajonos,<ref>A. V. Mazo und J. Van der Made: Iberian mastodonts: Geographic and stratigraphic distribution. Quaternary International 255, 2012, S. 239—256.</ref> taču [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] šī ģints ir sastopama diezgan sporādiski. [[Āzija|Āzijā]] ir liecības par atradumiem no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] līdz [[Austrumāzija]]i, taču pagaidām viss aprobežojas ar dažiem atradumiem.
== Sistemātika ==
* ģints: '''''Mammut''''' <small>(Blumenbach, 1799)</small> †
Amerikas sugas:
:* suga: ''[[Mammut americanum]]'' <small>(Kerr, 1792)</small> †
:* suga: ''[[Mammut cosoensis]]'' <small>(Schultz, 1937)</small> †
:* suga: ''[[Mammut matthewi]]'' <small>(Osborn, 1921)</small> †
:* suga: ''[[Mammut nevadanus]]'' <small>(Stock, 1936)</small> †
:* suga: ''[[Mammut pacificus]]'' <small>Dooley Jr., Scott, Green, Springer, Dooley & Smith, 2019</small> †
:* suga: ''[[Mammut raki]]'' <small>(Frick, 1933)</small> †
Eirāzijas sugas:
:* suga: ''[[Mammut borsoni]]'' <small>Hays, 1834</small> †
:* suga: ''[[Mammut obliquelophus]]'' <small>Mucha, 1980</small> †
(†) — izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Snuķaiņi]]
cxs01ln5zi6uhd05gvxyz0uskr23c9m
Latvijas vēstnieks Dānijā
0
594115
4452058
4240339
2026-04-08T18:51:27Z
Biafra
13794
4452058
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Embassy of Latvia in Copenhagen.jpg|thumb|300px|Latvijas vēstniecība Dānijas Karalistē (2017)]]
'''Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē''' ({{val|da|Republikken Letlands ambassade i Kongeriget Danmark}}) ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Dānija|Dānijas Karalistē]]. Vēstniecība atrodas Rosbæksvej 17 [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/copenhagen LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA DĀNIJAS KARALISTĒ]</ref>
Latvijai ir arī goda ģenerālkonsuls [[Fīne|Fīnē]] un [[Jitlande|Jitlandē]] un goda konsuls [[Grenlande]]s konsulārajā apgabalā.
== Sūtņi ==
* [[Frīdrihs Grosvalds]] (1919—1923; no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis Zviedrijā, vēlāk arī Norvēģijā un Dānijā no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Skandināvijas valstīs ar rezidenci Stokholmā)
* [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] (1923—1930), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā (līdz 1929. gadam)
* [[Mārtiņš Nukša]] (1930—1933), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci 74 Stokholmā
* [[Pēteris Sēja]] (1933—1937), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
* [[Voldemārs Salnais]] (1937—1940), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
=== Ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ===
* [[Jānis Ritenis]] (1992—1993), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Gvido Zemrībo]] (1994—1998), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Aivars Baumanis]] (1998—2002), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Indulis Bērziņš]] (2003—2004), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Andris Razāns]] (2004—2009), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Gints Jegermanis]] (2009—2013), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[ Kaspars Ozoliņš]] (2014—2018), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Alda Vanaga]] (2018—2022), Latvijas vēstniece Dānijā
* [[Inga Skujiņa]] (kopš 2022. gada), Latvijas vēstniece Dānijā
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Dānijā|*]]
f81eu5qksz8nl0cvu8i9pb2jfshx9pz
4452174
4452058
2026-04-09T04:26:25Z
Biafra
13794
4452174
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Embassy of Latvia in Copenhagen.jpg|thumb|300px|Latvijas vēstniecība Dānijas Karalistē (2017)]]
'''Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē''' ({{val|da|Republikken Letlands ambassade i Kongeriget Danmark}}) ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Dānija|Dānijas Karalistē]]. Vēstniecība atrodas ''Rosbæksvej'' 17 [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/copenhagen LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA DĀNIJAS KARALISTĒ]</ref>
Latvijai ir arī goda ģenerālkonsuls [[Fīne|Fīnē]] un [[Jitlande|Jitlandē]] un goda konsuls [[Grenlande]]s konsulārajā apgabalā.
== Sūtņi ==
* [[Frīdrihs Grosvalds]] (1919—1923; no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis Zviedrijā, vēlāk arī Norvēģijā un Dānijā no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Skandināvijas valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]])
* [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] (1923—1930), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā (līdz 1929. gadam)
* [[Mārtiņš Nukša]] (1930—1933), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci 74 Stokholmā
* [[Pēteris Sēja]] (1933—1937), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
* [[Voldemārs Salnais]] (1937—1940), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
=== Ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ===
* [[Jānis Ritenis]] (1992—1993), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Gvido Zemrībo]] (1994—1998), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Aivars Baumanis]] (1998—2002), Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā
* [[Indulis Bērziņš]] (2003—2004), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Andris Razāns]] (2004—2009), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Gints Jegermanis]] (2009—2013), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[ Kaspars Ozoliņš]] (2014—2018), Latvijas vēstnieks Dānijā
* [[Alda Vanaga]] (2018—2022), Latvijas vēstniece Dānijā
* [[Inga Skujiņa]] (kopš 2022. gada), Latvijas vēstniece Dānijā
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Dānijā|*]]
07jpc98j7r7y30hzjgw4lbecmv7w0kl
Minčs
0
594142
4452164
4240500
2026-04-09T03:57:14Z
Biafra
13794
4452164
wikitext
text/x-wiki
{{Šauruma infokaste
| šaurums = Minčs
| attēls = Calm in the Minch - geograph.org.uk - 2565284.jpg
| paraksts = Litlminčs no [[Skaja]]s puses
| vieta = {{vieta|Skotija}}
| ietilpst =
| savieno = [[Hebridu jūra]]
| savieno1 = [[Atlantijas okeāns]]
| atdala = [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]
| atdala1 = [[Ārējās Hebridu salas]]
| vietaskarte = Skotija#Lielbritānija
| relief = jā
| alt =
| plat_d=57| plat_m=55| plat_s= | plat_NS=N
| gar_d=6| gar_m= 05 | gar_s= | gar_EW=W
| platība = <!-- tikai skatli; km² -->
| garums = 110
| platums = 23—72
| Vid_dziļums =
| Max_dziļums = 129
| tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros -->
| baseins = <!-- platība km²; tikai skatli -->
| valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" -->
| salas =
| pilsētas = [[Stornoveja]], [[Alapūla]]
}}
'''Minčs''' ({{val|en|The Minch}}; {{val|gd|A' Mhaoil}}) ir jūras šaurums [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ziemeļrietumos starp [[Ārējās Hebridu salas|Ārējām Hebridu salām]] rietumos un [[Skotija]]s krastu un [[Skaja]]s salu austrumos.<ref>{{PZT|481|Minču šaurumi}}</ref> Savieno [[Hebridu jūra|Hebridu jūru]] dienvidos ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] ziemeļos. Šaurāko {{nobr|23 km}} plato Minča dienviddaļu starp Skaju austrumos un [[Lūisa un Herisa|Herisu un Nortuistu]] rietumos dēvē par '''Litlminču''' (''Little Minch'', ''An Cuan Canach''), bet līdz {{nobr|70 km}} plato ziemeļdaļu reizēm dēvē par Nortminču vai Ziemeļminču (''The North Minch''). Senākos laikos vikingi Minču dēvēja par Skotijas šaurumu (''Skotlandsfjörð''). Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija Minču šaurumus pieskaita tā dēvētajai Skotijas Rietumkrasta iekšējai jūrai.<ref>[https://iho.int/uploads/user/pubs/standards/s-23/S-23_Ed3_1953_EN.pdf "Limits of Oceans and Seas"]</ref>
Šaurumā ievērojama kuģu satiksme — mēnesī tiek pārvadāts ap 2,5 miljoniem tonnu kravu; šaurumu šķērso vairākas prāmju līnijas. Lielākās pilsētas šauruma krastos ir [[Stornoveja]] Ārējās Hebridu salās un [[Alapūla]] Skotijas krastā. 2010. gada jūnijā peldēšanas instruktore Eilida Makdonalda kļuva par pirmo cilvēku, kas peldus šķērsojis Minča šaurumu. 15 jūdzes no Voternišpointas Skajā uz Rodelu [[Lūisa un Herisa|Herisā]] viņa paveica 9,5 stundu laikā.<ref>[https://www.bbc.com/news/10224142 BBC News. Swimmer completes Minch challenge]</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Jūras šaurumi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes šaurumi]]
rxteihvw1s456qtmintdo5evs5a7xq3
4452168
4452164
2026-04-09T04:08:39Z
Biafra
13794
4452168
wikitext
text/x-wiki
{{Šauruma infokaste
| šaurums = Minčs
| attēls = Calm in the Minch - geograph.org.uk - 2565284.jpg
| paraksts = Litlminčs no [[Skaja]]s puses
| vieta = {{vieta|Skotija}}
| ietilpst =
| savieno = [[Hebridu jūra]]
| savieno1 = [[Atlantijas okeāns]]
| atdala = [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]
| atdala1 = [[Ārējās Hebridu salas]]
| vietaskarte = Skotija#Lielbritānija
| relief = jā
| alt =
| plat_d=57| plat_m=55| plat_s= | plat_NS=N
| gar_d=6| gar_m= 05 | gar_s= | gar_EW=W
| platība = <!-- tikai skatli; km² -->
| garums = 110
| platums = 23—72
| Vid_dziļums =
| Max_dziļums = 129
| tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros -->
| baseins = <!-- platība km²; tikai skatli -->
| valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" -->
| salas =
| pilsētas = [[Stornoveja]], [[Alapūla]]
}}
'''Minčs''' ({{val|en|The Minch}}; {{val|gd|A' Mhaoil}}) ir jūras šaurums [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ziemeļrietumos starp [[Ārējās Hebridu salas|Ārējām Hebridu salām]] rietumos un [[Skotija]]s krastu un [[Skaja]]s salu austrumos.<ref>{{PZT|481|Minču šaurumi}}</ref> Savieno [[Hebridu jūra|Hebridu jūru]] dienvidos ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] ziemeļos. Šaurāko {{nobr|23 km}} plato Minča dienviddaļu starp Skaju austrumos un [[Lūisa un Herisa|Herisu un Nortuistu]] rietumos dēvē par '''Litlminču''' (''Little Minch'', ''An Cuan Canach''), bet līdz {{nobr|70 km}} plato ziemeļdaļu reizēm dēvē par '''Nortminču''' vai '''Ziemeļminču''' (''The North Minch''). Senākos laikos vikingi Minču dēvēja par '''Skotijas šaurumu''' (''Skotlandsfjörð''). Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija Minču šaurumus pieskaita tā dēvētajai Skotijas Rietumkrasta iekšējai jūrai.<ref>[https://iho.int/uploads/user/pubs/standards/s-23/S-23_Ed3_1953_EN.pdf "Limits of Oceans and Seas"]</ref>
Šaurumā ievērojama kuģu satiksme — mēnesī tiek pārvadāts ap 2,5 miljoniem tonnu kravu; šaurumu šķērso vairākas prāmju līnijas. Lielākās pilsētas šauruma krastos ir [[Stornoveja]] Ārējās Hebridu salās un [[Alapūla]] Skotijas krastā. 2010. gada jūnijā peldēšanas instruktore Eilida Makdonalda kļuva par pirmo cilvēku, kas peldus šķērsojis Minča šaurumu. 15 jūdzes no Voternišpointas Skajā uz Rodelu [[Lūisa un Herisa|Herisā]] viņa paveica 9,5 stundu laikā.<ref>[https://www.bbc.com/news/10224142 BBC News. Swimmer completes Minch challenge]</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Jūras šaurumi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes šaurumi]]
tv25ax2i7xd0e8y7jn7uqu9b1a87lku
Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā
0
594162
4452166
4248629
2026-04-09T04:01:05Z
Biafra
13794
4452166
wikitext
text/x-wiki
'''Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā''' ({{val|zh|拉脱维亚驻华大使馆}}) ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]]. Vēstniecība atrodas No.22 ''Dongfang East Street, Chaoyang District,'' [[Pekina|Pekinā]].<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/china Latvijas Republikas vēstniecība Ķīnas Tautas Republikā]</ref>
[[Ķīnas Republika]] Latvijas neatkarību atzina 1923. gada 16. augustā, bet jau pirms tam darbojās Latvijas konsulāti [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Harbina|Harbinā]], kuru no 1920. gada 30. maija līdz 1922. gada 3. janvārim vadīja [[Eduards Zilgalvis]], vēlāk [[Pēteris Mežaks]]. Harbinas goda konsulāts turpināja darboties arī pēc [[Maņdžougu]] valsts nodibināšanas, kuru Latvija oficiāli neatzina. 1936. gada 25. jūnijā noslēdza Latvijas—Ķīnas savstarpējās draudzības līgumu.<ref>Nadīna Rode. Latvieši Ķīnā 1918—1940. Harbinas piemērs. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. VĒSTURE 2016/2</ref>
Ķīnas Tautas Republika atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 7. septembrī un diplomātiskās attiecības nodibināja 1991. gada 12. septembrī.
Latvijas Republikas vēstniecību Pekinā atklāja 1998. gada 25. septembrī, vēstnieki pildīja nerezidējošo vēstnieku pienākumus arī [[Vjetnama|Vjetnamā]] un [[Mongolija|Mongolijā]]. Latvijas Republikai ir goda konsuls [[Honkonga]]s Speciālajā administratīvajā rajonā.
== Ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ==
* [[Pēteris Pildegovičs]] (1998—2000), pagaidu pilnvarotais lietvedis
* [[Einars Semanis]] (2000—2004)
* [[Jānis Lovniks]] (2004—2009)
* [[Ingrīda Levrence]] (2009—2016)
* [[Māris Selga]] (2016—2019)
* [[Maija Manika]] (2019—2024)
* [[Kārlis Eihenbaums]] (kopš 2024. gada)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki ĶTR|*]]
rq5ostvffjf2fxl2hlkndaquqts4wqz
2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas
0
594175
4452167
4298319
2026-04-09T04:04:33Z
Biafra
13794
4452167
wikitext
text/x-wiki
{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
| datums = {{Dat|2025|6|7|N}}
| attēls = 2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas.svg
| izmērs = 250px
| pašvaldība = [[Kuldīgas novads]]
| dome = [[Kuldīgas novada dome]]
| deputāti = 15
| uzvarētāji = {{krāsa|#8C0C03}} [[Kuldīgas novadam|KN]] (9)
| citas partijas = {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] (2)<br/>{{krāsa|#EFC800}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br/>{{krāsa|#77343d}} [[Republika (partija)|R]] (1)<br/>{{krāsa|#002E5D}} [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (1)
| balsstiesīgie = 22 090
| vēlētāji = 8713 (39,44% aktivitāte)
| kandidāti = 103
| saraksti = 7
| pag_vēl = [[2021. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2021]]
| nak_vēl = [[2029. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2029]]
| atjaunots = {{Dat|2025|6|15}}
}}
'''[[2025. gads|2025]]. gada [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Kuldīgas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti.
== Kandidātu raksturojums ==
=== Dzimums, izglītība, pilsonība ===
Vēlēšanās tika pieteikti 103 kandidāti — 71 (68,9%) vīrietis un 32 (31,1%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 59 (57,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 41 (34,2%) kandidātam, pamatizglītība — 3 (2,9%) kandidātiem. Visiem 103 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/kuldigas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref>
=== Vecums ===
Vidējais kandidātu vecums 49,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 29 (28,1%), 51—60 gadu grupa 28 (27,1%) un 31—40 gadu grupa 25 (24,3%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> Jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais students Ivo Dzērve, kuram ir 24 gadi, vecākā kandidāte — 1948. gadā dzimusī palīgstrādniece Dzintra Vainšteina, kurai ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/kuldigas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref>
=== Tautība ===
94 (91,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]]. 9 (8,7%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" />
== Vēlēšanu norise ==
=== Vēlēšanu iecirkņi ===
Kuldīgas novadā atradīsies 23 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
{| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;"
|-
! Vieta
! Iecirknis
! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem
|-
| [[Alsunga]]
| Alsungas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Dzelda]]
| Nīkrāces atpūtas centrs
| Nepieejams
|-
| [[Ēdole]]
| Ēdoles pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Gudenieki]]
| Gudenieku pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Kabile]]
| Kabiles pagasta saietu nams "Sencis"
| Pieejams
|-
| rowspan="4" | [[Kuldīga]]
| Kuldīgas centra vidusskola
| Pieejams
|-
| V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola
| Pieejams
|-
| E. Zeberliņa Kuldīgas pamatskola
| Pieejams
|-
| LU Kuldīgas filiāle
| Nepieejams
|-
| [[Laidi]]
| Laidu pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Mežvalde]]
| Rumbas pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Padure (Padures pagasts)|Padure]]
| Padures pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Pelči]]
| Pelču pagasta pārvalde
| Nepieejams
|-
| [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedaine]]
| Priedaines bibliotēka
| Nepieejams
|-
| [[Raņķi]]
| Raņķu pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Renda]]
| Rendas pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Rudbārži]]
| Rudbāržu pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Sermīte]]
| Sermītes interešu centrs
| Nepieejams
|-
| [[Skrunda]]
| Skrundas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Snēpele]]
| Snēpeles pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Turlava]]
| Turlavas pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Vārme (ciems)|Vārme]]
| Vārmes jauniešu centrs
| Pieejams
|-
| [[Vilgāle]]
| Kurmāles pagasta pārvalde
| Pieejams
|}
=== Vēlēšanu laiki ===
Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.
=== Balsošanas sistēma ===
Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.
Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
Tiesības piedalīties Kuldīgas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).
== Kandidātu saraksti ==
No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref>
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}
! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}
! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}
! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}
! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}
|-bgcolor="gold"
| align="center" | 1.
| [[Kuldīgas novadam]]
| align="center" | 18
| [[Inese Astaševska]]
| align="center" | 4597
| align="center" | 52,80%
| align="center" | 9
|-
| align="center" | 2.
| [[Latvija pirmajā vietā]]
| align="center" | 9
| [[Oskars Pērkons]]
| align="center" | 245
| align="center" | 2,81%
| align="center" | 0
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 3.
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| align="center" | 15
| [[Evita Pētersone]]
| align="center" | 546
| align="center" | 6,27%
| align="center" | 1
|-
| align="center" | 4.
| [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]
| align="center" | 7
| [[Mārcis Rēders]]
| align="center" | 121
| align="center" | 1,39%
| align="center" | 0
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 5.
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| align="center" | 18
| [[Ruta Karloviča]]
| align="center" | 1287
| align="center" | 14,78%
| align="center" | 2
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 6.
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]
| align="center" | 18
| [[Kristīna Ansone]]
| align="center" | 1144
| align="center" | 13,14%
| align="center" | 2
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 7.
| [[Republika (partija)|Republika]]
| align="center" | 18
| [[Ēriks Pucens]]
| align="center" | 667
| align="center" | 7,66%
| align="center" | 1
|}
== Ievēlētie deputāti ==
Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}}
! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}}
! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
|-
|align=center| 1
| [[Inese Astaševska]]
| 6691
| rowspan=9 | [[Kuldīgas novadam]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/kandidatu-saraksti/kuldigas-novadam/ Kuldīgas novadam], aplūkots {{dat|2025|6|22}}</ref>
|-
|align=center| 2
| [[Agris Kimbors]]
| 4936
|-
|align=center| 3
| [[Artis Roberts]]
| 4861
|-
|align=center| 4
| [[Baiba Mikāla]]
| 4849
|-
|align=center| 5
| [[Andra Zvejniece]]
| 4810
|-
|align=center| 6
| [[Antra Grīnberga]]
| 4706
|-
|align=center| 7
| [[Daiga Mellere]]
| 4699
|-
|align=center| 8
| [[Mārtiņš Mednieks]]
| 4697
|-
|align=center| 9
| [[Kaspars Upenieks]]
| 4690
|-
|align=center| 10
| [[Ruta Karloviča]]
| 1652
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|22}}</ref>
|-
|align=center| 11
| [[Daiga Kalniņa]]
| 1552
|-
|align=center| 12
| [[Kristīna Ansone]]
| 1483
| rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|22}}</ref>
|-
|align=center| 13
| [[Raits Valters]]
| 1309
|-
|align=center| 14
| [[Ēriks Pucens]]
| 977
| [[Republika (partija)|Republika]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-republika/ Republika], aplūkots {{dat|2025|6|22}}</ref>
|-
|align=center| 15
| [[Romāns Ernsons]]
| 656
| [[Jaunā konservatīvā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/kandidatu-saraksti/jkp-jauna-konservativa-partija/ Jaunā konservatīvā partija], aplūkots {{dat|2025|6|22}}</ref>
|}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/kuldigas-novads/ Kandidātu saraksti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/kurzeme/kuldigas-novads/ Vēlētāju aktivitāte]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/kuldigas-novads/ Vēlēšanu rezultāti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/kuldigas-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts]
{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}}
{{Kuldīgas novada domes vēlēšanas}}
[[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]
r2xxl0wrc4fwuklinyb2ooh2q4rhvo7
Iekšējās Hebridu salas
0
594177
4452169
4240746
2026-04-09T04:10:15Z
Biafra
13794
t.
4452169
wikitext
text/x-wiki
{{Salu infokaste
|nosaukums = Iekšējās Hebridu salas
|attēls = Scalpay, Inner Hebrides.jpg
|attēla paraksts = Skats uz Skaju no Skalpejas salas
|attēla izmērs =
|vietas karte = Hebridesmap.png
|vietaskarte = Skotija#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte = jā
|alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums -->
|mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 -->
|label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" -->
|position =
|mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma -->
|caption = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās -->
|caption1 = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās -->
|vietējais nosaukums = ''Inner Hebrides''<br />''Na h-Eileanan a-staigh''
|izvietojums = <!-- pasaules daļa/okeāns/jūra -->
|apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM -->
|atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM -->
|latd= 56 |latm = 38 |lats = |latNS= N
|longd= 6 |longm= 35 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs =
|salu skaits =
|galvenās salas =
|platība = 4130
|platība_ha = <!-- tikai skaitli ha -->
|garums = 240<!-- tikai skaitli km -->
|platums = <!-- tikai skaitli km -->
|krasta līnija = <!-- tikai skaitli km -->
|augstākais kalns = Alasders<!-- kalna nosaukums -->
|augstums = 992<!-- tikai skaitli m vjl -->
|valsts = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips = Zeme
|valsts adm vienība = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1 = Apgabals
|valsts adm vienība1 = [[Ārgaila un Bjūta]]<br/>[[Hailenda]]
|valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds -->
|valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums -->
|valsts galvaspilsēta =
|valsts lielpilsēta = [[Portrī]]
|valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta -->
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji = 2310
|valsts vadoņa tituls =
|valsts vadoņa vārds =
|iedzīvotāji = 18 948
|iedzīvotāju gads = 2011<ref>General Register Office for Scotland (28 November 2003) Occasional Paper No 10: Statistics for Inhabited Islands. (pdf) Retrieved 22 January 2011. Archived 22 November 2011 at the Wayback Machine</ref>
|blīvums = 4,6
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme =
|citas daļas =
}}
'''Iekšējās Hebridu salas''' ({{val|en|Inner Hebrides}}, {{val|gd|na h-Eileanan a-staigh}} — ‘Iekšējās salas’) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederošo [[Hebridu salas|Hebridu salu]] dienvidaustrumu daļa, ko no [[Ārējās Hebridu salas|Ārējām Hebridu salām]] ziemeļrietumos atdala [[Hebridu jūra]] un [[Minču šaurumi]]. Veido izkliedētu arhipelāgu 240 km garumā gar [[Skotija]]s rietumu krastu. Administratīvi ietilpts [[Hailenda]]s (ziemeļu daļa) un [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] (centrālā un dienvidu daļa) apgabalos.
== Ģeogrāfija ==
Salas ir vulkāniskas izcelsmes un veidotas galvenokārt no [[Gneiss|gneisiem]], [[Granīts|granītiem]] un [[Bazalts|bazaltiem]]. Salu grupā ir ap 80 salu, kas lielākas par 30 ha, kā arī daudz mazāku saliņu, šēru un klinšu. Lielākās salas ir [[Skaja]] (1656 km²), Malla (875 km²), Aileja (620 km²), Džūra (367 km²) un Rūma (105 km²). Reljefs veidojies ledāju ietekmē — tam raksturīgas noapaļotas kalnu virsotnes un plašas ielejas un līdzenumi. Augstākā virsotne ir Alasders 992 m vjl Skajas salā.
Laikapstākļus salās ietekmē [[Ziemeļatlantijas straume]], kas nodrošina maigu okeānisku klimatu ar vēsām vasarām un siltām ziemām. Vidējā temperatūra janvārī ir 6,5 °C, bet jūnijā — 15,4 °C. [[Sniega sega]] jūras līmenī novērojama reti. Daudz nokrišņu — gadā starp 1300 un 2000 mm. Bieži stipri vēji līdz pat 128 km/h. Neskatoties uz to, Tairi sala arhipelāga vidusdaļā tiek uzskatīta par vienu no saulainākajām vietām valstī — šeit gadā ir ap 300 saulainu dienu.
== Iedzīvotāji ==
Arhipelāgs skarbo klimatisko apstākļu un nosacītās izolētības dēļ maz apdzīvots. Tikai 35 salas ir apdzīvotas; lielākais iedzīvotāju skaits <small>(2011)</small> ir Skajā (10 008 iedzīvotāji), Ailejā (3228), Mallā (2800) un Tairi (653). Vēsturiski Hebridu salas ir galvenais [[skotu gēlu valoda]]s izplatības areāls — liela daļa skotu gēlu literatūras un mūzikas nāk no Hebridu salām. Mūsdienās Iekšējās Hebridu salās valodas pratības līmenis ir ievērojami samazinājies; to prot tikai 20 % iedzīvotāju. Lielākais tās pratēju īpatsvars ir Tairi (48 %), Skajā (31 %), Lismorā (29 %) un Ailejā (24 %).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{UK-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Hebridu salas]]
9zleku63h1zju6blqvjbseotdodkmt8
Dinoteriji
0
594193
4452170
4240777
2026-04-09T04:15:28Z
Biafra
13794
4452170
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls = 1907 500 dinotherium.jpg
| att_nosaukums = Dinoteriju dzīves rekonstrukcija
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
|augstākā kārta =Afrotheria
|augstākā kārta_lv = Āfrikas placentāļi
| virskārta = Paenungulata
| virskārta_lv = Āfrikas nagaiņi
| kārta = Proboscidea
| kārta_lv = Snuķaiņi
| dzimta = Deinotheriidae
| dzimta_lv = Dinoteriīdi
| ģints = Deinotherium
| ģints_lv = Dinoteriji
| binomial = Deinotherium <small>Kaup, 1829</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Dinoteriji''' jeb '''deinoteriji''' (''Deinotherium'' — "briesmīgie zvēri") ir izmirušu [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja apmēram no vidējā [[Miocēns|miocēna]] līdz agrajam [[Pleistocēns|pleistocēnam]]. Kaut arī ārēji viņi atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], dinoterijiem bija daudz lokanāks kakls un salīdzinoši tievākas [[ekstremitātes]], kā arī [[triecējzobi]], kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ, bet [[Augšžokļa kauls|augšžoklim]] triecējzobu nebija, kā tas ir mūsdienu ziloņiem. Dažas dinoteriju sugas bija lielākas par mūsdienu ziloņiem, bieži vien sasniedzot plecu augstumu virs 4 metriem un ķermeņa svaru virs 10 tonnām, kas tos ierindo starp lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em. Dinoteriji bija plaši izplatīta ģints. Miocēnā viņi apdzīvoja visu [[Austrumāfrika|Austrumāfriku]], un [[Eirāzija|Eirāziju]] no [[Rietumeiropa]]s līdz [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentam]]. Pārtika viņi, apgraužot kokus, un viņu racionu pārsvarā sastādīja koku lapas. Ģints visdrīzāk izzuda apkārtējās vides izmaiņu dēļ, kad [[Neogēns|neogēna]] otrajā pusē mežu masīvus pakāpeniski nomainīja atklātas pļavas. Visilgāk dinoteriji saglabājās [[Āfrika|Āfrikā]], kur tie pastāvēja līdz agrajam pleistocēnam pirms apmēram 1 miljona gadu.
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|thumb|290px|Dinoterija ''Deinotherium giganteum'' skelets]]
== Apraksts ==
Dinoteriji bija izmēros lieli snuķaiņi, kas izmēros varēja pārsniegt mūsdienu ziloņus. Tika atrasti divi ''[[Deinotherium giganteum|D. giganteum]]'' tēviņi, kas izmēros bija ap 3,63—4,0 m augsti un svēra 8,8—12 tonnas. Līdzīgi arī pieaudzis ''[[Deinotherium proavum|D. proavum]]'' tēviņš svēra 10,3 tonnas un bija 3,59 metrus augsts. Pēc aplēsēm vidējais ''D. proavum'' tēviņš un mātīte bija 3,65 m augsts un svēra 10,5 tonnas. Taču abas šīs sugas ir mazākas par par 45 gadīgu ''[[Deinotherium "thraceiensis"|D. "thraceiensis"]]'' tēviņu, kurš skaustā bija 4,01 m augsts un svēra 13,2 tonnas. Un vēl ''[[Deinotherium bozasi|D. bozasi]]'' sugas pārstāvis bija ap 3,6 m augsts un svēra 9 tonnas. Kopumā dinoteriju anatomija ir līdzīga kā mūsdienu ziloņiem, taču to stabiem līdzīgās kājas bija salīdzinoši garākas un tievākas par citu snuķaiņu kājām. Kāju pirkstu kauli bija garāki, taču ne tik stipri, kā ziloņiem, bet kakls būtiski atšķīrās ar to, ka tas bija relatīvi garāks, kaut arī joprojām salīdzinoši īss attiecībā pret citiem mūsdienu zālēdājiem.
[[Attēls:Geo Informationszentrum Kapfenstein Unterkiefer Deinotherium giganteum.jpg|thumb|left|250px|Dinoterija ''D. giganteum'' vaigu zobi]]
''D. giganteum'' pastāvīgo [[Zobi|zobu]] formula bija <small><math>\frac{0.0.2.3.}{1.0.2.3.}</math></small> (piena zobu formula <small><math>\frac{0.0.3.}{1.0.3.}</math></small>). [[Vaigu zobi]] nomainījās vertikāli, turklāt bija divi bilofodonu un trilofodontu zobu komplekti. [[Dzerokļi]] un aizmugurējie priekšdzerokļi bija vertikāli griezoši zobi, kas liek uzskatīt, ka dinoteriji ļoti agri kļuva par patstāvīgu [[evolūcija]]s zaru. Citi priekšdzerokļi tika izmantoti barības drupināšanai. [[Galvaskauss]] bija īss, zems un no augšas saplacināts, atšķirībā no attīstītākiem snuķaiņiem, kuriem piere bija augstāka un sfēriskāka, ar ļoti lieliem, piepaceltiem pakauša locītavpauguriem. Paši lielākie dinoteriju galvaskausi sasniedza 120—130 cm garumu. [[Deguna dobums]] bija izstiepts un liels, kas norāda uz lielu dzīvnieka ķermeni. [[Rostrums]] bija garš, bet [[priekšējā galvaskausa bedre]] plata. Apakšžokļa [[Simfīzs|simfīzi]] (apakšējie žokļa kauli) bija ļoti gari un atliekti uz leju, kas kopā ar atpakaļ atliektajiem triecējzobiem ir zīmīga šīs grupas īpatnība.
Atšķirībā no mūsdienu snuķaiņiem, kuriem triecējzobi aug no augšējiem [[priekšzobi]]em, dinoteriju triecējzobi aug no apakšējiem priekšzobiem, bet augšējo priekšzobu un [[Ilknis|ilkņu]] viņiem vispār nav. Izliekums sākotnēji veidojās jau apakšžoklī, bet paši triecējzobi izšķīlās tikai izliekuma vidū. Triecējzobu izliekums dažādiem īpatņiem var variēt. Vieniem triecējzobi turpināja izliekties atpakaļ veidojot gandrīz pusapaļu formu, bet citiem paraugiem tie auga uz leju gandrīz verikāli. Šķērsgriezumā triecējzobi ir apmēram ovāli un garumā tie var sasniegt 1,4 metrus.<ref>Poulakakis, N.; Lymberakis, P.; Fassoulas, C. (2005). "Deinotherium giganteum (Proboscidea, Deinotheriidae) from the Late Miocene of Crete". Journal of Vertebrate Paleontology. 25 (3): 732—736.</ref>
[[Attēls:Deinotherium giganteum.jpg|thumb|260px|Dinoterija izskats jaunā interpretācijā]]
Lai gan dinoterijiem bija ziloņveidīgs [[snuķis]] vai snuķītis, par ko skaidri liecina ārējo [[Nāsis|nāsu]] izmērs un forma, taču šī snuķa precīza forma un izmērs paliek diskutabls un joprojām vēl nav noskaidrots. Vēsturiskie attēli parasti to attēlo zilonim līdzīgu ar garu snuķi un triecējzobiem, kas izspraucas caur ādu zem snuķaiņa apakšlūpas. Taču 2000. gadu sākumā Markovs ar kolēģiem publicēja rakstus par dinoteriju purna mīkstajiem audiem, kas apstrīd šīs idejas, un piedāvāja alternatīvu galvas izskata rekonstrukciju. Pirmajā publikācijā autori apgalvo, ka triecējzobu veidošānās dēļ [[Lūpas|apakšlūpai]] vajadzēja atrasties zem tiem, tā kā tie veidoja savu klasisko izliekto formu. Viņi arī uzskata, ka lai gan snuķis ir bijis, taču visdrīzāk tas nelīdzinājās mūsdienu ziloņu snuķiem, bet bija daudz īsāks un muskuļotāks, par ko pēc viņu domām liecina tas, ka galvaskausam nav nepieciešamās virsmas snuķa stiprinājumam. Kaut gan vēlākie pētījumi rāda, ka dinoteriju snuķis, visdrīzāk, būtiski atšķīrās no mūsdienu snuķaiņu snuķiem, tomēr īsa, [[Tapiri|tapiram]] līdzīga snuķa ideja tiek apšaubīta. Konkrēti, tiek norādīts, ka lielais augums un joprojām salīdzinoši īsais dinoterija kakls padarītu ļoti grūtu dzīvnieka iespēju padzerties, neveidojot sarežģītu dzeršanas pozu. Tādā veidā tiek uzskatīts, ka snuķim ir jābūt vismaz tik garam, lai dzīvnieks varētu efektīvi dzert.<ref>Göhlich, U.B. (2010). "Tertiäre Urelefanten aus Deutschland". Elefantenreich — Eine Fossilwelt in Europa. pp. 340—372.</ref>
== Sistemātika ==
* ģints: '''''Deinotherium''''' <small>Kaup, 1829</small> †
Eiropas sugas:
:* suga: ''[[Deinotherium giganteum]]'' <small>Kaup, 1829</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium levius]]'' <small>Jourdan, 1861</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium proavum]]'' <small>Eichwald, 1835</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium (Prodeinotherium) bavaricum]]'' <small>von Meyer, 1831</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium (Prodeinotherium) cuvieri]]'' <small>Kaup, 1832</small> †
Āfrikas sugas:
:* suga: ''[[Deinotherium bozasi]]'' <small>Arambourg, 1947</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium (Prodeinotherium) hobleyi]]'' <small>Andrews, 1911</small> †
Āzijas sugas:
:* suga: ''[[Deinotherium indicum]]'' <small>Falconer, 1868</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium (Prodeinotherium) pentapotamiae]]'' <small>Falconer, 1868</small> †
:* suga: ''[[Deinotherium (Prodeinotherium) sinense]]'' <small>(Qiu, Wang, Li, Deng & Sun, 2007)</small> †
(†) — izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Snuķaiņi]]
eam35xnurs67yrnt382m2i7j27xgsp6
Skaja
0
594196
4452171
4240742
2026-04-09T04:21:43Z
Biafra
13794
4452171
wikitext
text/x-wiki
{{Salu infokaste
|nosaukums = Skaja
|attēls = Skye Dunvegan Castle Aerial.jpg
|attēla paraksts = Salas ainava ar Danveganas pili
|attēla izmērs =
|vietas karte = Isle of Skye UK relief location map labels.jpg
|vietaskarte = Skotija#Hailenda#Apvienotā Karaliste
|reljefa_karte = jā
|alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums -->
|mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 -->
|label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" -->
|position =
|mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma -->
|caption =
|vietējais nosaukums = ''Isle of Skye''<br />''An t-Eilean Sgitheanach''
|izvietojums = [[Minčs]]
|apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM -->
|atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM -->
|latd= 57 |latm = 18 |lats = |latNS= N
|longd= 6 |longm= 14 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs = [[Iekšējās Hebridu salas]]
|salu skaits =
|galvenās salas =
|platība = 1656
|platība_ha = <!-- tikai skaitli ha -->
|garums = 80<!-- tikai skaitli km -->
|platums = 11—40
|krasta līnija = <!-- tikai skaitli km -->
|augstākais kalns = Alasders
|augstums = 992
|valsts = Apvienotā Karaliste
|valsts adm vienības tips = Zeme
|valsts adm vienība = {{SCO}}
|valsts adm vienības tips1 = Apgabals
|valsts adm vienība1 = [[Hailenda]]
|valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds -->
|valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums -->
|valsts galvaspilsēta =
|valsts lielpilsēta = [[Portrī]]
|valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta -->
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji = 2310
|valsts vadoņa tituls =
|valsts vadoņa vārds =
|iedzīvotāji = 10 008
|iedzīvotāju gads = 2011<ref>[https://www.scotlandscensus.gov.uk/documents/censusresults/release1c/rel1c2sb.pdf National Records of Scotland. "Appendix 2: Population and households on Scotland's Inhabited Islands" (PDF). Statistical Bulletin: 2011 Census: First Results on Population and Household Estimates for Scotland Release 1C (Part Two)]</ref>
|blīvums = 6,0
|pamatiedzīvotāji = [[skoti]]
|piezīme =
|citas daļas =
}}
'''Skaja''' ({{val|en|Isle of Skye}}, {{val|gd|An t-Eilean Sgitheanach}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Skotija]]s piekrastē, [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala.<ref>{{PZT|644|Skaja}}</ref> Lielākā apdzīvotā vieta un osta ir [[Portrī]] salas austrumu krastā. Galvenās saimniecības nozares ir [[tūrisms]], [[lauksaimniecība]], [[zveja]] un [[mežsaimniecība]].
== Ģeogrāfija ==
Sala atrodas Iekšējo Hebridu salu ziemeļos. Rietumos un ziemeļos krastus apskalo [[Minču šaurumi]], dienvidos — [[Hebridu jūra]], bet austrumos Inera un Slītas šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta. Salas krasti stipri izroboti, daudz garu līču un pussalu, piekrastē saliņas un klintis. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir Alasders 992 m vjl salas dienvidos. Ainavā dominē [[Pļava|pļavas]] un [[Virsājs|virsāji]]. Sala ar autoceļu tiltu savienota ar pārējo Skotiju.
== Vēsture ==
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Skaja apdzīvota vismaz kopš [[mezolīts|mezolīta]]. Dažādos laikos salu apdzīvojuši [[ķelti|ķeltu]] ciltis [[pikti]] un [[gēli]], [[vikingi]] un visbeidzot [[skoti|skotu]] Maklaudu un Makdonaldu klani. Līdz 1266. gadam Skaja kā daļa no Salu karalistes piederēja [[Norvēģija]]i (dēvēta par ''Skíð''), līdz saskaņā ar Pērtas līgumu nonāca [[Skotija]]s īpašumā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Skotijas salas]]
[[Kategorija:Hebridu salas]]
1uvxc1aj4pmokac01clojd40lnb1ivp
Latvijas vēstnieks Norvēģijā
0
594210
4452172
4240815
2026-04-09T04:24:41Z
Biafra
13794
4452172
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Latvias ambassade Oslo.JPG|thumb|300px|Latvijas vēstniecība Norvēģijas Karalistē (2009)]]
'''Latvijas vēstnieks Norvēģijas Karalistē''' ({{val|sv|Lettlands Ambassad i Konungariket Sverige}}) ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Norvēģija|Norvēģijas Karalistē]]. Vēstniecība kopš 1996. gada atrodas ''Bygdøy allé'' 76 [[Oslo]]. Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv arī Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo un pieci Latvijas goda konsuli [[Kristiansanna]]s, [[Tronheima]]s, [[Trumse]]s, [[Stavangera]]s pilsētās un [[Estfolla]]s filkē.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/norway Latvijas Republikas vēstniecība Norvēģijas Karalistē]</ref>
Vēstnieks Norvēģijā ir arī nerezidējošais vēstnieks [[Islandes Republika|Islandes Republikā.]]
== Sūtņi ==
Norvēģijas Karaliste Latvijas valsti ''de iure'' atzina 1921. gada 5. februārī.
* [[Frīdrihs Grosvalds]] (1919—1923; no 1919. gada aprīļa bija diplomātiskais pārstāvis Zviedrijā, vēlāk arī Norvēģijā un Dānijā no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Skandināvijas valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]])
* [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] (1923—1930), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā (līdz 1929. gadam)
* [[Mārtiņš Nukša]] (1930—1933), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
* [[Pēteris Sēja]] (1933—1937), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
* [[Voldemārs Salnais]] (1937—1940), Latvijas sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
== Vēstnieki ==
Norvēģija atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1991. gada 27. augustā. 1996. gadā Latvija apmaiņas ceļā ieguva tagadējo vēstniecības ēku Oslo.
* [[Imants Gross]] (1991—1996), Latvijas vēstnieks Zviedrijā un nerezidējošais vēstnieks Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā
* [[Valdis Krastiņš]] (1998—2000)
* [[Normunds Popēns]] (2000—2004)
* [[Māris Klišāns]] (2005—2009)
* [[Andris Sekacis]] (2009—2013)
* [[Indulis Ābelis]] (2013—2017)
* [[Judīte Dobele]] (2017—2021)
* [[Mārtiņš Klīve]] (kopš 2021. gada)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Norvēģijā|*]]
ktpd8lp8gthvuboqient5yx0urlgtq5
Ludzas Lielā sinagoga
0
594217
4452176
4243700
2026-04-09T04:27:11Z
Biafra
13794
4452176
wikitext
text/x-wiki
{{izolēts raksts|date=2025. gada marts}}
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Ludzas Lielā sinagoga
| infobox_width =
| image = Ludza synagogue.jpeg
| image_size = 290px
| alt =
| caption =
| map_type =
| map_size =
| position = left
| location = {{vieta|Latvija|Ludza}}
| latd = 56 | latm = 32| lats = 01| latNS = N
| longd = 27 | longm = 43| longs = 04| longEW = E
| religious_affiliation = [[jūdaisms]]
| rite =
| region =
| state =
| province =
| territory =
| prefecture =
| sector =
| district =
| cercle =
| municipality =
| consecration_year =
| status =
| functional_status = sinagoga
| heritage_designation =
| leadership =
| website =
| architecture =
| architect =
| architecture_type =
| architecture_style =
| general_contractor =
| facade_direction =
| groundbreaking =
| year_completed = 1800
| construction_cost =
| specifications =
| capacity =
| length =
| width =
| width_nave =
| height_max =
| dome_quantity =
| dome_height_outer =
| dome_height_inner =
| dome_dia_outer =
| dome_dia_inner =
| minaret_quantity =
| minaret_height =
| spire_quantity =
| spire_height =
| materials = koks
| nrhp =
| added =
| refnum =
| designated =
}}
'''Ludzas Lielā sinagoga''' ir vecākā saglabājusies koka sinagoga [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]. Sinagoga atrodas [[1. maija iela (Ludza)|1. maija ielā]] [[Ludza|Ludzā]].
== Vēsture ==
[[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālajā arhīvā]] atrodama informācija par to, ka [[sinagoga]] celta 1800. gadā [[Rabīns|rabīna]] V. Altšulera laikā kā koka ēka. 19. gadsimta trešajā ceturksnī tai konstatēja tehniskas problēmas, tādēļ to apšūva ar māla ķieģeļiem. Kara gados izpostīta.
2016. gadā ēkai veikta restaurācija un atjaunots pirmatnējais izskats, kā arī ēka kļuva par [[Ludzas Novadpētniecības muzejs|Ludzas Novadpētniecības muzeja]] filiāli ar lūgšanu telpu un modernām ekspozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-redzet/kulturvestures-vietas/ebreju-sinagoga/|title=Ludzas Lielā sinagoga|website=Visit Ludza|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/strukturvieniba/ludzas-liela-sinagoga|title=Ludzas Lielā sinagoga {{!}} Ludzas novada pašvaldība|website=www.ludzasnovads.lv|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Sinagogas Latvijā]]
nfdaqk45gmxixkj6axwoa74snfk3oxk
4452177
4452176
2026-04-09T04:27:56Z
Biafra
13794
+navig. veidne
4452177
wikitext
text/x-wiki
{{izolēts raksts|date=2025. gada marts}}
{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name = Ludzas Lielā sinagoga
| infobox_width =
| image = Ludza synagogue.jpeg
| image_size = 290px
| alt =
| caption =
| map_type =
| map_size =
| position = left
| location = {{vieta|Latvija|Ludza}}
| latd = 56 | latm = 32| lats = 01| latNS = N
| longd = 27 | longm = 43| longs = 04| longEW = E
| religious_affiliation = [[jūdaisms]]
| rite =
| region =
| state =
| province =
| territory =
| prefecture =
| sector =
| district =
| cercle =
| municipality =
| consecration_year =
| status =
| functional_status = sinagoga
| heritage_designation =
| leadership =
| website =
| architecture =
| architect =
| architecture_type =
| architecture_style =
| general_contractor =
| facade_direction =
| groundbreaking =
| year_completed = 1800
| construction_cost =
| specifications =
| capacity =
| length =
| width =
| width_nave =
| height_max =
| dome_quantity =
| dome_height_outer =
| dome_height_inner =
| dome_dia_outer =
| dome_dia_inner =
| minaret_quantity =
| minaret_height =
| spire_quantity =
| spire_height =
| materials = koks
| nrhp =
| added =
| refnum =
| designated =
}}
'''Ludzas Lielā sinagoga''' ir vecākā saglabājusies koka sinagoga [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]. Sinagoga atrodas [[1. maija iela (Ludza)|1. maija ielā]] [[Ludza|Ludzā]].
== Vēsture ==
[[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālajā arhīvā]] atrodama informācija par to, ka [[sinagoga]] celta 1800. gadā [[Rabīns|rabīna]] V. Altšulera laikā kā koka ēka. 19. gadsimta trešajā ceturksnī tai konstatēja tehniskas problēmas, tādēļ to apšūva ar māla ķieģeļiem. Kara gados izpostīta.
2016. gadā ēkai veikta restaurācija un atjaunots pirmatnējais izskats, kā arī ēka kļuva par [[Ludzas Novadpētniecības muzejs|Ludzas Novadpētniecības muzeja]] filiāli ar lūgšanu telpu un modernām ekspozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-redzet/kulturvestures-vietas/ebreju-sinagoga/|title=Ludzas Lielā sinagoga|website=Visit Ludza|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/strukturvieniba/ludzas-liela-sinagoga|title=Ludzas Lielā sinagoga {{!}} Ludzas novada pašvaldība|website=www.ludzasnovads.lv|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas baznīcas}}
[[Kategorija:Sinagogas Latvijā]]
32yk6asv5q3552hvvld8aywbnbhsmqy
Latvijas vēstnieks Ukrainā
0
594220
4452178
4327731
2026-04-09T04:29:54Z
Biafra
13794
4452178
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Мазепи 6Б.JPG|thumb|300px|Latvijas vēstniecība Ukrainā]]
'''Latvijas Republikas vēstnieks Ukrainas Republikā''' ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Ukraina|Ukrainā]]. Vēstniecība ({{val|ua|Посольство Латвії в Україні}}) atrodas Ivana Mazepas ielā 6B [[Kijiva|Kijivā]].<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/vestnieciba Latvijas Republikas vēstniecība Ukrainā]</ref>
Ukraina [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] atzina 1991. gada 26. augustā. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā nodibināja 1992. gada 12. februārī. 1993. gadā atklāja Latvijas vēstniecību Kijivā un Ukrainas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]]. Vēstnieki Ukrainā pildīja arī nerezidējošo vēstnieku pienākumus [[Moldova|Moldovā]].
Ukrainā ir septiņi Latvijas goda konsuli [[Zaporižja]]s, [[Ļviva]]s, [[Odesa]]s, [[Slovjanska]]s, [[Černihiva]]s, [[Viņņica]]s un [[Čerņivci]] pilsētās un to apgabalos.
== Latvijas pārstāvis Ukrainā ==
Pēc tam, kad [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarību, [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] nosūtīja savu pārstāvi [[Kristaps Bahmanis|Kristapu Bahmani]] uz Kijivu, kurš tur uzturējās līdz 1920. gada septembrim.<ref>[https://latvianhistory.com/tag/ukraine/ Latvia and Ukrainian People’s Republic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628220241/https://latvianhistory.com/tag/ukraine/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} no ''Latvian History'' (angliski)</ref>
== Ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ==
* [[Pēteris Simsons]] (1993—1996)
* [[Pēteris Vaivars]] (1997—2000)
* [[Andris Vilcāns]] (2001—2007)
* [[Atis Sjanīts]] (2007—2011)
* [[Agrita Daudze]] (2011—2015)
* [[Juris Poikāns]] (2015—2021)
* [[Ilgvars Kļava]] (2021—2025)
* [[Andrejs Pildegovičs]] (2025—)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Ukrainā|*]]
ofslp52lbeeytgkozeiokkg5zelvlxl
2025. gada Limbažu novada domes vēlēšanas
0
594222
4452180
4299848
2026-04-09T04:37:00Z
Biafra
13794
4452180
wikitext
text/x-wiki
{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
| datums = {{Dat|2025|6|7|N}}
| attēls = 2025. gada Limbažu novada domes vēlēšanas.svg
| izmērs = 250px
| pašvaldība = [[Limbažu novads]]
| dome = [[Limbažu novada dome]]
| deputāti = 15
| uzvarētāji = {{krāsa|#1F355E}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7)
| citas partijas = {{krāsa|#A31930}} [[Vidzemes partija|VP]] (4)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (1)<br />{{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (1)
| balsstiesīgie = 23 001
| vēlētāji = 10 304 (44,80% aktivitāte)
| kandidāti = 114
| saraksti = 7
| pag_vēl = [[2021. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2021]]
| nak_vēl = [[2029. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2029]]
| atjaunots = {{Dat|2025|6|15}}
}}
'''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Limbažu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti.
== Kandidātu raksturojums ==
=== Dzimums, izglītība, pilsonība ===
Vēlēšanās tika pieteikti 114 kandidāti — 74 (64,9%) vīrieši un 40 (35,1%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 88 (77,1%) kandidātiem, vidējā izglītība — 24 (21,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 2 (1,8%) kandidātiem. Visiem 114 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Lielbritānijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/limbazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref>
=== Vecums ===
Vidējais kandidātu vecums 49,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 33 (28,9%), 41—50 gadu grupa 30 (26,3%) un 31—40 gadu grupa 21 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> Jaunākā kandidāte bija 2006. gadā dzimusī skolniece Sindija Plaude, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts — 1950. gadā dzimušais sporta organizators Imants Ķīkulis, kuram ir 74 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/limbazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref>
=== Tautība ===
113 (99,1%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]]. 1 (0,9%) kandidāts savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" />
== Vēlēšanu norise ==
=== Vēlēšanu iecirkņi ===
Limbažu novadā atradīsies 17 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
{| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;"
|-
! Vieta
! Iecirknis
! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem
|-
| [[Ainaži]]
| Ainažu kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Aloja]]
| Alojas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Korģene (ciems)|Korģene]]
| Korģenes pamatskola
| Pieejams
|-
| [[Lādezers]]
| Lādezera pamatskola
| Pieejams
|-
| [[Liepupe (ciems)|Liepupe]]
| Liepupes pamatskola
| Pieejams
|-
| rowspan="3" | [[Limbaži]]
| Limbažu kultūras nams
| Pieejams
|-
| Limbažu novada pašvaldības administratīvā ēka
| Pieejams
|-
| Limbažu pagasta pakalpojumu sniegšanas centrs
| Nepieejams
|-
| [[Mandegas]]
| Skultes kultūras centrs
| Pieejams
|-
| [[Ozolmuiža (Brīvzemnieku pagasts)|Ozolmuiža]]
| Ozolu arodvidusskola
| Nepieejams
|-
| [[Pāles pagasts]]
| Pāles kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Pociems]]
| Pociema kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Puikule]]
| Sabiedriskais centrs Puikule
| Pieejams
|-
| [[Salacgrīva]]
| Salacgrīvas kultūras centrs
| Pieejams
|-
| [[Staicele]]
| Staiceles dienas aprūpes centrs
| Pieejams
|-
| [[Umurga]]
| Umurgas pagasta pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Vidriži]]
| Sporta un kultūras centrs "Vidriži"
| Pieejams
|-
| [[Vilzēni]]
| Vilzēnu tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Viļķene]]
| Viļķenes kultūras nams
| Pieejams
|}
=== Vēlēšanu laiki ===
Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.
=== Balsošanas sistēma ===
Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.
Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref>
Tiesības piedalīties Limbažu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Limbažu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Limbažu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).
== Kandidātu saraksti ==
No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref>
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}
! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}
! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}
! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}
! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}
|-
| align="center" | 1.
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| align="center" | 17
| [[Kristaps Ēdolfs]]
| align="center" | 365
| align="center" | 3,54%
| align="center" | 0
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 2.
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]
| align="center" | 18
| [[Jānis Atis Krūmiņš]]
| align="center" | 898
| align="center" | 8,71%
| align="center" | 1
|-bgcolor="gold"
| align="center" | 3.
| [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| align="center" | 18
| [[Dagnis Straubergs]]
| align="center" | 4459
| align="center" | 43,29%
| align="center" | 7
|-
| align="center" | 4.
| [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]
| align="center" | 10
| [[Jānis Dzepuks]]
| align="center" | 269
| align="center" | 2,61%
| align="center" | 0
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 5.
| [[Vidzemes partija]]
| align="center" | 18
| [[Sigita Upmale]]
| align="center" | 2594
| align="center" | 25,18%
| align="center" | 4
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 6.
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| align="center" | 18
| [[Aigars Legzdiņš]]
| align="center" | 1109
| align="center" | 10,76%
| align="center" | 2
|-bgcolor="silver"
| align="center" | 7.
| [[Jaunā Vienotība]]
| align="center" | 15
| [[Diāna Zaļupe]]
| align="center" | 525
| align="center" | 5,09%
| align="center" | 1
|}
== Ievēlētie deputāti ==
Ievēlēto deputātu saraksts tika uzināts pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}}
! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}}
! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
|-
|align=center| 1
| [[Dagnis Straubergs]]
| 6557
| rowspan=7 | [[Latvijas Reģionu apvienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/ Latvijas Reģionu apvienība], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref>
|-
|align=center| 2
| [[Dāvis Melnalksnis]]
| 4951
|-
|align=center| 3
| [[Ziedonis Rubezis]]
| 4929
|-
|align=center| 4
| [[Rūdolfs Pelēkais]]
| 4919
|-
|align=center| 5
| [[Roberts Viziņš]]
| 4835
|-
|align=center| 6
| [[Jānis Remess]]
| 4694
|-
|align=center| 7
| [[Edžus Arums]]
| 4682
|-
|align=center| 8
| [[Sigita Upmale]]
| 3508
| rowspan=4 | [[Vidzemes partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/kandidatu-saraksti/vidzemes-partija/ Vidzemes partija], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref>
|-
|align=center| 9
| [[Andris Garklāvs]]
| 3212
|-
|align=center| 10
| [[Ģirts Vilciņš]]
| 2973
|-
|align=center| 11
| [[Andis Zaļaiskalns]]
| 2796
|-
|align=center| 12
| [[Aigars Legzdiņš]]
| 1567
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref>
|-
|align=center| 13
| [[Edmunds Zeidmanis]]
| 1363
|-
|align=center| 14
| [[Baiba Siktāre]]
| 1052
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref>
|-
|align=center| 15
| [[Diāna Zaļupe]]
| 659
| [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|25}}</ref>
|}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/limbazu-novads/ Kandidātu saraksti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/limbazu-novads/ Vēlētāju aktivitāte]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/limbazu-novads/ Vēlēšanu rezultāti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/limbazu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts]
{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}}
{{Limbažu novada domes vēlēšanas}}
[[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]
gn40mwht1kdtsp5r5lrmjljl9q653uh
Latvijas vēstnieks Spānijā
0
594238
4452181
4243696
2026-04-09T04:40:04Z
Biafra
13794
4452181
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Madrid - Calle de Moreto, Embajada de Letonia 1.jpg|thumb|200px|Latvijas vēstniecība Spānijā]]
[[Attēls:Latvijas pārstāvja Spānijā diplomātiskā pase 1953.jpg|thumb|200px|Latvijas pārstāvja Spānijā Roberta Kampusa (1899—1969) diplomātiskā pase (1953)]]
'''Latvijas Republikas vēstnieks Spānijā''' ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Spānija|Spānijā]]. Vēstniecība ({{val|es|Embajada de Letonia en España}}) atrodas ''c/Moreto 5 — 1d'' [[Madride|Madridē]].<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/spain/vestnieciba Latvijas Republikas vēstniecība Spānijas Karalistē]</ref>
== Sūtņu un pārstāvju uzskaitījums ==
Spānija atzina Latvijas valsts neatkarību 1921. gada 9. aprīlī, Latvijas sūtnis Spānijā rezidēja [[Parīze|Parīzē]].
* [[Miķelis Valters]] (1924—1926), Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā bija sūtnis arī Spānijā un Portugālē.
* [[Vilis Šūmanis]] (1926—1933), Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā, Spānijā un Portugālē ar rezidenci Parīzē.
* [[Fēlikss Cielēns]] (1933—1934), Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā, Spānijā un Portugālē ar rezidenci Parīzē.
* [[Oļģerds Grosvalds]] (1934—1962), Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē un [[Višī]]. Pēc kara saglabāja personiskā ministra titulu un turpināja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē.
* [[Roberts Kampus]] (1953—1969), Latvijas pārstāvis Spānijā.
== Vēstnieku uzskaitījums ==
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Spānija atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp valstīm atjaunoja 1991. gada 9. oktobrī.
Latvijas vēstniecību Madridē atklāja 1994. gadā.
* [[Aina Nagobads-Ābola]] (1992—1997), Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē
* [[Oļģerts Pavlovskis]] (1997—2003)
* [[Mārtiņš Perts]] (2004—2008)
* [[Imants Lieģis]] (2008—2009)
* [[Rolands Lappuķe]] (2009—2011)
* [[Jānis Eichmanis]] (2011—2015)
* [[Argita Daudze]] (2016—2020)
* [[Māris Klišāns]] (2020—2024)
* [[Jānis Zlamets]] (kopš 2024)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Spānijā|*]]
39u89ggt31uxcxag1pv30t2rjylbed5
2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
0
601467
4452013
4445684
2026-04-08T17:34:06Z
Lasks
38532
4452013
wikitext
text/x-wiki
{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = hokejs
| nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
| valsts = {{ARE}} {{BGR}}
| pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]] un [[Sofija]]
| laiks = 6. — 26. aprīlis
| komandu_skaits = 12
| arēnas = 2
| pilsētas = 2
| pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025]]
| nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2027]]
}}
'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija''' ir hokeja sacensības, kas no 6. līdz 26. aprīlim notiek [[Aina (pilsēta)|Ainā]] un [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas uzvarētāji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.
2026. gada 18. martā [[Starptautiskā hokeja federācija]] paziņoja par A grupas hokeja turnīra atlikšanu, [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ.<ref name=Postponed>{{tīmekļa atsauce |date=18 March 2026|title=IIHF Event Update|url=https://www.iihf.com/en/news/72458/iihf_event_update|access-date=18 March 2026|website=IIHF}}</ref>
== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = hokejs
| nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupā
| valsts = {{ARE}}
| pilsēta = [[Aina (pilsēta)|Aina]]
| laiks = 20. — 26. aprīlis
| komandu_skaits = 6
| arēnas = 1
| pilsētas = 1
| spēles =
| vārti =
| skatītāji =
| rezultatīvākais =
}}
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], un izkrītot no 1. divīzijas
* {{ih|CRO}}
; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s A grupas (2.—5. vieta)
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UAE}}
* {{ih|CRO}}
* {{ih|AUS}}
* {{ih|BEL}}
{{Col-end}}
{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas B grupā]]
* {{ih|GEO}}
{{Col-end}}
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=
| team1=CRO | team2=SRB | team3=UAE | team4=BEL | team5=AUS | team6=GEO
|win_CRO=0 |OTwin_CRO=0 |OTloss_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0|ga_CRO=0
|win_SRB=0 |OTwin_SRB=0 |OTloss_SRB=0 |loss_SRB=0 |gf_SRB=0|ga_SRB=0
|win_UAE=0 |OTwin_UAE=0 |OTloss_UAE=0 |loss_UAE=0 |gf_UAE=0|ga_UAE=0 |status_UAE=H
|win_AUS=0 |OTwin_AUS=0 |OTloss_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0
|win_GEO=0 |OTwin_GEO=0 |OTloss_GEO=0 |loss_GEO=0 |gf_GEO=0 |ga_GEO=0
|win_BEL=0 |OTwin_BEL=0 |OTloss_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0
|name_CRO={{ih|CRO}}
|name_SRB={{ih|SRB}}
|name_UAE={{ih|UAE}}
|name_GEO={{ih|GEO}}
|name_AUS={{ih|AUS}}
|name_BEL={{ih|BEL}}
|result1=PR |result6=REL
|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupu]]
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|B grupu]]
}}
== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
| sports = hokejs
| nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas B grupā
| valsts = {{BGR}}
| pilsēta = [[Sofija]]
| laiks = 6. — 12. aprīlis
| komandu_skaits = 6
| arēnas = 1
| pilsētas = 1
| spēles = 6
| vārti = 52
| skatītāji = 672
| rezultatīvākais =
}}
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ISR}}
; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|BUL}}
* {{ih|NZL}}
* {{ih|ISL}}
* {{ih|TPE}}
{{Col-end}}
{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 3. divīzijas A grupā]]
* {{ih|KGZ}}
{{Col-end}}
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/308/IHM308200_76_5_0.pdf IIHF]
| team1=ISL | team2=ISR | team3=TPE | team4=KGZ | team5=NZL | team6=BUL
|win_ISL=2 |OTwin_ISL=0 |OTloss_ISL=0 |loss_ISL=0 |gf_ISL=12 |ga_ISL=7
|win_NZL=0 |OTwin_NZL=0 |OTloss_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=8 |ga_NZL=13
|win_ISR=1 |OTwin_ISR=1 |OTloss_ISR=0 |loss_ISR=0 |gf_ISR=11 |ga_ISR=8
|win_BUL=0 |OTwin_BUL=0 |OTloss_BUL=0 |loss_BUL=2 |gf_BUL=5 |ga_BUL=9
|status_BUL=H
|win_TPE=1 |OTwin_TPE=0 |OTloss_TPE=0 |loss_TPE=1 |gf_TPE=10 |ga_TPE=7
|win_KGZ=1 |OTwin_KGZ=0 |OTloss_KGZ=0 |loss_KGZ=1 |gf_KGZ=6 |ga_KGZ=8
|name_ISL={{ih|ISL}}
|name_NZL={{ih|NZL}}
|name_ISR={{ih|ISR}}
|name_BUL={{ih|BUL}}
|name_TPE={{ih|TPE}}
|name_KGZ={{ih|KGZ}}
|result1=PR |result6=REL
|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|A grupu]]
|col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas A grupu]]
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}
[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]
ftogvaudz0qu3m80gfwrvbpff8zgdvn
Madonas novada dome
0
607315
4452142
4321440
2026-04-08T22:49:05Z
Lasks
38532
4452142
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Madonas novada dome
| legislature =
| coa_pic = Madonas novada ģerbonis.svg
| coa-pic =
| session_room = Saieta square.jpg
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Agris Lungevičs]] <small>([[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Māris Justs]] <small>([[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Izaugsme (partija)|I]])</small>
* [[Zigfrīds Goda]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small>
| election1 =
| members = 19
| structure1 = 2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 =
* {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''', '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (10)
* {{Color box|#FFDE00}} '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''', '''[[Izaugsme (partija)|I]]''' (6)
* {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Madona|Saieta laukums 1|3s=Saieta laukums}}
| website = {{URL|https://www.madona.lv/}}
| coa_res = 100px
}}
'''Madonas novada dome''' ir [[Madonas novads|Madonas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Saieta laukums|Saieta laukumā]] 1, [[Madona|Madonā]].
[[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas novada domē. Kopš 2017. gada 16. jūnija domes priekšsēdētājs ir [[Agris Lungevičs]].
== Komitejas ==
* attīstības komiteja
* izglītības un jaunatnes lietu komiteja,
* sociālo un veselības jautājumu komiteja,
* kultūras un sporta jautājumu komiteja,
* finanšu komiteja.
== Termiņa sākumā ==
{{Pamatraksts|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas}}
Pēc [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanām]] Madonas novada domē iekļuva deputāti no trīs vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/madonas-novads/|title=Madonas novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-11}}</ref>
{| class="wikitable"
! style="background:#ccc" |
! style="background:#ccc" |Frakcija
! style="background:#ccc" |Mandātu skaits
|-
| style="background:#258B4C |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]], [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| style="text-align: center" |'''10'''
|-
| style="background:#FFDE00|
| [[Latvijas attīstībai]], [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
| style="text-align: center" |6
|-
| style="background:#5A0505|
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]
| style="text-align: center" |3
|}
== Skatīt arī ==
* [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.madona.lv/ Madonas novada pašvaldība]
* [https://www.madona.lv/lat/?ct=deputati Deputātu saraksts]
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
{{DEFAULTSORT:Madonas novada dome}}
[[Kategorija:Madonas novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
r0t5jgpvsv4avb3w0qfa4d8vg4uzc0s
Preiļu novada dome
0
607369
4452199
4321419
2026-04-09T06:40:25Z
Lasks
38532
4452199
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Preiļu novada dome
| legislature =
| coa_pic = Preiļu novads COA.png
| coa-pic =
| session_room =
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Aldis Adamovičs]] <small>([[Latgales partija|LP]]/[[Jaunā Vienotība|JV]]/[[Latvijas attīstībai|LA]])</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 =
* [[Lauris Pastars]] <small>([[Latgales partija|LP]]/[[Jaunā Vienotība|JV]]/[[Latvijas attīstībai|LA]])</small>
* [[Maruta Plivda]] <small>([[Latgales partija|LP]]/[[Jaunā Vienotība|JV]]/[[Latvijas attīstībai|LA]])</small>
| election1 =
| members = 15
| structure1 = 2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 =
* {{Color box|#00008B}} '''[[Latgales partija|LP]]''', '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''', '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''' (9)
* {{Color box|#E64632}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''', '''[[Progresīvie|P]]''' (3)
* {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2)
* {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (1)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Preiļi|Raiņa bulvāris 19|3s=Raiņa bulvāris (Preiļi)}}
| website = {{URL|https://www.preili.lv/}}
| coa_res = 100px
}}
'''Preiļu novada dome''' ir [[Preiļu novads|Preiļu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Raiņa bulvāris (Preiļi)|Raiņa bulvārī]] 19, [[Preiļi|Preiļos]].
[[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija|Latgales partijas]], [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]] un [[Latvijas attīstībai]] kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas novada domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija domes priekšsēdētājs ir [[Aldis Adamovičs]].
== Komitejas ==
* attīstības komiteja,
* sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja,
* finanšu komiteja.
== Termiņa sākumā ==
{{Pamatraksts|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas}}
Pēc [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanām]] Preiļu novada domē iekļuva deputāti no četriem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latgales partija|Latgales partijas]], [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]] un [[Latvijas attīstībai]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/preilu-novads/|title=Preiļu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-12}}</ref>
{| class="wikitable"
! style="background:#ccc" |
! style="background:#ccc" |Frakcija
! style="background:#ccc" |Mandātu skaits
|-
| style="background:#00008B |
| [[Latgales partija]], [[Jaunā Vienotība]], [[Latvijas attīstībai]]
| style="text-align: center" |'''9'''
|-
| style="background:#E64632|
| [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Progresīvie]]
| style="text-align: center" |3
|-
| style="background:#258B4C" |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style="text-align: center" |2
|-
| style="background:#5A0505" |
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]
| style="text-align: center" |1
|}
== Skatīt arī ==
* [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.preili.lv/ Preiļu novada pašvaldība]
* [https://www.preili.lv/lv/deputati Deputātu saraksts]
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
{{DEFAULTSORT:Preiļu novada dome}}
[[Kategorija:Preiļu novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
g8b5qvnwbvyvwf4dx4chq7wkzww9s9q
Siguldas novada dome
0
607489
4452215
4376644
2026-04-09T07:12:40Z
Lasks
38532
4452215
wikitext
text/x-wiki
{{Likumdevēja infokaste
| name = Siguldas novada dome
| legislature =
| coa_pic = Siguldas novads COA.png
| coa-pic =
| session_room = Siguldas jaunā pils - panoramio.jpg
| house_type =
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Linards Kumskis]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small>
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietniece
| leader2 =
* [[Ance Kaimiņa]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]/[[Vidzemes partija|VP]]/[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]])</small>
| election1 =
| members = 19
| structure1 = 2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 =
* {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''', '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''', '''[[Vidzemes partija|VP]]''', '''[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (7)
* {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]''', '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (5)
* {{Color box|#EA1C31}} '''[[Siguldas novada partija|SNP]]''' (5)
* {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2)
| voting_system1 =
| last_election1 = [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = [[2029. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2029. gads]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Sigulda|Pils iela 16|3s=Pils iela (Sigulda)}}
| website = {{URL|https://sigulda.lv/}}
| coa_res = 100px
}}
'''Siguldas novada dome''' ir [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Pils iela (Sigulda)|Pils ielā]] 16, [[Sigulda|Siguldā]].
[[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], [[Latvijas Reģionu apvienība]]s, [[Vidzemes partija]]s un [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kopīgais saraksts ar 33,07% balsu, iegūstot 7 vietas novada domē. Kopš 2025. gada 11. decembra domes priekšsēdētāja pienākumus pilda [[Linards Kumskis]] no [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]]/[[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta.
== Komitejas ==
* attīstības un uzņēmējdarbības komiteja,
* izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komiteja,
* finanšu komiteja,
* sociālo un veselības jautājumu komiteja.
== Termiņa sākumā ==
{{Pamatraksts|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas}}
Pēc [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanām]] Siguldas novada domē iekļuva deputāti no četriem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], [[Latvijas Reģionu apvienība]]s, [[Vidzemes partija]]s un [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/siguldas-novads/|title=Siguldas novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-14}}</ref>
{| class="wikitable"
! style="background:#ccc" |
! style="background:#ccc" |Frakcija
! style="background:#ccc" |Mandātu skaits
|-
| style="background:#5A0505 |
| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Vidzemes partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]]
| style="text-align: center" |'''7'''
|-
| style="background:#258B4C" |
| [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]]
| style="text-align: center" |5
|-
| style="background:#EA1C31|
| [[Siguldas novada partija]]
| style="text-align: center" |5
|-
| style="background:#64C049" |
| [[Jaunā Vienotība]]
| style="text-align: center" |2
|}
== Skatīt arī ==
* [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.sigulda.lv/ Siguldas novada pašvaldība]
* [https://www.sigulda.lv/pasvaldiba/dome/deputati// Deputātu saraksts]
{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas pašvaldības}}
{{DEFAULTSORT:Siguldas novada dome}}
[[Kategorija:Siguldas novada dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
31kdyb7vyj8sciogd9asnnn6vgsokwl
Eksporta iela (Liepāja)
0
609148
4452059
4331818
2026-04-08T18:52:52Z
Olgerts V
41522
karte
4452059
wikitext
text/x-wiki
{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Eksporta iela|Eksporta iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums = Eksporta iela
|attēls =
|attēla paraksts =
|pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]]
|karte =
| mapframe-zoom = 14
| mapframe-width = 270
| mapframe-height = 190
|pilsēta = {{Liepāja}}
|priekšpilsēta =
|apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]
|ielas garums = 1330 m
|atklāta = 2025. gadā
|vēst nosaukumi =
|joslu skaits = 2
|ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes =
|autobuss =
|mikroautobuss =
|cits =
}}
'''Eksporta iela''' ir jaunizveidota iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Pēc plāna, tā sākas topošajā apļveida krustojumā ar [[Parka iela (Liepāja)|Parka ielu]] un [[Dzelzsgriezēja iela|Dzelzsgriezēja ielu]] un stiepjas ziemeļaustrumu virzienā līdz krustojumam ar [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru ielu]] un [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu ielu]]. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1330 metri.
Eksporta iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā.
2025. gadā Eksporta iela izbūvēta posmā no [[Martena iela]]s līdz [[Naglu iela]]i un posmā no [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru ielas]] līdz Meldru ielai. Šajos posmos iela ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Gar ielu tika izbūvēti gājēju un velosipēdu celiņi, pazemes inženierkomunikācijas un apgaismojums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}}}}</ref>
== Ielu savienojumi ==
Eksporta iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Parka iela (Liepāja)|Parka iela]] / [[Dzelzsgriezēja iela]] (plānots apļveida krustojums, vēl nav izbūvēts)
* [[Martena iela]] (T veida krustojums)
* [[Naglu iela]] (T veida krustojums)
* [[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]
* [[Inženieru iela (Liepāja)|Inženieru iela]]
* [[Meldru iela (Liepāja)|Meldru iela]] / [[Dūņu iela (Liepāja)|Dūņu iela]] (apļveida krustojums)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}
[[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]]
4cb19mekzlbepg3lyrxv6oca2fibyod
2026. gads sportā
0
610431
4451884
4451800
2026-04-08T12:28:05Z
Vylks
50297
/* Marts */
4451884
wikitext
text/x-wiki
{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.
== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].
=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].
=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]].
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].
=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].
=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.
=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.
=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].
=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].
=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].
=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].
=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].
== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
<gallery>
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
</gallery>
=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
<gallery>
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
</gallery>
=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
<gallery>
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
</gallery>
=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
<gallery>
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
</gallery>
<!--
== Atsauces ==
{{atsauces}}
-->
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]
75h2ydyqxxdp35rgke3irg7vjg80d8c
4452234
4451884
2026-04-09T08:18:35Z
Biafra
13794
/* Aprīlis */ Duško Vujoševičs
4452234
wikitext
text/x-wiki
{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.
== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].
=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].
=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]].
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].
=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].
=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.
=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.
=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].
=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].
=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].
=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].
=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].
== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
<gallery>
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
</gallery>
=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
<gallery>
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
</gallery>
=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
<gallery>
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
</gallery>
=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris treneris (dzimis 1959. gadā)
<gallery>
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
</gallery>
<!--
== Atsauces ==
{{atsauces}}
-->
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]
2i3uqh87ot340am4g3ovhiiu0c7x24p
4452235
4452234
2026-04-09T08:18:48Z
Biafra
13794
/* Aprīlis */
4452235
wikitext
text/x-wiki
{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.
== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].
=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].
=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]].
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].
=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].
=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]].
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.
=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.
=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].
=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].
=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].
=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].
=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].
== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
<gallery>
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
</gallery>
=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
<gallery>
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
</gallery>
=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
<gallery>
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
</gallery>
=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā)
<gallery>
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
</gallery>
<!--
== Atsauces ==
{{atsauces}}
-->
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]
lu0yeithzo8c74y60myz8sfh22ctf86
Komandu sporta spēļu halle
0
610631
4452035
4451866
2026-04-08T18:01:28Z
Bai-Bot
60304
/* Vēsture */ vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]]
4452035
wikitext
text/x-wiki
{{Sporta būves infokaste
| name = Komandu sporta spēļu halle
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Barona iela|3s=Krišjāņa Barona iela (Rīga)}}
| map_type = Rīga
| latd = 56.9636
| latNS = N
| longEW = E
| longd = 24.1416
| broke_ground = {{dat|2022|04|01|N|bez}}
| opened = {{dat|2024|12|19|d|bez}}
}}
'''Komandu sporta spēļu halle''' ('''KSSH''') ir sporta halle [[Rīga]]s centrā, kas paredzēta komandu sporta veidu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā līmenī. Tā ir daļa no [[Latvijas Nacionālais sporta centrs|Latvijas Nacionālā sporta centra]] (LNSC) infrastruktūras un nodota ekspluatācijā 2024. gada decembrī, bet pilnībā pabeigta 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/20.12.2024-ekspluatacija-riga-nodota-jauna-komandu-sporta-spelu-halle.a581189/|title=Ekspluatācijā Rīgā nodota jaunā Komandu sporta spēļu halle|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-30|language=lv}}</ref> Halle atrodas [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99C, [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē.
== Vēsture ==
Būvniecības projektu uzsāka 2022. gadā, kad valdība apstiprināja plānu izveidot jaunu sporta halli Rīgas centrā, izmantojot zemes gabalu Krišjāņa Barona ielā 99C, kas iepriekš piederēja [[Rīgas dome]]i. Šajā zemes gabalā [[Akciju sabiedrība|AS]] "Ebreju bērni" par saviem līdzekļiem vēlējās uzbūvēt skolas ēku [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola|Šimona Dubnova Rīgas ebreju skolas]] izvietošanai. Rīgas valstspilsētas pašvaldība šo iniciatīvu atbalstīja, 2006. gadā nododot akciju sabiedrībai nomā zemesgabalu K. Barona ielā 99. Būvdarbi bija jāpabeidz līdz 2010. gada vasarai, taču [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|ekonomiskās krīzes]] dēļ projekts apstājās, un līdz 2012. gadam, kad nomas līgumu apturēja, bija uzbūvēti vien skolas ēkas pamati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/77233-rigas-dome-turpinas-tiesaties-ar-firmu-ebreju-berni-par-ipasumu-barona-iela.htm|title=Rīgas dome turpinās tiesāties ar firmu "Ebreju bērni" par īpašumu Barona ielā|website=nra.lv|access-date=2026-04-08|date=2012-08-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spektrs.com/visas-zinas/27-04-2012-latvija-no-rigas-domes-par-labu-%e2%80%9eebreju-berniem-tiesa-piedzina-117-miljonu-latu/|title=27.04.2012. Latvija: No Rīgas domes par labu „Ebreju bērniem” tiesa piedzina 1,17 miljonu latu|website=Spektrs.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> 2017. gadā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstīja ieceri zemesgabalu rezervēt [[Latvijas Basketbola savienība]]i, lai būvētu basketbola treniņu centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rigas-dome-maina-planus-ebreju-skolas-vieta-varetu-but-basketbola-baze|title=Rīgas dome maina plānus – ebreju skolas vietā varētu būt basketbola bāze|website=[[LA.LV]]|access-date=2026-04-08|date=2017-02-27|language=lv}}</ref>
Kopējās investīcijas sasniedza 13,4 miljonus eiro, un darbus veica Latvijas Nacionālais sporta centrs sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību un citiem partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/en/latvijas-basketbola-savienibas-halle/|title=Komandu sporta spēļu halle - sports arena|website=citify.eu|access-date=2025-09-30|language=en}}</ref>
Sākotnēji bija plānots pabeigt būvniecību līdz 2023. gada vasarai, taču projekts aizkavējās, un halli pieņema ekspluatācijā tikai 2024. gada 19. decembrī, saņemot Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu. 2025. gadā halle kļuva par mājvietu pirmajiem lielajiem turnīriem, tostarp basketbola un volejbola sacensībām, un to aprīkoja ar pilnu sporta infrastruktūru, ieskaitot [[Starptautiskā Basketbola federācija|FIBA]] sertificētu koka grīdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/02052025-jauna_komandu_sporta_spelu_halle_riga_iep|title=Jaunā Komandu sporta spēļu halle Rīgā - iepirkuma finišs un pirmo spēļu gaidas|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-30|date=2025-05-02|language=lv}}</ref>
== Ēkas apraksts ==
Halle ir sešu stāvu ēka ar kopējo platību aptuveni {{nobr|{{sk|10000}} m²}}. Ēkas fasāde, īpaši uz [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu ielas]] pusi, veidota kā stikla konstrukcija ar metāla režģi.
Galvenā sporta zāle atrodas pirmajā stāvā un ļauj izvietot līdz trim standartiem laukumiem saskaņā ar Starptautiskās Komandu spēļu sporta federācijas prasībām. Pieejamie sporta veidi ietver:
* [[Basketbols|basketbolu]]
* [[Volejbols|volejbolu]]
* [[Rokasbumba|rokasbumbu]]
* [[Florbols|florbolu]]
* [[Telpu futbols|telpu futbolu]]
* citus komandu sporta veidus, tostarp ratiņbasketbolu
Halle aprīkota ar profesionālām ģērbtuvēm, tiesnešu un treneru telpām, noliktavām, sanitārajiem mezgliem un palīgtelpām.
Sportistu ērtībām ir dienesta viesnīca ar 50 vietām, kā arī atpūtas zonas.
Skatītājiem pieejamas stacionāras tribīnes ar vairāk nekā 690 sēdvietām, ko var papildināt ar transformējamām tribīnēm līdz 1700 papildu vietām. Kopumā halle var uzņemt līdz 2900 skatītājiem, tostarp 500 stāvvietas balkonos, 36 VIP vietas un 80 vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Ēka ir pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tostarp redzes un dzirdes traucējumiem.
== Nozīme un izmantošana ==
Komandu sporta spēļu halle kļuvusi par svarīgu vietu Latvijas profesionālo komandu treniņiem un mājas spēlēm. Piemēram, basketbola komanda "[[Rīgas Zeļļi]]" plāno izmantot halli savām spēlēm, tostarp sezonas pirmizrādi pret [[BK Ventspils]] 2025. gada 4. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/sports/sezonas-pirmizrade-rigas-zelli-vs-bk-ventspils-480911/|title=Sezonas Pirmizrāde: Rīgas Zeļļi vs BK 'Ventspils' - 04.10.2025 - Komandu sporta spēļu halle|website=www.bilesuserviss.lv|access-date=2025-09-30|date=2025-10-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref>
Halle paredzēta arī starptautiskiem turnīriem. Pēc atklāšanas 2025. gadā plānots, ka halle kļūs par nozīmīgu centru amatieru un profesionāļu sportam, veicinot komandu sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnsc.lv/sports/komandu-sporta-spelu-halle/komandu-sports/|title=Komandu sports Rīgā – LNSC halle treniņiem un sacensībām|website=www.lnsc.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> Tā ir daļa no LNSC tīkla, kas ietver citas sporta bāzes, piemēram, [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionu]].
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Sporta būves Latvijā]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
hu03wlfjmsvee9b8somjjcqd2tr7aqi
Enkurspilve
0
614608
4452185
4365549
2026-04-09T04:45:27Z
Biafra
13794
4452185
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:AnchorWindlass.jpg|thumb|right|250px|Enkurspilve uz burinieka [[Balclutha|''Balclutha'']] galvenā klāja [[Baks (kuģa)|baka]] virsbūvē. Vertikālo vārpstu griež komanda ar augšpusē izvietotas vinčas palīdzību]]
[[Attēls:Modern ship windlass.jpg|thumb|250px|Moderna prāmja [[Stena Britannica|''Stena Britannica'']] kombinētā kreisā borta enkura un pietauvošanās vinča. Hidrauliski darbināmā bremze (''Hydraulically operated brake'') un aizturis (''Hydraulic pawl bar'') ļauj atdot enkuru no stūres mājas]]
'''Enkurspilve''' ir [[Kuģi|kuģu]] mehānisms, ko izmanto, lai izlaistu vai ievilktu tādu aprīkojumu kā [[enkurs]] vai zvejas [[tralis]]. Uz dažiem kuģiem tā var tikt novietota īpašā telpā, kuru sauc par enkurspilves telpu.
Enkurspilve ir mehānisms, kurš nostiprina, atdod vai paceļ kuģa [[Ķēde|enkurķēdi]], kura attiecīgi paceļ un nolaiž [[Enkurs|enkuru]]. Zvaigznīte aizķer ķēdes vai tauvas klinčas.
Traļa vinča ir līdzīgs mehānisms, kurš nostiprina, nolaiž vai paceļ zvejas kuģa trali. Tralis ir liela zvejas tīkla veids, kurš ir uztīts uz vinčas. Zvejnieki zvejas laikā trali vai nu izlaiž vai ievelk. Papildus kontroles nodrošināšanai pastāv arī bremze. Vinču parasti piedzen elektriskais vai hidrauliskais dzinējs caur reduktoru.
== Centrālā enkurspilve ==
Enkurspilve nodrošina enkura nolaišanu, pacelšanu, enkurķēdes saturēšanu, kuģim stāvot uz enkura. To uzstāda uz baka klāja [[Kuģa priekšgals|kuģa priekšgalā]]. Tām parasti ir elektriskais vai hidrauliskais pievads. Enkurķēdes izlaišanas ātrumu regulē ar lentas bremzes palīdzību, kura atrodas uz katras zvaigznītes. Lentas bremzes pielieto arī ķēdes saturēšanai, kuģim stāvot uz enkura. Uz lielas tonnāžas kuģiem dažreiz pielieto divas atsevišķas enkura pietauvošanās vinčas, katra ar savu zvaigznīti un spoli. Uz lielas tonnāžas pasažieru kuģiem un kuģiem, kuri paredzēti iešanai ledū, enkurspilves vietā uz baka uzstāda vertikālās spilves. Šajā gadījumā vertikālās spilves pievadu (parasti elektrisko) var novietot zem baka klāja, tā nodrošinot tai labāku ekspluatāciju.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 61. lpp.</ref>
== Atsevišķās enkura un pietauvošanās vinčas ==
Mūsdienās divas atsevišķas enkura un pietauvošanās vinčas ir populārākas par centrālo enkurspilvi ar vienu asi. Galvenais iemesls šādai izvēlei ir tas, ka kuģi ir kļuvuši lielāki un tos būvē platākus. Liela platuma kuģiem ir vieglāk strādāt ar atsevišķām labā un kreisā [[Borts|borta]] enkura un pietauvošanās vinčām. Papildus tam, atsevišķiem kuģu veidiem, piemēram, rolkeriem ar priekšgala durvīm, enkurspilvi nepieciešams izvietot tālāk uz aizmuguri, lai vienlaicīgi varētu izmantot priekšgala durvis un rampas, kā arī enkurus ar enkurķēdēm. Skaidrs, ka uz šādiem kuģiem piemērotākas ir labā un kreisā borta enkura un pietauvošanās vinčas, kuras kopā ar savām enkurklīzēm un ķēžu kastēm, izvietotas tālāk uz aizmuguri no kuģa priekšgala, lai netraucētu priekšgala durvju hidrocilindru darbībai.
Tā kā atsevišķās enkura un pietauvošanās vinčas var izvietot tuvāk enkurklīzēm, horizontālais attālums starp vinčas enkurķēdes zvaigznīti un enkurklīzi ir mazāks, un enkurklīze ar enkuru tajā var tikt izvietota gandrīz vertikāli. Daudziem mūdienās būvētiem kuģiem enkuru ligzdas ir vai nu izbīdītas, lai netraucētu buļbas rajonam, vai arī iegremdētas, ja korpuss, virzoties uz augšu no ūdenslīnijas, izliecas uz āru.
Gandrīz visas atsevišķās enkura vinčas savā konstrukcijā ietver arī pietauvošanās vinču vai automātisko pietauvošanās vinču un spoli. Tās piedzen centrālā ass, kuru pēc vajadzības var sajūgt ar katru no mehānismiem. Automātiskās pietauvošanās vinčas ļauj ne tikai ievilkt pietauvošanās galus, bet arī regulēt to noslogojumu. Sevišķi ērti tas ir pie [[Plūdmaiņas|plūdmaiņām]].<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 141., 143. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]
8w8w8ffhjl8vi3un55x9wg18ctvd2y6
Ilze Dzērve
0
614951
4452076
4379936
2026-04-08T19:07:03Z
Biafra
13794
4452076
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Ilze Dzērve
| vārds_orig =
| attēls = Ilze_Dzerve_2025_jul_2.jpg
| att_nosaukums = Ilze Dzērve
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = koncertmeistare, pavadītājpianiste
| ienākumi =
| darbības_gadi =
| dzimums = S
| brāļi =
| māsas =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = nē
| citas daļas =
}}
'''Ilze Dzērve''' (dzimusi {{dat|1948|3|19}} [[Talsi|Talsos]]) ir latviešu [[Koncertmeistars|koncertmeistare]].
== Dzīvesgājums ==
Ilze Dzērve dzimusi [[Talsi|Talsos]] 1948. gada 19. martā. Tēvs [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] bija Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas [[mācītājs]] un vēlāk Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas [[arhibīskaps]], māte Margarita Matule (dz. Akere) — [[Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca|Talsu baznīcas]] ērģelniece.<ref>https://humma.lv/lv/person/877714/Ilze-Dzerve</ref>
[[Klavierspēle]]s pamatus apguvusi no piecu gadu vecuma privātstundās, vēlāk Talsu bērnu mūzikas skolas klavieru klasē (1959—1962). 1961. gadā Republikas jauno pianistu konkursā ieguvusi laureātes diplomu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/personals/ilze-dzerve|title=Ilze Dzērve|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv}}</ref> Mācības turpinājusi [[Jelgavas mūzikas vidusskola|Jelgavas mūzikas vidusskolā]] pedagoga Māra Švinkas klavieru klasē līdz 1967. gadam.
Studiju laikā uzsākusi koncertmeistares gaitas, spēlējot ar [[Čells|čellistiem]], [[Dziedātājs|vokālistiem]] un kā vairāku [[Koris|koru]] koncertmeistare. No 1967. līdz 1972. gadam studējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] profesora Nikolaja Fedorovska klavieru klasē.
Studiju laikā veica koncertmeistares pienākumus [[Kordiriģents|kordiriģentu]] nodaļas mācību korī, profesoru [[Daumants Gailis|Daumanta Gaiļa]], [[Imants Kokars|Imanta Kokara]], [[Gido Kokars|Gido Kokara]] un [[Leonīds Vīgners|Leonīda Vīgnera]] klasēs, kā arī spēlējusi dažādos [[Kameransamblis|kameransambļos]]. Kopš 1973. gada bijusi JVLMA [[Stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] katedras koncertmeistare, no 1981. gada arī [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]] un [[trompete]]s klases koncertmeistare. Kopš 2003. gada — JVLMA docente.<ref name=":0" /> Ilze Dzērve ir JLVMA goda docētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/goda-docetaji|title=Goda docētāji|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv}}</ref>
No 1999. gada strādā [[Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]] kā čello klases koncertmeistare. Piedalījusies valsts un starptautiskajos konkursos, kā arī [[kamermūzika]]s koncertos. Vairākkārt bijusi Starptautiskā Kārļa Davidova čello konkursa koncertmeistare. Vairākas reizes saņēmusi Kultūras ministrijas atzinības rakstu par izciliem panākumiem jauno mūziķu sagatavošanā dažādiem konkursiem.
Bijusi [[Latvijas Universitāte]]s [[Sieviešu koris "Minjona"|sieviešu kora "Minjona"]] (no 1978.), [[Jauktais koris "Juventus"|jauktā kora "Juventus"]] (1968—2018), [[Dziedonis (koris)|vīru kora "Dziedonis"]] (1972—1998) un Latvijas Universitātes absolventu [[Koris "Jubilate"|kora "Jubilate"]] (no 2006.) koncertmeistare. Ar šiem koriem piedalījusies vietējos un starptautiskos konkursos un festivālos Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Itālijā, Krievijā, Kanādā, ASV, Japānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vadiba/|title=Vadība|website=www.minjona.lu.lv|access-date=2025-11-23}}</ref>
Brālis — pianists, JVLMA emeritētais profesors [[Jānis Matulis (pianists)|Jānis Matulis]]; meita — pianiste Ieva Dzērve.
== Apbalvojumi ==
* 2001. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] Zelta goda zīmi.<ref>https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Dzerve_Rasa_Zandmane_MS_LMIC.pdf</ref>
* 2018. gadā saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Atzinības rakstu par ilggadēju ieguldījumu atskaņotājmākslas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministre-godina-izcilas-nozares-personibas-0|title=Kultūras ministre godina izcilas nozares personības {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2025-11-23|language=lv}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Dzērve, Ilze}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūzika| ]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
156yqcv2e5or86m7rjgssweylgedqtx
Ērgļu pamatskola
0
616128
4452047
4387319
2026-04-08T18:27:21Z
~2026-21721-71
143833
4452047
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ērgļu pamatskola pirms 1940.jpg|thumb|Ērgļu pamatskolas senā ēka (pirms 1940).]]
'''Ērgļu pamatskola''' ir [[pamatskola]] Oškalna ielā 6 [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]].
== Vēsture ==
[[Ērgļu draudze]]s skola jeb Burtnieku skola dibināta 1731. gadā. Senā skolas ēka nodega 20. gadsimta sākumā, 1910. gada 12. decembrī iesvētīja pēc arhitekta [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] projekta celto Ērgļu skolas ēku. Ērgļos darbojās arī pareizticīgo skola (Krievkalna skola) un Ērgļu pagasta skola (Gaiļkalna skola). 1931. gada 27. septembrī skolas pārziņa Andreja Broda vadībā svinēja Ērgļu skolas 200 gadu pastāvēšanas svētkus.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā skolā iekārtoja [[Vērmahts|Vērmahta]] [[hospitālis|hospitāli]], [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gadā ēku daļēji izpostīja. 1947. gadā ēkā pēc remonta atsākās mācības.
1950. gadā izveidoja Ērgļu vidusskolu, 1957. gadā uzcēla jaunu vidusskolas ēku, bet vecajā skolas ēkā iekārtoja internātu. Vecā skolas ēka nodega 1973. gada 22. jūnijā.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/28502/ zudusilatvija.lv]</ref>
2026. gadā tika uzbūvēts jauns sporta stadions un jauna slidu māja
== Izglītības programmas ==
* Vispārējās pamatizglītības programma (kods 21011111);
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811);
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Madonas novada skolas}}
[[Kategorija:Ērgļi]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]
calygjcilvdwslhpv3k5anvjx59utz0
4452073
4452047
2026-04-08T19:02:47Z
Egilus
27634
4452073
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Ērgļu pamatskola pirms 1940.jpg|thumb|Ērgļu pamatskolas senā ēka (pirms 1940).]]
'''Ērgļu pamatskola''' ir [[pamatskola]] Oškalna ielā 6 [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]].
== Vēsture ==
[[Ērgļu draudze]]s skola jeb Burtnieku skola dibināta 1731. gadā. Senā skolas ēka nodega 20. gadsimta sākumā, 1910. gada 12. decembrī iesvētīja pēc arhitekta [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] projekta celto Ērgļu skolas ēku. Ērgļos darbojās arī pareizticīgo skola (Krievkalna skola) un Ērgļu pagasta skola (Gaiļkalna skola). 1931. gada 27. septembrī skolas pārziņa Andreja Broda vadībā svinēja Ērgļu skolas 200 gadu pastāvēšanas svētkus.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā skolā iekārtoja [[Vērmahts|Vērmahta]] [[hospitālis|hospitāli]], [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gadā ēku daļēji izpostīja. 1947. gadā ēkā pēc remonta atsākās mācības.
1950. gadā izveidoja Ērgļu vidusskolu, 1957. gadā uzcēla jaunu vidusskolas ēku, bet vecajā skolas ēkā iekārtoja internātu. Vecā skolas ēka nodega 1973. gada 22. jūnijā.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/28502/ zudusilatvija.lv]</ref>
2026. gadā tika uzbūvēts jauns sporta stadions un atjaunots hokeja laukums.
== Izglītības programmas ==
* Vispārējās pamatizglītības programma (kods 21011111);
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811);
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Madonas novada skolas}}
[[Kategorija:Ērgļi]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]
bxxzlgy201741377saehqhlcwt4t9rb
RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola
0
616234
4452050
4373841
2026-04-08T18:32:36Z
Biafra
13794
jāuzlabo
4452050
wikitext
text/x-wiki
{{infokaste+}}
'''RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola''' ('''RTU SZTS''') ir vispārizglītojošā mācību iestāde, kas pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (RTU) dibinātajai SIA "RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola". Tā atrodas [[Āzenes iela|Āzenes ielā]] 12 [[Rīga|Rīgā]] un piedāvā mācības no 10. līdz 12. klasei.
== Izglītības programma ==
Kembridžas Starptautiskā AS un A līmeņa mācību programma, ko īsteno angļu valodā trīs gados, nodrošinot sagatavošanu studijām universitātēs.
== Vēsture ==
Skola dibināta 2023. gadā skolēniem, kuri vēlas studēt angļu valodā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.<ref>[https://isst.rtu.lv/lv/ Par mums]</ref>
SIA "RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola" ieguva licenci Kembridžas Starptautiskās skolas dibināšanai.
2024. gada vasarā to kopā ar [[RTU Inženierzinātņu vidusskola|RTU Inženierzinātņu vidusskolu]] (IZV) pārcēla uz Rīgas Tehniskās universitātes Studentu pilsētiņu Ķīpsalā. IZV un SZTS sadarbojas ar RTU mācībspēkiem zinātniski pētnieciskajā darbībā, praksēs, interešu izglītībā un piedalās RTU organizētajos konkursos, projektos un pasākumos.
== Ārējās saites ==
* [https://www.rtu.lv/writable/editor_files/files/rtu_szts_gp_2024_(2).pdf SIA “RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola” 2024. gada pārskats]
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}
[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]
1gxmzhkto4m4j7687se42epc6ym1kxo
4452156
4452050
2026-04-09T03:22:35Z
Baisulis
11523
sīkumi......
4452156
wikitext
text/x-wiki
{{infokaste+}}
'''RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola''' ('''RTU SZTS''') ir vispārizglītojošā mācību iestāde, kas pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (RTU) dibinātajai SIA "RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola". Tā atrodas [[Āzenes iela|Āzenes ielā]] 12 [[Rīga|Rīgā]] un piedāvā mācības no 10. līdz 12. klasei.
== Izglītības programma ==
Kembridžas Starptautiskā AS un A līmeņa mācību programma, ko īsteno angļu valodā trīs gados, nodrošinot sagatavošanu studijām universitātēs.
== Vēsture ==
Skola dibināta 2023. gadā skolēniem, kuri vēlas studēt angļu valodā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.<ref>[https://isst.rtu.lv/lv/ Par mums]</ref>
SIA "RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola" ieguva licenci Kembridžas Starptautiskās skolas dibināšanai.
2024. gada vasarā to kopā ar [[RTU Inženierzinātņu vidusskola|RTU Inženierzinātņu vidusskolu]] (IZV) pārcēla uz Rīgas Tehniskās universitātes Studentu pilsētiņu Ķīpsalā. IZV un SZTS sadarbojas ar RTU mācībspēkiem zinātniski pētnieciskajā darbībā, praksēs, interešu izglītībā un piedalās RTU organizētajos konkursos, projektos un pasākumos.
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.rtu.lv/writable/editor_files/files/rtu_szts_gp_2024_(2).pdf SIA “RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola” 2024. gada pārskats]
{{Izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}
[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]
38lom4eavhp5d0sb4aafo5c9eplbdry
Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība
0
616837
4452207
4377361
2026-04-09T06:57:56Z
Biafra
13794
4452207
wikitext
text/x-wiki
'''Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība''' ('''VLSS'''), arī '''Rietumeiropas latviešu sociāldemokrātu savienība''', bija nelegāla [[Latvieši|latviešu]] [[Revolūcija|revolucionāra]] [[Emigrācija|emigrantu]] politiska organizācija [[Londona|Londonā]].
Savienību dibināja 1899. gada septembrī emigrējošie [[Jaunā strāva|jaunstrāvnieki]] [[Miķelis Valters]], [[Fricis Roziņš]], [[Ernests Rolavs]], [[Emīls Skubiķis]] u.c. Savienības mērķis bija sekmēt revolucionāru kustību Latvijā un organizēt [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās]] un [[Marksisms|marksistiskās]] literatūras izdošanu latviešu valodā ārzemēs.
Savienība izdeva savu laikrakstu "Latviešu Strādnieks" un brošūru sēriju "Strādnieku bibliotēka", kas 1900. gadā pirmo reizi latviešu valodā izdeva "[[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskās partijas manifestu]]" F. Roziņa tulkojumā. [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] un [[Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engelsa]] darbu un citas literatūras izdošanai tika nodibināts Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienības apgāds, bet iespiešanai tika izveidota latviešu sociāldemokrātu spiestuve Londonā.
Ļoti īsā laikā savienībā sākās savstarpējas nesaskaņas starp "Latviešu Strādnieks" redaktoru F. Roziņu un redkolēģijas locekļiem E. Rolavu, M. Valteru u.c. sakarā ar latviešu nacionālo jautājumu, kas noveda līdz savienības sašķelšanās 1900. gada jūnijā. Laikrakstu izdošana tika pārtraukta, bet F. Roziņš u.c. savienību pameta. Savienība formāli izira 1900. gada 22. jūlijā.
Vēlāk VLSS atlikušie biedri, tai skaitā M. Valters, E. Rolavs, E. Skubiķis u.c., apvienojās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] latviešu sociāldemokrātu savienību, kas 1903. gada 22. jūlijā izveidoja [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|Latviešu sociāldemokrātu savienību]], kamēr VLSS pametušie biedri F. Roziņš u.c. piedalījās [[LSDSP vēsture|LSDSP]] izveidošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Vakareiropas_latvie%C5%A1u_soci%C4%81ldemokr%C4%81tu_savien%C4%ABba|title=Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2025-12-13}}</ref><ref name=":0">{{LPE|101|231}} (1987).</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]]
mfslre0yvi1z8siogtkhx82b4yvfk4e
Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban23
3
617496
4452096
4380173
2026-04-08T19:45:47Z
NhacNy2412
97359
NhacNy2412 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban 2114]] uz [[Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban23]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Xinchaocacban 2114|Xinchaocacban 2114]]" to "[[Special:CentralAuth/Xinchaocacban23|Xinchaocacban23]]"
4380173
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Xinchaocacban 2114}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 15.25 (EET)
qj7enwp8y8pv25k6fkdyjnsykilzhgl
Ina Stupele
0
618442
4452214
4393462
2026-04-09T07:11:04Z
Lasks
38532
4452214
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ina Stupele
| attēls =
| apraksts =
| amats = Siguldas novada domes deputāte
| term_sākums = {{dat|2025|06|07|N}}
| term_beigas =
| priekštecis =
| pēctecis =
| amats2 = [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|11|13|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|12|11|N}}
| prezidents2 =
| premjers2 =
| vietnieks2 =
| priekštecis2 = [[Jānis Vimba]]
| pēctecis2 =
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|2|5}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
| tautība =
| partija = * [[Vienotība]] <small></small>
| dzīvesb =
| profesija =
| alma_mater = [[Banku augstskola]]
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}
'''Ina Stupele''' (dzimusi {{dat|1976|2|5}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], uzņēmēja un politiķe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/siguldas-novads/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/2619-ina-stupele|title=Ina Stupele - Jaunā VIENOTĪBA / Siguldas novads / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref> Šobrīd ir [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes deputāte un partijas "[[Vienotība]]" biedre.
== Dzīvesgājums ==
Absolvējusi [[Rīgas Pedagoģiskā skola|Rīgas 1.pedagoģisko skolu]] (1995) specialitātē pirmsskolas pedagogs. Strādājusi par krievu valodas skolotāju [[Siguldas 1. pamatskola|Siguldas 1. pamatskolā]].
Absolvējusi [[Banku augstskola|Banku augstskolu]] (2009) specialitātē uzņēmējdarbības vadīšana. Strādājusi banku nozarē un Siguldas pašvaldībā uzņēmējdarbības atbalsta jomā.
=== Politiskā darbība ===
[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Stupele tika ievēlēta [[Siguldas novada dome|Siguldas novada domē]] no [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotibas]] saraksta. I. Stupele tika ievēlēta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieces amatā 2024. gada 22. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/49894-siguldas-novada-domes-priekssedetaja-vietnieces-amatu-pildis-ina-stupele|title=Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieces amatu pildīs Ina Stupele|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2025-12-24|date=2024-02-22|language=lv-lv}}</ref>
[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Stupele tika ievēlēta [[Siguldas novada dome|Siguldas novada domē]] no [[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotibas]] saraksta. 2025. gada 27. jūnijā Siguldas novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē I. Stupele atkārtoti tika ievēlēta par domes priekšsēdētāja vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sigulda.lv/par-pasvaldibas-domes-priekssedetaja-vietniekiem-apstiprinati-linards-kumskis-un-ina-stupele/|title=Par pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekiem apstiprināti Linards Kumskis un Ina Stupele - sigulda.lv|access-date=2025-12-24|date=2025-06-27|language=lv-LV}}</ref>
Pēc tam, kad 2025. gada 13. novembra Siguldas novada domes sēdē no amata tika atcelts domes priekšsēdētājs [[Jānis Vimba]], I. Stupele pildīja domes priekšsēdētāja pienākumus laika periodā līdz 2025. gada 11. decembrim.
2025. gada 16. decembrī Ina Stupele paziņoja par atkāpšanos no Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieces amata, paužot bažas, ka turpmākajos gados pašvaldības ikdienas vadība turpināsies bez skaidra plāna un attīstības vīzijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.12.2025-sigulda-no-amata-atkapjas-pret-jauno-meru-balsojusi-domes-priekssedetaja-vietniece-stupele.a626591/|title=Siguldā no amata atkāpjas pret jauno mēru balsojusī domes priekšsēdētāja vietniece Stupele|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldas novada pašvaldības vadītāji]]
0krhxkwo3c8jvr97v5getslsuuy1c8w
Veidne:2026. gada orbitālie starti
10
619615
4452103
4450819
2026-04-08T20:01:02Z
Dainis
876
4452103
wikitext
text/x-wiki
{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!--
--><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!--
-->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!--
-->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!--
-->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]]
}}<noinclude>
{{Documentation}}
</noinclude>
3dbcuy5q7nju9j3ny2wan3f2d4dvubg
2026. gads kosmonautikā
0
619616
4452101
4450818
2026-04-08T19:58:27Z
Dainis
876
/* Aprīlis */
4452101
wikitext
text/x-wiki
{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}
== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.
=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}
[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]
5ri88jnibf3gjasjyk7sfqvaomugqso
Teodors Kaleps
0
620076
4452072
4409180
2026-04-08T19:02:17Z
Biafra
13794
4452072
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| vārds = Teodors Kaleps
| vārds_orig = ''Theodor Kalep''
| attēls = Teodors Kaleps.jpg
| att_izmērs =
| att_nosaukums = Teodors Kaleps ar rūpnīcā "Motors" konstruēto dzinēju
| dz_gads = 1866
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 24
| dz_vieta =
| m_dat_alt =
| m_gads = 1913
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 26
| m_vieta =
| tautība =
| nodarbošanās = inženieris
| darbības_gadi =
| dzimums = V
}}
'''Teodors Ferdinands Kaleps''' ({{val|et|Theodor (Tudur) Ferdinand Kalep}}; 1866—1913) bija [[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]] izcelsmes inženieris. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) profesors (1895—1913). [[Zasulauks|Zasulauka]] rūpnīcas "Motors" direktors, kurā konstruēja Latvijā pirmos lidmašīnu dzinējus.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1866. gada 24. janvārī [[Tallina|Rēveles]] apriņķa [[Kozes pagasts|Kozes pagasta]] Paunkīlas ciemā pasta stacijas priekšnieka Georga Kalepa (1827—1895) un viņa sievas Juliānas Marijas, dzimušas Tornbergas (1833—1897), ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Theodor-Ferdinand-Kalep/6000000028888462075 geni.com]</ref> Mācījās pagasta skolā, tad Rēveles reālskolā.
Studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikuma]] Mehānikas nodaļā (absolvēja 1893) un Arhitektūras nodaļā (1895). Strādāja rūpnīcā "Lange un dēls", no 1898. gada Zasulauka mašīnfabrikā "Motors", līdztekus bija RPI profesors. Apprecējās ar Valliju Rātfelderi (1875—1945), 1903. gadā viņiem piedzima dēls Georgs, 1905. gadā meita Zigrīda.
Vēlāk Teodors Kaleps kļuva par rūpnīcas "Motors" līdzīpašnieku un direktoru. Rūpnīcā strādājuši arī [[Frīdrihs Canders]], kurš uzbūvēja savu pirmo planieri, kā arī [[Eduards Smiļģis]]. 1909. gadā rūpnīca Teodora Kalepa vadībā uzsāka lidaparātu motoru ražošanu.
1910. gada martā Teodors Kaleps Vācijā nopirka aeroplānu, pēc kura parauga "Motor" uzbūvēja pirmo lidmašīnu Latvijā. 1911. gada 11. janvārī pilots Maksis Trautmanis ar rūpnīcas "Motor" lidmašīnu veica Latvijā pirmo ziemas lidojumu.
1911. gadā "Motor" izstrādāja pirmo lidmašīnas motoru "К-60" ("Kalep-60"), līdz 1913. gadam rūpnīcā saražoja ap 100 šo dzinēju. 1913. gadā izstrādāja jaudīgāku dzinēju "K-80", [[Sevastopole|Sevastopolē]] demonstrēja savus izgudrojumus.
Miris 1913. gada 26. aprīlī [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Meža kapi (Rīga)|Meža kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Teodors-Kaleps timenote.info]</ref>
[[Attēls:Zasulauka rūpnīca Motors pirms 1914.jpg|thumb|left|260px|Mašībūves rūpnīca "Motors" (pirms 1914. gada)]]
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Kaleps, Teodors}}
[[Kategorija:Latvijas igauņi]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]]
1g9iodc4f84anbawc9l14kdpvnizq9m
Džordžs Olmens
0
622344
4452212
4409782
2026-04-09T07:07:38Z
Biafra
13794
4452212
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Džordžs Džeimss Olmens
| vārds_orig = ''George James Allman''
| attēls = George James Allman.JPG
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1812
| dz_mēnesis =
| dz_diena =
| dz_vieta = [[Korka]], [[Īrija]]
| m_dat_alt =
| m_gads = 1898
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 14
| m_vieta = [[Dorseta]], [[Apvienotā Karaliste]]
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = īrs
| dzimums =
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| zinātne = [[bioloģija]], [[zooloģija]]
| grāds =
| darba_vietas = [[Dublinas Universitāte]], [[Edinburgas Universitāte]]
| akad_amats =
| alma_mater = [[Dublinas Universitātes Triniti koledža]]
| pasniedzēji =
| zinātniskie_vadītāji =
| studenti =
| doktoranti =
| sasniegumi = Nozīmīgi pētījumi jūras bioloģijā un taksonomijā
| apbalvojumi = [[Linneja medaļa]] (1896)
| piezīmes =
| kategorijas =
}}
'''Džordžs Džeimss Olmens''' ({{val|en|George James Allman}}; dzimis 1812. gadā, miris 1898. gada 14. novembrī) bija [[īri|īru]] dabas pētnieks, [[biologs]] un [[zoologs]]. Viņš bija [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitātes]] dabas vēstures profesors un viens no ievērojamākajiem sava laika [[Jūras bioloģija|jūras bioloģijas]] speciālistiem.
== Dzīvesgājums ==
Olmens dzimis [[Korka|Korkā]] un ieguvis [[medicīna|medicīnisko]] izglītību [[Dublinas Universitāte]]s Triniti koledžā, kuru absolvējis 1843. gadā. Drīz pēc tam viņš kļuva par [[botānika]]s profesoru tajā pašā universitātē, kur nostrādāja līdz 1855. gadam.
Pēc pārcelšanās uz [[Skotija|Skotiju]] viņš ieņēma dabas vēstures profesora amatu [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitātē]]. Viņa galvenā pētniecības joma bija zemākie jūras [[bezmugurkaulnieki]], īpaši [[hidrozoji]] un [[sūneņi]]. 1870. gadā viņš devās pensijā un apmetās [[Dorseta|Dorsetā]], kur turpināja zinātnisko darbību.
Olmens bija [[Karaliskā biedrība|Karaliskās biedrības]] biedrs un no 1874. līdz 1881. gadam pildīja Linneja biedrības prezidenta pienākumus. Viņa zinātniskais saīsinājums zooloģijā ir '''Allman'''.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.britannica.com/biography/George-James-Allman George James Allman] (angliski)
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Olmens, Džeimss}}
[[Kategorija:Biologi]]
[[Kategorija:Zoologi]]
[[Kategorija:Īru zinātnieki]]
[[Kategorija:1812. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1898. gadā mirušie]]
qfgocq73t5cgwc3zuq2bc431heni7zo
Irānas karš (2026)
0
624518
4451955
4451876
2026-04-08T14:34:12Z
Pirags
3757
/* Pamiers */
4451955
wikitext
text/x-wiki
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict = Irānas karš (2026)
| partof =
| image =
| caption =
| date = {{dat|2026|2|28|N}} — pašlaik
| place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]]
| result =
| combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}}
| combatant2 = {{Irāna}}<br />''[[Hezbollah]]''<br />[[Hutieši]]<br> [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki
| combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Azerbaidžāna}}<br /> {{AAE}}<br />{{Apvienotā Karaliste}}<br />{{Bahreina}}<br />{{Francija}}<br />{{Grieķija}}<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}}<br />{{Kuveita}}<br />{{Omāna}}<br /> {{Saūda Arābija}}<br /> {{Sīrija}}<br />{{Turcija}}
}}
'''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].
== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]]
2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026</ref>
== Norise ==
[[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]]
[[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]]
28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem.
Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026</ref>
Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026</ref>
Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp Irānas Revolucionārās gvardes korpusa komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces.
Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026</ref>
1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026</ref>
2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026</ref>
ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026</ref>
Irānas trieciendrons "''Shahed''" uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026</ref>
Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju "''Epic Fury''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026</ref>
6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026</ref>
7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026</ref>
8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026</ref>
14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026</ref>
15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026</ref>
17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026</ref>
17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas "Basidž" vienības komandieri Golamrezu Suleimani.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026</ref>
=== Hormuza šauruma blokāde ===
Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026</ref>
== Pamiers ==
8. aprīlī Tramps apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026</ref>
Pamieru panāca ar Pakistānas un Ķīnas palīdzību.
== Kara upuri ==
11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026</ref>
* {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
* {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki
* {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma "Irākas Tautas mobilizācijas spēki" locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
* {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
* {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
* {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi
* {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
* {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki
* {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:21. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Irānu]]
[[Kategorija:Kari ar Izraēlu]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]
6w0cofln2qz1hki5xav7vh38ydfk3qi
4451959
4451955
2026-04-08T14:39:51Z
Pirags
3757
/* Pamiers */
4451959
wikitext
text/x-wiki
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict = Irānas karš (2026)
| partof =
| image =
| caption =
| date = {{dat|2026|2|28|N}} — pašlaik
| place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]]
| result =
| combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}}
| combatant2 = {{Irāna}}<br />''[[Hezbollah]]''<br />[[Hutieši]]<br> [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki
| combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Azerbaidžāna}}<br /> {{AAE}}<br />{{Apvienotā Karaliste}}<br />{{Bahreina}}<br />{{Francija}}<br />{{Grieķija}}<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}}<br />{{Kuveita}}<br />{{Omāna}}<br /> {{Saūda Arābija}}<br /> {{Sīrija}}<br />{{Turcija}}
}}
'''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].
== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]]
2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026</ref>
== Norise ==
[[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]]
[[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]]
28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem.
Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026</ref>
Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026</ref>
Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp Irānas Revolucionārās gvardes korpusa komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces.
Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026</ref>
1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026</ref>
2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026</ref>
ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026</ref>
Irānas trieciendrons "''Shahed''" uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026</ref>
Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju "''Epic Fury''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026</ref>
6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026</ref>
7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026</ref>
8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026</ref>
14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026</ref>
15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026</ref>
17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026</ref>
17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas "Basidž" vienības komandieri Golamrezu Suleimani.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026</ref>
=== Hormuza šauruma blokāde ===
Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026</ref>
== Pamiers ==
Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026</ref>
Pamieru panāca ar Pakistānas un Ķīnas palīdzību.
== Kara upuri ==
11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026</ref>
* {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
* {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki
* {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma "Irākas Tautas mobilizācijas spēki" locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
* {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
* {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
* {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi
* {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
* {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki
* {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:21. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Irānu]]
[[Kategorija:Kari ar Izraēlu]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]
hawe3b9ppirmifzflab3ffkfrt1dguz
Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība
0
624597
4451944
4444120
2026-04-08T14:08:23Z
Visisg
53135
+ logo
4451944
wikitext
text/x-wiki
'''Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība''' (BSSSC—''Baltic Sea States Subregional Co-operation'') ir ir politisks apakšreģionu tīkls [[Baltijas jūra]]s reģionā.
BSSSC ir dibināta [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] 1993. gadā. Organizācijas dalībnieki ir deviņu Baltijas jūras piekrastes valstu reģioni, kas hierarhiski atrodas vienu līmeni zem nacionālā līmeņa, no valstīm: [[Vācija]], [[Dānija]], [[Somija]], [[Zviedrija]], [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]].
BSSSC pastāvīgi sadarbojas ar citām Baltijas jūras reģiona un Eiropas organizācijām. BSSSC 2012. gadā atjaunoja savu kopīgo interešu deklarāciju ar [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komiteju]].
BSSSC ir politisks tīkls, kura galvenās organizatoriskās struktūras ir:
* priekšsēdētājs, ko valde ievēlē rotācijas kārtībā uz divu gadu termiņu;
* valde, kas sastāv no diviem pārstāvjiem no katras Baltijas jūras valsts;
* sekretariāts, kas darbojas priekšsēdētāja un ''ad hoc'' darba grupu vadībā.
Galvenais BSSSC pasākums ir ikgadējā konference, kas notiek katru gadu agrā rudenī (septembrī—oktobrī).
Kopš 2025. gada 28. oktobra BSSSC prezidentūru rotācijas kārtībā pārņēma [[Vidzemes plānošanas reģions]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/382258-vidzemes-planosanas-regions-parnem-vadibu-baltijas-juras-sadarbibas-tikla-bsssc-pirmo-reizi-to-vadis-regions-no-baltijas-valstim-2025|title=Vidzemes plānošanas reģions pārņem vadību Baltijas jūras sadarbības tīklā (BSSSC) – pirmo reizi to vadīs reģions no Baltijas valstīm - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-03-01|language=lv}}</ref> Prezidentūras laikā BSSSC priekšsēdētājas pienākumus pilda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja [[Inese Suija-Markova]], un BSSSC ģenerālsekretāres amata pienākumus pilda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bsssc.com/secretariat-team|title=Secretariat|website=BSSSC|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref>
== Dalībvalstis ==
[[Attēls:BSSSC logo.jpg|thumb|BSSSC logo.]]
* [[Dānija]],
* [[Igaunija]],
* [[Latvija]],
* [[Lietuva]],
* [[Norvēģija]],
* [[Polija]],
* [[Somija]],
* [[Vācija]],
* [[Zviedrija]]
== Prezidentūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bsssc.com/chairmanship|title=Chairmanship|website=BSSSC|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref> ==
{|
|
• [[Inese Suija-Markova]], [[Vidzemes plānošanas reģions]], [[Latvija]] kopš 2025. gada
• Vernera Švarcs, [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Vācija]] 2024.-2025. gads
• Oļģierds Geblevičs, [[Rietumpomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2022.-2023. gads
• Mečislavs Struks, [[Pomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2019.-2021. gads
• Rodžers Raibergs, Austrumnorvēģijas apgabalu tīkls, [[Norvēģija]] 2017.-2019. gads
• Ossi Savolainens, Helsinku-Ūsimā reģions, [[Somija]] 2013.-2016. gads
• Oļģierds Geblevičs, [[Rietumpomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2011.-2012. gads
• Karstens-Ludvigs Līdemans, [[Hamburga|Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga]], [[Vācija]] 2009.-2010. gads
• Arne Orens, Austrumnorvēģijas reģions, [[Norvēģija]] 2006.-2008. gads
• Uno Aldegrēns, Skones reģions, [[Zviedrija]] 2005.-2006. gads
• Edmunds Vitbrods, Brunons Sinaks, [[Pomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2000.-2004. gads
• Knuds Andersens, [[Bornholma]], [[Dānija]] 1998.-2000. gads
• Gerds Valters, [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Vācija]] 1993.-1998. gads
|}
== Sekretariāts ==
Sekretariāta darbu rotācijas kārtībā nodrošina reģions, no kura tiek ievēlēts BSSSC priekšsēdētājs. Sekretariāts atbalsta priekšsēdētāju un valdi un ir atbildīgs par organizācijas ikdienas administrēšanu.
Sekretariāta darbību reglamentē valdes pieņemts darba plāns.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Politiskās organizācijas]]
5tfg17dqrq6ebz7ug9rbps6vdc32w1n
4451945
4451944
2026-04-08T14:08:51Z
Visisg
53135
4451945
wikitext
text/x-wiki
'''Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība''' (BSSSC—''Baltic Sea States Subregional Co-operation'') ir ir politisks apakšreģionu tīkls [[Baltijas jūra]]s reģionā.
BSSSC ir dibināta [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] 1993. gadā. Organizācijas dalībnieki ir deviņu Baltijas jūras piekrastes valstu reģioni, kas hierarhiski atrodas vienu līmeni zem nacionālā līmeņa, no valstīm: [[Vācija]], [[Dānija]], [[Somija]], [[Zviedrija]], [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]].
BSSSC pastāvīgi sadarbojas ar citām Baltijas jūras reģiona un Eiropas organizācijām. BSSSC 2012. gadā atjaunoja savu kopīgo interešu deklarāciju ar [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komiteju]].
BSSSC ir politisks tīkls, kura galvenās organizatoriskās struktūras ir:
* priekšsēdētājs, ko valde ievēlē rotācijas kārtībā uz divu gadu termiņu;
* valde, kas sastāv no diviem pārstāvjiem no katras Baltijas jūras valsts;
* sekretariāts, kas darbojas priekšsēdētāja un ''ad hoc'' darba grupu vadībā.
Galvenais BSSSC pasākums ir ikgadējā konference, kas notiek katru gadu agrā rudenī (septembrī—oktobrī).
Kopš 2025. gada 28. oktobra BSSSC prezidentūru rotācijas kārtībā pārņēma [[Vidzemes plānošanas reģions]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/382258-vidzemes-planosanas-regions-parnem-vadibu-baltijas-juras-sadarbibas-tikla-bsssc-pirmo-reizi-to-vadis-regions-no-baltijas-valstim-2025|title=Vidzemes plānošanas reģions pārņem vadību Baltijas jūras sadarbības tīklā (BSSSC) – pirmo reizi to vadīs reģions no Baltijas valstīm - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-03-01|language=lv}}</ref> Prezidentūras laikā BSSSC priekšsēdētājas pienākumus pilda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja [[Inese Suija-Markova]], un BSSSC ģenerālsekretāres amata pienākumus pilda Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bsssc.com/secretariat-team|title=Secretariat|website=BSSSC|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref>
== Dalībvalstis ==
[[Attēls:BSSSC logo.jpg|thumb|BSSSC logo.]]
* [[Dānija]],
* [[Igaunija]],
* [[Latvija]],
* [[Lietuva]],
* [[Norvēģija]],
* [[Polija]],
* [[Somija]],
* [[Vācija]],
* [[Zviedrija]]
== Prezidentūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bsssc.com/chairmanship|title=Chairmanship|website=BSSSC|access-date=2026-03-01|language=en}}</ref> ==
{|
|
• [[Inese Suija-Markova]], [[Vidzemes plānošanas reģions]], [[Latvija]] kopš 2025. gada
• Verners Švarcs, [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Vācija]] 2024.-2025. gads
• Oļģierds Geblevičs, [[Rietumpomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2022.-2023. gads
• Mečislavs Struks, [[Pomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2019.-2021. gads
• Rodžers Raibergs, Austrumnorvēģijas apgabalu tīkls, [[Norvēģija]] 2017.-2019. gads
• Ossi Savolainens, Helsinku-Ūsimā reģions, [[Somija]] 2013.-2016. gads
• Oļģierds Geblevičs, [[Rietumpomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2011.-2012. gads
• Karstens-Ludvigs Līdemans, [[Hamburga|Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga]], [[Vācija]] 2009.-2010. gads
• Arne Orens, Austrumnorvēģijas reģions, [[Norvēģija]] 2006.-2008. gads
• Uno Aldegrēns, Skones reģions, [[Zviedrija]] 2005.-2006. gads
• Edmunds Vitbrods, Brunons Sinaks, [[Pomožes vojevodiste]], [[Polija]] 2000.-2004. gads
• Knuds Andersens, [[Bornholma]], [[Dānija]] 1998.-2000. gads
• Gerds Valters, [[Šlēsviga-Holšteina]], [[Vācija]] 1993.-1998. gads
|}
== Sekretariāts ==
Sekretariāta darbu rotācijas kārtībā nodrošina reģions, no kura tiek ievēlēts BSSSC priekšsēdētājs. Sekretariāts atbalsta priekšsēdētāju un valdi un ir atbildīgs par organizācijas ikdienas administrēšanu.
Sekretariāta darbību reglamentē valdes pieņemts darba plāns.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Politiskās organizācijas]]
0dpvy1suuqlomnzn8b1puc309vreo8q
Ādolfs Krauss
0
624934
4452183
4424798
2026-04-09T04:41:23Z
Biafra
13794
jāuzlabo
4452183
wikitext
text/x-wiki
{{infokaste+}}
[[Attēls:Ādolfs Krauss ap 1950.JPG|thumb|Ādolfs Krauss (ap 1950)]]
'''Ādolfs Krauss''' (dzimis 1905. gada 8. februārī, miris 1958. gada 30. decembrī) bija [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrs (1946—1958).<ref>[https://timenote.info/lv/dolfs-Krauss timenote.info]</ref>
== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1905. gadā [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] Andreja Krausa ģimenē.
1928. ɡadā absolvēja studijas [[Ļeņingrada]]s 1. Medicīnas institūtā, strādāja [[Tadžikijas PSR]] par lauku ārstu, no 1930. ɡada par Tadžikijas PSR Sanitāri bakterioloģiskā institūta direktoru, bija Veselības aizsardzības tautas komisariāta padomes loceklis un no 1934. ɡada Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieka pienākumu izpildītājs, [[Staļinabada]]s Medicīnas institūta direktors (1939—1942), vadīja vairāku evakuēto slimnīcu darbu.<ref>[https://centrasia.org/person2.php?st=1247898701#gsc.tab=0 КРАУС Адольф Андреевич]</ref>
Pēc kara beiɡām 1945. gadā Ādolfu Krausu nosūtīja uz okupēto Rīgu un iecēla par Veselības aizsardzības ministra vietnieku, tad ministru (1946—1958), līdztekus viņš bija Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts (1947—1951), tad no 1952. ɡada [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas Institūta]] katedras vadītājs.
Miris 1958. gada 30. decembrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Krauss, Ādolfs}}
[[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
20k3pjlnn8j7loz08s1hs8jl17xbkpq
Dalībnieks:Dislere/Smilšu kaste
2
625235
4452091
4447623
2026-04-08T19:39:59Z
Dislere
129051
4452091
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums = Genādijs Moskvins 2019. gadā
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = latvietis
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska medaļa]]; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,[1] kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.
aav5y4key9ji6nubv4gla9rqo4yh90y
4452092
4452091
2026-04-08T19:40:25Z
Dislere
129051
4452092
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = latvietis
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska medaļa]]; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,[1] kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.
dap909zo7w7nuepfmkxbhh3yoxz8ww2
4452093
4452092
2026-04-08T19:42:33Z
Dislere
129051
4452093
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska medaļa]]; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,[1] kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.
ie5vvnzf2q4kewtql1yplu03em2qu3b
4452094
4452093
2026-04-08T19:43:46Z
Dislere
129051
4452094
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,[1] kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.
7i7je3p7hc4u6llbkjs7237ld9cswno
4452098
4452094
2026-04-08T19:45:56Z
Dislere
129051
4452098
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
n07527omslhvgr2y6in2i3aoaw4pcgh
4452099
4452098
2026-04-08T19:46:54Z
Dislere
129051
4452099
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), LLA aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un LLU habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA) Tehniskajā fakultātē (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), Meža fakultātes Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), LLU habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
LLU Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), Latvijas Zinātnes padomes (LZP) eksperts (1998-1999), LZP un IZM TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), LLU Meža fakultātes (1996-2000) un Tehniskās fakultātes (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
q16kt95s44pykvuy97k2toyvp87u3ur
4452102
4452099
2026-04-08T20:00:36Z
Dislere
129051
4452102
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar I. V. Vernadska vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Meža fakultātes (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
11zqytpbyq65ivkmtpevbf48ftew8pc
4452104
4452102
2026-04-08T20:01:44Z
Dislere
129051
4452104
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Meža fakultātes (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
lhta63rg8d4v5asx05j64nkg7vo3zw4
4452106
4452104
2026-04-08T20:02:39Z
Dislere
129051
4452106
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Meža fakultātes (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
5fx0li0odq2yi3zxqs0845a1khe6j0b
4452107
4452106
2026-04-08T20:04:34Z
Dislere
129051
4452107
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
5h1bu4aeuc925ja20akxofs1bu0kxuc
4452108
4452107
2026-04-08T20:06:10Z
Dislere
129051
4452108
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
fud3a2cv29hqg6ww996dgk9g2b2ozu8
4452109
4452108
2026-04-08T20:09:05Z
Dislere
129051
4452109
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
4nc1i560pktq53m72eslc7uwc6tatku
4452110
4452109
2026-04-08T20:10:27Z
Dislere
129051
4452110
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
3sqz3kb3syeeldbmtt6nqvee4i1i8q1
4452113
4452110
2026-04-08T20:18:48Z
Dislere
129051
/* Apbalvojumi */
4452113
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for <math display="inline">m</math>Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
8uw9hg7ut9b24ddlg6q2r3e3z6acj64
4452114
4452113
2026-04-08T20:19:17Z
Dislere
129051
/* Apbalvojumi */
4452114
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for <math display="inline"/math>Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
8ghep32gnlsuzp55fc6sjdwt20w5i1x
4452115
4452114
2026-04-08T20:19:58Z
Dislere
129051
/* Apbalvojumi */
4452115
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
3smzn8vcq4xjvhzbtti89qwhaija82w
4452116
4452115
2026-04-08T20:20:30Z
Dislere
129051
4452116
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
hwn3fxwbskz27p5xirjxisttza1smh7
4452118
4452116
2026-04-08T20:29:42Z
Dislere
129051
4452118
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
64k9w7cfs88y62afqtxt0c2rypu4ihn
4452121
4452118
2026-04-08T20:47:01Z
Dislere
129051
4452121
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
7pz656l6jbglipc9kzt7kej35jv6mbu
4452123
4452121
2026-04-08T20:54:05Z
Dislere
129051
4452123
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb LBTU TF grāmata ar mācībspēku biogrāfijām un absolventu sarakstiem (2026).]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
o29uixptaxhitvq27utsawgekmur66m
4452124
4452123
2026-04-08T20:54:52Z
Dislere
129051
4452124
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* V. Vernadska medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
7pz656l6jbglipc9kzt7kej35jv6mbu
4452125
4452124
2026-04-08T20:56:57Z
Dislere
129051
4452125
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
3kq7xfzfqmbv7s1bbnodpyk5ly1tat6
4452126
4452125
2026-04-08T20:57:43Z
Dislere
129051
4452126
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa;
“Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
hyljpbggucp6fc8x01pv6tr2llmlnat
4452127
4452126
2026-04-08T20:58:01Z
Dislere
129051
4452127
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
3kq7xfzfqmbv7s1bbnodpyk5ly1tat6
4452129
4452127
2026-04-08T21:02:19Z
Dislere
129051
4452129
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}
hk4oub6a2lh1dzm983s22ab9wm5mufu
4452130
4452129
2026-04-08T21:02:55Z
Dislere
129051
4452130
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Genādijs Moskvins
| vārds_orig =
| attēls = [[Attēls:Genādijs Moskvins 2019. gadā..jpg|thumb|Genādijs Moskvins 2019. gadā.]]
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1948
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Valmiera]], {{LAT}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūts]]
| zinātne = aparātbūve un automatizācija, nanotehnoloģijas
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] medaļa; “Award for Merits”
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais inženierzinātņu doctors (Dr. habil. sc. ing.)
}}
'''Genādijs Moskvins''' (dzimis 1948. gada 14. augustā) ir latviešu zinātnieks, inženierzinātņu doctors un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] profesors,<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Moskvins Genādijs (79. lpp.). ''LMF/TF – 1944-2023'' / sast. K. Vārtukapteinis. Jelgava: LBTU, 2026, 228.lpp.</ref> kurš specializējas intelektuālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un automatizētu sistēmu izstrādē, īpaši lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības jomā, apbalvots ar [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosaukto medaļu un starptautisko apbalvojumu ''Award for Merits''.<ref>https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2019-03-14/apsveicam-llu-profesors-genadijs-moskvins-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes</ref>
== Dzīvesgājums ==
Beidzis Jelgavas 2. vakara maiņu vidusskolu (1996), [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Aparātu būves un automatizācijas fakultāti (1974), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] aspirantūru (1987), iegūstot Tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] habilitācijas doktorantūru (1993), iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un inženierzinātņu habilitētā doktora grādu (1996).
Strādājis [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] (LLA) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskajā fakultātē]] (TF) Pienu mašīnu zinātniskajā laboratorijā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1976-1980), Elektrotehnikas katedrā kā asistents (1980-1987), vecākais pasniedzējs (1988), [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultāte]]s Civilās aizsardzības katedras vadītājs (1989-1991), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] habilitācijas doktorants (1991-1993), Cilvēka aizsardzības katedras lektors (1994), docents (1995), Darba vides katedras profesors (1996-2000), [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors (2000-2025).
Ar ārzemju pieredzi iepazinies Čehijā, Slovākijā, Vjetnamā, Dienvidslāvijā, Holandē, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, ASV, Grieķijā, Japānā, Krievijā un Vācijā.
[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] Habilitācijas un promocijas zinātniskās padomes loceklis (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome]]s (LZP) eksperts (1998-1999), [[Latvijas Zinātnes padome|LZP]] un [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|IZM]] TPP grantu zinātniskais vadītājs (1996-2004), [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU Meža fakultāte|Meža fakultātes]] (1996-2000) un [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultāte]]s (2000-2003) Domes loceklis, Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūras (European Commission Research Executive Agency) zinātniskais eksperts (2002-2025).<ref>Jelgavas Vēstnesis 08.03.2019. https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/llu-profesors-apbalvots-par-muza-ieguldijumu-zinatnes-attistiba/</ref>
== Zinātniskā darbība ==
Pētījis automatizētās konveijera tipa tehnoloģijas piena lopkopība, intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskaites sistēmas, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas kvalimetrijas (kvantitatīvo rādītāju metodes preču kvalitātes novērtēšanai) un atbilstības kontroles problēmas, mākslīgā intelekta un ekspertu sistēmas lauksaimniecībā, risku novērtēšanu lauksaimniecības ražojumu apritē, darba, cilvēka un patērētāju aizsardzības problēmas.
Ar referātiem un izstāžu eksponātiem piedalījies starptautiskās konferencēs Slovākijā, Krievijā, Šveicē, Vācijā, Somijā, Vjetnamā, Taizemē, Grieķijā, Japānā un ASV. Viņa pētījumi bieži saistīti ar t.s. “intelektuālajām tehnoloģijām” – sistēmām, kas spēj analizēt, modelēt un pieņemt lēmumus sarežģītās vidēs, piemēram, pārtikas kvalitātes kontrolē vai ražošanas procesos.
Genādija Moskvina zinātniskās intereses aptver:
* mākslīgo intelektu un intelektuālās sistēmas,
* sensoru tehnoloģijas un mērīšanas sistēmas,
* patērētāju tiesību aizsardzības tehnoloģijas,
* lauksaimniecības procesu automatizāciju,
* nanotehnoloģiju pielietojumus.
== Nepilns publikāciju saraksts ==
Genādija Moskvins ir autors ap 300 zinātniskām publikācijām, viņam ir reģistrētas 126 autorapliecības un starptautiski patenti 21 valstī (1984-1996). Patentētās izstrādnes ir iekļautas ''WIPO'' (Šveice, Ženēva) vispasaules intelektuālā Īpašuma fondā (1993). Viņa publikācijas izdotas Latvijā un starptautiskos zinātnisko rakstu krājumos.
* On Intelligent Sensors and Internet of Things Based Cyber-Physical System for Consumer Protection. ''International Journal of Agricultural Science. -Vol.7'' (2022), 45-59.lpp. ISSN 2367-9026 (angliski)
* ''Elektrisko mašīnu un elektropiedziņas virtuālā modelēšana.'' 2020, 92.lpp.
* ''Automatizācija. '' Mācību līdzeklis. 2008, 120 lpp.
* ''Intelektuālās sistēmas un tehnoloģijas:'' mācību līdzeklis. 2008, 136.lpp.
* ''Intelektuālās automātiskās mērīšanas, dozēšanas un uzskates sistēmas: '' galveno publikāciju sakopojums. Dr. habil.sc.ing. zinātnsikā grāda iegūšanai. 1996, 368.lpp.
== Dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās ==
* Starptautiskā automātiskās vadības federācija (IFAC);
* Starptautiskā lauksaimniecības inženieru asociācija (CIGR);
* Starptautiskā nanotehnoloģiju biedrība (International Society of Nano Technology) (ISNT).<ref>Global Scholar Awards https://globalscholarawards.com/view/editorial-board-office-use/entry/108/</ref>
== Apbalvojumi ==
Genādijs Moskvins ir saņēmis apbalvojumus par ieguldījumu zinātnes attīstībā, tostarp par mūža ieguldījumu:
[[Attēls:LMF TF-1944-2023.jpg|thumb]]
* Starptautiskais zinātniskais ordenis ''Award for Merits'' (2019);
* [[Vladimirs Vernadskis|V. Vernadska]] vārdā nosauktā medaļa (2019);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''WIPO PALEXPO-93'' (Šveice, Ženēva);
* Zelta medaļa ''Zelta vārpa'' starptautiskajā lauksaimniecības izstādē ''Agrokomplex-92'' (Nitra, Slovākija);
* Lielā Zelta medaļa Vispasaules izgudrojumu izstādē ''ИР-88'' Maskavā;
* 1 Lielā Zelta, 4 Sudraba un 1 Bronzas ''VDNH'' medaļas (1984-1988, Maskava, Krievija).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
syzjemiemb3nz0ioygyw9m6fqmqh31h
Launkalne (dabas liegums)
0
625351
4452206
4431654
2026-04-09T06:56:58Z
Biafra
13794
preciz.
4452206
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|dabas liegumu|ciemu Smiltenes novadā|Launkalne}}
{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
| name = Launkalne
| alt_name =
| native_name =
| iucn_category =
| photo =
| photo_width =
| photo_caption =
| photo2 =
| photo2_width =
| photo2_caption =
| map = Latvija
| map_caption =
| map_relief = jā
| map_size =
| latd = 57 | latm = 19 | lats = 17.15 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 51 | longs = 18.39 | longEW = E
| type = [[dabas liegums]]
| prot_category =
| location = {{vieta|Latvija|Smiltenes novads}}
| nearest_city =
| area = {{mērv|ha=172}}
| established = [[2004]]
| visitation_num =
| visitation_year =
| governing_body = [[Dabas aizsardzības pārvalde]]
| website =
| footnotes =
| embedded =
}}
'''Launkalne''' ir dabas liegums [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagastā]].
Liegums izveidots 2004. gadā abpus [[Rauza (upe)|Rauzas upei]], lai aizsargātu tajā mītošās [[Ziemeļu upespērlene|ziemeļu upespērlenes]] un [[Biezā perlamutrene|biezās perlamutrenes]] populācijas. Aizņem 172 ha lielu platību, no kuras ap 35% aizņem meži, 60% lauksaimniecības zemes, bet ap 3% – ūdeņi. Zeme pieder vairākiem privātīpašniekiem.<ref name="Plāns">[https://www.daba.gov.lv/lv/media/2327/download?attachment Dabas lieguma "Launkalne" dabas aizsardzības plāns posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam]</ref>
Iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
cyuzywk41p9s0ew902tbtsfanqekto7
Guntis Rudzītis
0
625854
4452045
4451842
2026-04-08T18:17:59Z
Meistars Joda
781
4452045
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Guntis Rudzītis
| vārds_orig =
| attēls = Guntis Rudzītis 1932-2004..jpg
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1932
| dz_mēnesis = 04
| dz_diena = 25
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| m_gads =2004
| m_mēnesis =08
| m_diena = 27
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = latvietis
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs = Velta Rudzīte
| bērni =
| paraksts =
| darba_vietas = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
| akadēmiskais amats = profesors
| alma_mater = [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskais institūts]]
| zinātne = ķīmija, nozaru pedagoģija
| akad_amats = profesors
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =
| apbalvojumi = Nadeždas Krupskajas medaļa,<br />Galileo Galileja medaļa un Kembridžas Universitātes Biogrāfiju centra medaļa
| piezīmes =
| kategorijas =
| grāds = habilitētais zinātņu doktors pedagoģijā (Dr. habil. paed.)
}}
'''Guntis Rudzītis''' (dzimis {{dat|1932|4|15}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2004|8|27}} Jūrmalā) bija latviešu ķīmiķis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasbiblioteka.lv/biblioteka/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/1612/|title=Ievērojami cilvēki Jelgavā — Jelgavas pilsētas bibliotēka|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2026-03-15}}</ref> pedagogs, agronoms — dārzkopis, mācību literatūras autors, [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] profesors, Galileo Galileja medaļas un Kembridžas Universitātes Biogrāfiju centra medaļas ieguvējs.
== Dzīvesgājums ==
Guntis Rudzītis dzimis 1932. gada 15. aprīlī Jūrmalā,<ref>Anita Aizsila (2007) ''Profesors Guntis Rudzītis.'' Mācību līdzekļu sērija Ievērojamie latviešu pedagogi. Jelgava: LLU TF IMI, 92 lpp.</ref> kurpnieka Jēkaba Rudzīša (1892—1972) un mājsaimnieces Katrīnas Rudzītes (1899—1985) ģimenē.
Beidzis ar izcilību Rīgas 74. septiņgadīgo skolu [[Pumpuri|Pumpuros]] (1946), [[Bulduru tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumu]] (1950), kurā ieguvis jaunākā agronoma — dārzkopja kvalifikāciju; [[Cēsu Skolotāju institūts|Cēsu skolotāju institūtu]] (1955); Daugavpils Valsts pedagoģiskā institūta Ķīmijas un bioloģijas fakultāti (1959); ieguvis pedagoģisko zinātņu kandidāta grādu Minskā (1969), aizstāvot [[Disertācija|disertāciju]] "Vakarskolas audzēkņu patstāvīgā darba efektivitātes kāpināšanas ceļi"; Maskavā ieguvis [[doktors (akadēmiskais grāds)|zinātņu doktora]] grādu (1991), kur izstrādājis sistēmu skolēnu un studentu sagatavošanai pašizglītībai. Rīgā [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]] viņam piešķirts habilitētā zinātņu doktora grāds pedagoģijā (1992).<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Guntis Rudzītis. (263-264 lpp.) Grāmatā ''Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā 1862-1999. '' (1999). Enciklopēdija. Jelgava: LLU.</ref>
Līdztekus darbam zinātnes jomā viņš vienlaikus strādāja arī par skolotāju Valmieras un Lejasciema vidusskolās, tad Jūrmalas 1. vakarskolā par dabas zinību, ģeogrāfijas, bioloģijas un ķīmijas skolotāju.
1960. gadā sācis darbu Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Paralēli tam docējis arī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vakara nodaļā, bet kopš 1991. gada viņš bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedras (1991—1999) un Izglītības un mājsaimniecības institūta (2000—2004) profesors.<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Guntis Rudzītis. (133.lpp.) Grāmatā K.Vārtukapteinis (Red.) (2005). ''LLU Tehniskā fakultāte: No pagātnes uz nākotni.'' Jelgava: LLU TF.</ref>
== Zinātniskā un pedagoģiskā darbība ==
Rudzīša profesionālā darbība aptvēra gan zinātnisko pētniecību, gan pedagoģisko darbu. Viņa zinātnisko darbu tematika saistās ar pašaudzināšanu mācību darbā, gribas un rakstura veidošanu pašizglītībā. Viņš pievērsās ķīmijas teorētiskajiem jautājumiem, ķīmijas mācīšanas metodikai un darbaudzināšanas problemātikai Latvijā. Būtiska viņa darbības daļa bija mācību grāmatu un metodisko materiālu sagatavošana skolu un augstākajai izglītībai. Kopā ar F. Feldmani izstrādājis ķīmijas mācību grāmatas 8., 9., 10. un 11. klasei. Vadījis 19 pedagoģijas zinātņu doktoru disertāciju izstrādi. G. Rudzīša devumā ir ap 250 grāmatu (ieskaitot atkārtotos izdevumus) un simtiem dažādu publikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/novadnieku-datubaze/guntis-rudzitis-/|title=Novadnieku datubāze|website=Jelgavas Pilsētas bibliotēka|access-date=2026-03-15|language=lv}}</ref>
Viņš bija Eiropas eksperts pedagoģijā. Papildus akadēmiskajam darbam Rudzītis piedalījās arī ķīmijas popularizēšanā, piedaloties starptautiskās zinātniskās konferencēs, izstrādājot publikācijas un izglītojošus materiālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ar izglītības, ar gaismas zvaigzni Latgalē - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-15|language=lv}}</ref>
Publicēti ap 500 darbi pedagoģijā, didaktikā, viņa grāmatas un brošūras tulkotas 23 valodās.<ref>[https://www.proquest.com/openview/6d46ecd9acf1572f90dcab6145cd1d7a/1?pq-origsite=gscholar&cbl=28899 GUNTIS RUDZITIS — in memoriam. Briede, Baiba. Journal of Science Education]; Bogotá Vol. 6, Iss. 1, (2005): 54.</ref>
2014. gadā Daugavpils Universitātē atklāja Friča Feldmaņa un Gunta Rudzīša auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kimijas-sk.lv/index.php/notikumi/item/475-daugavpils-universitate-svinigi-atklata-frica-feldana-un-gunta-rudzisa-auditorija|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-15}}</ref>
== Apbalvojumi ==
* Nadeždas Krupskajas medaļa (1989),
* Galileo Galileja medaļa (1993),
* Kembridžas Universitātes Biogrāfiskā institūta sudraba medaļa (1998).[[Attēls:Kembridžas universitātes Biogrāfiju centra sudraba medaļa.jpg|thumb|Kembridžas Universitātes Biogrāfiju centra sudraba medaļa]]
== Nepilns publikāciju saraksts ==
* ''Basic principles of the secondary school science textbooks development''/ Guntis Rudzītis ''Jornal of Science Education. '' — Vol.4, No.2 (2003), 89-92 p.
* ''Neorganiskā ķīmija vidusskolai'': eksperimentāla mācību grāmata / Guntis Rudzītis, Fricis Feldmanis Rīga: Zvaigzne ABC, 2003, 232 lpp.
* ''Химия 9 класс'' : учебник для общеобразовательных учреждений / Г. Е. Рудзитис, Ф. Г. Фельдман Москва: АСТ Астрель, 2003.
* ''Химия 8 класс'' : учебник для общеобразовательных учреждений / Г. Е. Рудзитис, Ф. Г. Фельдман Москва: АСТ Астрель, 2003.
* ''Химия 10 класс'' : учебник для общеобразовательных учреждений / Г. Е. Рудзитис, Ф. Г. Фельдман Москва: АСТ Астрель, 2003.
* ''Химия : органическая химия : учебник для 10 кл. общеобразовательных учреждений'' / Г. Е. Рудзитис, Ф. Г. Фельдман. 10-е изд. Москва: Просвещение, 2003.
* ''Gribas un rakstura veidošana mācību darbā un pašizglītībā'' : mācību līdzeklis / G. Rudzītis; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava: LLU, 2003.
* ''Kā strādāt ar grāmatu'' : mācību līdzeklis / G. Rudzītis; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava: LLU, 2003.
* ''Didaktiskie materiāli par latviešu izglītības veicinātājiem un ievērojamiem pedagogiem (XYII — XIX gs.)'': mācību līdzeklis / G. Rudzītis, A. Aizsila; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava: LLU, 2003.
* ''Darbaudzināšanas problēmas Latvijā'' (vēsturiski — pedagoģiskā skatījumā) : mācību līdzeklis / G. Rudzītis, P. Matvejs; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava: LLU, 2003.
* ''Didaktiskie materiāli par pasaules izcilo pedagogu atziņām'' : mācību līdzeklis / G. Rudzītis, A. Aizsila; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava: LLU, 2003.
* ''Ziemeļvidzemes pašizglītības dižgari'': mācību līdzeklis studentiem, jaunajiem pedagogiem un maģistrantiem / Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pedagoģijas katedra. Jelgava: LLU, 2000. (Saturs: Jānis Misiņš. Zelmars Lancmanis. Jānis Kučers. Arvīds Burka.)
* ''The productive educators during the first independent state of Latvia'': teaching aid for students, new teachers and master students / Guntis Rudzītis, Anita Aizsila; Latvia University of Agriculture. Department of Education. Jelgava: LUA, 2000. (Saturs: Longīns Ausējs. Ludis Bērziņš. Antons Birkerts. Aleksandrs Dauge. Kārlis Dēķens. Jānis Greste. Alberts Gulbis. Kārlis Kaufmanis. Zelmārs Lancmanis. Eduards Pētersons. Jūlijs Students.)
* ''Zināšanu uzkrāšana mācību darbā'': Mācību līdzeklis studentiem, jaunajiem pedagogiem un maģistrantiem / Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pedagoģijas kat. Jelgava: LLU, 1997
* ''Pašaudzināšana mācību darbā'': Mācību līdzeklis studentiem, jaunajiem pedagogiem un zinātniekiem / LLU. Pedagoģijas kat. Jelgava: LLU, 1996.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Rudzītis, Guntis}}
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
j3tuh8dmyvhuleolbw6upyq16ru66rf
Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika
4
626261
4452154
4451751
2026-04-09T03:16:01Z
PapuassBot
8775
Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (337 raksti)
4452154
wikitext
text/x-wiki
<templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" />
<div class="cee-layout">
<div class="cee-layout__main">
<div class="cee-mobile-nav">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
== Statistika ==
<div class="cee-box cee-section">
<!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. -->
<!-- BEGIN -->
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class="sortable wikitable"
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] ||
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] ||
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] ||
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] ||
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] ||
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] ||
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] ||
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] ||
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] ||
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] ||
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] ||
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] ||
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] ||
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] ||
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] ||
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] ||
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] ||
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] ||
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] ||
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] ||
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] ||
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] ||
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] ||
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] ||
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] ||
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 641 || 4567 || [[d:Q138976757|Q138976757]] ||
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2861 || [[d:Q127958|Q127958]] ||
|-
| [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] ||
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] ||
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] ||
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] ||
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 || ||
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4813 || [[d:Q130010219|Q130010219]] ||
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] ||
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] ||
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] ||
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] ||
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] ||
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] ||
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] ||
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] ||
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16475 || [[d:Q67622331|Q67622331]] ||
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] ||
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12495 || 19606 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] ||
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] ||
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] ||
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] ||
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] ||
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] ||
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] ||
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] ||
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] ||
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] ||
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] ||
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] ||
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] ||
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] ||
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] ||
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] ||
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] ||
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] ||
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] ||
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] ||
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] ||
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] ||
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] ||
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] ||
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] ||
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] ||
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] ||
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] ||
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] ||
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] ||
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] ||
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] ||
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] ||
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] ||
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] ||
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] ||
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] ||
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] ||
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] ||
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] ||
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] ||
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] ||
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] ||
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] ||
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] ||
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3240 || [[d:Q3000723|Q3000723]] ||
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] ||
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] ||
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] ||
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] ||
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] ||
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] ||
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] ||
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] ||
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] ||
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] ||
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] ||
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] ||
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3293 || [[d:Q1871220|Q1871220]] ||
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] ||
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] ||
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] ||
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] ||
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] ||
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] ||
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] ||
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] ||
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] ||
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] ||
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] ||
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] ||
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] ||
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] ||
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] ||
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] ||
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] ||
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] ||
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] ||
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] ||
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] ||
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] ||
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] ||
|-
| [[Seredžus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2057 || 3778 || [[d:Q3500125|Q3500125]] ||
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] ||
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] ||
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] ||
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] ||
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] ||
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] ||
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] ||
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] ||
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] ||
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] ||
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] ||
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] ||
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] ||
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] ||
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] ||
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] ||
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] ||
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] ||
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] ||
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] ||
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] ||
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] ||
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] ||
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] ||
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] ||
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] ||
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] ||
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] ||
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] ||
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] ||
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] ||
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] ||
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] ||
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] ||
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] ||
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] ||
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] ||
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] ||
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] ||
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] ||
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">rumāņi</span> || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] ||
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] ||
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6846 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] ||
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9162 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 4073 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3153 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] ||
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4614 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13525 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2487 || 4876 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] ||
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] ||
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] ||
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] ||
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 6310 || 22168 || [[d:Q125627220|Q125627220]] ||
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] ||
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] ||
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] ||
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] ||
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] ||
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] ||
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] ||
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] ||
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] ||
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] ||
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] ||
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] ||
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] ||
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] ||
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] ||
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] ||
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] ||
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] ||
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] ||
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] ||
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] ||
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] ||
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] ||
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] ||
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] ||
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11135 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] ||
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] ||
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] ||
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] ||
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] ||
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] ||
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] ||
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] ||
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] ||
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] ||
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] ||
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] ||
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] ||
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 683 || 2470 || [[d:Q145583|Q145583]] ||
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] ||
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2096 || 4285 || [[d:Q1629051|Q1629051]] ||
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] ||
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] ||
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] ||
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] ||
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] ||
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] ||
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] ||
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] ||
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] ||
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] ||
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] ||
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] ||
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] ||
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] ||
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] ||
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] ||
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] ||
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] ||
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] ||
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] ||
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] ||
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] ||
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] ||
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] ||
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] ||
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] ||
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] ||
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9693 || [[d:Q1199030|Q1199030]] ||
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] ||
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]]
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] ||
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] ||
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4345 || [[d:Q1138408|Q1138408]] ||
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] ||
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] ||
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] ||
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] ||
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1279 || 3471 || [[d:Q366907|Q366907]] ||
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] ||
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] ||
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] ||
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] ||
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] ||
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] ||
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] ||
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3742 || 6407 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] ||
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] ||
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] ||
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] ||
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] ||
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] ||
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] ||
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] ||
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3179 || 5479 || [[d:Q15950704|Q15950704]] ||
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] ||
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] ||
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] ||
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] ||
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] ||
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] ||
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] ||
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5886 || [[d:Q138312989|Q138312989]] ||
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] ||
|-
|}
== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 337
* '''Dalībnieku skaits:''' 19
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 15
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (169), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (39), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (3)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 38
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (119), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (29), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rumāņi|rumāņi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 886,676 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 59 no 337 (17.5%)
=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 114 raksti, 301,613 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 114 raksti, 210,327 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 21 raksti, 52,714 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 18 raksti, 131,809 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 16 raksti, 15,274 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 15 raksti, 7,401 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 13 raksti, 89,441 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 6 raksti, 25,351 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 5 raksti, 11,413 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 3 raksti, 8,187 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 2 raksti, 17,674 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 2 raksti, 1,020 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti, 4,730 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,813 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
<!-- END -->
</div>
</div>
<div class="cee-layout__aside">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
</div>
[[Kategorija:CEE Spring 2026]]
2ufwesdkgdl5d7htuzktygzcokeds24
Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija
4
626264
4452135
4451602
2026-04-08T21:48:03Z
Dainis
876
/* {{u|Dainis}} */
4452135
wikitext
text/x-wiki
<templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" />
<div class="cee-layout">
<div class="cee-layout__main">
<div class="cee-mobile-nav">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
== Loterija ==
<div class="cee-box cee-section">
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).
Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes".
''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
<!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija =
| Armēnija =
| Austrija =
| Azerbaidžāna =
| Baškortostāna =
| Bosnija un Hercegovina =
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija =
| Horvātija =
| Kazahstāna =
| Kosova =
| Krievija =
| Malta =
| Moldova =
| Polija =
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina =
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija =
}}
-->
== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija =
| Armēnija =
| Austrija =
| Azerbaidžāna =
| Baškortostāna =
| Bosnija un Hercegovina =
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija =
| Horvātija =
| Kazahstāna =
| Kosova =
| Krievija =
| Malta =
| Moldova =
| Polija = Biedronka
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina =
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija =
}}
== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija =
| Armēnija =
| Austrija = Traiskirhenes "Lions"
| Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija = Saloniku lidosta
<!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili -->
| Horvātija =
<!-- | Igaunija = Hugo Toms -->
| Kazahstāna = Mihails Šaidorovs
<!-- | Kipra = Filipa Fotopulu -->
| Kosova =
| Krievija =
<!-- | Lietuva = Amands Urķis -->
<!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins -->
| Malta =
| Moldova =
| Polija = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija = Štola
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris
}}
== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija =
| Armēnija =
| Austrija =
| Azerbaidžāna = Lotfi Zade
| Baškortostāna =
| Bosnija un Hercegovina =
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija =
| Horvātija =
| Kazahstāna =
| Kosova =
| Krievija =
| Malta =
| Moldova =
| Polija = EagleEye
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina =
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija =
}}
== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija = Sabiha Kasimati
| Armēnija = Dvina (Armēnija)
| Austrija = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna =
| Bosnija un Hercegovina =
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija =
| Horvātija =
| Kazahstāna = Arala
| Kosova =
| Krievija = Maija Kristaļinska
| Malta = Ričards Inglends
| Moldova =
| Polija =
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina = Katerina Handzjuka
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija =
}}
== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija = futbols Albānijā
| Armēnija = armēņu mitoloģija
| Austrija = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna = Banina
| Baškortostāna = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija = saviri
| esperanto = esperantists
| Grieķija = sievietes senajā Spartā
| Horvātija = horvātu virtuve
| Kazahstāna = Tomīra
| Kosova =
| Krievija =
| Malta =
| Moldova =
| Polija =
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina =
| Ungārija =
| Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija =
}}
== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija = INIMA
| Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs
| Austrija =
| Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā
| Baškortostāna = Ireks Zaripovs
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija = Vera Kuzmina
| esperanto =
| Grieķija = Lācarakijas
| Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs
<!-- | Igaunija = Islāms Igaunijā -->
| Kazahstāna = Sara Nazarbajeva
| Kosova = Flora Brovina
| Krievija =
| Malta = Katerina Vitale
| Moldova = Moldovas virtuve
| Polija = Hanzas tornis
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija = Rumānijas tatāri
| Serbija = Mina Karadžiča
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija = Karniolas prīmula
| Tatarstāna =
| Ukraina = Emīls Gorovecs
| Ungārija = Racka
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija =
}}
== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija = Mimi Kodeli
| Armēnija = Hrazdana
| Austrija = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija = Mitilene
| Horvātija = Sisaka
| Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova = Ferizaja
| Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta = Kristietība Maltā
| Moldova = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda
| Rumānija = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija = Matica srpska
| serbhorvātu valoda = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija = Tido Gašpars
| Slovēnija = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina = Jelizaveta Mereško
| Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole
}}
== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija =
| Armēnija =
| Austrija = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna =
| Baškortostāna =
| Bosnija un Hercegovina =
| Čuvašija =
| esperanto =
| Grieķija =
| Horvātija =
| Kazahstāna =
| Kosova =
| Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta =
| Moldova = Tatjana Zaļevska
| Polija =
| rietumarmēņu valoda =
| Rumānija =
| Serbija =
| serbhorvātu valoda =
| Serbu Republika =
| Slovākija =
| Slovēnija =
| Tatarstāna =
| Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs =
| Ziemeļmaķedonija =
}}
</div>
</div>
<div class="cee-layout__aside">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
</div>
[[Kategorija:CEE Spring 2026]]
30xeo2asebx261utk8f8eic36qfymtm
Valda Semane
0
626309
4452188
4447640
2026-04-09T04:48:42Z
Biafra
13794
4452188
wikitext
text/x-wiki
{{Mākslinieka infokaste
| name = Valda Semane
| image = Attēls:Valda Semane 2025. gadā.jpg
| imagesize =
| caption = Valda Semane 2025. gadā
| birthname =
| birthdate = {{dat|1942|3|10}}
| location = {{vieta|Latvija| Alūksne}}
| deathdate =
| deathplace =
| dzīves_vieta = Jelgava
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[keramika]]
| training = [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola]]
| movement =
| famous works =
| patrons =
| dzimums = S
| awards = Tautas daiļamata meistares goda nosaukums
}}
'''Valda Semane''' (dzimusi '''Valda Ozola''' {{dat|1942|3|10}}) ir [[Latvieši|latviešu]] māksliniece un [[keramiķe]], kā arī [[pedagoģe]], kuras radošā darbība saistīta ar keramikas mākslu un vizuāli plastisko izglītību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavart.lv/makslinieki/Valda-Semane|title=Mākslinieki - Jelgavas mākslinieku biedrība|website=jelgavart.lv|access-date=2026-03-21}}</ref>
== Dzīvesgājums ==
Valda (dz. Ozola) Semane dzimusi 1942. gada 10. martā [[Alūksne|Alūksnē]]. Izglītību ieguvusi mākslas jomā. Mācījusies [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] Keramikas nodaļā (1957—1962). Profesionālajā darbībā apvienojusi keramiķes radošo darbu ar pedagoģisko praksi.
Bijusi keramiķe Smiltenes rūpkombinātā (1962—1963), ražošanas apvienībā „Latvijas keramika” (1963—1998). Darbojusies Jelgavas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijā „Atspole”.
Padomju varas laikā strādājusi [[Jaunrades nams JUNDA|Jelgavas Jaunatnes jaunrades namā ''Junda'']], kur pasniegusi ar keramiku un vizuālo mākslu saistītus priekšmetus. Veicinājusi audzēkņu radošo attīstību, īpašu uzmanību pievēršot materiālu izjūtai un tradicionālo prasmju apguvei.
== Radošā darbība ==
Valda Semane darbojas keramikas jomā, veidojot darbus, kuros apvienojas tradicionālās tehnikas ar individuālu māksliniecisko rokrakstu. Viņas darbi raksturojas ar materiālu, formu daudzveidību, tematiku un viņai vien raksturīgu stilistiku. Viņas darbi regulāri izstādīti Latvijas un ārzemju izstāžu zālēs un galerijās, tostarp Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/kultura-un-izklaide/izstades/valdin-tavas-rokas-mals-dzied/|title=“Valdiņ, tavās rokās māls dzied”|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-21|date=2025-01-24|language=lv}}</ref>
== Pedagoģiskā darbība ==
Darbojusies kā pedagoģe mākslas un dizaina jomā. Vadījusi nodarbības, meistarklases un piedalījusies izglītības projektos, veicinot keramikas un vizuālās mākslas attīstību.
== Dalība sabiedriskās organizācijās ==
* kopš 1989. gada Latvijas Dizaina savienības biedre;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.design.lv/biedri?31204075_page=7&52a2dea6_page=7|title=Biedri|website=www.design.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref>
* kopš 2010. gada Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavart.lv/makslinieki|title=Mākslinieki - Jelgavas mākslinieku biedrība|website=jelgavart.lv|access-date=2026-03-21}}</ref>
[[Attēls:Valda Semane un Ivanda Spulle-Meiere 2025.gadā.jpg|thumb|Valda Semane un [[Ivanda Spulle-Meiere]] 2025. gadā]]
== Personālizstādes ==
* 2025. g. ''Gadalaiki'' Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=13283|title=Māra Branča skatījums|website=laikraksts.com|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref>
* 2001. g. ''Daba. Miers. Gaisma'' Jelgavas muzejā ''Academia Petrina — 225''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kas-kur-kad-469/|title=Kas? Kur? Kad?|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-21|date=2001-01-05|language=lv}}</ref>
== Izstādes (izlase) ==
Ar saviem darbiem viņa piedalās izstādēs no 1964. gada.
* 2024. g. ''Tonis'' Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/muzeja-durvis-ver-pasmaju-makslinieku-izstade-tonis/|title=Muzejā durvis ver pašmāju mākslinieku izstāde “Tonis”|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-21|date=2024-05-24|language=lv}}</ref>
* 2013. g. ''Mākslas dienas'' Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/jelgava-sakas-makslas-dienas/|title=jelgavniekiem.lv|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref>
* 2012. g. ''No 50 līdz 90'' Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/uz-izstadi-ieludz-lielie-jubilari/|title=Uz izstādi ielūdz lielie jubilāri!|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-21|date=2012-11-01|language=lv}}</ref>
* 2009. g. ''Mēs visi kopā'' Talsu novada muzejā.<ref>Jelgavas mākslinieku izstāde Talsos ''«Mēs visi kopā».'' https://www.apollo.lv/5489807/jelgavas-makslinieku-izstade-talsos-mes-visi-kopa</ref>
== Apbalvojumi ==
1965. gadā saņēmusi Tautas daiļamata meistares goda nosaukumu.
== Galerija ==
<gallery>
Valda Semane 2.jpg |
Valda Semane 1.jpg |
Valda semane 3.jpg |
</gallery>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas keramiķi]]
oqh4ynmjg43314yv8jj8wuxfb38cnht
Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti
4
626708
4452155
4451752
2026-04-09T03:16:02Z
PapuassBot
8775
Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums
4452155
wikitext
text/x-wiki
<templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" />
<div class="cee-layout">
<div class="cee-layout__main">
<div class="cee-mobile-nav">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
== Rezultāti ==
<div class="cee-box cee-section">
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.
Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
<!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. -->
<!-- BEGIN -->
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 337 kopējiem rakstiem, 334 atbilst kritērijiem.''
=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 540,844 baiti
# {{U|Kikos}} - 403,688 baiti
# {{U|Egilus}} - 246,066 baiti
# {{U|Treisijs}} - 130,739 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 118,654 baiti
# {{U|Tankists}} - 78,396 baiti
# {{U|Biafra}} - 65,472 baiti
# {{U|MC2013}} - 63,037 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 43,457 baiti
# {{U|Vylks}} - 28,845 baiti
# {{U|Dainis}} - 24,536 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 12,621 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 7,399 baiti
# {{U|Lasks}} - 7,330 baiti
# {{U|XD991}} - 5,886 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Pirags}} - 3,326 baiti
=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''
# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti
=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''
# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Meistars Joda}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Treisijs}} - 9 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Egilus}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|MC2013}} - 2 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Kikos}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''
''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''
=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''
# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti
# {{U|Egilus}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 3 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|MC2013}} - 1 raksti
=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''
# {{U|Egilus}} - 5 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti
=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
<!-- END -->
</div>
</div>
<div class="cee-layout__aside">
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
</div>
</div>
[[Kategorija:CEE Spring 2026]]
rnsnvirw55iet56cuuq667b7597dah9
Sara Nazarbajeva
0
627805
4452196
4451102
2026-04-09T05:08:40Z
Meistars Joda
781
4452196
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Sara Nazarbajeva
| vārds_orģ = ''Сара Назарбаева''<br />''Sara Alpyskyzy Nazarbayeva''
| attēls = Sara_Nazarbayeva.jpeg
| mazs_att =
| apraksts = Sara Nazarbajeva 2000. gadā
| amats = Kazahstānas pirmā lēdija
| term_sākums = 16.12.1991
| term_beigas = 20.03.2019
| premjers =
| prezidents = [[Nursultans Nazarbajevs]]
| priekštecis =
| pēctecis = Nadežda Tokajeva
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1941|2|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Kizilžara|td=Kazahstāna}}
| mir_dati =
| mir_vieta =
| tautība =
| tēvs = Alpiss Konkajevs
| partija =
| dzīvesb = [[Nursultans Nazarbajevs]]
| profesija =
| alma_mater Karagandas metalurģijas rūpnīcas Augstākā tehniskā skola (VTUZ)
| reliģija =
| paraksts =
| piezīmes =
}}
'''Sara Nazarbajeva''' (dzim. Konakajeva; {{val|kk|Sara Alpyskyzy Nazarbayeva}}, dzimusi {{dat|1941|2|12}} Kizilžarā, [[Karaghandi apgabals|Karagandas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna]]s sabiedriskā darbiniece, nacionālā fonda "Bobek" dibinātāja un prezidente<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prg.kz/Document/|title=Назарбаева (Кунакаева) Сара Алпысовна (персональная справка) {{!}} ИС Параграф|website=prg.kz|access-date=2026-04-03|language=ru}}</ref>, Kazahstānas pirmā prezidenta [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] sieva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://grokipedia.com/page/Sara_Nazarbayeva|title=Sara Nazarbayeva|website=Grokipedia|access-date=2026-04-03|language=en}}</ref>
== Biogrāfija ==
Sara Konakajeva dzimusi 1941. gada 12. februārī Kizilžaras ciemā Karagandas apgabalā (tagad [[Ulitau apgabals|Ulitau apgabalā]]). Viņas māte nomira, kad Sarai bija pieci gadi. 12 gadu vecumā viņa pameta skolu un devās strādāt apģērbu fabrikā.<ref name=":0" /><ref name=hronika>{{cite web | url = https://bilimdinews.kz/?p=136387 | title = Хроника жизни Сары Назарбаевой в Темиртау | publisher = Білімді ел | date = 2021-02-10 | access-date = 2021-11-15 | archive-date = 2021-11-15 | archive-url = https://web.archive.org/web/20211115084449/https://bilimdinews.kz/?p=136387 }}</ref><ref name=mir>{{cite web | url = https://mir24.tv/news/16447555/glavnaya-mama-kazahstana-sare-nazarbaevoi-80 | title = Главная мама Казахстана: Саре Назарбаевой – 80 | publisher = МИР24 | date = 2021-02-12 | access-date = 2021-11-15 | archive-date = 2021-11-15 | archive-url = https://web.archive.org/web/20211115084448/https://mir24.tv/news/16447555/glavnaya-mama-kazahstana-sare-nazarbaevoi-80 }}</ref> 1962. gadā viņa apprecējās ar Nursultanu Nazarbajevu. Viņiem ir trīs meitas, vienpadsmit mazbērni un mazmazmeita.
No 1972. līdz 1976. gadam S. Nazarbajeva ieguva augstāko izglītību Karagandas metalurģijas rūpnīcas Augstākajā tehniskajā skolā (VTUZ), Pēc absolvēšanas viņa strādāja Karagandas metalurģijas rūpnīcā un Karagandaugolas ražošanas asociācijā.<ref name=":2" />
Kopš 1992. gada februāra viņa ir republikāniskā bērnu labdarības fonda "Bobek" dibinātāja un prezidente<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://orda.kz/chem-zanimalas-pervaja-ledi-kazahstana-sara-nazarbaeva-i-chto-stalo-s-ee-proektami-401411/|title=Чем занималась первая леди Казахстана Сара Назарбаева, и что стало с её проектами|last=Астахов|first=Илья|website=orda.kz|access-date=2026-04-03|date=2025-05-08|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.czhr.kz/post/%D1%81%D0%B0%D1%80%D0%B0-%D0%BD%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D1%80%D0%B1%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D0%B0-%D0%BF%D1%83%D1%82%D1%8C-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D0%BE%D0%B9-%D0%BB%D0%B5%D0%B4%D0%B8-%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D1%85%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%B0|title=Сара Назарбаева: путь первой леди Казахстана|last=Shishkin_like|website=ЦЖР - Shishkin_like|access-date=2026-04-03|date=2025-05-20|language=ru}}</ref>, bet kopš 1994. gada jūlija Kazahstānas SOS bērnu ciematu fonda (Austrijas fonda ''SOS Kinderdorf International'' filiāle) prezidente.<ref name=":1" />
1999. gada martā viņa kļuva par Demogrāfijas labdarības fonda pilnvaroto padomes priekšsēdētāju.<ref name=":2" />
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Nazarbajeva, Sara}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas cilvēki]]
k4ykj3ae90bm6ohi5o3h0hs4cmbjgvg
Kačkanara
0
628055
4452208
4450372
2026-04-09T06:59:12Z
Biafra
13794
4452208
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kačkanara
| official_name = ''Качканар''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline =
| image_caption =
| image_flag =
| image_seal =
| image_shield =
| shield_link =
| flag_link =
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position =
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 =
| subdivision_name2 =
| established_title = Dibināta
| established_date = 1957
| government_type =
| leader_title =
| leader_name =
| area_magnitude =
| area_total_km2 =
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| area_urban_km2 =
| area_metro_km2 =
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes =
| population_total = 37 000
| population_urban =
| population_metro =
| population_density_km2 =
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset =
| timezone_DST =
| utc_offset_DST =
| latd = 58
| latm = 43
| lats =
| latNS = N
| longd = 59
| longm = 29
| longs =
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 624350
| elevation_footnotes =
| elevation_m = 350
| website =
| footnotes =
}}
'''Kačkanara''' ({{val|ru|Качканар}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Kačkanaras kalna, aptuveni 260 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Kačkanarā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.
Kačkanara ir nozīmīgs [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecības]] un [[Metalurģija|metalurģijas]] centrs, kas specializējies [[Dzelzsrūda|dzelzsrūdas]] ieguvē un apstrādē.
== Vēsture ==
Kačkanara dibināta 1957. gadā saistībā ar dzelzsrūdas atradņu apgūšanu.
Padomju laikā pilsēta strauji attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, un tika izveidoti lieli rūpniecības uzņēmumi.
== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.
Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
qefzwhdkjl7prui5thi8fbebu5jd5rd
Ričards Inglends
0
628279
4452119
4450855
2026-04-08T20:35:14Z
Egilus
27634
4452119
wikitext
text/x-wiki
{{Mākslinieka infokaste
| name = Ričards Inglends
| image =
| imagesize =
| caption =
| birthname = Richard England Sant Fournier
| birthdate = {{dat|1937|10|3}}
| location = {{vieta|Malta}}
| deathdate =
| deathplace =
| nationality =
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Maltas Universitāte]]
| movement =
| famous works = Svētā Asīzes Franciska baznīca un klosteris [[Kavra|Kavrā]], [[Manikatas baznīca]]
| patrons =
| awards = Starptautiskās Arhitektūras akadēmijas balvas 1983, 1985, 1991, 2000, 2003, 2006, 2009
}}
'''Ričards Inglends''' (dzimis {{dat|1937|10|3}}, pilnā vārdā '''Ričards Inglends Sen Furnjē''' ({{val|en|Richard England Sant Fournier}}), ir [[Malta]]s [[arhitekts]].
== Biogrāfija ==
Ričards, arhitekta [[Edvīns Inglends Sen Furnjē|Edvīna Inglenda Sen Furnjē]] un Inas Desēnas dēls, piedzima Maltā (tolaik [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kroņa kolonijā). Māte nomira dzemdībās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://templemagazines.com/post/richard-england-the-great-chameleon/|title=Richard England - The Great Chameleon|website=Temple Magazines|access-date=2026-04-05|language=en-US}}</ref> Inglends studēja Svētā Edvarda koledžā [[Kotonera|Kotonerā]] un vēlāk arhitektūru [[Maltas Universitāte|Maltas Universitātē]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.um.edu.mt/newspoint/news/2021/05/richard-england-concept-drawings|title=Prof. Richard England donates concept drawings to UM|website=University of Malta|access-date=2026-04-05|date=2021-05-17}}</ref> Pēc tam viņš turpināja studijas [[Itālija|Itālijā]], [[Milānas Politehniskā Universitāte|Milānas Politehniskajā universitātē]],<ref name=":1" /> un no 1960. līdz 1962. gadam strādāja par studentu-arhitektu itāļu arhitekta-dizainera Džo Ponti studijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldarchitecture.org/architecture-news/ehnnf/richard_england_explores_architecture_and_the_senses_.html|title=Richard England explores "Architecture and the Senses"|website=worldarchitecture.org|access-date=2026-04-05}}</ref>
== Karjera ==
Maltā viņš projektējis virkni kūrortviesnīcu un sakrālo celtņu,<ref>Chris Abel, ''Transformations — Richard England 25 years of Architecture'', Mid-Med Bank, Malta, 1987.</ref> pieturoties pie vietējā stila. Viņa darbības stils paredz, ka arhitektūrai jābūt atbilstošai gan vietai, gan laikam un ka tai jāatspoguļo vietas gars,<ref name=":2" /><ref>''Connections'', Lund Humphries, UK, 1984</ref> kas jau darbības sākumā noveda viņu pretstāvē ar 1960. gados valdošo modernismu,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://round-city.com/rifat-chadirji-foreword/|title=Rifat Chadirji Tribute: A foreword by Richard England|last=Contributor|first=Round City|website=Round City|access-date=2026-04-05|date=2021-04-10|language=en-US}}</ref> bet vēlāk Maltā — ar vietējo barokālo tieksmi "arī vairāk izgreznojumu ir par maz".<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/architecture-as-art-and-poetry-an-interview-with-richard-england.942264|title=Architecture as art and poetry: an interview with Richard England|last=Agius|first=Joseph|website=Times of Malta|access-date=2026-04-05|date=2022-03-20|language=en-gb}}</ref> Inglends uzskata, ka arhitektūrai jāatīstās evolucionāri, nelaužot vietējo tradīciju, bet pakāpeniski uzlabojot to.<ref>Colin Amery, ''Financial Times,'' 8/2/93, UK.</ref><ref name=":4" /> Viņš arī norāda, ka arhitektūru cilvēks uztver ne tikai ar redzi, bet ar visu maņu kopumu un tādēļ celtnei un tās interjeram jāatbilst visu maņu prasībām.<ref name=":2" /> Inglenda būvju pamatprincipi ir matemātika, krāsa un harmonija.<ref name=":4" /> Viņš aktīvi protestēja pret Maltas neatkarības periodā kopš 1970. gadiem pastiprinājušos veco celtņu nojaukšanu un arhitektūras aizvietošanu ar vienkāršu būvniecību lētuma un ātruma pēc.<ref name=":4" />
1970. gados viņš strādāja [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], bet 1980. gadu sākumā viņš kopā ar citiem tika iecelts par [[Bagdāde]]s mēra Rifata Čadirdži konsultantu [[Irāka|Irākā]], lai strādātu pie pilsētas atjaunošanas.<ref name=":3" /> Tomēr vairumu viņa projektu Bagdādē neizdevās pabeigt, jo Irākas uzsāktais [[Irānas—Irākas karš|karš ar Irānu]] paņēma visus līdzekļus.<ref name=":3" />
Ričards Inglends ir lasījis lekcijas un strādājis par arhitektūras konsultantu valdības un privātās iestādēs daudzās valstīs: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], Saūda Arābijā, Irākā, [[Irāna|Irānā]], Itālijā, [[Argentīna|Argentīnā]], [[Polija|Polijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un savā dzimtajā Maltā.<ref name=":5">[https://wroclaw.sarp.org.pl/files/5824b44de5f48_Richard%20England%20CV%20Long%20-%20updated%20Aug%202016.pdf Richard England. Stowarzyszenie Architektów Polskich Oddział Wrocław] wroclaw.sarp.org.pl</ref>
[[Attēls:Gesamtansicht Church of St Francis of Assisi, OT Qawra, 2016-11-30, ama fec.jpg|thumb|270x270px|Sv. Asīzes Franciska baznīca un klosteris Kavrā]]
[[Attēls:Malta - Mellieha-Manikata + Triq Mellieha - Misrah il-Parrocca - Manikata Parish Church 01 ies.jpg|thumb|270x270px|Baznīca Manikatā]]
[[Attēls:Central Bank.jpg|thumb|Maltas Centrālā banka|293x293px]]
[[Attēls:Hotel by Richard England.jpg|thumb|Viesnīca Sentdžuliansā|271x271px]]
[[Attēls:Innenansicht Franzkirche (3) Qawra 2016-11-30 ama fec.jpg|thumb|Kavras baznīcas interjers|264x264px]]
Inglends ir viesprofesors Maltas Universitātē, no 1987. līdz 1989. gadam pildījis Arhitektūras fakultātes dekāna pienākumus.<ref name=":1" /> Tāpat Inglends ir goda biedrs [[Batas Universitāte|Batas Universitātē]] [[Anglija|Anglijā]], akadēmiķis un [[UNESCO]] dibinātās [[Starptautiskā Arhitektūras akadēmija|Starptautiskās Arhitektūras akadēmijas]] viceprezidents.
=== Darbi ===
* Maltas Centrālā banka, Valleta, Malta, 1971. gads
* Sv. Jāzepa baznīca, Manikata, Malta, 1962.-1974. gads
* Mirjamas dārzs, Sandžiljana, Malta, 1982. gads
* Samariešu labdarības nams, Santavenera, Malta, 1996.—2024. gads
* Viesnīca Golf 4 Apartments, Belgrada, Dienvidslāvija, 1990. gads
* Svētā Asīzes Franciska baznīca un klosteris, Kavra, Malta, 1991.—1999. gads<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://qawrachurch.com/history.htm|title=L-Istorja tal-Parrocca San Frangisk t'Assisi|website=qawrachurch.com|access-date=2026-04-05}}</ref>
* Maltas Universitātes piebūve, Malta, 1991. gads
* Maltas Centrālā banka, Anekse, Valletta, Malta, 1992. gads
* Jura meditācijas kapela, Blata L-Badžda, Malta, 2001. gads
* Apollona dārzs, Sandžiljana, Malta, 2007. gads
== Apbalvojumi ==
* Starptautiskās Arhitektūras akadēmijas balva, 1983, 1985, 1991, 2000, 2003, 2006, 2009
* Arhitektu Sadraudzības asociācijas reģionālā balva, 1985, 1987
* Goda doktora grāds, Buenosairesas Universitāte, Argentīna, 1985
* Tulūzas pilsētas zelta medaļa, 1985.
* Starptautiskās arhitektūras kritiķu komitejas (CICA) sudraba medaļa, 1987]
* Džordžijas biennāles laureāta balva, 1988
* IFRAA — Amerikas Arhitektu institūta balva reliģiskajā arhitektūrā, 1991
* Maltas Nopelnu ordeņa virsnieks, 1993. gads
* Starptautiskā balva Trešajā arhitektūras biennālē, Kostarika, 1996. gads
* Belgradas Arhitektūras triennāles zelta medaļa, 1999
* Starptautiskās Arhitektūras akadēmijas Grand Prix, 2006
== Ārpus arhitektūras ==
Inglends ir arī tēlnieks (radījis Mīlestības skulptūras),<ref name=":5" /> fotogrāfs, dzejnieks, mākslinieks un grāmatu autors.<ref name=":1" />
Inglends ir lasījis lekcijas un izstādījis savus darbus dažādos kontinentos.
1962. gadā viņš apprecējās ar Mirjamu Borgu Manduku, [[ikebana]]s speciālisti, viņiem ir meita un dēls, kas abi ir mākslinieki.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The International Who's Who 2004|url=https://books.google.lv/books?id=sR4Ch1dMe8IC&q=odd+engstrom+whos+who&pg=PA494&redir_esc=y|publisher=Psychology Press|date=2003|isbn=978-1-85743-217-6|first=Europa|last=Publications}}</ref><ref name=":0" />
== Inglenda grāmatas<ref name=":5" /> ==
* ''Walls of Malta'' (Maltas sienas), M.R.S.M., Malta, 1973.
* ''White is White'' (Balts ir balts), M.R.S.M., Malta, 1973.
* ''Contemporary Art in Malta'' (Mūsdienu māksla Maltā), redaktors, A Malta Art Festival Publication, Malta, 1974.
* ''Carrier-Citadel Metamorphosis,'' M.R.S.M., Malta, 1980.
* ''Island: A poem for seeing'' (Sala: Poēma apskatei), M.R.S.M., Malta, 1980.
* ''Uncaged Reflections'' (Nenotvertas pārdomas), tekstu izlase, 1965 — 80, M.R.S.M., Malta, 1980.
* ''In Search of Silent Spaces'' (Klusējošu telpu meklējumos), M.R.S.M., Malta, 1983.
* ''England on Podcasting'' (Anglija podkāstos), M.R.S.M., Malta 1985.
* ''Octaves of Reflection'' (Pārdomu oktāvas), ar Čārlzu Kamiljēri, A John Arthur Studio Publication, Londona, 1987.
* ''Mdina. Citadel of Memory'' (Mdina. Atmiņu citadele), kopā ar Konrādu Teiku, Atlantis Publications, Malta, 1995.
* ''Fraxions'', LIBRiA, Itālija, 1995.
* ''Sacri Luoghi'' (Svētās vietas), LIBRiA, Itālija, 1997.
* ''Gozo. Island of Oblivion'' (Gozo. Aizmirstības sala) LIBRiA, Itālija. 1997.
* ''Transfigurations — Places of Prayer'' (Pārveidojumi — lūgšanu vietas), kopā ar Lindu Šūberti, LIBRiA, Itālija. 2000.
* ''Gabriel Caruana'' (Gabriels Karuana), A Bank of Valletta Exhibition, catalogue, Malta. 2001
* ''Gabriel Caruana'' (Gabriels Karuana), Ceramics LIBRiA, Itālija. 2002
* ''Viaggio In Italia, schizzi e disegni'' (Ceļojums uz Itāliju: skices un zīmējumi), Introduzione Paolo Portoghesi, LIBRiA, Itālija. 2002
* ''The Palette'' (Palete), John Borg Manduca, LIBRiA, Itālija. 2004.
* ''Between Sky + Earth'' (Starp debesīm + zemi), Norbert Attard, Heritage Malta, Malta. 2007.
* ''Chambers of Memory: Roaming the Mansions of Mnemosyne'' (Atmiņu kambari: Klīstot Mnemosīnes savrupmājā), 2020.<ref name=":0" />
=== Dzeja ===
* ''Eye to I'' (Acis uz sevi), izlase, Said International, Malta, 1994.
* ''Sanctuaries'' (Svētvietas), izlase, LIBRiA, Itālija. 2006.
* ''Clavichords'' (Klavihordi), izlase, LIBRiA, Itālija. 2009.
==== Inglenda dzeja mūzikā CD no Čārlza Kamiljēri ====
* ''Standing Stones'' (Stāvošie akmeņi) — Ann Manly Soprano, DIAL 105, 1991
* ''This Holy Earth'' (Svētā zeme) — Claire Massa Mezzo Soprano, THE 011, 2007
=== Daļa no rakstiem ===
* ''From Vernacular to Modern'' (No dzimtā līdz mūsdienām), Architecture Review, Architectural Press, Londona, 1969.
* ''Forms borrowed from the summer of my childhood'' (Formas, kas aizgūtas no manas bērnības vasaras), A+U 10, Japāna, 1984.
* ''Various quotations'' (Dažādi citāti), Perspectives, Charles Knevitt, Lund Humphries, Londona, 1986.
* ''The Spirit of Place'' (Vietas gars), Transactions 9, Vol 5.1, RIBA Publications, Londona, 1986.
* ''The Spirit of Place, Sharing the Earth'' (Vietas gars, daloties ar Zemi), The Robert Gordon University, Aberdīna, Skotija, 1995.
* ''Building in Harmony with Nature'' (Ēka harmonijā ar dabu), Econea, L’Arca 152, Milāna, Itālija, 2000.
* ''Luis Barragan, El Poeta del Silencio'' (Luiss Baragans, klusuma dzejnieks), Cuadernos de Arquitectura 6, El Legado de Luis Barragan, Instituto Nacional de Bellas Artes, Meksika, 2002.
* ''L’Architettura del Mediterraneo: Conservazione Transformazione, Innovazione'' (Vidusjūras arhitektūra: saglabāšana, transformācija, inovācijas), L’Architettura del Mediterraneo, Gangemi, Itālija, 2003.
* ''Space, Time, Genealogy'' (Telpa, laiks, ģenealoģija), Malta Before History, Miranda Publishers, Malta, 2004.
* ''Transfiguration'' (Pārveidošana), St James Cavalier Centre for Creativity Malta, Libria, Itālija, 2005.
* ''Landscape No. 27'' (Ainava Nr. 27), Jordānija, 2009.
* ''The Making of the Millennium Chapel'' (Tūkstošgades kapelas tapšana), Going Your Way, Progress Press, Malta, 2010.
* ''Deir El Bahri Memorial'' (Deir El Bahri memoriāls), Senmut & Hatshepsut, L’Arca 254, Milāna, Itālija, 2010.
* ''Limestone Heritage'' (Kaļķakmens mantojums), L’Arca 257, Milāna, Itālija, 2010.
== Grāmatas par Inglendu ==
* ''Richard England, Architect in Malta'' (Ričards Inglends, arhitekts Maltā), Emile Henvaux. Editions de la Libraire Encyclopedique, Beļģija, 1969.
* ''Cards on the Table: Concept Drawings by Richard England'' (Kārtis galdā: Ričarda Inglenda konceptuālie zīmējumi), Maelee Thomson Foster, M.R.S.M., Malta. 1980. Otrais izdevums, 1983.
* ''Manikata: The Making of a Church'' (Manikata: Baznīcas tapšana), Charles Knevitt, a Manikata Church Publication, Malta, 1980. Otrais izdevums, 1986.
* ''Connections: The Architecture of Richard England'' (Savienojumi: Ričarda Inglenda arhitektūra), Charles Knevitt, Lund Humphries, Anglija, 1984.
* ''Transformations: Richard England, 25 Years of Architecture'' (Pārveidojumi: Ričarda Inglenda 25 arhitektūras gadi), Chris Abel, Mid-Med Bank Limited, Malta, 1987.
* ''Manikata Church Malta'' (Manikatas baznīca Maltā), Chris Abel, Academy Editions, Anglija, 1995.
* ''Scripta Mediterranea, Richard England Poet of Malta and the Middle Sea'' ("Scripta Mediterranea", Ričards Inglends. "Maltas un Vidusjūras dzejnieks"), Brian Dendle, Canadian Institute for Mediterranean Studies, Kanāda, 1997.
* ''Richard England, The Spirit of Place'' (Ričards Inglends, vietas gars), l'ARCA Edizioni, Itālija, 1998.
* ''Richard England'' (Ričards Inglends), by Edwin Heathcote, Wiley-Academy, Anglija, 2002.
* ''Richard England Architect as Artist'' (Ričards Inglends, arhitekts kā mākslinieks), Editor Dennis Sharp, Texts Manfredi Nicoletti and Mario Botta, BookART, Londona, 2007.
* ''100 at 70 A Celebratory Album for Richard England'' (Simts uz 70 gadu jubileju. Svinību albums Ričardam Inglandam), M.R.S.M., Malta. 2007.
* ''Between Shadow & Stone'' (Starp ēnu un akmeni), Photography by Timmy Gambin, Midsea Books, Malta, 2010.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.architectrichardengland.com/ Mājaslapa]
[[Kategorija:Arhitekti]]
[[Kategorija:Maltas cilvēki]]
9m26s3el15cdef784g0b556zpmxmrbd
Edvīns Inglends Sen Furnjē
0
628328
4452111
4451134
2026-04-08T20:10:35Z
Egilus
27634
4452111
wikitext
text/x-wiki
{{Mākslinieka infokaste
| name = Edvīns Inglends Sant Furnjē
| image =
| imagesize =
| caption =
| birthname = Richard England Sant Fournier
| birthdate = {{dat|1908|}}
| location = {{vieta|Malta|Slima}}
| deathdate = {{dat|1969|4|19}}
| deathplace =
| nationality =
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Maltas Universitāte]]
| movement = [[modernisms]]
| famous works = ''Rialto'' kinoteātris [[Bormla|Bormlā]], Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]]
| patrons =
| awards =
}}
[[Attēls:Cinema_Rialto,_Bormla.jpg|thumb|300x300px|Kino Rialto, Bormla]]
'''Edvīns Inglends Sant Furnjē''' (1908—1969) bija [[Maltieši|maltiešu]] [[arhitekts]]. Bija pazīstams ar saviem novatoriskajiem [[Modernisms|modernisma]] dizainiem [[Malta|Maltā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], apvienojot modernisma stilu ar vietējo kontekstu, lai atjaunotu un no jauna definētu salas arhitektūras ainavu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studiointernational.com/book-review-modernist-malta-the-architectural-legacy|title=Book review: Modernist Malta: The Architectural Legacy|website=www.studiointernational.com|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref>
Viņa lielākais praktiskais ieguldījums ir kinoteātris "Rialto" Kospikuā ([[Bormla|Bormlā]]), kas celts laikā no 1954. līdz 1956. gadam; tagad tā ir II pakāpes aizsargājama ēka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/opinion-renovating-regenerating-rialto-cottonera.1041782|title=Opinion: Renovating and regenerating the Rialto|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2023-07-06|language=en-gb}}</ref> Furnjē kantoris radīja arī ievērojamus modernisma darbus, piemēram, izstāžu zāli [[Slīma|Slīmā]] 1967. gadā, kas izcēlās ar savu labi artikulēto struktūru un novatorisko formu.
Inglenda Sen Furnjē dizaini, kuros bieži vien bija iekļauti drosmīgi materiāli un formas, iedvesmojoties no globālā modernisma, palīdzēja Maltai pozicionēt sevi kā pamanāmu spēlētāju 20. gadsimta vidus arhitektūrā.<ref name=":0" />
Viņš apprecēja [[Grāfs|marķīzi]] Adelīni Kasāru Dezēnu, ar kuru viņam piedzima vienīgais dēls [[Ričards Inglends]], kurš kļuva par vēl pazīstamāku arhitektu. Kopā ar dēlu viņs izveidoja arhitektu biroju "England and England".
== Dzīvesgājums ==
Edvīns Inglends Sant Furnjē piedzima 1908. gadā [[Slīma|Slīmā]], Maltā, ievērojamas maltiešu muižniecības ģimenē.
Viņa tēvs Giljelmo Inglends un māte, [[Grāfs|grāfiene]] Marija Sant Furnjē (dzimusi 1874. gadā), saistīja ģimeni ar prestižo Sant Furnjē dzimtu, kuras izcelsme meklējama 16. gadsimtā, pateicoties vergu atbrīvošanai, ko veica korsārs [[Nikola de Saids]], un sekojošajiem dižciltīgo tituliem, ko 1770. gadā piešķīra imperatore [[Marija Terēzija]], tostarp grāfam Santam un grāfam Furnjē de Pauzjē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltagenealogy.com/sanctu/|title=Sanctu|last=bohemia|website=Maltagenealogy|access-date=2026-04-06|date=2018-11-29|language=en-AU}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MN/Fournier.html|title=Maltese Nobility - Fournier|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Marijas tēvs, grāfs Džordžo Sant Furnjē (dzimis 1817. gadā), bija apprecējis marķīzi Paolīnu Apapu Boloņu, vēl vairāk nostiprinot ģimeni Maltas aristokrātiskajos tīklos, kas bija saistīti ar vēsturiskām lēņu muižām un administratīvajām privilēģijām.<ref name=":2" /> Uzvārds Sant ir radies no "Santi", kas apzīmēja de Saīda rezidenci, un 19. gadsimta laulību savienību rezultātā saplūda ar uzvārdu Furnjē, līdz 20. gadsimta sākumam padarot ģimeni par vienu no Maltas bagātākajām un ietekmīgākajām dižciltīgo dzimtām.
Neskatoties uz [[Feodālisms|feodālās]] varas sabrukumu Eiropā 19. gadsimta sākumā, vietējā aristokrātija saglabāja priekšrocības sabiedriskos un svinīgos pasākumos, laulībās ar Eiropas aristokrātiju un amatos civilajā pārvaldē.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://santfournier.org/MNINFO/maltesenobilityhistory.html|title=The Maltese Nobility in Maltese History|website=santfournier.org|access-date=2026-04-06}}</ref> Šīs izcelsmes dēļ aristokrātiskā audzināšana Slīmā, plaukstošā piekrastes pilsētā un faktiski galvaspilsētas [[Valleta]]s ziemeļu piepilsētā, iepazīstināja jauno Edvīnu ar kultūras patronāžas, britu apbalvojumu un lingvistisku debašu pasauli starp angļu un [[Itālija|itāļu]] ietekmēm, veidojot viņa personību Maltas koloniālās identitātes apstākļos.<ref name=":3" />
=== Arhitektūras mācības ===
Starpkaru periodā topošie arhitekti (periti) Maltā apmācījās saskaņā ar formalizētajām izglītības programmām, ko noteica britu koloniālā vara. 1919. gada Arhitektu rīkojums regulēja profesiju, pieprasot praktizējošiem arhitektiem saņemt gubernatora atļauju un ierobežojot licencētu arhitektu un būvinženieru skaitu. Šī sistēma uzsvēra integrētu apmācību arhitektūrā un inženierzinātnēs, kuras centrā bija [[Maltas Universitāte]]s Inženierzinātņu un arhitektūras fakultāte, kas tika izveidota 1915. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamratalperiti.org/profession/what-is-a-perit/|title=History of the Profession|website=Kamra tal-Periti|access-date=2026-04-06|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vassallohistory.wordpress.com/the-maltese-perit-in-history/|title=The Maltese ‘Perit’ in History|website=Vassallo History|access-date=2026-04-06|date=2014-06-14|language=en}}</ref> Uzņemšana fakultātē notika reizi trīs gados.<ref name=":4" />
== Profesionālā karjera ==
=== Starpkaru laikmets ===
Edvīns Inglends Sant Furnjē sāka profesionālo darbību Maltā 1930. gados, neilgi pēc arhitektūras studiju pabeigšanas. Viņš nodibināja vietējo maltiešu arhitektūras firmu, kas kļuva pazīstama ar starptautisko stilu pielāgošanu vietējiem apstākļiem.<ref name=":0" />
Starpkaru periodu Maltā iezīmēja ievērojama fašistiskās Itālijas kultūras un politiskā ietekme, ņemot vērā salas tuvumu un vēsturiskās [[itāļu valodas]] saites, kas attiecās arī uz tādām arhitektūras tendencēm kā racionālisms un klasicisms.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Camilleri|first=Mark|date=2021-01-01|title=The Fascist Dalliances of the Maltese before the Second World War|url=https://www.academia.edu/62555082/The_Fascist_Dalliances_of_the_Maltese_before_the_Second_World_War|journal=Fascism|doi=10.1163/22116257-BJA10005}}</ref> Furnjē agrīnā stilistiskā evolūcija balstījās uz šīm Eiropas straumēm, mazāka mēroga projektos tās apvienojot ar maltiešu elementiem.<ref name=":0" />
Starp retajiem dokumentētajiem pirmskara darbiem Furnjē eksperimentēja ar sabiedriskām un komerciālām ēkām, tostarp projektējot kinoteātrus un teātrus, piemēram, Pandoras teātri [[Zejtuna|Zejtunā]] (projektēts fašisma estētikā), kas atspoguļoja starpkaru Eiropā populāro monumentālo, tomēr funkcionālo estētiku.<ref name=":5">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA048.pdf the Architect. Modernist Malta. The Architectural Legacy]</ref><ref name=":6">[https://wirtizzejtun.com/wp-content/uploads/2024/02/proposed-scheduling_zejtun_feb2021.pdf Wirt iž-Žejtun. The Pandora Theatre, Triq il-Ħerba — Grade 2]</ref>
=== Pēckara laikmets ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Inglends Sant Furnjē mainīja savu arhitektūras stilu modernisma virzienā, reaģējot uz Maltas steidzamajām vajadzībām pēc funkcionālas un efektīvas pārbūves kara laika bombardēšanas radīto plašo postījumu apstākļos. Šo evolūciju veicināja salas ekonomikas atveseļošanās centieni 1940. gadu beigās un 1950. gados, kad tādi arhitekti kā Furnjē deva priekšroku racionalizētām formām un vienkāršotām ģeometrijām, lai veicinātu ātru rekonstrukciju, izmantojot vietēji pieejamos materiālus, piemēram, dzelzsbetonu.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and-features-of.344828|title=Protecting the most significant buildings, monuments and features of Maltese islands (56)|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2011-01-11|language=en-gb}}</ref> Furnjē pēckara pasūtījumiem bija izšķiroša loma Maltas publiskajā un komerciālajā sektorā, dodot ieguldījumu valdības vadītajos pārbūves plānos teritorijās blakus galvaspilsētai, piemēram, Kospikuā Trejpilsētās, kas bija cietušas nopietnus postījumus. Viņš koncentrējās uz konstrukcijām, kas līdzsvaroja estētisko inovāciju ar praktiskumu, pielāgojot starptautiskās modernisma ietekmes, piemēram, no Eiropas pēckara racionālisma, Maltas Vidusjūras klimatam un tradicionālajām būvniecības tehnikām, tostarp vietējā akmens izmantošanu izturībai pret mitrumu un karstumu.<ref name=":0" /><ref name=":7" /> Šajā periodā Furnjē pievienojās globālajām tendencēm, piemēram, lika uzsvaru uz tīrām līnijām un minimālu ornamentāciju. Viņa ieguldījums palīdzēja virzīt Maltas arhitektūru uz efektīvu vienkāršotību, veicinot sociālo atveseļošanos un modernizāciju.<ref name=":5" />
== Darbi ==
=== Rialto kinoteātris Kospikuā (1954—1956) ===
Par viņa galveno darbu tiek uzskatīts Rialto kinoteātris Bormlā (Kospikuas reģionā), kas projektēts modernisma stilā,<ref>[https://www.facebook.com/planningauthority/videos/580655059315273/ Planning Authority. Protected Historical Buildings in Malta.] 2020. gada 17. jūnijs</ref> aizstājot agrāku kinoteātri, kas tika iznīcināts Otrā pasaules kara bombardēšanas laikā. Ēka ir interesanta ar augsti arkveida kobaltzilām vitrāžām, vertikālām atverēm un izliektu centrālo ornamentu uz slīpa jumta, kas viss saistās ar [[Art Deco]] estētisko kustību.<ref name=":1" /> Klasisko trīsstūrveida [[Frontons|frontonu]] gan bija aizstājusi vienkāršota četrstūra struktūra.<ref name="muscat2016">{{Grāmatas atsauce|last=Muscat|first=Mark Geoffrey|title=Maltese Architecture 1900–1970: Progress and Innovations|date=2016|publisher=Fondazzjoni Patrimonju Malti|location=[[Valletta]]|isbn=9789990932065|pages=20, 100}}</ref>
Atklāšanas laikā Rialto bija viens no lielākajiem Maltas kinoteātriem ar 1100 sēdvietām un kalpoja par svarīgu Kotoneras reģiona sociālo un kultūras centru līdz tā slēgšanai 1988. gadā. Tas tika celta platleņķa filmām ar stereofonisko skaņu. Rialto kinoteātris tika likvidēts 1988. gadā un tagad nams pieder Maltas Leiboristu partijai, kas to iegādājās pēc slēgšanas un pārveidoja par konferenču zāli, lai gan liela daļa no sākotnējā interjera ir zudusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.locandalagelsomina.com/the-latest/art-moderne-architectural-beauty-of-cospicuas-rialto-cinema|title=Art Moderne architectural beauty of Cospicua's Rialto Cinema — Locanda La Gelsomina|website=Locanda La Gelsomina {{!}} Boutique Hotel in Malta {{!}} Luxury & Wellness|access-date=2026-04-06|date=2018-08-12|language=en-GB}}</ref> Kopš 2010. gada tas iekļauts 2. pakāpes arhitektūras aizsardzības programmā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cinemaheritagegroup.org/documents/TimesofMalta2012-01-25.pdf|title=Wayback Machine|website=www.cinemaheritagegroup.org|access-date=2026-04-06}}</ref> un notiek diskusijas par restaurāciju, lai atdzīvinātu tā lomu kā kopienas kultūras telpai.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2016-03-28/local-news/MEPA-application-to-turn-Rialto-Theatre-into-mosque-is-fake-6736155531|title=Updated: MEPA application to turn Rialto Theatre into mosque is fake; police asked to investigate - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-06}}</ref>
=== Pandoras teātris Zejtunā ===
Pandoras teātris [[Zejtuna|Zejtunā]] ir Edvīna Inglenda Sant Furnjē karjeras vidusposma nozīmīgs projekts, kas ilustrē viņa pāreju uz funkcionālo modernismu pēckara maltiešu arhitektūrā. Teātris, kas tika sākts projektēt jau pirms kara un uzcelts laikā no 1950. līdz 1955. gadam, tika īpaši projektēts kā kinoteātris, lai apmierinātu kopienas izklaides vajadzības Zejtunas ciematā valsts dienvidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/teatru-malta-hosted-in-zejtun.658957|title=Teatru Malta hosted in Żejtun|last=Malta|first=Times of|website=Times of Malta|access-date=2026-04-06|date=2017-09-26|language=en-gb}}</ref> Tā fasādi iedvesmojusi fašistiskā arhitektūra, ko raksturo simetriska kompozīcija, drosmīgas horizontālas līnijas un minimāls ornamentējums, kas joprojām bija izplatītas starpkaru periodā, taču Furnjē pielāgoja šos elementus vienkāršākai, askētiskai estētikai, kas atspoguļo pēckara resursu ierobežojumus un modernisma principus, kuros lietderība ir svarīgāka par vizuālo varenību.<ref name=":6" /> Strukturāli teātris prioritāri piešķir filmu projekcijas funkcionalitātei, un auditorijas izkārtojums dod pēc iespējas netraucētu redzamību un optimālus skata leņķus auditorijai, kas sēž vienā plaknē.<ref name=":8">[https://newsbook.com.mt/en/watch-teatru-pandora-a-blast-from-the-past/ Newsbook. Teatru Pandora — a blast from the past]</ref> Ieejas estētika apvieno iespaidīgo, tomēr atturīgo fašisma iedvesmoto fasādi ar efektīvu proscēnija arku skatuvi, veicinot nemanāmu pāreju starp kinoteātra seansiem un dzīvajiem priekšnesumiem, vienlaikus pielāgojoties 1950. gadu kinoteātru projekcijas iekārtu tehniskajām prasībām.
Vietējā izklaides vēsturē Pandoras teātrim bija būtiska loma kā vienai no trim Zejtunas 20. gadsimta norišu vietām, kas no tā atklāšanas 1956. gadā līdz 1983. gadam galvenokārt darbojās kā kinoteātris, kad tas pārgāja uz kopienas pasākumu un teātra izrāžu rīkošanu Zejtunas grupu kluba vadībā.<ref name=":6" /><ref name=":8" /> Kopš dibināšanas tas piederēja mūzikas klubam, un tas saglabājis savu sākotnējo struktūru, neskatoties uz nelielām izmaiņām mūsdienīgai izmantošanai, piemēram, atjauninātu apgaismojumu mūsdienu izrādēm. 2021. gadā mantojuma grupa ''Wirt iż-Żejtun'' ierosināja to iekļaut 2. pakāpes aizsargājamās arhitektūras sarakstā.
=== Komerciālās un citas ēkas ===
Edvīna Englanda Sant Furnjē arhitektūras prakse neaprobežojās tikai ar izklaides vietām, aptverot funkcionālas komerciālas un rūpnieciskas celtnes, atspoguļojot viņa pēckara uzsvaru uz modernisma principiem. Viņa projektu praktiskums un tīrās līnijas kalpoja augošajām vietējām nozarēm 1950. gadu būvniecības uzplaukuma laikā.<ref name=":9">[https://kamratalperiti.org/wp-content/uploads/tA046.pdf the Architect. A new home for Joinwell]</ref>
Viens spilgts piemērs ir ''Joinwell'' rūpnīca un biroji Millstrītā, Kormi, kas tika pabeigti 1950. gados 23 000 kvadrātmetru platībā. Šis komplekss bija pielāgots rūpnieciskai ražošanai, tostarp mēbeļu, matraču un tērauda rāmju logu armatūras ražošanai, pieaugot pieprasījumam..<ref name=":9" />
Komercbanku sektorā Furnjē projektēja [[Barclays Bank]] DCO filiāli Slīmā agrīnajā pēckara periodā. Šai modernisma ēkai bija raksturīga tīra, funkcionāla estētika, kas raksturīga tā laika arhitektūras tendencēm Maltā. Diemžēl tā vēlāk tika nojaukta, un vieta tika pārveidota; viņa dēls [[Ričards Inglends]] vēlāk, 1960. gados, šai vietā projektēja izstāžu zāli uzņēmumam ''Joinwell''.<ref name=":5" /><ref name=":9" />
Furnjē portfolio ietvēra arī nelielas adaptācijas dzīvojamo un baznīcas projektu ietvaros, kur viņš tradicionālajām formām pielietoja modernisma elementus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The advent of modern architecture in Malta|url=https://www.um.edu.mt/library/oar/handle/123456789/109098|publisher=Kamra Tal-Periti|date=2009|isbn=978-99932-0-692-7|first=Conrad|last=Thake}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maltas cilvēki]]
[[Kategorija:Arhitekti]]
be8td33p2ena1sfj6fugki2pgkrbq4j
Slīma
0
628458
4452061
4451584
2026-04-08T18:54:37Z
Egilus
27634
4452061
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Slīma
| native_name = ''Tas-Sliema''
| settlement_type =
| image_skyline = Sliema montage.png
| image_caption = Slimas skati: panorāma, Tiņē forts, Lombarda banka, baznīca "Stella Maris", Torņa ceļa krastmala
| image_flag = Flag of Sliema.svg
| image_shield = Sliema coa.svg
| shield_size =
| pushpin_map = Malta#Eiropa
| pushpin_label_position =
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{MLT}}
| subdivision_type1 = Reģions
| subdivision_name1 = [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Ziemeļu Osta]]
| established_title =
| established_date =
| government_type =
| leader_title =
| leader_name =
| area_magnitude =
| area_total_km2 = 1,3
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| area_urban_km2 =
| area_metro_km2 =
| population_as_of = 2019
| population_footnotes =
| population_total = 22591
| population_urban =
| population_metro =
| population_density_km2 =
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 35
| latm = 54
| lats = 44
| latNS = N
| longd = 14
| longm = 30
| longs = 15
| longEW = E
| postal_code_type =
| postal_code =
| elevation_footnotes =
| elevation_m = 41
| website = http://sliemalc.gov.mt/en
| footnotes =
}}
'''Slīma''' ({{val|mt|Tas-Sliema}}, {{IPA2|tɐˈsːlɪːmɐ}}), arī '''Sliema''', ir [[osta]]s pilsēta uz ziemeļiem no [[Malta]]s galvaspilsētas [[Valleta|Valletas]] un ir tās [[Aglomerācija|aglomerācijas]] daļa. Slīmu un Valletu atdala šaurākajā vietā tikai 300 metru plats Marsamšetas līcis, kurā atrodas osta, bet apbraucot līci pa sauszemi, attālums starp pilsētu centriem ir 3 kilometri.
Pilsēta atrodas [[Malta (sala)|Maltas]] [[Malta (sala)|salas]] ziemeļaustrumu piekrastē, [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģiona]] [[Ziemeļu osta|Ziemeļu ostas]] rajonā. Tā ir nozīmīga dzīvojamā un komerciālā zona, kā arī iepirkšanās, bāru, ēdināšanas un kafejnīcu dzīves centrs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sliemalc.gov.mt/geography-history/|title=Geography & History|website=Sliema|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref> Tā ir arī visblīvāk apdzīvotā pilsēta salā.
Piekrastes malā stiepjas promenāde "Sliema Front", un tā ir kļuvusi par vietu skrējējiem un gājējiem, kā arī par tikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem. Slīmas pludmales, izņemot vienu, ir akmeņainas, taču tās lieto ūdenssportam. Piekraste ir galvenā vieta uguņošanas šovu vērošanai, kas notiek augustā.
Slīma un tās piekraste līdz kaimiņos esošajai [[Sandžiljana|Sandžiljanai]] ir Maltas galvenā piekrastes atpūtas zona.<ref name=":0" />
Slīma tiek uzskatīta par vēlamu dzīvesvietu un ir samērā turīga, ar ārkārtīgi augstām nekustamo īpašumu cenām salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju. Vēsturiski Slīmas ielās bija izvietotas stilīgas villas un tradicionālas maltiešu rindu mājas. Tagad Slīmā ir arī mūsdienīgi daudzdzīvokļu nami, no kuriem daži ir starp augstākajām ēkām Maltā. Tas ir radījis ievērojamas satiksmes, autostāvvietu un ar būvniecību saistītā trokšņa piesārņojuma problēmas.
Slīmas iedzīvotāji ir pazīstami ar [[Angļu valoda|angļu valodas]] lietošanu kā dzimto valodu, lai gan 21. gadsimtā demogrāfisko izmaiņu dēļ tas mainās.
Ārpus Maltas pilsētas vārds zināms galvenokārt pateicoties [[Futbols|futbola]] klubam "[[Sliema Wanderers]]", kurš 26 reizes kļuvis par [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu]] un tādēļ regulāri piedalās eirokausos.
== Nosaukums ==
Pilsētas vārds maltiešu valodā nozīmē "miers", un tā [[Semītu valodas|semītu valodām]] raksturīgā līdzskaņu sakne SLM atbilst to pašu nozīmējošam [[arābu valoda]]s "salam" un [[Ivrits|ivrita]] "šalom", ko izmanto tradicionālajā austrumu sveicinājumā. Saskaņā ar leģendu, nosaukums radies no šāda sveiciena.<ref>https://web.archive.org/web/20180722215124/http://website.lineone.net/~remosliema/churches_used_by_british_forces.htm Malta Family History. Churches used by British Forces for Marriages</ref>
== Vēsture ==
[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], ap [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtu p.m.ē.]], salā savu tirdzniecības apmetni izveidoja [[Feniķija|feniķieši]], lietojot arī ērto Marsamšetas ostu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kliemustorja.com/2023/08/25/the-phoenicians-and-malta/|title=The PHOENICIANS and MALTA|last=martinsdomain|website=kliemustorja|access-date=2026-04-08|date=2023-08-25|language=mt}}</ref> [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimtā p.m.ē.]] [[Kartāga|Kartāgas]] feniķieši zaudēja varu pār salu romiešiem, tomēr tas neietekmēja iedzīvotāju sastāvu.<ref name=":1" />
Slīma līdz 18. gadsimta beigām bija kluss zvejnieku ciemats pussalā iepretim Marsamšetas ostai Valletā, un vienīgais ievērojamais tajā bija skats uz galvaspilsētu. Iedzīvotāju skaits sāka pieaugt 1853. gadā, un 1878. gadā ciems izveidojās par draudzes centru. Pašlaik tā ir viena no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]] (vietējām padomēm).
=== Maltas bruņinieku periods ===
1565. gada [[Maltas Lielais aplenkums|Lielā aplenkuma]] laikā Il-Kortina, kā to toreiz sauca, bija [[Draguts|Draguta]] vadīto turku karaspēka nometnes centrs. Viņš tur atrada savu nāvi, jo tika nogalināts bombardēšanas laikā. 18. gadsimta beigās Draguta nāves vietā [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa bruņinieki]] uzcēla [[Tiņē forts|Tiņē fortu]], un vēlākos gados to tālāk attīstīja briti.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://axhotelsmalta.com/discover-activities-in-malta/history-culture/brief-history-of-sliema/|title=A Brief History of Sliema {{!}} AX Hotels Malta|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref>
=== Britu periods ===
[[Attēls:Parroquia de Sliema.jpg|thumb|Baznīca "Stella Maris"]]
[[Attēls:Sliema Malta Colored-Balconies-01.jpg|thumb|Tradicionālie maltiešu balkoni Slīmā]]
1855. gadā publiskiem dievkalpojumiem tika atvērta jauna baznīca, kas veltīta Jūras Zvaigznei ("Stella Maris"), kas ir viens no [[Kristietība|kristiešu]] [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mātes [[Jaunava Marija|Marijas]] tituliem. Ap jauno baznīcu mazais ciemats attīstījās un pārtapa par pilsētu. Līdz 1878. gadam iedzīvotāju skaits pieauga tik ļoti, ka reliģiskās varas iestādes lēma ''Stella Maris'' baznīcai izveidot atsevišķu draudzi, atdalot to no [[Birkirkara|Birkirkaras]] Sv. Helēnas draudzes.<ref name=":0" />
19. gadsimta otrajā pusē Slīma kļuva par populāru kūrortu turīgākajiem Valletas iedzīvotājiem. Viņu elegantās villas un pilsētas mājas veidoja jaunas ielas. Dažādas [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laika]] ēkas rotāja tās trīs kilometrus garo jūras [[Promenāde|promenādi]], no kuras pavērās skats uz nelīdzenām piekrastes klintīm, fermām un nelielu smilšainu pludmali. 1990. gadā viena no šīm pamestajām fermām tika pārveidota par piekrastes dārzu, kas nosaukts ''Ġnien Indipendenza'' (Neatkarības dārzs).<ref name=":0" />
Dažas Viktorijas laika, kā arī [[Jūgendstils|jūgendstila]] mājas joprojām ir saglabājušās iekšējās ielās, lai gan gar pašu krasta līniju ir saglabājušās tikai dažas, jo tur notikusi ievērojama modernu daudzdzīvokļu māju un viesnīcu attīstība. Belvederas Terasē, ir saglabājusies īpatnēja sešu tradicionālo māju grupa ar maltiešu balkoniem. Tām ir piešķirta arhitektūras mantojuma aizsardzība, un zemākās ēkas to tuvumā nedrīkst celt augstāk.<ref name=":0" />
19. gadsimtā briti Slīmas pussalā uzcēla trīs artilērijas baterijas. Turklāt 18. gadsimta Tiņē forts arī palika lietošanā, un Tiņē pussalā uzcēla kazarmas .<ref name=":2" />
1881. gadā Slīmā uzbūvēja pirmo jūras ūdens destilēšanas rūpnīcu salā, lai nodrošinātu ūdeni Tiņē kazarmām. Jau 1882. gadā rūpnīca tika slēgta, un ēkā kopš tā laika atrodas tipogrāfija. Kazarmas tika nojauktas 2001. gadā.<ref name=":0" />
Pilsētā ir ievērojams skaits ielu, kuru nosaukumi saistīti ar britu laikmetu Maltā.
1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Maltas blokādes laikā, Slīma cieta dažu [[Ass valstis|Ass valstu]] bumbvedēju uzlidojumā, kurā gāja bojā 21 civiliedzīvotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/the-air-raid-that-devastated-sliema.857875|title=The air raid that devastated Sliema|last=Magri|first=Giulia|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2021-03-14|language=en-gb}}</ref>
=== Neatkarības laiks ===
Neatkarības pasludināšana 1973. gadā sakrita ar [[Tūrisms|tūrisma]] bumu, kas ietekmēja Slīmas pilsētbūvniecības plānus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edenleisure.com/history-timeline/|title=History/Timeline - Eden Leisure Group|access-date=2026-04-08|date=2015-07-21|language=en-US}}</ref>
Pēdējās desmitgadēs Slīma atkal bijusi intensīvas attīstības vieta. Viktorijas laika mājas, kas atradās Tauerroudā, ir aizstātas ar daudzdzīvokļu mājām, kas celtas modernā arhitektūras stilā. No to daļas paveras skats uz Vidusjūru vai Valletu, taču šī attīstība ir bijusi pretrunīga no arhitektūras viedokļa. Promenāde tika modernizēta 1990. gadu beigās un ir iecienīta vieta nesteidzīgām pastaigām, īpaši vasaras naktīs, kad tā ir pārpildīta līdz pat rīta agrumam.
Attīstība, augsts iedzīvotāju blīvums, autostāvvietu problēmas un augstās nekustamo īpašumu cenas ir novedušas pie tā, ka daudzi jaunāki cilvēki, kas sākotnēji nāk no šī reģiona, izvēlas pārvākties dzīvot citur salā. Tomēr iedzīvotāju kopskaits pilsētā strauji aug un desmit gadu laikā 2010. gados pieauga no 13 līdz 19 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/sliema-densely-populated-paris.1014519|title=Sliema is almost as densely populated as Paris|last=Borg|first=Neville|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2023-02-19|language=en-gb}}</ref> Slīmā dzīvo arī turīgi ārvalstu emigranti, un ārzemnieku skaits 2024. gadā pilsētā pārsniedza pusi.<ref>https://newsbook.com.mt/en/foreign-residents-outnumber-maltese-in-sliema-gzira-st-julians-and-msida/ Newsbook. ''Foreign residents outnumber Maltese in Sliema, Gżira, St Julian’s and Msida.'' Damian Micallef, September 25, 2025</ref> Slīmas iedzīvotāju vidū angļu valodas kā pirmās valodas lietošanas izplatība samazinās, lai gan tā joprojām ir ievērojami augstāka nekā citās salas vietās. Maltiešu vārdu piejaukums angļu valodas teikumos ("maltinglišs") ir relatīvi izplatīts Slīmā, kā arī tās kaimiņpilsētās gar piekrasti. Daļa maltiešu Slīmā brīvi pārvalda angļu valodu, bet jūt grūtības ar maltiešu valodu, un tas atspoguļo angļu valodas lietošanu mājās un angliski runājošās skolās. Tomēr lielākā daļa Slīmas iedzīvotāju brīvi pārvalda maltiešu valodu un runā tajā kā pirmajā valodā.
== Sports ==
Bez starptautiski zināmās futbola komandas "Sliema Wanderers" pilsētā ir arī [[Pludmales futbols|pludmales futbola]] un [[Telpu futbols|futzāla]] komandas. Maltas daudzkārtējie čempioni ir vietējā [[Peldēšana (sports)|peldēšanas]] kluba [[ūdenspolo]] komanda "Sliema Aquatic Sports Club". Vēl pilsētā ir [[Regbijs|regbija]] komanda, kā arī [[Bokss|boksa]], [[Kikbokss|kikboksa]] un citu sišanas sporta veidu sporta skola.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Maltas pilsētas]]
3xysx1oz8zca79lsholkbe4y6bxnz0p
4452062
4452061
2026-04-08T18:55:17Z
Egilus
27634
Egilus pārvietoja lapu [[Slima]] uz [[Slīma]]: Kļūdains nosaukums: Pārskatījos atlantā
4452061
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Slīma
| native_name = ''Tas-Sliema''
| settlement_type =
| image_skyline = Sliema montage.png
| image_caption = Slimas skati: panorāma, Tiņē forts, Lombarda banka, baznīca "Stella Maris", Torņa ceļa krastmala
| image_flag = Flag of Sliema.svg
| image_shield = Sliema coa.svg
| shield_size =
| pushpin_map = Malta#Eiropa
| pushpin_label_position =
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{MLT}}
| subdivision_type1 = Reģions
| subdivision_name1 = [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Ziemeļu Osta]]
| established_title =
| established_date =
| government_type =
| leader_title =
| leader_name =
| area_magnitude =
| area_total_km2 = 1,3
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| area_urban_km2 =
| area_metro_km2 =
| population_as_of = 2019
| population_footnotes =
| population_total = 22591
| population_urban =
| population_metro =
| population_density_km2 =
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 35
| latm = 54
| lats = 44
| latNS = N
| longd = 14
| longm = 30
| longs = 15
| longEW = E
| postal_code_type =
| postal_code =
| elevation_footnotes =
| elevation_m = 41
| website = http://sliemalc.gov.mt/en
| footnotes =
}}
'''Slīma''' ({{val|mt|Tas-Sliema}}, {{IPA2|tɐˈsːlɪːmɐ}}), arī '''Sliema''', ir [[osta]]s pilsēta uz ziemeļiem no [[Malta]]s galvaspilsētas [[Valleta|Valletas]] un ir tās [[Aglomerācija|aglomerācijas]] daļa. Slīmu un Valletu atdala šaurākajā vietā tikai 300 metru plats Marsamšetas līcis, kurā atrodas osta, bet apbraucot līci pa sauszemi, attālums starp pilsētu centriem ir 3 kilometri.
Pilsēta atrodas [[Malta (sala)|Maltas]] [[Malta (sala)|salas]] ziemeļaustrumu piekrastē, [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģiona]] [[Ziemeļu osta|Ziemeļu ostas]] rajonā. Tā ir nozīmīga dzīvojamā un komerciālā zona, kā arī iepirkšanās, bāru, ēdināšanas un kafejnīcu dzīves centrs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sliemalc.gov.mt/geography-history/|title=Geography & History|website=Sliema|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref> Tā ir arī visblīvāk apdzīvotā pilsēta salā.
Piekrastes malā stiepjas promenāde "Sliema Front", un tā ir kļuvusi par vietu skrējējiem un gājējiem, kā arī par tikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem. Slīmas pludmales, izņemot vienu, ir akmeņainas, taču tās lieto ūdenssportam. Piekraste ir galvenā vieta uguņošanas šovu vērošanai, kas notiek augustā.
Slīma un tās piekraste līdz kaimiņos esošajai [[Sandžiljana|Sandžiljanai]] ir Maltas galvenā piekrastes atpūtas zona.<ref name=":0" />
Slīma tiek uzskatīta par vēlamu dzīvesvietu un ir samērā turīga, ar ārkārtīgi augstām nekustamo īpašumu cenām salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju. Vēsturiski Slīmas ielās bija izvietotas stilīgas villas un tradicionālas maltiešu rindu mājas. Tagad Slīmā ir arī mūsdienīgi daudzdzīvokļu nami, no kuriem daži ir starp augstākajām ēkām Maltā. Tas ir radījis ievērojamas satiksmes, autostāvvietu un ar būvniecību saistītā trokšņa piesārņojuma problēmas.
Slīmas iedzīvotāji ir pazīstami ar [[Angļu valoda|angļu valodas]] lietošanu kā dzimto valodu, lai gan 21. gadsimtā demogrāfisko izmaiņu dēļ tas mainās.
Ārpus Maltas pilsētas vārds zināms galvenokārt pateicoties [[Futbols|futbola]] klubam "[[Sliema Wanderers]]", kurš 26 reizes kļuvis par [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu]] un tādēļ regulāri piedalās eirokausos.
== Nosaukums ==
Pilsētas vārds maltiešu valodā nozīmē "miers", un tā [[Semītu valodas|semītu valodām]] raksturīgā līdzskaņu sakne SLM atbilst to pašu nozīmējošam [[arābu valoda]]s "salam" un [[Ivrits|ivrita]] "šalom", ko izmanto tradicionālajā austrumu sveicinājumā. Saskaņā ar leģendu, nosaukums radies no šāda sveiciena.<ref>https://web.archive.org/web/20180722215124/http://website.lineone.net/~remosliema/churches_used_by_british_forces.htm Malta Family History. Churches used by British Forces for Marriages</ref>
== Vēsture ==
[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], ap [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtu p.m.ē.]], salā savu tirdzniecības apmetni izveidoja [[Feniķija|feniķieši]], lietojot arī ērto Marsamšetas ostu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kliemustorja.com/2023/08/25/the-phoenicians-and-malta/|title=The PHOENICIANS and MALTA|last=martinsdomain|website=kliemustorja|access-date=2026-04-08|date=2023-08-25|language=mt}}</ref> [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimtā p.m.ē.]] [[Kartāga|Kartāgas]] feniķieši zaudēja varu pār salu romiešiem, tomēr tas neietekmēja iedzīvotāju sastāvu.<ref name=":1" />
Slīma līdz 18. gadsimta beigām bija kluss zvejnieku ciemats pussalā iepretim Marsamšetas ostai Valletā, un vienīgais ievērojamais tajā bija skats uz galvaspilsētu. Iedzīvotāju skaits sāka pieaugt 1853. gadā, un 1878. gadā ciems izveidojās par draudzes centru. Pašlaik tā ir viena no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]] (vietējām padomēm).
=== Maltas bruņinieku periods ===
1565. gada [[Maltas Lielais aplenkums|Lielā aplenkuma]] laikā Il-Kortina, kā to toreiz sauca, bija [[Draguts|Draguta]] vadīto turku karaspēka nometnes centrs. Viņš tur atrada savu nāvi, jo tika nogalināts bombardēšanas laikā. 18. gadsimta beigās Draguta nāves vietā [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa bruņinieki]] uzcēla [[Tiņē forts|Tiņē fortu]], un vēlākos gados to tālāk attīstīja briti.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://axhotelsmalta.com/discover-activities-in-malta/history-culture/brief-history-of-sliema/|title=A Brief History of Sliema {{!}} AX Hotels Malta|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref>
=== Britu periods ===
[[Attēls:Parroquia de Sliema.jpg|thumb|Baznīca "Stella Maris"]]
[[Attēls:Sliema Malta Colored-Balconies-01.jpg|thumb|Tradicionālie maltiešu balkoni Slīmā]]
1855. gadā publiskiem dievkalpojumiem tika atvērta jauna baznīca, kas veltīta Jūras Zvaigznei ("Stella Maris"), kas ir viens no [[Kristietība|kristiešu]] [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mātes [[Jaunava Marija|Marijas]] tituliem. Ap jauno baznīcu mazais ciemats attīstījās un pārtapa par pilsētu. Līdz 1878. gadam iedzīvotāju skaits pieauga tik ļoti, ka reliģiskās varas iestādes lēma ''Stella Maris'' baznīcai izveidot atsevišķu draudzi, atdalot to no [[Birkirkara|Birkirkaras]] Sv. Helēnas draudzes.<ref name=":0" />
19. gadsimta otrajā pusē Slīma kļuva par populāru kūrortu turīgākajiem Valletas iedzīvotājiem. Viņu elegantās villas un pilsētas mājas veidoja jaunas ielas. Dažādas [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laika]] ēkas rotāja tās trīs kilometrus garo jūras [[Promenāde|promenādi]], no kuras pavērās skats uz nelīdzenām piekrastes klintīm, fermām un nelielu smilšainu pludmali. 1990. gadā viena no šīm pamestajām fermām tika pārveidota par piekrastes dārzu, kas nosaukts ''Ġnien Indipendenza'' (Neatkarības dārzs).<ref name=":0" />
Dažas Viktorijas laika, kā arī [[Jūgendstils|jūgendstila]] mājas joprojām ir saglabājušās iekšējās ielās, lai gan gar pašu krasta līniju ir saglabājušās tikai dažas, jo tur notikusi ievērojama modernu daudzdzīvokļu māju un viesnīcu attīstība. Belvederas Terasē, ir saglabājusies īpatnēja sešu tradicionālo māju grupa ar maltiešu balkoniem. Tām ir piešķirta arhitektūras mantojuma aizsardzība, un zemākās ēkas to tuvumā nedrīkst celt augstāk.<ref name=":0" />
19. gadsimtā briti Slīmas pussalā uzcēla trīs artilērijas baterijas. Turklāt 18. gadsimta Tiņē forts arī palika lietošanā, un Tiņē pussalā uzcēla kazarmas .<ref name=":2" />
1881. gadā Slīmā uzbūvēja pirmo jūras ūdens destilēšanas rūpnīcu salā, lai nodrošinātu ūdeni Tiņē kazarmām. Jau 1882. gadā rūpnīca tika slēgta, un ēkā kopš tā laika atrodas tipogrāfija. Kazarmas tika nojauktas 2001. gadā.<ref name=":0" />
Pilsētā ir ievērojams skaits ielu, kuru nosaukumi saistīti ar britu laikmetu Maltā.
1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Maltas blokādes laikā, Slīma cieta dažu [[Ass valstis|Ass valstu]] bumbvedēju uzlidojumā, kurā gāja bojā 21 civiliedzīvotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/the-air-raid-that-devastated-sliema.857875|title=The air raid that devastated Sliema|last=Magri|first=Giulia|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2021-03-14|language=en-gb}}</ref>
=== Neatkarības laiks ===
Neatkarības pasludināšana 1973. gadā sakrita ar [[Tūrisms|tūrisma]] bumu, kas ietekmēja Slīmas pilsētbūvniecības plānus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edenleisure.com/history-timeline/|title=History/Timeline - Eden Leisure Group|access-date=2026-04-08|date=2015-07-21|language=en-US}}</ref>
Pēdējās desmitgadēs Slīma atkal bijusi intensīvas attīstības vieta. Viktorijas laika mājas, kas atradās Tauerroudā, ir aizstātas ar daudzdzīvokļu mājām, kas celtas modernā arhitektūras stilā. No to daļas paveras skats uz Vidusjūru vai Valletu, taču šī attīstība ir bijusi pretrunīga no arhitektūras viedokļa. Promenāde tika modernizēta 1990. gadu beigās un ir iecienīta vieta nesteidzīgām pastaigām, īpaši vasaras naktīs, kad tā ir pārpildīta līdz pat rīta agrumam.
Attīstība, augsts iedzīvotāju blīvums, autostāvvietu problēmas un augstās nekustamo īpašumu cenas ir novedušas pie tā, ka daudzi jaunāki cilvēki, kas sākotnēji nāk no šī reģiona, izvēlas pārvākties dzīvot citur salā. Tomēr iedzīvotāju kopskaits pilsētā strauji aug un desmit gadu laikā 2010. gados pieauga no 13 līdz 19 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/sliema-densely-populated-paris.1014519|title=Sliema is almost as densely populated as Paris|last=Borg|first=Neville|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2023-02-19|language=en-gb}}</ref> Slīmā dzīvo arī turīgi ārvalstu emigranti, un ārzemnieku skaits 2024. gadā pilsētā pārsniedza pusi.<ref>https://newsbook.com.mt/en/foreign-residents-outnumber-maltese-in-sliema-gzira-st-julians-and-msida/ Newsbook. ''Foreign residents outnumber Maltese in Sliema, Gżira, St Julian’s and Msida.'' Damian Micallef, September 25, 2025</ref> Slīmas iedzīvotāju vidū angļu valodas kā pirmās valodas lietošanas izplatība samazinās, lai gan tā joprojām ir ievērojami augstāka nekā citās salas vietās. Maltiešu vārdu piejaukums angļu valodas teikumos ("maltinglišs") ir relatīvi izplatīts Slīmā, kā arī tās kaimiņpilsētās gar piekrasti. Daļa maltiešu Slīmā brīvi pārvalda angļu valodu, bet jūt grūtības ar maltiešu valodu, un tas atspoguļo angļu valodas lietošanu mājās un angliski runājošās skolās. Tomēr lielākā daļa Slīmas iedzīvotāju brīvi pārvalda maltiešu valodu un runā tajā kā pirmajā valodā.
== Sports ==
Bez starptautiski zināmās futbola komandas "Sliema Wanderers" pilsētā ir arī [[Pludmales futbols|pludmales futbola]] un [[Telpu futbols|futzāla]] komandas. Maltas daudzkārtējie čempioni ir vietējā [[Peldēšana (sports)|peldēšanas]] kluba [[ūdenspolo]] komanda "Sliema Aquatic Sports Club". Vēl pilsētā ir [[Regbijs|regbija]] komanda, kā arī [[Bokss|boksa]], [[Kikbokss|kikboksa]] un citu sišanas sporta veidu sporta skola.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Maltas pilsētas]]
3xysx1oz8zca79lsholkbe4y6bxnz0p
4452079
4452062
2026-04-08T19:18:25Z
Egilus
27634
/* Neatkarības laiks */
4452079
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Slīma
| native_name = ''Tas-Sliema''
| settlement_type =
| image_skyline = Sliema montage.png
| image_caption = Slimas skati: panorāma, Tiņē forts, Lombarda banka, baznīca "Stella Maris", Torņa ceļa krastmala
| image_flag = Flag of Sliema.svg
| image_shield = Sliema coa.svg
| shield_size =
| pushpin_map = Malta#Eiropa
| pushpin_label_position =
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{MLT}}
| subdivision_type1 = Reģions
| subdivision_name1 = [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Ziemeļu Osta]]
| established_title =
| established_date =
| government_type =
| leader_title =
| leader_name =
| area_magnitude =
| area_total_km2 = 1,3
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| area_urban_km2 =
| area_metro_km2 =
| population_as_of = 2019
| population_footnotes =
| population_total = 22591
| population_urban =
| population_metro =
| population_density_km2 =
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 35
| latm = 54
| lats = 44
| latNS = N
| longd = 14
| longm = 30
| longs = 15
| longEW = E
| postal_code_type =
| postal_code =
| elevation_footnotes =
| elevation_m = 41
| website = http://sliemalc.gov.mt/en
| footnotes =
}}
'''Slīma''' ({{val|mt|Tas-Sliema}}, {{IPA2|tɐˈsːlɪːmɐ}}), arī '''Sliema''', ir [[osta]]s pilsēta uz ziemeļiem no [[Malta]]s galvaspilsētas [[Valleta|Valletas]] un ir tās [[Aglomerācija|aglomerācijas]] daļa. Slīmu un Valletu atdala šaurākajā vietā tikai 300 metru plats Marsamšetas līcis, kurā atrodas osta, bet apbraucot līci pa sauszemi, attālums starp pilsētu centriem ir 3 kilometri.
Pilsēta atrodas [[Malta (sala)|Maltas]] [[Malta (sala)|salas]] ziemeļaustrumu piekrastē, [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģiona]] [[Ziemeļu osta|Ziemeļu ostas]] rajonā. Tā ir nozīmīga dzīvojamā un komerciālā zona, kā arī iepirkšanās, bāru, ēdināšanas un kafejnīcu dzīves centrs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sliemalc.gov.mt/geography-history/|title=Geography & History|website=Sliema|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref> Tā ir arī visblīvāk apdzīvotā pilsēta salā.
Piekrastes malā stiepjas promenāde "Sliema Front", un tā ir kļuvusi par vietu skrējējiem un gājējiem, kā arī par tikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem. Slīmas pludmales, izņemot vienu, ir akmeņainas, taču tās lieto ūdenssportam. Piekraste ir galvenā vieta uguņošanas šovu vērošanai, kas notiek augustā.
Slīma un tās piekraste līdz kaimiņos esošajai [[Sandžiljana|Sandžiljanai]] ir Maltas galvenā piekrastes atpūtas zona.<ref name=":0" />
Slīma tiek uzskatīta par vēlamu dzīvesvietu un ir samērā turīga, ar ārkārtīgi augstām nekustamo īpašumu cenām salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju. Vēsturiski Slīmas ielās bija izvietotas stilīgas villas un tradicionālas maltiešu rindu mājas. Tagad Slīmā ir arī mūsdienīgi daudzdzīvokļu nami, no kuriem daži ir starp augstākajām ēkām Maltā. Tas ir radījis ievērojamas satiksmes, autostāvvietu un ar būvniecību saistītā trokšņa piesārņojuma problēmas.
Slīmas iedzīvotāji ir pazīstami ar [[Angļu valoda|angļu valodas]] lietošanu kā dzimto valodu, lai gan 21. gadsimtā demogrāfisko izmaiņu dēļ tas mainās.
Ārpus Maltas pilsētas vārds zināms galvenokārt pateicoties [[Futbols|futbola]] klubam "[[Sliema Wanderers]]", kurš 26 reizes kļuvis par [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu]] un tādēļ regulāri piedalās eirokausos.
== Nosaukums ==
Pilsētas vārds maltiešu valodā nozīmē "miers", un tā [[Semītu valodas|semītu valodām]] raksturīgā līdzskaņu sakne SLM atbilst to pašu nozīmējošam [[arābu valoda]]s "salam" un [[Ivrits|ivrita]] "šalom", ko izmanto tradicionālajā austrumu sveicinājumā. Saskaņā ar leģendu, nosaukums radies no šāda sveiciena.<ref>https://web.archive.org/web/20180722215124/http://website.lineone.net/~remosliema/churches_used_by_british_forces.htm Malta Family History. Churches used by British Forces for Marriages</ref>
== Vēsture ==
[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], ap [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtu p.m.ē.]], salā savu tirdzniecības apmetni izveidoja [[Feniķija|feniķieši]], lietojot arī ērto Marsamšetas ostu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kliemustorja.com/2023/08/25/the-phoenicians-and-malta/|title=The PHOENICIANS and MALTA|last=martinsdomain|website=kliemustorja|access-date=2026-04-08|date=2023-08-25|language=mt}}</ref> [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimtā p.m.ē.]] [[Kartāga|Kartāgas]] feniķieši zaudēja varu pār salu romiešiem, tomēr tas neietekmēja iedzīvotāju sastāvu.<ref name=":1" />
Slīma līdz 18. gadsimta beigām bija kluss zvejnieku ciemats pussalā iepretim Marsamšetas ostai Valletā, un vienīgais ievērojamais tajā bija skats uz galvaspilsētu. Iedzīvotāju skaits sāka pieaugt 1853. gadā, un 1878. gadā ciems izveidojās par draudzes centru. Pašlaik tā ir viena no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]] (vietējām padomēm).
=== Maltas bruņinieku periods ===
1565. gada [[Maltas Lielais aplenkums|Lielā aplenkuma]] laikā Il-Kortina, kā to toreiz sauca, bija [[Draguts|Draguta]] vadīto turku karaspēka nometnes centrs. Viņš tur atrada savu nāvi, jo tika nogalināts bombardēšanas laikā. 18. gadsimta beigās Draguta nāves vietā [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa bruņinieki]] uzcēla [[Tiņē forts|Tiņē fortu]], un vēlākos gados to tālāk attīstīja briti.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://axhotelsmalta.com/discover-activities-in-malta/history-culture/brief-history-of-sliema/|title=A Brief History of Sliema {{!}} AX Hotels Malta|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref>
=== Britu periods ===
[[Attēls:Parroquia de Sliema.jpg|thumb|Baznīca "Stella Maris"]]
[[Attēls:Sliema Malta Colored-Balconies-01.jpg|thumb|Tradicionālie maltiešu balkoni Slīmā]]
1855. gadā publiskiem dievkalpojumiem tika atvērta jauna baznīca, kas veltīta Jūras Zvaigznei ("Stella Maris"), kas ir viens no [[Kristietība|kristiešu]] [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mātes [[Jaunava Marija|Marijas]] tituliem. Ap jauno baznīcu mazais ciemats attīstījās un pārtapa par pilsētu. Līdz 1878. gadam iedzīvotāju skaits pieauga tik ļoti, ka reliģiskās varas iestādes lēma ''Stella Maris'' baznīcai izveidot atsevišķu draudzi, atdalot to no [[Birkirkara|Birkirkaras]] Sv. Helēnas draudzes.<ref name=":0" />
19. gadsimta otrajā pusē Slīma kļuva par populāru kūrortu turīgākajiem Valletas iedzīvotājiem. Viņu elegantās villas un pilsētas mājas veidoja jaunas ielas. Dažādas [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laika]] ēkas rotāja tās trīs kilometrus garo jūras [[Promenāde|promenādi]], no kuras pavērās skats uz nelīdzenām piekrastes klintīm, fermām un nelielu smilšainu pludmali. 1990. gadā viena no šīm pamestajām fermām tika pārveidota par piekrastes dārzu, kas nosaukts ''Ġnien Indipendenza'' (Neatkarības dārzs).<ref name=":0" />
Dažas Viktorijas laika, kā arī [[Jūgendstils|jūgendstila]] mājas joprojām ir saglabājušās iekšējās ielās, lai gan gar pašu krasta līniju ir saglabājušās tikai dažas, jo tur notikusi ievērojama modernu daudzdzīvokļu māju un viesnīcu attīstība. Belvederas Terasē, ir saglabājusies īpatnēja sešu tradicionālo māju grupa ar maltiešu balkoniem. Tām ir piešķirta arhitektūras mantojuma aizsardzība, un zemākās ēkas to tuvumā nedrīkst celt augstāk.<ref name=":0" />
19. gadsimtā briti Slīmas pussalā uzcēla trīs artilērijas baterijas. Turklāt 18. gadsimta Tiņē forts arī palika lietošanā, un Tiņē pussalā uzcēla kazarmas .<ref name=":2" />
1881. gadā Slīmā uzbūvēja pirmo jūras ūdens destilēšanas rūpnīcu salā, lai nodrošinātu ūdeni Tiņē kazarmām. Jau 1882. gadā rūpnīca tika slēgta, un ēkā kopš tā laika atrodas tipogrāfija. Kazarmas tika nojauktas 2001. gadā.<ref name=":0" />
Pilsētā ir ievērojams skaits ielu, kuru nosaukumi saistīti ar britu laikmetu Maltā.
1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Maltas blokādes laikā, Slīma cieta dažu [[Ass valstis|Ass valstu]] bumbvedēju uzlidojumā, kurā gāja bojā 21 civiliedzīvotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/the-air-raid-that-devastated-sliema.857875|title=The air raid that devastated Sliema|last=Magri|first=Giulia|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2021-03-14|language=en-gb}}</ref>
=== Neatkarības laiks ===
Neatkarības pasludināšana 1973. gadā sakrita ar [[Tūrisms|tūrisma]] bumu, kas ietekmēja Slīmas pilsētbūvniecības plānus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edenleisure.com/history-timeline/|title=History/Timeline - Eden Leisure Group|access-date=2026-04-08|date=2015-07-21|language=en-US}}</ref>
Pēdējās desmitgadēs Slīma atkal bijusi intensīvas attīstības vieta. Viktorijas laika mājas, kas atradās Tauerroudā, ir aizstātas ar daudzdzīvokļu mājām, kas celtas modernā arhitektūras stilā. No to daļas paveras skats uz Vidusjūru vai Valletu, taču šī attīstība ir bijusi pretrunīga no arhitektūras viedokļa. Promenāde tika modernizēta 1990. gadu beigās un ir iecienīta vieta nesteidzīgām pastaigām, īpaši vasaras naktīs, kad tā ir pārpildīta līdz pat rīta agrumam.
Attīstība, augsts iedzīvotāju blīvums, autostāvvietu problēmas un augstās nekustamo īpašumu cenas ir novedušas pie tā, ka daudzi jaunāki cilvēki, kas sākotnēji nāk no šī reģiona, izvēlas pārvākties dzīvot citur salā. Tomēr iedzīvotāju kopskaits pilsētā strauji aug un desmit gadu laikā 2010. gados pieauga no 13 līdz 19 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/sliema-densely-populated-paris.1014519|title=Sliema is almost as densely populated as Paris|last=Borg|first=Neville|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2023-02-19|language=en-gb}}</ref> Slīmā dzīvo arī turīgi ārvalstu emigranti, un ārzemnieku skaits 2024. gadā pilsētā pārsniedza pusi.<ref>https://newsbook.com.mt/en/foreign-residents-outnumber-maltese-in-sliema-gzira-st-julians-and-msida/ Newsbook. ''Foreign residents outnumber Maltese in Sliema, Gżira, St Julian’s and Msida.'' Damian Micallef, September 25, 2025</ref> Slīmas iedzīvotāju vidū angļu valodas kā pirmās valodas lietošanas izplatība samazinās, lai gan tā joprojām ir ievērojami augstāka nekā citās salas vietās. Maltiešu vārdu piejaukums angļu valodas teikumos ("maltinglišs") ir relatīvi izplatīts Slīmā, kā arī tās kaimiņpilsētās gar piekrasti. Daļa maltiešu Slīmā brīvi pārvalda angļu valodu, bet jūt grūtības ar maltiešu valodu, un tas atspoguļo angļu valodas lietošanu mājās un angliski runājošās skolās. Tomēr lielākā daļa Slīmas maltiešu brīvi pārvalda maltiešu valodu un runā tajā kā pirmajā valodā.
== Sports ==
Bez starptautiski zināmās futbola komandas "Sliema Wanderers" pilsētā ir arī [[Pludmales futbols|pludmales futbola]] un [[Telpu futbols|futzāla]] komandas. Maltas daudzkārtējie čempioni ir vietējā [[Peldēšana (sports)|peldēšanas]] kluba [[ūdenspolo]] komanda "Sliema Aquatic Sports Club". Vēl pilsētā ir [[Regbijs|regbija]] komanda, kā arī [[Bokss|boksa]], [[Kikbokss|kikboksa]] un citu sišanas sporta veidu sporta skola.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Maltas pilsētas]]
8hef1z5fiflbp8dhsicbnhmnsd4vjfd
Vinipega (lācene)
0
628475
4452000
4451661
2026-04-08T17:02:44Z
Bai-Bot
60304
vikisaišu precizēšana, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, g. → gad, url-status = → dead-url=, url-status= → dead-url= using [[Project:AWB|AWB]]
4452000
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| platums =
| vārds = Vinipega
| vārds_orig =''Winnipeg''
| attēls = Harry Colebourne and Winnie.jpg
| att_izmērs =
| att_nosaukums = Harijs Koulborns (pa labi) un Vinnija, 1914. gads
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1914
| dz_mēnesis =
| dz_diena =
| dz_vieta = {{vieta|Kanāda|Ontārio}}
| m_dat_alt =
| m_gads = 1934
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 2
| m_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Londonas Zooloģiskais dārzs}}
| dzīves_vieta = [[Londonas Zooloģiskais dārzs]]
| pilsonība =
| tautība = [[Amerikas melnais lācis]]
| nodarbošanās =
| ienākumi =
| darbības_gadi = 1943–1945
| dzimums =
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| alma_mater =
| paraksts =
| paraksts_plat =
| piezīmes =
| kategorijas =
| citas daļas = [[Vinnijs Pūks|Vinnija Pūka]] tēla prototips
}}
'''Vinipega''' ({{val|en|Winnipeg}}) arī '''Vinnija''' ({{val|en|Winnie}}; dzimusi 1914. gadā, mirusi {{dat|1934|5|12}}) bija [[Amerikas melnais lācis|melnā lāča]] mātīte, kura dzīvoja Londonas zoodārzā no 1915. gada līdz savai nāvei 1934. gadā. Vinnija, ko no mednieka iegādājās [[Kanāda]]s [[kavalērija]]s [[veterinārārsts]] [[Harijs Koulborns]], vislabāk palikusi atmiņā kā rakstnieka [[Alans Aleksandrs Milns|A. A. Milna]] un ilustratora E. H. Šeparda tēla [[Vinnijs Pūks]] prototips.<ref name=":0">"[https://www.cbc.ca/kidscbc2/the-feed/the-real-life-canadian-story-of-winnie-the-pooh The real-life Canadian story of Winnie-the-Pooh]." ''CBC Kids''. CBC/Radio-Canada. Retrieved 2022-01-15.</ref>
== Vēsture ==
Vinniju kā mazu lācēnu 1914. gadā iegādājās Kanādas armijas leitnants Harijs Koulborns. Viņš to nopirka par 20 dolāriem no mednieka Vaitriverā, Ontārio, Kanādā, kurš, visticamāk, nošāva lācēna māti, pirms nosūtīja viņu uz Lielbritāniju un tālāk uz [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu fronti]] Eiropā. Lācene nekavējoties kļuva par neoficiālu dzīvo talismanu korpusā, kurā Koulborns dienēja par veterinārārstu. Koulborns nolēma nosaukt lāci savas dzimtās pilsētas [[Vinipega]]s vārdā jeb saīsināti "Vinnija". Pirms došanās uz fronti Francijā Koulborns atstāja Vinniju Londonas zoodārzā, un pēc kara viņš atteicās no idejas vest viņu atpakaļ uz Kanādu un ziedoja lāceni zoodārzam. Vinnija nodzīvoja Londonas zoodārzā gandrīz 20 gadus un nomira 1934. gada 12. maijā. Šajā laikā lāceni uzturēja veterinārārstu korpuss, ko apstiprināja zīme uz viņas būra 1919. gadā.
Lācene Vinnija baudīja lielu uzmanību un mīlestību no Londonas zoodārza apmeklētājiem, tostarp rakstnieka A. R. Milna dēla. 1924. gadā četrgadīgais Kristofers Robins Milns pirmo reizi ieraudzīja lāci Vinniju un par godu viņai nomainīja sava rotaļu lācīša vārdu no "Edvards Lācis" uz "Vinnijs Pūks". Tas savukārt iedvesmoja viņa tēvu uzrakstīt grāmatas par Vinniju Pūku.
Pateicoties Vinnija Pūka grāmatām, lācene Vinnija ieguva milzīgu popularitāti visā pasaulē.
1981. gada septembrī 61 gadu vecais Kristofers Robins Milns Londonas zoodārzā atklāja pilna auguma Vinnijas lāča statuju (kuras autors ir Lorns Makkīns). 1999. gadā Kanādas kavalērijas karavīri no ''Garry Horse forta'', kur dienēja Harijs Koulborns, atklāja otru pieminekli (kura autors ir Billijs Eps), kurā attēlots Koulborns ar lācēni. Pēdējā pieminekļa kopija tika uzstādīta arī Vinipegas pilsētas Asiniboinas parkā.<ref>[http://www.winnipegfreepress.com/local/Statue-of-Winnie-the-Bear-has-new-home-165586696.html. Statue of Winnie the Bear has new home // winnipegfreepress.com]</ref>
1996. gadā Kanādas pasts izdeva 7,5 miljonu eksemplāru [[pastmarka|pastmarku]] ar Vinnijas un leitnanta Koulborna attēliem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data4.collectionscanada.gc.ca/netacgi/nph-brs?s1=(military.A790,C790.)+Or+(null.B742.)&l=100&d=STMP&p=1&u=http://www.collectionscanada.gc.ca/archivianet/02011702_e.html&r=85&f=G&Sect1=STMP |title=Canada Post stamp |access-date=2013-10-17 |archive-date=2013-01-01 |archive-url=https://archive.today/20130101015407/http://data4.collectionscanada.gc.ca/netacgi/nph-brs?s1=(military.A790,C790.)+Or+(null.B742.)&l=100&d=STMP&p=1&u=http://www.collectionscanada.gc.ca/archivianet/02011702_e.html&r=85&f=G&Sect1=STMP |dead-url= }}</ref> 2004. gadā Vinnijas stāsts tika ekranizēts filmā ("Lācis vārdā Vinnija", kurā Koulborna lomā bija aktieris [[Maikls Fasbenders]]).<ref name="bear-named-winnie">{{tīmekļa atsauce | url = http://www.imdb.com/title/tt0437088/ | title = A Bear Named Winnie | publisher = [[IMDb]] | access-date = 2008-03-27 | archive-date = 2016-03-12 | archive-url = https://web.archive.org/web/20160312200855/http://www.imdb.com/title/tt0437088/ | dead-url= }}</ref>
== Galerija ==
<gallery class="center" widths="200" heights="200">
File:WinnieColebourn.jpg|Vinnija ar kavalērijas veterinārā korpusa seržantu
File:Winnie The Pet.jpg|Vinnija spēlējas ar karavīra piedurkni
File:Winnie the Bear 1915.jpg|Vinnija ar nezināmu kanādiešu karavīru
File:London Zoo - Harry Colebourn and Winnie the Bear.jpg|Piemineklis Londonas Zooloģiskajā dārzā.
File:Assiniboine Park Zoo, Winnipeg (330154) (9441655253).jpg|thumb|Vinipegas piemineklis Asiniboinas parkā Vinipegā
</gallery>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*{{IMDb title|qid=Q47500777|id=tt0437088|title=A Bear Named Winnie|description=TV movie (2004)}}
*[http://www.cbc.ca/archives/categories/arts-entertainment/literature/general-6/winnie-the-pooh-makes-his-literary-debut.html "Winnie-the-Pooh makes his literary debut"], 1987 interview with Colebourn's son, CBC Digital Archives
*[https://www.digitar.co.uk "Winnie"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516091704/https://www.digitar.co.uk/ |date=16 May 2022 }}, 1988 interview with Colebourn's son, CBC Digital Archives
*''[http://therealwinnie.ryerson.ca/ Remembering the Real Winnie: The World's Most Famous Bear Turns 100]'' website hosted by Ryerson University
{{Bioloģija-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}
[[Kategorija:Lāču dzimta]]
[[Kategorija:Slaveni dzīvnieki]]
hunogpnq3mcrhhcoylw9p306yux683n
Anmanis
0
628482
4452010
4451679
2026-04-08T17:24:12Z
Baisulis
11523
sīkumi......
4452010
wikitext
text/x-wiki
'''Anmanis''' var būt:
* [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — latviešu gleznotājs, scenogrāfs un mākslas pedagogs;
* [[Kaspars Anmanis]] (2002) — latviešu futbolists.
{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]
mcclilnxu30zvrfblklud1yazy2v5y2
Vilis Zemtautis
0
628494
4452148
4451826
2026-04-09T00:56:17Z
Šabaševics
110838
/* Dzīvesgājums */
4452148
wikitext
text/x-wiki
{{Personas infokaste
| vārds = Vilis Zemtautis
| vārds_orig =
| attēls =
| att_izmērs =
| att_nosaukums =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1889
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 2
| dz_vieta = [[Svitenes pagasts]], [[Bauskas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt =
| m_gads = 1954
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 20
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =
| nodarbošanās = pedagogs
| dzimums = V
| vecāki =
| brāļi =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| piezīmes =
| kategorijas = nē
| citas daļas =
}}
'''Vilis Zemtautis''' (dzimis {{dat|1870|5|2}} [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]], miris {{dat|1954|7|20}} [[Jelgava|Jelgavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] pedagogs, [[Astrahaņa|Astrahaņas]] [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas]] priekšsēdētājs.
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1889. gadā [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]] "Rateniekos" saimnieka Viļuma Zemtauša un Annas, dzim. Krastiņas ģimenē. 1906. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. 1907.-1909. gados strādāja [[Svētes pagasts|Svētes pagasta]] skolā, pēc tam Jelgavas kurlmēmo skolā.
1913. gadā pārcēlās uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]] un sāka mācīt Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: [[Jēkabs Vēzis]], Pauls Bendrups, Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis.
1915. gadā apprecējās ar vietējā fabrikanta Aleksandra Norkina meitu Zinaidu Astrahaņas Sv. Pētera un Pāvila baznīcā. Laulību liecinieks bija viņa kolēģis Pauls Bendrups.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Vilis Zemtautis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> Tajā pašā gadā Vilis Zemtautis kopā ar Bendrupu un savu brāli Kārli Zemtauti nodibināja Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas nodaļu Astrahaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Дело по обвинению председателя Астраханского латышского комитета по оказанию помощи беженцам Земтаута Вилюма Вилюмовича и его брата Карла в выдаче удостоверений на поддельные имена|website = Яндекс.Архивы|url = https://yandex.ru/archive/catalog/c1bbe053-9ee5-4773-bc4c-0b666873df42/108|language = ru}}</ref>
1919. gadā atgriezās Latvijā. 1920. un 1930. gados mācīja skolās Basukā, Jelgavā un Rīgā. Kopš 1946. gada pasniedza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatrūras nodaļā.
Miris 1954. gadā, apbedīts Jelgavas Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Vilis Zemtauts|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Vilis-Zemtautis}}</ref>
== Radinieki ==
Latvijas Valsts universitātes studentu pretošanās grupas "Brīvās Latvijas atjaunotāji" vadītājs un padomju genocīda upuris Gunārs Zemtautis un Bauskas politiski represēto kluba "Rēta" vadītājs Jānis Zemtautis ir Viļa Zemtauša brāļadēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Lai Gunāra Zemtauša cīņa turpinās!|website = Latvijas Nacionālā fronte|url = https://fronte.lv/2019/07/lai-gunara-zemtausa-cina-turpinas/}}</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Zemtautis, Vilis}}
[[Kategorija:Krievijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
9e0zgz2mnntdhv1ypiix0u8zj97y32h
Diskusija:Apollo 16
1
628501
4452025
4451753
2026-04-08T17:56:58Z
ScAvenger
1630
/* Latvijas karogs? */ Atbilde
4452025
wikitext
text/x-wiki
== Latvijas karogs? ==
izņemot [https://www.youtube.com/watch?v=IfT-ajMmNSY ziņu sižetu], neko daudz internets par šo nesaka ([https://asteroidday.org/event/asteroid-day-2022-latvia-asteroidu-diena-2022-latvija/ šis ir vienīgais pieminējums?]). visu wp rakstu nelasu, bet atslēgvārdu meklēšana nepasaka, ka šis fakts iekļauts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 07.14 (EEST)
:Vismaz man to video nerāda — esot privāts, rāda [https://www.youtube.com/watch?v=UatJjg8Gchs šo]. Ir arī [https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/07.04.2026-ar-prieku-izpildits-amerikanu-astronauti-pirms-54-gadiem-novietoja-uz-meness-baltijas-valstu-karogus.a641984/ LSM raksts]. Domājams, feiks vis nav, var iekļaut. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 20.56 (EEST)
3h7w7kw5mbk6cpryrag35yhl4wdljwj
Attēls:BSSSC logo.jpg
6
628534
4451879
2026-04-08T12:15:48Z
Visisg
53135
BSSSC logo. Uploaded a work by BSSSC from https://www.bsssc.com/
4451879
wikitext
text/x-wiki
== Kopsavilkums ==
BSSSC logo. Uploaded a work by BSSSC from https://www.bsssc.com/
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}
6dgeusw877degcpr5eafuasl3dnagy8
4451913
4451879
2026-04-08T12:59:10Z
Papuass
88
4451913
wikitext
text/x-wiki
== Kopsavilkums ==
{{Information
| description = Baltic Sea States Subregional Co-operation logo
| source = https://www.bsssc.com/
| date =
| author =
| permission =
| other_versions =
}}
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}
fuua7e7ajp6awtlrrxvtjiccvkg60z5
Salaka
0
628535
4451895
2026-04-08T12:50:30Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{cita nozīme|miestu Lietuvā|zivīm|Salaka (zivs)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salaka | official_name = ''Salakas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Salakas, Lithuania - panoramio (24).jpg | image_caption = Salakas panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Zarasu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_...
4451895
wikitext
text/x-wiki
{{cita nozīme|miestu Lietuvā|zivīm|Salaka (zivs)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salaka
| official_name = ''Salakas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Salakas, Lithuania - panoramio (24).jpg
| image_caption = Salakas panorāma
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Zarasu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Salakas seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.26
| population_total = 432
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 34 | lats = 48 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 07 | longs = 59 | longEW = E
| elevation_m = 160
| website =
}}
'''Salaka''' ({{val|lt|Salakas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķī]], [[Zarasu rajona pašvaldība|Zarasu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Lodis|Loda]] ezera rietumu galā, 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Zarasi]]em, [[Gražutes reģionālais parks|Gražutes reģionālā parka]] teritorijā.
== Vēsture ==
Salaka ir viena no senākajām apmetnēm reģionā, kas vēstures avotos minēta jau 1387. gadā, kad Lietuvas dižkunigaitis [[Jagailis]] to uzdāvināja jaundibinātajai Viļņas bīskapijai. Miesta nosaukums, domājams, ir hidronīmiskas izcelsmes, cēlies no bijušā Salakas ezera, kas pastāvēja līdz [[Antalieptes ūdenskrātuve]]s izbūvei.
15. un 16. gadsimtā Salaka attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības mezgls pie ceļa no Viļņas uz [[Daugavpils|Daugavpili]]. 1496. gadā uzcelta pirmā baznīca. 1552. gadā Salaka minēta minēta kā miests, kas vēlāk ieguva tirgus un tirdzniecības punkta privilēģijas. Miests vairākkārt cieta ugunsgrēkos, no kuriem postošākais notika 1905. gadā, iznīcinot lielāko daļu koka apbūves. Pēc tā sākās jaunās mūra baznīcas celtniecība — no kaltiem akmeņiem celtā Salakas baznīca tika uzcelta 1906.—1911. gadā .
Padomju periodā Salaka bija kolhoza ''Aukštaičių kraštas'' centrālais ciemats. Miests kļuva par reģionālu tūrisma centru, pateicoties apkārtnes ezeriem un mežiem. 2004. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis, bet 2005. gada 4. aprīlī — atjaunots miesta statuss.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca: celta no 1906. līdz 1911. gadam neogotikas un romānikas stila ietekmēs. Tā ir unikāla celtne Lietuvā, jo tās sienas mūrētas no tēstiem laukakmeņiem. Baznīcas tornis sasniedz 95 metru augstumu.
* Gražutes reģionālā parka apmeklētāju centrs: iepazīstina ar apkārtnes dabu un vēsturi. Šeit atrodas arī unikāla jūras gliemežvāku un fosiliju ekspozīcija.
* Salakas vēsturiskais centrs: saglabājis senāko plānojumu ar centrālo laukumu un vēsturiskajām akmens bruģa ielām.
* [[Lodis|Loda]] ezers: viens no lielākajiem un skaistākajiem reģiona ezeriem ar labiekārtotām atpūtas vietām un izziņas takām.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Salakas pamatskola, mākslas skolas filiāle, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Salaka ir svarīgs tūrisma punkts Zarasu rajonā, īpaši vasaras sezonā, kad to apmeklē dabas tūrisma un ūdens sporta cienītāji. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar mežsaimniecību, pakalpojumu sniegšanu tūristiem un ekoloģisko lauksaimniecību.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Salakas}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.zarasai.lt/ Zarasu rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Zarasu rajona pašvaldība]]
87a84ttvnpe92q2ngs5n18yk17fo485
Salakas
0
628536
4451896
2026-04-08T12:51:13Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Salaka]]
4451896
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Salaka]]
0w19nw2xalicb3lugh3lz0q7firsxdr
Maksenss Lakruā
0
628537
4451922
2026-04-08T13:11:52Z
Bendžamins
76862
Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|6}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 27 | caps3 = 111 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Vilnēva Senžorža}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | goals1 = 0 | go...
4451922
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|6}}
| birth_place =
| caps1 = 13
| caps2 = 27
| caps3 = 111
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux II]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Vilnēva Senžorža}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 6
| height = 190
| image = Lens - Sochaux (23-11-2019) 73.jpg
| caption = Maksenss Lakruā 2019. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|04|06|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| name =
| playername = Maksenss Lakruā
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2018—2020
| years3 = 2020—2024
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20
| nationalteam5 = {{fb|FRA}}
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2026—
| years4 = 2024—
| caps4 = 63
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals4 = 2
}}
'''Maksenss Gijs Lakruā''' ({{Val|fr|Maxence Guy Lacroix}}, dzimis {{Dat|2000|4|6}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Lakruā spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.
Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' un Vācijas komandā ''[[VfL Wolfsburg]]''.
[[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā.
== Sasniegumi ==
'''Crystal Palace'''
* [[FA kauss]]: 2024—25
* [[FA Community Shield]]: 2025
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Lakruā, Maksenss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
q3fe6bplniq3aqbe8v22v3q64trbtn1
Dalībnieka diskusija:Yerimya Natanian
3
628538
4451927
2026-04-08T13:24:46Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451927
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Yerimya Natanian}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 16.24 (EEST)
fcfj7ib7d3piacys229x8e1jj9x5lb3
Aimens Huseins
0
628539
4451931
2026-04-08T13:32:02Z
Bendžamins
76862
Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|22}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 37 | caps3 = 5 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Irāka}} [[Duhok SC|Duhok]] | clubs2 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Naft SC|Al-Naft]] | clubs3 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Shorta SC|Al-Shorta]] | countryofbirth = {{vieta|Irāka|Havidža}} | currentclub = {{flaga|Irāka}} [[Al-Karma SC|Al-Karma]] | goals1 = | goals2 = 21 | goals3 = 5 | height = 189 | image = 4822953 AE7I9...
4451931
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|22}}
| birth_place =
| caps1 =
| caps2 = 37
| caps3 = 5
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Irāka}} [[Duhok SC|Duhok]]
| clubs2 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Naft SC|Al-Naft]]
| clubs3 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]
| countryofbirth = {{vieta|Irāka|Havidža}}
| currentclub = {{flaga|Irāka}} [[Al-Karma SC|Al-Karma]]
| goals1 =
| goals2 = 21
| goals3 = 5
| height = 189
| image = 4822953 AE7I9053 (cropped2).jpg
| caption = Aimens Huseins 2023. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 11
| nationalteam1 = {{flaga|Irāka}} Irākas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Irāka}} Irākas U23
| nationalyears2 = 2015—2018
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| name =
| playername = Aimens Huseins
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2017
| years3 = 2017—2018
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 93
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 33
| nationalteam3 = {{flaga|Irāka}} Irākas olimpiskā izlase
| nationalteam4 = {{fb|IRQ}}
| nationalyears3 = 2024
| nationalyears4 = 2015—
| years4 = 2018
| caps4 = 22
| clubs4 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Naft SC|Al-Naft]]
| goals4 = 11
| clubs5 = {{flaga|Tunisija}} [[CS Sfaxien]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| years6 = 2019—2021
| clubs6 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Quwa Al-Jawiya]]
| caps6 = 33
| goals6 = 26
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Umm Salal SC|Umm Salal]]
| years7 = 2021—2022
| caps7 = 22
| goals7 = 11
| clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Markhiya SC|Al-Markhiya]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 10
| goals8 = 6
| clubs9 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]]
| years9 = 2023
| caps9 = 10
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Maroka}} [[Raja CA]]
| years10 = 2023
| caps10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Quwa Al-Jawiya]]
| goals10 = 0
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 33
| goals11 = 27
| clubs12 = {{flaga|Katara}} [[Al-Khor SC|Al-Khor]]
| years12 = 2024—2025
| caps12 = 11
| goals12 = 0
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]
| caps13 = 8
| years13 = 2025
| goals13 = 1
| clubs14 = {{flaga|Irāka}} [[Al-Karma SC|Al-Karma]]
| years14 = 2025—
| caps14 = 12
| goals14 = 4
}}
'''Aimens Huseins Gadbans el Mafradže''' ({{Val|ar|أيمن حسين غضبان المفرجي}}, dzimis {{Dat|1996|3|22}}) ir [[Irāka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Irākas futbola izlase|Irākas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Huseins spēlē [[Irākas Zvaigžņu līga]]s komandā ''[[Al-Karma SC|Al-Karma]]''.
Lielu daļu savas spēlētāja karjeras pavadījis Irākā. Ārpus Irākas spēlējis Tunisijas komandā ''[[CS Sfaxien]]'', Kataras komandās ''[[Umm Salal SC|Umm Salal]]'', ''[[Al-Markhiya SC|Al-Markhiya]]'', ''[[Al-Khor SC|Al-Khor]]'' un ''[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]'', AAE komandā ''[[Al Jazira Club|Al Jazira]]'' un Marokas komandā ''[[Raja CA]]''.
[[Irākas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019.]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]], kā arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Huseins, Aimens}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irākas futbolisti]]
[[Kategorija:Irākas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Umm Salal SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Jazira Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Wakrah SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
mdwgn8659h0iox4abckrroq87spfqp2
Kategorija:Irākas futbolisti
14
628540
4451932
2026-04-08T13:34:45Z
Bendžamins
76862
Jauna lapa: [[Kategorija:Futbolisti pēc valsts]] [[Kategorija:Irākas sportisti|Futbolisti]] [[Kategorija:Futbols Irākā|Futbolisti]]
4451932
wikitext
text/x-wiki
[[Kategorija:Futbolisti pēc valsts]]
[[Kategorija:Irākas sportisti|Futbolisti]]
[[Kategorija:Futbols Irākā|Futbolisti]]
oxxa4gwajsupphxsqhh4zsj466i39o7
Kategorija:Irākas izlases futbolisti
14
628541
4451933
2026-04-08T13:36:09Z
Bendžamins
76862
Jauna lapa: [[Kategorija:Irākas futbolisti]] [[Kategorija:Irākas futbola izlase|Futbolisti]] [[Kategorija:Futbolisti pēc izlases]]
4451933
wikitext
text/x-wiki
[[Kategorija:Irākas futbolisti]]
[[Kategorija:Irākas futbola izlase|Futbolisti]]
[[Kategorija:Futbolisti pēc izlases]]
szqscd2znq1nxy589fpy22dwlpuc13i
Sidabrava
0
628542
4451935
2026-04-08T13:41:02Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sidabrava | official_name = ''Sidabravas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Sidabravas, mokykla.JPG | image_caption = Sidabravas ģimnāzija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 =...
4451935
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sidabrava
| official_name = ''Sidabravas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Sidabravas, mokykla.JPG
| image_caption = Sidabravas ģimnāzija
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Radvilišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Sidabravas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.02
| population_total = 426
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 41 | lats = 49 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 55 | longs = 44 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website =
}}
'''Sidabrava''' ({{val|lt|Sidabravas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Kiršina upes krastos, 25 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Radvilišķi]]em.
== Vēsture ==
Miests sāka veidoties 1829. gadā, kad Rokoņu muižas īpašnieks Mats Tracevskis netālu no Mišķu ciema uzcēla mūra baznīcu. Tā kā tuvākās baznīcas [[Šeduva|Šeduvā]] un Naujamiestē atradās tālu, Tracevskis baznīcu uzcēla savā zemē, lai atvieglotu vietējo iedzīvotāju garīgo dzīvi. Līdz ar baznīcas uzcelšanu ap to sāka apmesties iedzīvotāji un veidoties Ščodobrovas miests (''Szczodrobów''). Miesta nosaukums laika gaitā nostiprinājās lietuviskajā versijā kā Sidabrava.
Padomju periodā Sidabrava bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un lopkopībā. Šajā laikā tika uzbūvēta vidusskola un administratīvais centrs. 1999. gadā miestam tika apstiprināts ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Sidabravas Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca: celta 1829. gadā vēlā klasicisma stilā. Tā ir monumentāla balta mūra celtne, kas sākotnēji tika iesvētīta par godu Sv. Trīsvienībai.
* Mata Tracevska piemiņa: miesta izveide ir tieši saistīta ar muižnieka iniciatīvu, uzceļot baznīcu savā īpašumā.
* Piemineklis Lietuvas neatkarībai: veltīts brīvības cīnītāju piemiņai, atrodas miesta centrālajā daļā.
* Sidabravas ūdenskrātuve: lejpus miesta izveidota mākslīga ūdenstilpe, kas ir populāra vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Sidabravas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un vietējo pakalpojumu sniegšanu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Sidabravas}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.radviliskis.lt/ Radvilišķu rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Radvilišķu rajona pašvaldība]]
9fqlpxa9a8jxulxdmlqh9wboqd82x2r
Sidabravas
0
628543
4451936
2026-04-08T13:41:46Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Sidabrava]]
4451936
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Sidabrava]]
k5zvbej97vm3athp70i52df0hx7d3ik
Zidāns Ikbals
0
628544
4451939
2026-04-08T13:49:34Z
Bendžamins
76862
Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|27}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 5 | caps3 = 35 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong FC Utrecht|Jong Utrecht]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 |...
4451939
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|27}}
| birth_place =
| caps1 = 0
| caps2 = 5
| caps3 = 35
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong FC Utrecht|Jong Utrecht]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| height = 181
| image = Zidane Iqbal debut (cropped).jpg
| caption = Zidāns Ikbals 2021. gadā
| nationalcaps2 = 22
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Irāka}} Irākas U23
| nationalteam2 = {{fb|IRQ}}
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2021
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| name =
| playername = Zidāns Ikbals
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2023—2025
| years3 = 2023—
}}
'''Zidāns Ammars Ikbals''' ({{Val|ar|زيدان عمار إقبال}}, dzimis {{Dat|2003|4|27}}) ir [[Irāka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Irākas futbola izlase|Irākas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Ikbals spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā ''[[FC Utrecht|Utrecht]]''.
Iepriekš pārstāvējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kuras rindās aizvadījis vienu maču [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].
[[Irākas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]].
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ikbals, Zidāns}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irākas futbolisti]]
[[Kategorija:Irākas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]]
m36lgx056uue5jkzebtsacaogsktcky
4451940
4451939
2026-04-08T13:51:47Z
Bendžamins
76862
4451940
wikitext
text/x-wiki
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|27}}
| birth_place =
| caps1 = 0
| caps2 = 5
| caps3 = 35
| clubnumber = 14
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong FC Utrecht|Jong Utrecht]]
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 1
| height = 181
| image = Zidane Iqbal debut (cropped).jpg
| caption = Zidāns Ikbals 2021. gadā
| nationalcaps2 = 22
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Irāka}} Irākas U23
| nationalteam2 = {{fb|IRQ}}
| nationalyears2 = 2022—
| nationalyears1 = 2021
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|sk|bez}}
| name =
| playername = Zidāns Ikbals
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2021—2023
| years2 = 2023—2025
| years3 = 2023—
}}
'''Zidāns Ammars Ikbals''' ({{Val|ar|زيدان عمار إقبال}}, dzimis {{Dat|2003|4|27}}) ir [[Irāka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Irākas futbola izlase|Irākas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Ikbals spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā ''[[FC Utrecht|Utrecht]]''.
Iepriekš pārstāvējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kuras rindās aizvadījis vienu maču [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].
[[Irākas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]].
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ikbals, Zidāns}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Irākas futbolisti]]
[[Kategorija:Irākas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]]
0au6f75o52cwt2oeo8bpyewq8f96vsn
Dalībnieka diskusija:Endzelins2017
3
628545
4451942
2026-04-08T13:56:58Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451942
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Endzelins2017}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 16.56 (EEST)
o2fm04o3zoz0qno2v0ut3w60gm8ovc4
Dalībnieka diskusija:Gavidor
3
628546
4451948
2026-04-08T14:10:10Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451948
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Gavidor}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 17.10 (EEST)
a0t8ak9en167en4pzd90c9qko3pbczb
Dalībnieka diskusija:Vgbyp
3
628547
4451950
2026-04-08T14:20:22Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451950
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Vgbyp}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 17.20 (EEST)
atzvccdbzg6aft4k9shjvzt2aq91nqg
Moitomasīdas
0
628549
4451957
2026-04-08T14:36:43Z
Jānis U.
198
Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Moythomasia.jpg | att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | virskārta = Palaeoniscimorpha | virskārta_lv =...
4451957
wikitext
text/x-wiki
{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia.jpg
| att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasiidae <small>Kazantseva, 1971</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasīdas''' (''Palaeoniscimorpha'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu 1971. gadā izveidoja krievu paleontoloģe [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasīdas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]] vai [[Apakškarbons|apakškarbonam]].
== Apraksts ==
Moitomasīdas ir nelielas zivis ar vārpstveida ķermeni. Frontale ir vienāda vai 1,5-1,7 reizes lielāka par parietale. Dermopteroticum robežojas tikai ar parietale. Operculum ir lielāks par suboperculum. Šīm zivīm ir dermohyale un epipraeoperculum, kas savā starpā saskaras. Praeoperculum ir diverģents. Piekare ir slīpa. Moitomasīdām ir supraorbito-infraorbitale un rostropraemaxillo-antorbitale. Mute ir termināla vai subtermināla. Tās atvērums ir plats. Maxillare postorbitālā plātne ir labi attīstīta.
== Sistemātika ==
Moitomasīdu dzimtā Kazanceva bija iekļāvusi arī Kentuckia ģinti, taču pašreiz šai ģintij ir izdalīta atsevišķa dzimta. Moitomasīdu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136559/ BioLib.cz]</ref>
* dzimta: '''''Moythomasiidae''''' <small>Kazantseva, 1971</small> †
:* ģints: ''[[Moythomasia]]'' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
g0e6qyw10fxvoyaimxccaihcldalepm
4451963
4451957
2026-04-08T14:49:23Z
Jānis U.
198
4451963
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia.jpg
| att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasiidae <small>Kazantseva, 1971</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasīdas''' (''Palaeoniscimorpha'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu 1971. gadā izveidoja krievu paleontoloģe [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasīdas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]] vai [[Apakškarbons|apakškarbonam]].
== Apraksts ==
Moitomasīdas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. ''[[Frontale]]'' ir vienāda vai 1,5-1,7 reizes lielāka par ''[[parietale]]''. ''[[Dermopteroticum]]'' robežojas tikai ar ''parietale''. ''[[Operculum]]'' ir lielāks par ''[[suboperculum]]''. Šīm zivīm ir ''[[dermohyale]]'' un ''[[epipraeoperculum]]'', kas savā starpā saskaras. ''[[Praeoperculum]]'' ir diverģents. Piekare ir slīpa. Moitomasīdām ir ''[[supraorbito-infraorbitale]]'' un ''[[rostropraemaxillo-antorbitale]]''. [[Mute]] ir termināla vai subtermināla. Tās atvērums ir plats. ''[[Maxillare]]'' postorbitālā plātne ir labi attīstīta.<ref>Казанцева А.А. ''К систематика Palaeonisciformes'', Труды палеонтологического института. Том 130. ''Современные проблемы палеонтологии'', Наука, Москва, 1971 г., 390 стр., УДК: 56.391.561, 164. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasīdu dzimtā Kazanceva bija iekļāvusi arī ''[[Kentuckia]]'' ģinti, taču pašreiz šai ģintij ir izdalīta atsevišķa dzimta. Moitomasīdu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
* dzimta: '''''Moythomasiidae''''' <small>Kazantseva, 1971</small> †
:* ģints: ''[[Moythomasia]]'' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
kf5yfk5xpmzuldvnl8be3qlpq1me85x
4451967
4451963
2026-04-08T14:55:29Z
Jānis U.
198
4451967
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia.jpg
| att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasiidae <small>Kazantseva, 1971</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasīdas''' (''Palaeoniscimorpha'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu 1971. gadā izveidoja krievu paleontoloģe [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasīdas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]].
== Apraksts ==
Moitomasīdas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. ''[[Frontale]]'' ir vienāda vai 1,5-1,7 reizes lielāka par ''[[parietale]]''. ''[[Dermopteroticum]]'' robežojas tikai ar ''parietale''. ''[[Operculum]]'' ir lielāks par ''[[suboperculum]]''. Šīm zivīm ir ''[[dermohyale]]'' un ''[[epipraeoperculum]]'', kas savā starpā saskaras. ''[[Praeoperculum]]'' ir diverģents. Piekare ir slīpa. Moitomasīdām ir ''[[supraorbito-infraorbitale]]'' un ''[[rostropraemaxillo-antorbitale]]''. [[Mute]] ir termināla vai subtermināla. Tās atvērums ir plats. ''[[Maxillare]]'' postorbitālā plātne ir labi attīstīta.<ref>Казанцева А.А. ''К систематика Palaeonisciformes'', Труды палеонтологического института. Том 130. ''Современные проблемы палеонтологии'', Наука, Москва, 1971 г., 390 стр., УДК: 56.391.561, 164. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasīdu dzimtā Kazanceva bija iekļāvusi arī ''[[Kentuckia]]'' ģinti, taču pašreiz šai ģintij ir izdalīta atsevišķa dzimta. Moitomasīdu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
* dzimta: '''''Moythomasiidae''''' <small>Kazantseva, 1971</small> †
:* ģints: ''[[Moythomasia]]'' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
l3hutwnjgo4mqj8hbbwbu02e794of9x
4451990
4451967
2026-04-08T16:22:43Z
Jānis U.
198
4451990
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia.jpg
| att_nosaukums = Dažādas moitomasīdas
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasiidae <small>Kazantseva, 1971</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasīdas''' (''Moythomasiidae'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] dzimta. Šo dzimtu 1971. gadā izveidoja krievu paleontoloģe [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasīdas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]].
== Apraksts ==
Moitomasīdas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. ''[[Frontale]]'' ir vienāda vai 1,5-1,7 reizes lielāka par ''[[parietale]]''. ''[[Dermopteroticum]]'' robežojas tikai ar ''parietale''. ''[[Operculum]]'' ir lielāks par ''[[suboperculum]]''. Šīm zivīm ir ''[[dermohyale]]'' un ''[[epipraeoperculum]]'', kas savā starpā saskaras. ''[[Praeoperculum]]'' ir diverģents. Piekare ir slīpa. Moitomasīdām ir ''[[supraorbito-infraorbitale]]'' un ''[[rostropraemaxillo-antorbitale]]''. [[Mute]] ir termināla vai subtermināla. Tās atvērums ir plats. ''[[Maxillare]]'' postorbitālā plātne ir labi attīstīta.<ref>Казанцева А.А. ''К систематика Palaeonisciformes'', Труды палеонтологического института. Том 130. ''Современные проблемы палеонтологии'', Наука, Москва, 1971 г., 390 стр., УДК: 56.391.561, 164. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasīdu dzimtā Kazanceva bija iekļāvusi arī ''[[Kentuckia]]'' ģinti, taču pašreiz šai ģintij ir izdalīta atsevišķa dzimta. Moitomasīdu sistemātika:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
* dzimta: '''''Moythomasiidae''''' <small>Kazantseva, 1971</small> †
:* ģints: ''[[Moythomasia]]'' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
7h499prae0zdeq1109qci029554lfzc
Moythomasiidae
0
628550
4451958
2026-04-08T14:37:11Z
Jānis U.
198
Pāradresē uz [[Moitomasīdas]]
4451958
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Moitomasīdas]]
oybp0l05z4fzb3m8bfedwhpo7jbxsnn
Dalībnieks:Hotel Apalona
2
628551
4451961
2026-04-08T14:44:57Z
Hotel Apalona
143757
Apalona , kā vesturiska
4451961
wikitext
text/x-wiki
Apalona , kā vesturiska
j9gwop44lbwxwjdrkjncvxo88b06o5h
4451962
4451961
2026-04-08T14:47:56Z
Hotel Apalona
143757
Apalona , kā vēsturiska .
4451962
wikitext
text/x-wiki
Apalona , kā vēsturiska .
ixqetoegr55y6jjwyoz6bluuqwd7q92
Žīgaiči
0
628552
4451965
2026-04-08T14:52:18Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žīgaiči | official_name = ''Žygaičiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Žygaičiai, bažnyčia.JPG | image_caption = Žīgaiču Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Tauraģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Tauraģes...
4451965
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žīgaiči
| official_name = ''Žygaičiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Žygaičiai, bažnyčia.JPG
| image_caption = Žīgaiču Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Tauraģes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Žīgaiču seņūnija]]
| area_total_km2 = 8.59
| population_total = 426
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 18 | lats = 43 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 01 | longs = 55 | longEW = E
| elevation_m = 65
| website =
}}
'''Žīgaiči''' ({{val|lt|Žygaičiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Ežeronas un tās pietekas Balčas krastā 22 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Tauraģe]]s.
== Vēsture ==
Žīgaiči rakstos pirmo reizi minēti ap 1561. gadu. Pirmā katoļu baznīca uzcelta 1608. gadā. Miesta attīstību vēsturiski noteica tā atrašanās vieta netālu no toreizējās [[Prūsija]]s robežas, kas veicināja tirdzniecību, bet arī pakļāva reģionu biežiem militāriem konfliktiem.
19. gadsimta gaitā Žīgaiči izveidojās par vietējas nozīmes saimniecisko un garīgo centru. Padomju periodā Žīgaiči bija kolhoza centrālais ciemats. Šajā laikā tika attīstīta miesta infrastruktūra, uzbūvēta vidusskola un administratīvās ēkas. 2005. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žīgaiču Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1861. līdz 1863. gadam. Tā ir monumentāla celtne ar eklektikas iezīmēm un ir galvenais miesta arhitektoniskais akcents.
* Žīgaiču muižas vieta: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi un stādījumi.
* Piemiņas zīmes: miestā atrodas vairāki pieminekļi, kas veltīti vēsturiskajiem notikumiem un vietējiem brīvības cīnītājiem.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Žīgaiču ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams ''Žygava''. Žīgaiči ir nozīmīgs Tauraģes rajona ziemeļrietumu daļas izglītības un sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un vietējo pakalpojumu sniegšanu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Žygaičiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.taurage.lt/ Tauraģes rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Tauraģes rajona pašvaldība]]
aktritymmrfzlql7nb6cn62djd77o7j
Žygaičiai
0
628553
4451966
2026-04-08T14:52:55Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Žīgaiči]]
4451966
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Žīgaiči]]
0kgpl5conc6wiw55ikceyxv95akppjk
Dalībnieka diskusija:Booker48
3
628554
4451968
2026-04-08T15:12:11Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451968
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Booker48}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 18.12 (EEST)
pie173d63z8bvngc6zz7fubwk9bxnah
Žīgaiči (miests)
0
628555
4451969
2026-04-08T15:17:27Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Žīgaiči]]
4451969
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Žīgaiči]]
0kgpl5conc6wiw55ikceyxv95akppjk
Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā
0
628556
4451971
2026-04-08T15:23:21Z
Lasks
38532
Jauna lapa: {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Moldova]] | karogs = Flag of Moldova.svg | parraiditajs = [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | nac atlase = | pied reizes = 19 (13 fināli) | pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | ESC lab = 3. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | majaslapa = | EBU lap...
4451971
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
| valsts = [[Moldova]]
| karogs = Flag of Moldova.svg
| parraiditajs = [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| nac atlase =
| pied reizes = 19 (13 fināli)
| pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ESC lab = 3. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| majaslapa =
| EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/moldova]
}}
'''[[Moldova]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Zdob și Zdub]]'' ar dziesmu ''Boonika bate doba''. Moldova Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]], iegūstot 3. vietu. Vēl trīs reizes Moldova ir finišējusi top desmitniekā — [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]] (10. vieta), [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gadā]] (10. vieta) un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] (8. vieta).
== Moldovas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="60" |Gads
! width="200" |Izpildītājs
! width="200" |Dziesma
! width="80" |Valoda
! width="20" |Fināls
! width="20" |Punkti
! width="20" |Pusfināls
! width="20" |Punkti
|-
|{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Zdob și Zdub]]''
|''Boonika bate doba''
|[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|align="center" | 6.
|align="center" | 148
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 207
|-
|{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[Arsenium]]'' pied. [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]''
|''Loca''
|Angļu
|align="center" | 20.
|align="center" | 22
| colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
|{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|[[Natālija Barbu]]
|''Fight''
|Angļu
|align="center" | 10.
|align="center" | 109
|align="center" | 10.
|align="center" | 91
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Geta Burlaku]]
|''A Century of Love''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 12.
|align="center" | 36
|-
|{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|[[Nellija Čobanu]]
|''Hora Din Moldova''
|Rumāņu
|align="center" | 14.
|align="center" | 68
|align="center" | 5.
|align="center" | 106
|-
|{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]]
|''Run Away''
|Angļu
|align="center" | 22.
|align="center" | 27
|align="center" | 10.
|align="center" | 52
|-
|{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|''Zdob și Zdub''
|''So Lucky''
|Angļu
|align="center" | 12.
|align="center" | 97
|align="center" | 10.
|align="center" | 54
|-
|{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|[[Paša Parfēnijs]]
|''Lăutar''
|Angļu
|align="center" | 11.
|align="center" | 81
|align="center" | 5.
|align="center" | 100
|-
|{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Aļona Mina]]''
|''O mie''
|Rumāņu
|align="center" | 11.
|align="center" | 71
|align="center" | 4.
|align="center" | 95
|- bgcolor="#FE8080"
|{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|[[Kristīna Skarlata]]
|''Wild Soul''
|Angļu
|colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 16.
|align="center" | 13
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Eduards Romaņuta]]
|''I Want Your Love''
|Angļu
|align="center" | 11.
|align="center" | 41
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|[[Lidija Īzaka]]
|''Falling Stars''
|Angļu
|align="center" | 17.
|align="center" | 33
|-bgcolor="#cc9966"
|{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''SunStroke Project''
|''Hey, mama''
|Angļu
|align="center" | 3.
|align="center" | 374.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 291.
|-
|{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[DoReDoS]]''
|''My Lucky Day''
|Angļu
|align="center" | 10.
|align="center" | 209
|bgcolor="#cc9966" align="center" | 3.
|bgcolor="#cc9966" align="center" | 235
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Anna Odobesku]]
|''Stay''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 12.
|align="center" | 85
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}}
|Natālija Gordijenko
|''Prison''
|Angļu
| colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small>
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|Natālija Gordijenko
|''Sugar''
|Angļu
|align="center" | 13.
|align="center" | 115
|align="center" | 7.
|align="center" | 179
|-
|{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|''Zdob şi Zdub'' un [[Brāļi Advahovi]]
|''Trenulețul''
|Rumāņu
|align="center" | 7.
|align="center" | 253
|align="center" | 8.
|align="center" | 154
|-
|{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|Paša Parfēnijs
|''Soarele și luna''
|Rumāņu
|align="center" | 18.
|align="center" | 96
|align="center" | 5.
|align="center" | 109
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|Natālija Barbu
|'' In the Middle''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 13.
|align="center" | 20
|-
| colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] konkursa}}
|-
| align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| Rumāņu
| align="center" |
| align="center" |
| align="center" |
| align="center" |
|}
== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Moldovas mūzika]]
75ycvi87zv7hv5hpa7p56j7xg78nqnb
4452016
4451971
2026-04-08T17:36:17Z
Lasks
38532
/* Moldovas pārstāvji Eirovīzijā */
4452016
wikitext
text/x-wiki
{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
| valsts = [[Moldova]]
| karogs = Flag of Moldova.svg
| parraiditajs = [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| nac atlase =
| pied reizes = 19 (13 fināli)
| pirma reize = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ESC lab = 3. vieta: [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
| ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
| majaslapa =
| EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/moldova]
}}
'''[[Moldova]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Zdob și Zdub]]'' ar dziesmu ''Boonika bate doba''. Moldova Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]], iegūstot 3. vietu. Vēl trīs reizes Moldova ir finišējusi top desmitniekā — [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]] (10. vieta), [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gadā]] (10. vieta) un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] (8. vieta).
== Moldovas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''
{| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
! width="60" |Gads
! width="200" |Izpildītājs
! width="200" |Dziesma
! width="80" |Valoda
! width="20" |Fināls
! width="20" |Punkti
! width="20" |Pusfināls
! width="20" |Punkti
|-
|{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|''[[Zdob și Zdub]]''
|''Boonika bate doba''
|[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|align="center" | 6.
|align="center" | 148
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 207
|-
|{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|''[[Arsenium]]'' pied. [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]''
|''Loca''
|Angļu
|align="center" | 20.
|align="center" | 22
| colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|-
|{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|[[Natālija Barbu]]
|''Fight''
|Angļu
|align="center" | 10.
|align="center" | 109
|align="center" | 10.
|align="center" | 91
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Geta Burlaku]]
|''A Century of Love''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 12.
|align="center" | 36
|-
|{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|[[Nellija Čobanu]]
|''Hora Din Moldova''
|Rumāņu
|align="center" | 14.
|align="center" | 68
|align="center" | 5.
|align="center" | 106
|-
|{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]]
|''Run Away''
|Angļu
|align="center" | 22.
|align="center" | 27
|align="center" | 10.
|align="center" | 52
|-
|{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|''Zdob și Zdub''
|''So Lucky''
|Angļu
|align="center" | 12.
|align="center" | 97
|align="center" | 10.
|align="center" | 54
|-
|{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
|[[Paša Parfēnijs]]
|''Lăutar''
|Angļu
|align="center" | 11.
|align="center" | 81
|align="center" | 5.
|align="center" | 100
|-
|{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|''[[Aļona Mina]]''
|''O mie''
|Rumāņu
|align="center" | 11.
|align="center" | 71
|align="center" | 4.
|align="center" | 95
|- bgcolor="#FE8080"
|{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|[[Kristīna Skarlata]]
|''Wild Soul''
|Angļu
|colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 16.
|align="center" | 13
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|[[Eduards Romaņuta]]
|''I Want Your Love''
|Angļu
|align="center" | 11.
|align="center" | 41
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|[[Lidija Īzaka]]
|''Falling Stars''
|Angļu
|align="center" | 17.
|align="center" | 33
|-bgcolor="#cc9966"
|{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|''SunStroke Project''
|''Hey, mama''
|Angļu
|align="center" | 3.
|align="center" | 374.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2.
|bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 291.
|-
|{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[DoReDoS]]''
|''My Lucky Day''
|Angļu
|align="center" | 10.
|align="center" | 209
|bgcolor="#cc9966" align="center" | 3.
|bgcolor="#cc9966" align="center" | 235
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Anna Odobesku]]
|''Stay''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 12.
|align="center" | 85
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}}
|Natālija Gordijenko
|''Prison''
|Angļu
| colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small>
|-
|{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|Natālija Gordijenko
|''Sugar''
|Angļu
|align="center" | 13.
|align="center" | 115
|align="center" | 7.
|align="center" | 179
|-
|{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
|''Zdob şi Zdub'' un [[Brāļi Advahovi]]
|''Trenulețul''
|Rumāņu
|align="center" | 7.
|align="center" | 253
|align="center" | 8.
|align="center" | 154
|-
|{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
|Paša Parfēnijs
|''Soarele și luna''
|Rumāņu
|align="center" | 18.
|align="center" | 96
|align="center" | 5.
|align="center" | 109
|-bgcolor="#FFCDBD"
|{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
|Natālija Barbu
|'' In the Middle''
|Angļu
|colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}}
|align="center" | 13.
|align="center" | 20
|-
| colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] konkursā}}
|-
| align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| Rumāņu
| align="center" |
| align="center" |
| align="center" |
| align="center" |
|}
== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}
{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}
[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Moldovas mūzika]]
9l1sgvgwxz3zyk2dz6k3f8inype6f5e
Diskusija:Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā
1
628557
4451972
2026-04-08T15:26:13Z
Lasks
38532
Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |tēma = kultūra |valsts = rumāņi }}
4451972
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Lasks
|tēma = kultūra
|valsts = rumāņi
}}
d1d4awusq8p4o8d3gaw6vv68g5jmptx
4452173
4451972
2026-04-09T04:26:09Z
Treisijs
347
4452173
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Lasks
|tēma = kultūra
|valsts = Moldova
}}
lih6g6ppcj389jao897szhq38kj89o8
Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
0
628558
4451978
2026-04-08T15:41:54Z
Jānis U.
198
Jauna lapa: {{inuse}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva | vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева'' | attēls = | att_izmērs = 260px | att_nosaukums = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_viet...
4451978
wikitext
text/x-wiki
{{inuse}}
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
| vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева''
| attēls =
| att_izmērs = 260px
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 20
| dz_vieta =
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = krieviete
| paraksts =
| darba_vietas = [[Maskavas paleontoloģijas institūts]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = izmirušo starspurzivju pētījumi
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
| dzimums = S
}}
'''Alvīna Kazanceva-Seļezņeva''' ({{val|ru|Альвина Александровна Казанцева-Селезнева}}; dzimusi {{dat|1929|12|20}}) bija krievu [[Paleontoloģija|paleontoloģe]], kas specializējās fosilo starspurzivju pētījumos.
Alvīna Matvejeva dzimusi 1929. gada 20. decembrī. Pēc vidusskolas beigšanas 1940. gadu beigās iestājās Maskavas Valsts universitātē, bioloģijas-augsnes fakultātē, ihtiologijas katedrā. 1953. gadā pabeidza universitāti un iestājās aspirantūrā Maskavas Paleontoloģijas institūtā, kuru pabeidza 1956. gadā. Viņas disertācijas darbu vadīja paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Savu darbu viņa sāka ar Minusinas baseina apakškarbona starspurzivju pētījumiem, taču 1970. gadā savu disertāciju aizstāvēja jau par Kazahstānas perma starspurzivīm (''"Верхнепалеозойские палеониски Восточного Казахстана и систематика палеонисков"''). Pēc precībām Matvejeva savu uzvārdu nomainīja pret Kazancevu-Seļezņevu. Maskavas Paleontoloģijas institūtā viņa nostrādāja līdz 1987. gadam, nodarbojoties ar zemāko starspurzivju elpošanas morfofunkcionālo analīzi un mūsdienu [[Daudzspurzivjveidīgās|daudzspurzivju]] izcelsmes pētījumiem. Savas darbības laika viņa sarakstīja 20 publikācijas un divas monogrāfijas: 1964. gadā "Paleontoloģijas pamati, (bezžokļaiņi un zivis)" (''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'') kopā ar citiem autoriem un 1981. gadā "Austrumkazahstānas vēlā paleozoja paleoniski (sistematika un filoģēnija)" (''"Позднепалеозойские палеониски Восточного Казахстана (систематика и филогения)"'').
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Kazanceva-Seļezņeva, Alvīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
t41mxzzfiehql1tirjvz84mlprdmlpr
4451980
4451978
2026-04-08T15:55:15Z
Jānis U.
198
4451980
wikitext
text/x-wiki
{{inuse}}
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
| vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева''
| attēls =
| att_izmērs = 260px
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 20
| dz_vieta =
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = krieviete
| paraksts =
| darba_vietas = [[Maskavas paleontoloģijas institūts]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = izmirušo starspurzivju pētījumi
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
| dzimums = S
}}
'''Alvīna Kazanceva-Seļezņeva''' ({{val|ru|Альвина Александровна Казанцева-Селезнева}}; dzimusi {{dat|1929|12|20}}) bija krievu [[Paleontoloģija|paleontoloģe]], kas specializējās fosilo [[Starspurzivis|starspurzivju]] pētījumos.
Alvīna Matvejeva dzimusi 1929. gada 20. decembrī. Pēc vidusskolas beigšanas 1940. gadu beigās iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], bioloģijas-augsnes fakultātē, ihtiologijas katedrā. 1953. gadā pabeidza universitāti un iestājās aspirantūrā [[Maskavas Paleontoloģijas institūts|Maskavas Paleontoloģijas institūtā]], kuru pabeidza 1956. gadā. Viņas [[disertācija]]s darbu vadīja paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Savu darbu viņa sāka ar [[Minusinas baseins|Minusinas baseina]] [[Apakškarbons|apakškarbona]] starspurzivju pētījumiem, taču 1970. gadā savu disertāciju aizstāvēja jau par [[Kazahstāna]]s [[Perms|perma]] starspurzivīm (''"Верхнепалеозойские палеониски Восточного Казахстана и систематика палеонисков"''). Pēc precībām Matvejeva savu uzvārdu nomainīja pret Kazancevu-Seļezņevu. Maskavas Paleontoloģijas institūtā viņa nostrādāja līdz 1987. gadam, nodarbojoties ar zemāko starspurzivju elpošanas morfofunkcionālo analīzi un mūsdienu [[Daudzspurzivjveidīgās|daudzspurzivju]] izcelsmes pētījumiem. Savas darbības laika viņa sarakstīja 20 publikācijas un divas monogrāfijas: 1964. gadā "Paleontoloģijas pamati, (bezžokļaiņi un zivis)" (''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'') kopā ar citiem autoriem un 1981. gadā "Austrumkazahstānas vēlā paleozoja paleoniski (sistematika un filoģēnija)" (''"Позднепалеозойские палеониски Восточного Казахстана (систематика и филогения)"'').
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Kazanceva-Seļezņeva, Alvīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
0k1wi0ni31cwwdzz1n80hf6mr8s03e9
4451986
4451980
2026-04-08T16:09:20Z
Jānis U.
198
4451986
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
| vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева''
| attēls = Kazanceva.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 20
| dz_vieta =
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = krieviete
| paraksts =
| darba_vietas = [[Maskavas paleontoloģijas institūts]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = izmirušo starspurzivju pētījumi
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
| dzimums = S
}}
'''Alvīna Kazanceva-Seļezņeva''' ({{val|ru|Альвина Александровна Казанцева-Селезнева}}; dzimusi {{dat|1929|12|20}}) bija krievu [[Paleontoloģija|paleontoloģe]], kas specializējās fosilo [[Starspurzivis|starspurzivju]] pētījumos. Vairāku publiokāciju un monogrāfiju autore.
Alvīna Matvejeva dzimusi 1929. gada 20. decembrī. Pēc vidusskolas beigšanas 1940. gadu beigās iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], bioloģijas-augsnes fakultātē, ihtiologijas katedrā. 1953. gadā pabeidza universitāti un iestājās aspirantūrā [[Maskavas Paleontoloģijas institūts|Maskavas Paleontoloģijas institūtā]], kuru pabeidza 1956. gadā. Viņas [[disertācija]]s darbu vadīja paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Savu darbu viņa sāka ar [[Minusinas baseins|Minusinas baseina]] [[Apakškarbons|apakškarbona]] starspurzivju pētījumiem, taču 1970. gadā savu disertāciju aizstāvēja jau par [[Kazahstāna]]s [[Perms|perma]] starspurzivīm (''"Верхнепалеозойские палеониски Восточного Казахстана и систематика палеонисков"''). Pēc precībām Matvejeva savu uzvārdu nomainīja pret Kazancevu-Seļezņevu. Maskavas Paleontoloģijas institūtā viņa nostrādāja līdz 1987. gadam, nodarbojoties ar zemāko starspurzivju elpošanas morfofunkcionālo analīzi un mūsdienu [[Daudzspurzivjveidīgās|daudzspurzivju]] izcelsmes pētījumiem.<ref>О.А. Лебедев, ''ДЕВОНСКИЙ МЕЧТАТЕЛЬ, Дмитрий Владимирович Обручев, К 120-летию со дня рождения'', Москва, 2023. 79-80. lpp.</ref> Savas darbības laika viņa sarakstīja 20 publikācijas un divas monogrāfijas: 1964. gadā "Paleontoloģijas pamati, (bezžokļaiņi un zivis)" (''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'') kopā ar citiem autoriem un 1981. gadā "Austrumkazahstānas vēlā paleozoja paleoniski (sistematika un filoģēnija)" (''"Позднепалеозойские палеониски Восточного Казахстана (систематика и филогения)"'').<ref>[https://www.paleo.ru/institute/structure/people/person.php?ID=14580 Палеонтологический институт им. А.А. Борисяка, РАН.]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Kazanceva-Seļezņeva, Alvīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
n06cxmz63drk9fi59aqq3a6emaerxs6
4451988
4451986
2026-04-08T16:11:50Z
Jānis U.
198
4451988
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
| vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева''
| attēls = Kazanceva.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 20
| dz_vieta =
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = krieviete
| paraksts =
| darba_vietas = [[Maskavas paleontoloģijas institūts]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = izmirušo starspurzivju pētījumi
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
| dzimums = S
}}
'''Alvīna Kazanceva-Seļezņeva''' ({{val|ru|Альвина Александровна Казанцева-Селезнева}}; dzimusi {{dat|1929|12|20}}) bija krievu [[Paleontoloģija|paleontoloģe]], kas specializējās fosilo [[Starspurzivis|starspurzivju]] pētījumos. Bioloģijas zinātņu kandidāte, vairāku publikāciju un monogrāfiju autore.
Alvīna Matvejeva dzimusi 1929. gada 20. decembrī. Pēc vidusskolas beigšanas 1940. gadu beigās iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], bioloģijas-augsnes fakultātē, ihtiologijas katedrā. 1953. gadā pabeidza universitāti un iestājās aspirantūrā [[Maskavas Paleontoloģijas institūts|Maskavas Paleontoloģijas institūtā]], kuru pabeidza 1956. gadā. Viņas [[disertācija]]s darbu vadīja paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Savu darbu viņa sāka ar [[Minusinas baseins|Minusinas baseina]] [[Apakškarbons|apakškarbona]] starspurzivju pētījumiem, taču 1970. gadā savu disertāciju aizstāvēja jau par [[Kazahstāna]]s [[Perms|perma]] starspurzivīm (''"Верхнепалеозойские палеониски Восточного Казахстана и систематика палеонисков"''). Pēc precībām Matvejeva savu uzvārdu nomainīja pret Kazancevu-Seļezņevu. Maskavas Paleontoloģijas institūtā viņa nostrādāja līdz 1987. gadam, nodarbojoties ar zemāko starspurzivju elpošanas morfofunkcionālo analīzi un mūsdienu [[Daudzspurzivjveidīgās|daudzspurzivju]] izcelsmes pētījumiem.<ref>О.А. Лебедев, ''ДЕВОНСКИЙ МЕЧТАТЕЛЬ, Дмитрий Владимирович Обручев, К 120-летию со дня рождения'', Москва, 2023. 79-80. lpp.</ref> Savas darbības laika viņa sarakstīja 20 publikācijas un divas monogrāfijas: 1964. gadā "Paleontoloģijas pamati, (bezžokļaiņi un zivis)" (''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'') kopā ar citiem autoriem un 1981. gadā "Austrumkazahstānas vēlā paleozoja paleoniski (sistematika un filoģēnija)" (''"Позднепалеозойские палеониски Восточного Казахстана (систематика и филогения)"'').<ref>[https://www.paleo.ru/institute/structure/people/person.php?ID=14580 Палеонтологический институт им. А.А. Борисяка, РАН.]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Kazanceva-Seļezņeva, Alvīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
71t8vupnvj0c1ds4e24g7jnl6ajbjvr
4451989
4451988
2026-04-08T16:17:18Z
Jānis U.
198
4451989
wikitext
text/x-wiki
{{Zinātnieka infokaste
| platums =
| vārds = Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
| vārds_orig = ''Альвина Казанцева-Селезнева''
| attēls = Kazanceva.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums =
| dz_gads = 1929
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 20
| dz_vieta =
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība = krieviete
| paraksts =
| darba_vietas = [[Maskavas paleontoloģijas institūts]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[paleontoloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = izmirušo starspurzivju pētījumi
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
| dzimums = S
}}
'''Alvīna Kazanceva-Seļezņeva''' ({{val|ru|Альвина Александровна Казанцева-Селезнева}}; dzimusi {{dat|1929|12|20}}) bija krievu [[Paleontoloģija|paleontoloģe]], kas specializējās fosilo [[Starspurzivis|starspurzivju]] pētījumos. Bioloģijas zinātņu kandidāte, vairāku zinātnisku publikāciju un monogrāfiju autore.
Alvīna Matvejeva dzimusi 1929. gada 20. decembrī. Pēc vidusskolas beigšanas 1940. gadu beigās iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], bioloģijas-augsnes fakultātē, ihtiologijas katedrā. 1953. gadā pabeidza universitāti un iestājās aspirantūrā [[Maskavas Paleontoloģijas institūts|Maskavas Paleontoloģijas institūtā]], kuru pabeidza 1956. gadā. Viņas [[disertācija]]s darbu vadīja paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Savu darbu viņa sāka ar [[Minusinas baseins|Minusinas baseina]] [[Apakškarbons|apakškarbona]] starspurzivju pētījumiem, taču 1970. gadā savu disertāciju aizstāvēja jau par [[Kazahstāna]]s [[Perms|perma]] starspurzivīm (''"Верхнепалеозойские палеониски Восточного Казахстана и систематика палеонисков"''). Pēc precībām Matvejeva savu uzvārdu nomainīja pret Kazancevu-Seļezņevu. Maskavas Paleontoloģijas institūtā viņa nostrādāja līdz 1987. gadam, nodarbojoties ar zemāko starspurzivju elpošanas morfofunkcionālo analīzi un mūsdienu [[Daudzspurzivjveidīgās|daudzspurzivju]] izcelsmes pētījumiem.<ref>О.А. Лебедев, ''ДЕВОНСКИЙ МЕЧТАТЕЛЬ, Дмитрий Владимирович Обручев, К 120-летию со дня рождения'', Москва, 2023. 79-80. lpp.</ref> Savas darbības laika viņa sarakstīja 20 publikācijas un divas monogrāfijas: 1964. gadā "Paleontoloģijas pamati, (bezžokļaiņi un zivis)" (''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'') kopā ar citiem autoriem un 1981. gadā "Austrumkazahstānas vēlā paleozoja paleoniski (sistematika un filoģēnija)" (''"Позднепалеозойские палеониски Восточного Казахстана (систематика и филогения)"'').<ref>[https://www.paleo.ru/institute/structure/people/person.php?ID=14580 Палеонтологический институт им. А.А. Борисяка, РАН.]</ref>
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Kazanceva-Seļezņeva, Alvīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]
2mv0uxt7czksnv6mangbefgiioj6r3h
Dalībnieka diskusija:Srfwar
3
628559
4451979
2026-04-08T15:49:50Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451979
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Srfwar}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 18.49 (EEST)
iyguegghjlci4lg34ly6bu0s7s84xuj
Barstīči
0
628560
4451981
2026-04-08T15:56:20Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Barstīči | official_name = ''Barstyčiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Barstyčiai, seniūnija.JPG | image_caption = Barstīču seņūnija | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Skodas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2...
4451981
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Barstīči
| official_name = ''Barstyčiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Barstyčiai, seniūnija.JPG
| image_caption = Barstīču seņūnija
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Skodas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Skodas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Barstīču seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.4
| population_total = 424
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 09 | lats = 40 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 52 | longs = 23 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website =
}}
'''Barstīči''' ({{val|lt|Barstyčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķī]], [[Skodas rajona pašvaldība|Skodas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene]]s ziemeļu daļā, 25 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Skoda]]s.
== Vēsture ==
Barstīči vēstures avotos pirmo reizi minēti 1558. gadā. 18. gadsimta beigās miests piederēja Jagminu dzimtai, kas šeit uzcēla pirmo baznīcu un līdz 19. gadsimta sākumam apdzīvoto vietu pēc muižas dēvēja par '''Jagminpoli''' (''Jagminopole'').
19. gadsimtā Barstīči izveidojās par vietējas nozīmes saimniecisko un reliģisko centru; kā miests pirmoreiz minēti 1841. gadā. Kopš 1908. gada pagasta centrs. Padomju periodā Barstīči bija kolhoza centrālais ciemats. Šajā laikā miests ieguva plašāku atpazīstamību, kad tā apkārtnē tika atrakts un izpētīts Lietuvas lielākais [[laukakmens]]. 2011. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Barstīču Sv. Sīmaņa un Jūdas Tadeja baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1906. gadā. Tā ir tautas arhitektūras piemineklis ar baroka un klasicisma elementiem.
* Barstīču (Poķes) akmens: atrodas netālu no miesta, Poķes ciemā. Tas ir lielākais laukakmens Lietuvā (svars ap 680 tonnām). Akmens tika atrakts 1957. gadā meliorācijas darbu laikā.
* Barstīču muižas parks: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi un stādījumi.
* Mākslīgais ūdenskritums un dzirnavas: vēsturiski saimnieciskie objekti, kas liecina par miesta amatniecības tradīcijām.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Barstīču pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Barstīči ir nozīmīgs Skodas rajona dienvidaustrumu daļas sabiedriskās dzīves centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un tūrismu.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Barstyčiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.skuodas.lt/ Skodas rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Skodas rajona pašvaldība]]
eechh06uksm418xew722t4cmrix2bxc
Barstyčiai
0
628561
4451982
2026-04-08T15:57:06Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Barstīči]]
4451982
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Barstīči]]
cx62uf5992otans4qh45rfqbtcpxtxr
Dalībnieka diskusija:Hamnarow
3
628562
4451983
2026-04-08T15:57:40Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4451983
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Hamnarow}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 18.57 (EEST)
cfv4zih8bwosnjdcy7vr52nau61xn9c
Barstiči
0
628563
4451984
2026-04-08T15:57:43Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Barstīči]]
4451984
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Barstīči]]
cx62uf5992otans4qh45rfqbtcpxtxr
Attēls:Kazanceva.jpg
6
628564
4451985
2026-04-08T16:02:15Z
Jānis U.
198
Alvīna Kazanceva-Seļezņeva, paleontoloģe. Ņemts no "О.А. Лебедев, ДЕВОНСКИЙ МЕЧТАТЕЛЬ, Дмитрий Владимирович Обручев, К 120-летию со дня рождения, Москва, 2023"
4451985
wikitext
text/x-wiki
== Kopsavilkums ==
Alvīna Kazanceva-Seļezņeva, paleontoloģe. Ņemts no "О.А. Лебедев, ДЕВОНСКИЙ МЕЧТАТЕЛЬ, Дмитрий Владимирович Обручев, К 120-летию со дня рождения, Москва, 2023"
== Licence ==
{{Copyr}}
ca0djjb8r2xo8j7yr2jx4369e494irl
Žarēni
0
628565
4451993
2026-04-08T16:43:13Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žarēni | official_name = ''Žarėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = BZN Zarenai church background 2.jpg | image_caption = Žarēnu Sv. bīskapa Staņislava baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]...
4451993
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žarēni
| official_name = ''Žarėnai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = BZN Zarenai church background 2.jpg
| image_caption = Žarēnu Sv. bīskapa Staņislava baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Telšu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Telšu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Žarēnu seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.72
| population_total = 424
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 50 | lats = 20 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 12 | longs = 14 | longEW = E
| elevation_m = 165
| website =
}}
'''Žarēni''' ({{val|lt|Žarėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Žarnas upes ietekas [[Minija|Minijā]] 18 kilometrus uz dienvidiem no [[Telši]]em.
== Vēsture ==
Žarēni ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām [[Žemaitija|Žemaitijā]], kas rakstos kā ''Sare'' minēta jau 1253. gadā. 15. un 16. gadsimtā Žarēni bija nozīmīgs administratīvais centrs — te atradās Lietuvas dižkunigaitijas galda muiža un darbojās viena no pirmajām baznīcām reģionā (uzcelta ap 1460. gadu pēc Kazimira Jogailaiša iniciatīvas). 1552. gadā, lai veicinātu tirdzniecību [[Varņi|Varņos]], Žarēnos tika aizliegti tirgi, un krogs tika slēgts; vēlāk tika piešķirta tirgus un tirdzniecības vietas privilēģija, kas tika atkārtotas 1665. gadā.
Žarēni vēsturiski bijuši cieši saistīti ar apkārtnes mežsaimniecību un muižnieku dzimtām, kas pārvaldīja plašos apkārtnes īpašumus. 1911. gadā miests cieta lielā ugunsgrēkā, kurā nodega lielākā daļa vēsturiskās koka apbūves.
Padomju periodā Žarēni bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Šajā laikā tika attīstīta miesta infrastruktūra un uzbūvēti mūsdienīgi administratīvie un kultūras objekti. 2012. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žarēnu Sv. bīskapa Staņislava baznīca: pašreizējā koka baznīca celta no 1912. līdz 1915. gadam pēc tam, kad iepriekšējā baznīca nodega. Tā ir unikāls koka arhitektūras piemineklis ar neogotikas iezīmēm.
* Žarēnu zvanu tornis: atrodas pie baznīcas, saglabājies no vecākā baznīcas ansambļa.
* Vēsturiskā muižas vieta: miesta apkārtnē saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti un parka koki.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Žarēnu Minijas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Žarēni ir nozīmīgs vietējais sabiedriskās dzīves centrs Telšu rajona dienvidu daļā. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un mežsaimniecību.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Žarėnai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.telsiai.lt/ Telšu rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Telšu rajona pašvaldība]]
9jogymyktalwglzqmyb1qke4zadyb6u
Žarėnai
0
628566
4451994
2026-04-08T16:43:59Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Žarēni]]
4451994
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Žarēni]]
oiihavua8bqnpeqasq2d6swgia44j4k
Žarēni (miests)
0
628567
4451995
2026-04-08T16:44:34Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Žarēni]]
4451995
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Žarēni]]
oiihavua8bqnpeqasq2d6swgia44j4k
Onušķe
0
628568
4452001
2026-04-08T17:05:13Z
Kikos
3705
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Onušķe | official_name = ''Onuškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Onuškis, Lithuania - panoramio (15).jpg | image_caption = Onušķes Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Traķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Viļņa...
4452001
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Onušķe
| official_name = ''Onuškis''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Onuškis, Lithuania - panoramio (15).jpg
| image_caption = Onušķes Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Traķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Traķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Onušķes seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.03
| population_total = 421
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 28 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 35 | longs = 13 | longEW = E
| elevation_m = 155
| website =
}}
'''Onušķe''' ({{val|lt|Onuškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Traķu rajona pašvaldība|Traķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Onušķes ezera un no tā iztekošās Samas upītes, 30 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Traķi]]em.
== Vēsture ==
Onušķe rakstos pirmo reizi minēta 15. gadsimta sākumā. Miests piederēja Lietuvas dižkunigaitijas galda muižām, vēlāk nonāca privātīpašumā. 1505. gadā uzcelta pirmā baznīca. 1524. gadā karalis [[Žigimants]] piešķīra tās īpašniekam Jokūbam Kuncevičam privilēģiju dibināt miestu, rīkot iknedēļas tirgus un turēt krogus. 1567. gadā Onušķe saņēma gadatirgu privilēģiju. 16. gadsimtā Onušķe kļuva par nozīmīgu reģionālu tirdzniecības centru pie ceļa uz [[Alīta|Alītu]].
19. gadsimta pirmajā pusē muižnieku Šetkeviču dzimta veicināja miesta uzplaukumu, uzceļot monumentālu baznīcu. Pēc [[Janvāra sacelšanās|1863. gada sacelšanās]] cara vara konfiscēja muižu un ierobežoja miesta sabiedrisko dzīvi. Padomju periodā Onušķe bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts miesta vēsturiskais centrālais laukums un radiālais ielu tīkls, kas mūsdienās ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. 2012. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Onušķes Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca: celta no 1823. līdz 1829. gadam vēlā klasicisma (ampīra) stilā. Tā ir viena no monumentālākajām šī stila baznīcām Lietuvā, tās galveno fasādi rotā iespaidīgs sešu kolonnu portiks.
* Vēsturiskais miesta plānojums: miests ir saglabājis 16. gadsimta beigās izveidoto taisnstūra laukumu un no tā izejošās ielas, kas veido unikālu arhitektonisko vidi.
* Onušķes ezers: miesta pievārtē esošais ezers ir iecienīta atpūtas vieta un papildina apdzīvotās vietas ainavisko vērtību.
* Piemineklis Lietuvas neatkarībai: uzstādīts par godu brīvības cīnītājiem.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Onušķes Donāta Maļinauska ģimnāzija (nosaukta par godu 1918. gada Lietuvas neatkarības akta parakstītājam, kurš dzimis šajā apkārtnē), bibliotēka, pasts un kultūras nams. Onušķe ir nozīmīgs Traķu rajona dienvidrietumu daļas administratīvais un izglītības centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Onuškis}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.trakai.lt/ Traķu rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Traķu rajona pašvaldība]]
re86n5nac7vohtztqjqkzpitirqcg19
4452006
4452001
2026-04-08T17:10:31Z
Kikos
3705
4452006
wikitext
text/x-wiki
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Onušķe
| official_name = ''Onuškis''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Onuškis, Lithuania - panoramio (15).jpg
| image_caption = Onušķes Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Traķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Traķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Onušķes seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.03
| population_total = 421
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 28 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 35 | longs = 13 | longEW = E
| elevation_m = 155
| website =
}}
'''Onušķe''' ({{val|lt|Onuškis}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/27/pdf/noradijumi_par_citvalodu_ipasvardu_pareizrakstibu_un_pareizrunu_latviesu_literaraja_valoda_4._lietuviesu_valodas_ipasvardi.pdf#page=0|title=Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. IV. Lietuviešu valodas īpašvārdi|last=Porīte}}</ref> ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Traķu rajona pašvaldība|Traķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas pie Onušķes ezera un no tā iztekošās Samas upītes, 30 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Traķi]]em.
== Vēsture ==
Onušķe rakstos pirmo reizi minēta 15. gadsimta sākumā. Miests piederēja Lietuvas dižkunigaitijas galda muižām, vēlāk nonāca privātīpašumā. 1505. gadā uzcelta pirmā baznīca. 1524. gadā karalis [[Žigimants]] piešķīra tās īpašniekam Jokūbam Kuncevičam privilēģiju dibināt miestu, rīkot iknedēļas tirgus un turēt krogus. 1567. gadā Onušķe saņēma gadatirgu privilēģiju. 16. gadsimtā Onušķe kļuva par nozīmīgu reģionālu tirdzniecības centru pie ceļa uz [[Alīta|Alītu]].
19. gadsimta pirmajā pusē muižnieku Šetkeviču dzimta veicināja miesta uzplaukumu, uzceļot monumentālu baznīcu. Pēc [[Janvāra sacelšanās|1863. gada sacelšanās]] cara vara konfiscēja muižu un ierobežoja miesta sabiedrisko dzīvi. Padomju periodā Onušķe bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts miesta vēsturiskais centrālais laukums un radiālais ielu tīkls, kas mūsdienās ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. 2012. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis.
== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Onušķes Sv. apustuļu Filipa un Jēkaba baznīca: celta no 1823. līdz 1829. gadam vēlā klasicisma (ampīra) stilā. Tā ir viena no monumentālākajām šī stila baznīcām Lietuvā, tās galveno fasādi rotā iespaidīgs sešu kolonnu portiks.
* Vēsturiskais miesta plānojums: miests ir saglabājis 16. gadsimta beigās izveidoto taisnstūra laukumu un no tā izejošās ielas, kas veido unikālu arhitektonisko vidi.
* Onušķes ezers: miesta pievārtē esošais ezers ir iecienīta atpūtas vieta un papildina apdzīvotās vietas ainavisko vērtību.
* Piemineklis Lietuvas neatkarībai: uzstādīts par godu brīvības cīnītājiem.
== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Onušķes Donāta Maļinauska ģimnāzija (nosaukta par godu 1918. gada Lietuvas neatkarības akta parakstītājam, kurš dzimis šajā apkārtnē), bibliotēka, pasts un kultūras nams. Onušķe ir nozīmīgs Traķu rajona dienvidrietumu daļas administratīvais un izglītības centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Onuškis}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.trakai.lt/ Traķu rajona pašvaldības vietne]
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Traķu rajona pašvaldība]]
i6jw6c9kpwv2qf0qk34x62g060jumcq
Onuškis
0
628569
4452002
2026-04-08T17:05:53Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Onušķe]]
4452002
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Onušķe]]
kb9mlzbshhxjm9clt9z3iicrglsvnuk
Onušķi (miests)
0
628570
4452005
2026-04-08T17:08:01Z
Kikos
3705
Pāradresē uz [[Onušķe]]
4452005
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Onušķe]]
kb9mlzbshhxjm9clt9z3iicrglsvnuk
Runds
0
628571
4452007
2026-04-08T17:20:28Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Henriks Runds]]
4452007
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Henriks Runds]]
5hhanusi9j0iy30asgce7jmo2fokwn7
Dalībnieka diskusija:Activebeatleman58
3
628572
4452008
2026-04-08T17:20:53Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452008
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Activebeatleman58}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 20.20 (EEST)
pwjlkkgfd3x57j7bny641oze535gzuc
Landry N'Guemo
0
628574
4452018
2026-04-08T17:37:39Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Landrī N'Gvemo]]
4452018
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Landrī N'Gvemo]]
9slabf4uvzui1la3968449h2ox04vzf
N'Gvemo
0
628575
4452019
2026-04-08T17:38:01Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Landrī N'Gvemo]]
4452019
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Landrī N'Gvemo]]
9slabf4uvzui1la3968449h2ox04vzf
N'Guemo
0
628576
4452020
2026-04-08T17:38:19Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Landrī N'Gvemo]]
4452020
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Landrī N'Gvemo]]
9slabf4uvzui1la3968449h2ox04vzf
Maxence Lacroix
0
628577
4452027
2026-04-08T17:57:55Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Maksenss Lakruā]]
4452027
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Maksenss Lakruā]]
hxc1fr6gkmcajj5ue8nekzirbba4lkk
Lakruā
0
628578
4452028
2026-04-08T17:58:10Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Maksenss Lakruā]]
4452028
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Maksenss Lakruā]]
hxc1fr6gkmcajj5ue8nekzirbba4lkk
Lacroix
0
628579
4452029
2026-04-08T17:58:24Z
Baisulis
11523
Pāradresē uz [[Maksenss Lakruā]]
4452029
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Maksenss Lakruā]]
hxc1fr6gkmcajj5ue8nekzirbba4lkk
Dalībnieka diskusija:Luki 096
3
628580
4452034
2026-04-08T18:01:18Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452034
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Luki 096}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)
3ncbbu6mhiw81o9grcac16ib6fa7b6z
Something Nice Back Home
0
628581
4452041
2026-04-08T18:06:19Z
KartoshkaFri78
101366
Raksts par seriāla sēriju
4452041
wikitext
text/x-wiki
{{TV sērijas infokaste|Title=''Something Nice Back Home''|Series=Seriāla "[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]"|Season=4. sezona|Series no=10. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]<br>[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2008. gada 1. maijā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlere
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards|Prev=''[[Shape of Things to Come|The Shape of Things to Come]]''|Next=''[[Cabin Fever]]''}}
'''''Something Nice Back Home''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Kaut kas patīkams mājās'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] desmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 1. maijā.
Džeka veselība pasliktinās apendicīta dēļ, piespiežot Keitu un Džūljetu apvienoties, lai viņu glābtu. Tikmēr Sojers un Mailss ceļā uz pludmali saskaras ar problēmu, kad pazūd Klēra. Paralēli tiek stastīts par Džeka nākotni, kurā viņš cenšas atjaunot attiecības ar Keitu, vienlaikus atkal sak redzet savu mirušo tēvu.
== Sižets ==
=== Uz salas ===
Džekam ir grūti pamostoties, taču viņš pieceļas un mēģina atrisināt strīdu starp Bernardu ar Rozu un Faradeju ar Šarloti. Tomēr, pirms viņš paspēj pateikt kaut vārdu, Džeks sabrūk, un izdzīvojušie viņu ievilk ēnā. Tikmēr Sojers, Mailss, Klēra ar Āronu dodas cauri džungļiem pludmales virzienā, kad Mailss apstājas un, brīdi pastāvējis, sāk rakt zemi, atklājot Kārla un Danielas līķus. Sojers mudina viņus doties tālāk. Tikmēr Džūljeta saprot, ka Džekam ir [[apendicīts]] un viņam steidzami nepieciešama operācija. Viņa lūdz pārējos sagatavot visu operācijai un, neskatoties uz vilcināšanos, nosūta Šarloti un Faradeju kopā ar Sun un Džinu uz [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|"Personals"]]. Vēlāk Džūljeta piedāvā Bernardam, kurš ir [[Stomatoloģija|zobārsts]], palīdzēt operācijā, bet Džeks lūdz Džūljetu pieaicināt Keitu. Stacijā Sun [[Korejiešu valoda|korejiešu valodā]] informē Džinu, ka cilvēki no kuģa viņus neglābs, bet Džins saka, lai viņa neuztraucas. Tikmēr Sojers un viņa grupa džungļos nejauši satiek Lapidusu.
Lapiduss lūdz viņus paslēpties, un pēc dažām sekundēm ierodas Kīmijs ar saviem algotņiem. Lapiduss viņus aizved uz [[Helikopters|helikopteru]], jo viens no algotņiem ir smagi ievainots. Tajā vakarā nometnē Džins saprot, ka Šarlote saprot korejiešu valodu, jo viņa ir sapratusi viņa un Sun sarunu stacijā. Džins piedraud Faradejam, bet lūdz Šarloti vismaz aizvest Sun prom no salas. Tikmēr Džūljeta un Keita ar Bernarda palīdzību izņem Džeka [[Apendikss|apendiksu]]. Klēra, pamostoties pie ugunskura, pēkšņi ierauga savu tēvu Kristianu, kurš šūpo Āronu. No rīta Sojers atklāj, ka Klēra un mazulis ir pazuduši, uz ko Mailss piebilst, ka viņa aizgāja kopā ar savu tēvu, un viņš viņu neapturēja, jo Sojers bija aizliedzis Mailsam tuvoties viņai. Sojers ir dusmīgs, bet tad sadzird Ārona raudas un atrod viņu netālu, taču Klēras nekur nav.
=== Džeka nākotne ===
Džeks pamostas Keitas mājas gultā. Vēlāk viņš Āronam lasa gulētiešanas pasaku. Izejot no viņa istabas, Keita pasaka Džekam, ka viņa ir priecīga, ka viņš ir kopā ar viņu un Āronu. Pēc kāda laika slimnīcā Džeks uz īsu brīdi ierauga savu tēvu Kristianu, taču viņa uzmanību novērš ārsts, pēc kā seko zvans no psihiatriskās slimnīcas par Hugo. Slimnīcā Hugo pasaka Džekam, ka visi no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka ir miruši un viņi visi ir debesīs, kā arī informē viņu par Čārlija vizītēm. Džeks tam netic, uz ko Hugo iedod viņam zīmīti no Čārlija, kurā teikts, ka Džeks "nevar viņu audzināt". Hugo arī saka, ka Džekam drīz būs savs apmeklētājs. Tajā vakarā Džeks [[Bildinājums|bildina]] Keitu, un viņa piekrīt.
Kādu vakaru, paliekot slimnīcā vēlu, Džeks pēkšņi vestibilā dzird sava tēva balsi, pēc kā ierauga viņu sēžam krēslā. Tomēr Džeka uzmanību novērš ārste, pēc kā Kristians pazūd. Džeks lūdz ārstei recepti [[Klonazepāms|klonazepāmam]] un tad dodas mājās. Ierodoties, viņš dzird Keitu runājam pa telefonu, bet, kad Džeks jautā, kas tas ir, Keita vienkārši paskaidro, ka tā ir draudzene. Viņa dodas augšstāvā, kamēr Džeks iedzer tabletes un dzer [[Alus|alu]]. Nākamajā dienā, atgriežoties mājās, Keita atrod Džeku piedzērušos. Viņš sāk viņu iztaujāt par to, kur viņa ir bijusi, un sāk pat kliegt. Keita atklāj, ka Sojers lūdza viņu izpildīt kādu slepenu lūgumu. Tas sanikno Džeku, kurš apgalvo, ka Keita pat nav Ārona radiniece — tieši tajā brīdī, kad bērns ienāk istabā. Keita viņu paņem, un Džeks iziet no mājas.
== Lomās ==
=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlere
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons
{{Col-2}}
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
{{Col-end}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/title/tt0994349/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-10-something-nice-back-home/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}
mtc02itnu9ywhjkfspinfitxx54x3xq
Moitomasijas
0
628582
4452046
2026-04-08T18:26:36Z
Jānis U.
198
Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg | att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspu...
4452046
wikitext
text/x-wiki
{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg
| att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]''
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| ģints = Moythomasia
| ģints_lv = Moitomasijas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]].
== Apraksts ==
Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. Tā priekšējās daļas zvīņu augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida kores zvīņas. Galvā ir liela pineālā atvere. Supratemporale ir garš. Parietalia aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz acu dobuma aizmugurējo daļu. Parasfenoīds ir plats ar rudimentāru augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. Augslēju-kvadrāta kaulam var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas spirakulārā sprauga, turklāt dermosfenoīdais kauls ir savienots ar jugālo kaulu līdzīgi mimijām (''Mimia'') un heirolepjiem (Cheirolepis). Neirokrānijam ir laterālais galvas kanāls. Krūšu spurām ir perforēts propterīgijs, kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām spurām ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasiju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
:* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
16qvx52yn1xp7so8oolou0fkxn5l8g6
4452051
4452046
2026-04-08T18:35:36Z
Jānis U.
198
4452051
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg
| att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]''
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| ģints = Moythomasia
| ģints_lv = Moitomasijas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]].
== Apraksts ==
Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. Tā priekšējās daļas [[Zvīņas|zvīņu]] augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida [[Kores zvīņas|kores zvīņas]]. [[Galva|Galvā]] ir liela [[pineālā atvere]]. ''[[Supratemporale]]'' ir garš. ''[[Parietalia]]'' aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz [[Acu dobums|acu dobuma]] aizmugurējo daļu. [[Parasfenoīds]] ir plats ar [[Rudiments|rudimentāru]] augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. [[Augslēju-kvadrāta kauls|Augslēju-kvadrāta kaulam]] var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas [[spirakulārā sprauga]], turklāt [[dermosfenoīdais kauls]] ir savienots ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]] līdzīgi [[Mimijas|mimijām]] (''Mimia'') un [[heirolepji]]em (''Cheirolepis''). [[Neirokrānijs|Neirokrānijam]] ir laterālais galvas kanāls. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] ir perforēts [[propterīgijs]], kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām [[Spuras|spurām]] ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasiju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
:* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
7x52p4r58diecd2fzlo61xitq214nco
4452054
4452051
2026-04-08T18:39:25Z
Jānis U.
198
4452054
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg
| att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]''
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| ģints = Moythomasia
| ģints_lv = Moitomasijas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. Šīs ģints pārstāvju [[fosilijas]] ir sastopamas arī [[Latvija]]s [[Devons|devona]] nogulumos.
== Apraksts ==
Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. Tā priekšējās daļas [[Zvīņas|zvīņu]] augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida [[Kores zvīņas|kores zvīņas]]. [[Galva|Galvā]] ir liela [[pineālā atvere]]. ''[[Supratemporale]]'' ir garš. ''[[Parietalia]]'' aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz [[Acu dobums|acu dobuma]] aizmugurējo daļu. [[Parasfenoīds]] ir plats ar [[Rudiments|rudimentāru]] augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. [[Augslēju-kvadrāta kauls|Augslēju-kvadrāta kaulam]] var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas [[spirakulārā sprauga]], turklāt [[dermosfenoīdais kauls]] ir savienots ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]] līdzīgi [[Mimijas|mimijām]] (''Mimia'') un [[heirolepji]]em (''Cheirolepis''). [[Neirokrānijs|Neirokrānijam]] ir laterālais galvas kanāls. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] ir perforēts [[propterīgijs]], kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām [[Spuras|spurām]] ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasiju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
:* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
6qrn1sofdd50g56ff37qax494u0q831
4452069
4452054
2026-04-08T18:59:29Z
Jānis U.
198
4452069
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg
| att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]''
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| ģints = Moythomasia
| ģints_lv = Moitomasijas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. Šīs ģints pārstāvju [[fosilijas]] ir sastopamas arī [[Latvija]]s [[Devons|devona]] nogulumos.
== Apraksts ==
Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni. Tā priekšējās daļas [[Zvīņas|zvīņu]] augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida [[Kores zvīņas|kores zvīņas]]. [[Galva|Galvā]] ir liela [[pineālā atvere]]. ''[[Supratemporale]]'' ir garš. ''[[Parietalia]]'' aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz [[Acu dobums|acu dobuma]] aizmugurējo daļu. [[Parasfenoīds]] ir plats ar [[Rudiments|rudimentāru]] augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. [[Aukslēju-kvadrāta kauls|Aukslēju-kvadrāta kaulam]] var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas [[spirakulārā sprauga]], turklāt [[dermosfenoīdais kauls]] ir savienots ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]] līdzīgi [[Mimijas|mimijām]] (''Mimia'') un [[heirolepji]]em (''Cheirolepis''). [[Neirokrānijs|Neirokrānijam]] ir laterālais galvas kanāls. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] ir perforēts [[propterīgijs]], kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām [[Spuras|spurām]] ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasiju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
:* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
1ruqol2kzz0r3uq0gaqjacmjvch0dwv
4452071
4452069
2026-04-08T19:01:24Z
Jānis U.
198
4452071
wikitext
text/x-wiki
{{BioTakso infokaste
| attēls =Moythomasia nitida Ob Devon Bergisch Gladbach D Ch932.jpg
| att_nosaukums = Moitomasija ''[[Moythomasia nitida]]''
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| apakštips =Vertebrata
| apakštips_lv =Mugurkaulnieki
| infratips =Gnathostomata
| infratips_lv =Žokļaiņi
| megaklase = Osteichthyes
| megaklase_lv = Kaulzivis
| virsklase = Actinopterygii
| virsklase_lv = Starspurzivis
| virskārta = Palaeoniscimorpha
| virskārta_lv = Palaeoniskmorfi
| dzimta = Moythomasiidae
| dzimta_lv = Moitomasīdas
| ģints = Moythomasia
| ģints_lv = Moitomasijas
| iedalījums =
| binomial= Moythomasia <small>Gross, 1950</small>
| kategorijas = nē
}}
'''Moitomasijas''' (''Moythomasia'') ir primitīvu [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints. Šo ģinti 1950. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Moitomasiju tipiskā suga ir ''Aldingeria perforata'', tagad ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small>. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] moitomasijas ir zināmas no [[Vidusdevons|vidusdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. Šīs ģints pārstāvju [[fosilijas]] ir sastopamas arī [[Latvija]]s [[Devons|devona]] nogulumos.
== Apraksts ==
Moitomasijas ir nelielas [[zivis]] ar vārpstveida ķermeni, kura priekšējās daļas [[Zvīņas|zvīņām]] augstums ir divreiz lielāks par garumu. Zvīņas klātas ar daudziem šķērseniskiem ķīļiem, ar tieviem sānu stariem, kas iet uz priekšu un sāniem. Sakabe ir bedrītes un izciļņa veidā. Gar muguru iet ķīļveida [[Kores zvīņas|kores zvīņas]]. [[Galva|Galvā]] ir liela [[pineālā atvere]]. ''[[Supratemporale]]'' ir garš. ''[[Parietalia]]'' aizmugurēja mala ir gluda, ieliekta.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 337. lpp.</ref> Ventrālā dzirdes sprauga pāriet uz [[Acu dobums|acu dobuma]] aizmugurējo daļu. [[Parasfenoīds]] ir plats ar [[Rudiments|rudimentāru]] augšupejošo izaugumu, taču bez bazipterigoīdā izauguma. [[Aukslēju-kvadrāta kauls|Aukslēju-kvadrāta kaulam]] var būt īss priekšējais izaugums. Starp intertemporālo un dermosfenoīdo kaulu atrodas [[spirakulārā sprauga]], turklāt [[dermosfenoīdais kauls]] ir savienots ar [[Jugālais kauls|jugālo kaulu]] līdzīgi [[Mimijas|mimijām]] (''Mimia'') un [[heirolepji]]em (''Cheirolepis''). [[Neirokrānijs|Neirokrānijam]] ir laterālais galvas kanāls. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] ir perforēts [[propterīgijs]], kuru apskauj sānu staru pamatnes. Virs un zem astes ir izvirzīti bazālie atbalsta punkti. Visām [[Spuras|spurām]] ir bārkšu atbalsta punkti.<ref>Gardiner, B. G. (1984). ''The relationships of the palaeoniscid fishes, a review based on new specimens of Mimia and Moythomasia from the Upper Devonian of Western Australia''. British Museum of Natural History. Bulletin (Geology); 37(4); ; 173-438, 173–438., 181-182. lpp.</ref>
== Sistemātika ==
Moitomasiju sugas:<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id1136568/ BioLib.cz]</ref>
:* ģints: '''''Moythomasia''''' <small>Gross, 1950</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia durgaringa]]'' <small>Gardiner & Bartram, 1977</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lebedevi]]'' <small>Plax, Bakaev & Naugolnykh, 2025</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia lineata]]'' <small>Choo, 2015</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia nitida]]'' <small>Gross, 1953</small> †
::* suga: ''[[Moythomasia perforata]]'' <small>(Gross, 1942)</small> †
(†) - izmirušu organismu grupa.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Starspures]]
2v7hjrtyb2ian9gktwncdfmfvn4a8ya
Moythomasia
0
628583
4452048
2026-04-08T18:28:05Z
Jānis U.
198
Pāradresē uz [[Moitomasijas]]
4452048
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Moitomasijas]]
bb0a55tcroaumhezdesc7ndt6hkvjyc
Slima
0
628584
4452063
2026-04-08T18:55:17Z
Egilus
27634
Egilus pārvietoja lapu [[Slima]] uz [[Slīma]]: Kļūdains nosaukums: Pārskatījos atlantā
4452063
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Slīma]]
h215t9rfkq4bem5z7dpcwaxq1e3693n
Dalībnieka diskusija:Kartonic
3
628585
4452065
2026-04-08T18:55:56Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452065
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Kartonic}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 21.55 (EEST)
mcfwwcexynxw8xh2292gvd2sg8hncl2
Sliema
0
628586
4452066
2026-04-08T18:56:10Z
Egilus
27634
Pāradresē uz [[Slīma]]
4452066
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Slīma]]
h215t9rfkq4bem5z7dpcwaxq1e3693n
Diskusija:Slīma
1
628587
4452068
2026-04-08T18:57:52Z
Egilus
27634
Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = Malta }}
4452068
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Egilus
|tēma = Daba un ģeogrāfija
|valsts = Malta
}}
s8kaynjln013hmv7us6b9fpytpieo0t
Dalībnieka diskusija:Yali884
3
628588
4452077
2026-04-08T19:11:41Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452077
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Yali884}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 22.11 (EEST)
cq00qawvfx2kuw1mus2hqrhzsmn61hc
Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
0
628589
4452080
2026-04-08T19:20:46Z
Treisijs
347
Jauns aizmetnis par izglītības iestāde Kosovā
4452080
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:ASHAK.jpg|thumbnail|upright=1.2|Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmijas galvenā ēka]]
'''Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija''' ({{val|sq|Akademia e Shkencave dhe e Arteve e Kosovës}}, saīsinājumā '''ASHAK''') ir [[Kosova]]s nacionālā zinātnes un mākslas [[akadēmija]] un augstākā šāda veida institūcija valstī. Tā darbojas kā neatkarīga zinātniska un kultūras iestāde, kuras mērķis ir veicināt [[pētniecība|pētniecību]], attīstīt un popularizēt [[zinātne|zinātni]] un [[māksla|mākslu]], kopt [[kultūra]]s vērtības, kā arī saglabāt un stiprināt Kosovas intelektuālo un kultūras mantojumu. Akadēmija atrodas [[Priština|Prištinā]], kas ir valsts galvaspilsēta un nozīmīgākais izglītības un pētniecības centrs. Tā apvieno ievērojamus zinātniekus, māksliniekus un citus intelektuāļus, darbojoties kā platforma akadēmiskai sadarbībai un ideju apmaiņai. Institūcijas darbība ietver zinātnisko pētījumu koordinēšanu, pētniecisko projektu īstenošanu, konferenču un simpoziju rīkošanu, kā arī zinātnisko publikāciju un citu akadēmisku izdevumu sagatavošanu.
Kosovas zinātnes un kultūras dzīvē akadēmijai ir būtiska nozīme gan kā intelektuālajam centram, gan kā vienam no galvenajiem zinātniskās [[izdevējdarbība]]s un akadēmiskās [[grāmatniecība]]s veidotājiem. Tā pilda arī konsultatīvu funkciju valsts institūcijām un veicina starptautisko zinātnisko un māksliniecisko sadarbību, vienlaikus stiprinot nacionālo identitāti sarežģītā vēsturiskā un politiskā kontekstā.
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Kosova-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kosova]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]
179gyuf41i8ofb5frxyfui0bxq1csk8
4452087
4452080
2026-04-08T19:29:56Z
Treisijs
347
noņēmu [[Kategorija:Kosova]]; pievienoju [[Kategorija:Izglītība Kosovā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]
4452087
wikitext
text/x-wiki
[[Attēls:ASHAK.jpg|thumbnail|upright=1.2|Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmijas galvenā ēka]]
'''Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija''' ({{val|sq|Akademia e Shkencave dhe e Arteve e Kosovës}}, saīsinājumā '''ASHAK''') ir [[Kosova]]s nacionālā zinātnes un mākslas [[akadēmija]] un augstākā šāda veida institūcija valstī. Tā darbojas kā neatkarīga zinātniska un kultūras iestāde, kuras mērķis ir veicināt [[pētniecība|pētniecību]], attīstīt un popularizēt [[zinātne|zinātni]] un [[māksla|mākslu]], kopt [[kultūra]]s vērtības, kā arī saglabāt un stiprināt Kosovas intelektuālo un kultūras mantojumu. Akadēmija atrodas [[Priština|Prištinā]], kas ir valsts galvaspilsēta un nozīmīgākais izglītības un pētniecības centrs. Tā apvieno ievērojamus zinātniekus, māksliniekus un citus intelektuāļus, darbojoties kā platforma akadēmiskai sadarbībai un ideju apmaiņai. Institūcijas darbība ietver zinātnisko pētījumu koordinēšanu, pētniecisko projektu īstenošanu, konferenču un simpoziju rīkošanu, kā arī zinātnisko publikāciju un citu akadēmisku izdevumu sagatavošanu.
Kosovas zinātnes un kultūras dzīvē akadēmijai ir būtiska nozīme gan kā intelektuālajam centram, gan kā vienam no galvenajiem zinātniskās [[izdevējdarbība]]s un akadēmiskās [[grāmatniecība]]s veidotājiem. Tā pilda arī konsultatīvu funkciju valsts institūcijām un veicina starptautisko zinātnisko un māksliniecisko sadarbību, vienlaikus stiprinot nacionālo identitāti sarežģītā vēsturiskā un politiskā kontekstā.
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Kosova-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Izglītība Kosovā]]
[[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]]
eqjccjhaxlwmo1r8kepdid6purtz9zj
Kosovas Zinātņu un Mākslu akadēmija
0
628590
4452081
2026-04-08T19:21:45Z
Treisijs
347
Pāradresē uz [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]]
4452081
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]]
lo46aijelix7olhbpufdqh6g19ado20
ASHAK
0
628591
4452082
2026-04-08T19:22:08Z
Treisijs
347
Pāradresē uz [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]]
4452082
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]]
lo46aijelix7olhbpufdqh6g19ado20
Diskusija:Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
1
628592
4452086
2026-04-08T19:26:46Z
Treisijs
347
Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = izglītība |valsts = Kosova }}
4452086
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Treisijs
|tēma = izglītība
|valsts = Kosova
}}
j5ylwrie0fb42pg1yb03i2mmyyonzq8
Kategorija:Izglītība Kosovā
14
628593
4452088
2026-04-08T19:30:26Z
Treisijs
347
Jauna lapa: [[Kategorija:Izglītība pēc valsts|Kosova]] [[Kategorija:Kosova]]
4452088
wikitext
text/x-wiki
[[Kategorija:Izglītība pēc valsts|Kosova]]
[[Kategorija:Kosova]]
osiuz1g9pmbrbeqx4r4yl0qj8z37meu
Dalībnieka diskusija:Tuzin2010
3
628594
4452095
2026-04-08T19:44:47Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452095
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Tuzin2010}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 22.44 (EEST)
mkwkt8j9emdn6y10hmzk7pe9o6z4h9q
Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban 2114
3
628595
4452097
2026-04-08T19:45:47Z
NhacNy2412
97359
NhacNy2412 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban 2114]] uz [[Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban23]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Xinchaocacban 2114|Xinchaocacban 2114]]" to "[[Special:CentralAuth/Xinchaocacban23|Xinchaocacban23]]"
4452097
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Xinchaocacban23]]
4y9g9cjag701rop9l6cusoi3wg5io9w
Dalībnieka diskusija:DakotaSteini
3
628596
4452112
2026-04-08T20:13:49Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452112
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=DakotaSteini}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 23.13 (EEST)
089sb88lbtn6diu4aa6y19llrx0pfrj
Dalībnieka diskusija:Firelordethan
3
628597
4452117
2026-04-08T20:25:10Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452117
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Firelordethan}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 23.25 (EEST)
i946uq7ol2y1zaoypvyjmubnrw6817q
Dalībnieka diskusija:Beriloba
3
628598
4452120
2026-04-08T20:41:07Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452120
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Beriloba}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 23.41 (EEST)
9qraxtzqb2dn0a8738arpjguxpn5w74
Zejtuna
0
628599
4452122
2026-04-08T20:47:23Z
Egilus
27634
Jauna lapa: {{inuse}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zejtuna | native_name = ''Iż-Żejtun'' | settlement_type = | image_skyline = Zejtun Malta town view.png | image_caption = Gaisa skats uz pilsētu | image_flag = Flag of Żejtun.svg | image_shield = Zejtun coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = Dienvidu reģio...
4452122
wikitext
text/x-wiki
{{inuse}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Zejtuna
| native_name = ''Iż-Żejtun''
| settlement_type =
| image_skyline = Zejtun Malta town view.png
| image_caption = Gaisa skats uz pilsētu
| image_flag = Flag of Żejtun.svg
| image_shield = Zejtun coa.svg
| shield_size =
| pushpin_map = Malta#Eiropa
| pushpin_label_position =
| map_caption =
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{MLT}}
| subdivision_type1 = Reģions
| subdivision_name1 = [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģions reģions]]
| subdivision_type2 = Rajons
| subdivision_name2 = [[Dienvidaustrumu rajons (Malta)|Dienvidaustrumu]]
| established_title =
| established_date =
| government_type =
| leader_title =
| leader_name =
| area_magnitude =
| area_total_km2 = 7,4
| area_land_km2 =
| area_water_km2 =
| area_urban_km2 =
| area_metro_km2 =
| population_as_of = 2019
| population_footnotes =
| population_total = 11386
| population_urban =
| population_metro =
| population_density_km2 =
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 35
| latm = 51
| lats = 20
| latNS = N
| longd = 14
| longm = 32
| longs = 0
| longEW = E
| postal_code_type =
| postal_code =
| elevation_footnotes =
| elevation_m = 60
| website = http://www.zejtunlocalcouncil.com/
| footnotes =
}}
'''Zejtuna''' ({{val|mt|Iż-Żejtun}}, {{IPA2|ɪzːɛɪ̯ˈtuːn}}) ir pilsēta [[Malta|Maltas]] [[Dienvidu reģions (Malta)|Dienvidu reģionā]], kurā dzīvo nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Zejtuna agrāk bija pazīstama kā '''Belanda''', šo nosaukumu (''Città Beland'') kopā ar pilsētas statusu 1797. gada 30. decembrī piešķīra Maltas bruņinieku ordeņa lielmeistars Ferdinands fon Hompešs cu Bolheims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guidememalta.com/en/223-years-ago-grand-master-hompesch-named-zejtun-as-citta-beland|title=223 years ago, Grand Master Hompesch named Zejtun as ‘Citta Beland’|website=www.guidememalta.com|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Pirms tam ciems ar tobrīd jau ap 6000 iedzīvotājiem saucās tā draudzes vārdā Santakaterina (''Casale Santa Caterina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mhs.eu.pn/mh2/19816.html|title=O Melita infelix|website=mhs.eu.pn|access-date=2026-04-08}}</ref>
Vecās pilsētas abi kodoli Biskallina un Ņalbisbuta lielā mērā saglabā savas šaurās viduslaiku ielas un senās robežas. Vismaz kopš 19. gadsimta nosaukums "Zejtuna" apzīmējis pilsētu, kas attīstījās ap šiem diviem centrālajiem ciemiem.<ref>Church Missionary Society (1819). ''Missionary Register. Vol. 7''. Seeley, Jackson, & Halliday. p. 365.</ref> Kopā ar vairākiem maziem ciematiem apkārtnē šī mikroaglomerācija veido Zejtunas pilsētu un vienu no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]], kuru pārvalda vietējā padome. Vairāku gadsimtu gaitā Zejtunas teritorija urbanizācijas dēļ zaudēja vairākus izaugušus par pilsētām ciematus, kas kādreiz bija daļa no tās teritorijas, kura sākotnēji aptvēra lielāko daļu Maltas dienvidaustrumu daļas. Pilsēta piedzīvoja attīstību 20. gadsimta 70. un 80. gados, pabeidzot daudzus infrastruktūras un pilsētvides projektus, kas paredzēti, lai mazinātu mājokļu trūkuma spiedienu, kā rezultātā ievērojami palielinājās pilsētas iedzīvotāju skaits.<ref name=":0">https://www.pa.org.mt/en/local-plan-details/file.aspx?f=1037 ''South Malta Local Plan''. Malta: MEPA. 2006. pp. 181–185.</ref> Tiek apgalvots, ka pilsēta un tās apkārtējie ciemi ir tipiskas maltiešu dzīves attēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Malta: blue-water island|url=http://archive.org/details/maltabluewateris00hogg|publisher=South Brunswick [N.J.] A. S. Barnes|date=1968|first=Garry|last=Hogg}}</ref>
Zejtunai ir nozīmīgs ieguldījums salu vēsturē, mākslā un tirdzniecībā. Viens no valsts galvenajiem rūpniecības rajoniem, Bulebela, atrodas pilsētas robežās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.m-i-p.org/en/business/industrial-zones|title=Industrial Zones {{!}} Malta Enterprise|website=www.m-i-p.org|access-date=2026-04-08|language=en}}</ref> Zejtunā atrodas vairāki nozīmīgi arhitektūras mantojuma objekti, jo īpaši Svētās Katrīnas draudzes baznīca, Svētās Katrīnas vecā baznīca, kas pazīstama arī kā Svētā Gregora baznīca, daudzas kapelas un romiešu villas paliekas. Zejtunas draudze ir viena no vecākajām salās un pastāvēja jau 1436. gadā. Sākotnējā draudzes baznīca tika uzcelta 12. gadsimtā un pārbūvēta 1492. gadā.<ref>https://web.archive.org/web/20130809061510/http://maltadiocese.org/posts/detail/zejtun "Santa Katerina Verġni u Martri magħrufa bħala ta' San Girgor". Diocese of Malta.</ref>
== Toponīmija ==
Pilsētas vārda "Żejtun" etimoloģija ir pētīta gadsimtiem ilgi. Tas savu nosaukumu ieguvis no [[Sicīlijas arābu valoda|sicīliešu arābu valodas]] vārda, kas apzīmē olīvas – ''zaytun'' ([[Arābu valoda|arābu valodā]]: الزيتون), kas viena no senajām lauksaimniecības nozarēm Maltā. To apstiprināja 18. gadsimta ceļotājs Čantars, kurš rakstīja, ka "...pilsēta bija ļoti patīkama, pateicoties lielajam olīvu biržu skaitam, no kurienes tā cēlusies un joprojām saglabā nosaukumu ''Zeitun'', kas nozīmē olīvas augli; pastāv arī tradīcija, ka šeit lielos daudzumos tika ražota olīveļļa."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=De antiqua inscriptione nuper effosa in Melitae urbe notabili dissertatio comitis|url=https://books.google.lv/books?id=jeSltgAACAAJ&redir_esc=y|date=1749|first=Giovanni Antonio|last=Ciantar}}</ref> Tomēr vēsturnieki strīdas par nosaukuma izcelsmes laiku un tā apzīmēto teritoriju.
== Ģeogrāfija ==
Zejtunas centrs atrodas kalnā, kas paceļas 60 metrus virs jūras līmeņa. Ziemeļos iezīmē Vjed iz-Ziju ieleja, kas atdala Zejtunu no Taršīnas. Vēl vienu ieleju, Vjed iz-Zringu, daļēji aizsedz Bulebelas rūpnieciskā zona<ref name=":0" /> un vecs ceļš, kas savieno Taršīnu ar Zejtunu. Ieleja uz austrumiem vijas līkumoti, līdz pēc četriem kilometriem sasniedz Marsaškalas ostu. Dienvidos Zejtunu ierobežo lēzena nogāze, kas pēc diviem kilometriem veido plašāku Marsašlokas ostas teritoriju. Zejtunas augstāko grēdu iezīmē vēlo viduslaiku Svētās Katrīnas no Aleksandrijas kapela, kas pazīstama kā Svētā Gregora baznīca, un svarīgais Biriddehebas krustojums rietumos, no kura sākas maģistrālais ceļš uz valsts centru.
Zejtunu no visām pusēm ieskauj lauku apvidi ar izteiktu plaisu starp Zejtunu un citām vietām, izņemot Biriddehebu.<ref name=":0" />
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Maltas pilsētas]]
ahx2ebp1ixdyolk9euxum2nzhklyrlc
Dalībnieka diskusija:Continentalm
3
628600
4452128
2026-04-08T20:59:55Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452128
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Continentalm}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 23.59 (EEST)
ici5liqtkg7mkcl9un84i2by6b9tgep
Dalībnieka diskusija:Arturijo
3
628601
4452131
2026-04-08T21:08:12Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452131
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Arturijo}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST)
8ksjmk6kd2ityzu4zdvdwur3b61vhwd
Dalībnieka diskusija:Arturijoooo12345678910
3
628602
4452132
2026-04-08T21:10:24Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452132
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Arturijoooo12345678910}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 00.10 (EEST)
ibe28diili65njkgzsb2ltvnw8stukm
EagleEye
0
628603
4452133
2026-04-08T21:45:06Z
Dainis
876
Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''EagleEye'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[Zemes tālizpētes pavadonis]] | Bāzes platforma = ''HyperSat'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''Creotech Instruments'', {{POL}} | Lielākie_izgatavotāji = ''Creotech Instruments'', {{...
4452133
wikitext
text/x-wiki
{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums = ''EagleEye''
| Nosaukums_orig =
| Attēls =
| Attēla_izmērs =
| Att_virsraksts =
| Programma =
| KA_veids = [[Zemes tālizpētes pavadonis]]
| Bāzes platforma = ''HyperSat''
| KA sērijas Nr =
| Īpašnieks =
| Operators = ''Creotech Instruments'', {{POL}}
| Lielākie_izgatavotāji = ''Creotech Instruments'', {{POL}}
| Starta_gads = 2024
| Starts = {{dat|2024|8|16|SK}} 18:56:00 ''[[UTC]]''
| Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]''
| Starta_vieta = [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze|Vandenberga]]
| Starta_valsts = {{USA}}
| Starta_laukums = ''SLC-4''
| Palaists_kopā_ar =
| Darbības_beigu_gads = 2024
| Darbības_beigu_datums = 2024. gada augusta beigas
| Darbības_ilgums =
| Beigu_gads =
| Beigu_datums =
| Lidojuma_ilgums =
| NSSDC_ID =
| Tīmekļa_vietne =
| Masa = 55 kg
| Enerģija =
| Pārlidojums =
| Pārlidojuma_datums =
| Orbītas_elementi = nē
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_piezīmes =
| Orbītas_veids = LEO
| Lielā_pusass =
| Ekscentricitāte =
| Inklinācija = 97,4°
| Periods = 94,6 min
| Apoapsīda = 510,7 km
| Periapsīda = 504,6 km
| Apriņķojumi =
| Orbītā_ieiešanas_dat =
| KA_iepr =
| KA_nāk =
}}
'''''EagleEye''''' bija [[Polija]]s [[Zemes tālizpētes pavadonis]], ko izstrādāja un apkalpoja uzņēmums ''Creotech Instruments''. To bija paredzēts izmantot gan militārajām, gan civilajām vajadzībām, lai uzraudzītu lauksaimniecību. Pavadonis orbītā tika palaists 2024. gada 16. augustā, bet jau 25. augustā tika ziņots, ka ar to zaudēti sakari.
Darbs pie ''EagleEye'' projekta sākās 2020. gada aprīlī kā rūpniecības un zinātnisko organizāciju [[konsorcijs|konsorcija]] sadarbības rezultāts, ko vadīja uzņēmums ''Creotech Instruments''.
Projektu finansēja Eiropas Savienība un Eiropas Reģionālās attīstības fonds 2014. — 2020. gada darbības programmā "Vieda izaugsme".
== Uzbūve un derīgā krava ==
Kosmiskā aparāta pamatā lielā mērā tika izmantots ''Creotech'' iepriekšējais projekts ''HyperSat'', kura izstrāde sākās 2017. gadā kā modulāra platforma mazajiem pavadoņiem.
''EagleEye'' masa ir aptuveni 55 kg, tādējādi tas bija lielākais no Polijas agrākajiem pavadoņiem. Pavadoņa izmēri ar izvērstiem saules bateriju paneļiem ir 55 × 150 × 90 cm.<ref name="space24.pl, 2024-08-25" />
Uzņēmums ''Scanway'' piegādāja augstas izšķirtspējas Zemes virsmas attēlveidotāju.
[[Polijas zinātņu akadēmija]]s Kosmosa pētniecības centrs piegādāja teleskopa datoru un izstrādāja algoritmus pavadoņa vadībai.
Attēlu izšķirtspēja ir viens metrs uz pikseli, un attēlus var uzņemt gan redzamajā, gan infrasarkanajā gaismā.
== Lidojuma gaita ==
''EagleEye'' tika palaists {{dat|2024|8|16||bez}} 18:56:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-11'') no no [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze]]s starta laukuma ''SLC-4''. Kopā ar ''EagleEye'' tika palaisti daudzi pavadoņi.
17. augustā uzņēmums ''Creotech'' ziņoja, ka misijas ''EagleEye'' pirmais posms ir noslēdzies veiksmīgi, jo ir nodibināti sakari un saņemti visi parametri turpmākajai darbībai.
Tomēr 25. augustā ''Creotech'' ziņoja, ka nespēj saņemt [[telemetrija]]s datus no ''EagleEye''.<ref name="space24.pl, 2024-08-25" />
3. septembrī ''Creotech'' paziņoja, ka ir noskaidrojis, ka problēmas cēlonis ir vai nu nepareiza orbīta, vai arī tas, ka pavadoņa barošanas sistēmas sprieguma regulatori atslēdz sistēmas, lai novērstu strāvas pārslodzes, jo saules paneļi ģenerē pārāk daudz enerģijas.
Pēc tam nav vairs publiskota informācija par pavadoņa stāvokli.
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="space24.pl, 2024-08-25">[https://space24.pl/satelity/obserwacja-ziemi/problemy-polskiego-satelity-eagleeye Problemy polskiego satelity EagleEye] space24.pl, 2024-08-25</ref>
}}
== Ārējās saites ==
* [https://creotech.pl/news/polish-eagleeye-satellite-a-landmark-project-for-the-space-sector/ Polish EagleEye Satellite: A Landmark Project for the Space Sector]
* [https://www.eoportal.org/satellite-missions/eagleeye EagleEye] eoPortal
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/eagleeye.htm EagleEye] Gunter D. Krebs
* [https://www.n2yo.com/satellite/?s=60508 EAGLEEYE] Orbītas dati, N2YO.com
{{2024. gada orbitālie starti}}
[[Kategorija:Polijas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Zemes tālizpētes pavadoņi]]
l60ay7ljz3bbbw1viyc27z7v4xn52a3
Diskusija:EagleEye
1
628604
4452134
2026-04-08T21:47:33Z
Dainis
876
Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Dainis |tēma = Saimniecība |valsts = Polija }}
4452134
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Dainis
|tēma = Saimniecība
|valsts = Polija
}}
e0idofpsw9bh1rc341hlda7bxyc4vlw
Dalībnieka diskusija:2partyrock1975
3
628605
4452137
2026-04-08T22:09:29Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452137
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=2partyrock1975}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 01.09 (EEST)
fqio3ref1fbmwlqh5vv8wlc710e2tbp
Redfoo
0
628606
4452139
2026-04-08T22:18:15Z
2partyrock1975
143847
Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Sarkanais foo | Attēls = LMFAO, 2011.jpg | Att_izm = | Apraksts = Redfoo 2011. gadā | Dz_vārds = Stefans Kendals Gordijs | Pseidonīms = Sarkanais foo | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|3}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | Vieta = | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[Hiphops]], [[popmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika|EDM]], [[deju mūzika]] | Nodarbošanās = Reperis, dzi...
4452139
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Sarkanais foo
| Attēls = LMFAO, 2011.jpg
| Att_izm =
| Apraksts = Redfoo 2011. gadā
| Dz_vārds = Stefans Kendals Gordijs
| Pseidonīms = Sarkanais foo
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|3}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Vieta =
| Miris =
| Vieta_mr =
| Žanrs = [[Hiphops]], [[popmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika|EDM]], [[deju mūzika]]
| Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, dīdžejs, producents
| Instrumenti = balss, klavieres
| Gadi = 1993—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Party Rock'', ''[[Cherrytree Records|Cherrytree]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]''
| Darbojies_arī = ''[[LMFAO]]''
| Mlapa =
| Dzimums = V
}}
'''Stefans Kendals Gordijs''' ({{val|en|Stefan Kendal Gordy}}; dzimis {{dat|1975|9|3|N}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''Redfoo''', ir amerikāņu reperis, dziedātājs, dīdžejs un ierakstu producents. Vislabāk pazīstams kā muzikālā dueta [[LMFAO]] dalībnieks kopā ar savu brāļadēlu ''SkyBlu''.
2006. gadā viņš izveidoja duetu LMFAO. Viņi izdeva divus studijas albumus pirms darbības pārtraukšanas 2012. gadā. Viņš ir ''[[Motown Records]]'' dibinātāja Berija Gordija (''Berry Gordy'') jaunākais dēls.
== Biogrāfija ==
Redfoo dzimis 1975. gada 3. septembrī. Viņa tēvs ir Berijs Gordijs, bet māte — rakstniece un producente Nensija Leiviska. Viņš mācījās kopā ar ''[[will.i.am]]'' un ''GoonRock''. 1995. gadā pabeidza ''Palisades Charter High School'' Losandželosā.
Viņa muzikālo karjeru bērnībā spēcīgi ietekmēja vecāki. Viņa galvenie iedvesmas avoti bija [[Maikls Džeksons]] un [[Daiāna Rosa]]. Lai gan sākotnēji viņa prioritāte bija teniss, pēc rokas traumas viņš 16 gadu vecumā pievērsās mūzikai.
== Muzikālā karjera ==
2006. gadā Sarkanais foo kopā ar brāļadēlu ''SkyBlu'' izveidoja elektropopa duetu [[LMFAO]]. Duets guva milzīgus panākumus visā pasaulē ar tādiem hitiem kā "[[Party Rock Anthem]]" un "[[Sexy and I Know It]]". Pēc dueta darbības pārtraukšanas 2012. gadā Redfoo uzsāka solokarjeru. Viņš izdeva tādus singlus kā "Bring Out the Bottles", "Let's Get Ridiculous" un "New Thang". "Let's Get Ridiculous" sasniedza pirmo vietu Austrālijas topos.
2013. gadā Sarkanais foo kļuva par tiesnesi Austrālijas televīzijas šovā "X Faktors" (''The X Factor'').
== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''Balance Beam'' (1997)
* ''[[Party Rock]]'' (2009) (kā LMFAO dalībnieks)
* ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011) (kā LMFAO dalībnieks)
* ''[[Party Rock Mansion]]'' (2016)
== Filmogrāfija ==
=== Kino ===
* ''Very Heavy Love'' (2001)
* ''Potheads: The Movie'' (2006)
* ''Last Vegas'' (2013)
* ''Alvin and the Chipmunks: The Road Chip'' (2015)
* ''Tattooed Love'' (2015)
* ''Deported'' (2020)
{{Atsauces}}
[[Kategorija:ASV dziedātāji]]
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV dīdžeji]]
18rgseh7izifi9oa5dpqj579nxm2u0o
4452157
4452139
2026-04-09T03:23:31Z
Baisulis
11523
Baisulis pārvietoja lapu [[Sarkanais foo]] uz [[Redfoo]]: netulkojam....
4452139
wikitext
text/x-wiki
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Sarkanais foo
| Attēls = LMFAO, 2011.jpg
| Att_izm =
| Apraksts = Redfoo 2011. gadā
| Dz_vārds = Stefans Kendals Gordijs
| Pseidonīms = Sarkanais foo
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|3}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Vieta =
| Miris =
| Vieta_mr =
| Žanrs = [[Hiphops]], [[popmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika|EDM]], [[deju mūzika]]
| Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, dīdžejs, producents
| Instrumenti = balss, klavieres
| Gadi = 1993—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Party Rock'', ''[[Cherrytree Records|Cherrytree]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]''
| Darbojies_arī = ''[[LMFAO]]''
| Mlapa =
| Dzimums = V
}}
'''Stefans Kendals Gordijs''' ({{val|en|Stefan Kendal Gordy}}; dzimis {{dat|1975|9|3|N}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''Redfoo''', ir amerikāņu reperis, dziedātājs, dīdžejs un ierakstu producents. Vislabāk pazīstams kā muzikālā dueta [[LMFAO]] dalībnieks kopā ar savu brāļadēlu ''SkyBlu''.
2006. gadā viņš izveidoja duetu LMFAO. Viņi izdeva divus studijas albumus pirms darbības pārtraukšanas 2012. gadā. Viņš ir ''[[Motown Records]]'' dibinātāja Berija Gordija (''Berry Gordy'') jaunākais dēls.
== Biogrāfija ==
Redfoo dzimis 1975. gada 3. septembrī. Viņa tēvs ir Berijs Gordijs, bet māte — rakstniece un producente Nensija Leiviska. Viņš mācījās kopā ar ''[[will.i.am]]'' un ''GoonRock''. 1995. gadā pabeidza ''Palisades Charter High School'' Losandželosā.
Viņa muzikālo karjeru bērnībā spēcīgi ietekmēja vecāki. Viņa galvenie iedvesmas avoti bija [[Maikls Džeksons]] un [[Daiāna Rosa]]. Lai gan sākotnēji viņa prioritāte bija teniss, pēc rokas traumas viņš 16 gadu vecumā pievērsās mūzikai.
== Muzikālā karjera ==
2006. gadā Sarkanais foo kopā ar brāļadēlu ''SkyBlu'' izveidoja elektropopa duetu [[LMFAO]]. Duets guva milzīgus panākumus visā pasaulē ar tādiem hitiem kā "[[Party Rock Anthem]]" un "[[Sexy and I Know It]]". Pēc dueta darbības pārtraukšanas 2012. gadā Redfoo uzsāka solokarjeru. Viņš izdeva tādus singlus kā "Bring Out the Bottles", "Let's Get Ridiculous" un "New Thang". "Let's Get Ridiculous" sasniedza pirmo vietu Austrālijas topos.
2013. gadā Sarkanais foo kļuva par tiesnesi Austrālijas televīzijas šovā "X Faktors" (''The X Factor'').
== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''Balance Beam'' (1997)
* ''[[Party Rock]]'' (2009) (kā LMFAO dalībnieks)
* ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011) (kā LMFAO dalībnieks)
* ''[[Party Rock Mansion]]'' (2016)
== Filmogrāfija ==
=== Kino ===
* ''Very Heavy Love'' (2001)
* ''Potheads: The Movie'' (2006)
* ''Last Vegas'' (2013)
* ''Alvin and the Chipmunks: The Road Chip'' (2015)
* ''Tattooed Love'' (2015)
* ''Deported'' (2020)
{{Atsauces}}
[[Kategorija:ASV dziedātāji]]
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV dīdžeji]]
18rgseh7izifi9oa5dpqj579nxm2u0o
4452159
4452157
2026-04-09T03:35:12Z
Baisulis
11523
piekārtots......
4452159
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = ''Redfoo''
| Attēls = LMFAO, 2011.jpg
| Att_izm =
| Apraksts = ''Redfoo'' 2011. gadā
| Dz_vārds = Stefans Kendals Gordijs
| Pseidonīms = ''Redfoo''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|3}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| Vieta =
| Miris =
| Vieta_mr =
| Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[elektroniskā deju mūzika|EDM]], [[deju mūzika]]
| Nodarbošanās = reperis, dziedātājs, dīdžejs, producents
| Instrumenti = balss, klavieres
| Gadi = 1993—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Party Rock'', ''[[Cherrytree Records|Cherrytree]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]''
| Darbojies_arī = ''[[LMFAO]]''
| Mlapa =
| Dzimums = V
}}
'''Stefans Kendals Gordijs''' ({{val|en|Stefan Kendal Gordy}}; dzimis {{dat|1975|9|3|N}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''Redfoo''''', ir amerikāņu reperis, dziedātājs, dīdžejs un ierakstu producents. Vislabāk pazīstams kā viens no muzikālā dueta ''[[LMFAO]]'' dalībniekiem.
2006. gadā viņš izveidoja duetu ''LMFAO'' un izdeva divus studijas albumus pirms darbības pārtraukšanas 2012. gadā. Viņš ir ''[[Motown Records]]'' dibinātāja Berija Gordija (''Berry Gordy'') jaunākais dēls.
== Biogrāfija ==
''Redfoo'' dzimis 1975. gada 3. septembrī. Viņa tēvs ir Berijs Gordijs, bet māte — rakstniece un producente Nensija Leiviska. Viņš mācījās kopā ar ''[[will.i.am]]'' un ''GoonRock''. 1995. gadā pabeidza ''Palisades Charter High School'' Losandželosā.
Viņa muzikālo karjeru bērnībā spēcīgi ietekmēja vecāki. Viņa galvenie iedvesmas avoti bija [[Maikls Džeksons]] un [[Daiāna Rosa]]. Lai gan sākotnēji viņa prioritāte bija teniss, pēc rokas traumas viņš 16 gadu vecumā pievērsās mūzikai.
== Muzikālā karjera ==
2006. gadā ''Redfoo'' kopā ar brāļadēlu ''SkyBlu'' izveidoja elektropopa duetu ''[[LMFAO]]''. Duets guva milzīgus panākumus visā pasaulē ar tādiem hitiem kā ''[[Party Rock Anthem]]'' un ''[[Sexy and I Know It]]''. Pēc dueta darbības pārtraukšanas 2012. gadā ''Redfoo'' uzsāka solokarjeru. Viņš izdeva tādus singlus kā ''Bring Out the Bottles'', ''Let's Get Ridiculous'' un ''New Thang''. ''Let's Get Ridiculous'' sasniedza pirmo vietu Austrālijas topos.
2013. gadā ''Redfoo'' kļuva par tiesnesi Austrālijas televīzijas šovā "X Faktors" (''The X Factor'').
== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''Balance Beam'' (1997)
* ''[[Party Rock]]'' (2009) (kā ''LMFAO'' dalībnieks)
* ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011) (kā ''LMFAO'' dalībnieks)
* ''[[Party Rock Mansion]]'' (2016)
== Filmogrāfija ==
=== Kino ===
* ''Very Heavy Love'' (2001)
* ''Potheads: The Movie'' (2006)
* "[[Pēdējā vecpuišu ballīte Vegasā]]" (''Last Vegas'', 2013)
* "[[Alvins un burunduki: Diženais burunduļojums]]" (''Alvin and the Chipmunks: The Road Chip'', 2015)
* ''Deported'' (2020)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV dziedātāji]]
[[Kategorija:ASV dīdžeji]]
6d5ypuxexr55uudq8gii2u8nphoi4ce
Dalībnieka diskusija:Starswan
3
628607
4452144
2026-04-08T23:09:55Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452144
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Starswan}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 02.09 (EEST)
7pjkz7x87y80aieb4czwo88zcxn8naj
Dalībnieka diskusija:Fweller
3
628608
4452145
2026-04-08T23:16:37Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452145
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Fweller}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 02.16 (EEST)
0vg8hnhgu266rti5h0fqm0b2s2uon2n
Dalībnieka diskusija:Марис Дрешманис
3
628609
4452150
2026-04-09T02:05:13Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452150
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Марис Дрешманис}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 05.05 (EEST)
a1s1ot9mbgkjdpnahcslqwh3txrgsod
Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra
14
628611
4452175
2026-04-09T04:26:48Z
Treisijs
347
Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Kipra]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Kipra]]
4452175
wikitext
text/x-wiki
[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Kipra]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Kipra]]
b7axsihnfdtl7roxtdd5cgj1sf46lcz
Dalībnieka diskusija:ЯпНик
3
628612
4452179
2026-04-09T04:35:42Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452179
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=ЯпНик}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 07.35 (EEST)
4tbed2upk1e0mgy32f2p6meziqjq4cn
Dalībnieka diskusija:Msolsen90
3
628613
4452186
2026-04-09T04:46:26Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452186
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Msolsen90}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 07.46 (EEST)
nctuwvlnhrq6l2cxu89cj0uoald0ujb
Semane
0
628614
4452187
2026-04-09T04:47:01Z
Biafra
13794
Pāradresē uz [[Valda Semane]]
4452187
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Valda Semane]]
n4pz4k8xpcghj8w0t4w7qscqxfwkpc0
Dalībnieka diskusija:Lovemachine
3
628615
4452189
2026-04-09T04:49:27Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452189
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Lovemachine}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 07.49 (EEST)
073q7c5o4q1t3dh8f05iuwsc20ha161
Dalībnieka diskusija:Kneenaw
3
628617
4452197
2026-04-09T05:43:31Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452197
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Kneenaw}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
a79ui6fb2516xhrfv54fsk3la3vgjzw
Diskusija:Alvīna Kazanceva-Seļezņeva
1
628618
4452202
2026-04-09T06:47:07Z
Papuass
88
Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Jānis U. |tēma = Zinātne |tēma2 = Sievietes |valsts = Krievija }}
4452202
wikitext
text/x-wiki
{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Jānis U.
|tēma = Zinātne
|tēma2 = Sievietes
|valsts = Krievija
}}
mi43swfq4wbv8g4gudrd3e5ubz0ow66
Launkalnes dabas liegums
0
628619
4452205
2026-04-09T06:55:17Z
Biafra
13794
Pāradresē uz [[Launkalne (dabas liegums)]]
4452205
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Launkalne (dabas liegums)]]
q206zo29z1h5d7ts64q7b020fd2n5zq
Dalībnieka diskusija:Vjorgen
3
628620
4452211
2026-04-09T07:00:49Z
Cabayi
47117
Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Vjorgen]] uz [[Dalībnieka diskusija:Aquariusregia]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Vjorgen|Vjorgen]]" to "[[Special:CentralAuth/Aquariusregia|Aquariusregia]]"
4452211
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Aquariusregia]]
ccztz9x216honyfq029bstoi2wxet3k
Örgryte IS
0
628621
4452216
2026-04-09T07:16:42Z
Vylks
50297
Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #97152B | nos = ''Örgryte IS'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Örgryte Idrottssällskap'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 3. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}} | dib...
4452216
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #97152B
| nos = ''Örgryte IS''
| logo_links =
| logo_izm =
| pilns = ''Örgryte Idrottssällskap''
| iesauka =
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
| līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''
| sez = 2025.
| poz = 3. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}}
| dib = 1887
| dib_mēn = 12
| dib_dat = 4
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''[[Gamla Ullevi]]''
| ietilp = 18 416
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Terje Jūhansons
| menedžeris =
| tren = {{flaga|Zviedrija}} Andrēass Holmbergs
| kapteinis =
| mediji = {{URL|https://oisfotboll.se/}}
| sadarbojas =
| current =
| pattern_la1 = _orgryte21h
| pattern_b1 = _orgryte21h
| pattern_ra1 = _orgryte21h
| pattern_sh1 =
| leftarm1 = DD0000
| body1 = DD0000
| rightarm1 = DD0000
| shorts1 = 000055
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 =
| pattern_b2 = _pstc20h
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| leftarm2 = 000044
| body2 = 000044
| rightarm2 = 000044
| shorts2 = 000044
| socks2 = 000044
}}
'''''Örgryte Idrottssällskap''''', parasti dēvēts par '''''Örgryte IS''''', '''''Örgryte''''' vai '''ÖIS''', ir [[Zviedrija]]s [[sporta klubs]] no [[Gēteborga]]s, visvairāk pazīstams ar savu futbola nodaļu. Klubs tika dibināts 1887. gadā, tas ir vecākais aktīvais sporta klubs valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lirarnashistoria.wordpress.com/ |title=ÖIS är Lirarnas Lag! |language=sv |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |website=lirarnashistoria.wordpress.com}}</ref> Tā futbola komanda pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Gamla Ullevi]]'' stadionā.
Komanda ir 12 reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu futbolā. Lielākos panākumus tā guva 19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā. Pēdējo reizi par Zviedrijas čempioniem kļuva 1985. gadā, kad uzvarēja ''Allsvenskan'' izslēgšanas spēlēs. 2000. gadā kluba futbolisti vienīgo reizi kļuva par [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] ieguvējiem.
2011. gadā pēc finanšu problēmām klubs tika pazemināts uz trešo pēc spēka Zviedrijas līgu. 2025. gadā uzvarējā pārspēlēs par iekļūšanu augstākajā līgā un atgriezās ''Allsvenskan''.
== Sasniegumi ==
* '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Čempioni (12): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913, 1985
=== Līgas ===
* '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''''
** Uzvarētāji (2): 1925—26, 1927—28
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 1985
** Vicečempioni (2): 1928—29, 1931—32
* '''''Svenska Serien'''''
** Uzvarētāji (4): 1910, 1911—12, 1920—21, 1923—24
** Vicečempioni (3): 1912—13, 1913—14, 1916—17
* '''''Superettan'''''
** Uzvarētāji (1): 2008
* '''1. divīzijas Dienvidu grupa'''
** Uzvarētāji (2): 1994, 2012
** 2. vieta (2): 2014, 2015
* '''1. divīzijas Rietumu grupa'''
** 2. vieta (1): 1991
=== Kausi ===
* '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref>
** Kausa ieguvēji (1): 1999—2000
** Finālisti (1): 1997—98
* '''''Svenska Mästerskapet'''''
** Uzvarētāji (11): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913
** Finālisti (5): 1897 (dublieru komanda), 1900, 1901 (dublieru komanda), 1912, 1915
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{se ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{Allsvenskan}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
f9q88zstw52y4mm7k9h03no48jy96jc
4452225
4452216
2026-04-09T07:25:13Z
Vylks
50297
/* Ārējās saites */
4452225
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #97152B
| nos = ''Örgryte IS''
| logo_links =
| logo_izm =
| pilns = ''Örgryte Idrottssällskap''
| iesauka =
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
| līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''
| sez = 2025.
| poz = 3. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}}
| dib = 1887
| dib_mēn = 12
| dib_dat = 4
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''[[Gamla Ullevi]]''
| ietilp = 18 416
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Terje Jūhansons
| menedžeris =
| tren = {{flaga|Zviedrija}} Andrēass Holmbergs
| kapteinis =
| mediji = {{URL|https://oisfotboll.se/}}
| sadarbojas =
| current =
| pattern_la1 = _orgryte21h
| pattern_b1 = _orgryte21h
| pattern_ra1 = _orgryte21h
| pattern_sh1 =
| leftarm1 = DD0000
| body1 = DD0000
| rightarm1 = DD0000
| shorts1 = 000055
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 =
| pattern_b2 = _pstc20h
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| leftarm2 = 000044
| body2 = 000044
| rightarm2 = 000044
| shorts2 = 000044
| socks2 = 000044
}}
'''''Örgryte Idrottssällskap''''', parasti dēvēts par '''''Örgryte IS''''', '''''Örgryte''''' vai '''ÖIS''', ir [[Zviedrija]]s [[sporta klubs]] no [[Gēteborga]]s, visvairāk pazīstams ar savu futbola nodaļu. Klubs tika dibināts 1887. gadā, tas ir vecākais aktīvais sporta klubs valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lirarnashistoria.wordpress.com/ |title=ÖIS är Lirarnas Lag! |language=sv |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |website=lirarnashistoria.wordpress.com}}</ref> Tā futbola komanda pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Gamla Ullevi]]'' stadionā.
Komanda ir 12 reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu futbolā. Lielākos panākumus tā guva 19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā. Pēdējo reizi par Zviedrijas čempioniem kļuva 1985. gadā, kad uzvarēja ''Allsvenskan'' izslēgšanas spēlēs. 2000. gadā kluba futbolisti vienīgo reizi kļuva par [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] ieguvējiem.
2011. gadā pēc finanšu problēmām klubs tika pazemināts uz trešo pēc spēka Zviedrijas līgu. 2025. gadā uzvarējā pārspēlēs par iekļūšanu augstākajā līgā un atgriezās ''Allsvenskan''.
== Sasniegumi ==
* '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Čempioni (12): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913, 1985
=== Līgas ===
* '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''''
** Uzvarētāji (2): 1925—26, 1927—28
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 1985
** Vicečempioni (2): 1928—29, 1931—32
* '''''Svenska Serien'''''
** Uzvarētāji (4): 1910, 1911—12, 1920—21, 1923—24
** Vicečempioni (3): 1912—13, 1913—14, 1916—17
* '''''Superettan'''''
** Uzvarētāji (1): 2008
* '''1. divīzijas Dienvidu grupa'''
** Uzvarētāji (2): 1994, 2012
** 2. vieta (2): 2014, 2015
* '''1. divīzijas Rietumu grupa'''
** 2. vieta (1): 1991
=== Kausi ===
* '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref>
** Kausa ieguvēji (1): 1999—2000
** Finālisti (1): 1997—98
* '''''Svenska Mästerskapet'''''
** Uzvarētāji (11): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913
** Finālisti (5): 1897 (dublieru komanda), 1900, 1901 (dublieru komanda), 1912, 1915
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{se ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{Allsvenskan}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
92m71d4cxnn3ue5poxbdmd6tpbacmrs
4452227
4452225
2026-04-09T07:27:12Z
Vylks
50297
4452227
wikitext
text/x-wiki
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #97152B
| nos = ''Örgryte IS''
| logo_links = Orgryte IS logo.svg
| logo_izm = 200
| pilns = ''Örgryte Idrottssällskap''
| iesauka =
| pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
| līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''
| sez = 2025.
| poz = 3. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}}
| dib = 1887
| dib_mēn = 12
| dib_dat = 4
| dib_com =
| beidza_pastāvēt =
| darbojās =
| stad = ''[[Gamla Ullevi]]''
| ietilp = 18 416
| krāsas =
| īpašn =
| prez = {{flaga|Zviedrija}} Terje Jūhansons
| menedžeris =
| tren = {{flaga|Zviedrija}} Andrēass Holmbergs
| kapteinis =
| mediji = {{URL|https://oisfotboll.se/}}
| sadarbojas =
| current =
| pattern_la1 = _orgryte21h
| pattern_b1 = _orgryte21h
| pattern_ra1 = _orgryte21h
| pattern_sh1 =
| leftarm1 = DD0000
| body1 = DD0000
| rightarm1 = DD0000
| shorts1 = 000055
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 =
| pattern_b2 = _pstc20h
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| leftarm2 = 000044
| body2 = 000044
| rightarm2 = 000044
| shorts2 = 000044
| socks2 = 000044
}}
'''''Örgryte Idrottssällskap''''', parasti dēvēts par '''''Örgryte IS''''', '''''Örgryte''''' vai '''ÖIS''', ir [[Zviedrija]]s [[sporta klubs]] no [[Gēteborga]]s, visvairāk pazīstams ar savu futbola nodaļu. Klubs tika dibināts 1887. gadā, tas ir vecākais aktīvais sporta klubs valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lirarnashistoria.wordpress.com/ |title=ÖIS är Lirarnas Lag! |language=sv |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |website=lirarnashistoria.wordpress.com}}</ref> Tā futbola komanda pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Gamla Ullevi]]'' stadionā.
Komanda ir 12 reizes izcīnījusi Zviedrijas čempionu titulu futbolā. Lielākos panākumus tā guva 19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta sākumā. Pēdējo reizi par Zviedrijas čempioniem kļuva 1985. gadā, kad uzvarēja ''Allsvenskan'' izslēgšanas spēlēs. 2000. gadā kluba futbolisti vienīgo reizi kļuva par [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] ieguvējiem.
2011. gadā pēc finanšu problēmām klubs tika pazemināts uz trešo pēc spēka Zviedrijas līgu. 2025. gadā uzvarējā pārspēlēs par iekļūšanu augstākajā līgā un atgriezās ''Allsvenskan''.
== Sasniegumi ==
* '''Zviedrijas čempionu tituli'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedchamp.html |title=Sweden - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref>
** Čempioni (12): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913, 1985
=== Līgas ===
* '''''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'''''
** Uzvarētāji (2): 1925—26, 1927—28
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 1985
** Vicečempioni (2): 1928—29, 1931—32
* '''''Svenska Serien'''''
** Uzvarētāji (4): 1910, 1911—12, 1920—21, 1923—24
** Vicečempioni (3): 1912—13, 1913—14, 1916—17
* '''''Superettan'''''
** Uzvarētāji (1): 2008
* '''1. divīzijas Dienvidu grupa'''
** Uzvarētāji (2): 1994, 2012
** 2. vieta (2): 2014, 2015
* '''1. divīzijas Rietumu grupa'''
** 2. vieta (1): 1991
=== Kausi ===
* '''[[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwedcuphist.html |title=Sweden - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref>
** Kausa ieguvēji (1): 1999—2000
** Finālisti (1): 1997—98
* '''''Svenska Mästerskapet'''''
** Uzvarētāji (11): 1896, 1897, 1898, 1899, 1902, 1904, 1905, 1906, 1907, 1909, 1913
** Finālisti (5): 1897 (dublieru komanda), 1900, 1901 (dublieru komanda), 1912, 1915
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{se ikona}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{Allsvenskan}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]]
ncdiebp66jfxrucej5ltw68h7mxqngt
Örgryte Idrottssällskap
0
628622
4452217
2026-04-09T07:17:44Z
Vylks
50297
Pāradresē uz [[Örgryte IS]]
4452217
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Örgryte IS]]
17m6z30w9ozgk4glvvlp8fxr1qqkazb
Örgryte
0
628623
4452218
2026-04-09T07:18:14Z
Vylks
50297
Pāradresē uz [[Örgryte IS]]
4452218
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Örgryte IS]]
17m6z30w9ozgk4glvvlp8fxr1qqkazb
ÖIS
0
628624
4452219
2026-04-09T07:18:40Z
Vylks
50297
Pāradresē uz [[Örgryte IS]]
4452219
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Örgryte IS]]
17m6z30w9ozgk4glvvlp8fxr1qqkazb
Attēls:Orgryte IS logo.svg
6
628625
4452226
2026-04-09T07:26:36Z
Vylks
50297
No [[:en:File:Orgryte IS logo.svg]]
4452226
wikitext
text/x-wiki
== Kopsavilkums ==
No [[:en:File:Orgryte IS logo.svg]]
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}
1wtbg8f9fh7kw7ft220cjstwhyyx2ol
Dalībnieka diskusija:VEFUMKtulks
3
628626
4452233
2026-04-09T08:09:17Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452233
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=VEFUMKtulks}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 11.09 (EEST)
oiehxilue18kjv8r3h1mlojhdgygbip
VEF UMK
0
628627
4452238
2026-04-09T08:27:22Z
VEFUMKtulks
143861
Izveidoju lapu.
4452238
wikitext
text/x-wiki
'''VEF UMK''' (saīsinājums no krievu val. ''Учебный Микропроцессорный Комплекс'') bija 8 bitu mācību mikrodators, ko no 1980. gada izstrādāja un ražoja rūpnīca [[VEF]] (Valsts elektrotehniskā fabrika) Rīgā, Latvijas PSR. Tas bija paredzēts informātikas un mikroprocesoru tehnikas pamatu apguvei skolās un augstskolās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pchistory.lv/vef-umk-uchebnyj-mikroprocessornyj-kompleks-pp3-059-004/|title=VEF УМК (Учебный Микропроцессорный Комплекс) PP3.059.004|last=MaiklsBlack|website=Datoru muzejs|access-date=2026-04-09|date=2014-02-25|language=lv-LV}}</ref>
== Vēsture ==
Padomju Savienībā sākās masveida izglītības sistēmas informatizācija. Lai nodrošinātu mācību iestādes ar lētu un saprotamu tehniku, VEF speciālisti izstrādāja UMK. Atšķirībā no personālajiem datoriem (piemēram, "BK-0010" vai "Agat"), VEF UMK nebija paredzēts kā pilnvērtīga darbstacija ar monitoru, bet gan kā "atvērta" sistēma darbam ar mašīnkodu un zemā līmeņa programmēšanu.
== Tehniskais raksturojums ==
VEF UMK bija konstruēts līdzīgi [[:en:Altair_8800|Altair 8800]] datoram. Dators nāca divos variantos, kā stacionārs dators, vai ievietots diplomātā. Datoram bija plastmasas korpuss ar iebūvētu barošanas bloku, tastatūru un displeju.
=== Aparatūra ===
* '''Procesors:''' [[Intel 8080]] klons — KR580VM80A (krievu: ''КР580ВМ80А''), kas darbojās ar aptuveni 2 MHz takts frekvenci.
* '''Operatīvā atmiņa (RAM):''' 2 KB.
* '''Pastāvīgā atmiņa (ROM):''' 2 KB, kurā bija ierakstīta sistēmas vadības programma "Monitor".<ref name=":0" />
* '''Ievade:''' 25 taustiņu heksadecimālā tastatūra (cipari 0–F un funkcionālie taustiņi).
* '''Izvade:''' Seši septiņsegmentu indikātori (4 pozīcijas adresei, 2 — datiem).
=== Pieslēgvietas ===
Ierīce bija aprīkota ar vairākām paplašināšanas iespējām/
VEF UMK galvenā funkcija bija iemācīt lietotājam darboties ar mikroprocesoru arhitektūru. Programmas tika ievadītas tieši '''heksadecimālā kodā''' (Machine code).<blockquote>'''Piemērs:''' Lai reģistrā ielādētu skaitli, lietotājam bija jāzina attiecīgās procesora instrukcijas opkods (piemēram, <code>3E</code> komandai <code>MVI A</code>), jāievada tas ar tastatūru un jāapstiprina adreses solis.</blockquote>Šī metode sniedza dziļu izpratni par to, kā dati pārvietojas starp reģistriem un atmiņu, kas padarīja UMK par populāru rīku tehnisko augstskolu (piemēram, RPI, tagad RTU) laboratorijas darbos.<ref name=":0" />
== Modifikācijas ==
Eksistēja vairākas ierīces versijas un komplektācijas. Daži modeļi tika piegādāti speciālos koferos kopā ar laboratorijas darbu maketiem (gaismas diožu matricām, relejiem u.c.). Vēlāk parādījās arī modernizētas versijas, taču to ražošana tika pārtraukta 1990. gadu sākumā līdz ar VEF reorganizāciju un Rietumu PC tipa datoru ienākšanu tirgū.
4huipac4z5mz24cslg0qu3n2p0x2t6z
Ādažu pilsēta
0
628628
4452253
2026-04-09T10:16:32Z
Ivario
51458
Pāradresē uz [[Ādaži]]
4452253
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Ādaži]]
eyv4or4iv4rl3r1tf3b9feodt5jy85n
Dalībnieks:Vigrieze/Smilšu kaste
2
628629
4452262
2026-04-09T11:06:32Z
Vigrieze
136288
Jauna lapa: {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} '''Mana jūra''' ir ikgadēja [[Baltijas jūra]]s un [[Latvija]]s [[piekraste]]s [[dabas aizsardzība|aizsardzībai]] veltīta [[kampaņa (darbība)|kampaņa]] un [[ekspedīcija]]. Kampaņas dalībnieki, vairāki desmiti cilvēku, kājām veic gājienu gar visu Latvijas piekrasti no [[Nida (Latvija)|Nidas]] dienvidos līdz [[Ainaži]]em ziemeļos, pa ceļam vācot...
4452262
wikitext
text/x-wiki
{{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->
{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
'''Mana jūra''' ir ikgadēja [[Baltijas jūra]]s un [[Latvija]]s [[piekraste]]s [[dabas aizsardzība|aizsardzībai]] veltīta [[kampaņa (darbība)|kampaņa]] un [[ekspedīcija]]. Kampaņas dalībnieki, vairāki desmiti cilvēku, kājām veic gājienu gar visu Latvijas piekrasti no [[Nida (Latvija)|Nidas]] dienvidos līdz [[Ainaži]]em ziemeļos, pa ceļam vācot atkritumus (jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskais monitorings), iepazīstot jūras piekrasti, tiekoties ar dažādu jomu speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Vairums pārgājiena dalībnieku iet tikai daļu no piekrastes posmiem, taču ir arī tādi, kas veic pilnu maršrutu no [[Lietuva]]s līdz [[Igaunija]]s robežai. Kampaņas svarīgākā tēma ir jūras piesārņojošie [[atkritumi]] kā minimālais indikators: piekrastes satīrīšana tiek uzskatīta par visvieglāko no esošajiem ekoloģiskajiem uzdevumiem, salīdzinot ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], [[erozija|eroziju]], jūras [[piesārņojums|piesārņojumu]] un [[eitrofikācija|eitrofikāciju]].<ref>[http://www.manajura.lv/lv/par-kampanu/ Par kampaņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160613031315/http://www.manajura.lv/lv/par-kampanu/ |date={{dat|2016|06|13||bez}} }} manajura.lv</ref>
Kampaņas organizētājs ir [[Vides izglītības fonds]], bet svarīgākais no atbalstītājiem ir [[Latvijas Vides aizsardzības fonds]]. Ekspedīcija "Mana jūra" notiek kopš 2011. gada.<ref>[http://www.manajura.lv/lv/relizes/sodien-tika-atklata-kampana-mana-jura-2016-tiek-aicinati-pietekties-dalibnieki/ Šodien tika atklāta kampaņa Mana jūra 2016, tiek aicināti pietekties dalībnieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210514133733/http://www.manajura.lv/lv/relizes/sodien-tika-atklata-kampana-mana-jura-2016-tiek-aicinati-pietekties-dalibnieki/ |date={{dat|2021|05|14||bez}} }} manajura.lv</ref>
2018. gadā kampaņa mainīja savu formātu un uzstādīja mērķi sakopt visus 500 km Latvijas piekrastes kampaņā "Piekrastes tīrrade", kā dāvanu valsts simtgadē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv100.lv/programma/kalendars/piekrastes-tirrade/|title=Piekrastes Tīrrade|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314180409/https://lv100.lv/programma/kalendars/piekrastes-tirrade/}}</ref>
Kampaņa saņēmusi dažādus starptautiskus apbalvojumus, 2017. gadā tā saņēma ''Energy Globe'' nacionālo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.videsfonds.lv/lv/kampa-a-mana-j-ra-sa-em-presti-o-energy-globe-balvu|title=Kampaņa “Mana jūra” saņem prestižo “Energy Globe” balvu|website=old.videsfonds.lv|access-date=2024-03-14}}</ref> 2018. gadā "Mana Jūra" bija pirmie Latvijas pārstāvji 20 gadu laikā, kam piešķirta Baltijas Jūras fonda balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ostersjofonden.org/en/the-baltic-sea-award/|title=The Baltic Sea Award|website=Östersjöfonden|access-date=2024-03-14|language=en}}</ref>
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://manajura.lv Oficiālā tīmekļa vietne]
[[Kategorija:Dabas aizsardzība]]
[[Kategorija:Kampaņas]]
5n7w3xd0xpk0uekwj5tbx7r5yrwxbgs
Dalībnieka diskusija:Susanna Gharibyan
3
628630
4452266
2026-04-09T11:58:28Z
Sveicējs
19437
[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku
4452266
wikitext
text/x-wiki
{{Template:Welcome|realName=|name=Susanna Gharibyan}}
-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. aprīlis, plkst. 14.58 (EEST)
9tgz3tw98gnav4c4u40fj17b5ojtstv